1.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 193/1

(1)

Valsts finansējums, kas atbilst Līguma 107. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, ir valsts atbalsts, un par to atbilstīgi Līguma 108. panta 3. punktam ir jāpaziņo Komisijai. Tomēr saskaņā ar Līguma 109. pantu Padome var noteikt atbalsta kategorijas, kas ir atbrīvotas no minētās paziņošanas prasības. Saskaņā ar Līguma 108. panta 4. punktu Komisija var pieņemt regulas attiecībā uz šīm atbalsta kategorijām. Regula (EK) Nr. 994/98 pilnvaro Komisiju saskaņā ar Līguma 109. pantu deklarēt, ka noteiktas atbalsta kategorijas nav pakļautas Līguma 108. panta 3. punkta prasībai par paziņošanu. Pamatojoties uz minēto Regulu, Komisija pieņēma Komisijas Regulu (EK) Nr. 1857/2006 (2), kas ir piemērojama līdz 2014. gada 30. jūnijam.

(2)

Regulu (EK) Nr. 994/98 2013. gada 22. jūlijā grozīja ar Padomes Regulu (ES) Nr. 733/2013 (3), lai pilnvarotu Komisiju attiecināt grupu atbrīvojumu uz jaunām atbalsta kategorijām, kurās var definēt nepārprotamus saderīguma nosacījumus. Šādās jaunās atbalsta kategorijās lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē būtu jāietver atbalsts kultūras un dabas mantojuma saglabāšanai, atbalsts dabas katastrofu nodarīta kaitējuma atlīdzināšanai un mežsaimniecībai paredzēts atbalsts, kurus ar konkrētiem nosacījumiem var atbrīvot no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības.

(3)

Līguma 42. pantā paredzēts, ka lauksaimniecības produktu ražošanai un tirdzniecībai konkurences noteikumus piemēro tikai tiktāl, ciktāl to noteicis Eiropas Parlaments un Padome. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (4) 211. panta 1. punktā paredzēts, ka atbalstam par lauksaimniecības produktu ražošanu un tirdzniecību ar noteiktiem izņēmumiem piemēro valsts atbalsta noteikumus. Regulas (ES) Nr. 1308/2013 211. panta 2. punktā paredzēts, ka valsts atbalsta noteikumus nepiemēro maksājumiem, ko dalībvalstis veikušas par tādiem minētajā regulā paredzētiem pasākumiem, kurus daļēji vai pilnībā finansē Savienība, un par pasākumiem, kas iekļauti minētās regulas 213.–218. pantā. Turklāt valsts atbalsta noteikumus nepiemēro nedz maksājumiem, ko dalībvalstis veikušas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 (5), nedz valsts papildu finansējumam, kas ietilpst Līguma 42. panta darbības jomā. Lai šādus maksājumus, kuru mērķis ir nodrošināt valsts papildu finansējumu, kas ietilpst Līguma 42. panta darbības jomā, Komisija apstiprinātu kā daļu no attiecīgās dalībvalsts lauku attīstības programmas, tiem ir jāatbilst Regulā (ES) Nr. 1305/2013 noteiktajiem kritērijiem. Turklāt valsts atbalsta noteikumi attiecas gan uz daļu, ko līdzfinansē no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), gan uz valsts papildu finansējumu, kuru piešķir pasākumiem, kas neietilpst Līguma 42. panta darbības jomā.

(4)

Tā kā atbalsta ekonomiskā ietekme nemainās atkarībā no tā, vai to daļēji finansē Savienība vai pilnībā finansē pati dalībvalsts, būtu jānodrošina konsekvence un saskaņotība starp Komisijas politiku attiecībā uz valsts atbalsta kontroli un atbalstu, ko piešķir saskaņā ar Savienības kopējo lauksaimniecības un lauku attīstības politiku.

(5)

Tādēļ būtu jāsalāgo šīs regulas un Regulas (ES) Nr. 1305/2013 darbības joma, jo īpaši attiecībā uz atbalstu mežsaimniecības nozarei un atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kuri darbojas lauku apvidos. Šī regula būtu jāpiemēro mežsaimniecības atbalsta pasākumiem un atbalsta pasākumiem, kas ir paredzēti MVU, kuri darbojas lauku apvidos, un kas neietilpst Līguma 42. panta darbības jomā, bet ko reglamentē tikai Regula (ES) Nr. 1305/2013, ja un ciktāl minētie pasākumi ir iekļauti lauku attīstības programmās un tos līdzfinansē ELFLA. Toties šo regulu nevajadzētu piemērot atbalstam uzņēmumiem lauku apvidos saistībā ar pasākumiem, kuri neietilpst Līguma 42. panta darbības jomā, vai mežsaimniecības nozarei, ja nav tiešas saiknes ar lauku attīstības programmām un nav ELFLA līdzfinansējuma. Tomēr atbalstu zināšanu pārneses un informācijas pasākumiem mežsaimniecības nozarē un atbalstu konsultāciju pakalpojumiem mežsaimniecības nozarē varētu piešķirt ārpus lauku attīstības programmām, kuras pilnībā finansē dalībvalstis, ja tas atbilst attiecīgajiem šajā regulā izklāstītajiem saderīguma nosacījumiem.

(6)

Būtu jānodrošina vienkāršota procedūra, kas dalībvalstīm pieejama gadījumos, kad tām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 81. panta 1. punktu ir jāsaņem valsts atbalsta apstiprinājums gan par valsts lauku attīstības programmu līdzfinansēto daļu, gan par šo programmu papildu finansējumu. Šajā saistībā minētais atbalsts būtu jāatbrīvo no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst attiecīgajiem šajā regulā izklāstītajiem saderīguma nosacījumiem.

(7)

Ar Komisijas 2012. gada 8. maija paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par ES valsts atbalsta modernizāciju (VAM) (6) Komisija ir uzsākusi valsts atbalsta noteikumu plašāku pārskatīšanu. Šīs modernizācijas galvenie mērķi ir: i) veicināt ilgtspējīgu, viedu un iekļaujošu izaugsmi iekšējā tirgū, kurā valda konkurence, vienlaikus veicinot dalībvalstu centienus efektīvāk izmantot publiskos finanšu līdzekļus; ii) Komisijas ex ante jeb provizoriskās pārbaudes mērķtiecīgi vērst uz lietām, kurām ir vislielākā ietekme uz iekšējo tirgu, vienlaikus stiprinot dalībvalstu sadarbību valsts atbalsta noteikumu izpildē; iii) vienkāršot noteikumus un nodrošināt ātrāku, labāk informētu un stabilāku lēmumu pieņemšanu, pamatojoties uz skaidriem ekonomiskiem apsvērumiem, kopīgu pieeju un skaidriem pienākumiem.

(8)

Ar šo regulu var labāk izvirzīt prioritātes saistībā ar valsts atbalsta noteikumu izpildes darbībām un panākt lielāku vienkāršošanu, un ar to būtu jāpanāk lielāka pārredzamība, efektīvāka novērtēšana un kontrole attiecībā uz valsts atbalsta noteikumu ievērošanu valstu un Savienības līmenī, vienlaikus saglabājot Komisijas un dalībvalstu institucionālo kompetenci. Saskaņā ar proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(9)

Komisija daudzkārt ir piemērojusi Līguma 107. un 108. pantu MVU, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību, jo īpaši saistībā ar Regulu (EK) Nr. 1857/2006, Komisijas Regulu (EK) Nr. 800/2008 (7) un Kopienas pamatnostādnēm attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē 2007.–2013. gadā (8). Tādējādi tā ir guvusi ievērojamu pieredzi šajā jomā. Komisijas pieredze, no vienas puses, ir ļāvusi tai labāk definēt nosacījumus, saskaņā ar kuriem konkrētas atbalsta kategorijas var uzskatīt par saderīgām ar iekšējo tirgu, un paplašināt grupu atbrīvojuma darbības jomu, un, no otras puses, skaidri iezīmējusi vajadzību pastiprināt pārredzamību un uzraudzību un nodrošināt lielu shēmu pienācīgu izvērtēšanu, ņemot vērā to ietekmi uz konkurenci iekšējā tirgū.

(10)

Šīs regulas piemērošanas vispārīgie nosacījumi būtu jānosaka, pamatojoties uz vienotu principu kopumu, kas nodrošina to, ka atbalsts kalpo vispārējām interesēm, nodrošina izteiktu stimulējošu ietekmi, ir lietderīgs un samērīgs, piešķirts pilnīgi pārredzamā veidā, ir pakļauts kontroles mehānismam un regulārai izvērtēšanai un nekaitē tirdzniecības apstākļiem tādā veidā, kas būtu pretrunā vispārējām interesēm.

(11)

Atbalsts, kas atbilst visiem šīs regulas nosacījumiem — gan vispārīgiem, gan konkrēti attiecīgajām atbalsta kategorijām noteiktajiem –, būtu jāatbrīvo no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības. Lai nodrošinātu efektīvu pārraudzību un vienkāršotu administrēšanu, bet nevājinātu Komisijas veikto uzraudzību, atbalstā, kuram piešķirts atbrīvojums (atbalsta shēmās un individuālā atbalstā), būtu jāiekļauj skaidra atsauce uz šo regulu.

(12)

Tādam valsts atbalstam Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē, uz kuru neattiecas šī regula, joprojām piemēro Līguma 108. panta 3. punktā noteikto paziņošanas prasību. Šī regula neskar dalībvalstu iespēju paziņot par atbalstu, kura mērķi atbilst šīs regulas darbības jomā ietilpstošiem mērķiem.

(13)

Ņemot vērā to, ka lielām shēmām ir potenciāli lielāka ietekme uz tirdzniecību un konkurenci, uz tādām atbalsta shēmām, kuru valsts atbalsta vidējais gada budžets pārsniedz noteiktu robežvērtību, kas balstīta uz noteiktu absolūto vērtību, principā būtu jāattiecina valsts atbalsta izvērtējums. Izvērtējumam vajadzētu būt vērstam uz to, lai pārbaudītu, vai ir īstenoti shēmas saderīguma pamatā esošie pieņēmumi un nosacījumi, kā arī lai noteiktu atbalsta pasākuma efektivitāti, ņemot vērā tā vispārīgos un konkrētos mērķus, un tam būtu jāsniedz ieskats par shēmas ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi, valsts atbalsta novērtējums būtu jāveic, pamatojoties uz Komisijas apstiprinātu novērtējuma plānu. Kaut arī šis plāns parasti būtu jāsagatavo shēmas izstrādes laikā un jāapstiprina laikus, lai shēma varētu stāties spēkā, tas ne vienmēr var būt iespējams. Tāpēc, lai nekavētu shēmu stāšanos spēkā, šī regula šādām shēmām būs piemērojama ne vairāk kā sešus mēnešus. Komisija, apstiprinot novērtējuma plānu, var nolemt pagarināt šo periodu. Tālab novērtējuma plāns būtu jāpaziņo Komisijai 20 darbdienu laikā no shēmas stāšanās spēkā. Komisija turklāt izņēmuma gadījumos var lemt, ka, ņemot vērā lietas specifiku, novērtējums nav vajadzīgs. Lai Komisija varētu pieņemt lēmumu, tai būtu no attiecīgās dalībvalsts jāsaņem visa nepieciešamā informācija, lai ļautu izvērtēt izvērtējuma plānu, un būtu jādod iespēja bez liekas kavēšanās saņemt papildu informāciju, ļaujot dalībvalstij iesniegt trūkstošos informācijas elementus. Tā kā šis process ir jauns, Komisija atsevišķā dokumentā sniegs sīkas norādes par procedūru, kas piemērojama 6 mēnešu periodā novērtējuma plāna apstiprināšanai, un attiecīgās veidnes, kuras būs jāizmanto izvērtējuma plānu iesniegšanai. Novērtējumam pakļauto shēmu izmaiņas, izņemot izmaiņas, kas nevar ietekmēt atbalsta shēmas saderīgumu saskaņā ar šo regulu vai nevar būtiski ietekmēt apstiprinātā novērtējuma plāna saturu, būtu jāizvērtē, ņemot vērā attiecīgā novērtējuma rezultātus, un būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas. Tādas izmaiņas kā tīri formālas izmaiņas, administratīvas izmaiņas vai izmaiņas, kas veiktas ES līdzfinansētu pasākumu ietvaros, principā nebūtu uzskatāmas par tādām, kas būtiski ietekmē apstiprinātā novērtējuma plāna saturu.

(14)

Šī regula nebūtu piemērojama atbalstam, ko piešķir ar nosacījumu, ka importa preču vietā tiek izmantotas vietējās preces, un atbalstam ar eksportu saistītām darbībām. Proti, tā nebūtu jāpiemēro atbalstam izplatīšanas tīkla izveides un darbības finansēšanai citā dalībvalstī vai trešā valstī. Atbalsts, kuru piešķir, lai segtu izmaksas saistībā ar dalību tirdzniecības izstādēs, pētījumiem vai konsultāciju pakalpojumiem, kas vajadzīgi jauna vai esoša produkta laišanai jaunā tirgū citā dalībvalstī vai kādā trešā valstī, parasti nebūtu uzskatāms par atbalstu ar eksportu saistītām darbībām.

(15)

Komisijai būtu jānodrošina, ka atļautais atbalsts nekaitē tirdzniecības apstākļiem tādā veidā, kas būtu pretrunā vispārējām interesēm. Tāpēc no šīs regulas darbības jomas būtu jāizslēdz atbalsts, ko piešķir saņēmējam, uz kuru attiecas neizpildīts iekasēšanas rīkojums, kas izdots pēc iepriekšēja Komisijas lēmuma, ar kuru atbalsts ir atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu, izņemot atbalstu noteiktu dabas katastrofu radītā kaitējuma atlīdzināšanai.

(16)

Atbalsts, kas piešķirts grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas, jo šāds atbalsts būtu jānovērtē saskaņā ar Pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (9) vai tās aizstājošām pamatnostādnēm, lai nepieļautu minēto pamatnostādņu apiešanu; izņēmums noteiktos apstākļos ir atbalsts, kas piešķirts, lai kompensētu kaitējumu, ko nodarījušas dabas katastrofas, dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, dzīvnieku slimības vai augiem kaitīgie organismi, un atbalsts, tādu bojājumu novēršanai, ko mežam nodarījuši meža ugunsgrēki, dabas katastrofas, nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, kaitīgie organismi, slimības, katastrofāli notikumi un ar klimata pārmaiņām saistīti notikumi, kā paredzēts šajā regulā. Turklāt sabiedrības veselības aizsardzības nolūkā un ņemot vērā ārkārtas situāciju un ievērojot konkrētus nosacījumus, nevajadzētu šķirot uzņēmumu ekonomisko situāciju attiecībā uz atbalstu, lai kompensētu dzīvnieku slimību izskaušanas izmaksas un atbalstu kritušo dzīvnieku savākšanai un iznīcināšanai. Juridiskās noteiktības labad ir noderīgi izstrādāt skaidrus kritērijus, kas neprasa izvērtēt visas uzņēmuma stāvokļa īpatnības, lai noteiktu, vai uzņēmums šīs regulas piemērošanas vajadzībām ir uzskatāms par grūtībās nonākušu uzņēmumu.

(17)

Ja valsts atbalsts vai ar to saistītie nosacījumi — tostarp atbalsta finansēšanas metode, ja tā ir pasākuma neatņemama daļa, ietver Savienības tiesību aktu nenodalāmu pārkāpumu, atbalstu nevar uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu. Tāpēc šī regula nebūtu jāpiemēro atbalstam, kas ietver Savienības tiesību aktu nenodalāmu pārkāpumu.

(18)

Valsts atbalsta noteikumu izpilde lielā mērā ir atkarīga no dalībvalstu sadarbības. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, tostarp tāda individuālā atbalsta atbilstību, kas piešķirts saskaņā ar grupu atbrīvojuma shēmām.

(19)

Tā kā atbalsts, kura individuāli vai kumulatīvi piešķiramās summas ir lielas, rada lielu risku negatīvi ietekmēt tirdzniecības apstākļus, Komisijai tas būtu jāizvērtē pēc paziņošanas. Tāpēc konkrētām šīs regulas darbības jomā ietilpstošām ieguldījumu atbalsta kategorijām būtu jānosaka atbalsta maksimālās summas robežvērtības tādā līmenī, kurā varētu ņemt vērā attiecīgā atbalsta kategoriju un tā iespējamo ietekmi uz tirdzniecības apstākļiem. Uz atbalstu, kas pārsniedz šādas robežvērtības, būtu jāturpina attiecināt Līguma 108. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas prasība. Šajā regulā noteiktās robežvērtības nevajadzētu apiet, mākslīgi sadalot atbalsta shēmas vai atbalsta projektus, piemēram, vairākās atbalsta shēmās vai projektos ar līdzīgām iezīmēm, mērķiem vai saņēmējiem. Ja ir ievēroti saderīguma nosacījumi un maksimālā atbalsta intensitāte vai maksimālās atbalsta summas, kas noteiktas šajā regulā, citas atbalsta kategorijas nevajadzētu uzskatīt par tādām, kas rada lielu risku negatīvi ietekmēt tirdzniecības apstākļus.

(20)

Pārredzamības, vienlīdzīgas attieksmes un efektīvas uzraudzības labad šī regula būtu jāpiemēro tikai tādam atbalstam, kuram ir iespējams iepriekš precīzi aprēķināt dotācijas bruto ekvivalentu, neveicot riska novērtējumu (pārredzams atbalsts).

(21)

Attiecībā uz dažiem specifiskiem atbalsta instrumentiem, piemēram, aizdevumiem, garantijām, nodokļu pasākumiem un jo īpaši atmaksājamiem avansiem, šajā regulā būtu jādefinē nosacījumi, saskaņā ar kuriem minētos atbalsta instrumentus var uzskatīt par pārredzamiem. Atbalsts garantiju veidā būtu jāuzskata par pārredzamu, ja dotācijas bruto ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz drošības zonas prēmijām, kas noteiktas attiecīgā veida uzņēmumam. Piemēram, maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) Komisijas paziņojumā par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā (10) ir norādīti gada prēmijas līmeņi, kurus pārsniedzot, valsts garantiju neuzskata par atbalstu. Tas būtu jāuzskata par pārredzamu arī tad, ja metodika, kas izmantota, lai aprēķinātu valsts garantijas atbalsta intensitāti, pirms pasākuma īstenošanas ir paziņota Komisijai un Komisija to ir apstiprinājusi saskaņā ar Komisijas paziņojumu par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā. Šajā regulā atbalsts, kas izpaužas kā riska finansējuma pasākumi un kapitāla iepludināšana, nebūtu jāuzskata par pārskatāmu atbalstu.

(22)

Par atbalstu, kas citādi ietilptu šīs regulas darbības jomā, bet ir nepārredzams, vienmēr būtu jāpaziņo Komisijai. Komisija paziņojumus par nepārredzamu atbalstu izvērtē, jo īpaši ņemot vērā kritērijus, kas izklāstīti Eiropas Savienības pamatnostādnēs par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos 2014.–2020. gadā (11) vai citos attiecīgajos pamatnoteikumos, vadlīnijās, paziņojumos un skaidrojumos.

(23)

Lai nodrošinātu to, ka atbalsts ir nepieciešams un rada stimulu turpmāk izstrādāt darbības vai projektus, šī regula nebūtu piemērojama tādu darbību un projektu atbalstam, kuras saņēmējs veiktu jebkurā gadījumā pat bez atbalsta. Nebūtu jāpiešķir atbalsts ar atpakaļejošu spēku attiecībā uz darbībām vai projektiem, kurus saņēmējs jau ir veicis. Atbalsts būtu jāatbrīvo no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības saskaņā ar šo regulu tikai tad, ja darbība vai darbs pie atbalstītā projekta tiek sākts pēc tam, kad saņēmējs ir iesniedzis rakstisku pieteikumu atbalsta saņemšanai.

(24)

Attiecībā uz šajā regulā minēto ad hoc atbalstu, kas piešķirts saņēmējam, kurš ir liels uzņēmums, dalībvalstij papildus nosacījumiem par stimulējošu ietekmi, kas piemērojami MVU, jānodrošina arī tas, ka saņēmējs iekšējā dokumentā ir analizējis atbalstītā projekta vai darbības dzīvotspēju ar atbalstu un bez tā. Dalībvalstij būtu jāpārbauda, vai ar minēto iekšējo dokumentu ir apliecināts, ka būtiski palielinās projekta vai darbības mērogs, būtiski palielinās kopsumma, ko saņēmējs tērē atbalstītajam projektam vai darbībai, vai ka būtiski pieaug attiecīgā projekta vai darbības pabeigšanas temps. Par stimulējošas ietekmes pierādījumu būtu jāuzskata arī tas, ka bez atbalsta ieguldījumu projekts vai darbība attiecīgajā lauku apvidū vispār netiktu īstenota.

(25)

Automātiskām atbalsta shēmām nodokļu atvieglojumu veidā arī turpmāk būtu jāpiemēro īpašs nosacījums par stimulējošo ietekmi, ņemot vērā to, ka šādu atbalsta shēmu ietvaros atbalstu piešķir, izmantojot procedūras, kas atšķiras no tām, kuras izmanto citās atbalsta kategorijās. Šis īpašais nosacījums ir tāds, ka šīm atbalsta shēmām vajadzētu būt pieņemtām, pirms ir sākta darbība vai darbs pie atbalstītā projekta/darbības. Tomēr minētais nosacījums nebūtu jāpiemēro pēctecīgo fiskālo shēmu gadījumā, ja uz darbību jau agrāk ir attiekušās iepriekšējas fiskālās shēmas nodokļu atvieglojumu veidā. Šādu atbalsta shēmu stimulējošās ietekmes novērtēšanai būtisks ir brīdis, kad nodokļu pasākums pirmoreiz noteikts sākotnējā shēmā, kuru pēc tam aizstāj ar pēctecīgo shēmu.

(26)

Attiecībā uz atbalstu zemes konsolidācijai, noieta veicināšanas pasākumiem, kas izpaužas kā publikācijas, kuru mērķis ir palielināt plašas sabiedrības informētību par lauksaimniecības produktiem, atbalstu tādu zaudējumu kompensēšanai, ko radījuši dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, atbalstu, kas paredzēts, lai kompensētu dzīvnieku slimību un augiem kaitīgo organismu izskaušanas izmaksas un šo dzīvnieku slimību vai augiem kaitīgo organismu radītos zaudējumus, atbalstu, kas paredzēts, lai segtu kritušo dzīvnieku savākšanas un iznīcināšanas izmaksas, atbalstu pētniecībai un izstrādei, atbalstu dabas katastrofu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai un atbalstu ieguldījumiem kultūras un dabas mantojuma saglabāšanai lauku saimniecībās — ja ir izpildīti šīs regulas īpašie nosacījumi minētajām atbalsta kategorijām — nebūtu jānosaka prasība par stimulējošās ietekmes esību vai būtu jāpieņem, ka tā ir izpildīta.

(27)

Lai nodrošinātu to, ka atbalsts ir samērīgs un pienācīgi liels, maksimālais atbalsta apjoms, kad vien tas iespējams, būtu jāizsaka kā atbalsta intensitāte pret attiecināmo izmaksu kopumu. Ja atbalsta maksimālo intensitāti nevar noteikt tāpēc, ka nav iespējams noteikt attiecināmās izmaksas, vai tādēļ, lai nelielām summām nodrošinātu vienkāršākus instrumentus, atbalsta samērīgums būtu jānodrošina, maksimālo atbalsta apjomu norādot nominālā izteiksmē. Ņemot vērā Komisijas pieredzi, atbalsta intensitāte un maksimālais atbalsta apjoms būtu jānosaka tādā apmērā, kas līdz minimumam samazina konkurences kropļojumus atbalstāmajā nozarē, vienlaikus nodrošinot pienācīgu virzību uz mērķi par saņēmēju saimnieciskās darbības attīstības veicināšanu lauksaimniecības nozarē, lauku apvidos vai mežsaimniecības nozarē. Lai nodrošinātu saskanību ar Savienības finansētiem lauku attīstības pasākumiem, šis maksimālais apjoms būtu jāsaskaņo ar Regulā (ES) Nr. 1305/2013 noteiktajiem maksimālajiem apjomiem, ciktāl tas atbilst vispārējiem valsts atbalsta principiem.

(28)

Aprēķinot atbalsta intensitāti, būtu jāiekļauj vienīgi attiecināmās izmaksas. Ar šo regulu nevajadzētu piešķirt atbrīvojumu atbalstam, kas attiecīgo atbalsta intensitāti pārsniedz, jo ir iekļautas neattiecināmās izmaksas. Attiecināmo izmaksu noteikšana būtu jāpamato ar skaidriem, konkrētiem un aktuāliem dokumentāriem pierādījumiem. Būtu jāizmanto skaitļi pirms nodokļu vai citu maksu atskaitīšanas. Atbalsts, kas izmaksājams vairākās daļās, būtu jādiskontē atbilstoši tā vērtībai atbalsta piešķiršanas dienā. Arī attiecināmās izmaksas būtu jādiskontē atbilstoši to vērtībai atbalsta piešķiršanas dienā. Procentu likmei, ko izmanto diskontēšanai un tāda atbalsta apjoma aprēķināšanai, kurš nav piešķirts dotācijas veidā, vajadzētu būt attiecīgi diskonta likmei un atsauces likmei, ko piemēro dotācijas piešķiršanas dienā, kā izklāstīts Komisijas paziņojumā par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu (12). Ja atbalstu piešķir citā veidā, nevis kā dotāciju, atbalsta apjoms būtu jāizsaka ar dotācijas bruto ekvivalentu. Ja atbalstu piešķir nodokļu atvieglojumu veidā, atbalsta maksājuma daļu diskontēšana būtu jāveic, pamatojoties uz diskonta likmēm, kas piemērojamas katrā no dienām, kad stājas spēkā nodokļu atvieglojumi. Būtu jāveicina atbalsta izmantošana atmaksājamu avansu veidā, jo šādi riska dalīšanas instrumenti pastiprina atbalsta stimulējošo ietekmi. Tāpēc ir lietderīgi noteikt, ka gadījumos, kad atbalstu piešķir atmaksājamu avansu veidā, piemērojamo atbalsta intensitāti, kas noteikta šajā regulā, ir iespējams palielināt.

(29)

Ja tiek piešķirts nākotnē maksājamu nodokļu atvieglojums, piemērojamā diskonta likme un precīzs atbalsta maksājuma daļu summa var nebūt iepriekš zināma. Šādā gadījumā dalībvalstīm būtu iepriekš jānosaka atbalsta diskontētās vērtības robeža, ievērojot piemērojamo atbalsta intensitāti. Vēlāk, kad atbalsta maksājuma daļas apjoms konkrētajā dienā kļūst zināms, diskontēšanu var veikt, pamatojoties uz tajā laikā piemērojamo diskonta likmi. Katras atbalsta maksājuma daļas diskontētā vērtība būtu jāatvelk no iepriekš noteiktās robežas kopējā apjoma (robežsumma).

(30)

Lai noteiktu, vai ir ievērotas šajā regulā noteiktās atsevišķās paziņošanas robežvērtības un atbalsta maksimālā intensitāte, būtu jāņem vērā valsts atbalsta kopējā summa atbalstītajā darbībā vai projektā. Turklāt šajā regulā būtu jāprecizē apstākļi, kādos ir iespējama dažādu kategoriju atbalsta kumulēšana. Atbalstu, kas ar šo regulu atbrīvots no paziņošanas, var kumulēt ar citu saderīgu atbalstu, kam piešķirts atbrīvojums saskaņā ar kādu citu regulu vai ko apstiprinājusi Komisija, ja vien šie pasākumi attiecas uz dažādām nosakāmām attiecināmajām izmaksām. Ja dažādi atbalsta avoti ir saistīti ar tām pašām nosakāmām attiecināmajām izmaksām, kas daļēji vai pilnīgi pārklājas, kumulēšana būtu jāatļauj līdz lielākajai atbalsta intensitātei vai atbalsta summai, kura saskaņā ar šo regulu ir piemērojama minētajam atbalstam. Šajā regulā būtu jāparedz arī īpaši noteikumi par to, kā kumulējams atbalsts, kura attiecināmās izmaksas ir nosakāmas, un atbalsts, kura attiecināmās izmaksas nav nosakāmas, un noteikumi par kumulēšanu ar de minimis atbalstu. Daudzos gadījumos de minimis atbalsts netiek piešķirts konkrētu, nosakāmu attiecināmo izmaksu segšanai vai netiek attiecināts uz konkrētām, nosakāmām attiecināmajām izmaksām. Šādos gadījumos būtu jāparedz iespēja de minimis atbalstu brīvi kumulēt ar valsts atbalstu, uz kuru attiecas atbrīvojums saskaņā ar šo regulu. Savukārt, ja de minimis atbalstu piešķir par tām pašām nosakāmām attiecināmajām izmaksām kā valsts atbalstu, uz kuru attiecas atbrīvojums saskaņā ar šo regulu, kumulācija būtu pieļaujama vienīgi apmērā, kas nepārsniedz šīs regulas III nodaļā noteikto atbalsta maksimālo intensitāti.

(31)

Savienības finansējums, kuru centralizēti pārvalda Savienības iestādes, aģentūras, kopuzņēmumi vai citas struktūras un kurš nav dalībvalstu tiešā vai netiešā kontrolē, nav uzskatāms par valsts atbalstu. Ja šāds Savienības finansējums tiek apvienots ar valsts atbalstu, tad, lai noteiktu, vai ir ievērotas paziņošanas robežvērtības un atbalsta maksimālā intensitāte vai atbalsta maksimālās summas, būtu jāņem vērā vienīgi valsts atbalsts, ja vien publiskā finansējuma kopējais apjoms, kas piešķirts attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, nepārsniedz labvēlīgāko finansējuma likmi, kura noteikta piemērojamajos Savienības tiesību aktos.

(32)

Ņemot vērā to, ka valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē principā ir aizliegts, ir svarīgi, lai visas puses varētu pārbaudīt, vai atbalsts ir piešķirts saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem. Tāpēc valsts atbalsta pārredzamība ir būtiska pareizai Līguma noteikumu piemērošanai un nodrošina labāku atbilstību, lielāku pārskatatbildību, salīdzinošu izvērtēšanu un, visbeidzot, vairo publisko izdevumu lietderību. Lai nodrošinātu pārredzamību, būtu jānosaka prasība, lai dalībvalstis reģionālā vai valsts līmenī izveido visaptverošas valsts atbalsta tīmekļa vietnes, kurās norāda kopsavilkuma informāciju par katru atbalsta pasākumu, kam piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šo regulu. Minētajam pienākumam vajadzētu būt priekšnosacījumam individuālā atbalsta saderīgumam ar iekšējo tirgu. Ievērojot informācijas publicēšanas standartpraksi, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/37/ES (13), būtu jāizmanto standartformāts, kas dod iespēju informāciju meklēt, lejupielādēt un viegli publicēt internetā. Saites uz visu dalībvalstu valsts atbalsta tīmekļa vietnēm būtu jāpublicē Komisijas tīmekļa vietnē. Saskaņā ar 3. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 994/98, kas grozīta ar Regulu (ES) Nr. 733/2013, kopsavilkuma informācija par katru atbalsta pasākumu, kam saskaņā ar šo regulu piešķirts atbrīvojums, būtu jāpublicē Komisijas tīmekļa vietnē.

(33)

Attiecībā uz informācijas publicēšanu par individuāliem atbalsta piešķīrumiem ir noderīgi noteikt robežvērtības, kuras pārsniedzot, šo publikāciju var uzskatīt par samērīgu, ņemot vērā to, cik nozīmīgs ir atbalsts. Pamatojoties uz ieguldījumu tādu atbalsta shēmu izvērtējumu primārajā lauksaimniecības nozarē ar vislielākajiem gada izdevumiem, kas paziņoti saistībā ar 2013. gada pārskatu, kuras var uzskatīt par kropļojošākām nekā citas atbalsta kategorijas, Komisija vienam saņēmējam vidējo atbalsta summu gadā ir noteikusi EUR 59 596 apmērā. Lai dalībvalstīm samazinātu administratīvo slogu, ir noderīgi noteikt EUR 60 000 apmērā robežvērtību informācijas publicēšanai par individuāliem atbalsta piešķīrumiem lauksaimniecības produktu primārajiem ražotājiem. Ņemot vērā to, ka lauksaimniecības produktu pārstrāde un lauksaimniecības produktu tirdzniecība ir līdzīga rūpniecības produktu pārstrādei un tirdzniecībai, ir noderīgi saskaņot robežvērtību informācijas publicēšanai par individuāliem atbalsta piešķīrumiem saņēmējiem šajās apakšnozarēs, kā arī mežsaimniecības nozarē un par pasākumiem, kas neietilpst Līguma 42. panta darbības jomā, ar robežvērtību, kas noteikta Komisijas Regulā (ES) Nr. 651/2014 (14).

(34)

Lai nodrošinātu reālu uzraudzību, ir noderīgi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 994/98 3. panta 2. punktu ieviest standartizētu formu, kādā dalībvalstīm ikreiz, kad saskaņā ar šo regulu tiek īstenota kāda atbalsta shēma vai piešķirts individuāls atbalsts, kas neietilpst nevienā atbalsta shēmā, būtu jāsniedz Komisijai informācijas kopsavilkums. Turklāt ir noderīgi saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 794/2004 (15) 5. pantu un Regulas (EK) Nr. 994/98 3. panta 4. punktu paredzēt noteikumus attiecībā uz gada ziņojumiem par atbalstu, kas saskaņā ar šīs regulas nosacījumiem atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, kuri dalībvalstīm ir jāiesniedz Komisijai, un tostarp paredzēt īpašas prasības attiecībā uz konkrētām atbalsta kategorijām.

(35)

Ņemot vērā vajadzīgās tehnoloģijas plašo pieejamību, informācijas kopsavilkums un gada ziņojums būtu jāsagatavo elektroniskā formātā un jāiesniedz Komisijai, izmantojot Komisijas elektroniskās sistēmas.

(36)

Turklāt ir noderīgi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 994/98 3. panta 3. punktu paredzēt noteikumus par uzskaiti, kas dalībvalstīm būtu jākārto par atbalstu, kurš ar šo regulu atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ņemot vērā noilguma periodu, kas noteikts Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 (16) 15. pantā.

(37)

Lai pastiprinātu šajā regulā noteikto saderīguma nosacījumu efektivitāti, Komisijai vajadzētu būt iespējamam atsaukt grupu atbrīvojuma piemērošanu turpmākiem atbalsta pasākumiem gadījumā, ja šīs prasības netiek izpildītas. Komisijai vajadzētu būt iespējamam grupu atbrīvojuma atsaukumu attiecināt tikai uz noteiktiem atbalsta veidiem, noteiktiem saņēmējiem vai noteiktu iestāžu pieņemtiem atbalsta pasākumiem, ja neatbilstība šai regulai skar tikai ierobežotu pasākumu grupu vai noteiktas iestādes. Šādai mērķorientētai atcelšanai būtu jākļūst par pienācīgu aizsardzību tiešā saistībā ar apzinātajiem gadījumiem, kuros netiek ievērotas šīs regulas prasības. Ja nav izpildīti I un III nodaļā paredzētie saderīguma nosacījumi, šī regula uz piešķirto atbalstu neattiecas, un līdz ar to tas ir uzskatāms par nelikumīgu atbalstu, kuru Komisija pārbaudīs saskaņā ar attiecīgo procedūru, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 659/1999. Ja nav izpildītas II nodaļas prasības, grupu atbrīvojuma piemērošanas atsaukšana attiecībā uz turpmākiem atbalsta pasākumiem neietekmē grupu atbrīvojumu, kas piešķirts iepriekšējiem šai regulai atbilstīgiem pasākumiem.

(38)

Ņemot vērā Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, atbalsta vienīgajam mērķim nevajadzētu būt to saimnieciskās darbības izmaksu nepārtrauktai vai periodiskai samazināšanai, kas parasti būtu jāsedz saņēmējam, un atbalstam vajadzētu būt samērīgam ar neērtībām, kas jāpārvar, lai nodrošinātu sociālekonomiskos ieguvumus, kuri ir Savienības interesēs. Vienpusējs valsts atbalsts, kura mērķis ir tikai uzlabot ražotāju finansiālo stāvokli, nevis veicināt nozares attīstību, un jo īpaši atbalsts, kas piešķirts, pamatojoties vienīgi uz cenu, daudzumu, ražošanas vienībām vai ražošanas līdzekļu vienībām, būtu jāuzskata par darbības atbalstu, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu. Turklāt, ja šāds atbalsts tiek piešķirts lauksaimniecības nozarē, tas var nelabvēlīgi ietekmēt arī tirgus kopīgo organizāciju mehānismus. Tāpēc ir lietderīgi ierobežot šīs regulas darbības jomu, iekļaujot tajā tikai konkrētus atbalsta veidus.

(39)

MVU ir izšķiroša nozīme darbvietu radīšanā, un kopumā tie darbojas kā sociālās stabilitātes faktors un ekonomikas virzītājspēks. Tomēr to attīstību var ierobežot tirgus nepilnības, kas rada MVU tipiskus apgrūtinājumus. MVU bieži ir grūti iegūt kapitālu vai aizdevumus, jo dažos finanšu tirgos netiek akceptēti riski un šie uzņēmumi var piedāvāt tikai ierobežotu nodrošinājumu. To ierobežotie līdzekļi var apgrūtināt arī piekļuvi informācijai, jo īpaši attiecībā uz jaunām tehnoloģijām un potenciāliem tirgiem. Lai veicinātu MVU saimnieciskās darbības attīstību, ar šo regulu konkrētu kategoriju atbalsts, ko piešķir par labu MVU, būtu jāatbrīvo no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības.

(40)

Lai novērstu atšķirības, kas varētu radīt konkurences kropļojumus, un lai atvieglotu dažādu Savienības un valstu iniciatīvu saskaņošanu attiecībā uz MVU, kā arī administratīvās skaidrības un juridiskās noteiktības labad šajā regulā būtu jāizmanto MVU definīcija, kas noteikta, pamatojoties uz definīcijām Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (17).

(41)

Lai nodrošinātu saskanību ar lauku attīstības politiku un panāktu noteikumu vienkāršošanu, pamatojoties uz Komisijas līdzšinējo pieredzi Regulas (EK) Nr. 1857/2006 un Regulas (EK) Nr. 800/2008 piemērošanā, ir noderīgi atbrīvot no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības dažādas tāda atbalsta kategorijas, kas paredzēts MVU, kuri nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu, lauksaimniecības produktu pārstrādi un lauksaimniecības produktu tirdzniecību.

(42)

Minētajās atbalsta kategorijās būtu jo īpaši jāietver ieguldījumu atbalsts (piemēram, ieguldījumi materiālos aktīvos vai nemateriālos aktīvos vai lauku saimniecību ēku pārvietošanā), atbalsts darījumdarbības sākšanai un darījumdarbības iespējām (piemēram, atbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem un mazajām lauku saimniecībām, atbalsts ražotāju grupām, kā arī atbalsts dalībai kvalitātes shēmās), atbalsts darījumdarbības attīstības veicināšanai (piemēram, atbalsts zināšanu pārneses un informācijas darbībām, atbalsts konsultāciju pakalpojumiem, atbalsts noieta veicināšanas darbībām, atbalsts aizvietošanas pakalpojumiem lauku saimniecībā), atbalsts riska pārvaldībai un krīzes pārvarēšanai (piemēram, atbalsts tādu zaudējumu kompensēšanai, ko radījuši dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, atbalsts dzīvnieku slimību un augiem kaitīgo organismu profilakses un izskaušanas izmaksu segšanai un atbalsts apdrošināšanas prēmiju maksāšanai), kā arī atbalsts lopkopības sektoram virzībā uz kopējiem sabiedriskiem mērķiem (piemēram, ģenētiskās kvalitātes saglabāšanu un dzīvnieku un sabiedrības veselības aizsardzību). Minētā atbalsta mērķim konkrēti vajadzētu būt visas lauksaimniecības nozares konkurētspējas un dzīvotspējas stiprināšanai.

(43)

Turklāt ar šo regulu no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības būtu jāatbrīvo arī atbalsts, kas paredzēts MVU, kuri darbojas lauku apvidos. Šajā sakarībā un lai nodrošinātu saskaņotību starp lauku attīstības pasākumiem, ko līdzfinansē ELFLA, un pasākumiem, ko finansē ar valsts papildu resursiem, šīs regulas noteikumiem vajadzētu būt pēc iespējas saskanīgākiem ar noteikumiem Regulā (ES) Nr. 1305/2013 un deleģētajos un īstenošanas aktos, kas pieņemti saskaņā ar minēto regulu.

(44)

No Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības būtu jāatbrīvo citas tāda atbalsta kategorijas, kuru piešķir gan MVU, gan lieliem uzņēmumiem, piemēram, atbalsts pētniecībai un izstrādei lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē, atbalsts dabas katastrofu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai lauksaimniecības nozarē, atbalsts ieguldījumiem tāda kultūras un dabas mantojuma saglabāšanai, kas atrodas lauku saimniecībā, un mežsaimniecībai paredzēts atbalsts. Konkrēti attiecībā uz mežsaimniecībai paredzēto atbalstu un lai nodrošinātu saskaņotību starp lauku attīstības pasākumiem, ko līdzfinansē ELFLA, un pasākumiem, ko finansē ar valsts papildu resursiem, vai pasākumiem, ko finansē tikai ar valsts atbalstu, šīs regulas noteikumiem vajadzētu būt pēc iespējas saskanīgākiem ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un deleģēto un īstenošanas aktu noteikumiem.

(45)

Arī atbalstu, ko piešķir MVU, kuri nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu, lauksaimniecības produktu pārstrādi un lauksaimniecības produktu tirdzniecību, atbalstu pētniecībai un izstrādei, atbalstu mežsaimniecības nozarei vai atbalstu MVU, kuri darbojas lauku apvidos, par darbībām, kas neietilpst Līguma 42. panta darbības jomā, varētu atbrīvot no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, piemērojot Komisijas Regulu (ES) Nr. 651/2014. Ja dalībvalstis to uzskata par piemērotāku, tās var izvēlēties iepriekš minētajās kategorijās ietilpstošu atbalstu piešķirt saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 651/2014 nosacījumiem. Konkrētāk, reģionālo darbības atbalstu, kas paredzēts lai kompensētu tālākajos reģionos radušās papildu izmaksas, kas nav transporta izmaksas, atbalstu konsultācijām MVU, riska finansējuma atbalstu, atbalstu pētniecībai un izstrādei, inovācijas atbalstu MVU, atbalstu vides jomā, atbalstu mācībām un atbalstu par nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem tādiem MVU, kas nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu, dalībvalsts var izvēlēties piešķirt saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 651/2014 nosacījumiem. Šajā kontekstā un lai precizētu saikni starp šīs regulas un Regulas (ES) Nr. 651/2014 piemērošanas jomu, būtu jānorāda, ka abu regulu mērķi, atbalsta kategorijas un atbalsta piešķiršanas nosacījumi ir atšķirīgi, lai gan atbalsts var būt paredzēts viena un tā paša tipa saņēmējiem.

(46)

Lai uzlabotu lauksaimniecības nozarē darbojošos MVU ekonomiskos un ekoloģiskos raksturlielumus un efektivitāti un lai nodrošinātu lauksaimniecības attīstībai vajadzīgo infrastruktūru un atbalstītu neienesīgus ieguldījumus, kas vajadzīgi vides mērķu sasniegšanai, būtu jāsniedz atbalsts ieguldījumiem materiālajos vai nemateriālajos aktīvos, kas palīdz sasniegt minētos mērķus. Šādiem ieguldījumiem būtu jāatbilst Savienības un attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vides aizsardzības jomā. Turklāt atbalsts ieguldījumiem, kam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/92/EK (18) vajadzīgs vides ietekmējuma novērtējums, būtu jāpiešķir ar nosacījumu, ka par attiecīgo ieguldījumu projektu šāds novērtējums tiks veikts un tiks sniegta projekta attīstības atļauja pirms dienas, kad tiek piešķirts individuālais atbalsts.

(47)

Saistībā ar iespējamu konkurences kropļojumu risku, kas izriet no selektīva ieguldījumu atbalsta lauksaimniecības produktu primārās ražošanas nozarē, ieguldījumu atbalsts, kas saskaņā ar šo regulu ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, nebūtu jāattiecina tikai uz konkrētiem lauksaimniecības produktiem. Šim nosacījumam nebūtu jāliedz dalībvalstij iespēja izslēgt konkrētus lauksaimniecības produktus no attiecīgā atbalsta darbības jomas, jo īpaši tad, ja nav iespējams atrast normālu noieta tirgu. Turklāt dažu veidu ieguldījumiem sniegtajam atbalstam nevajadzētu per se dot tiesības uz atbrīvojumu no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības saskaņā ar šo regulu.

(48)

Lai nodrošinātu atbilstošu līdzsvaru starp konkurences kropļojumu samazināšanu līdz minimumam un enerģijas un resursu efektivitātes veicināšanu, gadījumos, kad investīcijas tiek veiktas lauku saimniecībās, kas saistītas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu, šajā regulā būtu jāparedz, ka atbalstu piešķir tikai ieguldījumiem, kas saistīti ar biodegvielas vai enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem saimniecībā, un tikai tādā gadījumā, ja ražošanas apjoms nepārsniedz gada vidējo enerģijas vai degvielas patēriņu attiecīgajā saimniecībā. Tādā gadījumā atbalsts biodegvielu ražošanai būtu attiecināms tikai tad, ja to piešķir ilgtspējīgām biodegvielām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/28/EK (19).

(49)

Lai stimulētu pāreju uz modernāku veidu biodegvielu ražošanu, kā paredzēts horizontālajos vides un enerģētikas valsts atbalsta noteikumos, atbalsts no pārtikas kultūraugiem ražotām biodegvielām būtu jāizslēdz no šīs regulas, ja ir piešķirts atbalsts ieguldījumiem saistībā ar lauksaimniecības produktu apstrādi.

(50)

Lai veicinātu un atvieglotu darbības uzsākšanu gados jaunajiem lauksaimniekiem un tādu mazo lauku saimniecību izveidi, kas ir potenciāli ekonomiski dzīvotspējīgas, ir noderīgi darbības sākšanas atbalstu atbrīvot no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības. Lai nodrošinātu jaunizveidoto lauksaimniecības uzņēmumu dzīvotspēju, atbalsts būtu jāpiešķir ar nosacījumu, ka tiek iesniegts darījumdarbības plāns. Darbības sākšanas atbalstam būtu jāaptver tikai sākotnējais darījumdarbības posms, nevis jākļūst par darbības atbalstu.

(51)

Lai palīdzētu lauksaimniecības nozarei risināt problēmas, ko lauksaimniecības produktu tirdzniecībā, tostarp vietējos tirgos, rada pieaugoša konkurence un lejupējo tirgu konsolidācija, būtu jāveicina ražotāju grupu un organizāciju izveide. Tāpēc ir noderīgi ražotāju grupu un organizāciju darbības sākšanas atbalstu atbrīvot no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības. Atbalsts būtu jāsaņem tikai tādām ražotāju grupām un organizācijām, kas atbilst MVU definīcijai. Lai nodrošinātu to, ka ražotāju grupa un organizācija kļūst par dzīvotspējīgu tiesību subjektu, būtu jāparedz ražotāju grupas oficiālas atzīšanas nosacījums, proti, dalībvalstis oficiāli atzīst ražotāju grupu tad, ja tā kompetentajai iestādei iesniedz darījumdarbības plānu. Lai nepieļautu darbības atbalsta piešķiršanu un saglabātu stimulējošo ietekmi, atbalsta maksimālais ilgums būtu jāierobežo līdz pieciem gadiem.

(52)

Lai uzlabotu tirgus iespējas un nodrošinātu attiecīgo lauksaimniecības produktu pievienoto vērtību, ir noderīgi rosināt MVU dalību Savienības vai valsts kvalitātes shēmās, un tāpēc atbalsts dalībai kvalitātes shēmās būtu jāatbrīvo no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības. Ņemot vērā to, ka laikā, kad notiek pievienošanās šādām kvalitātes shēmām, un dalības pirmajos gados tirgus pilnībā neatlīdzina papildu izmaksas un saistības, kas MVU jāuzņemas dalības rezultātā, tiešais atbalsts saņēmējam būtu jāpiešķir tikai par jaunu dalību un ne ilgāk kā uz pieciem gadiem. Turklāt atbalsts subsidētu pakalpojumu veidā būtu jāpiešķir, lai segtu izmaksas par obligātajiem kontroles pasākumiem, kas saistīti ar kvalitātes shēmām, vai izmaksas par tirgus izpēti vai par Savienības kvalitātes shēmas atzīšanas pieteikuma sagatavošanu.

(53)

Lai sekmētu MVU konkurētspēju un resursu efektivitāti, uzlabotu ekoloģiskos raksturlielumus, pārvaldības ilgtspējību un vispārējos darbības rādītājus, ir noderīgi no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības atbrīvot atbalstu zināšanu pārneses un informācijas pasākumiem, lauku saimniecību konsultāciju pakalpojumiem, kā arī noieta veicināšanas pasākumiem.

(54)

Laba risku un krīzes pārvaldība ir viens no galvenajiem instrumentiem, kas ļauj nodrošināt lauksaimniecības nozares ilgtspējību un konkurētspēju. Primārā lauksaimnieciskā ražošana ir pakļauta lielākajiem dabīgajiem, klimata un veselības riskiem un krīzēm. Tāpēc atbalsts riska un krīzes pārvaldībai un atbalsts lopkopības sektoram būtu jāpiešķir tikai tādiem MVU, kas nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu. Valsts atbalsts dabas katastrofai pielīdzināmu nelabvēlīgu klimatisko apstākļu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai, atbalsts dzīvnieku slimību un augiem kaitīgo organismu apkarošanai un atbalsts apdrošināšanas prēmiju maksāšanai būtu jāpiešķir tikai tādiem saņēmējiem, kuri saskaras ar īpašām grūtībām, kaut arī ir veikuši pienācīgus pasākumus, lai samazinātu šādus riskus līdz minimumam. Valsts atbalstam nevajadzētu rosināt saņēmējus uzņemties nevajadzīgu risku. MVU, kas nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu, pašiem būtu jānovērš sekas, kuras radījusi neapdomīga ražošanas metožu vai produktu izvēle.

(55)

Komisija vairākos gadījumos ir piemērojusi Līguma 107. un 108. pantu atbalstam, kura mērķis ir vēsturiskā mantojuma saglabāšana, jo īpaši saistībā ar Kopienas pamatnostādnēm attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē 2007.–2013. gadā un Regulu (EK) Nr. 1857/2006. Laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam MVU paredzētais atbalsts par ieguldījumiem tradicionālo ainavu un ēku saglabāšanā bija atbrīvots no Regulas (EK) Nr. 1857/2006 paziņošanas prasības, bet lieliem uzņēmumiem paredzētajam atbalstam par ieguldījumiem tradicionālo ainavu un ēku saglabāšanā paziņošanas prasība tika piemērota, un Komisija šo prasību bija apstiprinājusi saskaņā ar Kopienas pamatnostādnēm attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē 2007.–2013. gadā. Minētajā laikposmā Komisija ir novērtējusi vairāk nekā 87 ieguldījumu atbalstus saistībā ar tādu tradicionālo ainavu un ēku saglabāšanu, kuras atrodas lauku saimniecības teritorijā. Vēsturiskā mantojuma saglabāšanas projekti, pat ja tos īsteno lieli uzņēmumi, parasti nerada būtiskus konkurences kropļojumus. Tāpēc ir noderīgi noteikt, ka Komisijai būtu jāizmanto pilnvaras, kas tai piešķirtas ar Regulu (EK) Nr. 994/98, attiecībā uz atbalstu dabas un kultūras mantojuma saglabāšanai.

(56)

Lai atbalstu kultūras un dabas mantojuma saglabāšanai atbrīvotu no paziņošanas prasības saskaņā ar šo regulu, tas būtu jāpiešķir ieguldījumiem materiālajos aktīvos vai kapitālajos darbos, kuru mērķis ir kultūras vai dabas mantojuma saglabāšana. Kultūras vai dabas mantojumam būtu jāatrodas saņēmēja lauku saimniecības teritorijā, un tam vajadzētu būt dalībvalsts kompetentās publiskās iestādes oficiāli atzītam. Ņemot vērā to, ka šajā regulā paredzēta EUR 500 000 atbalsta paziņošanas robežvērtība vienā ieguldījumu projektā, kuru saskaņā ar Eiropas Savienības pamatnostādnēm par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos 2014.–2020. gadā uzskata par maza mēroga infrastruktūru, ir noderīgi saskaņā ar šo regulu atbalsta intensitāti noteikt līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

(57)

Dabas katastrofu izraisītās ārkārtas situācijās atbalsta piešķīrējām iestādēm ir jārīkojas steidzami. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt paredzētā atbalsta raitu piešķiršanu. Komisija ir piemērojusi Līguma 107. un 108. pantu ievērojamā skaitā lēmumu, kuri attiecas uz dabas katastrofu nodarītā kaitējuma kompensēšanu lauksaimniecības nozarē. Kopienas pamatnostādnēs attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē 2007.2013. gadā jau bija ietverta iespēja apstiprināt atbalsta shēmas, kas kompensētu dabas katastrofu nodarīto kaitējumu. No 2007. līdz 2012. gadam, piemērojot Kopienas pamatnostādnes attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē 2007.2013. gadā, Komisija ir apstiprinājusi vairāk nekā 25 atbalsta pasākumus saistībā ar tāda kaitējuma atlīdzināšanu, ko lauksaimniecības nozarei nodarījušas dabas katastrofas. Komisijas pieredze liecina, ka šie pasākumi ir iedarbīgi tad, ja tos īsteno raiti. Līdz ar to ir jāvienkāršo šāda atbalsta paziņošanas procedūra. Turklāt, tā kā tiem ir kompensējošs raksturs un ir paredzēti skaidri kritēriji attiecībā uz saderīgumu ar iekšējo tirgu, šie pasākumi nerada būtiskus konkurences kropļojumus iekšējā tirgū. Tāpēc ir noderīgi noteikt, ka Komisijai būtu jāizmanto pilnvaras, kas tai piešķirtas ar Regulu (EK) Nr. 994/98, arī attiecībā uz atbalstu, kura mērķis ir atlīdzināt dabas katastrofu nodarīto kaitējumu lauksaimniecības nozarei.

(58)

Tāpēc atbalstam, kura mērķis ir atlīdzināt dabas katastrofu nodarīto kaitējumu, vajadzētu būtu pieejamam uzņēmumiem visā lauksaimniecības nozarē, un tas būtu jāpiešķir gan MVU, gan lieliem uzņēmumiem. Nosacījumi, ar kādiem piešķir atbrīvojumu atbalstam, kura mērķis ir atlīdzināt dabas katastrofu nodarīto kaitējumu, atbilst jau iedibinātajai praksei un ir saistīti ar dalībvalstu iestāžu oficiālu atzinumu par to, ka notikums ir dabas katastrofa, un ar tiešu cēloņsakarību starp dabas katastrofas nodarīto kaitējumu un saņēmēja ciestajiem zaudējumiem, un tiem būtu jānodrošina, ka netiek pieļauta pārmērīga kompensēšana. Konkrēti, dalībvalstīm būtu jānovērš pārmērīga kompensēšana, kas rastos, apvienojot šādu atbalstu ar citām saņēmējiem izmaksātām kompensācijām, tostarp maksājumiem saskaņā ar apdrošināšanas shēmu.

(59)

Atbalsts pētniecībai un izstrādei var veicināt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un stiprināt konkurētspēju. Pamatojoties uz Komisijas pieredzi, kas gūta, atbalstam pētniecībai un izstrādei lauksaimniecības nozarē piemērojot Kopienas pamatnostādnes attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē 2007.2013. gadā, Kopienas nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai (20) un Regulu (EK) Nr. 800/2008, ir noderīgi atbrīvot no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības pētniecībai un izstrādei paredzēto atbalstu, ja tas atbilst šīs regulas nosacījumiem. Tā kā pētniecības un izstrādes veicināšana ir svarīgs kopīgu interešu mērķis, šajā regulā būtu jānosaka prasība, ka pētniecības projektā jābūt ieinteresētiem visiem uzņēmumiem, kuri darbojas konkrētajā lauksaimniecības vai mežsaimniecības nozarē vai apakšnozarē. Informācija par pētniecības projektu un tā rezultāti būtu jādara publiski pieejami internetā. Turklāt būtu jānodrošina ieinteresētajiem uzņēmumiem bezmaksas piekļuve pētniecības rezultātiem.

(60)

Mežsaimniecība ir neatņemama lauku attīstības daļa. Komisija vairākos lēmumos ir piemērojusi Līguma 107. un 108. pantu uzņēmumiem, kas darbojas mežsaimniecības nozarē, jo īpaši saistībā ar Kopienas pamatnostādnēm attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē 2007.2013. gadā. No 2007. līdz 2012. gadam Komisija atbilstīgi iepriekš minētajām pamatnostādnēm apstiprināja 140 atbalstus mežsaimniecības nozarē. Ņemot vērā Komisijas ievērojamo pieredzi saistībā ar minēto pamatnostādņu piemērošanu uzņēmumiem, kuri darbojas mežsaimniecības nozarē, un lai vienkāršotu procedūras, vienlaikus nodrošinot efektīvu pārraudzību un Komisijas veiktu uzraudzību, ir noderīgi noteikt, ka Komisijai būtu jāizmanto pilnvaras, kas tai piešķirtas ar Regulu (EK) Nr. 994/98, arī attiecībā uz atbalstu mežsaimniecības nozarei. Komisijas pieredze rāda, ka tāds atbalsts mežsaimniecības nozares pasākumiem, ko piešķir lauku attīstības programmu satvarā un ko līdzfinansē ELFLA vai ko piešķir kā valsts papildu finansējumu šādiem līdzfinansētiem pasākumiem, nerada būtiskus konkurences kropļojumus iekšējā tirgū. Arī atbalsts zināšanu pārneses pasākumiem mežsaimniecības nozarē un atbalsts konsultāciju pakalpojumiem mežsaimniecības nozarē nerada būtiskus konkurences kropļojumus iekšējā tirgū, pat ja to piešķir ārpus lauku attīstības programmām. Šajā regulā būtu jāparedz skaidri nosacījumi attiecībā uz šādu pasākumu saderīgumu ar iekšējo tirgu. Šiem nosacījumiem vajadzētu būt pēc iespējas saskanīgākiem ar noteikumiem Regulā (ES) Nr. 1305/2013 un deleģētajos un īstenošanas aktos, kas pieņemti saskaņā ar minēto regulu.

(61)

Šīm atbalsta kategorijām būtu jo īpaši jāietver atbalsts apmežošanai un kokaugiem klātas zemes izveidei, atbalsts agromežsaimniecības sistēmām, atbalsts profilaksei un atjaunošanai pēc bojājumiem, ko mežam nodarījuši meža ugunsgrēki, dabas katastrofas, nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, augiem kaitīgie organismi vai katastrofāli notikumi, atbalsts ieguldījumiem meža ekosistēmu izturētspējas un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai, atbalsts par ierobežojošajiem apstākļiem saistībā ar Natura 2000 meža teritorijām, kā definēts Padomes Direktīvas 92/43/EEK (21) 3. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/147/EK (22) 3. pantā, atbalsts meža vides un klimata pakalpojumiem un meža saglabāšanai, atbalsts zināšanu pārneses un informācijas pasākumiem, atbalsts konsultāciju pakalpojumiem, atbalsts ieguldījumiem infrastruktūrā un atbalsts ieguldījumiem mežsaimniecības tehnoloģijās un mežsaimniecības produktu pārstrādē, mobilizēšanā un tirdzniecībā. Atbalsts mežsaimniecības nozarei nedrīkstētu radīt konkurences kropļojumus un ietekmēt tirgu.

(62)

Lai nodrošinātu saskanību ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un vienkāršotu noteikumus par to, kā saņemams valsts atbalsta apstiprinājums par valsts lauku attīstības programmu līdzfinansēto daļu un papildu finansējuma daļu, mežsaimniecības nozares atbalstam, kas ar šo regulu ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, vajadzētu būt identiskam ar tā pamatā esošajiem lauku attīstības pasākumiem, un atbrīvotais atbalsts būtu jāpiešķir tikai saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts lauku attīstības programmu. Tomēr atbalsta intensitātei un attiecināmajām izmaksām būtu jāatbilst vispārīgajiem Savienības valsts atbalsta principiem un valsts atbalsta noteikumiem, kas piemērojami lauksaimniecības nozarē. Tāpēc tādas izmaksas kā apgrozāmais kapitāls, kas ir jaunu ieguldījumu papildinošas un saistītas ar to, saskaņā ar šo regulu nevarētu pretendēt uz atbalstu. Saskaņā ar Komisijas apstiprinātām attiecīgajām lauku attīstības programmām mežsaimniecības pasākumos iekļautajās ieguldījumu darbībās varētu arī ietvert vienreizējas mežsaimniecības procedūras, kas vajadzīgas ieguldījumu sagatavošanai, ja to pieļauj attiecīgā lauku attīstības noteikuma mērķis. Vajadzētu būt iespējai, ka atbalstu zināšanu pārneses pasākumiem, atbalstu konsultāciju pakalpojumiem un atbalstu mežsaimniecības zemes konsolidācijai piešķir neatkarīgi no tā, vai šāds atbalsts ir ietverts valsts lauku attīstības programmā.

(63)

Ekonomikas dažādošana un jaunu saimniecisko darbību radīšana ir nozīmīgs lauku apvidu attīstības un konkurētspējas faktors, un tas jo īpaši attiecas uz MVU, kuri ir Savienības lauku ekonomikas pamats. Regulā (ES) Nr. 1305/2013 ir paredzēti pasākumi, kas atbalsta ar lauksaimniecību nesaistītu uzņēmumu veidošanos lauku apvidos ar mērķi veicināt nodarbinātību, izveidot kvalitatīvas darbvietas lauku apvidos, saglabāt jau esošās darbvietas, mazināt nodarbinātības sezonālās svārstības, papildus lauksaimniecības un pārtikas produktu pārstrādei attīstīt nelauksaimnieciskas nozares, vienlaikus sekmējot darījumdarbības integrāciju un vietējās starpnozaru saiknes.

(64)

Lai nodrošinātu saskanību ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un vienkāršotu noteikumus par to, kā saņemams valsts atbalsta apstiprinājums par valsts lauku attīstības programmu līdzfinansēto daļu un papildu valsts finansējuma daļu, ar šo regulu būtu jāatbrīvo no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības dažādas tāda atbalsta kategorijas, kas paredzēts MVU, kuri darbojas lauku apvidos. Šīm atbalsta kategorijām būtu jo īpaši jāietver atbalsts ieguldījumiem, kas attiecas uz lauksaimniecības produktu pārstrādi nelauksaimniecības produktos vai uz kokvilnas ražošanu, nelauksaimniecisku darbību sākšanas atbalsts, atbalsts konsultāciju pakalpojumiem, atbalsts zināšanu pārneses un informācijas pasākumiem un atbalsts lauksaimnieku jaunai dalībai kokvilnas un pārtikas produktu kvalitātes shēmās, kā arī pārtikas produktu noieta veicināšanas pasākumiem. Atbalstam, kurš ar šo regulu jāatbrīvo no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, vajadzētu būt identiskam ar tā pamatā esošajiem lauku attīstības pasākumiem, un atbrīvotais atbalsts būtu jāpiešķir tikai saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts lauku attīstības programmu. Tomēr atbalsta intensitātei un attiecināmajām izmaksām būtu jāatbilst vispārīgajiem Savienības valsts atbalsta principiem un horizontālajiem valsts atbalsta noteikumiem. Tāpēc tādas izmaksas kā apgrozāmais kapitāls, kas ir jaunu ieguldījumu papildinošas un saistītas ar to, saskaņā ar šo regulu nevarētu pretendēt uz atbalstu.

(65)

Saistībā ar atbalstu ieguldījumiem, kas attiecas uz lauksaimniecības produktu pārstrādi nelauksaimniecības produktos, būtu jāprecizē, ka ieguldījumi, kas saistīti ar biodegvielas vai enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem, saskaņā ar šo regulu nevarētu pretendēt uz atbalstu. Šādiem ieguldījumiem principā vajadzētu piemērot horizontālos vides un enerģētikas valsts atbalsta noteikumus.

(66)

Attiecībā uz vairākām atbalsta kategorijām, piemēram: a) atbalstu tirgus izpētes darbību, produktu koncepcijas un izstrādes izmaksu vai kvalitātes shēmu atzīšanas pieteikumu sagatavošanas izmaksu segšanai; b) atbalstu obligāto kontroles pasākumu izmaksu segšanai saistībā ar kvalitātes shēmām; c) atbalstu zināšanu pārneses un informācijas pasākumiem; d) atbalstu konsultāciju pakalpojumiem; e) atbalstu aizvietošanas pakalpojumiem lauku saimniecībā; f) atbalstu noieta veicināšanas pasākumiem; g) atbalstu dzīvnieku slimību un augiem kaitīgo organismu profilakses un apkarošanas izmaksu kompensēšanai un h) atbalstu lopkopības sektoram, šā atbalsta galīgajiem saņēmējiem to piešķir netieši — natūrā — kā subsidētus pakalpojumus. Šādos gadījumos atbalsta saņēmējam vajadzētu būt minēto pakalpojumu sniedzējam vai pasākumu īstenotājam. Izvēloties pakalpojumu sniedzēju, atlases procedūrā būtu pienācīgi jāievēro attiecīgie piemērojamie publiskā iepirkuma noteikumi un pārredzamības, atklātības un nediskriminēšanas princips.

(67)

Ņemot vērā Komisijas pieredzi šajā jomā, principā ir nepieciešams periodiski pārskatīt valsts atbalsta politiku. Tāpēc šīs regulas piemērošanas periodam būtu jābūt ierobežotam. Tādējādi ir noderīgi noteikt pārejas noteikumus, tostarp noteikumus par pielāgošanās periodu, kas atbalsta shēmām, kurām piešķirts atbrīvojums, piemērojami pēc šīs regulas piemērošanas perioda beigām. Šo noteikumu mērķis ir dot dalībvalstīm laiku pielāgoties iespējamajam jaunajam režīmam,

I NODAĻA.

II NODAĻA.

III NODAĻA.

1. iedaļa.

2. iedaļa.

3. iedaļa.

4. iedaļa.

5. iedaļa.

6. iedaļa.

IV NODAĻA

a)

atbalsts mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU):

b)

atbalsts ieguldījumiem tāda kultūras un dabas mantojuma saglabāšanā, kas atrodas lauku saimniecībās;

c)

atbalsts dabas katastrofu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai lauksaimniecības nozarē;

d)

atbalsts pētniecībai un izstrādei lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē;

e)

mežsaimniecībai paredzēts atbalsts.

a)

atbalstam, kurš paredzēts mežsaimniecības nozarei un kuru nelīdzfinansē no ELFLA vai nepiešķir kā valsts papildu finansējumu šādiem līdzfinansētiem pasākumiem, izņemot 31., 38., 39 un 43. pantu;

b)

atbalstam, kuru piešķir MVU par pasākumiem, kas neietilpst Līguma 42. panta darbības jomā, un kuru nelīdzfinansē no ELFLA vai kuru nepiešķir kā valsts papildu finansējumu šādam līdzfinansētam pasākumam.

a)

atbalsta shēmām, kas paredzētas šīs regulas 17., 32. un 33. pantā, 34. panta 5. punkta a)–c) apakšpunktā un 35., 40., 41. un 44. pantā, kad pagājuši seši mēneši no to stāšanās spēkā, ja valsts atbalsta vidējais gada budžets pārsniedz EUR 150 miljonus. Komisija, izvērtējusi novērtējuma plānu, ko attiecīgā dalībvalsts paziņojusi Komisijai 20 darbdienu laikā no shēmas stāšanās spēkā, var nolemt, ka šo regulu jebkurai no šīm atbalsta shēmām turpina piemērot ilgāku laikposmu;

a)

jebkādām šā panta 4. punkta a) apakšpunktā minēto shēmu izmaiņām, izņemot izmaiņas, kas nevar ietekmēt atbalsta shēmas saderīgumu saskaņā ar šo regulu vai nevar būtiski ietekmēt apstiprinātā novērtējuma plāna saturu;

b)

atbalstam darbībām, kas saistītas ar eksportu uz trešām valstīm vai dalībvalstīm, tas ir, atbalstam, kas tieši saistīts ar eksportētajiem daudzumiem, izplatīšanas tīkla izveidi un darbību vai citām kārtējām izmaksām, kuras saistītas ar eksporta darbībām;

c)

atbalstam, ko piešķir ar nosacījumu, ka importa preču vietā tiek izmantotas vietējās preces.

a)

atbalsta shēmām, no kurām nav skaidri izslēgti individuāla atbalsta maksājumi uzņēmumam, uz kuru attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums, kas izdots saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar kuru atbalsts ir atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu;

b)

ad hoc atbalstam, ko piešķir uzņēmumam, uz kuru attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums, kas izdots saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar kuru atbalsts ir atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu.

a)

atbalstu dabas katastrofu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai saskaņā ar 30. pantu, atbalstu, lai kompensētu dzīvnieku slimību izskaušanas izmaksas saskaņā ar 26. panta 8. punktu, un atbalstu kritušo dzīvnieku savākšanai un iznīcināšanai saskaņā ar 27. panta 1. punkta c), d) un e) apakšpunktu;

b)

atbalstu saistībā ar šādiem nelabvēlīgiem apstākļiem, ar noteikumu, ka uzņēmumu par grūtībās nonākušu uzņēmumu padarījuši tādi zaudējumi vai bojājumi, kurus izraisījuši šie nelabvēlīgie apstākļi:

a)

atbalstam, kura piešķiršanai ir izvirzīts nosacījums, ka saņēmēja galvenajai mītnei ir jāatrodas attiecīgajā dalībvalstī vai ka tam jāveic uzņēmējdarbība galvenokārt attiecīgajā dalībvalstī;

b)

atbalstam, kas atbalsta piešķiršanai izvirza nosacījumu, ka saņēmējam jāizmanto attiecīgajā valstī ražotās preces vai attiecīgās valsts pakalpojumi;

c)

atbalstam, kas ierobežo saņēmēju iespēju pētniecības, izstrādes un inovācijas rezultātus izmantot citās dalībvalstīs.

1)

“atbalsts” ir pasākums, kas atbilst visiem Līguma 107. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem;

2)

“MVU” jeb “mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi” ir uzņēmumi, kas atbilst I pielikumā izklāstītajiem kritērijiem;

3)

“lauksaimniecības nozare” ir visi uzņēmumi, kas nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu, lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību;

4)

“lauksaimniecības produkts” ir Līguma I pielikumā minēts produkts, izņemot zvejas un akvakultūras produktus, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1379/2013 (23) I pielikumā;

5)

“primārā lauksaimnieciskā ražošana” ir Līguma I pielikumā minēto zemkopības un lopkopības produktu ražošana, neveicot nekādas papildu darbības, kas izmainītu šādu produktu iedabu;

6)

“lauksaimniecības produktu pārstrāde” ir jebkura darbība, ko veic ar lauksaimniecības produktu, tās rezultātā iegūstot citu produktu, kas arī ir lauksaimniecības produkts, izņemot lauku saimniecībā veiktas darbības, kas vajadzīgas, lai dzīvnieku vai augu produktu sagatavotu pirmajai pārdošanai;

7)

“lauksaimniecības produktu tirdzniecība” ir turēšana vai izlikšana pārdošanai, piedāvāšana pārdošanai, piegāde vai jebkāda cita veida laišana tirgū, izņemot primārā ražotāja veikto pirmo pārdošanu tālākpārdevējiem vai pārstrādātājiem, un darbības, ar kurām produktu sagatavo šādai pirmajai pārdošanai; primārā ražotāja veiktu pārdošanu galapatērētājiem uzskata par tirdzniecību, ja tā notiek šim nolūkam paredzētās atsevišķās vietās;

8)

“lauku saimniecība” ir saimnieciska vienība, kas sastāv no zemes, ēkām un objektiem, kurus izmanto primārai lauksaimnieciskai ražošanai;

9)

“dabas katastrofas” ir zemestrīces, sniega lavīnas, zemes nogruvumi un plūdi, viesuļvētras, tropiskās viesuļvētras, vulkāna izvirdumi un dabiskas izcelsmes savvaļas ugunsgrēki;

10)

“atbalsta shēma” ir ikviens dokuments, uz kura pamata bez turpmākiem īstenošanas pasākumiem var piešķirt individuālu atbalstu uzņēmumiem, kas vispārīgā un abstraktā veidā ir noteikti attiecīgajā dokumentā, un ikviens dokuments, uz kura pamata vienam vai vairākiem uzņēmumiem uz nenoteiktu laiku un nenoteiktā apmērā var piešķirt atbalstu, kas nav saistīts ar konkrētu projektu;

11)

“novērtējuma plāns” ir dokuments, kas satur vismaz šādus obligātos elementus: novērtējamās atbalsta shēmas mērķi, novērtējuma jautājumi, rezultātu rādītāji, metodika, ko paredzēts izmantot novērtējuma veikšanai, datu vākšanas prasības, novērtējuma ierosinātais grafiks, tostarp galīgā novērtējuma ziņojuma iesniegšanas datums, novērtējumu veicošās neatkarīgās struktūras apraksts vai tās atlasei izmantojamo kritēriju izklāsts un kārtība, kādā novērtējumam tiks nodrošināta publicitāte;

12)

“individuāls atbalsts” ir:

13)

“ad hoc atbalsts” ir atbalsts, ko piešķir, neizmantojot atbalsta shēmu;

14)

“grūtībās nonācis uzņēmums” ir uzņēmums, attiecībā uz kuru pastāv vismaz viena no šādām situācijām:

15)

“kritušie dzīvnieki” ir dzīvnieki, kas ir eitanazēti ar noteiktu diagnozi vai bez tās vai ir miruši (ieskaitot nedzīvi dzimušus un nedzimušus dzīvniekus) lauku saimniecībā, jebkurās telpās vai transportēšanas laikā, bet nav nokauti lietošanai uzturā;

16)

“dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi” ir tādi nelabvēlīgi laika apstākļi kā sals, vētras un krusa, ledus, spēcīgs vai ilgstošs lietus vai ilgstošs sausums, kas iznīcina vairāk nekā 30 % no vidējās produkcijas, kas aprēķināta, pamatojoties uz:

17)

“citi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi” ir nelabvēlīgi laika apstākļi, kas neatbilst šīs regulas 2. panta 16. punkta nosacījumiem;

18)

“augiem kaitīgie organismi” ir kaitīgie organismi, kā definēts Padomes Direktīvas 2000/29/EK (25) 2. panta 1. punkta e) apakšpunktā;

19)

“katastrofāls notikums” ir neparedzēts biotisks vai abiotisks notikums, kuru izraisījusi cilvēka darbība un kura rezultātā tiek ievērojami traucētas meža struktūras, un kurš varētu nodarīt būtisku ekonomisku kaitējumu mežsaimniecības nozarei;

20)

“dotācijas bruto ekvivalents” ir atbalsta summa, kāda tā būtu bijusi, ja atbalsts saņēmējam būtu sniegts dotācijas veidā, pirms nodokļu vai citu maksu atskaitīšanas;

21)

“materiālie aktīvi” ir tādi aktīvi kā zeme, ēkas un ražotnes, tehnika un iekārtas;

22)

“nemateriālie aktīvi” ir aktīvi, kas nav konkretizēti fiziskā vai finanšu formā, piemēram, patenti, licences, zinātība vai cits intelektuālais īpašums;

23)

“agromežsaimniecības sistēmas” ir zemes izmantošanas sistēmas, kurās koki tiek audzēti platībās, ko vienlaikus izmanto lauksaimniecībā;

24)

“atmaksājams avanss” ir tāds aizdevums projektam, ko izmaksā vienā vai vairākos maksājumos un kura atlīdzināšanas nosacījumi ir atkarīgi no projekta rezultāta;

25)

“projekta vai darbības sākums” ir darbības vai ar ieguldījumu saistītu būvdarbu sākums vai pirmā juridiski saistošā apņemšanās pasūtīt aprīkojumu vai izmantot pakalpojumus, vai citas saistības, kas padara projektu vai darbību neatgriezenisku, — atkarībā no tā, kas sākas pirmais; zemes pirkšanu un tādus sagatavošanās darbus kā atļauju saņemšana un priekšizpētes veikšana neuzskata par darbu vai darbības sākumu;

26)

“lieli uzņēmumi” ir uzņēmumi, kas neatbilst I pielikumā noteiktajiem kritērijiem;

27)

“pēctecīga fiskālā shēma” ir nodokļu atvieglojumu shēma, kas ir iepriekš pastāvējušas nodokļu atvieglojumu shēmas grozīta versija un aizstāj iepriekšējo shēmu;

28)

“atbalsta intensitāte” ir atbalsta bruto summa pirms nodokļu un citu maksu atskaitīšanas, kas izteikta procentos no attiecināmajām izmaksām;

29)

“atbalsta piešķiršanas diena” ir diena, kad saņēmējam saskaņā ar piemērojamo valsts tiesisko regulējumu ir nodotas likumīgās tiesības saņemt atbalstu;

30)

“Savienības standarts” ir obligāts standarts, kas noteikts Savienības tiesību aktos un nosaka aizsardzības līmeni, kurš jāsasniedz atsevišķiem uzņēmumiem, jo īpaši attiecībā uz vidi, higiēnu un dzīvnieku labturību; tomēr standartus vai mērķus, kas noteikti Savienības līmenī un ir saistoši dalībvalstīm, bet ne atsevišķiem uzņēmumiem, neuzskata par Savienības standartiem;

31)

“lauku attīstības programma” ir lauku attīstības programma, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 6. panta 1. punktā;

32)

“neienesīgs ieguldījums” ir ieguldījums, kas nerada saimniecības vērtības vai ienesīguma būtisku pieaugumu;

33)

“ieguldījumi ar mērķi panākt atbilstību Savienības standartam” ir ieguldījumi, kas veikti ar mērķi panākt atbilstību Savienības standartam pēc pārejas perioda, kurš paredzēts Savienības tiesību aktos;

34)

“gados jaunais lauksaimnieks” ir persona, kas atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienā ir ne vairāk kā 40 gadu vecs, kam ir atbilstošas profesionālās prasmes un kompetence un kas pirmo reizi dibina lauku saimniecību kā šīs saimniecības vadītājs;

35)

“tālākie reģioni” ir reģioni, kas norādīti Līguma 349. panta pirmajā daļā;

36)

“Egejas jūras nelielās salas” ir nelielās salas, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 229/2013 (26) 1. panta 2. punktā;

37)

“mazāk attīstītie reģioni” ir reģioni, kuros iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 75 % no ES-27 vidējā IKP;

38)

“ES-25” ir tās 25 Savienības dalībvalstis, kas bija Savienības dalībvalstis 2005. gada maijā;

39)

“ES-27” ir tās 27 Savienības dalībvalstis, kas bija Savienības dalībvalstis 2007. gada janvārī;

40)

“kapitālie darbi” ir darbi, kurus veic pats lauksaimnieks vai viņa strādnieki un kuru rezultātā tiek radīts aktīvs;

41)

“no pārtikas kultūraugiem ražota biodegviela” ir biodegviela, kas ražota no labības un citiem cieti saturošiem augiem, cukuru saturošiem augiem un eļļas augiem, kā definēts Komisijas priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru groza Direktīvu 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti, un Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu (27);

42)

“aktīvs lauksaimnieks” ir aktīvs lauksaimnieks Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 (28) 9. panta nozīmē;

43)

“ražotāju grupa un organizācija” ir grupa vai organizācija, kas izveidota ar mērķi:

44)

“pastāvīgās izmaksas, kas izriet no dalības kvalitātes shēmā” ir izmaksas, kas radušās, iesaistoties atbalstītā kvalitātes shēmā, un gada iemaksa par dalību minētajā shēmā, vajadzības gadījumā arī izdevumi par pārbaudēm, kas nepieciešamas, lai pārbaudītu atbilstību kvalitātes shēmas specifikācijām;

45)

“konsultācijas” ir visas konsultācijas, kas sniegtas saskaņā ar vienu un to pašu līgumu;

46)

“lauku mājsaimniecības loceklis” ir fiziska vai juridiska persona vai fizisku vai juridisku personu grupa neatkarīgi no tā, kāds juridiskais statuss saskaņā ar valsts tiesību aktiem piešķirts grupai un tās locekļiem, izņemot laukstrādniekus;

47)

“transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (TSE) un govju sūkļveida encefalopātijas (GSE) testu izmaksas” ir visas izmaksas, ieskaitot vajadzīgo testu komplektu, paraugu ņemšanai un laboratoriskai testēšanai vajadzīgo paraugu ņemšanas, transportēšanas, testēšanas, uzglabāšanas un iznīcināšanas izmaksas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001 (29) X pielikuma C nodaļu;

48)

“ciltsgrāmata” ir jebkura grāmata, reģistrs, fails vai datu nesējs:

49)

“aizsargājamais dzīvnieks” ir jebkurš dzīvnieks, kas ir aizsargājams saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem;

50)

“pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācija” ir tāds subjekts (piemēram, universitāte vai zinātniskais institūts, tehnoloģiju pārneses aģentūra, inovāciju starpniecības struktūra, uz pētniecību orientēta fiziskas vai virtuālas sadarbības subjekts) neatkarīgi no tā juridiskā statusa (organizēts saskaņā ar publiskajām vai privātajām tiesībām) vai finansēšanas veida, kura galvenais mērķis ir neatkarīgi veikt fundamentālos pētījumus, rūpnieciskos pētījumus vai eksperimentālo izstrādi vai plaši izplatīt šādu darbību rezultātus, izmantojot mācīšanu, publikācijas vai zināšanu pārnesi. Ja šāds subjekts veic arī saimniecisko darbību, minētās saimnieciskās darbības finansējums, izmaksas un ieņēmumi ir jāuzskaita atsevišķi. Uzņēmumi, kas var ietekmēt šādu subjektu kā, piemēram, tā akcionāri vai dalībnieki, nedrīkst iegūt prioritāru piekļuvi tā pētnieciskajām jaudām vai radītajiem rezultātiem;

51)

“godīga konkurence” ir apstākļi, kuros līgumslēdzēju pušu darījuma nosacījumi neatšķiras no tiem, kas būtu paredzēti, slēdzot darījumu starp neatkarīgiem uzņēmumiem, un nesatur slepenas vienošanās elementus. Uzskata, ka godīgas konkurences principam atbilst darījumi, kas noslēgti atklātas, pārredzamas un beznosacījumu procedūras rezultātā;

52)

“ātraudzīgi koki” ir īsas cirtes aprites mežs, kur koku audzēšanā plānotā cirtes aprite ir noteikta ne mazāk par 8 gadiem un ne vairāk par 20 gadiem;

53)

“koki audzēšanai īscirtmeta atvasājos” ir dalībvalstu noteiktu sugu koki ar KN kodu 06 02 9041, kas veido daudzgadīgu kokaugu stādījumus, kuros saknes vai celmi pēc ražas novākšanas paliek zemē, bet jaunie dzinumi parādās jau nākamajā sezonā, un kuru maksimālo ražas novākšanas ciklu nosaka dalībvalstis;

54)

“darījuma izmaksas” ir papildu izmaksas, kas attiecas uz saistību izpildi, bet nav tieši attiecināmas uz to īstenošanu, vai kas nav iekļautas izmaksās vai negūtajos ienākumos, ko kompensē tieši un ko var aprēķināt, par pamatu ņemot standarta izmaksas;

55)

“cits zemes apsaimniekotājs” ir uzņēmums, kas apsaimnieko zemi, izņemot uzņēmumu, kas darbojas lauksaimniecības nozarē;

56)

“lauksaimniecības produktu pārstrāde nelauksaimniecības produktos” ir tādas darbības ar lauksaimniecības produktu, kuru rezultātā tiek iegūts produkts, kas nav ietverts Līguma I pielikumā;

57)

““a” apgabali” ir apgabali, kas saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu norādīti apstiprinātā reģionālā atbalsta kartē laikposmam no 2014. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim;

58)

““c” apgabali” ir apgabali, kas saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu norādīti apstiprinātā reģionālā atbalsta kartē laikposmam no 2014. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim;

59)

“mazapdzīvoti apgabali” ir apgabali, kurus Komisija par tādiem atzinusi individuālajos lēmumos par reģionālā atbalsta kartēm laikposmam no 2014. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim;

60)

“NUTS 3 apgabals” ir apgabals, kas atbilst 3. līmenim kopējā statistiski teritoriālo vienību klasifikācijā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 (30);

61)

“iepriekš nedefinēti “c” apgabali” ir apgabali, ko dalībvalsts pēc saviem ieskatiem var noteikt par “c” apgabaliem ar nosacījumu, ka dalībvalsts pierāda, ka šie apgabali atbilst attiecīgiem sociāli ekonomiskiem kritērijiem, un ka šie apgabali saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu norādīti apstiprinātā reģionālā atbalsta kartē laikposmam no 2014. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim;

62)

“agrākie “a” apgabali” ir apgabali, kas norādīti kā “a” apgabali apstiprinātā reģionālā atbalsta kartē laikposmam no 2011. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 30. jūnijam;

63)

“pārtikas produkti” ir pārtikas produkti, kas nav lauksaimniecības produkti un ir minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (31) I pielikumā.

a)

atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecību materiālos vai nemateriālos aktīvos, kas saistīti ar primāro lauksaimniecisko ražošanu, kā minēts 14. pantā: EUR 500 000 vienam uzņēmumam vienā ieguldījumu projektā;

b)

atbalsts ieguldījumiem par lauku saimniecības ēkas pārvietošanu, kuras rezultātā tiek modernizēti objekti vai palielināta ražošanas jauda, kā minēts 16. panta 4. punktā: EUR 500 000 vienam uzņēmumam vienā ieguldījumu projektā;

c)

atbalsts ieguldījumiem, kas saistīti ar lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību, kā minēts 17. pantā: EUR 7,5 miljoni vienam uzņēmumam vienā ieguldījumu projektā;

d)

atbalsts ieguldījumiem tāda kultūras un dabas mantojuma saglabāšanai, kas atrodas lauku saimniecībā, kā minēts 29. pantā: EUR 500 000 vienam uzņēmumam vienā ieguldījumu projektā;

e)

atbalsts pētniecībai un izstrādei lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē, kā minēts 31. pantā: EUR 7,5 miljoni vienā projektā;

f)

atbalsts apmežošanai un kokaugiem klātas zemes izveidei, kā minēts 32. pantā: EUR 7,5 miljoni vienā kokaugiem klātu platību ierīkošanas projektā;

g)

atbalsts par agromežsaimniecības sistēmām, kā minēts 33. pantā: EUR 7,5 miljoni vienā agromežsaimniecības sistēmas ierīkošanas projektā;

h)

atbalsts ieguldījumiem meža ekosistēmu izturētspējas un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai, kā minēts 35. pantā: EUR 7,5 miljoni vienā ieguldījumu projektā;

i)

atbalsts ieguldījumiem infrastruktūrā saistībā ar mežsaimniecības attīstību, modernizāciju vai pielāgošanos, kā minēts 40. pantā: EUR 7,5 miljoni vienā ieguldījumu projektā;

j)

atbalsts ieguldījumiem mežsaimniecības tehnoloģijās un mežsaimniecības produktu pārstrādē, mobilizēšanā un tirdzniecībā, kā minēts 41. pantā: EUR 7,5 miljoni vienā ieguldījumu projektā;

k)

atbalsts ieguldījumiem, kas attiecas uz lauksaimniecības produktu pārstrādi nelauksaimniecības produktos vai uz kokvilnas ražošanu, kā minēts 44. pantā: EUR 7,5 miljoni vienā ieguldījumu projektā.

a)

atbalsts dotāciju un procentu likmju subsīdiju veidā;

b)

atbalsts aizdevumu veidā, ja dotācijas bruto ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz atsauces likmi, kas ir spēkā dotācijas piešķiršanas laikā;

c)

atbalsts garantiju veidā:

d)

atbalsts nodokļu atvieglojumu veidā, ja pasākums paredz robežsummu, kas nodrošina, ka piemērojamā robežvērtība netiek pārsniegta;

e)

atbalsts atmaksājamu avansu veidā, ja atmaksājamā avansa nominālā kopsumma nepārsniedz robežvērtības, kas piemērojamas saskaņā ar šo regulu, vai ja atmaksājamā avansa dotācijas bruto ekvivalenta aprēķināšanas metodika pirms pasākuma īstenošanas ir pieņemta pēc šīs metodikas paziņošanas Komisijai.

a)

atbalsts, ko veido kapitāla iepludināšana;

b)

atbalsts, ko veido riska finansējuma pasākumi.

a)

uzņēmuma nosaukums un lielums;

b)

projekta vai darbības apraksts, tostarp sākuma un beigu datums;

c)

projekta vai darbības norises vieta;

d)

attiecināmo izmaksu saraksts;

e)

veids (dotācija, aizdevums, garantija, atmaksājams avanss vai cits) un projektam/darbībai nepieciešamā publiskā finansējuma summa.

a)

atbalsta ietekmē ir būtiski palielinājusies projekta vai darbības joma;

b)

atbalsta ietekmē ir būtiski palielinājusies kopsumma, ko saņēmējs tērējis projektam vai darbībai;

c)

ir būtiski palielinājies attiecīgā projekta vai darbības pabeigšanas ātrums;

d)

ieguldījumu ad hoc atbalsta gadījumā projekts vai darbība attiecīgajā lauku apvidū vispār netiktu īstenota vai bez atbalsta attiecīgajā lauku apvidū nebūtu saņēmējam pietiekami rentabla.

a)

ar pasākumu tiesības uz atbalstu ir noteiktas saskaņā ar objektīviem kritērijiem, un dalībvalsts nepieņem atsevišķu lēmumu, un

b)

pasākums ir pieņemts un ir stājies spēkā, pirms tiek sākts darbs pie atbalstītā projekta vai sākta darbība, izņemot pēctecīgo fiskālo shēmu gadījumā, ja uz darbību jau agrāk ir attiekušās iepriekšējas shēmas nodokļu atvieglojumu veidā.

a)

atbalsta shēmas zemes konsolidācijai, ja ir izpildīti 15. vai 43. panta nosacījumi un ja

b)

atbalsts noieta veicināšanas pasākumiem, veidojot publikācijas ar mērķi paaugstināt informētību par lauksaimniecības produktiem plašā sabiedrībā, ja ir izpildīti 24. panta 2. punkta b) apakšpunkta nosacījumi;

c)

atbalsts zaudējumu atlīdzināšanai, ko rada dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, ja ir izpildīti 25. panta nosacījumi;

d)

atbalsts izmaksu kompensēšanai, ko rada dzīvnieku slimību un augiem kaitīgo organismu apkarošana, un kaitējuma atlīdzināšanai, ko rada šīs dzīvnieku slimības un augiem kaitīgie organismi, ja ir izpildīti 26. panta 9. un 10. punkta nosacījumi;

e)

atbalsts tādu izmaksu segšanai, ko rada kritušo dzīvnieku savākšana un iznīcināšana, ja ir izpildīti 27. panta 1. punkta c), d) un e) apakšpunkta nosacījumi;

f)

atbalsts ieguldījumiem tāda kultūras un dabas mantojuma saglabāšanai, kas atrodas lauku saimniecībās saskaņā ar 29. pantu;

g)

atbalsts dabas katastrofu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai, ja ir izpildīti 30. panta nosacījumi;

h)

atbalsts pētniecībai un izstrādei lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē, ja ir izpildīti 31. panta nosacījumi;

i)

atbalsts tādu bojājumu novēršanai, ko mežam nodarījuši meža ugunsgrēki, dabas katastrofas, nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, augiem kaitīgie organismi, dzīvnieku slimības, katastrofāli notikumi un ar klimata pārmaiņām saistīti notikumi, kā noteikts 34. panta 5. punkta d) apakšpunktā, ja ir izpildīti 34. pantā paredzētie nosacījumi.

a)

citu valsts atbalstu, ja vien šie pasākumi attiecas uz dažādām nosakāmām attiecināmajām izmaksām;

b)

citu valsts atbalstu attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām, kas daļēji vai pilnībā pārklājas, tikai tādā gadījumā, ja šādas kumulēšanas rezultātā netiek pārsniegta saskaņā ar šo regulu piemērojamā lielākā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa.

a)

kopsavilkuma informāciju, kas minēta 1. Punktā, vai saiti uz to;

b)

katra 1. punktā minētā atbalsta pasākuma pilnu tekstu, tostarp tā grozījumus, vai saiti, kas nodrošina piekļuvi pilnam tekstam;

c)

šīs regulas III pielikumā minēto informāciju par katru individuālu atbalsta piešķīrumu, kas pārsniedz:

a)

0,06–0,5 tikai primārās lauksaimnieciskās ražošanas jomā;

b)

0,5–1;

c)

1 līdz 2;

d)

2 līdz 5;

e)

5 līdz 10;

f)

10 līdz 30 un

g)

30 un vairāk.

a)

kopsavilkuma informāciju, kas minēta 1. punktā;

b)

saites uz visu dalībvalstu valsts atbalsta tīmekļa vietnēm, kas minētas 2. punktā.

a)

dzīvnieku slimībām vai augiem kaitīgajiem organismiem, kā minēts 26. pantā;

b)

meteoroloģisko informāciju par dabas katastrofai pielīdzināmo klimatisko apstākļu veidu, laiku, relatīvo spēku un vietu, kā minēts 25. pantā, vai par dabas katastrofām lauksaimniecības nozarē, kā minēts 30. pantā.

a)

lauku saimniecības vispārējo darbības rādītāju un ilgtspējas uzlabošana, jo īpaši samazinot ražošanas izmaksas vai uzlabojot un pārkārtojot ražošanu;

b)

dabas vides, higiēnas apstākļu vai dzīvnieku labturības standartu uzlabošana, ja ar attiecīgo ieguldījumu pārsniedz spēkā esošus Savienības standartus;

c)

ar lauksaimniecības attīstīšanu, pielāgošanu un modernizēšanu saistītas infrastruktūras izveide, tostarp piekļuves nodrošināšana saimniecības zemei, zemes konsolidācija un uzlabošana, energoapgāde un ūdensapgāde un šo resursu taupīšana;

d)

agrovides un klimata mērķu izpilde, tostarp saistībā ar sugu un biotopu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanās stāvokli, kā arī estētiskās vērtības paaugstināšanu Natura 2000 teritorijā vai citā teritorijā ar augstu bioloģisko vērtību, kā noteikts dalībvalstu valsts vai reģionālās lauku attīstības programmās, kamēr vien tie ir neienesīgi ieguldījumi;

e)

tāda ražošanas potenciāla atjaunošana, kuram kaitējumu nodarījušas dabas katastrofas, dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, dzīvnieku slimības un augiem kaitīgie organismi, un iepriekš minēto apstākļu nodarītā kaitējuma novēršana.

a)

izmaksas par nekustamā īpašuma celtniecību, iegādi, ieskaitot izpirkumnomu, vai labiekārtošanu, turklāt par zemes iegādi var pretendēt uz atbalstu tikai tad, ja tās izmaksas nepārsniedz 10 % no attiecīgās darbības kopējām attiecināmajām izmaksām;

b)

izdevumi par tehnikas un aprīkojuma iegādi vai iegādi uz nomaksu, nepārsniedzot aktīva tirgus vērtību;

c)

vispārīgās izmaksas, kas saistītas ar a) un b) apakšpunktā minētajiem izdevumiem, piemēram, maksas par arhitektu, inženieru un konsultāciju pakalpojumiem, maksas saistībā ar konsultācijām par ilgtspēju vides un ekonomikas aspektā, tostarp priekšizpēti; priekšizpētes izmaksas būs attiecināmie izdevumi arī tad, ja, pamatojoties uz tās rezultātiem, a) un b) apakšpunktam atbilstīgi izdevumi neradīsies;

d)

programmatūras iegāde vai izstrāde un patentu, licenču, autortiesību un preču zīmju iegāde;

e)

izdevumi par neienesīgiem ieguldījumiem, kas saistīti ar 3. punkta d) apakšpunktā minētajiem mērķiem;

f)

attiecībā uz apūdeņošanu — tādu ieguldījumu izmaksas, kuri atbilst šādiem nosacījumiem:

Tomēr par f) apakšpunktā minētajiem ieguldījumiem, kas ietekmē pazemes vai virszemes ūdensobjektus, kuriem attiecīgajā upes baseina apsaimniekošanas plānā ar ūdens kvantitāti saistītu iemeslu dēļ noteiktais statuss ir sliktāks par labu, kā arī ieguldījumiem, kuru rezultātā rodas apūdeņotās platības neto pieaugums, kas ietekmē konkrētu pazemes vai virszemes ūdensobjektu, nav tiesību saņemt atbalstu saskaņā ar šo pantu.

Nosacījumus, kas minēti f) apakšpunkta i) un ii) punktā, nepiemēro tādam ieguldījumam esošā iekārtā, kas ietekmē tikai energoefektivitāti, vai ieguldījumam rezervuāra izveidē, vai ieguldījumam attīrīta ūdens izmantošanā, kas neietekmē gruntsūdens tilpi vai virszemes ūdenstilpi;

g)

attiecībā uz ieguldījumiem, kuru mērķis ir atjaunot lauksaimnieciskās ražošanas potenciālu, kuram kaitējumu nodarījušas dabas katastrofas, dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, dzīvnieku slimības vai augiem kaitīgie organismi, attiecināmās izmaksas var ietvert izmaksas, kas radušās, atjaunojot lauksaimnieciskās ražošanas potenciālu līdz tādam līmenim, kāds tas bija pirms attiecīgajiem notikumiem;

h)

attiecībā uz ieguldījumiem, kuru mērķis ir novērst dabas katastrofu, dabas katastrofai pielīdzināmu nelabvēlīgu klimatisko apstākļu, dzīvnieku slimību vai augiem kaitīgo organismu nodarīto kaitējumu, attiecināmās izmaksas var ietvert izmaksas par īpašiem profilaktiskiem pasākumiem.

a)

ražošanas tiesību, maksājumtiesību un viengadīgu augu iegādei;

b)

viengadīgu augu stādīšanai;

c)

drenāžas darbiem;

d)

ieguldījumiem, kuru mērķis ir nodrošināt atbilstību Savienības standartiem, izņemot atbalstu, ko piešķir gados jauniem lauksaimniekiem 24 mēnešos pēc viņu darbības sākšanas datuma;

e)

dzīvnieku iegādei, izņemot atbalstu, kas piešķirts ieguldījumiem saskaņā ar 3. punkta (e) apakšpunktu.

a)

75 % no attiecināmo izmaksu apjoma tālākajos reģionos;

b)

75 % no attiecināmo izmaksu apjoma Egejas jūras nelielajās salās;

c)

50 % no attiecināmo izmaksu apjoma mazāk attīstītajos reģionos un visos reģionos, kuros laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim IKP uz vienu iedzīvotāju bija mazāks par 75 % no ES-25 vidējā IKP atsauces periodā, bet kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir lielāks par 75 % no ES-27 vidējā IKP;

d)

40 % no attiecināmo izmaksu apjoma citos reģionos.

a)

gados jaunajiem lauksaimniekiem vai lauksaimniekiem, kuri ir sākuši darbību piecos gados pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienas;

b)

kolektīviem ieguldījumiem, piemēram, noliktavām, kuras izmanto lauksaimnieku grupa, vai telpām, kurās lauksaimniecības produktus sagatavo pirms pārdošanas, un integrētiem projektiem, kas ietver vairākus pasākumus, kuri paredzēti Regulā (ES) Nr. 1305/2013, tostarp pasākumus, kas saistīti ar ražotāju organizāciju apvienošanos;

c)

ieguldījumiem apgabalos, kuros ir dabas radīti vai citi īpaši ierobežojumi;

d)

darbībām, ko atbalsta Eiropas inovācijas partnerības (EIP) ietvaros, piemēram, tādiem ieguldījumiem jaunā stallī vai kūtī, kuri dod iespēju izmēģināt jaunu dzīvnieku turēšanas metodi, kas ir izstrādāta darba grupā, kurā darbojas lauksaimnieki, zinātnieki un nevalstiskas organizācijas dzīvnieku labturības jomā;

e)

ieguldījumiem, kuru mērķis ir uzlabot dabas vidi, higiēnas apstākļus vai dzīvnieku labturības standartus, kā minēts 3. punkta (b) apakšpunktā; šajā gadījumā paaugstinātā likme, kas minēta šajā punktā, attiecas tikai uz papildu izmaksām, kas vajadzīgas, lai sasniegtu līmeni, kurš pārsniedz spēkā esošos Savienības standartus, bet nerada ražošanas jaudas pieaugumu.

a)

nekustamā īpašuma celtniecība, iegāde, tostarp izpirkumnoma, vai labiekārtošana, turklāt par zemes iegādi var pretendēt uz atbalstu tikai tad, ja tās izmaksas nepārsniedz 10 % no attiecīgās darbības kopējām attiecināmajām izmaksām;

b)

tehnikas un aprīkojuma iegāde vai iegāde uz nomaksu, nepārsniedzot aktīva tirgus vērtību;

c)

vispārīgās izmaksas, kas saistītas ar (a) un (b) apakšpunktā minētajiem izdevumiem, piemēram, maksas par arhitektu, inženieru un konsultāciju pakalpojumiem, maksas saistībā ar konsultācijām par ilgtspēju vides un ekonomikas aspektā, tostarp priekšizpēti; priekšizpētes izmaksas būs attiecināmie izdevumi arī tad, ja, pamatojoties uz tās rezultātiem, (a) un (b) apakšpunktam atbilstīgi izdevumi neradīsies;

d)

datoru programmatūras iegāde vai izstrāde un patentu, licenču, autortiesību un preču zīmju iegāde.

a)

75 % no attiecināmo izmaksu apjoma tālākajos reģionos;

b)

75 % no attiecināmo izmaksu apjoma Egejas jūras nelielajās salās;

c)

50 % no attiecināmo izmaksu apjoma mazāk attīstītajos reģionos un visos reģionos, kuros 2007.–2013. gada laikposmā IKP uz vienu iedzīvotāju bija mazāks par 75 % no ES-25 vidējā IKP atsauces periodā, bet kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir lielāks par 75 % no ES-27 vidējā IKP;

d)

40 % no attiecināmo izmaksu apjoma citos reģionos.

a)

saistībā ar ražotāju organizāciju apvienošanu vai

b)

darbībām, ko atbalsta EIP satvarā.

a)

ja piešķir darbības sākšanas atbalstu gados jaunajiem lauksaimniekiem:

b)

ja piešķir darbības sākšanas atbalstu mazo lauku saimniecību attīstībai:

a)

ražošanas organizācijām, subjektiem vai struktūrām, piemēram, uzņēmējsabiedrībām vai kooperatīviem, kuru mērķis ir pārvaldīt vienu vai vairākas lauku saimniecības un kuri tāpēc faktiski ir individuālie ražotāji;

b)

citām lauksaimnieku apvienībām, kuras savu biedru saimniecībās veic uzdevumus, piemēram, sniedz savstarpējo atbalstu un lauku saimniecību atbalsta un apsaimniekošanas pakalpojumus, taču nav iesaistītas piegāžu kopīgā pielāgošanā tirgum;

c)

ražotāju grupām, organizācijām vai apvienībām, kuru mērķi nav saderīgi ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 152. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 3. punktu un 156. pantu.

a)

atbalsts jaunai dalībai kvalitātes shēmās, ja tas atbilst šā panta 2.–6. punkta un I nodaļas nosacījumiem;

b)

atbalsts obligāto kontroles pasākumu izmaksu segšanai saistībā ar kvalitātes shēmām, kad kompetentā iestāde veic šos pasākumus saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem vai tie tiek veikti šīs iestādes vārdā, ja atbalsts atbilst šā panta 2., 4., 6., 7. un 8. punkta un I nodaļas nosacījumiem;

c)

atbalsts tirgus izpētes darbību, produktu koncepcijas un izstrādes izmaksu vai kvalitātes shēmu atzīšanas pieteikumu sagatavošanas izmaksu segšanai, ja atbalsts atbilst šā panta 2., 6., 7. un 8. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

a)

kvalitātes shēmas, kas izveidotas saskaņā ar turpmāk minētajām regulām un noteikumiem:

b)

lauksaimniecības produktu kvalitātes shēmas, tostarp lauku saimniecību sertifikācijas shēmas, ko dalībvalstis ir atzinušas par atbilstošām šādiem kritērijiem:

c)

brīvprātīgas lauksaimniecības produktu sertifikācijas shēmas, ko attiecīgā dalībvalsts ir atzinusi par atbilstošām prasībām, kuras izklāstītas Komisijas paziņojumā “ES labākās prakses pamatnostādnes ar lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem saistītām brīvprātīgās sertifikācijas shēmām” (38).

a)

izmaksas, kas saistītas ar profesionālās izglītības, prasmju apguves darbību, tostarp mācību kursu, darbsemināru un praktisko apmācību, demonstrējumu pasākumu vai informācijas pasākumu organizēšanu;

b)

dalībnieku ceļa, uzturēšanās un dienas naudas izdevumi;

c)

aizvietošanas pakalpojumu izmaksas dalībnieku prombūtnes gadījumā;

d)

demonstrējumu projektu gadījumā saistībā ar ieguldījumiem:

a)

pienākumus, kas izriet no tiesību aktos paredzētajām pārvaldības prasībām vai labu lauksaimniecības un vides apstākļu standartiem un kas ir paredzēti Regulas (ES) Nr. 1306/2013 VI sadaļas I nodaļā;

b)

attiecīgā gadījumā, klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas 3. nodaļā, un lauksaimniecības zemes uzturēšanu, kas noteikta minētās regulas 4. panta 1. Punkta c) apakšpunktā;

c)

pasākumus, kuru mērķis ir modernizācija, konkurētspējas veidošana, nozares integrācija, inovācija, orientēšanās uz tirgu, kā arī uzņēmējdarbības veicināšana;

d)

prasības, ko dalībvalstis noteikušas, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK 11. panta 3. punktu;

e)

prasības, ko dalībvalstis noteikušas, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 (39) 55. pantu un jo īpaši lai ievērotu integrētās augu aizsardzības vispārējos principus, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/128/EK (40) 14. pantā;

f)

attiecīgā gadījumā, darba drošības standartus vai ar lauku saimniecību saistītus drošības standartus;

g)

konkrētas konsultācijas lauksaimniekiem, kuri pirmoreiz dibina savu lauku saimniecību, ieskaitot konsultācijas par ilgtspēju ekonomikas un vides aspektā.

a)

konkursu, gadatirgu vai izstāžu organizēšanu un dalību tajos;

b)

publikācijām, kuru mērķis ir sekmēt plašākas sabiedrības informētību par lauksaimniecības produktiem.

a)

kvalitātes shēmas, kas minētas 20. panta 2. punkta a) apakšpunktā, ar nosacījumu, ka atsauce precīzi atbilst tai, kas ir aizsargāta Savienībā;

b)

kvalitātes shēmas, kas minētas 20. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā, ar nosacījumu, ka šai atsaucei vēstījumā ir sekundāra nozīme.

a)

dalības maksas;

b)

ceļa izdevumi un dzīvnieku pārvadāšanas izmaksas;

c)

izmaksas par publikācijām un tīmekļa vietnēm, kurās izziņots attiecīgais pasākums;

d)

izstāžu telpu un stendu īre, to uzstādīšanas un demontāžas izmaksas;

e)

simboliskas balvas, kuru vērtība nepārsniedz EUR 1000 par balvu vienam uzvarētājam.

a)

izmaksas par tādām publikācijām drukātajos un elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, tādām tīmekļa vietnēm, tādiem sižetiem elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, radio un televīzijā, kuru mērķis ir sniegt faktu materiālu par saņēmējiem, kuri nāk no konkrēta reģiona vai ražo konkrētu lauksaimniecības produktu, ar nosacījumu, ka informācija ir neitrāla un visiem attiecīgajiem saņēmējiem ir vienādas iespējas tikt pieminētiem publikācijā;

b)

izmaksas par zinātniskas informācijas vai faktu materiāla izplatīšanu attiecībā uz:

a)

natūrā vai

b)

kā kompensāciju par faktiskajām izmaksām, kas radušās saņēmējam.

a)

dalībvalsts kompetentā iestāde ir oficiāli atzinusi, ka attiecīgais notikums raksturojams kā dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, un

b)

pastāv tieša cēloņsakarība starp dabas katastrofai pielīdzināmiem nelabvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem un kaitējumu, kas radies attiecīgajam uzņēmumam.

a)

6. punktā minētos ienākumu zaudējumus, kurus rada lauksaimnieciskās ražošanas un ražošanas līdzekļu pilnīga vai daļēja iznīcināšana;

b)

7. punktā minēto materiālo kaitējumu.

a)

rezultātu, kas iegūts, lauksaimniecības produktu daudzumu, kurš saražots gadā, kad iestājušies dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi, vai katrā nākamajā gadā, kuru ietekmējusi ražošanas līdzekļu pilnīga vai daļēja iznīcināšana, reizinot ar vidējo pārdošanas cenu minētajā gadā,

atņemot no

b)

rezultāta, kas iegūts, gada vidējo lauksaimniecības produktu daudzumu, kurš saražots triju gadu periodā pirms dabas katastrofai pielīdzināmiem nelabvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem, vai trijos gados saražoto vidējo daudzumu, kas noteikts, pamatojoties uz piecu gadu periodu pirms dabas katastrofai pielīdzināmiem nelabvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem un izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju, reizinot ar vidējo pārdošanas cenu.

a)

saistībā ar dzīvnieku slimībām vai augiem kaitīgajiem organismiem, attiecībā uz kuriem ir spēkā Savienības vai valsts noteikumi, kas paredzēti ar normatīviem vai administratīviem aktiem, un

b)

kā daļu no:

a)

veselības pārbaudēm;

b)

analīzēm, ieskaitot in-vitro diagnostiku;

c)

testiem un citiem skrīninga pasākumiem, tostarp TSE un GSE testiem;

d)

vakcīnu, zāļu, dzīvnieku ārstēšanai paredzēto vielu un augu aizsardzības līdzekļu iegādi, uzglabāšanu, ievadīšanu un izplatīšanu;

e)

dzīvnieku nokaušanu vai izbrāķēšanu vai dzīvnieku izcelsmes produktu un augu iznīcināšanu profilakses nolūkā un saimniecības un aprīkojuma tīrīšanu un dezinfekciju.

a)

testiem un citiem skrīninga pasākumiem dzīvnieku slimību gadījumā, tostarp TSE un GSE testiem;

b)

vakcīnu, zāļu, dzīvnieku ārstēšanai paredzēto vielu un augu aizsardzības līdzekļu iegādi, uzglabāšanu, ievadīšanu un izplatīšanu;

c)

dzīvnieku nokaušanu vai izbrāķēšanu un ar tiem saistīto produktu iznīcināšanu vai augu iznīcināšanu, tostarp attiecībā uz augiem un dzīvniekiem, kuri mirst vai tiek iznīcināti vakcinācijas vai citu pasākumu rezultātā, kuri ir veikti pēc kompetento iestāžu rīkojuma, un saimniecības un aprīkojuma tīrīšanu un dezinfekciju.

a)

to dzīvnieku tirgus vērtību, kas nogalināti, izbrāķēti vai miruši, vai to produktu, kas saistīti ar šiem dzīvniekiem, vai to augu tirgus vērtību, kuri iznīcināti:

Minēto tirgus vērtību nosaka, pamatojoties uz dzīvnieku, produktu un augu vērtību tieši pirms tam, kad radušās vai apstiprinājušās aizdomas par dzīvnieku slimību vai augiem kaitīgo organismu.

b)

ienākumu zaudējumu, ko rada karantīnas noteikumu ievērošana un ganāmpulka vai stādījumu atjaunošanas grūtības un obligātā augseka, kas noteikta publiskas programmas vai pasākuma ietvaros, kā minēts 2. punkta b) apakšpunktā.

a)

ir oficiāli atzinusi uzliesmojumu, ja runa ir par dzīvnieku slimību, vai

b)

ir oficiāli atzinusi klātbūtni, ja runa ir par augiem kaitīgajiem organismiem.

a)

7. punkta d) apakšpunktā un 8. punkta b) apakšpunktā, ja runa ir par dzīvnieku slimībām vai augiem kaitīgajiem organismiem, un

b)

7. punkta (e) apakšpunktā un 8. punkta (c) apakšpunktā, ja runa ir par augiem kaitīgajiem organismiem.

a)

atbalsts līdz 100 % apmērā no administratīvajām izmaksām saistībā ar ciltsgrāmatu izveidošanu un uzturēšanu;

b)

atbalsts līdz 70 % apmērā no izmaksām par trešo personu vai to uzdevumā veiktiem testiem, lai noteiktu lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko kvalitāti vai produktivitāti, izņemot kontroles, ko veic ganāmpulka īpašnieks, un piena kvalitātes regulāras pārbaudes;

c)

atbalsts līdz 100 % apmērā no kritušo dzīvnieku savākšanas izmaksām un 75 % apmērā no šādu kritušo dzīvnieku iznīcināšanas izmaksām vai atbalsts, kas nepārsniedz līdzvērtīgu atbalsta intensitāti attiecībā uz to prēmiju izmaksām, kuras lauksaimnieks ir maksājis par apdrošināšanu, kas sedz kritušo dzīvnieku savākšanas un iznīcināšanas izmaksas;

d)

atbalsts līdz 100 % apmērā no kritušo dzīvnieku savākšanas un iznīcināšanas izmaksām, ja atbalsts tiek finansēts no maksām vai obligātajām iemaksām, kas paredzētas šādu kritušo dzīvnieku iznīcināšanas finansēšanai, ar nosacījumu, ka šādas maksas vai iemaksas attiecas tikai uz gaļas nozari un tiek tieši piemērotas šai nozarei;

e)

atbalsts 100 % apmērā no kritušo dzīvnieku savākšanas un iznīcināšanas izmaksām, ja ir noteikts pienākums veikt attiecīgo kritušo dzīvnieku TSE testus vai ja notiek 26. panta 4. punktā minētas dzīvnieku slimības uzliesmojums.

a)

darbojas lejupējā tirgū attiecībā pret uzņēmumiem, kas darbojas lopkopības nozarē, un

b)

sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar kritušo dzīvnieku savākšanu un iznīcināšanu.

a)

nerada šķēršļus apdrošināšanas pakalpojumu iekšējā tirgus darbībai;

b)

neaprobežojas tikai ar apdrošināšanu, ko piedāvā viena apdrošināšanas sabiedrība vai sabiedrību grupa;

c)

tam nepiemēro nosacījumu, ka apdrošināšanas līgums jāslēdz ar sabiedrību, kura veic uzņēmējdarbību attiecīgajā dalībvalstī.

a)

dabas katastrofas;

b)

dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi un citi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi;

c)

dzīvnieku slimības vai augiem kaitīgie organismi;

d)

aizsargājamie dzīvnieki.

a)

kompensē tikai izmaksas, kas rodas, atlīdzinot 3. punktā minētos zaudējumus;

b)

nepieprasa un neprecizē konkrētu turpmākās lauksaimnieciskās ražošanas veidu vai daudzumu.

a)

izmaksas par ieguldījumiem materiālajos aktīvos;

b)

kapitālie darbi.

a)

dalībvalsts kompetentā iestāde ir oficiāli atzinusi, ka attiecīgais notikums raksturojams kā dabas katastrofa, un

b)

pastāv tieša cēloņsakarība starp dabas katastrofu un kaitējumu, kurš radies attiecīgajam uzņēmumam.

a)

materiālo kaitējumu aktīviem, piemēram, lauku saimniecības ēkām, objektiem, tehnikai, krājumiem un ražošanas līdzekļiem;

b)

ienākumu zaudējumus, kurus rada lauksaimnieciskās ražošanas un lauksaimnieciskās ražošanas līdzekļu pilnīga vai daļēja iznīcināšana.

a)

rezultātu, kas iegūts, lauksaimniecības produktu daudzumu, kurš saražots gadā, kad notikusi dabas katastrofa, vai katrā nākamajā gadā, kuru ietekmējusi ražošanas līdzekļu pilnīga vai daļēja iznīcināšana, reizinot ar vidējo pārdošanas cenu minētajā gadā,

atņemot no

b)

rezultāta, kas iegūts, gada vidējo lauksaimniecības produktu daudzumu, kurš saražots triju gadu periodā pirms dabas katastrofas, vai trijos gados saražoto vidējo daudzumu, kas noteikts, pamatojoties uz piecu gadu periodu pirms dabas katastrofas un izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju, reizinot ar vidējo pārdošanas cenu.

a)

norāde par to, ka tiks īstenots atbalstītais projekts;

b)

atbalstītā projekta mērķi;

c)

atbalstītā projekta gaidāmo rezultātu aptuvenais publicēšanas laiks;

d)

atbalstītā projekta gaidāmo rezultātu publicēšanas vieta internetā;

e)

norāde par to, ka visiem uzņēmumiem, kuri darbojas konkrētajā lauksaimniecības vai mežsaimniecības nozarē vai apakšnozarē, atbalstītā projekta rezultāti ir pieejami bez maksas.

a)

personāla izmaksas par pētniekiem, tehniskajiem un citiem palīgdarbiniekiem, ciktāl tie nodarbināti projektā;

b)

instrumentu un aprīkojuma izmaksas tādā apmērā un periodā, kādā tos izmanto projektā. Ja šo instrumentu un aprīkojuma lietošanas laiks projektā neaptver visu amortizācijas periodu, par attiecināmajām izmaksām ir uzskatāmas tikai tās amortizācijas izmaksas, kas atbilst projekta ilgumam un ir aprēķinātas saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem;

c)

izmaksas par ēkām un zemi, ciktāl un cik ilgi tās izmanto projektā. Attiecībā uz ēkām par attiecināmajām izmaksām ir uzskatāmas tikai tās amortizācijas izmaksas, kas atbilst projekta ilgumam un ir aprēķinātas saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem. Attiecībā uz zemi par attiecināmajām izmaksām ir uzskatāmas komerciālās nodošanas izmaksas vai faktiski veikto kapitālieguldījumu izmaksas;

d)

līgumpētījumu, zināšanu un patentu vai to licenču izmaksas, iegādājoties tos no citiem avotiem godīgas konkurences apstākļos, kā arī tādu konsultāciju un līdzvērtīgu pakalpojumu izmaksas, kuri izmantoti vienīgi projekta vajadzībām;

e)

pieskaitāmās izmaksas un citi darbības izdevumi, tostarp materiālu, piegāžu un līdzīgu produktu izmaksas, kas tieši radušās projekta rezultātā.

a)

tiek piešķirts lauku attīstības programmas satvarā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, ko Komisija pieņēmusi atbilstīgi minētajai regulai:

un

b)

ir identisks ar tā pamatā esošo lauku attīstības pasākumu, kas paredzēts a) apakšpunktā minētajā lauku attīstības programmā.

a)

nekustamā īpašuma celtniecība, iegāde, tostarp izpirkumnoma, vai labiekārtošana, turklāt par zemes iegādi var pretendēt uz atbalstu tikai tad, ja tās izmaksas nepārsniedz 10 % no attiecīgās darbības kopējām attiecināmajām izmaksām;

b)

tehnikas un aprīkojuma iegāde vai iegāde uz nomaksu, nepārsniedzot aktīva tirgus vērtību;

c)

vispārīgās izmaksas, kas saistītas ar (a) un (b) apakšpunktā minētajiem izdevumiem, piemēram, maksas par arhitektu, inženieru un konsultāciju pakalpojumiem, maksas saistībā ar konsultācijām par ilgtspēju vides un ekonomikas aspektā, tostarp priekšizpēti; priekšizpētes izmaksas būs attiecināmie izdevumi arī tad, ja, pamatojoties uz tās rezultātiem, (a) un (b) apakšpunktam atbilstīgi izdevumi neradīsies;

d)

datoru programmatūras iegāde vai izstrāde un patentu, licenču, autortiesību un preču zīmju iegāde;

e)

meža apsaimniekošanas plānu vai līdzvērtīgu instrumentu izstrādes izmaksas.

a)

stādmateriāla un reproduktīvā materiāla izmaksas;

b)

stādīšanas izmaksas un izmaksas, kas ir tieši saistītas ar stādīšanu;

c)

izmaksas par citām saistītajām darbībām, piemēram, par sējeņu glabāšanu un apstrādi ar vajadzīgajiem profilakses un aizsardzības līdzekļiem;

d)

izmaksas par stādījumu atjaunošanu, kas vajadzīga apmežošanas pirmajā gadā.

a)

kokus audzēšanai īscirtmeta atvasājos;

b)

Ziemassvētku eglītes vai

c)

ātraudzīgus kokus enerģijas ražošanai.

a)

tiek piešķirts lauku attīstības programmas satvarā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, ko Komisija pieņēmusi atbilstīgi minētajai regulai:

un

b)

ir identisks ar tā pamatā esošo lauku attīstības pasākumu, kas paredzēts a) apakšpunktā minētajā lauku attīstības programmā.

a)

nekustamā īpašuma celtniecība, iegāde, tostarp izpirkumnoma, vai labiekārtošana, turklāt par zemes iegādi var pretendēt uz atbalstu tikai tad, ja tās izmaksas nepārsniedz 10 % no attiecīgās darbības kopējām attiecināmajām izmaksām;

b)

tehnikas un aprīkojuma iegāde vai iegāde uz nomaksu, nepārsniedzot aktīva tirgus vērtību;

c)

vispārīgās izmaksas, kas saistītas ar (a) un (b) apakšpunktā minētajiem izdevumiem, piemēram, maksas par arhitektu, inženieru un konsultāciju pakalpojumiem, maksas saistībā ar konsultācijām par ilgtspēju vides un ekonomikas aspektā, tostarp priekšizpēti; priekšizpētes izmaksas būs attiecināmie izdevumi arī tad, ja, pamatojoties uz tās rezultātiem, (a) un (b) apakšpunktam atbilstīgi izdevumi neradīsies;

d)

datoru programmatūras iegāde vai izstrāde un patentu, licenču, autortiesību un preču zīmju iegāde;

e)

meža apsaimniekošanas plānu vai līdzvērtīgu instrumentu izstrādes izmaksas.

a)

izmaksas par agromežsaimniecības sistēmas ierīkošanu, stādot kokus, tostarp izmaksas par stādmateriālu, stādīšanu, sējeņu glabāšanu un apstrādi ar vajadzīgajiem profilakses un aizsardzības līdzekļiem;

b)

izmaksas par agromežsaimniecības sistēmas ierīkošanu, pārveidojot augošus mežus vai citu kokaugiem klātu zemi, tostarp izmaksas par koku gāšanu, retināšanu un atzarošanu un aizsardzību pret ganību dzīvniekiem;

c)

citas izmaksas, kas ir tieši saistītas ar agromežsaimniecības sistēmas ierīkošanu, piemēram, priekšizpētes, ierīkošanas plāna, augsnes pārbaudes, augsnes sagatavošanas un aizsardzības izmaksas;

d)

meža ganību, proti, noganīšanas, sistēmas laistīšanas un aizsarglīdzekļu izmaksas;

e)

izmaksas par vajadzīgo apstrādi, kas saistīta ar agromežsaimniecības sistēmas ierīkošanu, tostarp laistīšanu un apgriešanu;

f)

izmaksas par stādījumu atjaunošanu pirmajā gadā pēc agromežsaimniecības sistēmas ierīkošanas.

a)

vietējos augsnes, klimata un vides apstākļus;

b)

mežsaimniecībā izmantojamās sugas un

c)

vajadzību nodrošināt ilgtspējīgu zemes izmantošanu lauksaimniecībā.

a)

80 % no attiecināmajām izmaksām par ieguldījumu darbībām un no ierīkošanas izmaksām, kas minētas šā panta 5. un 7. punktā, un

b)

100 % no 9. punktā norādītās gada piemaksas.

a)

tiek piešķirts lauku attīstības programmas satvarā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, ko Komisija pieņēmusi atbilstīgi minētajai regulai:

un

b)

ir identisks ar tā pamatā esošo lauku attīstības pasākumu, kas paredzēts a) apakšpunktā minētajā lauku attīstības programmā.

a)

par aizsardzības infrastruktūras izveidi;

b)

par vietējiem, neliela mēroga profilaktiskiem pasākumiem pret ugunsgrēkiem vai citiem dabas radītiem apdraudējumiem, tostarp dzīvnieku izmantošanu noganīšanā;

c)

par meža ugunsgrēku, kaitīgo organismu un slimību monitoringa iekārtu un sakaru aprīkojuma ierīkošanu un uzlabošanu;

d)

par tāda meža potenciāla atjaunošanu, kas ir cietis no ugunsgrēka, dabas katastrofām, dabas katastrofai pielīdzināmiem nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, citiem nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, augiem kaitīgajiem organismiem, katastrofāliem notikumiem un ar klimata pārmaiņām saistītiem notikumiem.

a)

ir bijis ugunsgrēks, dabas katastrofa, dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, augiem kaitīgie organismi, katastrofāls notikums vai ar klimata pārmaiņām saistīts notikums un

b)

notikums, kas minēts šā punkta a) apakšpunktā, ieskaitot saskaņā ar Direktīvu 2000/29/EK pieņemtos pasākumus, lai izskaustu augiem kaitīgos organismus vai lai ierobežotu to izplatību, ir izraisījuši attiecīgā meža potenciāla iznīcināšanu vismaz 20 % apmērā.

a)

tiek piešķirts lauku attīstības programmas satvarā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, ko Komisija pieņēmusi atbilstīgi minētajai regulai:

un

b)

ir identisks ar tā pamatā esošo lauku attīstības pasākumu, kas paredzēts a) apakšpunktā minētajā lauku attīstības programmā.

a)

nekustamā īpašuma celtniecība, iegāde, tostarp izpirkumnoma, vai labiekārtošana, turklāt par zemes iegādi var pretendēt uz atbalstu tikai tad, ja tās izmaksas nepārsniedz 10 % no attiecīgās darbības kopējām attiecināmajām izmaksām;

b)

tehnikas un aprīkojuma iegāde vai iegāde uz nomaksu, nepārsniedzot aktīva tirgus vērtību;

c)

vispārīgās izmaksas, kas saistītas ar (a) un (b) apakšpunktā minētajiem izdevumiem, piemēram, maksas par arhitektu, inženieru un konsultāciju pakalpojumiem, maksas saistībā ar konsultācijām par ilgtspēju vides un ekonomikas aspektā, tostarp priekšizpēti; priekšizpētes izmaksas būs attiecināmie izdevumi arī tad, ja, pamatojoties uz tās rezultātiem, (a) un (b) apakšpunktam atbilstīgi izdevumi neradīsies;

d)

datoru programmatūras iegāde vai izstrāde un patentu, licenču, autortiesību un preču zīmju iegāde;

e)

meža apsaimniekošanas plānu vai līdzvērtīgu instrumentu izstrādes izmaksas.

a)

tiek piešķirts lauku attīstības programmas satvarā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, ko Komisija pieņēmusi atbilstīgi minētajai regulai:

un

b)

ir identisks ar tā pamatā esošo lauku attīstības pasākumu, kas paredzēts a) apakšpunktā minētajā lauku attīstības programmā.

a)

Natura 2000 meža teritorijas, kas noteiktas saskaņā ar Direktīvas 92/43/EEK 3. pantu un Direktīvas 2009/147/EK 3. pantu;

b)

ainavas iezīmes, kas sekmē Direktīvas 92/43/EEK 10. panta īstenošanu; šīs teritorijas ir ne vairāk kā 5 % no platībām, kas iekļautas Natura 2000 tīklā un teritoriāli aptver attiecīgo lauku attīstības programmu.

a)

tiek piešķirts lauku attīstības programmas satvarā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, ko Komisija pieņēmusi atbilstīgi minētajai regulai:

un

b)

ir identisks ar tā pamatā esošo lauku attīstības pasākumu, kas paredzēts a) apakšpunktā minētajā lauku attīstības programmā.

a)

zināšanu pārneses vai informācijas pasākuma organizēšanas un īstenošanas izmaksas;

b)

demonstrējumu projektu gadījumā saistībā ar ieguldījumiem:

c)

dalībnieku ceļa, uzturēšanās un dienas naudas izdevumi.

a)

tiek piešķirts lauku attīstības programmas satvarā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, ko Komisija pieņēmusi atbilstīgi minētajai regulai:

un

b)

ir identisks ar tā pamatā esošo lauku attīstības pasākumu, kas paredzēts a) apakšpunktā minētajā lauku attīstības programmā.

a)

piekļuvi meža zemei;

b)

zemes konsolidāciju un uzlabošanu;

c)

energoapgādi un ūdens resursu apsaimniekošanu.

a)

nekustamā īpašuma celtniecība, iegāde, tostarp izpirkumnoma, vai labiekārtošana, turklāt par zemes iegādi var pretendēt uz atbalstu tikai tad, ja tās izmaksas nepārsniedz 10 % no attiecīgās darbības kopējām attiecināmajām izmaksām;

b)

tehnikas un aprīkojuma iegāde vai iegāde uz nomaksu, nepārsniedzot aktīva tirgus vērtību;

c)

vispārīgās izmaksas, kas saistītas ar (a) un (b) apakšpunktā minētajiem izdevumiem, piemēram, maksas par arhitektu, inženieru un konsultāciju pakalpojumiem, maksas saistībā ar konsultācijām par ilgtspēju vides un ekonomikas aspektā, tostarp priekšizpēti; priekšizpētes izmaksas būs attiecināmie izdevumi arī tad, ja, pamatojoties uz tās rezultātiem, (a) un (b) apakšpunktam atbilstīgi izdevumi neradīsies;

d)

datoru programmatūras iegāde vai izstrāde un patentu, licenču, autortiesību un preču zīmju iegāde;

e)

meža apsaimniekošanas plānu un līdzvērtīgu instrumentu izstrādes izmaksas.

a)

75 % no attiecināmo izmaksu apjoma attiecībā uz ieguldījumiem tālākajos reģionos;

b)

75 % no attiecināmo izmaksu apjoma attiecībā uz ieguldījumiem Egejas jūras nelielajās salās;

c)

50 % no attiecināmo izmaksu apjoma attiecībā uz ieguldījumiem mazāk attīstītajos reģionos un visos reģionos, kuros 2007.–2013. gada laikposmā IKP uz vienu iedzīvotāju bija mazāks par 75 % no ES-25 vidējā IKP atsauces periodā, bet kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir lielāks par 75 % no ES-27 vidējā IKP;

d)

40 % no attiecināmo izmaksu apjoma attiecībā uz ieguldījumiem citos reģionos.

a)

tiek piešķirts lauku attīstības programmas satvarā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, ko Komisija pieņēmusi atbilstīgi minētajai regulai:

un

b)

ir identisks ar tā pamatā esošo lauku attīstības pasākumu, kas paredzēts a) apakšpunktā minētajā lauku attīstības programmā.

a)

nekustamā īpašuma celtniecība, iegāde, tostarp izpirkumnoma, vai labiekārtošana, turklāt par zemes iegādi var pretendēt uz atbalstu tikai tad, ja tās izmaksas nepārsniedz 10 % no attiecīgās darbības kopējām attiecināmajām izmaksām;

b)

tehnikas un aprīkojuma iegāde vai iegāde uz nomaksu, nepārsniedzot aktīva tirgus vērtību;

c)

vispārīgās izmaksas, kas saistītas ar a) un b) apakšpunktā minētajiem izdevumiem, piemēram, maksas par arhitektu, inženieru un konsultāciju pakalpojumiem, maksas saistībā ar konsultācijām par ilgtspēju vides un ekonomikas aspektā, tostarp priekšizpēti; priekšizpētes izmaksas būs attiecināmie izdevumi arī tad, ja, pamatojoties uz tās rezultātiem, a) un b) apakšpunktam atbilstīgi izdevumi neradīsies;

d)

datoru programmatūras iegāde vai izstrāde un patentu, licenču, autortiesību un preču zīmju iegāde;

e)

izmaksas par meža apsaimniekošanas plānu un tiem līdzvērtīgu instrumentu izveidi.

a)

75 % no attiecināmo izmaksu apjoma attiecībā uz ieguldījumiem tālākajos reģionos;

b)

75 % no attiecināmo izmaksu apjoma attiecībā uz ieguldījumiem Egejas jūras nelielajās salās;

c)

50 % no attiecināmo izmaksu apjoma attiecībā uz ieguldījumiem mazāk attīstītajos reģionos un visos reģionos, kuros laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim IKP uz vienu iedzīvotāju bija mazāks par 75 % no ES-25 vidējā IKP atsauces periodā, bet kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir lielāks par 75 % no ES-27 vidējā IKP;

d)

40 % no attiecināmo izmaksu apjoma attiecībā uz ieguldījumiem citos reģionos.

a)

tiek piešķirts lauku attīstības programmas satvarā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, ko Komisija pieņēmusi atbilstīgi minētajai regulai:

un

b)

ir identisks ar tā pamatā esošo lauku attīstības pasākumu, kas paredzēts a) apakšpunktā minētajā lauku attīstības programmā.

a)

“saglabāšana in situ” ir ģenētiskā materiāla saglabāšana ekosistēmās un dabiskajās dzīvotnēs un sugu dzīvotspējīgu populāciju saglabāšana un atgūšana to dabiskajā vidē;

b)

“saglabāšana meža tiesiskajā valdījumā” ir saglabāšana in situ un attīstība meža tiesiskā valdījuma mērogā;

c)

“saglabāšana ex situ” ir mežsaimniecības ģenētiskā materiāla saglabāšana ārpus tā dabiskās dzīvotnes;

d)

“kolekcija ex situ” ir mežsaimniecības ģenētiskā materiāla kolekcija, ko saglabā ārpus tā dabiskās dzīvotnes.

a)

mērķētas darbības — darbības, kas veicina ģenētisko resursu saglabāšanu ex situ un in situ, raksturošanu, kolekcionēšanu un izmantošanu mežsaimniecībā, ieskaitot uz tīmekļa resursiem balstītu uzskaiti, kas aptver patlaban in situ saglabātus ģenētiskos resursus (tostarp saglabāti meža tiesiskajā valdījumā) un ex situ kolekcijas un datubāzes;

b)

saskanīgas darbības — darbības, kas veicina informācijas apmaiņu starp dalībvalstu kompetentajām organizācijām par ģenētisko resursu saglabāšanu, raksturošanu, kolekcionēšanu un izmantošanu Savienības mežsaimniecībā;

c)

pavaddarbības — informēšanas, izplatīšanas un konsultāciju darbības, kurās iesaistītas nevalstiskās organizācijas un citas attiecīgas ieinteresētās personas, mācību kursi un tehnisku ziņojumu sagatavošana.

a)

privātiem meža tiesiskajiem valdītājiem, kas ir MVU, un

b)

juridisku un administratīvu izmaksu, tostarp kartēšanas izmaksu segšanai un aprobežojas ar tām, un

c)

līdz 100 % no faktiskajām izmaksām.

a)

tiek piešķirts lauku attīstības programmas satvarā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, ko Komisija pieņēmusi atbilstīgi minētajai regulai:

un

b)

ir identisks ar tā pamatā esošo lauku attīstības pasākumu, kas paredzēts a) apakšpunktā minētajā lauku attīstības programmā.

a)

nekustamā īpašuma celtniecība, iegāde, tostarp izpirkumnoma, vai labiekārtošana, turklāt par zemes iegādi var pretendēt uz atbalstu tikai tad, ja tās izmaksas nepārsniedz 10 % no attiecīgās darbības kopējām attiecināmajām izmaksām;

b)

tehnikas un aprīkojuma iegāde vai iegāde uz nomaksu, nepārsniedzot aktīva tirgus vērtību;

c)

vispārīgās izmaksas, kas saistītas ar (a) un (b) apakšpunktā minētajiem izdevumiem, piemēram, maksas par arhitektu, inženieru un konsultāciju pakalpojumiem, maksas saistībā ar konsultācijām par ilgtspēju vides un ekonomikas aspektā, tostarp priekšizpēti; priekšizpētes izmaksas būs attiecināmie izdevumi arī tad, ja, pamatojoties uz tās rezultātiem, (a) un (b) apakšpunktam atbilstīgi izdevumi neradīsies;

d)

datoru programmatūras iegāde vai izstrāde un patentu, licenču, autortiesību un preču zīmju iegāde.

a)

tālākajos reģionos:

b)

mazāk attīstītajos reģionos:

c)

“c” apgabalos:

d)

10 % no attiecināmo izmaksu apjoma attiecībā uz ieguldījumiem visos pārējos reģionos.

a)

tiek piešķirts lauku attīstības programmas satvarā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, ko Komisija pieņēmusi atbilstīgi minētajai regulai:

un

b)

ir identisks ar tā pamatā esošo lauku attīstības pasākumu, kas paredzēts a) apakšpunktā minētajā lauku attīstības programmā.

a)

lauksaimnieki vai lauku mājsaimniecības locekļi lauku apvidos, kuri dažādo darbību, sākot nelauksaimnieciskas darbības;

b)

mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi lauku apvidos un

c)

fiziskas personas lauku apvidos.

a)

saņēmēja sākotnējo ekonomisko stāvokli;

b)

saņēmēja jauno darbību izstrādes starpposma mērķus un uzdevumus;

c)

informāciju par rīcību (piemēram, ieguldījumiem, mācībām, konsultācijām), kas nepieciešama saņēmēja darbību izstrādei.

a)

tiek piešķirts lauku attīstības programmas satvarā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, ko Komisija pieņēmusi atbilstīgi minētajai regulai:

un

b)

ir identisks ar tā pamatā esošo lauku attīstības pasākumu, kas paredzēts a) apakšpunktā minētajā lauku attīstības programmā.

a)

tiek piešķirts lauku attīstības programmas satvarā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, ko Komisija pieņēmusi atbilstīgi minētajai regulai:

un

b)

ir identisks ar tā pamatā esošo lauku attīstības pasākumu, kas paredzēts a) apakšpunktā minētajā lauku attīstības programmā.

a)

zināšanu pārneses vai informācijas pasākuma organizēšanas un īstenošanas izmaksas;

b)

demonstrējumu projektu gadījumā saistībā ar ieguldījumiem:

c)

dalībnieku ceļa, uzturēšanās un dienas naudas izdevumi.

a)

60 % no attiecināmajām izmaksām, kas radušās vidējiem uzņēmumiem;

b)

70 % no attiecināmajām izmaksām, kas radušās mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem.

a)

tiek piešķirts lauku attīstības programmas satvarā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, ko Komisija pieņēmusi atbilstīgi minētajai regulai:

un

b)

ir identisks ar tā pamatā esošo lauku attīstības pasākumu, kas paredzēts a) apakšpunktā minētajā lauku attīstības programmā.

a)

kokvilnas un pārtikas produktu kvalitātes shēmas, kas izveidotas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012;

b)

kokvilnas un pārtikas produktu kvalitātes shēmas, tostarp sertifikācijas shēmas, ko dalībvalstis ir atzinušas par atbilstošām šādiem kritērijiem:

c)

brīvprātīgas pārtikas produktu sertifikācijas shēmas, ko attiecīgā dalībvalsts ir atzinusi par atbilstošām prasībām, kuras izklāstītas Komisijas paziņojumā “ES labākās prakses pamatnostādnes ar lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem saistītām brīvprātīgās sertifikācijas shēmām”.

a)

tiek piešķirts lauku attīstības programmas satvarā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, ko Komisija pieņēmusi atbilstīgi minētajai regulai:

un

b)

ir identisks ar tā pamatā esošo lauku attīstības pasākumu, kas paredzēts a) apakšpunktā minētajā lauku attīstības programmā.

a)

ir izstrādāti, lai mudinātu patērētājus iegādāties pārtikas preces vai kokvilnu, uz ko attiecas kāda no kvalitātes shēmām, kas minēta šīs regulas 48. panta 4. punktā;

b)

vērš uzmanību uz pārtikas preču vai kokvilnas īpatnībām vai priekšrocībām, jo īpaši uz to kvalitāti, konkrēto ražošanas metodi, augstiem dzīvnieku labturības standartiem un nekaitīgumu videi saistībā ar attiecīgo kvalitātes shēmu.