(1)

Ņemot vērā Covid-19 pandēmiju un no tās izrietošos plašos pārvietošanās ierobežojumus, visas dalībvalstis un lauksaimnieki visā Savienībā ir saskārušies ar ārkārtas grūtībām, plānojot un īstenojot atbalsta shēmas, kas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 32.–36. pantā noteiktas attiecībā uz augļu un dārzeņu nozari un minētās regulas 39.–52. pantā – attiecībā uz vīna nozari. Loģistikas problēmas un darbaspēka trūkums ir padarījis šos lauksaimniekus neaizsargātus pret Covid-19 pandēmijas izraisītajiem ekonomikas traucējumiem. Jo īpaši tie saskaras ar finansiālām grūtībām un naudas plūsmas problēmām. Šī situācija ir radījusi piegādes ķēdes pārrāvumus un traucējumus šajās nozarēs.

(2)

Ņemot vērā šo apvienoto apstākļu bezprecedenta raksturu, minētās grūtības ir jāmazina, atkāpjoties no deleģētajām regulām, kas piemērojamas augļu un dārzeņu nozarē un vīna nozarē.

(3)

Visās dalībvalstīs ir radušās ārkārtējas grūtības saistībā ar atzīto ražotāju organizāciju un ražotāju organizāciju apvienību darbības programmu plānošanu, pārvaldību un īstenošanu augļu un dārzeņu nozarē. Tas var aizkavēt šo darbības programmu īstenošanu, un tāpēc ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības var neizpildīt Savienības juridiskās prasības, kas minētajām darbības programmām noteiktas jo īpaši Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2017/891 (3). Ražotāju organizācijas ir arī neaizsargātas pret pārrāvumiem un traucējumiem, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija, un tās saskaras ar finansiālām grūtībām un naudas plūsmas problēmām, ko izraisījuši piegādes ķēžu traucējumi, atsevišķu noieta tirgu slēgšana, jo īpaši vairumtirdzniecības līmenī un viesmīlības nozarē. Tās saskaras ar loģistikas problēmām un grūtībām, kas saistītas ar ražas novākšanu, jo trūkst darbaspēka un piegādes ķēdes pārrāvumu dēļ tām ir grūti sasniegt patērētājus. Tas tieši ietekmē ražotāju organizāciju finansiālo stabilitāti un to spēju īstenot darbības programmas ne tikai 2020. gadā, bet arī turpmākajos gados, jo tirgū laistās produkcijas vērtība 2020. gadā ietekmē Savienības finansiālās palīdzības aprēķinu turpmākajiem gadiem. Tas tālāk ietekmē ražotāju organizāciju spēju īstenot pasākumus un darbības, kas vērstas uz šīs krīzes seku novēršanu. Turklāt Covid-19 pandēmijas izraisītā pārdotās produkcijas vērtības samazināšanās apdraud augļu un dārzeņu nozares ražotāju organizāciju darbības programmu turpmāku nepārtrauktību un dzīvotspēju, jo īpaši ņemot vērā to, ka 2020. gadā tirgū laistās produkcijas vērtība ietekmē arī Savienības finansiālās palīdzības aprēķinu turpmākajiem gadiem.

(4)

Atzītām ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām atzīšanas kritērijs attiecībā uz demokrātisko pārskatatbildību ir jāizpilda, ievērojot Deleģētās regulas (ES) 2017/891 17. pantā noteiktās prasības. Saskaņā ar 17. panta 2. punkta pirmo daļu juridiskas vai fiziskas personas balsstiesību un daļu vai kapitāla maksimālā procentuālā daļa ir mazāka par 50 % no visām balsstiesībām un mazāka par 50 % no daļām vai kapitāla. Ar Covid-19 pandēmiju saistītu iemeslu dēļ var izrādīties, ka daži biedri ražotāji beidz savu darbību, un šā iemesla dēļ dažas ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības 2020. gadā var neatbilst šim kritērijam. Šāds pārkāpums varētu būt par iemeslu atzīšanas apturēšanai vai zaudēšanai, atbalsta maksājumu apturēšanai, finansiālām sankcijām un Savienības finansiālās palīdzības atgūšanai. Ņemot to vērā, attiecībā uz 2020. gadu būtu jāparedz noteikums, ka jebkuras juridiskas vai fiziskas personas balsstiesību un daļu vai kapitāla procentuālā daļa var pārsniegt 50 % no kopējām balsstiesībām un 50 % no ražotāju organizācijas daļām vai kapitāla. Tomēr, lai izvairītos no fizisku vai juridisku personu pilnvaru ļaunprātīgas izmantošanas, kas uz laiku pārsniedz šīs balsstiesību un daļu vai kapitāla robežas, dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības aizsargātu no pilnvaru ļaunprātīgas izmantošanas. Šādi pasākumi var attiekties uz lēmumiem par Savienības finansiālās palīdzības izmantošanu un izmaiņas darbības programmās, no kurām nesamērīgi lielu labumu gūtu tikai viena fiziska vai juridiska persona.

(5)

Tirgū laistās produkcijas vērtības zaudējumi, ko augļu un dārzeņu nozarē izraisījusi Covid-19 pandēmija, būtiski ietekmēs Savienības atbalsta summu, ko ražotāju organizācijas saņem nākamajā gadā, jo Savienības atbalsta summa tiek aprēķināta kā procentuālā daļa no katras ražotāju organizācijas pārdotās produkcijas vērtības. Ja ar Covid-19 pandēmiju saistītu iemeslu dēļ 2020. gadā rastos ievērojams pārdotās produkcijas vērtības zudums, ražotāju organizācijas riskētu zaudēt savu ražotāju organizāciju statusu, jo viens no šādas atzīšanas kritērijiem paredz noteiktu minimālo pārdotās produkcijas vērtību, kas noteikta valsts līmenī. Tas apdraudētu ražotāju organizāciju ilgtermiņa stabilitāti. Tāpēc, ja 2020. gadā Covid-19 pandēmijas dēļ produkta vērtība samazinātos vismaz par 35 % un ja tas notiktu ārpus ražotāju organizāciju atbildības un kontroles, pārdotās produkcijas vērtība 2020. gadam būtu jānosaka kā 100 % no pārdotās produkcijas vērtības iepriekšējā periodā. Robežvērtība 65 % apmērā no iepriekšējā periodā pārdotās produkcijas vērtības, kas noteikta Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/891 23. panta 4. punktā, nav pietiekama, lai Covid-19 pandēmijas apstākļos ražotāju organizācijas, uz kurām attiecas šāds pārdotās produkcijas vērtības zudums, varētu panākt ekonomisko un finansiālo stabilitāti. Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas plašo ekonomisko ietekmi augļu un dārzeņu nozarē, 2020. gadam šī robežvērtība ir jāpalielina līdz 100 % no iepriekšējā gadā pārdotās produkcijas vērtības.

(6)

Lai uzlabotu apstiprināto darbības programmu stratēģiju, plānošanu, pārvaldību un īstenošanu un tā reaģētu uz Covid-19 pandēmijas sekām augļu un dārzeņu nozarē, dalībvalstīm būtu jāvar 2020. gadā grozīt Deleģētās regulas (ES) 2017/891 27. pantā minēto valsts stratēģiju, arī pēc tam, kad darbības programmas iesniegtas apstiprināšanai. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka apstiprināto darbības programmu aptverto daudzgadu darbību un arī patlaban notiekošo darbību nepārtrauktība un īstenošana netiek pēkšņi izbeigta.

(7)

Dalībvalstis 2020. gadā būtu arī jāatbrīvo no Deleģētās regulas (ES) 2017/891 27. panta 5. punktā noteiktā pienākuma valsts stratēģijā izklāstīt darbības fonda maksimālās procentuālās daļas, kuras drīkst iztērēt katram individuālajam pasākumam vai darbības veidam. Tam vajadzētu nodrošināt, ka ražotāju organizācijām ir lielāka elastība īstenot pasākumus, ar kuriem reaģēt uz Covid-19 pandēmijas sekām augļu un dārzeņu nozarē.

(8)

Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas smagās izpaušanās ilgumu augļu un dārzeņu nozarē, ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības, ja dalībvalsts ir atļāvusi, drīkst to darbības programmas grozīt attiecībā uz turpmākajiem gadiem vai pat īstenošanas gadā, un to drīkst darīt, kā noteikts Deleģētās regulas (ES) 2017/891 34. pantā. Lai reaģētu uz Covid-19 pandēmijas sekām, tām būtu arī jāvar 2020. gadā uz laiku pilnībā vai daļēji apturēt to darbības programmas.

(9)

Deleģētās regulas (ES) 2017/891 36. panta 1. punktā noteikts: ja ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju apvienība darbības programmu pārtrauc īstenot pirms paredzētā termiņa beigām, turpmāki maksājumi šādai organizācijai vai apvienībai par darbībām, kas īstenotas pēc attiecīgās darbības programmas pārtraukšanas dienas, netiek veikti. Lai nodrošinātu ražotāju organizāciju finansiālo stabilitāti, palīdzība, kas saņemta atbalsttiesīgajām darbībām, kuras veiktas pirms darbības programmas pārtraukšanas, netiks atgūta, ja ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju apvienība dalībvalsts kompetentajai iestādei pierāda, ka attiecīgā darbības programma tika pārtraukta 2020. gadā, tas notika ar Covid-19 pandēmiju saistītu iemeslu dēļ un ka ražotāju organizācija to nevarēja nedz ietekmēt, nedz arī būt atbildīga par to.

(10)

Lai nodrošinātu ražotāju organizāciju finansiālo stabilitāti, Savienības finansiālais atbalsts, kas saņemts daudzgadu saistībām augļu un dārzeņu nozarē, piemēram, tāds kā vidiskās darbības, nebūtu jāatmaksā ELGF, ja vien to ilgtermiņa mērķus nevarēja sasniegt, jo to īstenošana 2020. gadā tika pārtraukta ar Covid-19 pandēmiju saistītu iemeslu dēļ.

(11)

Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas dēļ radušos pārrāvumu un traucējumus, konkrētāk, ražu novācošā darbaspēka trūkumu un loģistikas pārrāvumu 2020. gadā, kā arī augļu un dārzeņu nozares produktu bojātīgumu, ražotāju organizācijām būtu jādod iespēja būt elastīgākām Deleģētās regulas (ES) 2017/891 48. panta 3. punktā minēto ražas nenovākšanas pasākumu īstenošanas ziņā. 2020. gadā būtu jābūt iespējai ražas nenovākšanas darbības veikt arī tad, kad no attiecīgās platības parastā ražošanas cikla laikā jau ir novākta komerciāli izmantojama produkcija, kā arī tad, ja uz tās pašas platības iepriekš tika veikts priekšlaicīgas ražas novākšanas pasākums.

(12)

Saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2017/891 54. panta b) punktu un 58. panta 3. punktu par augļu un dārzeņu nozares darbības programmu un shēmu uzraudzību un novērtēšanu, ar kurām gan ražotāju organizācijas, gan dalībvalstis izvērtē darbības programmu un shēmu lietderību un efektivitāti, ir jāsagatavo novērtējums, kas Komisijai paziņojams līdz 2020. gada 15. novembrim. Ņemot vērā dalībvalstu pārvaldes struktūru darbības pārrāvumu, kura rašanās iemesli saistīti ar Covid-19 pandēmiju, laikposms, kurā iesniedzams minētās regulas 58. pantā minētais novērtējums par 2020. gadu, būtu jāpagarina līdz 2021. gada 30. jūnijam.

(13)

Pārrāvums, kas augļu un dārzeņu nozarē radies Covid-19 pandēmijas dēļ, ietekmē ražotāju organizāciju iespējas Deleģētās regulas (ES) 2017/891 59. panta 1. un 4. punktā minētos korektīvos pasākumus 2020. gadā veikt četrus mēnešus ilgajā maksimālajā termiņā. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāatļauj 2020. gadā šos termiņus pagarināt tā, ka tie pārsniedz četru mēnešu maksimumu.

(14)

Deleģētās regulas (ES) 2017/891 5. pantā noteikts, ka, lai ražotāju organizācijas saglabātu piešķirto atzīšanu, tām nepārtraukti ir jāizpilda dalībvalsts noteiktā prasība par minimālo biedru skaits. Ja ražotāju organizācijas prasību neizpilda, tad saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2017/891 59. panta 2. punktu dalībvalstīm ir jāaptur attiecīgās ražotāju organizācijas atzīšana, jāaiztur atbalsta maksājumi un par 2 % jāsamazina ikgadējā atbalsta summa par katru kalendāro mēnesi vai tā daļu, kurā atzīšana ir bijusi apturēta. Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas radīto pārrāvumu, dalībvalstīm nebūtu jāaptur palīdzības maksājumi ražotāju organizācijām, kurās 2020. gadā netiek nodrošināts minimālais biedru skaits augļu un dārzeņu nozarē.

(15)

Deleģētās regulas (ES) 2017/891 59. panta 2. punktā minētās atzīšanas apturēšanas laikā dalībvalstīm, ja vien ražotāju organizācija korektīvos pasākumus nav varējusi īstenot ar COVID-19 pandēmiju saistītu iemeslu dēļ, būtu jāvar korektīvo pasākumu laikposmu pagarināt tā, ka tas pārsniedz 12 mēnešus, kas skaitīti no dienas, kurā attiecīgā ražotāju organizācija saņēmusi brīdinājuma vēstuli. Šādiem pagarinājumiem nevajadzētu būt ilgākiem par 2020. gada 31. decembri, kam ražotāju organizācijas vajadzētu nodrošināt ar pietiekami daudz laika, kurā veikt korektīvos pasākumus.

(16)

Ņemot vērā pārrāvumu, ko Covid-19 pandēmija radījusi augļu un dārzeņu nozarē, Deleģētās regulas (ES) 2017/891 59. panta 2. punktā noteiktais 2 % samazinājums ikgadējā atbalsta summai par katru kalendāro mēnesi vai tā daļu dalībvalstīm nebūtu jāpiemēro, ja ražotāju organizācija, kuras atzīšana ir apturēta, korektīvos pasākumus 2020. gadā nebūtu varējusi veikt ar Covid-19 pandēmiju saistītu iemeslu dēļ. Šā paša iemesla dēļ dalībvalstīm nebūtu jāpiemēro Deleģētās regulas (ES) 2017/891 59. panta 5. punktā noteiktais 1 % samazinājums ikgadējā atbalsta summai par katru kalendāro mēnesi vai tā daļu.

(17)

Saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2017/891 59. panta 6. punktu dalībvalstīm ir atzīšana jāatsauc, ja ražotāju organizācija atbilstību pārdotās produkcijas minimālās vērtības vai apjoma kritērijiem nepierāda līdz tā gada 15. oktobrim, kas ir otrais gads pēc gada, kad minētie kritēriji netika izpildīti. Tā pārrāvuma seku dēļ, ko augļu un dārzeņu nozarē Covid-19 pandēmija izraisījusi attiecībā uz ražotāju organizācijas pārdotās produkcijas vērtību un apjomu, 2020. gads nebūtu jāņem vērā, konstatējot atbilstību pārdotās produkcijas minimālās vērtības vai apjoma kritērijiem saskaņā ar minētās regulas 59. panta 6. punktu.

(18)

Ražotāju organizācijas, kas īsteno darbības programmas, kuras beidzas 2020. gadā, ar Covid-19 pandēmiju saistītu iemeslu dēļ var nespēt izpildīt Regulas (ES) Nr. 1308/2013 33. panta 5. punkta b) apakšpunktā noteiktos nosacījumus. Šajos apstākļos atbalsta kopējās summas samazinājums, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2017/891 61. panta 6. punktā, 2020. gadā nebūtu jāpiemēro attiecīgajām darbības programmām augļu un dārzeņu nozarē.

(19)

Vīnu ražojošajās dalībvalstīs radušās ārkārtējas grūtības plānot, pārvaldīt un īstenot darbības vīna nozares atbalsta programmu ietvaros. Tas var aizkavēt minēto darbību īstenošanu un tāpēc tās var neizpildīt Savienības juridiskās prasības, kas noteiktas, konkrēti, Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2016/1149 (4). Arī vīna nozares operatori ir neaizsargāti pret Covid-19 pandēmijas izraisīto pārrāvumu un traucējumiem un piedzīvo finansiālas grūtības un naudas plūsmas sarežģījumus, ko izraisījuši piegādes ķēžu traucējumi, konkrētu tirdzniecības vietu slēgšana, konkrētāk, mazumtirdzniecības līmenī un ēdināšanas nozarē. Darbaspēka trūkuma dēļ tie saskaras ar loģistikas problēmām un ražošanas pārvaldības sarežģījumiem, kā arī ar piegādes ķēdes pārrāvuma radītām grūtībām sasniegt klientus. Tas tieši ietekmē vīna nozares operatoru finansiālo stabilitāti un to kapacitāti 2020. gadā īstenot darbības vīna nozares atbalsta programmu ietvaros.

(20)

Pasākumi, ko valdības pēdējos mēnešos veikušas, lai reaģētu un Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi, konkrētāk, viesnīcu, bāru un restorānu slēgšana, iedzīvotāju un preču aprites ierobežošana līdz būtiski nepieciešamajai, konkrētu robežu slēgšana Savienībā, ir negatīvi ietekmējuši Savienības vīna nozari un traucē tirgum.

(21)

Turklāt darbaspēka trūkums, kas arī saistīts ar Covid-19 pandēmiju, un Covid-19 pandēmijas izraisītie loģistikas sarežģījumi rada spiedienu uz vīnkopjiem un visu vīna nozari, kura saskaras ar arvien lielākam problēmām saistībā ar gaidāmo ražu: zemas cenas, samazināts patēriņš, transportēšanas un pārdošanas grūtības. Visi šie faktori padziļina smagus traucējumus vīna nozarē.

(22)

Papildus iepriekš minētajam apstākļi Savienības vīna tirgū ir pasliktinājušies jau visu 2019. gadu un vīna krājumi ir sasnieguši to maksimumu kopš 2009. gada. Tas galvenokārt saistīts ar rekordlielu ražu 2018. gadā un vispārēju vīna patēriņa samazinājumu Savienībā. Turklāt Amerikas Savienoto Valstu, Savienības vīna eksporta tirgus galvenās daļas, noteiktās importa papildu nodevas Eiropas vīniem, ir ietekmējušas eksporta apjomu. Covid-19 pandēmija ir radījusi vēl vienu triecienu trauslajai nozarei, kas vairs nespēj rezultatīvi tirgot vai izplatīt tās produktus, un tā iemesls ir lielāko eksporta tirgu slēgšana un pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu pienācīgus pārvietošanās ierobežojumus un norobežošanu, konkrētāk, visu ēdināšanas darbību pārtraukšana un tas, ka nav iespējams apgādāt parastos klientus. Turklāt galveno vīna ražošanai vajadzīgo resursu, piemēram, pudeļu un korķu, piegādes sarežģījumi apgrūtina vīna nozares operatoru darbību, tos atturot no pārdošanai gatava vīna laišanas tirgū.

(23)

Ņemot vērā iepriekš minēto, ar Covid-19 pandēmiju saistītu iemeslu dēļ, ir nepieciešams veikt steidzamus pagaidu pasākumus, kas kompensētu tirgus traucējumus. Tie, cita starpā, ietver pagaidu atļauju mainīt izraudzītās darbības mērķi un maksāt par pabeigtām darbībām pat tad, ja kopējā darbība nav īstenota pilnā apmērā. Bez sankciju piemērošanas būtu jāatļauj arī daļēja vīna dārzu pārstrukturēšanas un pārveidošana, kā arī ieguldījumi un inovācijas darbības.

(24)

Lai palīdzētu operatoriem reaģēt uz pašreizējiem ārkārtas apstākļiem un noregulēt šo neprognozēto un nestabilo situāciju, ir lietderīgi atļaut lielāku elastību attiecībā uz Deleģētās regulas (ES) 2016/1149 22. pantā, 26. pantā, 53. panta 1. punktā un 54. pantā minēto pasākumu īstenošanu.

(25)

Attiecībā uz atbalstu priekšlaicīgai ražas novākšanai Deleģētās regulas (ES) 2016/1149 22. pants neļauj priekšlaicīgu ražas novākšanu veikt vienā un tajā pašā zemes gabalā divus gadus pēc kārtas. Ņemot vērā nenoteiktību attiecībā uz Covid-19 pandēmijas ilgumu un nopietnību, lai ražotāji varētu labāk regulēt savu ražošanu un spētu labāk pielāgoties tirgus situācijai ilgākā periodā, šis ierobežojums pagaidām būtu jāatceļ līdz 2020. gada 15. oktobrim.

(26)

Deleģētās regulas (ES) 2016/1149 26. pantā ir noteikts, ka atbalsts kopējo fondu izveidei, ko piešķir saskaņā ar atbalsta programmām vīna nozarē, ir ierobežots līdz trim gadiem. Ņemot vērā pašreizējo krīzi, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija, lai turpinātu veicināt atbildīgu pieeju krīzes situācijām, tiek uzskatīts par lietderīgu uz laiku atcelt šo trīs gadu termiņu. Tas sniegs atbalstu ražotājiem ilgākā periodā un nodrošinās viņiem labākas iespējas saglabāt ienākumus šajā krīzes laikā.

(27)

Deleģētās regulas (ES) 2016/1149 53. panta 1. punktā ir izklāstīti noteikumi par iespējamām izmaiņām vīna nozares atbalsta programmu darbībās saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013. Lai saņēmēji varētu pienācīgi un efektīvi reaģēt uz ārkārtas apstākļiem, kas saistīti ar Covid-19 pandēmiju, un pielāgot ražošanu un tirdzniecību, attiecībā uz šiem noteikumiem būtu jāatļauj lielāka pagaidu elastība. Tāpēc ir lietderīgi uz laiku atļaut dalībvalstīm noteikt atkāpes no minētajiem noteikumiem, ļaujot saņēmējiem iesniegt izmaiņas sākotnēji apstiprinātajā darbībā bez valsts iestāžu apstiprinājuma. Tādējādi dalībvalstis drīkst atļaut bez iepriekšējas atļaujas veikt izmaiņas šo pasākumu darbībās sākotnēji apstiprinātās atbalsttiesīgās summas ietvaros. Šāda atkāpe palīdzētu saņēmējiem, kuri krīzes dēļ nespēj pabeigt konkrētas darbības un vēlas tās mainīt, lai novērstu turpmākus ekonomiskus zaudējumus vai labāk noregulētu tirgus situāciju. Turklāt ir lietderīgi arī uz laiku atļaut mainīt izvēlētās darbības mērķi pasākumiem, kas saistīti ar noieta veicināšanu, vīna dārzu pārstrukturēšanu un pārveidošanu, ieguldījumiem un inovācijām, jo atšķirībā no citiem vīna nozares atbalsta programmu pasākumiem šo pasākumu mērķi var būt vairāki, piemēram, ieguldījumi vīna darītavā un vīna pagrabā. Šādos gadījumos, ja saņēmējs nespēj pilnībā izpildīt darbības mērķi, būtu jāļauj saņēmējam samazināt attiecīgās darbības mērķu tvērumu. Tomēr šādas izmaiņas arī turpmāk būtu jāapstiprina kompetentajai iestādei.

(28)

Lai izvairītos no tā, ka saņēmēji, izmantodami ieviesto elastību, kas ļauj veikt izmaiņas apstiprinātajās darbībās bez iepriekšējas atļaujas, tiek sodīti par to, ka nav īstenota kompetentās iestādes sākotnēji apstiprinātā darbība, vai par darbības mērķa maiņu, uz laiku ir arī jānosaka atkāpe no Deleģētās regulas (ES) 2016/1149 54. panta 1. punkta, kurā noteikts, ka atbalstu izmaksā tad, kad ir noskaidrots, ka vai nu visa darbība, vai darbības visas atsevišķās apakšdarbības ir pilnībā īstenotas. Tas nodrošinās, ka atbalstu maksā par atsevišķām apakšdarbībām, kā noteikts šajā regulā, ja vien minētās apakšdarbības ir pilnībā īstenotas.

(29)

Attiecībā uz darbībām, ko atbalsta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 46. un 47. pantu, lai izvairītos no tā, ka saņēmēji tiek sodīti par to, ka krīzes dēļ tie savas darbības nav īstenojuši visā platībā, par kuru ir apstiprināts atbalsts, uz laiku ir arī jānosaka atkāpe no Deleģētās regulas (ES) 2016/1149 54. panta 4. punkta, lai nodrošinātu, ka atbalstu bez sankciju piemērošanas izmaksā par to darbības daļu, kas ir īstenota.

(30)

Ņemot vērā vajadzību rīkoties nekavējoties, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,