52010DC0335

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 28.6.2010

COM(2010)335 galīgā redakcija

.

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

2010. gada pārskats par Eiropas Savienības attīstības un ārējās palīdzības politiku un tās īstenošanu 2009. gadā SEC(2010)773

Globālie uzdevumi

Visā pasaulē 2009. gads bija sarežģīts. 2007.–2008. gada pārtikas cenu krīze un turpmākā ekonomikas un finanšu krīze izraisīja pasaules ekonomikas lejupslīdi. Eiropas Savienība ātri rīkojās, lai mazinātu lejupslīdes negatīvās sekas savās partnervalstīs. Turklāt Eiropas Savienība pastiprināja centienus, lai nodrošinātu, ka krīze neietekmē pēdējo gadu panākumus Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanā.

ES Pārtikas mehānisms, ko ieviesa 2008. gada beigās ar mērķi apkarot pārtikas cenu krīzi, veicināja vienotas programmas izveidi konkrētai rīcībai. Mehānismam novirzīja finansējumu 1 miljarda euro apmērā, no kura 837 miljonus euro piešķīra līdz 2009. gada beigām. Mehānisma mērķis ir pārvarēt lielo plaisu starp attīstības palīdzību ārkārtas situācijās un vidējā un ilgākā laika posmā. Ekonomikas un finanšu krīze, kas sākās 2008. gada otrajā pusgadā, pasliktināja situāciju, jo īpaši nabadzīgākajās valstīs. Paredzams, ka krīzes dēļ no 40 līdz 80 miljoniem iedzīvotāju jaunattīstības valstīs nonāks pilnīgā nabadzībā. Pamatojoties uz 2009. gada aprīlī iesniegtajiem Eiropas Komisijas priekšlikumiem[1], tika panākta vienošanās par vispārēju, savlaicīgu un saskaņotu mērķpasākumu kopumu. Tādējādi saskaņā ar tā dēvēto neaizsargātības FLEX mehānismu ( V-FLEX ) līdz gada beigām jau tika piešķirti 215 miljoni euro ar mērķi, lai palīdzētu 11 Āfrikas valstīm un 2 Karību jūras reģiona valstīm samazināt finansējuma iztrūkumu to 2009. gada valsts budžetos. Līdz 2009. gada beigām tika izmaksāti 160 miljoni euro, atlikušo 55 miljonu euro izmaksu paredzot 2010. gada pirmajā ceturksnī. Turklāt katras valsts stratēģijas dokumentu starpposma pārbaude 2009. gadā tika veikta īpaši savlaicīgi, ļaujot ES piemērot tās individuālās sadarbības programmas faktiskai situācijai.

Eiropas Komisija aktīvi līdzdarbojās vairākos starptautiskos forumos (īpaši G-8, G-20 un ANO), lai nodrošinātu, ka finanšu un ekonomikas krīzes sekas nabadzīgākajās valstīs tiek pilnībā ņemtas vērā un tiek veikti konkrēti pasākumi, lai palīdzētu šīm valstīm.

Turklāt ievērojami lielāka uzmanība 2009. gadā bija pievērsta klimata pārmaiņu ietekmes jautājumam. Gatavojoties sarunām par klimata pārmaiņām, kas 2009. gada decembrī notika Kopenhāgenā, ES pastiprināja sadarbību un dialogu ar jaunattīstības partnervalstīm. Komisija publicēja paziņojumu Palielināt starptautisko finansējumu klimata pārmaiņu jautājumiem. Eiropas apsvērumi saistībā ar Kopenhāgenas vienošanos , lai palīdzētu jaunattīstības valstīm apkarot klimata pārmaiņas[2]. Decembrī ES vienojās par tūlītēju finansējumu 2010.–2012. gadam 2,4 miljardu euro apmērā, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm pielāgoties klimata pārmaiņām un ieviest zemu oglekļa emisiju tehnoloģijas. Papildu nolūks bija sagatavot valstis lielāku finansējuma summu apguvei, kas paredzētas periodam pēc 2012. gada, lai mīkstinātu šo pārmaiņu izraisīto ietekmi un pielāgotos tai. Pasaules klimata pārmaiņu aliansei ( GCCA ) 2009. gadā tika piešķirti 35 miljoni euro, lai atbalstītu jaunattīstības valstis, kuras visvairāk apdraud klimata pārmaiņas, jo īpaši vismazāk attīstītās valstis un mazo salu jaunattīstības valstis. Paziņojums ES stratēģija katastrofu draudu samazināšanas atbalstam jaunattīstības valstīs[3] tika publicēts 2009. gada februārī. Šā paziņojuma mērķis ir samazināt katastrofu izraisīto slogu valstīs, kuras visvairāk apdraud klimata pārmaiņas.

Aktīva sadarbība visā pasaulē

2009. gadā Eiropas Savienība rīkoja augstākā līmeņa sanāksmes ar nozīmīgākajiem pasaules mēroga dalībniekiem, piemēram, Ķīna, Indija un Krievija.

2009. gadā turpinājās politisko attiecību ar Latīņameriku stiprināšana. Septembrī Komisija pieņēma paziņojumu, kurā noteica jaunu politikas struktūru ES un Latīņamerikas attiecību attīstībai. Lai piesaistītu papildu ieguldījumus transporta, enerģētikas un vides jomā un atbalstītu sociālo un privāto sektoru, decembrī pieņēma Latīņamerikas ieguldījumu mehānismu, paredzot finansējumu 10,8 miljonu euro apmērā.

Sarunas ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm par Kotonū nolīguma otro redakciju tika oficiāli sāktas 2009. gada maijā. Turklāt šajā pašā gadā tika sākta EAF vidusposma 10. pārskatīšana, kuras gaitā izvērtēs līdzšinējos sasniegumus un atjauninās sadarbības stratēģiju ar attiecīgajām valstīm un tām iedalītos finanšu piešķīrumus.

Stratēģiskās attiecības ar Āfriku jo vairāk uzlaboja, izstrādājot ES un Āfrikas kopējo stratēģiju ar mērķi kopīgi risināt kontinentālas un globālas problēmas. Politiskais dialogs tika pastiprināts, un astoņu tematisko partnerību īstenošanas plānu izstrādes rezultātā tika gūti konkrēti panākumi, kas labvēlīgi abiem kontinentiem.

Ņemot vērā Dienvidāfrikas būtisko iesaistīšanos konfliktu pārvarēšanā Āfrikā, 2009. gadā tika ievērojami palielināts ES un Dienvidāfrikas dialogs par miera un drošības jautājumiem.

Pirmā augstākā līmeņa sanāksme starp ES un Pakistānu norisinājās Briselē 2009. gada jūnijā. Turklāt 2009. gada novembrī tika noslēgtas ES sarunas ar Irāku par partnerības un sadarbības nolīgumu ar mērķi parakstīt to 2010. gadā, šādi pirmo reizi nodrošinot pamatu līgumattiecībām starp ES un Irāku.

Saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP) 2008.–2009. gadā Kaimiņattiecību politikas ieguldījumu mehānismu izmantoja 25 projektu finansēšanai transporta, vides un enerģētikas jomā, kā arī sociālā un privātā sektorā, un finansējuma kopsumma bija 170 miljoni euro. Tas palīdzēja mobilizēt ieguldījumus 7,35 miljardu euro apjomā no starptautiskajām finanšu organizācijām.

Virzība uz TAM sasniegšanu

Kopumā pēdējo gadu laikā ir vērojams progress attiecībā uz dažādu TAM rādītāju sasniegšanu. Tomēr šis progress nav vienmērīgs, un dažas valstis un reģioni, jo īpaši Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras, ievērojami atpaliek. Turklāt ilgtspējīgu progresu apdraud globālā ekonomikas krīze, klimata pārmaiņas un pārtikas un degvielas cenu iepriekšēju satricinājumu sekas.

Eiropas Komisija 2009. gadā izstrādāja provizoriskus dokumentus attiecībā uz tautas attīstības galvenajām TAM jomām, piemēram, veselības aprūpe, izglītība un dzimumu līdztiesība. Šīs politikas pieņemšana 2010. gadā būtiski ietekmēs ES iekšējās apspriedes par TAM un veicinās ES ieguldījumu 2010. gada septembrī ANO rīkotajā augstākā līmeņa sanāksmē par TAM pārskatīšanu. Komisijas nodoms ir vienoties par visaptverošu ES pieeju tam, kā paātrināt progresu, lai sasniegtu TAM līdz 2015. gadam, un padarīt gūtos panākumus par ilgtspējīgiem. Turklāt tika iekļautas arī vairākas iniciatīvas, tostarp paziņojums par pārvaldību nodokļu lietās jaunattīstības valstīs un pārskats par tematisko politiku pārtikas nodrošinātības jomā.

Komisija atbalstīja veselības aprūpes, izglītības, nodarbinātības, sociālās aizsardzības un kultūras jomu, piemērojot dažādus instrumentus un metodes, tostarp budžeta atbalstu, ar mērķi stiprināt valstu sistēmas un pielāgot palīdzību attiecīgo valstu politikai.

Rīkojoties kā Pasaules fonda HIV/AIDS, tuberkulozes un malārijas apkarošanai ( GFATM ) valdes locekle un pārstāvot ES kā vislielāko ieguldītāju (872,5 miljoni euro laika posmā no 2002. līdz 2009. gadam), Komisija turpināja aktīvi piedalīties šajā iniciatīvā un turklāt aktīvi iesaistījās Vakcīnu un vakcinācijas globālajā aliansē ( GAVI ). Darbojoties kā paātrinātās iniciatīvas “Izglītība visiem” pastāvīgā valdes locekle, Komisija pievērsa galveno uzmanību palīdzības efektivitātei, nestabilo valstu vajadzībām un pārvaldības jautājumiem.

Komisija divkāršoja centienus, lai uzlabotu dzimumu līdztiesības TAM. 2009. gadā atbalstu piešķīra nevalstiskām iestādēm, lai apkarotu pieaugušo analfabētismu un veicinātu īpašumtiesības sievietēm.

Atbilstoši TAM Nr. 7 Komisija pievērsa uzmanību arī būtiskākajām vides problēmām, piemēram, klimata pārmaiņām, pārtuksnešošanās problēmai, bioloģiskajai daudzveidībai, zivsaimniecības un mežu saglabāšanai. Turpināja piešķirt arī atbalstu, kas paredzēts, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm īstenot daudzpusējus vides nolīgumus.

Gada gaitā Komisija turpināja uzlabot jaunattīstības valstu rīcībā esošo TAM datu pieejamību un kvalitāti. Lai uzlabotu jaunattīstības valstu spējas sniegt statistikas datus, tika veikta datu analīze un sniegts attiecīgs atbalsts. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem situācija ir kļuvusi ievērojami labāka, taču joprojām pastāv TAM novērtējumiem izmantoto rādītāju būtiski trūkumi.

Būtiskas un mērķtiecīgas politikas izstrāde

Eiropas Konsensā attīstības jomā[4] pirmo reizi tika noteikts kopējais redzējums par ES un tās dalībvalstu apņemšanos saistībā ar attīstību. Galvenie aspekti ir šādi: lielāka palīdzība, labāka palīdzība, attīstības politikas vienotības uzlabošana un īpašas uzmanības pievēršana Āfrikai. 2009. gadā — četrus gadus pēc Konsensa pieņemšanas — Komisija veica Konsensa īstenošanas provizorisku novērtējumu, kas visās jaunattīstības valstīs kļuva par plaši pieejamu un noderīgu atsauces dokumentu.

Tomēr šīs palīdzības sniegšana nav pietiekama, lai sekmētu nabadzīgāko valstu attīstību, un pēdējos gados Komisijas aktīvi mēģināja saskaņot ES politiku visās jomās ar saviem centieniem sasniegt TAM. Tāpēc Attīstības politiku saskaņotība (APS) ir nepieciešams papildu ieguldījums attīstības jomā.

Komisija 2009. gada septembrī publicēja otro nozīmīgāko pārskatu, kurā tika apskatītas 12 politikas jomas, kas ietekmē attīstību. Šīs jomas ietver tirdzniecību, vidi, klimata pārmaiņas, drošību, lauksaimniecību, zivsaimniecību, globalizācijas sociālo dimensiju, nodarbinātību un pienācīgu darbu, migrāciju, pētniecību un inovāciju, informācijas sabiedrību, transportu un enerģētiku. Papildu joma, kurā Komisija cenšas panākt saskaņotību ar attīstības mērķiem, ir laba pārvaldība nodokļu jautājumos.

Pārskatā ir skaidri parādīta būtiskā ES ietekme jaunattīstības valstīs, kas panākta, piemērojot dažādu veidu politiku, procesus un instrumentus. Pētniecības, vides un enerģētikas jomā ES politika bija īpaši pozitīva. Pētniecības jomā ES un jaunattīstības valstis sadarbojas jaunattīstības valstu interešu jomā, piemēram, veselības aprūpes un pārtikas nodrošinātības jomā. Pētniekus no jaunattīstības valstīm aicina piedalīties pētniecības programmās un mobilitātes shēmās. Vides politikas jomā ES ir uzņēmusies vadošo lomu mežu aizsardzībā visā pasaulē. Saskaņā ar tās Meža tiesību aktu ieviešanas, pārvaldības un tirdzniecības ( FLEGT ) iniciatīvu ES importē no partnervalstīm tikai sertificētu koksni, lai apkarotu nelikumīgu mežizstrādi. Enerģētikas nozarē saistošais mērķis saskaņā ar Atjaunojamās enerģijas direktīvu (20 % enerģijas no atjaunojamiem resursiem līdz 2020. gadam) veicinās biodegvielas eksportu no jaunattīstības valstīm. Saskaņā ar ilgtspējības sistēmu biodegvielas importētājiem jānodrošina atbilstība vides kritērijiem un jāziņo par negatīvām ekonomiskām un sociālām sekām, kas var rasties jaunattīstības valstīs.

Ņemot vērā iegūto pieredzi, 2009. gada novembrī Ministru Padome apstiprināja[5] piecas prioritāru darbību jomas no 12 pašreizējām politikas jomām: tirdzniecība un finanses, klimata pārmaiņas, pārtikas nodrošinātība, migrācija, miers un drošība.

Centieni ES ārējo politiku vairāk vērst uz attīstības jautājumiem ir jāpapildina ar pareizu iekšpolitiku jaunattīstības valstīs. ES uzskata, ka pārvaldība ir īpaši svarīga, lai apkarotu nabadzību, veicinot ieguldījumiem labvēlīgas situācijas izveidi un valsts finanšu vadību, samazinot korupciju, uzlabojot labu pārvaldību nodokļu jomā un sekmējot attīstībai paredzētu ieņēmumu iekasēšanu, pastiprinot kontroles iestāžu darbību ar mērķi uzlabot pārredzamību un stabilitāti. Apzinoties, ka demokrātiskas pārvaldības uzlabošana ir katras valsts iekšējs process, Komisija ir apņēmusies risināt demokrātiskas pārvaldības problēmu gan kā konkrētas politikas jomas jautājumu, gan kā pārnozaru jautājumu, kas attiecas uz visām programmām un nozarēm. Risinot politisku un ar cilvēktiesībām saistītu dialogu ar partnervalstīm, ES turpina regulāri pievērst uzmanību, piemēram, dzimumu līdztiesības un sieviešu tiesību jautājumiem. Dažās valstīs Komisija atbalsta projektus, kuros uzmanību pievērš bruņotos konfliktos vai no vardarbības cietušo bērnu problēmām. 2009. gadā pirmo reizi tika organizēts reģionāls seminārs par pamatiedzīvotājiem, mazākumtautībām un uz kastām balstīto diskrimināciju, galveno uzmanību pievēršot Dienvidāzijai un Dienvidaustrumāzijai. Laba pārvaldība un cilvēktiesību ievērošana partnervalstīs ne tikai uzlabo ES sniegtās palīdzības kvalitāti — tās ir ES pamatvērtības.

Eiropas palīdzība — lielākas summas, labāka apguve

ES (27 dalībvalstis un Eiropas Komisija) atkārtoti apstiprināja savu pozīciju kā galvenā attīstības palīdzības sniedzēja 2009. gadā, nodrošinot vairāk nekā pusi[6] no kopējās oficiālās attīstības palīdzības (OAP) jeb 48,2 miljardus euro. Komisija vien ieguldīja 12 miljardus euro un izmaksāja 10 miljardus euro.

Komisija 2009. gadā turpināja uzlabot sniegtās palīdzības efektivitāti. Šī bija viena no galvenajām iniciatīvām, ko pieņēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas/Attīstības palīdzības komitejas (ESAO/ DAC ) rīkotajā augsta līmeņa forumā par palīdzības efektivitāti. Lai paātrinātu progresu un panāktu konkrētus rezultātus līdz nākamajam forumam, kas 2011. gadā norisināsies Seulā, Komisija stimulēja un koordinēja dalībvalstu saskaņotību ar mērķi uzlabot to. Tas ļāva Padomei 2009. gada novembrī apstiprināt ES darbības sistēmu, kurā galvenokārt pievērsa uzmanību trijām palīdzības efektivitātes pamatprioritātēm, par ko 2008. gadā vienojās iepriekšējā forumā Akrā: mazināt palīdzības sadrumstalotību, izmantojot līdzekļu devēju darba sadali, palielināt valstu sistēmu izmantošanu un uzlabot tehniskās sadarbības kvalitāti. Šajā saistībā 2009. gada janvārī Komisija pieņēma tālejošu rīcības plānu.

Komisija saglabāja vēlmi arī turpmāk dot priekšroku palīdzības kā budžeta atbalsta sniegšanai (sk. turpmāk) un uzlaboja tehniskās palīdzības sniegšanas veidu, lai padarītu ieguvumus ilgtspējīgākus. Komisija cieši sadarbojas ar citiem līdzekļu devējiem un deleģē ES dalībvalstīm pienākumu īstenot dažas ES atbalsta programmas. ES padarīja palīdzību par ļoti lielā mērā nesaistītu, mainīja pieeju nosacītībai un veica pasākumus, lai uzlabotu palīdzības paredzamību un pārredzamību.

Komisija cieši sadarbojas ar starptautiskām organizācijām, jo īpaši ar ANO un Pasaules Bankas grupu. Ar ANO aģentūrām 2009. gadā parakstīto nolīgumu kopsumma bija 935 miljoni euro, kas veidoja aptuveni 10 % no ES palīdzības piešķīrumu kopsummas. Ar Pasaules Bankas grupu parakstīto nolīgumu kopsumma bija 469 miljoni euro. Lai gan šo līdzekļu pārvaldību veic starptautiskas organizācijas saskaņā ar to procedūrām, Komisija pārbauda, vai līdzekļu pārvaldība tiek veikta pareizi un atbilstoši ES standartiem un attiecīgos gadījumos — procedūrām. 2009. gadā ar ANO, Pasaules Bankas grupu un Starptautisko Valūtas fondu tika parakstīti operatīvie nolīgumi, kuros noteica šo pārbaužu darba uzdevumus. Turklāt ar SVF parakstītais nolīgums atviegloja Komisijas un SVF sadarbību attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas programmām.

Eiropas Komisijai sadarbojoties ar vietējām pašpārvaldes iestādēm, 2009. gadā tika īstenoti pirmie tās stratēģijas posmi, ko Komisija noteica 2008. gada paziņojumā Vietējās pašpārvaldes iestādes: attīstības līdzdalībnieces[7] . Pirmā konference par decentralizētas sadarbības jautājumiem, kurā piedalījās vairāk nekā 300 pārstāvji no ES un jaunattīstības valstu vietējām pašpārvaldes iestādēm, notika Briselē 2009. gada decembrī. Gada gaitā sadarbība ar nevalstiskām iestādēm tika īstenota, ņemot vērā gan to iesaistīšanos attīstības stratēģiju noteikšanā, gan to lomu attīstības pasākumu īstenošanā.

Budžeta atbalsta nodrošināšana

Budžeta atbalsts ir mehānisms, kuram Komisija dod priekšroku, lai sniegtu palīdzību saskaņā ar principiem par vietējās pārvaldības palielināšanu, iespēju veidošanas veicināšanu partnervalstīs, palīdzības saskaņošanu ar valstu politiku un palīdzības sniegšanu saistīto izmaksu samazināšanu.

Budžeta atbalsts ir mehānisms, kuru piemērojot līdzekļus pārskaita uz valsts kasi saņēmēja valstī, ja tā nodrošina atbilstību vienošanās nosacījumiem attiecībā uz maksājumu. Šādā veidā 2009. gadā Komisija piešķīra ārējai sadarbībai ES palīdzības līdzekļus par summu 2,4 miljardi euro[8]. Līdzekļus nodrošina kā vispārējo budžeta atbalstu ( GBS ), ko izmanto, lai atbalstītu valsts attīstības politikas un stratēģijas īstenošanu, vai kā nozaru budžeta atbalstu ( SBS ), ko izmanto, lai palīdzētu partnervalstij gūt panākumus konkrēta nozarē.

GBS saistības 2009. gadā veidoja 35 % no visām jaunajām budžeta atbalsta darbībām, sasniedzot 869 miljonus euro. Visas 23 saņēmējas valstis atradās ĀKK reģionā. Aptuveni 10 % jaunu GBS operāciju 2009. gadā tika veikti valstīs ar nestabilu situāciju (skat. ierāmēto informāciju).

SBS izmantošana 2009. gadā nedaudz palielinājās. SBS saistību kopsumma sasniedza 1,6 miljardus euro, kas bija aptuveni 65 % jaunu budžeta atbalsta darbību, kuras veiktas 2009. gadā. SBS izmantoja gandrīz visām jaunajām budžeta atbalsta operācijām ārpus ĀKK reģiona. ES kaimiņvalstīs un Dienvidāfrikā budžeta atbalsta operācijas ir vērstas uz profesionālo izglītību un apmācību, sabiedrības veselības aprūpes reformu, ūdens un notekūdeņu apsaimniekošanu, transportu, vidi un nodarbinātību, sākumizglītību. Āzijā visas saistības bija sociālajās nozarēs. Latīņamerikā galvenās nozares bija izglītība un sociālā kohēzija. ĀKK reģionā SBS operācijas galvenokārt veica tradicionālajās nozarēs (ceļi, veselības aprūpe un izglītība) un dažās jaunās nozarēs, piemēram, decentralizēta lauksaimniecība un cilvēkresursu attīstība.

Pamatojoties uz ESAO/ DAC iesniegto dokumentu, pašlaik ES veic jaunu budžeta atbalsta novērtējuma metožu pārbaudi. 2009. gadā tika uzsākti izmēģinājuma novērtējumi Tunisijā, Mali un Zambijā. Ja izmēģinājuma pārbaužu rezultāti būs pozitīvi, tad saskaņotās metodes, kuru piemērošana palīdzēs izmantot harmonizētas novērtējuma procedūras visās saņēmējās valstīs, būs pieejamas, sākot no 2011. gada pirmā pusgada beigām.

Komisijas 2009. gadā pabeigtie ģeogrāfiskie novērtējumi parāda, ka gandrīz visās valstīs un reģionos pāreja uz budžeta atbalstu pozitīvi ietekmēja, piemēram, dialogu ar partnervalstīm, līdzekļu devēju koordinēšanu, valsts finanšu pārvaldību un politikas reformas saņēmējās valstīs. Tomēr šo rezultātu pamatā ir ierobežots novērtējumu skaits, un rezultātus nevar vispārināt.

Valsts finanšu pārvaldības ( PFM ) sistēmu stiprināšana ir svarīga budžeta atbalsta nodrošināšanai, lai garantētu, ka katras valsts valdība ir atbildīga saviem un Eiropas Savienības nodokļu maksātājiem par sava budžeta izmantojumu. Publisko izdevumu un finansiālās atbildības ( PEFA ) diagnostikas instrumentu, ko Komisija izstrādāja, sadarbojoties ar Pasaules Banku un dažām citām organizācijām, izmanto, lai noteiktu bāzes līnijas, kurus izmanto valstu PMF sistēmu progresa novērtēšanai. No 2005. jūnija līdz 2009. gada beigām PEFA novērtējumus veica 105 valstīs, 62 no kurām atrodas ĀKK reģionā, t. i., novērtējums tika veikts gandrīz visās valstīs, kuras saņem ES finansēto budžeta atbalstu.

Lai uzlabotu Komisijas personāla prasmes budžeta atbalsta programmu izstrādē un īstenošanā, tiek nodrošināti apmācības kursi. Šie apmācības kursi parasti ir pieejami amatpersonām no partnervalstu valdībām un personālam no citām līdzekļu devēju aģentūrām.

Eiropas Komisija uzskata, ka budžeta atbalsts ir vislabākais palīdzības veids dažās valstīs ar nestabilām pēckrīzes vai pēckonflikta situācijām pat tad, ja šīs valstis oficiāli neatbilst atbalsta saņemšanas prasībām. Saskaņā ar Komisijas viedokli budžeta atbalsts var veicināt stabilizāciju un novērst turpmāku ekonomikas un politikas pasliktināšanos. Tāpēc 2009. gadā Komisija izstrādāja jaunas pamatnostādnes, lai pielāgotu budžeta atbalsta saņemšanas kritērijus konkrētai situācijai šajās valstīs. Rezultātā budžeta atbalsta programmas tiks izstrādātas tā, lai mazinātu riskus, vienlaikus pareizi izmantojot iespēju tūlīt pēc konflikta vai krīzes situācijas rašanās. ( Lai iegūtu papildinformāciju, pārskata pilnā tekstā sk. 5.1.2. punktu.

Rezultatīvs darbs

Komisija cenšas novērtēt tās īstenoto attīstības sadarbības darbību ietekmi. Šī svarīgā prioritāte ir kopīga visiem līdzekļu devējiem. Tā palīdz novirzīt palīdzību uz jomām, kurās tā ir visefektīvākā. Līdz šim līdzekļu devēju uzmanība vairāk bija pievērsta ieguldījumiem, izdevumiem un tehniskām īpatnībām un mazāk — rezultātiem, ietekmei un ilgtspējībai. Projektu un programmu rezultātu, ietekmes un ilgtspējības novērtējums ir būtisks, lai novērtētu palīdzības faktisko iedarbību nabadzības apkarošanas jomā.

Pēdējo gadu laikā savā praksē Komisija centās paaugstināt standartus attiecībā uz palīdzības īstenošanu, kvalitātes vadību, pārskatāmību un rezultātu pārraudzību. Komisija uzsāka savu procesu reformu, lai vienkāršotu tos, liktu lielāku uzsvaru uz kvalitāti un rezultātiem un saskaņotu procesus ar starptautiski atzītiem mērķiem palīdzības efektivitātes jomā. Turklāt Komisija izveidoja dinamiskākas partnerattiecības ar saņēmējām valstīm un citiem līdzekļu devējiem, vienkāršoja procedūras un precizēja palīdzības sniegšanas un īstenošanas noteikumus.

2009. gadā galvenie centieni tika pievērsti šādām jomām:

- Komisijas tehniskās sadarbības reformas īstenošana attiecībā uz palīdzības efektivitātes uzlabošanu. Galvenie uzdevumi šajā posmā bija izstrādāt pamatnostādnes un izveidot sistēmu reformas rezultātu pārraudzīšanai;

- vairāku metodoloģisko norādījumu instrumentu pieņemšana 2009. gadā, lai vienkāršotu un pilnveidotu ES ārējās palīdzības īstenošanu;

- tā personāla prasmju un kompetences uzlabošana, kas iesaistīts ārējās palīdzības sniegšanā vadības un delegāciju līmenī;

- tā galvenā kvalitātes mehānisma pārskatīšana, kas īstenots projekta darbības cikla izstrādes posmā, t. i., tā salīdzinošā izvērtējuma mehānisma pārskatīšana, ko dēvē par Biroja kvalitātes atbalsta grupu ( QSG ) un kuru izmantojot 2009. gadā sedza gandrīz 100 % atbilstīgu projektu un programmu.

Komisija lieto efektīvu novērtējumu programmu: 2009. gadā tika uzsākti 19 jauni novērtējumi. Galvenos secinājumos, kas izdarīti pēc novērtējumu pabeigšanas, konstatēts, ka vairākumā gadījumu plānošanas, īstenošanas un efektivitātes novērtējumu rezultāti ir labi. Par vājākajiem aspektiem joprojām uzskata lietderību un ilgtspējību. ES intervences rada pozitīvu ietekmi, taču nepieciešams palielināt partnervalstu līdzdalību.

Kopumā 2009. gadā tika izstrādāti 1548 uz rezultātiem vērsti uzraudzības ( ROM ) pārskati. Salīdzinājumā ar 2008. gadu ir ievērots 24 % pieaugums. 2009. gada rezultātos tiek paradīts, ka, salīdzinot situāciju ar 2008. gadu, projektu darbība uzlabojusies.

Kopumā Komisija rīkojās ātri, lai risinātu 2008.–2009. gada krīzes izraisītās problēmas un ar maksimālu efektu izmantotu savus resursus. ES parādīja spējas ieviest jauninājumus un pielāgot palīdzības instrumentus jauniem uzdevumiem. Šī procesa dinamika radīja jaunas sinerģijas un nodrošināja efektīvākus rezultātus.

Komisija arī turpmāk darbosies, lai sasniegtu Tūkstošgades attīstības mērķus, kuri kļūs par pamattēmu, izstrādājot starptautiskas pārbaudes pārskatu 2010. gadā.

[pic]

[pic]

[pic]

[1] Sk. dokumentu ar nosaukumu “Atbalsts jaunattīstības valstīm krīzes pārvarēšanas jomā”.

[2] COM(2009)475 galīgā redakcija, 10.9.2009.

[3] COM(2009)84 galīgā redakcija, 4.3.2009.

[4] 2005. gada decembrī Konsensu apstiprināja Komisijas, Padomes un Parlamenta priekšsēdētāji.

[5] Attīstības politikas saskaņotība — politikas sistēmas izveidošana Eiropas Savienības kopējas pieejas ieviešanai (COM(2009)458 galīgā redakcija).

[6] ES 15 dalībnieki, kas ietilpst Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā/Attīstības palīdzības komitejā (ESAO/ DAC ), pārstāv 56 % no visu DAC dalībnieku OAP.

[7] COM(2008)626, 8.10.2008.

[8] Tas attiecas tikai uz palīdzību, ko pārvalda sadarbības birojs EuropeAid .