22.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 286/9

1.1.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regulas (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (1) 10. panta 4. punkts nosaka, ka Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) jāapspriežas ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK) un citām attiecīgām iestādēm par regulatīvo tehnisko standartu projektu izstrādi, precizējot: a) kritērijus, kas ļauj noteikt, kuri ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi objektīvi mērāmā veidā mazina riskus, kas tieši saistīti ar 10. panta 3. punktā minēto komercdarbību vai finanšu līdzekļu pārvaldību; un b) tīrvērtes (klīringa) sliekšņu vērtības, kuras pārsniedzot, nefinanšu sabiedrībām ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu tīrvērte turpmāk jāveic ar centrālo darījuma partneru (CCP) starpniecību un kuras nosaka, ņemot vērā katra darījuma partnera tīro pozīciju un riska pozīciju summas sistēmisko nozīmību katrai ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasei.

1.2.

2012. gada 26. jūnijā ESRK saņēma no EVTI lūgumu sniegt konsultāciju par iepriekš minētajiem jautājumiem, atsaucoties uz 2012. gada 25. jūnijā publicēto EVTI apspriešanās dokumentu (2).

1.3.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulas (ES) Nr. 1092/2010 par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (3) 3. panta 2. punkta b) un g) apakšpunktu un 4. panta 2. punktu ESRK Valde apstiprinājusi šo Konsultāciju, kas publicēta atbilstoši Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas 2011. gada 20. janvāra Lēmuma ESRK/2011/1, ar ko pieņem Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Reglamentu (4), 30. pantam.

2.1.

Nefinanšu sabiedrības izmanto ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus galvenokārt, lai ierobežotu riskus saistībā ar komercdarbībām vai finanšu līdzekļu pārvaldības darbībām. Nosakot tīrvērtes slieksni, principā jānodrošina šādu politikas mērķu sasniegšana.

2.2.

Vairākos tirgus segmentos, piemēram, preču tirgos, kuros agrāk galvenokārt darbojās nefinanšu sabiedrības, par dominējošo kļuvis ārpusbiržas atvasināto instrumentu pielietojums spekulatīvos, ieguldījumu vai tirdzniecības nolūkos. Šādu situāciju daļēji izraisījusi finanšu institūciju ienākšana šajos tirgos jeb tā dēvētais finansializācijas process. Tāpēc nepieciešama piesardzīga pieeja riskiem, ko rada nefinanšu sabiedrību darījumi ar atvasinātajiem instrumentiem.

2.3.

Komercdarbību un finanšu līdzekļu pārvaldības darbības jādefinē cik vien iespējams detalizēti un objektīvi, neradot dažādu interpretāciju vai arbitrāžas iespējas, jo atbilstība vai neatbilstība šai definīcijai var radīt būtiskas sekas.

2.4.

Pēc detalizētas analīzes veikšanas (5) ESRK piedāvā tīrvērtes sliekšņu aprēķinu, izmantojot divpakāpju pieeju, kas vērsta uz tirgus integritātes aizsardzību un tirgus caurredzamības nodrošināšanu, nevis uz atsevišķu vienotā tirgus dalībnieku aizsardzību. Tās mērķis ir arī panākt, lai pienācīgi tiktu apsvērti ar nefinanšu sabiedrību turējumā esošajiem atvasinātajiem instrumentiem saistītie riski.

2.5.

Atvasinātie instrumenti, kas tiek turēti komercdarbību vai finanšu līdzekļu pārvaldības darbību kontekstā, nav bezriska instrumenti, jo, pienācīgi nenosakot to cenu, riska ierobežošana var būt neefektīva un pārmērīga, kas var izraisīt sistēmiskas sekas.

2.6.

No makrouzraudzības viedokļa ir labāk, ja nefinanšu sabiedrības veic to turējumā esošo atvasināto instrumentu tīrvērti ar CCP starpniecību, maksājot nodrošinājumu, nevis saņem līdzīgu pakalpojumu no bankas, kurai maksā komisijas maksu. Pastāv risks, ka banku komisijās, kas pēc būtības ir resursi, kuri aizplūst no nefinanšu sabiedrības, var netikt pienācīgi ietverta riska cena (gan no bankas, gan no nefinanšu sabiedrības viedokļa).

3.1.

ESRK atzinīgi vērtē EVTI paveikto darbu, izstrādājot komercdarbību un finanšu līdzekļu pārvaldības darbību definīciju, un pamatā piekrīt šā darba rezultātiem, norādot, ka jāņem vērā tālākminētie punkti.

3.2.

Nefinanšu sabiedrību komercdarbības jāattiecina uz konkrētiem bilances posteņiem un, konkrētāk, uz nefinanšu sabiedrības pamatdarbību, t.i., krājumiem, debitoru parādiem, kreditoru parādiem un pamatlīdzekļiem. Komercdarbību definīcijā jāietver kapitālo izdevumu un darbības izdevumu jēdziens, jo, izmantojot komercdarbību definīcijā tikai atsauces uz Starptautisko finanšu pārskatu standartiem, var netikt sasniegts optimālais rezultāts. Ar nefinanšu sabiedrības komercdarbībām saistīto atvasināto instrumentu maksimālajam apjomam jāatbilst krājumu, debitoru parādu, kreditoru parādu un pamatlīdzekļu uzskaites vērtībai bilancē.

3.3.

Līdzekļu pārvaldības darbību definīcijā jāizmanto atsauce uz nefinanšu sabiedrības naudas plūsmas pārskatu, nosakot, ka šādas darbības nedrīkst pārsniegt nefinanšu sabiedrības finansēšanas darbības naudas plūsmas, kas radušās attiecīgā gada laikā.

3.4.

ESRK atzinīgi vērtē EVTI paveikto darbu, izstrādājot tīrvērtes sliekšņu definīciju, norādot, ka jāņem vērā tālāk minētie punkti.

3.5.

Nefinanšu sabiedrībām noteiktajiem sākotnēji zemajiem tīrvērtes sliekšņiem jābalstās uz skaidriem makrouzraudzības principiem, nodrošinot iespēju nākotnē tos pārskatīt un nepieciešamības gadījumā paaugstināt.

3.6.

Jāatrod pareizais līdzsvars starp nepieciešamību pēc komplicētiem aprēķiniem tīrvērtes sliekšņu noteikšanai un ar nefinanšu sabiedrību turējumā esošajiem ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem saistīto risku pienācīgu novēršanu.

3.7.

Jādefinē ierobežots skaits ārpusbiržas atvasināto instrumentu klašu, kurām jānosaka atšķirīgas prasības saistībā ar tīrvērtes sliekšņiem.

3.8.

Tīrvērtes sliekšņus nedrīkst definēt atsevišķi katram darījuma partnerim, jo tas palielinātu režīma komplicētību, nenodrošinot būtiskas priekšrocības.

3.9.

Definējot tīrvērtes sliekšņus, labāk izmantot bruto tirgus vērtības nevis nominālvērtības, jo tā iespējams radīt precīzāku priekšstatu par nefinanšu sabiedrības turējumā esošo atvasināto instrumentu tirgus vērtību un attiecīgi nodrošināt atbilstošāku pieeju riskam, ko šie atvasinātie instrumenti rada sistēmai. Jānosaka fiksēts tīrvērtes sliekšņu aprēķināšanas biežums, nodrošinot iespēju atbildīgajām iestādēm finanšu krīžu laikā šo biežumu palielināt.

3.10.

Tīrvērtes slieksni atsevišķām ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasēm nosaka šādi (veicot kalibrēšanu saskaņā ar 4. sadaļā aprakstīto divpakāpju pieeju).

a)

Nefinanšu sabiedrības jāiedala divās apakšgrupās, vadoties pēc šādiem kritērijiem:

un

b)

Nefinanšu sabiedrībām, kurām a) apakšpunktā noteiktā vērtība pārsniedz 0,03, atsevišķām ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasēm jāpiemēro šādi sliekšņi:

c)

Nefinanšu sabiedrībām, kurām a) apakšpunktā noteiktā vērtība nepārsniedz 0,03, atsevišķām ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasēm jāpiemēro šādi sliekšņi:

d)

Nefinanšu sabiedrībām, kurām a) apakšpunktā norādītā vērtība pārsniedz 0,03, jāpiemēro šādi kā absolūti lielumi noteikti sliekšņi:

NCNTFD (x) > ε'

e)

Nefinanšu sabiedrībām, kurām a) apakšpunktā norādītā vērtība nepārsniedz 0,03, jāpiemēro šādi kā absolūti lielumi noteikti sliekšņi:

NCNTFD (x) > γ'