31996L0049

Padomes Direktīva 96/49/EK

(1996. gada 23. jūlijs)

par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamo kravu pārvadāšanu pa dzelzceļu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 75. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

saskaņā ar Līguma 189.c pantā minēto procedūru [3],

(1) tā kā pēdējos gados ir ievērojami paplašinājusies bīstamo kravu pārvadāšana pa dzelzceļu, attiecīgi ir pieaudzis nelaimes gadījumu risks; tā kā tāpēc jāveic pasākumi, lai šādiem pārvadājumiem nodrošinātu iespējami labākos drošības nosacījumus;

(2) tā kā visas dalībvalstis ir dalībvalstis Konvencijā, kas attiecas uz starptautiskajiem pārvadājumiem pa dzelzceļu (COTIF), kur B papildinājumā ir formulēti vienoti noteikumi, kuri attiecas uz līgumu par starptautiskajiem kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu (CIM), un minētā papildinājuma 1. pielikumā ir noteikumi, kas attiecas uz bīstamo kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu (RID); tā kā Konvencija attiecas uz ģeogrāfisko teritoriju, kura ir plašāka nekā Kopiena;

(3) tā kā Konvencija neattiecas uz iekšzemes bīstamo preču dzelzceļa pārvadājumiem; tā kā tāpēc ir svarīgi nodrošināt saskaņotu drošības noteikumu vienotu piemērošanu visā Kopienā; tā kā to vislabāk var panākt, saskaņojot dalībvalstīs piemērojamos tiesību aktus, kas attiecas uz RID;

(4) tā kā atbilstīgi subsidiaritātes principam šie tiesību akti jātuvina, lai nodrošinātu augsta līmeņa drošību iekšzemes un starptautiskajos pārvadājumos, garantētu konkurences traucējumu novēršanu, paātrinot preču un pakalpojumu brīvo kustību visā Kopienā, un nodrošinātu atbilstību pārējiem Kopienas noteikumiem;

(5) tā kā ar šīs direktīvas noteikumiem neskar Kopienas un tās dalībvalstu saistības, saskaņā ar mērķiem, kuri noteikti 19. nodaļā Darbības programmā 21, kas pieņemta 1992. gada jūnijā UNCED konferencē Riodežaneiro, cenšoties panākt bīstamo vielu klasifikācijas sistēmu turpmāku saskaņošanu;

(6) tā kā Kopienā ar īpašiem tiesību aktiem vēl nav reglamentēti drošības nosacījumi bioloģisko aģentu un ģenētiski modificēto mikroorganismu pārvadāšanai, ko reglamentē saskaņā ar Direktīvu 90/219/EEK [4], 90/220/EEK [5] un 90/676/EEK [6];

(7) tā kā šīs direktīvas noteikumi neskar citu Kopienas noteikumu piemērošanu darbinieku drošības un vides aizsardzības jomā;

(8) tā kā dalībvalstīm savā teritorijā jāspēj bīstamo kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu piemērot īpašus satiksmes noteikumus;

(9) tā kā dalībvalstīm attiecībā uz bīstamo kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu būtu jāpatur tiesības pagaidām rīkoties saskaņā ar tiem noteikumiem, kas atbilst Apvienoto Nāciju ieteikumiem par bīstamo kravu pārvadājumiem ar kombinēto transportu, ciktāl RID vēl nav saskaņoti ar minētajiem noteikumiem, kuriem vajadzētu atvieglot bīstamo kravu pārvadāšanu ar kombinēto transportu;

(10) tā kā visām dalībvalstīm, pamatojoties uz apsvērumiem, kas nav drošības apsvērumi, jāpatur tiesība reglamentēt vai aizliegt dažu bīstamo preču iekšzemes pārvadājumus pa dzelzceļu;

(11) tā kā Lamanša tunelī sakarā ar tā īpatnībām, īpaši tā maršrutu un garumu, būtu jāveic stingrāki drošības pasākumi; tā kā būtu jāparedz arī iespēja dalībvalstīm veikt tāda paša veida pasākumus, ja līdzīgas situācijas rodas citur; tā kā dažām dalībvalstīm jānodrošina iespēja piemērot stingrākus standartus pārvadāšanai paredzētajai vielai, ņemot vērā apkārtējās vides temperatūru attiecīgajās valstīs;

(12) tā kā, ņemot vērā šajā nozarē vajadzīgā ieguldījuma apjomu, būtu jānosaka pārejas periods, lai dotu iespēju dalībvalstīm uz laiku paturēt dažus īpašus nacionālos noteikumus, kas attiecas uz uzbūves prasībām vai cisternu, tvertņu, iesaiņojumu lietošanu, vai rīcības kodeksu ārkārtas situācijām;

(13) tā kā nedrīkst kavēt jauninājumu ieviešanu tehnoloģijā un nozarē; tā kā šajā nolūkā būtu jāparedz pagaidu atkāpes;

(14) tā kā ar RID ir atļauts slēgt līgumus, atkāpjoties no minētajiem noteikumiem; tā kā daudzie divpusējie līgumi, kas noslēgti starp dalībvalstīm, traucē sniegt bīstamo preču pārvadāšanas pakalpojumus; tā kā vajadzība pēc šādām atkāpēm būtu jāpārvar, iekļaujot vajadzīgos noteikumus šīs direktīvas pielikumā; tā kā būtu jāparedz pārejas periods, kurā dalībvalstis drīkst turpināt savstarpēji piemērot esošos līgumus;

(15) tā kā bīstamo preču pārvadājumi uz kādu trešo valsti vai no tās pa dzelzceļu ir atļauti, ja tos veic saskaņā ar RID prasībām; tā kā tomēr tad, ja bīstamās preces pārvadā uz bijušās Padomju Savienības republikām, kas nav COTIF dalībvalstis, un no tām, dalībvalstīm ir tiesības pieņemt attiecīgus pasākumus; tā kā tās garantē tāda līmeņa drošību, kura ir līdzvērtīga RID paredzētajai;

(16) tā kā jānodrošina iespēja šo direktīvu ātri pielāgot tehnikas attīstībai, īpaši, pieņemot jaunos noteikumus, kas ir izklāstīti RID sistēmā; tā kā šajā nolūkā būtu jāizveido komiteja un jānosaka procedūra, pēc kuras dalībvalstis minētajā komitejā cieši sadarbojas ar Komisiju,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA

Piemērošanas joma

1. pants

1. Šo direktīvu piemēro bīstamo kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu dalībvalstīs vai starp dalībvalstīm. Tomēr dalībvalstis šo direktīvu var nepiemērot tiem bīstamo kravu pārvadājumiem, ko veic ar transportlīdzekļiem, par kuriem atbild bruņotie spēki vai kuri tiem pieder.

2. Tomēr šī direktīva neietekmē dalībvalsts tiesības, attiecīgi ievērojot Kopienas tiesību aktus, noteikt īpašas drošības prasības iekšzemes vai starptautiskajiem bīstamo kravu dzelzceļa pārvadājumiem, ciktāl tās pielikumā šī joma nav reglamentēta, īpaši, inter alia, attiecībā uz:

- vilcienu kustību,

- preču vagonu šķirošanu iekšzemes satiksmes vilcienu sastāvos,

- ekspluatācijas noteikumiem, kas attiecas uz tādām pārvadājumu palīgdarbībām kā šķirošana un glabāšana,

- darbinieku mācībām un tās informācijas pārvaldību, kas attiecas uz bīstamo kravu pārvadājumiem,

- īpašajiem noteikumiem par bīstamo kravu pārvadājumiem ar pasažieru vilcieniem.

2. pants

Šajā direktīvā:

- "RID" ir bīstamo kravu starptautisko dzelzceļa pārvadājumu noteikumi, kas ir izklāstīti B papildinājuma I pielikumā Konvencijai par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF) un tās grozījumos,

- "CIM" ir vienotie noteikumi, kas attiecas uz kravu starptautisko dzelzceļa pārvadājumu līgumu un kas ir izklāstīti B papildinājumā Konvencijai par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF) un tās grozījumos,

- "bīstamās kravas" ir vielas un priekšmeti, kuru pārvadāšana pa dzelzceļu ir aizliegta vai atļauta tikai ar noteiktiem nosacījumiem, kā izklāstīts šīs direktīvas pielikumā,

- "pārvadājums" ir jebkura darbība, ko veic, lai bīstamās kravas pa dzelzceļu transportētu tikai vai daļēji dalībvalsts teritorijā, ieskaitot iekraušanu, izkraušanu un pārkraušanu no viena veida transporta citā, kā arī pieturas, kuras nosaka transporta apstākļi, un uz ko, neskarot dalībvalstu tiesību aktu noteikumus saistībā ar atbildību par šādām darbībām, attiecas šīs direktīvas pielikums; šajā jēdzienā neietver transportēšanu tikai viena uzņēmuma teritorijā.

3. pants

1. Neskarot 6. pantu, tās bīstamās kravas, kuru pārvadājumi ir aizliegti ar pielikuma noteikumiem, nedrīkst pārvadāt pa dzelzceļu.

2. Ja šajā direktīvā nav noteikts citādi un, neskarot noteikumus dzelzceļa uzņēmumiem par tirgus pieejamību vai vispārīgos noteikumus, ko piemēro kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu, bīstamo kravu pārvadājumi pa dzelzceļu ir atļauti, ja tie atbilst pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.

II NODAĻA

Izņēmumi, ierobežojumi un atbrīvojumi

4. pants

Līdz šīs direktīvas pielikuma pārskatīšanai, lai nodrošinātu tā atbilstību Apvienoto Nāciju ieteikumiem par bīstamo kravu pārvadājumiem, katra dalībvalsts iekšzemes dzelzceļa pārvadājumu nolūkos savā teritorijā drīkst paturēt savus tiesību aktus par bīstamo kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu, ja šie akti ir saskaņā ar minētajiem ieteikumiem. Šādos gadījumos attiecīgā dalībvalsts par to informē Komisiju.

5. pants

1. Neskarot citus Kopienas noteikumus, katra dalībvalsts, stingri pamatojoties uz apsvērumiem, kas nav drošības apsvērumi, īpaši sakarā ar valsts drošību un vides aizsardzību, patur tiesības reglamentēt vai aizliegt dažu bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumus pa dzelzceļu savā teritorijā.

2. a) Uz pārvadājumiem pa Lamanša tuneli Francija un Apvienotā Karaliste drīkst attiecināt noteikumus, kas ir stingrāki nekā pielikumā paredzētie. Par šādiem noteikumiem informē Komisiju, un tā informē pārējās dalībvalstis.

b) Ja kāda dalībvalsts uzskata, ka pārvadājumiem pa tās teritorijā esošiem tuneļiem, kuru parametri ir līdzīgi Lamanša tuneļa parametriem, būtu jāpiemēro stingrāki noteikumi, tad tā par to informē Komisiju. Komisija saskaņā ar 9. pantā noteikto procedūru lemj par to, vai attiecīgā tuneļa parametri ir līdzīgi Lamanša tuneļa parametriem. Noteikumus, ko pieņem tāda dalībvalsts, dara zināmus Komisijai, kura informē pārējās dalībvalstis.

c) Līdz attiecīgu klimatisko zonu vides temperatūras standartu iekļaušanai pielikumā dalībvalstī, kur vides temperatūra parasti ir zemāka par -20 °C, drīkst noteikt stingrākus pieļaujamās ekspluatācijas temperatūras standartus attiecībā uz vielu, kuru paredz izmantot bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumos pa dzelzceļu.

3. Ja sakarā ar nelaimes gadījumu vai starpgadījumu dalībvalsts uzskata, ka piemērojamie drošības noteikumi ir bijuši nepietiekami, lai pārvadājumā ierobežotu ar to saistītos apdraudējumus, un ja steidzami jārīkojas, tad attiecīgā dalībvalsts plānošanas posmā Komisijai dara zināmus tos pasākumus, ko tā gatavojas veikt. Saskaņā ar 9. pantā noteikto procedūru Komisija lemj par to, vai attiecīgo pasākumu īstenošana būtu atļaujama, un nosaka tās ilgumu.

4. Dalībvalstis drīkst paturēt visus savus noteikumus, kas dioksīnus vai furānus saturošu vielu pārvadājumiem un iesaiņošanai piemērojami 1996. gada 31. decembrī.

6. pants

1. Visas dalībvalstis savā teritorijā drīkst atļaut tādu bīstamo kravu pārvadājumus pa dzelzceļu, kas ir klasificētas, iesaiņotas un marķētas saskaņā ar starptautiskajām jūras vai gaisa pārvadājumu prasībām, ja pārvadājums ietver braucienu pa jūru vai gaisu.

Ja iekšzemes vai starptautisks pārvadājums ir saistīts ar pārvadājumu pa jūru, tad dalībvalsts papildus pielikumam drīkst piemērot noteikumus, kas vajadzīgi, lai ievērotu starptautiskos noteikumus, ar kuriem reglamentē pārvadājumus pa jūru, to skaitā pārvadājumus ar prāmi.

2. Pielikuma noteikumus, kas attiecas uz pārvadājumu dokumentācijas formātu un marķējumā vai dokumentācijā lietojamām valodām, nepiemēro pārvadājumiem tikai vienas dalībvalsts teritorijā. Pārvadājumos tikai vienas dalībvalsts teritorijā attiecīgā dalībvalsts drīkst atļaut lietot dokumentāciju un valodas, kas nav paredzētas pielikumā.

3. Dalībvalsts drīkst atļaut savā teritorijā lietot dzelzceļa vagonus, kas būvēti līdz 1997. gada 1. janvārim un neatbilst šīs direktīvas noteikumiem, bet ir būvēti saskaņā ar attiecīgās valsts noteikumiem, kas ir spēkā 1996. gada 31. decembrī, ja šos vagonus uztur vajadzīgajā drošības līmenī.

4. Līdz brīdim, kad pielikumu papildina ar atsaucēm uz cisternu un tvertņu konstrukcijas standartiem, kuri ir tikpat saistoši kā pielikuma noteikumi, bet vēlākais līdz 1998. gada 31. decembrim, dalībvalsts drīkst paturēt savus noteikumus, kas ir spēkā 1996. gada 31. decembrī un attiecas uz to jauno cisternu un jauno tvertņu pārvadājumiem, kuras iekļautas 2. klasē pielikumā, un kas atšķiras no minētā pielikuma noteikumiem. Tvertnes un cisternas, kas būvētas līdz 1999. gada 1. janvārim un uzturētas atbilstīgi vajadzīgajam drošības līmenim, drīkst turpināt lietot saskaņā ar sākotnējiem nosacījumiem.

5. Līdz brīdim, kad attiecīgos temperatūras standartus noteiktām klimatiskajām zonām iekļauj Eiropas standartos un uz tiem norāda pielikumā, dalībvalsts drīkst paturēt savus noteikumus, kas nav pielikuma noteikumi un kas attiecas uz temperatūras standartu, kuru dalībvalstī piemēro sašķidrinātās gāzes vai sašķidrināto gāzu maisījumu pārvadājumiem.

6. Dalībvalsts savā teritorijā drīkst atļaut pārvadājumos lietot iesaiņojumu, kas būvēts līdz 1997. gada 1. janvārim saskaņā ar RID, bet nav sertificēts saskaņā ar tiem, ja uz šāda iesaiņojuma ir tā izgatavošanas datums un iesaiņojums iztur testus, kuri noteikti dalībvalsts noteikumos, kas ir spēkā 1996. gada 31. decembrī, un ja tas ir uzturēts attiecīgā drošības līmenī (ieskaitot testus un pārbaudes pēc vajadzības) saskaņā ar šādu sistēmu: vidējus metāla konteinerus beramkravām un metāla mucas, kuru tilpums pārsniedz 50 litrus, drīkst lietot 15 gadus pēc to ražošanas dienas; pārējos metāla iesaiņojumus un plastikas iesaiņojumus drīkst lietot piecus gadus pēc to ražošanas dienas, bet vēlākais līdz 1998. gada 31. decembrim.

7. Līdz 1998. gada 31. decembrim dalībvalsts drīkst atļaut savā teritorijā pārvadāt dažas bīstamās kravas, kas iesaiņotas līdz 1997. gada 1. janvārim, ja šīs kravas ir klasificētas, iesaiņotas un marķētas saskaņā ar to noteikumu prasībām, kuri dalībvalstī ir spēkā līdz 1997. gada 1. janvārim.

8. Attiecībā uz iekšzemes dzelzceļa pārvadājumiem dalībvalsts drīkst paturēt savu tiesību aktu noteikumus, kas ir spēkā 1996. gada 31. decembrī un kas attiecas uz norādi uz ārkārtas rīcības kodu pielikumā noteiktā bīstamības identifikācijas numura vietā, kā noteikts pielikumā.

9. Dalībvalsts, apspriedusies ar Komisiju, drīkst paturēt savus noteikumus, kas nav tik stingri kā pielikuma noteikumi, attiecībā uz dažu bīstamo kravu mazu daudzumu pārvadājumiem savā teritorijā, izņemot vielas ar vidēju vai augstu radioaktivitātes līmeni.

10. Dalībvalsts savā teritorijā drīkst atļaut ad hoc transporta operācijas ar bīstamajām kravām vai pārvadājumus, kas ir aizliegti pielikumā, vai pārvadājumus, kurus veic ar nosacījumiem, kas atšķiras no pielikumā noteiktajiem.

11. Attiecīgi ievērojot Kopienas tiesības, šī direktīva neskar dalībvalsts tiesības pēc apspriešanas ar Komisiju savā teritorijā pa īpaši norādītiem maršrutiem atļaut regulārus bīstamo kravu pārvadājumus, kas ir ražošanas procesa sastāvdaļa, kaut arī šādi pārvadājumi ir aizliegti pielikumā, vai to veikšanas nosacījumi atšķiras no pielikumā noteiktajiem, ja minētie pārvadājumi ir vietēji un tos stingri kontrolē saskaņā ar skaidri norādītiem nosacījumiem.

12. Nemazinot drošību, dalībvalsts drīkst piešķirt pagaidu izņēmumus no pielikuma noteikumiem ar nolūku savā teritorijā izdarīt izmēģinājumus, kas vajadzīgi, lai grozītu minēto pielikumu ar mērķi to pielāgot tehnikas un ražošanas attīstībai. Par to attiecīgi informē Komisiju, un tā savukārt informē pārējās dalībvalstis.

Minētos pagaidu izņēmumus, par ko dalībvalstu kompetentās iestādes savstarpēji vienojas, pamatojoties uz pielikumu, izdara tāda daudzpusēja līguma veidā, kuru līguma ierosinātāja iestāde piedāvā visu dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Par to informē Komisiju.

Pirmajā un otrajā daļā minētos izņēmumus piemēro bez diskriminācijas pēc kravas nosūtītāja, pārvadātāja vai kravas saņēmēja valsts piederības vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas; to termiņš var būt līdz pieciem gadiem, un tie nav atjaunojami.

13. Vēlākais līdz 1998. gada 31. decembrim dalībvalsts bez diskriminācijas pēc kravas nosūtītāja, pārvadātāja vai kravas saņēmēja valsts piederības vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas drīkst piemērot esošos līgumus, kas noslēgti ar valstīm, kuras nav dalībvalstis. Visi turpmākie izņēmumi atbilst 12. punkta noteikumiem.

14. Saskaņā ar Kopienas tiesībām šī direktīva neskar dalībvalsts tiesības pēc apspriešanas ar Komisiju atļaut vietējos bīstamo kravu pārvadājumus nelielos attālumos ap ostām, lidostām un ražošanas vietām ar nosacījumiem, kas nav tik stingri kā šīs direktīvas pielikumā noteiktie.

7. pants

1. Saskaņā ar dalībvalsts vai Kopienas noteikumiem par tirgus pieejamību, bīstamo kravu pārvadājumus pa dzelzceļu starp Kopienas teritoriju un trešām valstīm atļauj, ciktāl tie atbilst RID prasībām.

2. Šī direktīva neskar dalībvalsts tiesības pēc tam, kad ir informēta Komisija, pieņemt savā teritorijā piemērojamus noteikumus par bīstamo kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu uz tām bijušās Padomju Savienības republikām, kuras nav COTIF dalībvalstis, un no tām. Šādus noteikumus piemēro tikai tiem bīstamo kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu (iesaiņojumā, bez taras vai cisternās) ar dzelzceļa vagoniem, kas atļauti valstī, kura nav COTIF dalībvalsts. Iesaistītās dalībvalstis ar attiecīgiem pasākumiem un saistībām garantē tāda līmeņa drošību, kas ir līdzvērtīga RID paredzētājai. Dažās dalībvalstīs šajā punktā minētos noteikumus piemēro tikai cisternvagoniem.

III NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

8. pants

Grozījumus, kas vajadzīgi, lai pielikumu pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai tajās jomās, uz kurām attiecas šī direktīva, īpaši lai ņemtu vērā RID grozījumus, pieņem saskaņā ar 9. pantā noteikto procedūru.

9. pants

1. Komisijai palīdz bīstamo kravu transporta komiteja, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 94/55/EK [7], 9. pantu, še turpmāk "komiteja", kuras sastāvā ir dalībvalstu pārstāvji un kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis.

2. Komisijas pārstāvis iesniedz komitejai veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz savu atzinumu par projektu termiņā, ko atkarībā no jautājuma steidzamības var noteikt priekšsēdētājs. Atzinumu sniedz ar balsu vairākumu, kā Līguma 148. panta 2. punktā noteikts attiecībā uz lēmumiem, kuri Padomei jāpieņem pēc Komisijas priekšlikuma. Dalībvalstu pārstāvju balsis komitejā vērtē, kā noteikts minētajā pantā. Priekšsēdētājs nebalso.

3. a) Komisija pieņem paredzētos pasākumus, ja tie ir saskaņā ar komitejas atzinumu.

b) Ja paredzētie pasākumi nav saskaņā ar komitejas atzinumu vai atzinums nav sniegts, tad Komisija tūlīt iesniedz Padomei priekšlikumu par veicamajiem pasākumiem. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

Ja trīs mēnešos pēc dokumenta iesniegšanas Padomē tā nav pieņēmusi lēmumu, ieteiktos pasākumus pieņem Komisija.

10. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai līdz 1997. gada 1. janvārim izpildītu šīs direktīvas prasības. Par to dalībvalstis tūlīt informē Komisiju.

Dalībvalstīm paredzot šos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu svarīgākos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, kuru reglamentē šī direktīva.

11. pants

Šī direktīva stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

12. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1996. gada 23. jūlijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

I. Yates

[1] OV C 389, 31.12.1994., 15. lpp., un grozītais priekšlikums, kas iesniegts 1995. gada 3. oktobrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[2] OV C 236, 11.9.1995., 36. lpp.

[3] Eiropas Parlamenta 1995. gada 13. jūlija atzinums (OV C 249, 25.9.1995., 138. lpp.), Padomes 1995. gada 8. decembra kopējā nostāja (OV C 356, 30.12.1995., 34. lpp.) un Eiropas Parlamenta 1996. gada 16. aprīļa lēmums (OV C 141, 13.5.1996., 51. lpp.).

[4] OV L 117, 8.5.1990., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 94/51/EK (OV L 297, 18.11.1994., 29. lpp.).

[5] OV L 117, 8.5.1990., 15. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 94/15/EK (OV L 103, 23.4.1994., 20. lpp.).

[6] OV L 374, 31.12.1990., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 95/30/EK (OV L 155, 6.7.1995., 41. lpp.).

[7] OV L 319, 12.12.1994., 7. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

Bīstamo kravu starptautisko dzelzceļa pārvadājumu noteikumi (RID), kurus piemēro no 1995. gada 1. janvāra un kuros vārdus "līgumslēdzēja puse" un "valstis vai dzelzceļi" aizstās ar vārdu "dalībvalsts"

NB:

Redakcijas visās oficiālajās Kopienas valodās publicē, tiklīdz visās valodās ir sagatavots konsolidētais teksts.

+++++ TIFF +++++

(sk. Komisijas Direktīvu 2003/29/EK, OV L 90, 8.4.2003., 47. lpp.)

--------------------------------------------------