9.12.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 322/33

---

PADOMES LĒMUMS 2005/876/TI

(2005. gada 21. novembris)

par tādas informācijas apmaiņu, ko iegūst no sodāmības reģistra

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, un jo īpaši tā 31. pantu un 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu (1),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (2),

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 29. pantu Eiropas Savienība ir sev izvirzījusi mērķi nodrošināt pilsoņiem augsta līmeņa drošību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā. No šā mērķa izriet, ka dalībvalstu kompetentās iestādes apmainās ar informāciju par to personu sodāmību, kas dzīvo dalībvalstu teritorijā.

(2)

Saskaņā ar Eiropadomes 1999. gada 15. līdz 16. oktobra Tamperes sanāksmes secinājumiem Padome 2000. gada 29. novembrī pieņēma pasākumu programmu, lai īstenotu savstarpēju atzīšanu krimināltiesību jomā (3). Šis lēmums veicina programmas 3. pasākumā paredzēto mērķu sasniegšanu, kas paredz ieviest tādu standarta veidlapu pieprasījumiem attiecībā uz sodāmību, kas ir līdzīga Šengenas struktūru izstrādātajai veidlapai un tulkota visās Savienības oficiālajās valodās.

(3)

13. un 22. pantā 1959. gada 20. aprīļa Eiropas Konvencijā par savstarpējo palīdzību krimināllietās (4) ir paredzētas sistēmas informācijas nodošanai starp Līgumslēdzējām pusēm attiecībā uz sodāmību, taču minētās sistēmas ir pārāk lēnas, lai atbilstu tiesu iestāžu sadarbības vajadzībām tādā zonā kā Eiropas Savienība.

(4)	Gala ziņojums par pirmo izvērtēšanu – savstarpēja palīdzība krimināllietās (5) aicināja dalībvalstis vienkāršot dokumentu nodošanas procedūras starp valstīm, vajadzības gadījumā izmantojot standarta veidlapas, lai atvieglotu savstarpējo palīdzību krimināllietās.

(5)

2004. gada 25. martā Eiropadome uzdeva Padomei apsvērt pasākumus informācijas apmaiņai attiecībā uz sodāmību par teroristu nodarījumiem un iespējas veidot Eiropas Sodāmības un tiesību zaudēšanas reģistru, un Komisija savā paziņojumā par pasākumiem, kas jāveic terorisma un citu smagu noziegumu apkarošanai, jo īpaši, lai uzlabotu informācijas apmaiņu, uzsvēra to cik nozīmīgs ir efektīvs mehānisms informācijas nodošanai attiecībā uz sodāmību un tiesību zaudēšanu.

(6)

Šis lēmums respektē subsidiaritātes principu, kas minēts Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā un Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 5. pantā, jo atsevišķās dalībvalstīs nevar pietiekami īstenot uzlabojumus sistēmās informācijas nodošanai starp dalībvalstīm attiecībā uz sodāmību un šim nolūkam ir vajadzīga saskaņota darbība Eiropas Savienības līmenī. Saskaņā ar minētajā 5. pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(7)

Uzlabojumi sistēmās informācijas nodošanai attiecībā uz sodāmību paredz, ka par vienā dalībvalstī citas dalībvalsts valstspiederīgajam piespriestu sodu pēdējā minētā dalībvalsts ir informēta pēc iespējas ātrāk un ka katra dalībvalsts var visīsākajā laikā no citām dalībvalstīm iegūt tai vajadzīgo informāciju no sodāmības reģistriem.

(8)

Šis lēmums papildina un atvieglina tos esošos mehānismus informācijas nodošanai attiecībā uz sodāmību, kuru pamatā ir spēkā esošās konvencijas. It īpaši noteikumi par pieprasījumiem sniegt informāciju, ko iegūst no sodāmības reģistra, neaizstāj tiesu iestādēm pieejamo iespēju savstarpēji tieši nodot informāciju attiecībā uz sodāmības reģistru, piemērojot 6. panta 1. punktu Konvencijā par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās, kas izstrādāta ar Padomes 2000. gada 29. maija Aktu (6). Tas tomēr dalībvalsts centrālajai iestādei paredz specifiskas tiesības attiecīgās valsts tiesību aktos noteiktos apstākļos nosūtīt citas dalībvalsts centrālajai iestādei līgumu sniegt informāciju no sodāmības reģistra.

(9)	Personas datus, ko apstrādā saskaņā ar šo lēmumu, aizsargās saskaņā ar principiem, kas iestrādāti Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvencijā par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisku apstrādi.

(10)

Ievērojot Eiropas Padomes Ieteikumu Nr. R (84) 10 par sodāmības reģistru un notiesāto personu rehabilitāciju, sodāmības reģistra izveidošanas galvenais mērķis ir informēt krimināltiesu sistēmas atbildīgās iestādes par tiesājamā iepriekšējo sodāmību, lai pieņemamo lēmumu pielāgotu konkrētajam stāvoklim. Tā kā jebkāda cita sodāmības reģistra izmantošana, kas varētu apdraudēt notiesātās personas sociālās rehabilitācijas iespējas, ir pēc iespējas jāierobežo, tad saskaņā ar šo lēmumu nodotās informācijas izmantošanu mērķiem bez saistības ar kriminālprocesu var ierobežot saskaņā ar pieprasījuma iesniedzējas valsts un pieprasījuma saņēmējas valsts tiesību aktiem.

(11)	Šis lēmums respektē pamattiesības un ievēro principus, kas atzīti Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā un vēlreiz apliecināti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(12)	Šis lēmums dalībvalstīm neuzliek par pienākumu reģistrēt savā sodāmības reģistrā sodus vai informāciju par kriminālprocesu, kas tām nav jāreģistrē atbilstoši saviem tiesību aktiem.

(13)	Šis lēmums neattiecas uz nolēmumu vai to kopiju nodošanu,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Centrālā iestāde

1.   Šā lēmuma 2. un 3. panta vajadzībām katra dalībvalsts norīko centrālo iestādi. Informācijas nosūtīšanai saskaņā ar 2. pantu un atbilžu sniegšanai uz pieprasījumiem saskaņā ar 3. pantu dalībvalstis tomēr var norīkot vienu vai vairākas centrālās iestādes.

2.   Katra dalībvalsts informē Padomes Ģenerālsekretariātu un Komisiju par iestādi, kas norīkota saskaņā ar 1. punktu. Padomes Ģenerālsekretariāts šo informāciju dara zināmu dalībvalstīm un Eurojust.

2. pants

Bez pieprasījuma sniegta informācija par sodāmību

Katra centrālā iestāde bez kavēšanās informē pārējo dalībvalstu centrālās iestādes par sodāmības reģistrā reģistrēto šo dalībvalstu valstspiederīgo sodāmību un turpmākiem pasākumiem. Ja attiecīgā persona ir divu vai vairāk citu dalībvalstu valstspiederīgais, informāciju sniedz visām šīm dalībvalstīm, ja vien attiecīgā persona nav tās dalībvalsts valstspiederīgais, kuras teritorijā viņš notiesāts.

3. pants

Pieprasījums sniegt informāciju par sodāmību

1.   Ja tiek prasīts sniegt informāciju no dalībvalsts sodāmības reģistra, centrālā iestāde var citas dalībvalsts centrālajai iestādei saskaņā ar saviem tiesību aktiem iesniegt pieprasījumu sniegt informāciju no sodāmības reģistra un ar to saistītu informāciju. Visus pieprasījumus sniegt informāciju nosūta, izmantojot pieprasījuma veidlapu, kas paredzēta pielikumā.

Ja persona pieprasa informāciju par savu sodāmību, tās dalībvalsts centrālā iestāde, kurā pieprasījums iesniegts, var saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem nosūtīt citas dalībvalsts centrālajai iestādei pieprasījumu sniegt informāciju no sodāmības reģistra un ar to saistītu informāciju, ja attiecīgā persona ir vai ir bijusi pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts vai pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts iedzīvotājs vai valstspiederīgais.

2.   Saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem vai praksi pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts centrālā iestāde nekavējoties – un noteikti ne vēlāk kā desmit darbadienās pēc pieprasījuma saņemšanas – nosūta atbildi pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts centrālajai iestādei, izmantojot pielikumā paredzēto veidlapu. Atbildē ir informācija, kas saņemta saskaņā ar 2. pantu un reģistrēta pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts sodāmības reģistrā.

Ja pieprasījums par attiecīgo personu ir iesniegts saskaņā ar šā panta 1. punkta otro daļu, šā punkta pirmajā daļā minētais termiņš nepārsniedz divdesmit darbadienas pēc pieprasījuma saņemšanas.

3.   Ja pieprasījuma saņēmējai dalībvalstij ir vajadzīga turpmāka informācija, lai identificētu personu, uz kuru attiecas pieprasījums, tā nekavējoties konsultējas ar pieprasījuma iesniedzēju dalībvalsti, lai sniegtu atbildi desmit darbadienās pēc prasītās papildu informācijas saņemšanas.

4.   Kopā ar atbildi nosūta sodāmību sarakstu, ievērojot attiecīgās valsts tiesību aktos paredzētos nosacījumus.

5.   Pieprasījumus, atbildes un pārējo atbilstošo informāciju var nosūtīt, izmantojot jebkurus līdzekļus, ar ko var iegūt rakstisku apliecinājumu apstākļos, kuri ļauj pieprasījuma saņēmējai dalībvalstij noteikt autentiskumu.

4. pants

Personas datu izmantošanas nosacījumi

1.   Personas datus, kas saskaņā ar 3. pantu paziņoti kriminālprocesa vajadzībām, pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts var izmantot vienīgi kriminālprocesā, kura sakarā tie pieprasīti, kā norādīts pielikumā paredzētajā veidlapā.

2.   Personas datus, kuri saskaņā ar 3. pantu paziņoti mērķiem bez saistības ar kriminālprocesu, pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts var izmantot saskaņā ar saviem tiesību aktiem vienīgi tiem mērķiem, kādiem tie pieprasīti, un ņemot vērā ierobežojumus, ko pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts norādījusi veidlapā.

3.   Šis pants neattiecas uz personas datiem, kurus dalībvalsts ir ieguvusi saskaņā ar šo lēmumu un kuru izcelsme ir šajā pašā dalībvalstī.

5. pants

Valodas

Veidlapu pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts nosūta pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts valsts valodā vai vienā no valsts valodām. Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts atbild vai nu vienā no tās valsts valodām, vai arī kādā citā valodā, kas pieņemama abām dalībvalstīm. Šā lēmuma pieņemšanas laikā vai vēlāk ikviena dalībvalsts var, iesniedzot paziņojumu Padomes Ģenerālsekretariātam, norādīt, kuras ir Eiropas Kopienu iestāžu oficiālās valodas, ko tā pieņem. Padomes Ģenerālsekretariāts šo informāciju paziņo dalībvalstīm.

6. pants

Saistība ar citiem juridiskiem instrumentiem

1.   Attiecībā uz dalībvalstīm šis lēmums papildina un sekmē 1959. gada 20. aprīļa Eiropas Konvencijas par savstarpēju palīdzību krimināllietās 13. un 22. panta, tās 1978. gada 17. marta (7) un 2001. gada 8. novembra (8), Papildprotokolu, 2000. gada 29. maija Konvencijas par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpējo palīdzību krimināllietās (9) un tās 2001. gada 16. oktobra Protokola (10) īstenošanu.

2.   Šā lēmuma vajadzībām dalībvalstis atsakās no tiesībām savā starpā izmantot savas atrunas, ko iesniedz saistībā ar 13. pantu 1959. gada 20. aprīļa Eiropas Konvencijā par savstarpēju palīdzību krimināllietās. Šis lēmums neietekmē atrunas, ko iesniedz saistībā ar minētās konvencijas 22. pantu. Šādas atrunas var iesniegt saistībā ar šā lēmuma 2. pantu.

3.   Šis lēmums neietekmē tādu labvēlīgāku noteikumu piemērošanu, kas paredzēti dalībvalstu divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos.

7. pants

Īstenošana

Dalībvalstis šo lēmumu īsteno pēc iespējas ātrāk un noteikti ne vēlāk kā līdz 2006. gada 21. maijam.

8. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV C 322, 29.12.2004., 9. lpp.

(2)  Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

(3)  OV C 12, 15.1.2001., 10. lpp.

(4)  Eiropas Padome, Eiropas Līgumu sērija, Nr. 30.

(5)  OV C 216, 1.8.2001., 14. lpp.

(6)  OV C 197, 12.7.2000., 1. lpp.

(7)  Eiropas Padome, Eiropas Līgumu sērija, Nr. 99.

(8)  Eiropas Padome, Eiropas Līgumu sērija, Nr. 182.

(9)  OV C 197, 12.7.2000., 3. lpp.

(10)  OV C 326, 21.11.2001., 1. lpp.

---

---