29

Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2010. gada 8. septembrī, prasītājs cēla šo prasību.

30

Pamatojoties uz tiesneša referenta ziņojumu, Vispārējā tiesa (ceturtā palāta) nolēma sākt mutvārdu procesu un Vispārējās tiesas Reglamenta 64. pantā paredzēto procesa organizatorisko pasākumu ietvaros uzdeva abiem lietas dalībniekiem rakstveida jautājumus, uz kuriem tie atbildēja noteiktajā termiņā.

31

Lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un to atbildes uz Vispārējās tiesas uzdotajiem mutvārdu jautājumiem tika uzklausīti 2013. gada 6. marta tiesas sēdē.

32

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

33

Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

189

Prasītājs lūdz Vispārējo tiesu uz to attiecināt jebkādu naudas soda samazinājumu, kas attiecīgā gadījumā tiek piešķirts vienam no prasītāja meitasuzņēmumiem, izskatot attiecīgās to iesniegtās prasības lietā T‑411/10 Laufen Austria/Komisija un lietā T‑412/10 Roca/Komisija. Proti, ja prasītāja atbildība, kā Komisija to apgalvo apstrīdētajā lēmumā, izriet vienīgi no fakta, ka tas kopā ar saviem meitasuzņēmumiem Roca France un Laufen Austria veido vienotu uzņēmumu, attiecībā uz prasītāju esot jāpiemēro jebkāds solidāri uzliktā naudas soda samazinājums, kas attiecīgā gadījumā tiek piešķirts minētajam meitasuzņēmumam, izskatot tā celto prasību.

190

Formāli neizvirzot iebildi par šā argumenta nepieņemamību, Komisija būtībā apgalvo, ka prasītājs, lai uz to tiktu attiecināts jebkāds naudas soda samazinājums, kāds attiecīgā gadījumā tiek piešķirts tā meitasuzņēmumiem Roca France un Laufen Austria, nevar aprobežoties ar atsaukšanos uz argumentiem, ko iesnieguši minētie meitasuzņēmumi savās attiecīgajās prasībās.

191

Atbildot tiesas sēdē uz Vispārējās tiesas uzdotajiem jautājumiem par Tiesas 2013. gada 22. janvāra sprieduma lietā C‑286/11 P Komisija/Tomkins ietekmi uz šā argumenta novērtēšanu, Komisija ir piebildusi, ka saskaņā ar minēto spriedumu tikai tad, ja mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmums savās attiecīgajās prasībās izvirza līdzīgus pamatus, Vispārējā tiesa meitasuzņēmumam piemēroto naudas soda samazinājumu var piemērot arī mātesuzņēmumam. Turpretim no minētā sprieduma nemaz neizrietot, ka naudas soda samazinājums, kas piešķirts meitasuzņēmumam saistībā ar tā celto prasību, būtu automātiski attiecināms uz mātesuzņēmumu.

192

Ņemot vērā lietas dalībnieku argumentus, pirmām kārtām ir jāizskata jautājums par otrā argumenta, ko prasītājs izvirzījis, pamatojot savus prasījumus samazināt naudas soda apmēru, pieņemamību un pēc tam otrām kārtām jāpārbauda minētā argumenta pamatotība.

193

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 21. pantu un Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunktu ikvienā prasības pieteikumā ir jānorāda strīda priekšmets un kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem.

194

Saskaņā ar judikatūru šai norādei ir jābūt pietiekami skaidrai un precīzai, lai atbildētājs varētu sagatavot savu aizstāvību un Vispārējā tiesa varētu pieņemt nolēmumu par attiecīgo prasību. Tas pats attiecas arī uz katru prasījumu, kam jāpievieno attiecīgi pamati un argumenti, kuri ļautu gan atbildētājam, gan arī tiesai novērtēt tā pamatotību (Vispārējās tiesas 1994. gada 7. jūlija spriedums lietā T-43/92 Dunlop Slazenger/Komisija, Recueil, II-441. lpp., 183. punkts). Līdz ar to, lai prasība būtu pieņemama, ir nepieciešams, lai būtiskie faktiskie un tiesiskie elementi, uz kuriem balstīta prasība, izrietētu – vismaz kopsavilkuma veidā, bet loģiski un saprotami – no paša prasības pieteikuma teksta. Šajā ziņā, lai arī atsevišķos jautājumos prasības pieteikuma tekstu var pamatot un papildināt, atsaucoties uz noteiktām teksta daļām tam pievienotajos materiālos, vispārīga atsauce uz citiem dokumentiem, pat ja tie ir pievienoti prasības pieteikumam, nevar kompensēt galveno juridisko argumentu, kam saskaņā ar iepriekš minētajām tiesību normām ir jābūt ietvertiem prasības pieteikumā, neesamību (skat. Vispārējās tiesas 2007. gada 17. septembra spriedumu lietā T-201/04 Microsoft/Komisija, Krājums, II-3601. lpp., 94. punkts un tajā minētā judikatūra).

195

Aplūkojamajā lietā ir jākonstatē, ka – pretēji Komisijas apgalvojumiem – ar otro argumentu, ko prasītājs izvirzījis, pamatojot savus prasījumus samazināt naudas soda apmēru, tas ne tikai atsaucas uz procesuālajiem rakstiem, ko tā meitasuzņēmumi Roca France un Laufen Austria iesnieguši saistībā ar savām attiecīgajām prasībām. Gluži pretēji, prasītājs skaidri pamato minēto argumentu, norādot, ka, tā kā tas ticis atzīts par atbildīgu par minēto meitasuzņēmumu pret konkurenci vērsto rīcību vienīgi sakarā ar savu mātesuzņēmuma statusu, tam solidāri uzliktais naudas sods vienkārši atspoguļo šo solidāro atbildību. Tādējādi prasītājs izvirza patstāvīgu argumentāciju, saskaņā ar kuru tas uzskata, ka tam var tikt piešķirts naudas soda samazinājums, kas attiecīgā gadījumā piešķirts tā meitasuzņēmumiem, sava mātesuzņēmuma statusa dēļ un ka – atšķirībā no šiem meitasuzņēmumiem – tam nav jāparāda, kādu kļūdu ir pieļāvusi Komisija, nosakot šo naudas sodu.

196

Šajos apstākļos ir jānoraida Komisijas arguments, saskaņā ar kuru otrais arguments, ko prasītājs izvirzījis, pamatojot savus prasījumus samazināt naudas soda apmēru, esot nepieņemams.

197

Pirmkārt, ir jānorāda, ka ar šodien pasludināto spriedumu lietā T‑411/10 Laufen Austria/Komisija Vispārējā tiesa noraidīja Laufen Austria prasību samazināt naudas sodu, kas pēdējam minētajam uzņēmumam uzlikts ar apstrīdētā lēmuma 2. panta 4. punkta a) un c) apakšpunktu.

198

Tādēļ otrais arguments, ko prasītājs izvirzījis, pamatojot savus prasījumus samazināt naudas soda apmēru, ir jānoraida kā neiedarbīgs, ciktāl ar to lūgts piemērot naudas soda samazinājumu, kas attiecīgā gadījumā tiktu piešķirts Laufen Austria.

199

Otrkārt, ir jānorāda, ka ar šodien pasludināto spriedumu lietā T‑412/10 Roca/Komisija Vispārējā tiesa samazināja naudas sodu, kas ar apstrīdētā lēmuma 2. panta 4. punkta b) apakšpunktu solidāri uzlikts Roca France un prasītājam, sakarā ar kļūdu, ko Komisija pieļāvusi, izvērtējot pierādījumus, kurus Roca France bija iesniedzis saistībā ar savu pieteikumu par naudas soda samazināšanu atbilstoši 2002. gada paziņojumam par sadarbību. Tādēļ Vispārējā tiesa piešķīra naudas soda samazinājumu par 6 % un pēc tam noteica naudas soda, kas ar apstrīdētā lēmuma 2. panta 4. punkta b) apakšpunktu uzlikts Roca France solidāri ar prasītāju, summu EUR 6 298 000 apmērā.

200

Līdz ar to, ņemot vērā šā sprieduma 189.–191. punktā izklāstītos lietas dalībnieku argumentus, ir jāpārbauda, vai prasītājam, kā tas arī apgalvo, tikai tādēļ, ka tas ir mātesuzņēmums, kurš atzīts par solidāri atbildīgu par šā sprieduma 199. punktā minētā naudas soda samaksu, ir tiesības uz šo pašu naudas soda samazinājumu.

201

Šajā ziņā ir jānorāda, ka saskaņā ar judikatūru, ja mātesuzņēmums ar savām konkrētām darbībām nav piedalījies aizliegtajā vienošanās un ja tā atbildība ir pamatota vienīgi ar tā meitasuzņēmuma dalību šajā aizliegtajā vienošanās, mātesuzņēmuma atbildība ir tikai atvasināta, fakultatīva un atkarīga no tā meitasuzņēmuma atbildības (šajā ziņā skat. iepriekš 191. punktā minēto spriedumu lietā Komisija/Tomkins, 39. punkts) un tādēļ nevar pārsniegt šī meitasuzņēmuma atbildību (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2011. gada 24. marta spriedumu lietā T-382/06 Tomkins/Komisija, Krājums, II-1157. lpp., 38. punkts, kas apelācijas tiesvedībā apstiprināts ar iepriekš 191. punktā minēto spriedumu lietā Komisija/Tomkins, 39. punkts).

202

Aplūkojamajā lietā ir jāatgādina, ka prasītājs ar savām konkrētām darbībām nav piedalījies konstatētajā pārkāpumā. Proti, tas tika atzīts par atbildīgu par Roca France rīcību tikai kā mātesuzņēmums, kuram piederēja viss tā meitasuzņēmuma pamatkapitāls.

203

Tādēļ, tā kā konkrētās lietas apstākļos tā atbildība ir tikai atvasināta, fakultatīva un atkarīga no tā meitasuzņēmuma atbildības un tādējādi saskaņā ar šā sprieduma 201. punktā minēto judikatūru nevar pārsniegt šī meitasuzņēmuma atbildību, atbilstoši prasītāja prasījumiem ir jāapmierina tā lūgums tam piemērot Roca France piešķirto naudas soda samazinājumu.

204

Šo secinājumu neatspēko Komisijas izvirzītie argumenti.

205

Pirmkārt, Komisija, atsaucoties uz Tiesas 1999. gada 14. septembra spriedumu lietā C-310/97 P Komisija/AssiDomän Kraft Products u.c. (Recueil, I-5363. lpp.) un 2011. gada 29. marta spriedumu apvienotajās lietās C-201/09 P un C-216/09 P ArcelorMittal Luxembourg/Komisija un Komisija/ArcelorMittal Luxembourg u.c. (Krājums, I-2239. lpp., 142. punkts), norāda, ka, tā kā prasītājs neesot izvirzījis nevienu argumentu attiecībā uz tam solidāri uzlikto naudas sodu, apstrīdētais lēmums, ciktāl ar to tam ir uzlikts naudas sods, attiecībā uz prasītāju esot stājies likumīgajā spēkā neatkarīgi no jebkāda naudas soda samazinājuma, kas attiecīgā gadījumā piešķirts vienam no prasītāja meitasuzņēmumiem saistībā ar to attiecīgajām prasībām.

206

Šajā ziņā ir jānorāda, ka iepriekš 205. punktā minētajos spriedumos Tiesa ir nospriedusi, ka, ja lēmuma adresāts nolemj celt prasību par tiesību akta atcelšanu, Eiropas Savienības tiesa lemj vienīgi par tiem lēmuma aspektiem, kas skar šo adresātu. Savukārt aspekti, kas skar pārējos adresātus un nav tikuši apstrīdēti, neietilpst strīda, kas jāizšķir Savienības tiesai, priekšmetā (iepriekš 205. punktā minētie spriedumi lietā Komisija/AssiDomän Kraft Products u.c., 53. punkts, un apvienotajās lietās ArcelorMittal Luxembourg/Komisija un Komisija/ArcelorMittal Luxembourg u.c., 142. punkts).

207

Tomēr pirmām kārtām ir jānorāda, ka minētajai judikatūrai nav nozīmes aplūkojamajā lietā. Proti, šī judikatūra attiecas uz daļējās lēmuma atcelšanas sekām. Tādēļ tā nevar likt apšaubīt apsvērumu, saskaņā ar kuru tad, ja mātesuzņēmuma atbildība ir tikai atvasināta no tā meitasuzņēmuma atbildības, pirmā [mātes]uzņēmuma atbildība nevar pārsniegt otrā [meitas]uzņēmuma atbildību (šajā ziņā skat. iepriekš 191. punktā minēto spriedumu lietā Komisija/Tomkins, 46.–50. punkts). Šajos apstākļos Vispārējā tiesa, izskatot minētā mātesuzņēmuma celto prasību, var, ciktāl tas ir izvirzījis šādus prasījumus, piemērot šim mātesuzņēmumam jebkādu naudas soda samazinājumu, kas attiecīgā gadījumā piešķirts tā meitasuzņēmumam saistībā ar šī pēdējā uzņēmuma celto prasību.

208

Otrām kārtām, ciktāl Komisijas arguments būtu jāsaprot tādējādi, ka ar to tiek mēģināts parādīt, ka, apmierinot otro argumentu, ko prasītājs izvirzījis, pamatojot savus prasījumus samazināt naudas soda apmēru, Vispārējā tiesa lemtu ultra petita, ir jāatgādina – kā tas konstatēts šā sprieduma 195. punktā –, ka prasītājs saistībā ar savu otro prasījumu, ar kuru pakārtoti lūgts samazināt tam uzlikto naudas sodu, ir izvirzījis argumentāciju minētā argumenta pamatošanai. Tātad aplūkojamajā lietā Vispārējā tiesa piešķir prasītājam naudas soda samazinājumu, ievērojot minēto argumentāciju, nevis balstoties uz pamatiem, kas izvirzīti pēc savas ierosmes.

209

Otrkārt, atbildot uz Vispārējās tiesas uzdoto mutvārdu jautājumu, Komisija būtībā ir norādījusi, ka, lai uz mātesuzņēmumu attiecinātu naudas soda samazinājumu, kas piešķirts meitasuzņēmumam, izskatot tā celto prasību, kā tas izrietot no iepriekš 191. punktā minētā sprieduma lietā Komisija/Tomkins 56. punkta, esot jābūt izpildītam nosacījumam, ka mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmums savās attiecīgajās prasībās izvirza līdzīgus pamatus. Taču aplūkojamajā lietā prasītājs neesot norādījis uz kļūdu, ko būtu pieļāvusi Komisija, aprēķinot prasītājam solidāri ar tā meitasuzņēmumiem uzlikto naudas sodu.

210

Šajā ziņā ir jānorāda, ka iepriekš 191. punktā minētā sprieduma lietā Komisija/Tomkins 56. punktā Tiesa ir apstiprinājusi, ka, tā kā savā prasībā Tomkins plc nebija norādījis uz kļūdu saistībā ar reizināšanas koeficienta piemērošanu preventīvās iedarbības nodrošināšanai, Vispārējā tiesa, lai gan, izskatot Pegler Ltd, kas ir Tomkins meitasuzņēmums, celto prasību, tā bija samazinājusi naudas soda apmēru sakarā ar šādas kļūdas konstatēšanu (Vispārējās tiesas 2011. gada 24. marta spriedums lietā T-386/06 Pegler/Komisija, Krājums, II-1267. lpp., 134. un 144. punkts), rīkojās pareizi, neattiecinot šādu naudas soda samazinājumu uz mātesuzņēmumu saistībā ar tās celto prasību.

211

Aplūkojamajā lietā, lai gan ir taisnība, ka prasītājs nav norādījis ne uz vienu kļūdu, ko Komisija būtu pieļāvusi, aprēķinot prasītājam solidāri ar Roca France uzlikto naudas sodu, tomēr ir jākonstatē, ka atšķirībā no iepriekš 191. punktā minētā sprieduma lietā Komisija/Tomkins 56. punktā paredzētajiem apstākļiem prasītājs ir formāli izvirzījis argumentu, ar kuru tas lūdza Vispārējo tiesu tam piemērot jebkādu naudas soda samazinājumu, kas attiecīgā gadījumā tiek piešķirts kādam no tā meitasuzņēmumiem. Līdz ar to iepriekš 191. punktā minētā sprieduma lietā Komisija/Tomkins 56. punktā izklāstītie apsvērumi nevar tikt pārnesti uz aplūkojamo lietu.

212

Šajos apstākļos ir jāapmierina otrais arguments, ko prasītājs izvirzījis, pamatojot savus prasījumus samazināt naudas soda apmēru, ciktāl prasītājs lūdz tam piemērot Roca France piešķirto naudas soda samazinājumu.

213

Līdz ar to naudas sods, kas saskaņā ar apstrīdētā lēmuma 2. panta 4. punkta b) apakšpunktu uzlikts prasītājam solidāri ar Roca France, ir jāsamazina par 6 %, jeb par EUR 402 000. Tādējādi Vispārējā tiesa nosaka šo summu EUR 6 298 000 apmērā.

[..]

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)

nospriež: