17.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 302/97

(1)

Saskaņā ar Eiropadomes un Ecofin secinājumiem un starptautiskajām iniciatīvām šajā jomā, piemēram, 2009. gada 2. aprīļa Divdesmit valstu grupas (G20) augstākā līmeņa sanāksmi, šī direktīva uzskatāma par pirmo svarīgo soli finanšu krīzes atklāto trūkumu novēršanā, pirms tiek īstenotas citas Komisijas iniciatīvas, kas norādītas Komisijas 2009. gada 4. marta paziņojumā “Impulsi Eiropas atveseļošanai”.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/48/EK (2006. gada 14. jūnijs) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (4) 3. pants ļauj dalībvalstīm ieviest īpašus piesardzības režīmus kredītiestādēm, kuras ir pastāvīgi saistītas ar galveno iestādi kopš 1977. gada 15. decembra, ar noteikumu, ka šie režīmi tikuši ieviesti valsts tiesību aktos ne vēlāk par 1979. gada 15. decembri. Šādi ierobežojumi neļauj dalībvalstīm, īpaši tām, kas pievienojušās Eiropas Savienībai kopš 1980. gada, ieviest vai saglabāt tādus pašus režīmus līdzīgām kredītiestāžu pārstāvniecībām, kas izveidotas to teritorijā. Tādēļ ir piemēroti atcelt šādus 3. pantā noteiktos laika ierobežojumus, lai nodrošinātu vienādus konkurences nosacījumus kredītiestādēm dalībvalstīs. Eiropas Banku uzraudzītāju komitejai būtu jāizstrādā pamatnostādnes, lai uzlabotu konverģences uzraudzības praksi šajā ziņā.

(3)

Kapitāla hibrīda instrumentiem ir būtiska loma kredītiestāžu nepārtrauktā kapitāla pārvaldībā. Šie instrumenti ļauj kredītiestādēm nodrošināt dažādotu kapitāla struktūru un piekļūt plašam finanšu investoru lokam. 1998. gada 28. oktobrī Bāzeles Banku uzraudzības komiteja panāca vienošanos gan par atbilstības kritērijiem, gan par ierobežojumiem atsevišķu kapitāla hibrīda instrumentu veidu iekļaušanai kredītiestāžu sākotnējā pašu kapitālā.

(4)

Tādēļ ir svarīgi noteikt kritērijus šo kapitāla instrumentu atbilstībai kredītiestāžu sākotnējam pašu kapitālam un saskaņot Direktīvas 2006/48/EK noteikumus ar šīs vienošanās noteikumiem. Direktīvas 2006/48/EK XII pielikuma grozījumi tiešā veidā izriet no minēto kritēriju noteikšanas. Direktīvas 2006/48/EK 57. panta a) apakšpunktā minētajam pašu kapitālam būtu jāietver visi instrumenti, ko saskaņā ar valsts tiesību aktiem uzskata par pamatkapitālu, kas likvidācijas laikā ir līdzvērtīgi parastām akcijām un kas pilnībā sedz zaudējumus līdzvērtīgi ar parastām akcijām uz nepārtrauktas darbības principa pamata. Pie šiem instrumentiem vajadzētu piederēt instrumentiem, kas nekumulatīvi dod priekšrocības tiesības uz dividenžu izmaksām, ar noteikumu, ka tie ir iekļauti Padomes Direktīvas 86/653/EEK (1986. gada 8. decembris) par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (5) 22. pantā, likvidācijas laikā ir līdzvērtīgi parastajām akcijām un pilnībā sedz zaudējumus līdzvērtīgi ar parastajām akcijām uz nepārtrauktas darbības principa pamata. Sākotnējais pašu kapitāls, kas minēts Direktīvas 2006/48/EK 57. panta a) apakšpunktā, ietver arī jebkādus citus instrumentus, kas minēti kredītiestādes noteikumos, ņemot vērā kopieguldījumu fondu, kooperatīvu sabiedrību un līdzīgu iestāžu īpašo uzbūvi, un kas uzskatāmi par līdzvērtīgiem parastām akcijām to kapitāla īpašību ziņā, jo īpaši attiecībā uz spēju segt zaudējumus. Instrumentus, kas likvidācijas laikā nav līdzvērtīgi parastām akcijām vai kas nesedz zaudējumus uz nepārtrauktas darbības principa pamata līdzvērtīgi parastām akcijām, ietver Direktīvas 2006/48/EK 57. panta ca) apakšpunktā minētajā hibrīda instrumentu kategorijā.

(5)

Lai novērstu traucējumus tirgus darbībā un nodrošinātu nepārtrauktību visiem pašu kapitāla līmeņiem, ir lietderīgi paredzēt īpašus pārejas pasākumus jaunajam kapitāla instrumentu režīmam. Kad atgūšana ir nodrošināta, būtu jāveicina sākotnējā pašu kapitāla kvalitāte. Tādēļ Komisijai līdz 2011. gada 31. decembrim būtu jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, pievienojot tam atbilstīgus priekšlikumus.

(6)

Lai stiprinātu Kopienas sistēmu krīzes pārvaldībai, ir svarīgi, lai kompetentās iestādes efektīvi saskaņotu savu rīcību ar citām kompetentajām iestādēm un attiecīgā gadījumā ar centrālajām bankām, tostarp arī nolūkā mazināt sistēmisko risku. Lai stiprinātu banku grupas konsolidētas konsultatīvas uzraudzības efektivitāti, būtu daudz efektīvāk jāsaskaņo uzraudzības pasākumi. Tādēļ būtu jāizveido uzraudzītāju kolēģijas. Uzraudzītāju kolēģiju izveidei nevajadzētu ietekmēt Direktīvā 2006/48/EK kompetentajām iestādēm noteiktās tiesības un pienākumus. To izveidei būtu jākalpo kā līdzeklim labākas sadarbības nodrošināšanai, ar kura palīdzību kompetentās iestādes vienojas par būtiskākajiem uzraudzības uzdevumiem. Uzraudzītāju kolēģijām būtu jāveicina nepārtraukta uzraudzība un ārkārtas situāciju risināšana. Konsolidētās uzraudzības iestāde sadarbībā ar citiem kolēģijas dalībniekiem var izlemt par tādu sanāksmju rīkošanu vai darbību veikšanu, kas nepiesaista vispārēju interesi, un tādējādi mērķtiecīgi piesaistīt ieinteresētos dalībniekus.

(7)

Kompetento iestāžu pilnvarojumā pienācīgā veidā būtu jāpievērš uzmanība Kopienas aspektam. Tādēļ kompetentajām iestādēm būtu pienācīgi jāapsver to pieņemto lēmumu ietekme uz finanšu sistēmas stabilitāti visās pārējās attiecīgajās dalībvalstīs. Ja tas paredzēts attiecīgās valsts tiesību aktos, šis princips būtu jāsaprot kā plašs mērķis finanšu stabilitātes veicināšanai Eiropas Savienībā, un tam nevajadzētu kompetentajām iestādēm uzlikt par juridisku pienākumu sasniegt konkrētu rezultātu.

(8)

Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai piedalīties kolēģijās, kas izveidotas tādu kredītiestāžu uzraudzībai, kuru mātesuzņēmums atrodas trešā valstī. Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja, kur tas nepieciešams, sniedz pamatnostādnes un ieteikumus ar nolūku veicināt uzraudzības darbību prakses konverģenci atbilstīgi Direktīvai 2006/48/EK. Lai novērstu neatbilstību un regulējuma arbitrāžu, ko var izraisīt dažādu kolēģiju piemērotās atšķirīgās pieejas un noteikumi, kā arī dalībvalstu ziņā atstātā to piemērošanas izvēle, pamatnostādnes par kolēģijas regulējošajiem noteikumiem būtu jāizstrādā Eiropas Banku uzraudzītāju komitejai.

(9)

Direktīvas 2006/48/EK 129. panta 3. punktam nevajadzētu mainīt pilnvaru sadalījumu starp kompetentajām uzraudzības iestādēm konsolidēti, daļēji konsolidēti vai individuāli.

(10)

Informācijas apmaiņas trūkums starp izcelsmes valsts un uzņēmējas valsts kompetentajām iestādēm var izrādīties izšķirošs uzņēmēju dalībvalstu finansiālajai stabilitātei. Tādēļ būtu jāstiprina uzņēmējas valsts uzraudzītāju informācijas tiesības, jo īpaši tādas krīzes gadījumā, kas saistīta ar nozīmīgām filiālēm. Šajā nolūkā būtu jādefinē nozīmīgas filiāles jēdziens. Kompetentajām iestādēm būtu jāsniedz informācija, kas ir būtiska centrālo banku un finanšu ministriju pienākumu izpildei attiecībā uz finanšu krīzēm un sistēmiskā riska mazināšanu.

(11)

Pašreizējie uzraudzības pasākumi būtu vēl jāpilnveido. Uzraudzītāju kolēģijas ir vēl viens būtisks solis uz priekšu, lai racionalizētu ES sadarbību un konverģenci uzraudzības jomā.

(12)

Sadarbība kolēģijās starp uzraudzības iestādēm, kas uzrauga grupas, kontrolakciju sabiedrības un to meitasuzņēmumus un filiāles, ir noteikts attīstības posms, lai sekmētu tālāku regulatīvo konverģenci un uzraudzības integrāciju. Uzraudzītāju savstarpējā uzticība un savstarpējo pienākumu ievērošana ir ļoti būtiska. Ja saistībā ar šiem atšķirīgajiem pienākumiem kolēģijas locekļu vidū rodas domstarpības, ir ļoti būtiski, lai Kopienas līmenī būtu pieejami neatkarīgu un objektīvu konsultāciju, starpniecības un domstarpību izšķiršanas mehānismi.

(13)

Starptautiskā finanšu tirgus krīze parādīja, ka ir lietderīgi turpināt izskatīt jautājumu par nepieciešamību reformēt Eiropas Savienības finanšu nozares regulatīvo un uzraudzības modeli.

(14)

Komisija 2008. gada 29. oktobra paziņojumā par atgūšanos no finanšu krīzes informēja, ka ir izveidojusi ekspertu grupu Jacques de Larosière vadībā (Larosière grupa), lai izskatītu Eiropas finanšu iestāžu organizāciju nolūkā nodrošināt samērīgu piesardzību, tirgus darbības sakārtotību un ciešāku Eiropas sadarbību finanšu stabilitātes pārraudzības jomā, kā arī saistībā ar agrā brīdinājuma mehānismiem un krīzes pārvaldību, tostarp pārrobežu un starpnozaru risku pārvaldību, kā arī lai izskatītu sadarbības iespējas starp Eiropas Savienību un citām nozīmīgākajām jurisdikcijām nolūkā palīdzēt aizsargāt finanšu stabilitāti pasaulē.

(15)

Lai Eiropas Savienības līmenī sasniegtu nepieciešamo konverģences un sadarbības līmeni uzraudzības jomā un stiprinātu finanšu sistēmas stabilitāti, ir ļoti nepieciešamas turpmākas ES finanšu nozares regulatīvā un uzraudzības modeļa tālejošas reformas, un Komisijai būtu nekavējoties tās jāierosina, pienācīgi ņemot vērā Larosière grupas 2009. gada 25. februārī iesniegtos secinājumus.

(16)

Komisijai līdz 2009. gada 31. decembrim būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei un jāiesniedz likumdošanas priekšlikumi, kas nepieciešami, lai risinātu to noteikumu nepilnības, kuri saistīti ar tālāku uzraudzības integrāciju, vienlaikus ņemot vērā, ka līdz 2011. gada 31. decembrim būtu jāpanāk ES līmeņa uzraudzības sistēmas nozīmes palielināšanās.

(17)

Riska darījumu ar vienu klientu vai ar saistītu klientu grupu pārmērīga koncentrēšana var radīt nepieļaujamu zaudējumu risku. Šādu situāciju varētu uzskatīt par bīstamu attiecībā uz kredītiestādes maksātspēju. Tādēļ kredītiestāžu lielu riska darījumu uzraudzībai un kontrolei vajadzētu būt to uzraudzības sastāvdaļai.

(18)

Pašreizējais lielu riska darījumu režīms ieviests 1992. gadā. Tādēļ Direktīvā 2006/48/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/49/EK (2006. gada 14. jūnijs) par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (6) noteiktās spēkā esošās prasības lieliem riska darījumiem būtu jāpārskata.

(19)

Kredītiestādes iekšējā tirgū ir iesaistītas tiešā konkurences cīņā, tāpēc būtu jāturpina kredītiestāžu lielu riska darījumu uzraudzības un kontroles pamatnoteikumu harmonizēšana. Nolūkā samazināt administratīvo slogu kredītiestādēm būtu jāsamazina dalībvalstīm pieejamo izvēles iespēju skaits attiecībā uz lieliem riska darījumiem.

(20)

Nosakot saistītu klientu grupas pastāvēšanu un tādējādi arī riska darījumus, kas veido vienotu risku, ir svarīgi ņemt vērā arī riskus, kas rodas no būtiska finansējuma kopēja avota, kuru nodrošina pati kredītiestāde vai ieguldījumu sabiedrība, tās finanšu grupa vai saistītās puses.

(21)

Kaut arī ir vēlams riska darījumu vērtības aprēķinus balstīt uz tiem aprēķiniem, kas paredzēti minimālo pašu kapitāla prasību nolūkā, ir lietderīgi pieņemt noteikumus lielu riska darījumu uzraudzībai, nepiemērojot riska svērumus vai riska kategorijas. Turklāt maksātspējas režīmā izmantotās kredītriska mazināšanas metodes tika izstrādātas ar pieņēmumu par pietiekami dažādotu kredītrisku. Lielos riska darījumos ar riska koncentrāciju vienuviet šis kredītrisks nav pietiekami dažādots. Tādēļ šo metožu rezultāti būtu jāpakļauj piesardzīgiem aizsardzības pasākumiem. Šādā kontekstā ir jānodrošina efektīva kredītaizsardzības atgūšana attiecībā uz lieliem riska darījumiem.

(22)

Zaudējums, kas rodas no riska darījuma ar kredītiestādi vai ieguldījumu sabiedrību, var būt tikpat liels, cik zaudējums no jebkura cita riska darījuma, tāpēc šādiem riska darījumiem būtu jāpiemēro tāda pati kārtība un par tiem jāziņo tāpat kā par jebkuru citu riska darījumu. Tomēr ir ieviests alternatīvs kvantitatīvais ierobežojums, lai mazinātu šādas pieejas ietekmi uz mazākām iestādēm. Turklāt ļoti īsa termiņa riska darījumi, kas saistīti ar naudas pārskaitīšanu, tostarp ar maksājumu pakalpojumu veikšanu un klīringa, norēķinu un glabāšanas pakalpojumiem klientiem, ir atbrīvojami no nodokļa, lai sekmētu finanšu tirgu un saistītās infrastruktūras netraucētu darbību. Šajos pakalpojumos ir ietverta, piemēram, skaidras naudas klīringa un norēķinu pakalpojumu izpilde un līdzīgas darbības, kas atvieglo norēķinus. Saistītie riska darījumi ietver riska darījumus, kuri var būt neparedzami un kurus kredītiestāde tādēļ nespēj pilnībā kontrolēt, piemēram, starpbanku kontu atlikumus, kas radušies no klientu maksājumiem, tostarp kreditētām vai debetētām maksām un procentiem, un no citiem maksājumiem par pakalpojumiem klientam, kā arī no dotā vai saņemtā nodrošinājuma.

(23)

Šīs direktīvas noteikumiem, kas saistīti ar ārējām kredītu novērtēšanas institūcijām (ĀKNI), būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1060/2009 (2009. gada 16. septembris) par kredītreitingu aģentūrām (7). Turklāt Eiropas Banku uzraudzītāju komitejai būtu jāpārskata pamatnostādnes par ĀKNI atzīšanu, lai nepieļautu darba dublēšanos un mazinātu atzīšanas procesa radīto slogu, ja ĀKNI Kopienā ir reģistrēta kā kredītreitingu aģentūra.

(24)

Ir svarīgi novērst nesaskaņotību starp to sabiedrību interesēm, kuras “pārdala” aizdevumus tirgojamos vērtspapīros un citos finanšu instrumentos (iniciatori vai sponsori), un to sabiedrību interesēm, kuras investē šajos vērtspapīros vai instrumentos (investori). Ir svarīgi arī saskaņot iniciatoru vai sponsoru intereses ar investoru interesēm. Šajā nolūkā iniciators vai sponsors saglabā būtisku daļu no pakārtotajiem aktīviem. Tāpēc ir svarīgi, lai iniciatori vai sponsori uzņemtos daļu riska no attiecīgajiem aizdevumiem. Vispār pārvēršanas vērtspapīros darījumus nevajadzētu strukturēt tā, lai izvairītos no saglabāšanas prasības, jo īpaši izmantojot maksu vai prēmiju vai abu šo veidu struktūru. Šāda saglabāšana būtu jāpiemēro visās situācijās, kad ir piemērojama pārvēršanas vērtspapīros ekonomiskā būtība saskaņā ar Direktīvā 2006/48/EK iekļauto definīciju, neatkarīgi no tā, kādas juridiskas struktūras vai instrumentus izmanto ekonomiskās būtības iegūšanai. Jo īpaši tad, kad kredītrisku nodod, veicot pārvēršanu vērtspapīros, investoriem būtu jāpieņem lēmums tikai pēc rūpīgām pārdomām, un tādēļ tiem nepieciešama attiecīga informācija par pārvēršanu vērtspapīros.

(25)

Pasākumiem šo struktūru iespējamas nesaskaņotības risināšanai jābūt konsekventiem un saskaņotiem visā attiecīgajā finanšu nozares regulējumā. Komisijai būtu jāiesniedz atbilstīgi likumdošanas priekšlikumi, lai nodrošinātu šādu konsekvenci un saskaņotību. Saglabāšanas prasību nedrīkst piemērot vairākkārt. Attiecībā uz katru pārvēršanu vērtspapīros ir pietiekami, ja šo prasību piemēro tikai vienam no iniciatoriem, sponsoriem vai sākotnējiem aizdevējiem. Līdzīgi gadījumā, kad pārvēršanas vērtspapīros darījumi ietver citus, pakārtotus pārvēršanas vērtspapīros darījumus, saglabāšanas prasība būtu jāpiemēro tikai tai pārvēršanai vērtspapīros, kas saistīta ar investīciju. Pārpirktiem debitoru parādiem nevajadzētu piemērot saglabāšanas prasību, ja to pamatā ir korporatīva darbība, saskaņā ar kuru tos piešķir vai pārdod ar atlaidi, lai finansētu šādu darbību. Kompetentajām iestādēm būtu jāpiemēro riska svērums saistībā ar pienācīgas rūpības un riska pārvaldības pienākumu neievērošanu, veicot pārvēršanu vērtspapīros, būtiskiem politikas un procedūras pārkāpumiem, kam ir nozīme attiecīgo risku analīzē.

(26)

G20 valstu vadītāji 2009. gada 2. aprīļa deklarācijā par finanšu sistēmas stiprināšanu prasīja, lai Bāzeles Banku uzraudzības komiteja un iestādes apsvērtu iespēju līdz 2010. gadam pārvēršanai vērtspapīros sākt piemērot pienācīgu rūpību un kvantitatīvas saglabāšanas prasības. Ņemot vērā šos starptautiskos notikumus un lai vislabāk mazinātu sistēmiskos riskus, kas rodas no pārvēršanas vērtspapīros darījumu tirgiem, Komisijai pirms 2009. gada beigām un pēc apspriešanās ar Eiropas Banku uzraudzītāju komiteju būtu jānolemj, vai būtu jāierosina noteikt stingrāku saglabāšanas prasību un vai saglabāšanas prasības aprēķināšanas metodes palīdz sasniegt mērķi, proti, vairāk saskaņot iniciatoru vai sponsoru un investoru intereses.

(27)

Būtu jāpiemēro pienācīga rūpība, lai pareizi novērtētu riskus, kas tirdzniecības portfelī un ārpus tā rodas no riska darījumiem saistībā ar pārvēršanu vērtspapīros. Turklāt pienācīgai rūpībai jābūt samērīgai. Pienācīgas rūpības procedūrām būtu jāveicina lielāka uzticēšanās starp iniciatoriem, sponsoriem un investoriem. Tādēļ būtu vēlams pienācīgi publiskot attiecīgu informāciju par pienācīgas rūpības procedūrām.

(28)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai kompetentajām iestādēm būtu pietiekami daudz darbinieku un resursu, lai izpildītu Direktīvā 2006/48/EK noteiktos uzraudzības pienākumus un lai saskaņā ar šo direktīvu kredītiestāžu pārraudzībā iesaistītajiem darbiniekiem būtu attiecīgas zināšanas un pieredze viņiem uzticēto pienākumu izpildei.

(29)

Lai precizētu dažus noteikumus ar mērķi uzlabot uzraudzības prakses konverģenci, būtu jāgroza Direktīvas 2006/48/EK III pielikums.

(30)

Nesenie notikumi tirgū ir aktualizējuši faktu, ka likviditātes riska pārvaldība ir kredītiestāžu un to filiāļu stabilitātes būtisks priekšnoteikums. Direktīvas 2006/48/EK V un XI pielikumā noteiktie kritēriji būtu jāstiprina nolūkā saskaņot šos noteikumus ar darbu, kuru paveica Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja un Bāzeles Banku uzraudzības komiteja.

(31)

Direktīvas 2006/48/EK īstenošanai nepieciešamie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (8).

(32)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro grozīt Direktīvas 2006/48/EK III pielikumu nolūkā ņemt vērā izmaiņas finanšu tirgos vai grāmatvedības standartos vai prasības, kurās ņemti vērā Kopienas tiesību akti, vai attiecībā uz uzraudzības prakses konverģenci. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Direktīvas 2006/48/EK elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(33)

Finanšu krīze ir parādījusi, ka makrolīmenī ir labāk jāanalizē ar uzticamības pārbaudi saistītās problēmas, proti, tās problēmas, kas rodas, mijiedarbojoties makroekonomikas politikai un finanšu sistēmas regulējumam. Tas ietver vajadzību izskatīt: pasākumus, kas mazina ekonomikas attīstības cikla augšupeju un lejupslīdi, ietverot nepieciešamību uzplaukuma laikā kredītiestādēm veidot pretcikliskus amortizatorus, kurus varētu izmantot lejupslīdes laikā, kas var ietvert iespēju veidot papildu rezerves, “dinamisko nodrošinājumu” un iespēju grūtos laikos samazināt kapitāla buferus, tādējādi nodrošinot pietiekamu kapitāla pieejamību visa cikla laikā; pamatojumu Direktīvā 2006/48/EK paredzēto kapitāla prasību aprēķināšanai; papildu pasākumus, kas papildina prasības, kuras kredītiestādēs noteiktas, pamatojoties uz risku, lai palīdzētu ierobežot aizņemto līdzekļu īpatsvara palielināšanos banku sistēmā.

(34)

Tādēļ Komisijai līdz 2009. gada 31. decembrim būtu jāpārskata Direktīva 2006/48/EK kopumā, lai risinātu šos jautājumus un iesniegtu Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu un atbilstīgus priekšlikumus.

(35)

Lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, Komisijai būtu jāpārskata pasākumi, kas paredzēti, lai sekmētu pārredzamību ārpusbiržas tirgos, novērstu darījuma partneru risku un kopumā mazinātu vispārējo risku, piemēram, kredītsaistību neizpildes mijmaiņas līgumu klīringa veikšanā, izmantojot centrālos darījumu starpniekus (CCP), un jāsagatavo ziņojums par šiem pasākumiem. Būtu jāveicina CCP izveide un attīstība Eiropas Savienībā, piemērojot augstus darbības un piesardzības standartus un efektīvu uzraudzību. Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei kopā ar atbilstīgiem priekšlikumiem, attiecīgā gadījumā pienācīgi ņemot vērā paralēlas pasaules mēroga iniciatīvas.

(36)

Komisijai būtu jāpārskata Direktīvas 2006/48/EK 113. panta 4. punkts un jāsagatavo ziņojums par minētā punkta piemērošanu, tostarp arī par to, vai lēmumu pieņemšana par atbrīvojumiem būtu jāatstāj dalībvalstu ziņā. Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei šis ziņojums, pievienojot tam atbilstīgus priekšlikumus. Atbrīvojumi un izvēles iespējas būtu jāatceļ, ja vien nav acīmredzamas vajadzības tos saglabāt, lai nodrošinātu vienu saskaņotu noteikumu kopumu visā Kopienā.

(37)

Novērtējot risku, būtu jāņem vērā mikrokredīta īpatnības un būtu jāveicina mikrokredītu attīstība. Turklāt, ņemot vērā mikrokredītu vājo attīstību, būtu jāveicina atbilstīgu vērtēšanas sistēmu izstrāde, tostarp standarta vērtēšanas sistēmas, kas pielāgotas ar mikrokreditēšanas darbībām saistītajam riskam. Dalībvalstīm būtu jācenšas nodrošināt, ka mikrokreditēšanas darbību regulējums un uzraudzība piesardzības nolūkā ir samērīga.

(38)

Tā kā šīs direktīvas mērķus, t. i., noteikumu ieviešanu attiecībā uz kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu un to konsultatīvu uzraudzību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo tas prasa harmonizēt lielu apjomu dažādu noteikumu, kuri pastāv katras dalībvalsts tiesiskajā sistēmā, un tādēļ to var labāk īstenot Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas nepieciešami šo mērķu sasniegšanai.

(39)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (9) dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt savas tabulas, kurās pēc iespējas precīzāk atspoguļota atbilstība starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas.

(40)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Direktīva 2006/48/EK, Direktīva 2006/49/EK un Direktīva 2007/64/EK (10),

1)

direktīvas 3. panta 1. punktu groza šādi:

2)

direktīvas 4. pantu groza šādi:

3)

direktīvas 40. pantam pievieno šādu punktu:

“3.   Kompetentās iestādes vienā dalībvalstī savu vispārējo pienākumu pildīšanā, balstoties uz attiecīgā laikā pieejamo informāciju, pienācīgi apsver savu lēmumu iespējamo ietekmi uz finanšu sistēmas stabilitāti visās citās attiecīgajās dalībvalstīs, un jo īpaši ārkārtas situācijās.”;

4)

iekļauj šādus pantus:

“42.a pants

1.   Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes var iesniegt pieprasījumu konsolidētās uzraudzības iestādei, ja piemērojams 129. panta 1. punkts, vai izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm, lūdzot, lai kādas kredītiestādes filiāli atzītu par nozīmīgu.

Pieprasījumā jānorāda pamatojums attiecīgās filiāles atzīšanai par nozīmīgu, īpašu uzmanību veltot šādiem jautājumiem:

2.   Izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes tās uzņēmējas dalībvalsts, kurā ir dibināta nozīmīga filiāle, kompetentajām iestādēm paziņo 132. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā minēto informāciju un veic 129. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētos uzdevumus sadarbībā ar uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

Ja izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde konstatē ārkārtas situāciju kredītiestādē saskaņā ar 130. panta 1. punktu, tā pēc iespējas ātrāk brīdina par šādu situāciju 49. panta ceturtajā daļā un 50. pantā minētās iestādes.

3.   Ja nepiemēro 131.a pantu, kompetentās iestādes, kas uzrauga kredītiestādi ar nozīmīgām filiālēm citās dalībvalstīs, izveido un vada uzraudzītāju kolēģiju, lai atvieglinātu sadarbību atbilstīgi šā panta 2. punktam un 42. pantam. Kolēģijas izveidošanas un darbības pamatā ir rakstiska kārtība, ko izstrādājusi izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde pēc konsultēšanās ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde izlemj, kuras kompetentās iestādes piedalās sanāksmēs vai kolēģijas darbībās.

Izcelsmes valsts kompetentās iestādes lēmumā ņem vērā plānoto vai koordinēto uzraudzības darbību nozīmību attiecībā uz šīm iestādēm, jo īpaši 40. panta 3. punktā un šā panta 2. punktā minēto pienākumu iespējamo ietekmi uz finanšu sistēmas stabilitāti attiecīgajās dalībvalstīs.

Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde iepriekš pilnīgi informē visus kolēģijas dalībniekus par šādu sanāksmju organizēšanu, par galvenajiem jautājumiem, ko plānots pārrunāt, un darbībām, ko plānots apsvērt. Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde arī laikus pilnībā informē visus kolēģijas dalībniekus par šajās sanāksmēs pieņemtajiem lēmumiem vai veiktajiem pasākumiem.

42.b pants

1.   Veicot savus pienākumus, kompetentās iestādes saskaņā ar šo direktīvu pieņemto likumu, noteikumu un administratīvo prasību piemērošanā ņem vērā konverģenci attiecībā uz uzraudzības instrumentiem un uzraudzības darbību praksi. Šim nolūkam dalībvalstis nodrošina, ka:

2.   Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja katru gadu, sākot no 2011. gada 1. janvāra, ziņo Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai par panākto progresu saistībā ar uzraudzības konverģenci.”;

5)

direktīvas 49. pantu groza šādi:

6)

direktīvas 50. pantam pievieno šādu daļu:

“Direktīvas 130. panta 1. punktā minētajā ārkārtas situācijā dalībvalstis ļauj kompetentajām iestādēm izpaust informāciju, kas ir būtiska šā panta pirmajā daļā minētajiem departamentiem visās attiecīgajās dalībvalstīs.”;

7)

direktīvas 57. pantu groza šādi:

8)

direktīvas 61. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Pašu kapitāla jēdziens, kā tas definēts 57. panta a) līdz h) apakšpunktā, ietver maksimālo posteņu un summu skaitu. Dalībvalstis var lemt par šo posteņu izmantošanu un to posteņu atskaitīšanu, kas nav 57. panta i) līdz r) apakšpunktā minētie posteņi.”;

9)

direktīvas 63. panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

“Instrumenti, kas minēti 57. panta ca) apakšpunktā, atbilst šā panta a), c), d) un e) apakšpunktā noteiktajām prasībām.”;

10)

iekļauj šādu pantu:

“63.a pants

1.   Instrumenti, kas minēti 57. panta ca) apakšpunktā, atbilst šā panta 2. līdz 5. punktā noteiktajām prasībām.

2.   Instrumenti ir nedatēti, vai to sākotnējais dzēšanas termiņš ir vismaz 30 gadi. Instrumenti var ietvert vienu vai vairākas pirkšanas iespējas, kas ir tikai un vienīgi emitenta ziņā, bet tos neatpērk agrāk kā piecus gadus pēc emisijas datuma. Ja nedatētu instrumentu darbību reglamentējošie noteikumi paredz kredītiestādei mērenu stimulu tos atpirkt, kā to nosaka kompetentās iestādes, šādu stimulu nepiemēro agrāk kā desmit gadus pēc emisijas datuma. Noteikumos, kas reglamentē datētos instrumentus, nepieļauj nekādu stimulu atpirkt, izņemot termiņu.

Datētos vai nedatētos instrumentus var atsaukt vai atpirkt tikai ar kompetento iestāžu iepriekšēju piekrišanu. Kompetentās iestādes var dot atļauju, ja pieprasījumu iesniedz pēc kredītiestādes iniciatīvas un netiek nelabvēlīgi ietekmēti kredītiestādes finansiālie vai maksātspējas apstākļi. Kompetentās iestādes var pieprasīt kredītiestādēm aizstāt instrumentus ar tādas pašas vai labākas kvalitātes posteņiem, kas minēti 57. panta a) vai ca) apakšpunktā.

Kompetentās iestādes pieprasa apturēt datēto instrumentu atpirkšanu, ja kredītiestāde neatbilst 75. pantā noteiktajām kapitāla prasībām, un var pieprasīt šādu apturēšanu citā laikā, pamatojoties uz kredītiestāžu finansiālo un maksātspējas situāciju.

Kompetentā iestāde var jebkurā laikā dot atļauju datēto vai nedatēto instrumentu pirmstermiņa atpirkšanai gadījumā, ja notikušas izmaiņas piemērojamajā nodokļu režīmā vai šādu instrumentu regulatīvajā klasifikācijā, ko nevarēja paredzēt emisijas brīdī.

3.   Instrumenta darbību reglamentējošos noteikumos paredz iespēju, ka kredītiestāde var pēc nepieciešamības nekumulatīvi atcelt procentu un dividenžu maksājumus uz neierobežotu laiku.

Tomēr kredītiestāde atceļ šādus maksājumus, ja tā neatbilst 75. pantā noteiktajām kapitāla prasībām.

Kompetentās iestādes var prasīt šādu maksājumu atcelšanu, pamatojoties uz attiecīgās kredītiestādes finansiālo un maksātspējas situāciju. Jebkāda šāda maksājumu atcelšana neskar kredītiestādes tiesības aizstāt procentu vai dividenžu maksājumus ar maksājumu tāda instrumenta veidā, kas minēts 57. panta a) apakšpunktā, ar noteikumu, ka jebkurš šāds mehānisms ļauj kredītiestādei saglabāt finanšu resursus. Šāda maksājumu aizstāšana var tikt pakļauta īpašiem kompetento iestāžu izvirzītiem nosacījumiem.

4.   Instrumenta darbību reglamentējošos noteikumos nosaka, ka pamatsummai, neizmaksātajiem procentiem vai dividendēm jābūt tādiem, lai segtu zaudējumus un neradītu šķēršļus kredītiestādes rekapitalizācijai, izmantojot piemērotus mehānismus, kā Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja norādījusi 6. punktā.

5.   Kredītiestādes bankrota vai likvidācijas gadījumā šos instrumentus ierindo pēc 63. panta 2. punktā minētajiem posteņiem.

6.   Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja izstrādā pamatnostādnes uzraudzības prakses konverģencei attiecībā uz šā panta 1. punktā un 57. panta a) apakšpunktā minētajiem instrumentiem un uzrauga to piemērošanu. Komisija līdz 2011. gada 31. decembrim pārskata šā panta piemērošanu un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei, līdz ar ziņojumu iesniedzot jebkādus atbilstīgus priekšlikumus, lai nodrošinātu pašu kapitāla kvalitāti.”;

11)

direktīvas 65. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

12)

direktīvas 66. pantu groza šādi:

13)

direktīvas V sadaļas 2. nodaļas 2. iedaļas 2. apakšiedaļas apakšvirsrakstu “Prasību aprēķināšana” aizstāj ar “Aprēķināšanas un ziņojumu sniegšanas prasības”;

14)

direktīvas 74. panta 2. punktā pēc pirmās daļas iekļauj šādu daļu:

“Šo aprēķinu iesniegšanai, kas jāveic kredītiestādēm, kompetentās iestādes no 2012. gada 31. decembra piemēro ziņojumu vienotu formātu, biežumu un termiņus. Lai to atvieglotu, Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja izstrādā pamatnostādnes, lai pirms 2012. gada 1. janvāra ieviestu Kopienā vienotu ziņojumu formātu. Ziņojumu formāti to satura, apjoma un sarežģītības ziņā ir samērīgi ar kredītiestāžu darbībām.”;

15)

direktīvas 81. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Kompetentās iestādes atzīst ĀKNI par piemērotu 80. panta nolūkiem vienīgi tad, ja tās atzīst, ka ĀKNI novērtēšanas metodika atbilst objektivitātes, neatkarības, pastāvīgas pārskatīšanas un pārredzamības prasībām un ka sagatavotie kredītu novērtējumi atbilst ticamības un pārredzamības prasībām. Šajā nolūkā kompetentās iestādes ņem vērā VI pielikuma 2. daļā izklāstītos tehniskos kritērijus. Ja ĀKNI ir reģistrēta kā kredītreitingu aģentūra atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1060/2009 (2009. gada 16. septembris) par kredītreitingu aģentūrām (11), kompetentās iestādes uzskata, ka prasības par objektivitāti, neatkarību, pastāvīgu pārskatīšanu un pārredzamību attiecībā uz novērtēšanas metodiku ir izpildītas.

16)

direktīvas 87. pantu groza šādi:

17)

direktīvas 89. panta 1. punkta d) apakšpunkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu ievadfrāzi:

18)

direktīvas 97. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Kompetentās iestādes atzīst ĀKNI par piemērotu šā panta 1. punkta nolūkiem vienīgi tad, ja tās atzīst, ka ĀKNI atbilst 81. pantā noteiktajām prasībām, ņemot vērā VI pielikuma 2. daļā izklāstītos tehniskos kritērijus, un ka ĀKNI ir pierādījusi savu spēju strādāt pārvēršanas vērtspapīros jomā, ko apliecina sekmīga darbība tirgū. Ja ĀKNI ir reģistrēta kā kredītreitingu aģentūra atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1060/2009, kompetentās iestādes uzskata, ka prasības par objektivitāti, neatkarību, pastāvīgu pārskatīšanu un pārredzamību attiecībā uz novērtēšanas metodiku ir izpildītas.”;

19)

direktīvas 106. pantu groza šādi:

20)

direktīvas 107. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“107. pants

Riska darījumu vērtības aprēķināšanai saskaņā ar šo iedaļu termins “kredītiestāde” nozīmē arī jebkuru privātu vai valsts uzņēmumu, tostarp tā filiāles, kas atbilst “kredītiestādes” definīcijai un kam atļauja piešķirta trešā valstī.”;

21)

direktīvas 110. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“110. pants

1.   Kredītiestāde paziņo kompetentajām iestādēm šādu informāciju par katru lielu riska darījumu, tostarp par lieliem riska darījumiem, kuriem nepiemēro 111. panta 1. punktu:

Ja uz kredītiestādi attiecas 84. līdz 89. panta noteikumi, tās 20 lielākos riska darījumus, izņemot tos, kuriem nepiemēro 111. panta 1. punktu, konsolidētā veidā dara pieejamus kompetentajām iestādēm.

2.   Dalībvalstis nodrošina ziņojumu sniegšanu vismaz divas reizes gadā. Kompetentās iestādes no 2012. gada 31. decembra piemēro vienotu ziņojumu formātu, biežumu un termiņus. Lai to atvieglotu, Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja izstrādā pamatnostādnes, lai pirms 2012. gada 1. janvāra ieviestu Kopienā vienotu ziņojumu formātu. Ziņojumu formāti to satura, apjoma un sarežģītības ziņā ir samērīgi ar kredītiestādes darbībām.

3.   Dalībvalstis pieprasa kredītiestādēm analizēt, ciktāl tas iespējams, to riska darījumus ar nodrošinājuma devējiem, nefondētas kredīta aizsardzības sniedzējiem un attiecīgajiem aktīviem saskaņā ar 106. panta 3. punktu attiecībā uz iespējamu koncentrāciju un vajadzības gadījumā veikt pasākumus un ziņot attiecīgajai kompetentajai iestādei par jebkādiem būtiskiem konstatējumiem.”;

22)

direktīvas 111. pantu groza šādi:

23)

direktīvas 112. pantu groza šādi:

24)

direktīvas 113. pantu groza šādi:

25)

direktīvas 114. pantu groza šādi:

26)

direktīvas 115. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“115. pants

1.   Šīs iedaļas nolūkiem kredītiestāde var samazināt riska darījuma vērtību ne vairāk kā par 50 % no attiecīgā mājokļa vērtības, ja izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:

Īpašuma vērtību aprēķina atbilstīgi kompetento iestāžu prasībām, pamatojoties uz piesardzīgiem vērtēšanas standartiem, kas noteikti ar normatīviem un administratīviem aktiem. Mājokļa vērtēšanu veic vismaz reizi trijos gados.

Prasības, kas paredzētas VIII pielikuma 2. daļas 8. punktā un VIII pielikuma 3. daļas 62. līdz 65. punktā, piemēro šā punkta nolūkiem.

Mājoklis ir apdzīvojamā platība, kuru īpašnieks apdzīvo vai izīrē.

2.   Šīs iedaļas nolūkiem kredītiestāde var samazināt riska darījuma vērtību ne vairāk kā par 50 % no attiecīgā komerciālā īpašuma vērtības tikai tad, ja attiecīgās kompetentās iestādes dalībvalstī, kurā komerciālais īpašums atrodas, ļauj saskaņā ar 78. līdz 83. pantu piešķirt 50 % riska svērumu šādiem riska darījumiem:

Īpašuma vērtību aprēķina atbilstīgi kompetento iestāžu prasībām, pamatojoties uz stingriem vērtēšanas standartiem, kas noteikti ar normatīviem un administratīviem aktiem.

Komerciālajam īpašumam ir jābūt pilnībā uzbūvētam, iznomātam un jāsniedz atbilstīgi īres ienākumi.”;

27)

direktīvas 116. pantu svītro;

28)

direktīvas 117. pantu groza šādi:

29)

direktīvas 119. pantu svītro;

30)

direktīvas 2. nodaļai pievieno šādu iedaļu:

“7. iedaļa

Riska darījumi attiecībā uz nodotu kredītrisku

122.a pants

1.   Kredītiestāde, izņemot, ja tā rīkojas kā iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs, ir pakļauta kredītriskam, ko rada tirdzniecības portfelī vai ārpus tirdzniecības portfeļa iekļautas pārvēršanas vērtspapīros pozīcijas tikai tad, ja iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs ir nepārprotami informējis kredītiestādi, ka tas pastāvīgi saglabās būtisku tīro ekonomisko ieinteresētību, kura jebkurā gadījumā nebūs mazāka par 5 %.

Piemērojot šo pantu, “tīrās ekonomiskās ieinteresētības saglabāšana” ir vai nu:

Tīri ekonomisko ieinteresētību mēra darbības sākumā un pastāvīgi uztur. To neietekmē kredītriska mazināšana vai citas īsās pozīcijas, vai citi riska ierobežošanas veidi. Tīro ekonomisko ieinteresētību nosaka pēc ārpusbilances posteņu nosacītās vērtības.

Šajā pantā “pastāvīgi” nozīmē, ka saglabātās pozīcijas, procentus vai riskus nevar nodrošināt vai pārdot.

Saglabāšanas prasības attiecībā uz pārvēršanu vērtspapīros nedrīkst piemērot vairākkārtēji.

2.   Ja ES mātesuzņēmums, kas ir kredītiestāde, vai ES mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, vai viens no tā meitasuzņēmumiem kā iniciators vai sponsors vērtspapīros pārvērš riska darījumus no vairākām kredītiestādēm, ieguldījumu sabiedrībām vai citām finanšu iestādēm, kuras tiek uzraudzītas konsolidētā līmenī, 1. punktā minēto prasību var apmierināt, pamatojoties uz attiecīgā ES mātesuzņēmuma, kas ir kredītiestāde, vai ES mātesuzņēmuma, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, konsolidēto stāvokli. Šo punktu piemēro tikai tad, ja kredītiestādes, ieguldījumu sabiedrības vai finanšu iestādes, kas veica vērtspapīros pārvērstos riska darījumus, ir apņēmušās izpildīt 6. punktā minētās prasības un savlaicīgi sniegt iniciatoram vai sponsoram un ES mātesuzņēmumam, kas ir kredītiestāde, vai ES mātesuzņēmumam, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, informāciju, kas nepieciešama, lai atbilstu 7. punktā minētajām prasībām.

3.   Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja vērtspapīros pārvērstie riska darījumi ir prasības vai iespējamās prasības pret turpmāk minētajām iestādēm vai ko kopumā, bez nosacījumiem un neatsaucami garantējušas turpmāk minētās iestādes:

Šā panta 1. punktu nepiemēro:

4.   Pirms un attiecīgos gadījumos pēc investīciju veikšanas kredītiestādēm jāspēj par katru no to atsevišķajām pārvēršanas vērtspapīros pozīcijām kompetentajām iestādēm pierādīt, ka tām ir visaptveroša un pamatīga izpratne par turpmāk minētajiem jautājumiem un ir īstenota oficiāla politika un kārtība, kas atbilst to tirdzniecības portfelim un darījumiem ārpus tirdzniecības portfeļa un kas ir proporcionāla to riska profilam attiecībā uz ieguldījumiem vērtspapīros pārvērstās pozīcijās, lai tos analizētu un reģistrētu:

Kredītiestādes regulāri veic pašas savus stresa testus atbilstīgi to vērtspapīros pārvēršanas pozīcijām. Šajā nolūkā kredītiestādes var izmantot ĀKNI veiktu stresa testu rezultātus ar noteikumu, ka kredītiestādes var pēc pieprasījuma pierādīt, ka tās izprot attiecīgo metodiku, pieņēmumus un rezultātus.

5.   Kredītiestādes, izņemot, ja tās rīkojas kā iniciatori, sponsori vai sākotnējie aizdevēji, izveido oficiālas procedūras, kas atbilst to tirdzniecības portfelim un darījumiem ārpus tirdzniecības portfeļa un kas ir proporcionālas riska profilam, kurš attiecas uz to ieguldījumiem vērtspapīros pārvērstās pozīcijās, lai pastāvīgi un savlaicīgi uzraudzītu informāciju par izpildes rādītājiem saistībā ar riska darījumiem, kas attiecas uz pārvēršanas vērtspapīros pozīcijām. Attiecīgā gadījumā tā ietver riska darījuma veidu, to aizdevumu procentuālo attiecību, kuru termiņš nokavēts par 30, 60 un 90 dienām, saistību neizpildes līmeni, avansa maksājumu līmeni, aizdevumus, kam zaudētas tiesības ieķīlātā īpašuma izpirkšanai, nodrošinājuma veidu un izmantojumu un kredītvērtējumu vai citu kredītspējas mērījumu biežuma sadalījumu pa attiecīgajiem riska darījumiem, nozaru un ģeogrāfisko diversifikāciju, aizdevuma un vērtības attiecības biežuma sadalījumu pa intervāliem, kas veicina pienācīgu sensitivitātes analīzi. Ja attiecīgie riska darījumi paši ir pārvēršanas vērtspapīros pozīcijas, kredītiestādēm ir šajā daļā norādītā informācija – ne tikai par attiecīgajiem pārvēršanas vērtspapīros laidieniem, piemēram, emitenta vārdu un kredīta kvalitāti, bet arī par kopējo fondu, kas saistīti ar šiem pārvēršanas vērtspapīros laidieniem, raksturīgajām iezīmēm un izpildes rādītājiem.

Kredītiestādēm ir jābūt pamatīgai izpratnei par visām tādu pārvēršanas vērtspapīros darījumu strukturālajām iezīmēm, kuri varētu būtiski ietekmēt to riska darījumu izpildes rezultātus, piemēram, “līgumsaistību ūdenskritums” un ar “ūdenskritumu” saistīti katalizatori, kredītu uzlabojumi, likviditātes uzlabojumi, tirgus vērtības katalizatori un konkrētam darījumam specifisku saistību nepildīšanas definīcija.

Ja, no kāda būtiska aspekta raugoties, kredītiestādes nolaidības vai bezdarbības dēļ nav izpildītas 4., 7. un šā punkta prasības, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes nosaka proporcionālu papildu riska svērumu ne vairāk kā 250 % apmērā (maksimālā vērtība – 1 250 %), ko šā punkta nolūkiem piemērotu attiecīgajām pārvēršanas vērtspapīros pozīcijām saskaņā ar IX pielikuma 4. daļu, un pakāpeniski palielina riska svērumu ar katru nākamo reizi, kad ir pārkāpti noteikumi par pienācīgu rūpību. Kompetentās iestādes ņem vērā 3. punktā minētos atbrīvojumus attiecībā uz atsevišķiem pārvēršanas vērtspapīros darījumiem, samazinot riska svērumu, ko pretējā gadījumā tā saskaņā ar šo noteikumu piemērotu tādai pārvēršanai vērtspapīros, uz kuru attiecas 3. punkts.

6.   Sponsores un iniciatores kredītiestādes saskaņā ar V pielikuma 3. punkta prasībām vērtspapīros pārvēršamajiem riska darījumiem piemēro tos pašus pamatotos un precīzi definētos kredīta piešķiršanas kritērijus, ko tās piemēro riska darījumiem, kuriem jābūt pašu iestāžu portfelī. Šajā nolūkā sponsores un iniciatores kredītiestādes piemēro tos pašus procesus kredītu apstiprināšanai un attiecīgā gadījumā to grozījumiem, atjaunošanai un refinansēšanai. Kredītiestādes arī piemēro tos pašus analīzes standartus attiecībā uz līdzdalību vai parakstīšanu saistībā ar pārvēršanu vērtspapīros, ko veic trešās personas, neatkarīgi no tā, vai šāda līdzdalība vai parakstīšana ir to tirdzniecības portfelī vai ārpus tirdzniecības portfeļa.

Ja nav izpildītas šā punkta pirmās daļas prasības, iniciatore kredītiestāde nepiemēro 95. panta 1. punktu, un šai iniciatorei kredītiestādei nebūs atļauts vērtspapīros pārvērstos riska darījumus izslēgt no tās kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar šo direktīvu.

7.   Sponsores un iniciatores kredītiestādes izpauž investoriem, kādā līmenī ir to apņemšanās saskaņā ar 1. punktu uzturēt tīro ekonomisko ieinteresētību saistībā ar pārvēršanu vērtspapīros. Sponsores un iniciatores kredītiestādes nodrošina, ka iespējamajiem investoriem ir viegli pieejami visi būtiski svarīgie dati par kredīta kvalitāti un atsevišķu attiecīgo riska darījumu rezultātiem, naudas plūsmām un pārvēršanas vērtspapīros riska darījuma nodrošinājumu, kā arī tāda informācija, kas nepieciešama, lai uz tās pamata veiktu visaptverošus stresa testus par naudas plūsmām un attiecīgo riska darījumu nodrošinājuma vērtībām. Minētajā nolūkā “būtiski svarīgos datus” nosaka tajā dienā, kad veic pārvēršanu vērtspapīros, un attiecīgā gadījumā pārvēršanas vērtspapīros rakstura dēļ – arī pēc minētās dienas.

8.   Šā panta 1. līdz 7. punktu piemēro jauniem pārvēršanas vērtspapīros darījumiem, kas veikti, sākot no vai pēc 2011. gada 1. janvāra. Šā panta 1. līdz 7. punktu jau veiktajai pārvēršanai vērtspapīros piemēro pēc 2014. gada 31. decembra, ja pēc šīs dienas tiek pievienoti jauni vai aizstāti attiecīgie riska darījumi. Kompetentās iestādes var nolemt uz laiku apturēt 1. un 2. punktā minēto prasību piemērošanu vispārējas tirgus likviditātes krīzes laikā.

9.   Kompetentās iestādes sniedz šādu informāciju:

10.   Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja katru gadu ziņo Komisijai par kompetento iestāžu atbilstību šā panta noteikumiem. Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja izstrādā pamatnostādnes uzraudzības prakses konverģencei attiecībā uz šo pantu, tostarp pasākumus, kas ir veikti, ja nav izpildītas saistības par pienācīgu rūpību un riska pārvaldību.”;

31)

direktīvas 129. pantu groza šādi:

32)

direktīvas 130. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Ja rodas ārkārtas situācija, tostarp finanšu tirgu nelabvēlīga attīstība, kas var apdraudēt tirgus likviditāti un finanšu sistēmas stabilitāti kādā no dalībvalstīm, kur atļauts darboties grupas uzņēmumiem vai kur ir izveidotas 42.a pantā minētās nozīmīgās filiāles, konsolidētās uzraudzības iestāde saskaņā ar 1. nodaļas 2. iedaļu pēc iespējas ātrāk par to brīdina 49. panta ceturtajā daļā un 50. pantā minētās iestādes un paziņo visu ar to uzdevumu izpildi saistīto būtisko informāciju. Šie pienākumi attiecas uz visām 125. un 126. pantā minētajām kompetentajām iestādēm, kā arī 129. panta 1. punktā noteikto kompetento iestādi.

Ja 49. panta ceturtajā daļā minētā iestāde konstatē šā punkta pirmajā daļā aprakstīto situāciju, tā pēc iespējas ātrāk brīdina par to 125. un 126. pantā minētās kompetentās iestādes.

Kompetentā iestāde un 49. panta ceturtajā daļā minētā iestāde pēc iespējas izmanto esošos saziņas kanālus.”;

33)

iekļauj šādu pantu:

“131.a pants

1.   Konsolidētās uzraudzības iestāde izveido uzraudzītāju kolēģijas, lai veicinātu 129. pantā un 130. panta 1. punktā minēto uzdevumu izpildi un lai, ievērojot šā panta 2. punktā paredzētās konfidencialitātes prasības un atbilstību Kopienas tiesībām, nodrošinātu atbilstīgu koordināciju un sadarbību ar attiecīgajām trešo valstu kompetentajām iestādēm.

Uzraudzītāju kolēģijas nodrošina konsolidētās uzraudzības iestādei un citām iesaistītajām kompetentajām iestādēm sistēmu šādu uzdevumu izpildei:

Uzraudzītāju kolēģijās iesaistītās kompetentās iestādes cieši sadarbojas. Direktīvas 1. nodaļas 2. iedaļā minētās konfidencialitātes prasības neliedz kompetentajām iestādēm apmainīties ar konfidenciālu informāciju uzraudzītāju kolēģijās. Uzraudzītāju kolēģiju izveidošana un darbība neietekmē kompetento iestāžu tiesības un pienākumus saskaņā ar šo direktīvu.

2.   Kolēģiju izveidošana un darbība balstās uz 131. pantā minēto rakstisko vienošanos, kas noteikta pēc konsolidētās uzraudzības iestādes apspriešanās ar iesaistītajām kompetentajām iestādēm.

Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja izstrādā pamatnostādnes kolēģiju operatīvai darbībai, tostarp saistībā ar 42.a panta 3. punktu.

Uzraudzītāju kolēģijās var piedalīties kompetentās iestādes, kuras atbild par ES mātesuzņēmuma, kas ir kredītiestāde, vai ES mātesuzņēmuma, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, meitasuzņēmumu uzraudzību, un kompetentās iestādes no uzņēmējas dalībvalsts, kur ir izveidotas 42.a pantā minētās nozīmīgās filiāles, centrālās bankas pēc vajadzības un attiecīgā gadījumā, ja tas atbilst tām konfidencialitātes prasībām, kas – pēc visu kompetento iestāžu domām – ir līdzvērtīgas 1. nodaļas 2. iedaļas prasībām, trešo valstu kompetentās iestādes.

Konsolidētās uzraudzības iestāde vada kolēģijas sanāksmes un izlemj, kuras kompetentās iestādes piedalās sanāksmēs vai kolēģijas darbībās. Konsolidētās uzraudzības iestāde iepriekš pilnībā informē visus kolēģijas dalībniekus par šādu sanāksmju organizēšanu, par galvenajiem jautājumiem, ko plānots pārrunāt, un darbībām, kuras iecerēts izskatīt. Konsolidētās uzraudzības iestāde arī laikus pilnībā informē visus kolēģijas dalībniekus par šajās sanāksmēs pieņemtajiem lēmumiem vai veiktajiem pasākumiem.

Konsolidētās uzraudzības iestādes lēmumā ņem vērā plānoto vai koordinēto uzraudzības darbību nozīmību šīm iestādēm, jo īpaši 40. panta 3. punktā minēto iespējamo ietekmi uz finanšu sistēmas stabilitāti attiecīgajās dalībvalstīs un 42.a panta 2. punktā minētos pienākumus.

Konsolidētās uzraudzības iestāde saskaņā ar 1. nodaļas 2. iedaļā minētajām konfidencialitātes prasībām ziņo Eiropas Banku uzraudzītāju komitejai par uzraudzītāju kolēģijas darbībām, tostarp ārkārtas situācijās, un iesniedz minētajai komitejai visu informāciju, kas ir īpaši svarīga uzraudzības konverģences nolūkā.”;

34)

direktīvas 132. pantu groza šādi:

35)

direktīvas 150. pantu groza šādi:

36)

direktīvas 153. panta trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Aprēķinot riska svērtās vērtības VI pielikuma 1. daļas 4. punkta nolūkiem, riska darījumiem ar dalībvalstu centrālajām valdībām vai centrālajām bankām, kas denominēti vai finansēti jebkuras dalībvalsts valūtā, līdz 2015. gada 31. decembrim piešķir to pašu riska svērumu, kurš tiktu piešķirts šādiem riska darījumiem, kas denominēti un finansēti attiecīgās dalībvalsts valūtā.”;

37)

direktīvas 154. pantam pievieno šādus punktus:

“8.   Kredītiestādes, kuras līdz 2010. gada 31. decembrim neatbilst 66. panta 1.a punktā noteiktajiem ierobežojumiem, izstrādā stratēģijas un procedūras pasākumiem, kas nepieciešami šīs situācijas atrisināšanai pirms šā panta 9. punktā minētajiem datumiem.

Šos pasākumus pārskata saskaņā ar 124. pantu.

9.   Instrumenti, kas līdz 2010. gada 31. decembrim atbilstīgi valsts tiesību aktiem tika uzskatīti par līdzvērtīgiem 57. panta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem posteņiem, bet neietilpst 57. panta a) apakšpunktā vai neatbilst 63.a pantā izklāstītajiem kritērijiem, līdz 2040. gada 31. decembrim tiks uzskatīti par tādiem, kas ietilpst 57. panta ca) apakšpunktā, ar šādiem ierobežojumiem:

Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja līdz 2010. gada 31. decembrim uzraudzīs šo instrumentu izdošanu.

10.   Šīs direktīvas 5. iedaļas nolūkiem aktīvu posteņiem, kas ir prasības pret iestādēm un citi riska darījumi ar tām, kuri notikuši pirms 2009. gada 31. decembra, turpina piemērot tādu pašu kārtību, kāda tika piemērota saskaņā ar 115. panta 2. punktu un 116. pantu, kā tie bija spēkā pirms 2009. gada 10. novembra, tomēr ne ilgāk kā līdz 2012. gada 31. decembrim.

11.   Līdz 2012. gada 31. decembrim 129. panta 3. punktā minētais laikposms ir seši mēneši.”;

38)

direktīvas 156. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“156. pants

Komisija – kopīgi ar dalībvalstīm un ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas ieguldījumu – periodiski uzrauga, vai šī direktīva kopā ar Direktīvu 2006/49/EK būtiski ietekmē ekonomikas ciklu, un, ņemot vērā šo izvērtējumu, apsver mīkstinošu pasākumu lietderību.

Ņemot vērā šo analīzi un Eiropas Centrālās bankas ieguldījumu, Komisija reizi divos gados sagatavo un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu kopā ar atbilstīgiem priekšlikumiem. Izstrādājot ziņojumu, pienācīgi ņem vērā kredītņēmēju un kredīta devēju ieguldījumu.

Ne vēlāk kā 2009. gada 31. decembrī Komisija pārskata šo direktīvu kopumā, lai makrolīmenī risinātu jautājumu par labākas analīzes nepieciešamību saistībā ar uzticamības pārbaudi un to, kā novērst ar šo pārbaudi saistītās problēmas, tostarp pārskatot:

Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par iepriekš minētajiem jautājumiem kopā ar atbilstīgiem priekšlikumiem.

Komisija iespējami īsā laikā un ne vēlāk kā 2009. gada 31. decembrī iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par nepieciešamību veikt turpmākas reformas uzraudzības sistēmā, tostarp šīs direktīvas attiecīgos pantos, kā arī, ievērojot Līgumā noteikto piemērojamo procedūru, iesniedz atbilstīgus likumdošanas priekšlikumus.

Līdz 2011. gada 1. janvārim Komisija pārskata Eiropas Banku uzraudzītāju komitejas panākto progresu ceļā uz 74. panta 2. punktā minēto ziņojumu vienotu formātu, biežumu un termiņiem. Ņemot vērā šo ziņojumu pārskatīšanas rezultātus, Komisija iesniedz ziņojumu Parlamentam un Padomei.

Komisija līdz 2011. gada 31. decembrim pārskata šīs direktīvas piemērošanu, īpašu uzmanību pievēršot visiem 68. līdz 73. panta, 80. panta 7. punkta un 80. panta 8. punkta aspektiem un to piemērošanai attiecībā uz mikrokredītu finansēšanu, sagatavo par to ziņojumu un to iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kopā ar atbilstīgiem priekšlikumiem.

Līdz 2011. gada 31. decembrim Komisija pārskata 113. panta 4. punktu un sagatavo ziņojumu par minētā punkta piemērošanu, tostarp arī par to, vai lēmumu pieņemšana par izņēmumiem būtu jāatstāj dalībvalstu ziņā, un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei šo ziņojumu kopā ar atbilstīgiem priekšlikumiem. Attiecībā uz iespēju lēmumu pieņemšanu turpmāk neatstāt dalībvalstu ziņā saskaņā ar 113. panta 4. punkta c) apakšpunktu un to iespējamu pieņemšanu ES līmenī pārskatīšanā īpaši ņem vērā grupas veiktās riska pārvaldības efektivitāti, nodrošinot, ka ir veikti pietiekami aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti visās dalībvalstīs, kurās grupas uzņēmums ir reģistrēts.

Līdz 2009. gada 31. decembrim Komisija pārskata pasākumus, kas paredzēti, lai sekmētu pārredzamību ārpusbiržas tirgos, tostarp kredītsaistību neizpildes mijmaiņas tirgos, piemēram, veicot klīringu, izmantojot centrālos darījumu starpniekus, sagatavo ziņojumu par šiem pasākumiem un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei šo ziņojumu kopā ar atbilstīgiem priekšlikumiem.

Līdz 2009. gada 31. decembrim Komisija sagatavo Padomei ziņojumu par 122.a panta paredzamo ietekmi un iesniedz to Eiropas Parlamentam un Padomei kopā ar atbilstīgiem priekšlikumiem. Komisija ziņojumu sagatavo pēc apspriešanās ar Eiropas Banku uzraudzītāju komiteju. Ziņojumā jo īpaši ņem vērā, vai 122.a panta 1. punktā noteiktā minimālās saglabāšanas prasība palīdz sasniegt mērķi, proti, vairāk saskaņot iniciatoru vai sponsoru un investoru intereses, kā arī uzlabot finansiālo stabilitāti, un vai būtu atbilstīgi palielināt minimālo saglabāšanas līmeni, ņemot vērā notikumus pasaulē.

Līdz 2012. gada 1. janvārim Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par 122.a panta piemērošanu un efektivitāti, ņemot vērā starptautiskā tirgus attīstību.”;

39)

direktīvas III pielikumu groza šādi:

40)

direktīvas V pielikumu groza šādi:

41)

direktīvas IX pielikuma 3. daļas 2. iedaļai pievieno šādu punktu:

42)

direktīvas XI pielikumu groza šādi:

43)

direktīvas XII pielikuma 2. daļas 3. punkta a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem apakšpunktiem:

1)

direktīvas 12. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

““Sākotnējais pašu kapitāls” ir Direktīvas 2006/48/EK 57. panta a) līdz ca) apakšpunkta summa, no kuras atņemta 57. panta i), j) un k) apakšpunkta summa.”;

2)

direktīvas 28. pantu groza šādi:

3)

direktīvas 30. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“4.   Atkāpjoties no 3. punkta, kompetentās iestādes var atļaut aktīvus, kurus veido prasības un citi riska darījumi pret atzītām trešo valstu ieguldījumu sabiedrībām, atzītām klīringa iestādēm un biržām, kas ir pakļautas tādam pašam regulējumam, kas ir noteikts attiecīgi Direktīvas 2006/48/EK 111. panta 1. punktā un 106. panta 2. punkta c) apakšpunktā.”;

4)

direktīvas 31. pantu groza šādi:

5)

direktīvas 32. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“1.   Kompetentās iestādes nosaka procedūras, lai novērstu to, ka iestādes tīši izvairās no papildu kapitāla prasībām, kuras pretējā gadījumā rastos attiecībā uz riska darījumiem, kas pārsniedz ierobežojumu, kurš noteikts Direktīvas 2006/48/EK 111. panta 1. punktā, ja šie riska darījumi ir uzturēti ilgāk par 10 dienām, minētos riska darījumus uz laiku nododot citai sabiedrībai neatkarīgi no tā, vai tā pieder tai pašai grupai vai ne, un/vai veicot mākslīgus darījumus, lai riska darījumu uz 10 dienām izslēgtu un radītu jaunu riska darījumu.”;

6)

direktīvas 35. pantam pievieno šādu punktu:

“6.   Uz ieguldījumu sabiedrībām attiecas Direktīvas 2006/48/EK 74. panta 2. punktā minēto ziņojumu vienotais formāts, biežums un termiņi.”;

7)

direktīvas 38. pantam pievieno šādu punktu:

“3.   Direktīvas 2006/48/EK 42.a pantu, izņemot tā 1. punkta a) apakšpunktu, mutatis mutandis piemēro ieguldījumu sabiedrību uzraudzībai, ja vien ieguldījumu sabiedrības neatbilst šīs direktīvas 20. panta 2. punktā, 20. panta 3. punktā vai 46. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem.”;

8)

direktīvas 45. panta 1. punktā datumu “2010. gada 31. decembrim” aizstāj ar “2014. gada 31. decembrim”;

9)

direktīvas 47. pantā datumu “2009. gada 31. decembrim” aizstāj ar “2010. gada 31. decembrim” un atsauces uz Direktīvas 93/6/EEK V pielikuma 4. un 8. punktu aizstāj ar atsaucēm uz VIII pielikuma 4. un 8. punktu;

10)

direktīvas 48. panta 1. punktā datumu “2010. gada 31. decembrim” aizstāj ar “2014. gada 31. decembrim”.

“a)

kredītiestādes Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē, tostarp tādu kredītiestāžu Kopienā izvietotās filiāles minētās direktīvas 4. panta 3. apakšpunkta nozīmē, kuru galvenais birojs atrodas Kopienā vai ārpus tās saskaņā ar minētās direktīvas 38. pantu;”.