32003L0102

Eiropas Parlamenta un padomes Direktīva 2003/102/EK

(2003. gada 17. novembris)

par gājēju un citu ievainojamu satiksmes dalībnieku aizsardzību pirms sadursmes ar transportlīdzekli un sadursmes gadījumā un par Padomes Direktīvas 70/156/EEK grozījumiem

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [1],

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru [2],

tā kā:

(1) Lai samazinātu Kopienā ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu, ir jāievieš pasākumi, lai uzlabotu gājēju un citu ievainojamu ceļu satiksmes dalībnieku aizsardzību pirms frontālas sadursmes ar transportlīdzekli un tās laikā.

(2) Saistībā ar ceļu satiksmes drošības rīcības programmu steidzīgi ir nepieciešama pasīvu un aktīvu pasākumu pakete, lai uzlabotu drošību (izvairīšanās no negadījumiem un sekundāras ietekmes samazināšana ar satiksmes samazināšanu un infrastruktūras uzlabošanu) ievainojamiem satiksmes dalībniekiem, tādiem kā gājēji, velosipēdisti un motociklisti.

(3) Iekšējais tirgus sastāv no teritorijas bez iekšējām robežām, kurā ir jānodrošina brīva preču un kapitāla aprite, kā arī personu pārvietošanās un pakalpojumu sniegšanas brīvība, un šajā sakarā darbojas Kopienas tipa apstiprinājuma sistēma transportlīdzekļiem; ir jāsaskaņo tehniskās prasības transportlīdzekļu tipa apstiprinājumam attiecībā uz gājēju aizsardzību, lai izvairītos no tādu prasību pieņemšanas, kas ir atšķirīgas dalībvalstīs, un lai nodrošinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību.

(4) Gājēju aizsardzības mērķus var sasniegt ar aktīvu un pasīvu drošības pasākumu kombināciju. Eiropas Pastiprinātās transportlīdzekļu drošības komitejas (EEVC) 1999. gada jūnija ieteikumi panākuši plašu vienprātību šajā jomā; šajos ieteikumos ir piedāvātas prasības atsevišķu kategoriju transportlīdzekļu frontālajai struktūrai, lai samazinātu to agresivitāti; šī direktīva paredz testus un robežvērtības, pamatojoties uz EEVC ieteikumiem.

(5) Komisijai jāizskata iespēja paplašināt šīs direktīvas darbības jomu, ietverot transportlīdzekļus ar maksimālo masu līdz 3,5 tonnām, un jāziņo par saviem secinājumiem Eiropas Parlamentam un Padomei.

(6) Šī direktīva būtu jāuzskata par vienu elementu no plašākas pasākumu paketes, kas jāievieš Kopienā, rūpniecībā un dalībvalstu attiecīgajās iestādēs, pamatojoties uz informācijas apmaiņu par paraugpraksi, lai risinātu jautājumus par pirmssadursmes (aktīvo), sadursmes (pasīvo) un pēcsadursmes drošību gājējiem un citiem ievainojamiem ceļu satiksmes dalībniekiem saistībā ar satiksmes dalībniekiem, transportlīdzekļiem un infrastruktūru.

(7) Ņemot vērā ātrumu, kādā attīstās un tehnoloģijas šajā jomā, rūpniecībā var piedāvāt alternatīvus pasīvus pasākumus vai aktīvu un pasīvu pasākumu kombināciju, kas faktiskās efektivitātes ziņā ir vismaz līdzvērtīgi šīs direktīvas prasībām, un tos izvērtē, ņemot vērā neatkarīgu ekspertu līdz 2004. gada 1. jūlijam veiktus pētījumus par to ieviešanas iespējamību; faktiskās efektivitātes ziņā vismaz līdzvērtīgu alternatīvu pasākumu ieviešanai būtu nepieciešams pielāgot vai grozīt šo direktīvu.

(8) Ņemot vērā esošos pētījumus un tehnisko progresu gājēju aizsardzībā, ir lietderīgi noteikt elastības pakāpi šajā jomā. Attiecīgi šajā direktīvā attiecībā uz gājēju aizsardzību jānosaka pamatnosacījumi, kas kā testi ir jāizpilda jauniem transportlīdzekļu tipiem un jauniem transportlīdzekļiem. Tehniskie nosacījumi šādu testu piemērošanai jāpieņem ar Komisijas lēmumu.

(9) Straujā tehnoloģiju attīstība aktīvajā drošībā nozīmē to, ka sadursmes draudu mazināšanas sistēmas un sistēmas, kas paredzētas, lai izvairītos no sadursmes, piedāvā lielas drošības priekšrocības, piemēram, samazinot sadursmes ātrumu un pielāgojot sadursmes virzienu. Šajā direktīvā jāveicina šādu tehnoloģiju attīstība.

(10) Asociācijas, kas pārstāv Eiropas, Japānas un Korejas transportlīdzekļu ražotājus, ir uzņēmušās sākt pildīt EEVC ieteikumus attiecībā uz robežvērtībām un testiem vai alternatīvus pasākumus, kuriem ir vismaz līdzvērtīga ietekme un par kuriem ir panākta vienošanās, no 2010. gada, bet pirmo robežvērtību un testu kopumu no 2005. gada attiecībā uz jauniem transportlīdzekļu tipiem, no 2010. gada 1. jūlija pirmo kopumu piemērojot 80 % visu jauno transportlīdzekļu, no 2011. gada 1. jūlija to piemērojot 90 % visu jauno transportlīdzekļu un no 2012. gada 31. decembra – visiem jaunajiem transportlīdzekļiem.

(11) Šai direktīvai būtu jādod savs ieguldījums arī augsta līmeņa aizsardzības izveidē starptautisko tiesību aktu saskaņošanas kontekstā, kuru uzsāka ar ANO/EEK 1998. gada Nolīgumu par vispārēju tehnisko noteikumu apstiprināšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un detaļām, ko var uzstādīt un/vai lietot riteņu transportlīdzekļos.

(12) Šī direktīva ir viena no atsevišķajām direktīvām, kas jāizpilda, lai atbilstu EK tipa apstiprinājuma procedūrai, kura noteikta ar Padomes Direktīvu 70/156/EEK (1970. gada 6. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu [3].

(13) Tāpēc attiecīgi ir jāgroza Direktīva 70/156/EEK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

1. Šī direktīva attiecas uz transportlīdzekļu frontālo virsmu. Šajā direktīvā "transportlīdzeklis" ir jebkurš mehānisks transportlīdzeklis, kas noteikts Direktīvas 70/156/EEK 2. pantā un II pielikumā, kas pieder M1 kategorijai, kura maksimālā masa nepārsniedz 2,5 tonnas, un jebkurš N1 kategorijas transportlīdzeklis, kas atvasināts no M1 kategorijas, kura masa nepārsniedz 2,5 tonnas.

2. Šīs direktīvas mērķis ir samazināt ievainojumus, ko gūst gājēji un citi ievainojami satiksmes dalībnieki sadursmē ar 1. punktā noteikto transportlīdzekļu frontālām virsmām.

2. pants

1. No 2004. gada 1. janvāra neviena dalībvalsts gājēju aizsardzības dēļ nedrīkst:

- atteikt piešķirt EK tipa apstiprinājumu vai valsts tipa apstiprinājumu attiecībā uz transportlīdzekļa tipu, vai

- aizliegt transportlīdzekļu reģistrāciju, pārdošanu vai nodošanu ekspluatācijā,

ja transportlīdzekļi atbilst tehniskajiem noteikumiem, kas minēti I pielikuma 3.1. vai 3.2. punktā.

2. No 2005. gada 1. oktobra dalībvalstis vairs nepiešķir:

- EK tipa apstiprinājumu, vai

- valsts tipa apstiprinājumu,

nevienam transportlīdzekļa tipam, pamatojoties uz gājēju aizsardzību, ja nav izpildīti I pielikuma 3.1. vai 3.2. punktā minētie tehniskie noteikumi, izņemot, ja piemēro Direktīvas 70/156/EEK 8. panta 2. punktu.

3. Šā panta 2. punkts neattiecas uz transportlīdzekļiem, kas to uzbūves un konstrukcijas būtiskākajos aspektos virsbūves daļā A statņu priekšā neatšķiras no tiem transportlīdzekļu tipiem, kam piešķirts EK tipa apstiprinājums vai valsts tipa apstiprinājums pirms 2005. gada 1. oktobra un kuri vēl nav apstiprināti saskaņā ar šo direktīvu.

4. No 2010. gada 1. septembra dalībvalstis vairs nepiešķir:

- EK tipa apstiprinājumu, vai

- valsts tipa apstiprinājumu,

nevienam transportlīdzekļa tipam, pamatojoties uz gājēju aizsardzību, ja nav izpildīti I pielikuma 3.2. punktā minētie tehniskie noteikumi, izņemot, ja piemēro Direktīvas 70/156/EEK 8. panta 2. punktu.

5. No 2012. gada 31. decembra dalībvalstis:

- uzskata, ka atbilstības sertifikāti, kas pievienoti jauniem transportlīdzekļiem saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK noteikumiem, vairs nav derīgi šīs direktīvas 7. panta 1. punkta nozīmē, un

- aizliedz tādu jaunu transportlīdzekļu reģistrāciju, pārdošanu vai nodošanu ekspluatācijā, kuriem nav pievienots atbilstības sertifikāts saskaņā ar Direktīvu 70/156/EEK,

pamatojoties uz gājēju aizsardzību, ja nav izpildīti I pielikuma 3.1. vai 3.2. punktā minētie tehniskie noteikumi.

6. No 2015. gada 1. septembra dalībvalstis:

- uzskata, ka atbilstības sertifikāti, kas pievienoti jauniem transportlīdzekļiem saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK noteikumiem, vairs nav derīgi šīs direktīvas 7. panta 1. punkta nozīmē, un

- aizliedz tādu jaunu transportlīdzekļu reģistrāciju, pārdošanu vai nodošanu ekspluatācijā, kuriem nav pievienots atbilstības sertifikāts saskaņā ar Direktīvu 70/156/EEK,

pamatojoties uz gājēju aizsardzību, ja nav izpildīti I pielikuma 3.2. punktā minētie tehniskie noteikumi.

3. pants

Ievērojot 2. panta noteikumus, dalībvalstis nodrošina, ka I pielikuma 3.1. vai 3.2. punktā noteiktie testi tiek veikti saskaņā ar tehniskajiem nosacījumiem, ko Komisija nosaka savā lēmumā.

4. pants

Katru mēnesi dalībvalstu apstiprinātājas iestādes Komisijai nosūta tipa apstiprinājuma sertifikāta kopiju, kura paraugs norādīts II pielikuma 2. papildinājumā, attiecībā uz katru transportlīdzekļa tipu, kuram tā piešķīrusi apstiprinājumu saskaņā ar šo direktīvu attiecīgā mēneša laikā.

5. pants

1. Komisija, darbojoties saskaņā ar attiecīgo informāciju, ko paziņojušas apstiprinātājas iestādes un ieinteresētās puses, kā arī kas iegūta no neatkarīgiem pētījumiem, pārrauga rūpniecībā notikušo attīstību gājēju aizsardzības jomā un līdz 2004. gada 1. jūlijam veic neatkarīgu priekšizpēti attiecībā uz I pielikuma 3.2. punkta noteikumiem un jo īpaši alternatīviem pasākumiem, pasīviem pasākumiem vai aktīvu un pasīvu pasākumu kombināciju, kas ir vismaz līdzvērtīgi faktiskās efektivitātes ziņā. Priekšizpēti cita starpā pamato uz praktiskiem testiem un neatkarīgiem zinātniskiem pētījumiem.

2. Ja 1. punktā minētās priekšizpētes rezultātā tiek secināts, ka ir jāpielāgo I pielikuma 3.2. punktā minētie noteikumi, iekļaujot pasīvu un aktīvu pasākumu kombināciju, kas sniedz vismaz tādu pašu aizsardzības līmeni, kādu sniedz I pielikuma 3.2. punkta esošie noteikumi, Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz priekšlikumu attiecīgi grozīt šo direktīvu.

3. Ciktāl šīs direktīvas pielāgošana ir ierobežota, ietverot tikai alternatīvu pasīvu pasākumu ieviešanu, kas sniedz vismaz tādu pašu aizsardzības līmeni, kādu sniedz I pielikuma 3.2. punktā minētie noteikumi, šādu pielāgošanu saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK 13. pantu var veikt Komiteja pielāgošanai tehnikas attīstībai.

4. Līdz 2006. gada 1. aprīlim un pēc tam reizi divos gados Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei sniedz ziņojumu par 1. punktā minētās pārraudzības rezultātiem.

6. pants

Direktīvu 70/156/EEK groza šādi:

1. Direktīvas I pielikumā iekļauj šādus punktus:

"9.23. Gājēju aizsardzība

9.23.1. Sniedz sīku transportlīdzekļa aprakstu, iekļaujot fotoattēlus un/vai rasējumus, attiecībā uz transportlīdzekļa frontālās daļas (iekšējā un ārējā) konstrukciju, izmēriem, attiecīgajām atskaites līnijām un materiāliem. Šajā aprakstā ir jāiekļauj informācija par jebkādām uzstādītajām aktīvām aizsardzības sistēmām."

2. Direktīvas III pielikuma A iedaļā iekļauj šādus punktus:

"9.23. Gājēju aizsardzība

9.23.1. Sniedz sīku transportlīdzekļa aprakstu, iekļaujot fotoattēlus un/vai rasējumus, attiecībā uz transportlīdzekļa frontālās daļas (iekšējā un ārējā) konstrukciju, izmēriem, attiecīgajām atskaites līnijām un materiāliem. Šajā aprakstā ir jāiekļauj informācija par jebkādām uzstādītajām aktīvām aizsardzības sistēmām."

3. Direktīvas IV pielikuma I daļā iekļauj šādu 58. pozīciju un zemsvītras piezīmes:

"Priekšmets | Direktīva Nr. | Atsauce uz Oficiālo Vēstnesī | Piemērojamība |

M1 | M2 | M3 | N1 | N2 | N3 | O1 | O2 | O3 | O4 |

58.Gājēju aizsardzība | 2003/102/EK | OV L 321, 6.12.2003., 15. lpp. | X [4] | | | X [4] [5] | | | | | | |

4. Direktīvas XI pielikumu groza šādi:

- 1. papildinājumā iekļauj šādu 58. pozīciju:

"Pozīcija | Priekšmets | Direktīva Nr. | M1 ≤ 2500 (1) kg | M1 > 2500 (1) kg | M2 | M3 |

58. | Gājēju aizsardzība | 2003/102/EK | X" | | | |

- 2. papildinājumā iekļauj šādu 58. pozīciju:

"Pozīcija | Priekšmets | Direktīva Nr. | M1 | M2 | M3 | N1 | N2 | N3 | O1 | O2 | O3 | O4 |

58. | Gājēju aizsardzība | 2003/102/EK" | | | | | | | | | | |

- 3. papildinājumā iekļauj šādu 58. pozīciju:

"Pozīcija | Priekšmets | Direktīva Nr. | M1 | M2 | M3 | N1 | N2 | N3 | O1 | O2 | O3 | O4 |

58. | Gājēju aizsardzība | 2003/102/EK" | | | | | | | | | | |

7. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai vēlākais līdz 2003. gada 31. decembrim izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Šos pasākumus dalībvalstīs piemēro no 2004. gada 1. janvāra.

Kad dalībvalstis pieņem šos tiesību aktus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kādā veidā izdarāmas šādas atsauces.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

8. pants

Šī direktīva stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

9. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2003. gada 17. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

P. Cox

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

G. Alemanno

[1] OV C 234, 30.9.2003., 10. lpp.

[2] Eiropas Parlamenta 2003. gada 3. jūlija Atzinums (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī) un Padomes 2003. gada 4. novembra Lēmums (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī).

[3] OV L 42, 23.2.1970., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

TEHNISKIE NOTEIKUMI

1. DARBĪBAS JOMA

Šī direktīva attiecas uz transportlīdzekļu frontālo virsmu. Šajā direktīvā "transportlīdzeklis" ir jebkurš mehānisks transportlīdzeklis, kas noteikts Direktīvas 70/156/EEK 2. pantā un II pielikumā, kas pieder M1 kategorijai un kura maksimālā masa nepārsniedz 2,5 tonnas, un jebkurš N1 kategorijas transportlīdzeklis, kas atvasināts no M1 kategorijas, kura masa nepārsniedz 2,5 tonnas.

2. DEFINĪCIJAS

Šajā direktīvā:

2.1. "A statnis" ir priekšējais ārējais jumta balsts, kas stiepjas no transportlīdzekļa šasijas līdz jumtam.

2.2. "Buferis" ir priekšējā zemākā ārējā transportlīdzekļa konstrukcija. Tas ietver visas konstrukcijas, kas paredzētas transportlīdzekļa aizsardzībai maza ātruma frontālās sadursmes gadījumā ar citu transportlīdzekli, kā arī visas tam piemontētas konstrukcijas.

2.3. "Motora pārsega priekšējā mala" ir priekšējā augšējā ārējā konstrukcija, iekļaujot motora pārsegu un spārnus, augšējās un sānu lukturu apkārtējās daļas un pārējās piemontētās konstrukcijas.

2.4. "Motora pārsega augšējā daļa" ir ārējā konstrukcija, ka iekļauj augšējo visu ārējo konstrukciju virsmu, izņemot priekšējo stiklu, A statņus un konstrukcijas, kas atrodas to aizmugurējā daļā. Tādējādi tas iekļauj pārsegu, spārnus, lūkas, stikla tīrītāju vārpstas un zemāko priekšējā stikla rāmi.

2.5. "Izpildes kritērijs attiecībā uz galvu (HCP)" ir maksimālā trieciena laikā radītā paātrinājuma aprēķins noteiktā laika periodā.

2.6. "Priekšējais stikls" ir priekšējais transportlīdzekļa stikls, kas atbilst visām Direktīvas 77/649/EEK [1] I pielikuma prasībām.

2.7. "Transportlīdzekļa tips" ir to mehānisko transportlīdzekļu kategorija, kas A statņu priekšgalā neatšķiras pēc tādiem būtiskiem parametriem kā:

- konstrukcija,

- galvenie izmēri,

- transportlīdzekļa ārējās virsmas materiāli,

- sastāvdaļu izvietojums (ārējs vai iekšējs),

ciktāl tie var negatīvi ietekmēt ar šo direktīvu noteiktā triecientesta rezultātus;

2.8. "Maksimālā masa" ir tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa, ko nosaka saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK I pielikuma 2.8. punktu.

3. NOTEIKUMI PAR TESTIEM

3.1. Ir jāveic šādi testi; tomēr 3.1.3. un 3.1.4. pozīcijā noteiktās robežvērtības ir nepieciešamas tikai pārraudzības nolūkā.

3.1.1. Kājas forma pret buferi: ir jāveic viens no 3.1.1.1. vai 3.1.1.2. punktā minētajiem kājas formas testiem:

3.1.1.1. Apakšējā kājas forma pret buferi: Testu veic ar trieciena ātrumu 40 km/h. Maksimālais dinamiskais ceļgala nobīdes leņķis nepārsniedz 21,0o, maksimālā dinamiskā ceļgala nobīde nedrīkst pārsniegt 6,0 mm un maksimālais paātrinājums lielā stilba kaula augšējā galā nedrīkst pārsniegt 200 g;

3.1.1.2. Augšējā kājas forma pret buferi: Testu veic ar maksimālo trieciena ātrumu 40 km/h. Momentānā trieciena spēka summa attiecībā pret laiku nedrīkst pārsniegt 7,5 kN un lieces moments uz triecienelementu nedrīkst pārsniegt 510 Nm.

3.1.2. Bērna/neliela auguma pieaugušā galvas forma pret motora pārsega augšējo daļu: Testu veic ar maksimālo trieciena ātrumu 35 km/h, izmantojot 3,5 kg smagu testa triecienelementu. Izpildes kritērijs attiecībā uz galvu (HCP) nedrīkst pārsniegt 1000 attiecībā uz 2/3 no pārsega testa platības un 2000 attiecībā uz pārējo 1/3 no pārsega testa platības.

3.1.3. Augšējā kājas forma pret motora pārsega priekšējo malu: Testu veic ar maksimālo trieciena ātrumu 40 km/h. Momentānā trieciena spēka summai attiecībā pret laiku nevajadzētu pārsniegt 5,0 kN, un lieces momentu uz triecienelementu reģistrē un salīdzina ar iespējamo mērķi 300 Nm.

3.1.4. Pieaugušā galvas forma pret priekšējo stiklu: Testu veic ar maksimālo trieciena ātrumu 35 km/h, izmantojot 4,8 kg smagu testa triecienelementu. HPC reģistrē un salīdzina ar iespējamo mērķi 1000.

3.2. Ir jāveic šādi testi:

3.2.1. Kājas forma pret buferi: Ir jāveic viens no 3.2.1.1. vai 3.2.1.2. punktā minētajiem kājas formas testiem:

3.2.1.1. Apakšējā kājas forma pret buferi: Pārbaudi veic ar trieciena ātrumu 40 km/h. Maksimālais dinamiskais ceļgala nobīdes leņķis nepārsniedz 15,0o, maksimālā dinamiskā ceļgala nobīde nedrīkst pārsniegt 6,0 mm un maksimālais paātrinājums lielā stilba kaula augšējā galā nedrīkst pārsniegt 150 g.

3.2.1.2. Augšējā kājas forma pret buferi: Testu veic ar maksimālo trieciena ātrumu 40 km/h. Momentānā trieciena spēka summa attiecībā pret laiku nedrīkst pārsniegt 5,0 kN un lieces moments uz triecienelementu nedrīkst pārsniegt 300 Nm.

3.2.2. Bērna galvas forma pret motora pārsega augšējo daļu: Testu veic ar maksimālo trieciena ātrumu 40 km/h, izmantojot 2,5 kg smagu testa triecienelementu. HPC nedrīkst pārsniegt 1000 visā motora pārsega testa platībā.

3.2.3. Augšējā kājas forma pret motora pārsega priekšējo malu: Testu veic ar maksimālo trieciena ātrumu līdz 40 km/h. Momentānā trieciena spēka summa attiecībā pret laiku nedrīkst pārsniegt 5,0 kN un lieces moments uz triecienelementu nedrīkst pārsniegt 300 Nm.

3.2.4. Pieaugušā galvas forma pret motora pārsega augšējo daļu: Testu veic ar maksimālo trieciena ātrumu 40 km/h, izmantojot 4,8 kg smagu testa triecienelementu. HPC nedrīkst pārsniegt 1000 visā motora pārsega testa platībā.

[1] Padomes Direktīva 77/649/EEK (1977. gada 27. septembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu vadītāju redzamības lauku (OV L 267, 19.10.1977., 1. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 90/630/EEK (OV L 341, 6.12.1990., 20. lpp.).

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

ADMINISTRATĪVIE NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ EK TIPA APSTIPRINĀŠANU

1. EK TIPA APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

1.1. Pieteikumu par EK transportlīdzekļa tipa apstiprināšanu attiecībā uz gājēju aizsardzību saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK 3. panta 4. punktu iesniedz ražotājs.

1.2. Informācijas dokumenta paraugs ir norādīts 1. papildinājumā.

1.3. Apstiprināmā transportlīdzekļa tipa prototipu iesniedz tehniskajam dienestam, kas ir atbildīgs par tipa apstiprināšanas testu izpildi.

2. EK TIPA APSTIPRINĀJUMA PIEŠĶIRŠANA

2.1. Ja I pielikumā minētie testi ir veikti saskaņā ar šajā pielikumā norādītajām specifikācijām un šīs direktīvas 3. pantā minētajiem tehniskajiem nosacījumiem, EK tipa apstiprinājumu piešķir saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK 4. panta 1. punktu un 4. panta 3. punktu.

2.2. EK tipa apstiprinājuma sertifikāta paraugs ir norādīts 2. papildinājumā.

2.3. Apstiprinājuma numuru saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK VII pielikumu piešķir katram apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam. Tā pati dalībvalsts nepiešķir tādu pašu numuru cita tipa transportlīdzeklim.

2.4. Šaubu gadījumā, pārbaudot atbilstību testa procedūrām, ņem vērā jebkādu ražotāja sniegtu informāciju vai testa rezultātus, kurus var ņemt vērā, novērtējot apstiprinātājas iestādes veiktos apstiprinājuma testus.

3. TIPA PĀRVEIDOŠANA UN APSTIPRINĀJUMU GROZĪJUMI

3.1. Jebkādai transportlīdzekļa pārveidošanai, kas ietekmē transportlīdzekļa frontālās konstrukcijas vispārējo formu un kas pēc iestādes domām varētu būtiski ietekmēt testa rezultātus, ir nepieciešama testa atkārtošana.

3.2. Ja tiek pārveidots transportlīdzekļa tips, kas apstiprināts saskaņā ar šo direktīvu, piemēro Direktīvas 70/156/EEK 5. panta noteikumus.

4. RAŽOJUMU ATBILSTĪBA

4.1. Lai nodrošinātu ražojumu atbilstību, ir jāveic pasākumi saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK 10. pantā izklāstītajiem noteikumiem.

--------------------------------------------------