EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32014R0702

Komisijas Regula (ES) Nr. 702/2014 ( 2014. gada 25. jūnijs ), ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu

OJ L 193, 1.7.2014, p. 1–75 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2014/702/oj

1.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 193/1


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 702/2014

(2014. gada 25. jūnijs),

ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 108. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1998. gada 7. maija Regulu (EK) Nr. 994/98 par to, kā piemērot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu (1), un jo īpaši tās 1. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu,

publicējusi šīs regulas projektu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 994/98 6. pantu un 8. panta 2. punktu,

apspriedusies ar Valsts atbalsta padomdevēju komiteju,

tā kā:

(1)

Valsts finansējums, kas atbilst Līguma 107. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, ir valsts atbalsts, un par to atbilstīgi Līguma 108. panta 3. punktam ir jāpaziņo Komisijai. Tomēr saskaņā ar Līguma 109. pantu Padome var noteikt atbalsta kategorijas, kas ir atbrīvotas no minētās paziņošanas prasības. Saskaņā ar Līguma 108. panta 4. punktu Komisija var pieņemt regulas attiecībā uz šīm atbalsta kategorijām. Regula (EK) Nr. 994/98 pilnvaro Komisiju saskaņā ar Līguma 109. pantu deklarēt, ka noteiktas atbalsta kategorijas nav pakļautas Līguma 108. panta 3. punkta prasībai par paziņošanu. Pamatojoties uz minēto Regulu, Komisija pieņēma Komisijas Regulu (EK) Nr. 1857/2006 (2), kas ir piemērojama līdz 2014. gada 30. jūnijam.

(2)

Regulu (EK) Nr. 994/98 2013. gada 22. jūlijā grozīja ar Padomes Regulu (ES) Nr. 733/2013 (3), lai pilnvarotu Komisiju attiecināt grupu atbrīvojumu uz jaunām atbalsta kategorijām, kurās var definēt nepārprotamus saderīguma nosacījumus. Šādās jaunās atbalsta kategorijās lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē būtu jāietver atbalsts kultūras un dabas mantojuma saglabāšanai, atbalsts dabas katastrofu nodarīta kaitējuma atlīdzināšanai un mežsaimniecībai paredzēts atbalsts, kurus ar konkrētiem nosacījumiem var atbrīvot no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības.

(3)

Līguma 42. pantā paredzēts, ka lauksaimniecības produktu ražošanai un tirdzniecībai konkurences noteikumus piemēro tikai tiktāl, ciktāl to noteicis Eiropas Parlaments un Padome. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (4) 211. panta 1. punktā paredzēts, ka atbalstam par lauksaimniecības produktu ražošanu un tirdzniecību ar noteiktiem izņēmumiem piemēro valsts atbalsta noteikumus. Regulas (ES) Nr. 1308/2013 211. panta 2. punktā paredzēts, ka valsts atbalsta noteikumus nepiemēro maksājumiem, ko dalībvalstis veikušas par tādiem minētajā regulā paredzētiem pasākumiem, kurus daļēji vai pilnībā finansē Savienība, un par pasākumiem, kas iekļauti minētās regulas 213.–218. pantā. Turklāt valsts atbalsta noteikumus nepiemēro nedz maksājumiem, ko dalībvalstis veikušas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 (5), nedz valsts papildu finansējumam, kas ietilpst Līguma 42. panta darbības jomā. Lai šādus maksājumus, kuru mērķis ir nodrošināt valsts papildu finansējumu, kas ietilpst Līguma 42. panta darbības jomā, Komisija apstiprinātu kā daļu no attiecīgās dalībvalsts lauku attīstības programmas, tiem ir jāatbilst Regulā (ES) Nr. 1305/2013 noteiktajiem kritērijiem. Turklāt valsts atbalsta noteikumi attiecas gan uz daļu, ko līdzfinansē no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), gan uz valsts papildu finansējumu, kuru piešķir pasākumiem, kas neietilpst Līguma 42. panta darbības jomā.

(4)

Tā kā atbalsta ekonomiskā ietekme nemainās atkarībā no tā, vai to daļēji finansē Savienība vai pilnībā finansē pati dalībvalsts, būtu jānodrošina konsekvence un saskaņotība starp Komisijas politiku attiecībā uz valsts atbalsta kontroli un atbalstu, ko piešķir saskaņā ar Savienības kopējo lauksaimniecības un lauku attīstības politiku.

(5)

Tādēļ būtu jāsalāgo šīs regulas un Regulas (ES) Nr. 1305/2013 darbības joma, jo īpaši attiecībā uz atbalstu mežsaimniecības nozarei un atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kuri darbojas lauku apvidos. Šī regula būtu jāpiemēro mežsaimniecības atbalsta pasākumiem un atbalsta pasākumiem, kas ir paredzēti MVU, kuri darbojas lauku apvidos, un kas neietilpst Līguma 42. panta darbības jomā, bet ko reglamentē tikai Regula (ES) Nr. 1305/2013, ja un ciktāl minētie pasākumi ir iekļauti lauku attīstības programmās un tos līdzfinansē ELFLA. Toties šo regulu nevajadzētu piemērot atbalstam uzņēmumiem lauku apvidos saistībā ar pasākumiem, kuri neietilpst Līguma 42. panta darbības jomā, vai mežsaimniecības nozarei, ja nav tiešas saiknes ar lauku attīstības programmām un nav ELFLA līdzfinansējuma. Tomēr atbalstu zināšanu pārneses un informācijas pasākumiem mežsaimniecības nozarē un atbalstu konsultāciju pakalpojumiem mežsaimniecības nozarē varētu piešķirt ārpus lauku attīstības programmām, kuras pilnībā finansē dalībvalstis, ja tas atbilst attiecīgajiem šajā regulā izklāstītajiem saderīguma nosacījumiem.

(6)

Būtu jānodrošina vienkāršota procedūra, kas dalībvalstīm pieejama gadījumos, kad tām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 81. panta 1. punktu ir jāsaņem valsts atbalsta apstiprinājums gan par valsts lauku attīstības programmu līdzfinansēto daļu, gan par šo programmu papildu finansējumu. Šajā saistībā minētais atbalsts būtu jāatbrīvo no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst attiecīgajiem šajā regulā izklāstītajiem saderīguma nosacījumiem.

(7)

Ar Komisijas 2012. gada 8. maija paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par ES valsts atbalsta modernizāciju (VAM) (6) Komisija ir uzsākusi valsts atbalsta noteikumu plašāku pārskatīšanu. Šīs modernizācijas galvenie mērķi ir: i) veicināt ilgtspējīgu, viedu un iekļaujošu izaugsmi iekšējā tirgū, kurā valda konkurence, vienlaikus veicinot dalībvalstu centienus efektīvāk izmantot publiskos finanšu līdzekļus; ii) Komisijas ex ante jeb provizoriskās pārbaudes mērķtiecīgi vērst uz lietām, kurām ir vislielākā ietekme uz iekšējo tirgu, vienlaikus stiprinot dalībvalstu sadarbību valsts atbalsta noteikumu izpildē; iii) vienkāršot noteikumus un nodrošināt ātrāku, labāk informētu un stabilāku lēmumu pieņemšanu, pamatojoties uz skaidriem ekonomiskiem apsvērumiem, kopīgu pieeju un skaidriem pienākumiem.

(8)

Ar šo regulu var labāk izvirzīt prioritātes saistībā ar valsts atbalsta noteikumu izpildes darbībām un panākt lielāku vienkāršošanu, un ar to būtu jāpanāk lielāka pārredzamība, efektīvāka novērtēšana un kontrole attiecībā uz valsts atbalsta noteikumu ievērošanu valstu un Savienības līmenī, vienlaikus saglabājot Komisijas un dalībvalstu institucionālo kompetenci. Saskaņā ar proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(9)

Komisija daudzkārt ir piemērojusi Līguma 107. un 108. pantu MVU, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību, jo īpaši saistībā ar Regulu (EK) Nr. 1857/2006, Komisijas Regulu (EK) Nr. 800/2008 (7) un Kopienas pamatnostādnēm attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē 2007.–2013. gadā (8). Tādējādi tā ir guvusi ievērojamu pieredzi šajā jomā. Komisijas pieredze, no vienas puses, ir ļāvusi tai labāk definēt nosacījumus, saskaņā ar kuriem konkrētas atbalsta kategorijas var uzskatīt par saderīgām ar iekšējo tirgu, un paplašināt grupu atbrīvojuma darbības jomu, un, no otras puses, skaidri iezīmējusi vajadzību pastiprināt pārredzamību un uzraudzību un nodrošināt lielu shēmu pienācīgu izvērtēšanu, ņemot vērā to ietekmi uz konkurenci iekšējā tirgū.

(10)

Šīs regulas piemērošanas vispārīgie nosacījumi būtu jānosaka, pamatojoties uz vienotu principu kopumu, kas nodrošina to, ka atbalsts kalpo vispārējām interesēm, nodrošina izteiktu stimulējošu ietekmi, ir lietderīgs un samērīgs, piešķirts pilnīgi pārredzamā veidā, ir pakļauts kontroles mehānismam un regulārai izvērtēšanai un nekaitē tirdzniecības apstākļiem tādā veidā, kas būtu pretrunā vispārējām interesēm.

(11)

Atbalsts, kas atbilst visiem šīs regulas nosacījumiem — gan vispārīgiem, gan konkrēti attiecīgajām atbalsta kategorijām noteiktajiem –, būtu jāatbrīvo no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības. Lai nodrošinātu efektīvu pārraudzību un vienkāršotu administrēšanu, bet nevājinātu Komisijas veikto uzraudzību, atbalstā, kuram piešķirts atbrīvojums (atbalsta shēmās un individuālā atbalstā), būtu jāiekļauj skaidra atsauce uz šo regulu.

(12)

Tādam valsts atbalstam Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē, uz kuru neattiecas šī regula, joprojām piemēro Līguma 108. panta 3. punktā noteikto paziņošanas prasību. Šī regula neskar dalībvalstu iespēju paziņot par atbalstu, kura mērķi atbilst šīs regulas darbības jomā ietilpstošiem mērķiem.

(13)

Ņemot vērā to, ka lielām shēmām ir potenciāli lielāka ietekme uz tirdzniecību un konkurenci, uz tādām atbalsta shēmām, kuru valsts atbalsta vidējais gada budžets pārsniedz noteiktu robežvērtību, kas balstīta uz noteiktu absolūto vērtību, principā būtu jāattiecina valsts atbalsta izvērtējums. Izvērtējumam vajadzētu būt vērstam uz to, lai pārbaudītu, vai ir īstenoti shēmas saderīguma pamatā esošie pieņēmumi un nosacījumi, kā arī lai noteiktu atbalsta pasākuma efektivitāti, ņemot vērā tā vispārīgos un konkrētos mērķus, un tam būtu jāsniedz ieskats par shēmas ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi, valsts atbalsta novērtējums būtu jāveic, pamatojoties uz Komisijas apstiprinātu novērtējuma plānu. Kaut arī šis plāns parasti būtu jāsagatavo shēmas izstrādes laikā un jāapstiprina laikus, lai shēma varētu stāties spēkā, tas ne vienmēr var būt iespējams. Tāpēc, lai nekavētu shēmu stāšanos spēkā, šī regula šādām shēmām būs piemērojama ne vairāk kā sešus mēnešus. Komisija, apstiprinot novērtējuma plānu, var nolemt pagarināt šo periodu. Tālab novērtējuma plāns būtu jāpaziņo Komisijai 20 darbdienu laikā no shēmas stāšanās spēkā. Komisija turklāt izņēmuma gadījumos var lemt, ka, ņemot vērā lietas specifiku, novērtējums nav vajadzīgs. Lai Komisija varētu pieņemt lēmumu, tai būtu no attiecīgās dalībvalsts jāsaņem visa nepieciešamā informācija, lai ļautu izvērtēt izvērtējuma plānu, un būtu jādod iespēja bez liekas kavēšanās saņemt papildu informāciju, ļaujot dalībvalstij iesniegt trūkstošos informācijas elementus. Tā kā šis process ir jauns, Komisija atsevišķā dokumentā sniegs sīkas norādes par procedūru, kas piemērojama 6 mēnešu periodā novērtējuma plāna apstiprināšanai, un attiecīgās veidnes, kuras būs jāizmanto izvērtējuma plānu iesniegšanai. Novērtējumam pakļauto shēmu izmaiņas, izņemot izmaiņas, kas nevar ietekmēt atbalsta shēmas saderīgumu saskaņā ar šo regulu vai nevar būtiski ietekmēt apstiprinātā novērtējuma plāna saturu, būtu jāizvērtē, ņemot vērā attiecīgā novērtējuma rezultātus, un būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas. Tādas izmaiņas kā tīri formālas izmaiņas, administratīvas izmaiņas vai izmaiņas, kas veiktas ES līdzfinansētu pasākumu ietvaros, principā nebūtu uzskatāmas par tādām, kas būtiski ietekmē apstiprinātā novērtējuma plāna saturu.

(14)

Šī regula nebūtu piemērojama atbalstam, ko piešķir ar nosacījumu, ka importa preču vietā tiek izmantotas vietējās preces, un atbalstam ar eksportu saistītām darbībām. Proti, tā nebūtu jāpiemēro atbalstam izplatīšanas tīkla izveides un darbības finansēšanai citā dalībvalstī vai trešā valstī. Atbalsts, kuru piešķir, lai segtu izmaksas saistībā ar dalību tirdzniecības izstādēs, pētījumiem vai konsultāciju pakalpojumiem, kas vajadzīgi jauna vai esoša produkta laišanai jaunā tirgū citā dalībvalstī vai kādā trešā valstī, parasti nebūtu uzskatāms par atbalstu ar eksportu saistītām darbībām.

(15)

Komisijai būtu jānodrošina, ka atļautais atbalsts nekaitē tirdzniecības apstākļiem tādā veidā, kas būtu pretrunā vispārējām interesēm. Tāpēc no šīs regulas darbības jomas būtu jāizslēdz atbalsts, ko piešķir saņēmējam, uz kuru attiecas neizpildīts iekasēšanas rīkojums, kas izdots pēc iepriekšēja Komisijas lēmuma, ar kuru atbalsts ir atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu, izņemot atbalstu noteiktu dabas katastrofu radītā kaitējuma atlīdzināšanai.

(16)

Atbalsts, kas piešķirts grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas, jo šāds atbalsts būtu jānovērtē saskaņā ar Pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (9) vai tās aizstājošām pamatnostādnēm, lai nepieļautu minēto pamatnostādņu apiešanu; izņēmums noteiktos apstākļos ir atbalsts, kas piešķirts, lai kompensētu kaitējumu, ko nodarījušas dabas katastrofas, dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, dzīvnieku slimības vai augiem kaitīgie organismi, un atbalsts, tādu bojājumu novēršanai, ko mežam nodarījuši meža ugunsgrēki, dabas katastrofas, nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, kaitīgie organismi, slimības, katastrofāli notikumi un ar klimata pārmaiņām saistīti notikumi, kā paredzēts šajā regulā. Turklāt sabiedrības veselības aizsardzības nolūkā un ņemot vērā ārkārtas situāciju un ievērojot konkrētus nosacījumus, nevajadzētu šķirot uzņēmumu ekonomisko situāciju attiecībā uz atbalstu, lai kompensētu dzīvnieku slimību izskaušanas izmaksas un atbalstu kritušo dzīvnieku savākšanai un iznīcināšanai. Juridiskās noteiktības labad ir noderīgi izstrādāt skaidrus kritērijus, kas neprasa izvērtēt visas uzņēmuma stāvokļa īpatnības, lai noteiktu, vai uzņēmums šīs regulas piemērošanas vajadzībām ir uzskatāms par grūtībās nonākušu uzņēmumu.

(17)

Ja valsts atbalsts vai ar to saistītie nosacījumi — tostarp atbalsta finansēšanas metode, ja tā ir pasākuma neatņemama daļa, ietver Savienības tiesību aktu nenodalāmu pārkāpumu, atbalstu nevar uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu. Tāpēc šī regula nebūtu jāpiemēro atbalstam, kas ietver Savienības tiesību aktu nenodalāmu pārkāpumu.

(18)

Valsts atbalsta noteikumu izpilde lielā mērā ir atkarīga no dalībvalstu sadarbības. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, tostarp tāda individuālā atbalsta atbilstību, kas piešķirts saskaņā ar grupu atbrīvojuma shēmām.

(19)

Tā kā atbalsts, kura individuāli vai kumulatīvi piešķiramās summas ir lielas, rada lielu risku negatīvi ietekmēt tirdzniecības apstākļus, Komisijai tas būtu jāizvērtē pēc paziņošanas. Tāpēc konkrētām šīs regulas darbības jomā ietilpstošām ieguldījumu atbalsta kategorijām būtu jānosaka atbalsta maksimālās summas robežvērtības tādā līmenī, kurā varētu ņemt vērā attiecīgā atbalsta kategoriju un tā iespējamo ietekmi uz tirdzniecības apstākļiem. Uz atbalstu, kas pārsniedz šādas robežvērtības, būtu jāturpina attiecināt Līguma 108. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas prasība. Šajā regulā noteiktās robežvērtības nevajadzētu apiet, mākslīgi sadalot atbalsta shēmas vai atbalsta projektus, piemēram, vairākās atbalsta shēmās vai projektos ar līdzīgām iezīmēm, mērķiem vai saņēmējiem. Ja ir ievēroti saderīguma nosacījumi un maksimālā atbalsta intensitāte vai maksimālās atbalsta summas, kas noteiktas šajā regulā, citas atbalsta kategorijas nevajadzētu uzskatīt par tādām, kas rada lielu risku negatīvi ietekmēt tirdzniecības apstākļus.

(20)

Pārredzamības, vienlīdzīgas attieksmes un efektīvas uzraudzības labad šī regula būtu jāpiemēro tikai tādam atbalstam, kuram ir iespējams iepriekš precīzi aprēķināt dotācijas bruto ekvivalentu, neveicot riska novērtējumu (pārredzams atbalsts).

(21)

Attiecībā uz dažiem specifiskiem atbalsta instrumentiem, piemēram, aizdevumiem, garantijām, nodokļu pasākumiem un jo īpaši atmaksājamiem avansiem, šajā regulā būtu jādefinē nosacījumi, saskaņā ar kuriem minētos atbalsta instrumentus var uzskatīt par pārredzamiem. Atbalsts garantiju veidā būtu jāuzskata par pārredzamu, ja dotācijas bruto ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz drošības zonas prēmijām, kas noteiktas attiecīgā veida uzņēmumam. Piemēram, maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) Komisijas paziņojumā par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā (10) ir norādīti gada prēmijas līmeņi, kurus pārsniedzot, valsts garantiju neuzskata par atbalstu. Tas būtu jāuzskata par pārredzamu arī tad, ja metodika, kas izmantota, lai aprēķinātu valsts garantijas atbalsta intensitāti, pirms pasākuma īstenošanas ir paziņota Komisijai un Komisija to ir apstiprinājusi saskaņā ar Komisijas paziņojumu par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā. Šajā regulā atbalsts, kas izpaužas kā riska finansējuma pasākumi un kapitāla iepludināšana, nebūtu jāuzskata par pārskatāmu atbalstu.

(22)

Par atbalstu, kas citādi ietilptu šīs regulas darbības jomā, bet ir nepārredzams, vienmēr būtu jāpaziņo Komisijai. Komisija paziņojumus par nepārredzamu atbalstu izvērtē, jo īpaši ņemot vērā kritērijus, kas izklāstīti Eiropas Savienības pamatnostādnēs par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos 2014.–2020. gadā (11) vai citos attiecīgajos pamatnoteikumos, vadlīnijās, paziņojumos un skaidrojumos.

(23)

Lai nodrošinātu to, ka atbalsts ir nepieciešams un rada stimulu turpmāk izstrādāt darbības vai projektus, šī regula nebūtu piemērojama tādu darbību un projektu atbalstam, kuras saņēmējs veiktu jebkurā gadījumā pat bez atbalsta. Nebūtu jāpiešķir atbalsts ar atpakaļejošu spēku attiecībā uz darbībām vai projektiem, kurus saņēmējs jau ir veicis. Atbalsts būtu jāatbrīvo no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības saskaņā ar šo regulu tikai tad, ja darbība vai darbs pie atbalstītā projekta tiek sākts pēc tam, kad saņēmējs ir iesniedzis rakstisku pieteikumu atbalsta saņemšanai.

(24)

Attiecībā uz šajā regulā minēto ad hoc atbalstu, kas piešķirts saņēmējam, kurš ir liels uzņēmums, dalībvalstij papildus nosacījumiem par stimulējošu ietekmi, kas piemērojami MVU, jānodrošina arī tas, ka saņēmējs iekšējā dokumentā ir analizējis atbalstītā projekta vai darbības dzīvotspēju ar atbalstu un bez tā. Dalībvalstij būtu jāpārbauda, vai ar minēto iekšējo dokumentu ir apliecināts, ka būtiski palielinās projekta vai darbības mērogs, būtiski palielinās kopsumma, ko saņēmējs tērē atbalstītajam projektam vai darbībai, vai ka būtiski pieaug attiecīgā projekta vai darbības pabeigšanas temps. Par stimulējošas ietekmes pierādījumu būtu jāuzskata arī tas, ka bez atbalsta ieguldījumu projekts vai darbība attiecīgajā lauku apvidū vispār netiktu īstenota.

(25)

Automātiskām atbalsta shēmām nodokļu atvieglojumu veidā arī turpmāk būtu jāpiemēro īpašs nosacījums par stimulējošo ietekmi, ņemot vērā to, ka šādu atbalsta shēmu ietvaros atbalstu piešķir, izmantojot procedūras, kas atšķiras no tām, kuras izmanto citās atbalsta kategorijās. Šis īpašais nosacījums ir tāds, ka šīm atbalsta shēmām vajadzētu būt pieņemtām, pirms ir sākta darbība vai darbs pie atbalstītā projekta/darbības. Tomēr minētais nosacījums nebūtu jāpiemēro pēctecīgo fiskālo shēmu gadījumā, ja uz darbību jau agrāk ir attiekušās iepriekšējas fiskālās shēmas nodokļu atvieglojumu veidā. Šādu atbalsta shēmu stimulējošās ietekmes novērtēšanai būtisks ir brīdis, kad nodokļu pasākums pirmoreiz noteikts sākotnējā shēmā, kuru pēc tam aizstāj ar pēctecīgo shēmu.

(26)

Attiecībā uz atbalstu zemes konsolidācijai, noieta veicināšanas pasākumiem, kas izpaužas kā publikācijas, kuru mērķis ir palielināt plašas sabiedrības informētību par lauksaimniecības produktiem, atbalstu tādu zaudējumu kompensēšanai, ko radījuši dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, atbalstu, kas paredzēts, lai kompensētu dzīvnieku slimību un augiem kaitīgo organismu izskaušanas izmaksas un šo dzīvnieku slimību vai augiem kaitīgo organismu radītos zaudējumus, atbalstu, kas paredzēts, lai segtu kritušo dzīvnieku savākšanas un iznīcināšanas izmaksas, atbalstu pētniecībai un izstrādei, atbalstu dabas katastrofu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai un atbalstu ieguldījumiem kultūras un dabas mantojuma saglabāšanai lauku saimniecībās — ja ir izpildīti šīs regulas īpašie nosacījumi minētajām atbalsta kategorijām — nebūtu jānosaka prasība par stimulējošās ietekmes esību vai būtu jāpieņem, ka tā ir izpildīta.

(27)

Lai nodrošinātu to, ka atbalsts ir samērīgs un pienācīgi liels, maksimālais atbalsta apjoms, kad vien tas iespējams, būtu jāizsaka kā atbalsta intensitāte pret attiecināmo izmaksu kopumu. Ja atbalsta maksimālo intensitāti nevar noteikt tāpēc, ka nav iespējams noteikt attiecināmās izmaksas, vai tādēļ, lai nelielām summām nodrošinātu vienkāršākus instrumentus, atbalsta samērīgums būtu jānodrošina, maksimālo atbalsta apjomu norādot nominālā izteiksmē. Ņemot vērā Komisijas pieredzi, atbalsta intensitāte un maksimālais atbalsta apjoms būtu jānosaka tādā apmērā, kas līdz minimumam samazina konkurences kropļojumus atbalstāmajā nozarē, vienlaikus nodrošinot pienācīgu virzību uz mērķi par saņēmēju saimnieciskās darbības attīstības veicināšanu lauksaimniecības nozarē, lauku apvidos vai mežsaimniecības nozarē. Lai nodrošinātu saskanību ar Savienības finansētiem lauku attīstības pasākumiem, šis maksimālais apjoms būtu jāsaskaņo ar Regulā (ES) Nr. 1305/2013 noteiktajiem maksimālajiem apjomiem, ciktāl tas atbilst vispārējiem valsts atbalsta principiem.

(28)

Aprēķinot atbalsta intensitāti, būtu jāiekļauj vienīgi attiecināmās izmaksas. Ar šo regulu nevajadzētu piešķirt atbrīvojumu atbalstam, kas attiecīgo atbalsta intensitāti pārsniedz, jo ir iekļautas neattiecināmās izmaksas. Attiecināmo izmaksu noteikšana būtu jāpamato ar skaidriem, konkrētiem un aktuāliem dokumentāriem pierādījumiem. Būtu jāizmanto skaitļi pirms nodokļu vai citu maksu atskaitīšanas. Atbalsts, kas izmaksājams vairākās daļās, būtu jādiskontē atbilstoši tā vērtībai atbalsta piešķiršanas dienā. Arī attiecināmās izmaksas būtu jādiskontē atbilstoši to vērtībai atbalsta piešķiršanas dienā. Procentu likmei, ko izmanto diskontēšanai un tāda atbalsta apjoma aprēķināšanai, kurš nav piešķirts dotācijas veidā, vajadzētu būt attiecīgi diskonta likmei un atsauces likmei, ko piemēro dotācijas piešķiršanas dienā, kā izklāstīts Komisijas paziņojumā par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu (12). Ja atbalstu piešķir citā veidā, nevis kā dotāciju, atbalsta apjoms būtu jāizsaka ar dotācijas bruto ekvivalentu. Ja atbalstu piešķir nodokļu atvieglojumu veidā, atbalsta maksājuma daļu diskontēšana būtu jāveic, pamatojoties uz diskonta likmēm, kas piemērojamas katrā no dienām, kad stājas spēkā nodokļu atvieglojumi. Būtu jāveicina atbalsta izmantošana atmaksājamu avansu veidā, jo šādi riska dalīšanas instrumenti pastiprina atbalsta stimulējošo ietekmi. Tāpēc ir lietderīgi noteikt, ka gadījumos, kad atbalstu piešķir atmaksājamu avansu veidā, piemērojamo atbalsta intensitāti, kas noteikta šajā regulā, ir iespējams palielināt.

(29)

Ja tiek piešķirts nākotnē maksājamu nodokļu atvieglojums, piemērojamā diskonta likme un precīzs atbalsta maksājuma daļu summa var nebūt iepriekš zināma. Šādā gadījumā dalībvalstīm būtu iepriekš jānosaka atbalsta diskontētās vērtības robeža, ievērojot piemērojamo atbalsta intensitāti. Vēlāk, kad atbalsta maksājuma daļas apjoms konkrētajā dienā kļūst zināms, diskontēšanu var veikt, pamatojoties uz tajā laikā piemērojamo diskonta likmi. Katras atbalsta maksājuma daļas diskontētā vērtība būtu jāatvelk no iepriekš noteiktās robežas kopējā apjoma (robežsumma).

(30)

Lai noteiktu, vai ir ievērotas šajā regulā noteiktās atsevišķās paziņošanas robežvērtības un atbalsta maksimālā intensitāte, būtu jāņem vērā valsts atbalsta kopējā summa atbalstītajā darbībā vai projektā. Turklāt šajā regulā būtu jāprecizē apstākļi, kādos ir iespējama dažādu kategoriju atbalsta kumulēšana. Atbalstu, kas ar šo regulu atbrīvots no paziņošanas, var kumulēt ar citu saderīgu atbalstu, kam piešķirts atbrīvojums saskaņā ar kādu citu regulu vai ko apstiprinājusi Komisija, ja vien šie pasākumi attiecas uz dažādām nosakāmām attiecināmajām izmaksām. Ja dažādi atbalsta avoti ir saistīti ar tām pašām nosakāmām attiecināmajām izmaksām, kas daļēji vai pilnīgi pārklājas, kumulēšana būtu jāatļauj līdz lielākajai atbalsta intensitātei vai atbalsta summai, kura saskaņā ar šo regulu ir piemērojama minētajam atbalstam. Šajā regulā būtu jāparedz arī īpaši noteikumi par to, kā kumulējams atbalsts, kura attiecināmās izmaksas ir nosakāmas, un atbalsts, kura attiecināmās izmaksas nav nosakāmas, un noteikumi par kumulēšanu ar de minimis atbalstu. Daudzos gadījumos de minimis atbalsts netiek piešķirts konkrētu, nosakāmu attiecināmo izmaksu segšanai vai netiek attiecināts uz konkrētām, nosakāmām attiecināmajām izmaksām. Šādos gadījumos būtu jāparedz iespēja de minimis atbalstu brīvi kumulēt ar valsts atbalstu, uz kuru attiecas atbrīvojums saskaņā ar šo regulu. Savukārt, ja de minimis atbalstu piešķir par tām pašām nosakāmām attiecināmajām izmaksām kā valsts atbalstu, uz kuru attiecas atbrīvojums saskaņā ar šo regulu, kumulācija būtu pieļaujama vienīgi apmērā, kas nepārsniedz šīs regulas III nodaļā noteikto atbalsta maksimālo intensitāti.

(31)

Savienības finansējums, kuru centralizēti pārvalda Savienības iestādes, aģentūras, kopuzņēmumi vai citas struktūras un kurš nav dalībvalstu tiešā vai netiešā kontrolē, nav uzskatāms par valsts atbalstu. Ja šāds Savienības finansējums tiek apvienots ar valsts atbalstu, tad, lai noteiktu, vai ir ievērotas paziņošanas robežvērtības un atbalsta maksimālā intensitāte vai atbalsta maksimālās summas, būtu jāņem vērā vienīgi valsts atbalsts, ja vien publiskā finansējuma kopējais apjoms, kas piešķirts attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, nepārsniedz labvēlīgāko finansējuma likmi, kura noteikta piemērojamajos Savienības tiesību aktos.

(32)

Ņemot vērā to, ka valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē principā ir aizliegts, ir svarīgi, lai visas puses varētu pārbaudīt, vai atbalsts ir piešķirts saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem. Tāpēc valsts atbalsta pārredzamība ir būtiska pareizai Līguma noteikumu piemērošanai un nodrošina labāku atbilstību, lielāku pārskatatbildību, salīdzinošu izvērtēšanu un, visbeidzot, vairo publisko izdevumu lietderību. Lai nodrošinātu pārredzamību, būtu jānosaka prasība, lai dalībvalstis reģionālā vai valsts līmenī izveido visaptverošas valsts atbalsta tīmekļa vietnes, kurās norāda kopsavilkuma informāciju par katru atbalsta pasākumu, kam piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šo regulu. Minētajam pienākumam vajadzētu būt priekšnosacījumam individuālā atbalsta saderīgumam ar iekšējo tirgu. Ievērojot informācijas publicēšanas standartpraksi, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/37/ES (13), būtu jāizmanto standartformāts, kas dod iespēju informāciju meklēt, lejupielādēt un viegli publicēt internetā. Saites uz visu dalībvalstu valsts atbalsta tīmekļa vietnēm būtu jāpublicē Komisijas tīmekļa vietnē. Saskaņā ar 3. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 994/98, kas grozīta ar Regulu (ES) Nr. 733/2013, kopsavilkuma informācija par katru atbalsta pasākumu, kam saskaņā ar šo regulu piešķirts atbrīvojums, būtu jāpublicē Komisijas tīmekļa vietnē.

(33)

Attiecībā uz informācijas publicēšanu par individuāliem atbalsta piešķīrumiem ir noderīgi noteikt robežvērtības, kuras pārsniedzot, šo publikāciju var uzskatīt par samērīgu, ņemot vērā to, cik nozīmīgs ir atbalsts. Pamatojoties uz ieguldījumu tādu atbalsta shēmu izvērtējumu primārajā lauksaimniecības nozarē ar vislielākajiem gada izdevumiem, kas paziņoti saistībā ar 2013. gada pārskatu, kuras var uzskatīt par kropļojošākām nekā citas atbalsta kategorijas, Komisija vienam saņēmējam vidējo atbalsta summu gadā ir noteikusi EUR 59 596 apmērā. Lai dalībvalstīm samazinātu administratīvo slogu, ir noderīgi noteikt EUR 60 000 apmērā robežvērtību informācijas publicēšanai par individuāliem atbalsta piešķīrumiem lauksaimniecības produktu primārajiem ražotājiem. Ņemot vērā to, ka lauksaimniecības produktu pārstrāde un lauksaimniecības produktu tirdzniecība ir līdzīga rūpniecības produktu pārstrādei un tirdzniecībai, ir noderīgi saskaņot robežvērtību informācijas publicēšanai par individuāliem atbalsta piešķīrumiem saņēmējiem šajās apakšnozarēs, kā arī mežsaimniecības nozarē un par pasākumiem, kas neietilpst Līguma 42. panta darbības jomā, ar robežvērtību, kas noteikta Komisijas Regulā (ES) Nr. 651/2014 (14).

(34)

Lai nodrošinātu reālu uzraudzību, ir noderīgi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 994/98 3. panta 2. punktu ieviest standartizētu formu, kādā dalībvalstīm ikreiz, kad saskaņā ar šo regulu tiek īstenota kāda atbalsta shēma vai piešķirts individuāls atbalsts, kas neietilpst nevienā atbalsta shēmā, būtu jāsniedz Komisijai informācijas kopsavilkums. Turklāt ir noderīgi saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 794/2004 (15) 5. pantu un Regulas (EK) Nr. 994/98 3. panta 4. punktu paredzēt noteikumus attiecībā uz gada ziņojumiem par atbalstu, kas saskaņā ar šīs regulas nosacījumiem atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, kuri dalībvalstīm ir jāiesniedz Komisijai, un tostarp paredzēt īpašas prasības attiecībā uz konkrētām atbalsta kategorijām.

(35)

Ņemot vērā vajadzīgās tehnoloģijas plašo pieejamību, informācijas kopsavilkums un gada ziņojums būtu jāsagatavo elektroniskā formātā un jāiesniedz Komisijai, izmantojot Komisijas elektroniskās sistēmas.

(36)

Turklāt ir noderīgi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 994/98 3. panta 3. punktu paredzēt noteikumus par uzskaiti, kas dalībvalstīm būtu jākārto par atbalstu, kurš ar šo regulu atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ņemot vērā noilguma periodu, kas noteikts Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 (16) 15. pantā.

(37)

Lai pastiprinātu šajā regulā noteikto saderīguma nosacījumu efektivitāti, Komisijai vajadzētu būt iespējamam atsaukt grupu atbrīvojuma piemērošanu turpmākiem atbalsta pasākumiem gadījumā, ja šīs prasības netiek izpildītas. Komisijai vajadzētu būt iespējamam grupu atbrīvojuma atsaukumu attiecināt tikai uz noteiktiem atbalsta veidiem, noteiktiem saņēmējiem vai noteiktu iestāžu pieņemtiem atbalsta pasākumiem, ja neatbilstība šai regulai skar tikai ierobežotu pasākumu grupu vai noteiktas iestādes. Šādai mērķorientētai atcelšanai būtu jākļūst par pienācīgu aizsardzību tiešā saistībā ar apzinātajiem gadījumiem, kuros netiek ievērotas šīs regulas prasības. Ja nav izpildīti I un III nodaļā paredzētie saderīguma nosacījumi, šī regula uz piešķirto atbalstu neattiecas, un līdz ar to tas ir uzskatāms par nelikumīgu atbalstu, kuru Komisija pārbaudīs saskaņā ar attiecīgo procedūru, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 659/1999. Ja nav izpildītas II nodaļas prasības, grupu atbrīvojuma piemērošanas atsaukšana attiecībā uz turpmākiem atbalsta pasākumiem neietekmē grupu atbrīvojumu, kas piešķirts iepriekšējiem šai regulai atbilstīgiem pasākumiem.

(38)

Ņemot vērā Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, atbalsta vienīgajam mērķim nevajadzētu būt to saimnieciskās darbības izmaksu nepārtrauktai vai periodiskai samazināšanai, kas parasti būtu jāsedz saņēmējam, un atbalstam vajadzētu būt samērīgam ar neērtībām, kas jāpārvar, lai nodrošinātu sociālekonomiskos ieguvumus, kuri ir Savienības interesēs. Vienpusējs valsts atbalsts, kura mērķis ir tikai uzlabot ražotāju finansiālo stāvokli, nevis veicināt nozares attīstību, un jo īpaši atbalsts, kas piešķirts, pamatojoties vienīgi uz cenu, daudzumu, ražošanas vienībām vai ražošanas līdzekļu vienībām, būtu jāuzskata par darbības atbalstu, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu. Turklāt, ja šāds atbalsts tiek piešķirts lauksaimniecības nozarē, tas var nelabvēlīgi ietekmēt arī tirgus kopīgo organizāciju mehānismus. Tāpēc ir lietderīgi ierobežot šīs regulas darbības jomu, iekļaujot tajā tikai konkrētus atbalsta veidus.

(39)

MVU ir izšķiroša nozīme darbvietu radīšanā, un kopumā tie darbojas kā sociālās stabilitātes faktors un ekonomikas virzītājspēks. Tomēr to attīstību var ierobežot tirgus nepilnības, kas rada MVU tipiskus apgrūtinājumus. MVU bieži ir grūti iegūt kapitālu vai aizdevumus, jo dažos finanšu tirgos netiek akceptēti riski un šie uzņēmumi var piedāvāt tikai ierobežotu nodrošinājumu. To ierobežotie līdzekļi var apgrūtināt arī piekļuvi informācijai, jo īpaši attiecībā uz jaunām tehnoloģijām un potenciāliem tirgiem. Lai veicinātu MVU saimnieciskās darbības attīstību, ar šo regulu konkrētu kategoriju atbalsts, ko piešķir par labu MVU, būtu jāatbrīvo no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības.

(40)

Lai novērstu atšķirības, kas varētu radīt konkurences kropļojumus, un lai atvieglotu dažādu Savienības un valstu iniciatīvu saskaņošanu attiecībā uz MVU, kā arī administratīvās skaidrības un juridiskās noteiktības labad šajā regulā būtu jāizmanto MVU definīcija, kas noteikta, pamatojoties uz definīcijām Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (17).

(41)

Lai nodrošinātu saskanību ar lauku attīstības politiku un panāktu noteikumu vienkāršošanu, pamatojoties uz Komisijas līdzšinējo pieredzi Regulas (EK) Nr. 1857/2006 un Regulas (EK) Nr. 800/2008 piemērošanā, ir noderīgi atbrīvot no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības dažādas tāda atbalsta kategorijas, kas paredzēts MVU, kuri nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu, lauksaimniecības produktu pārstrādi un lauksaimniecības produktu tirdzniecību.

(42)

Minētajās atbalsta kategorijās būtu jo īpaši jāietver ieguldījumu atbalsts (piemēram, ieguldījumi materiālos aktīvos vai nemateriālos aktīvos vai lauku saimniecību ēku pārvietošanā), atbalsts darījumdarbības sākšanai un darījumdarbības iespējām (piemēram, atbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem un mazajām lauku saimniecībām, atbalsts ražotāju grupām, kā arī atbalsts dalībai kvalitātes shēmās), atbalsts darījumdarbības attīstības veicināšanai (piemēram, atbalsts zināšanu pārneses un informācijas darbībām, atbalsts konsultāciju pakalpojumiem, atbalsts noieta veicināšanas darbībām, atbalsts aizvietošanas pakalpojumiem lauku saimniecībā), atbalsts riska pārvaldībai un krīzes pārvarēšanai (piemēram, atbalsts tādu zaudējumu kompensēšanai, ko radījuši dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, atbalsts dzīvnieku slimību un augiem kaitīgo organismu profilakses un izskaušanas izmaksu segšanai un atbalsts apdrošināšanas prēmiju maksāšanai), kā arī atbalsts lopkopības sektoram virzībā uz kopējiem sabiedriskiem mērķiem (piemēram, ģenētiskās kvalitātes saglabāšanu un dzīvnieku un sabiedrības veselības aizsardzību). Minētā atbalsta mērķim konkrēti vajadzētu būt visas lauksaimniecības nozares konkurētspējas un dzīvotspējas stiprināšanai.

(43)

Turklāt ar šo regulu no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības būtu jāatbrīvo arī atbalsts, kas paredzēts MVU, kuri darbojas lauku apvidos. Šajā sakarībā un lai nodrošinātu saskaņotību starp lauku attīstības pasākumiem, ko līdzfinansē ELFLA, un pasākumiem, ko finansē ar valsts papildu resursiem, šīs regulas noteikumiem vajadzētu būt pēc iespējas saskanīgākiem ar noteikumiem Regulā (ES) Nr. 1305/2013 un deleģētajos un īstenošanas aktos, kas pieņemti saskaņā ar minēto regulu.

(44)

No Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības būtu jāatbrīvo citas tāda atbalsta kategorijas, kuru piešķir gan MVU, gan lieliem uzņēmumiem, piemēram, atbalsts pētniecībai un izstrādei lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē, atbalsts dabas katastrofu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai lauksaimniecības nozarē, atbalsts ieguldījumiem tāda kultūras un dabas mantojuma saglabāšanai, kas atrodas lauku saimniecībā, un mežsaimniecībai paredzēts atbalsts. Konkrēti attiecībā uz mežsaimniecībai paredzēto atbalstu un lai nodrošinātu saskaņotību starp lauku attīstības pasākumiem, ko līdzfinansē ELFLA, un pasākumiem, ko finansē ar valsts papildu resursiem, vai pasākumiem, ko finansē tikai ar valsts atbalstu, šīs regulas noteikumiem vajadzētu būt pēc iespējas saskanīgākiem ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un deleģēto un īstenošanas aktu noteikumiem.

(45)

Arī atbalstu, ko piešķir MVU, kuri nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu, lauksaimniecības produktu pārstrādi un lauksaimniecības produktu tirdzniecību, atbalstu pētniecībai un izstrādei, atbalstu mežsaimniecības nozarei vai atbalstu MVU, kuri darbojas lauku apvidos, par darbībām, kas neietilpst Līguma 42. panta darbības jomā, varētu atbrīvot no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, piemērojot Komisijas Regulu (ES) Nr. 651/2014. Ja dalībvalstis to uzskata par piemērotāku, tās var izvēlēties iepriekš minētajās kategorijās ietilpstošu atbalstu piešķirt saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 651/2014 nosacījumiem. Konkrētāk, reģionālo darbības atbalstu, kas paredzēts lai kompensētu tālākajos reģionos radušās papildu izmaksas, kas nav transporta izmaksas, atbalstu konsultācijām MVU, riska finansējuma atbalstu, atbalstu pētniecībai un izstrādei, inovācijas atbalstu MVU, atbalstu vides jomā, atbalstu mācībām un atbalstu par nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem tādiem MVU, kas nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu, dalībvalsts var izvēlēties piešķirt saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 651/2014 nosacījumiem. Šajā kontekstā un lai precizētu saikni starp šīs regulas un Regulas (ES) Nr. 651/2014 piemērošanas jomu, būtu jānorāda, ka abu regulu mērķi, atbalsta kategorijas un atbalsta piešķiršanas nosacījumi ir atšķirīgi, lai gan atbalsts var būt paredzēts viena un tā paša tipa saņēmējiem.

(46)

Lai uzlabotu lauksaimniecības nozarē darbojošos MVU ekonomiskos un ekoloģiskos raksturlielumus un efektivitāti un lai nodrošinātu lauksaimniecības attīstībai vajadzīgo infrastruktūru un atbalstītu neienesīgus ieguldījumus, kas vajadzīgi vides mērķu sasniegšanai, būtu jāsniedz atbalsts ieguldījumiem materiālajos vai nemateriālajos aktīvos, kas palīdz sasniegt minētos mērķus. Šādiem ieguldījumiem būtu jāatbilst Savienības un attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vides aizsardzības jomā. Turklāt atbalsts ieguldījumiem, kam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/92/EK (18) vajadzīgs vides ietekmējuma novērtējums, būtu jāpiešķir ar nosacījumu, ka par attiecīgo ieguldījumu projektu šāds novērtējums tiks veikts un tiks sniegta projekta attīstības atļauja pirms dienas, kad tiek piešķirts individuālais atbalsts.

(47)

Saistībā ar iespējamu konkurences kropļojumu risku, kas izriet no selektīva ieguldījumu atbalsta lauksaimniecības produktu primārās ražošanas nozarē, ieguldījumu atbalsts, kas saskaņā ar šo regulu ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, nebūtu jāattiecina tikai uz konkrētiem lauksaimniecības produktiem. Šim nosacījumam nebūtu jāliedz dalībvalstij iespēja izslēgt konkrētus lauksaimniecības produktus no attiecīgā atbalsta darbības jomas, jo īpaši tad, ja nav iespējams atrast normālu noieta tirgu. Turklāt dažu veidu ieguldījumiem sniegtajam atbalstam nevajadzētu per se dot tiesības uz atbrīvojumu no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības saskaņā ar šo regulu.

(48)

Lai nodrošinātu atbilstošu līdzsvaru starp konkurences kropļojumu samazināšanu līdz minimumam un enerģijas un resursu efektivitātes veicināšanu, gadījumos, kad investīcijas tiek veiktas lauku saimniecībās, kas saistītas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu, šajā regulā būtu jāparedz, ka atbalstu piešķir tikai ieguldījumiem, kas saistīti ar biodegvielas vai enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem saimniecībā, un tikai tādā gadījumā, ja ražošanas apjoms nepārsniedz gada vidējo enerģijas vai degvielas patēriņu attiecīgajā saimniecībā. Tādā gadījumā atbalsts biodegvielu ražošanai būtu attiecināms tikai tad, ja to piešķir ilgtspējīgām biodegvielām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/28/EK (19).

(49)

Lai stimulētu pāreju uz modernāku veidu biodegvielu ražošanu, kā paredzēts horizontālajos vides un enerģētikas valsts atbalsta noteikumos, atbalsts no pārtikas kultūraugiem ražotām biodegvielām būtu jāizslēdz no šīs regulas, ja ir piešķirts atbalsts ieguldījumiem saistībā ar lauksaimniecības produktu apstrādi.

(50)

Lai veicinātu un atvieglotu darbības uzsākšanu gados jaunajiem lauksaimniekiem un tādu mazo lauku saimniecību izveidi, kas ir potenciāli ekonomiski dzīvotspējīgas, ir noderīgi darbības sākšanas atbalstu atbrīvot no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības. Lai nodrošinātu jaunizveidoto lauksaimniecības uzņēmumu dzīvotspēju, atbalsts būtu jāpiešķir ar nosacījumu, ka tiek iesniegts darījumdarbības plāns. Darbības sākšanas atbalstam būtu jāaptver tikai sākotnējais darījumdarbības posms, nevis jākļūst par darbības atbalstu.

(51)

Lai palīdzētu lauksaimniecības nozarei risināt problēmas, ko lauksaimniecības produktu tirdzniecībā, tostarp vietējos tirgos, rada pieaugoša konkurence un lejupējo tirgu konsolidācija, būtu jāveicina ražotāju grupu un organizāciju izveide. Tāpēc ir noderīgi ražotāju grupu un organizāciju darbības sākšanas atbalstu atbrīvot no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības. Atbalsts būtu jāsaņem tikai tādām ražotāju grupām un organizācijām, kas atbilst MVU definīcijai. Lai nodrošinātu to, ka ražotāju grupa un organizācija kļūst par dzīvotspējīgu tiesību subjektu, būtu jāparedz ražotāju grupas oficiālas atzīšanas nosacījums, proti, dalībvalstis oficiāli atzīst ražotāju grupu tad, ja tā kompetentajai iestādei iesniedz darījumdarbības plānu. Lai nepieļautu darbības atbalsta piešķiršanu un saglabātu stimulējošo ietekmi, atbalsta maksimālais ilgums būtu jāierobežo līdz pieciem gadiem.

(52)

Lai uzlabotu tirgus iespējas un nodrošinātu attiecīgo lauksaimniecības produktu pievienoto vērtību, ir noderīgi rosināt MVU dalību Savienības vai valsts kvalitātes shēmās, un tāpēc atbalsts dalībai kvalitātes shēmās būtu jāatbrīvo no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības. Ņemot vērā to, ka laikā, kad notiek pievienošanās šādām kvalitātes shēmām, un dalības pirmajos gados tirgus pilnībā neatlīdzina papildu izmaksas un saistības, kas MVU jāuzņemas dalības rezultātā, tiešais atbalsts saņēmējam būtu jāpiešķir tikai par jaunu dalību un ne ilgāk kā uz pieciem gadiem. Turklāt atbalsts subsidētu pakalpojumu veidā būtu jāpiešķir, lai segtu izmaksas par obligātajiem kontroles pasākumiem, kas saistīti ar kvalitātes shēmām, vai izmaksas par tirgus izpēti vai par Savienības kvalitātes shēmas atzīšanas pieteikuma sagatavošanu.

(53)

Lai sekmētu MVU konkurētspēju un resursu efektivitāti, uzlabotu ekoloģiskos raksturlielumus, pārvaldības ilgtspējību un vispārējos darbības rādītājus, ir noderīgi no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības atbrīvot atbalstu zināšanu pārneses un informācijas pasākumiem, lauku saimniecību konsultāciju pakalpojumiem, kā arī noieta veicināšanas pasākumiem.

(54)

Laba risku un krīzes pārvaldība ir viens no galvenajiem instrumentiem, kas ļauj nodrošināt lauksaimniecības nozares ilgtspējību un konkurētspēju. Primārā lauksaimnieciskā ražošana ir pakļauta lielākajiem dabīgajiem, klimata un veselības riskiem un krīzēm. Tāpēc atbalsts riska un krīzes pārvaldībai un atbalsts lopkopības sektoram būtu jāpiešķir tikai tādiem MVU, kas nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu. Valsts atbalsts dabas katastrofai pielīdzināmu nelabvēlīgu klimatisko apstākļu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai, atbalsts dzīvnieku slimību un augiem kaitīgo organismu apkarošanai un atbalsts apdrošināšanas prēmiju maksāšanai būtu jāpiešķir tikai tādiem saņēmējiem, kuri saskaras ar īpašām grūtībām, kaut arī ir veikuši pienācīgus pasākumus, lai samazinātu šādus riskus līdz minimumam. Valsts atbalstam nevajadzētu rosināt saņēmējus uzņemties nevajadzīgu risku. MVU, kas nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu, pašiem būtu jānovērš sekas, kuras radījusi neapdomīga ražošanas metožu vai produktu izvēle.

(55)

Komisija vairākos gadījumos ir piemērojusi Līguma 107. un 108. pantu atbalstam, kura mērķis ir vēsturiskā mantojuma saglabāšana, jo īpaši saistībā ar Kopienas pamatnostādnēm attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē 2007.–2013. gadā un Regulu (EK) Nr. 1857/2006. Laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam MVU paredzētais atbalsts par ieguldījumiem tradicionālo ainavu un ēku saglabāšanā bija atbrīvots no Regulas (EK) Nr. 1857/2006 paziņošanas prasības, bet lieliem uzņēmumiem paredzētajam atbalstam par ieguldījumiem tradicionālo ainavu un ēku saglabāšanā paziņošanas prasība tika piemērota, un Komisija šo prasību bija apstiprinājusi saskaņā ar Kopienas pamatnostādnēm attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē 2007.–2013. gadā. Minētajā laikposmā Komisija ir novērtējusi vairāk nekā 87 ieguldījumu atbalstus saistībā ar tādu tradicionālo ainavu un ēku saglabāšanu, kuras atrodas lauku saimniecības teritorijā. Vēsturiskā mantojuma saglabāšanas projekti, pat ja tos īsteno lieli uzņēmumi, parasti nerada būtiskus konkurences kropļojumus. Tāpēc ir noderīgi noteikt, ka Komisijai būtu jāizmanto pilnvaras, kas tai piešķirtas ar Regulu (EK) Nr. 994/98, attiecībā uz atbalstu dabas un kultūras mantojuma saglabāšanai.

(56)

Lai atbalstu kultūras un dabas mantojuma saglabāšanai atbrīvotu no paziņošanas prasības saskaņā ar šo regulu, tas būtu jāpiešķir ieguldījumiem materiālajos aktīvos vai kapitālajos darbos, kuru mērķis ir kultūras vai dabas mantojuma saglabāšana. Kultūras vai dabas mantojumam būtu jāatrodas saņēmēja lauku saimniecības teritorijā, un tam vajadzētu būt dalībvalsts kompetentās publiskās iestādes oficiāli atzītam. Ņemot vērā to, ka šajā regulā paredzēta EUR 500 000 atbalsta paziņošanas robežvērtība vienā ieguldījumu projektā, kuru saskaņā ar Eiropas Savienības pamatnostādnēm par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos 2014.–2020. gadā uzskata par maza mēroga infrastruktūru, ir noderīgi saskaņā ar šo regulu atbalsta intensitāti noteikt līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

(57)

Dabas katastrofu izraisītās ārkārtas situācijās atbalsta piešķīrējām iestādēm ir jārīkojas steidzami. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt paredzētā atbalsta raitu piešķiršanu. Komisija ir piemērojusi Līguma 107. un 108. pantu ievērojamā skaitā lēmumu, kuri attiecas uz dabas katastrofu nodarītā kaitējuma kompensēšanu lauksaimniecības nozarē. Kopienas pamatnostādnēs attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē 2007.2013. gadā jau bija ietverta iespēja apstiprināt atbalsta shēmas, kas kompensētu dabas katastrofu nodarīto kaitējumu. No 2007. līdz 2012. gadam, piemērojot Kopienas pamatnostādnes attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē 2007.2013. gadā, Komisija ir apstiprinājusi vairāk nekā 25 atbalsta pasākumus saistībā ar tāda kaitējuma atlīdzināšanu, ko lauksaimniecības nozarei nodarījušas dabas katastrofas. Komisijas pieredze liecina, ka šie pasākumi ir iedarbīgi tad, ja tos īsteno raiti. Līdz ar to ir jāvienkāršo šāda atbalsta paziņošanas procedūra. Turklāt, tā kā tiem ir kompensējošs raksturs un ir paredzēti skaidri kritēriji attiecībā uz saderīgumu ar iekšējo tirgu, šie pasākumi nerada būtiskus konkurences kropļojumus iekšējā tirgū. Tāpēc ir noderīgi noteikt, ka Komisijai būtu jāizmanto pilnvaras, kas tai piešķirtas ar Regulu (EK) Nr. 994/98, arī attiecībā uz atbalstu, kura mērķis ir atlīdzināt dabas katastrofu nodarīto kaitējumu lauksaimniecības nozarei.

(58)

Tāpēc atbalstam, kura mērķis ir atlīdzināt dabas katastrofu nodarīto kaitējumu, vajadzētu būtu pieejamam uzņēmumiem visā lauksaimniecības nozarē, un tas būtu jāpiešķir gan MVU, gan lieliem uzņēmumiem. Nosacījumi, ar kādiem piešķir atbrīvojumu atbalstam, kura mērķis ir atlīdzināt dabas katastrofu nodarīto kaitējumu, atbilst jau iedibinātajai praksei un ir saistīti ar dalībvalstu iestāžu oficiālu atzinumu par to, ka notikums ir dabas katastrofa, un ar tiešu cēloņsakarību starp dabas katastrofas nodarīto kaitējumu un saņēmēja ciestajiem zaudējumiem, un tiem būtu jānodrošina, ka netiek pieļauta pārmērīga kompensēšana. Konkrēti, dalībvalstīm būtu jānovērš pārmērīga kompensēšana, kas rastos, apvienojot šādu atbalstu ar citām saņēmējiem izmaksātām kompensācijām, tostarp maksājumiem saskaņā ar apdrošināšanas shēmu.

(59)

Atbalsts pētniecībai un izstrādei var veicināt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un stiprināt konkurētspēju. Pamatojoties uz Komisijas pieredzi, kas gūta, atbalstam pētniecībai un izstrādei lauksaimniecības nozarē piemērojot Kopienas pamatnostādnes attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē 2007.2013. gadā, Kopienas nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai (20) un Regulu (EK) Nr. 800/2008, ir noderīgi atbrīvot no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības pētniecībai un izstrādei paredzēto atbalstu, ja tas atbilst šīs regulas nosacījumiem. Tā kā pētniecības un izstrādes veicināšana ir svarīgs kopīgu interešu mērķis, šajā regulā būtu jānosaka prasība, ka pētniecības projektā jābūt ieinteresētiem visiem uzņēmumiem, kuri darbojas konkrētajā lauksaimniecības vai mežsaimniecības nozarē vai apakšnozarē. Informācija par pētniecības projektu un tā rezultāti būtu jādara publiski pieejami internetā. Turklāt būtu jānodrošina ieinteresētajiem uzņēmumiem bezmaksas piekļuve pētniecības rezultātiem.

(60)

Mežsaimniecība ir neatņemama lauku attīstības daļa. Komisija vairākos lēmumos ir piemērojusi Līguma 107. un 108. pantu uzņēmumiem, kas darbojas mežsaimniecības nozarē, jo īpaši saistībā ar Kopienas pamatnostādnēm attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē 2007.2013. gadā. No 2007. līdz 2012. gadam Komisija atbilstīgi iepriekš minētajām pamatnostādnēm apstiprināja 140 atbalstus mežsaimniecības nozarē. Ņemot vērā Komisijas ievērojamo pieredzi saistībā ar minēto pamatnostādņu piemērošanu uzņēmumiem, kuri darbojas mežsaimniecības nozarē, un lai vienkāršotu procedūras, vienlaikus nodrošinot efektīvu pārraudzību un Komisijas veiktu uzraudzību, ir noderīgi noteikt, ka Komisijai būtu jāizmanto pilnvaras, kas tai piešķirtas ar Regulu (EK) Nr. 994/98, arī attiecībā uz atbalstu mežsaimniecības nozarei. Komisijas pieredze rāda, ka tāds atbalsts mežsaimniecības nozares pasākumiem, ko piešķir lauku attīstības programmu satvarā un ko līdzfinansē ELFLA vai ko piešķir kā valsts papildu finansējumu šādiem līdzfinansētiem pasākumiem, nerada būtiskus konkurences kropļojumus iekšējā tirgū. Arī atbalsts zināšanu pārneses pasākumiem mežsaimniecības nozarē un atbalsts konsultāciju pakalpojumiem mežsaimniecības nozarē nerada būtiskus konkurences kropļojumus iekšējā tirgū, pat ja to piešķir ārpus lauku attīstības programmām. Šajā regulā būtu jāparedz skaidri nosacījumi attiecībā uz šādu pasākumu saderīgumu ar iekšējo tirgu. Šiem nosacījumiem vajadzētu būt pēc iespējas saskanīgākiem ar noteikumiem Regulā (ES) Nr. 1305/2013 un deleģētajos un īstenošanas aktos, kas pieņemti saskaņā ar minēto regulu.

(61)

Šīm atbalsta kategorijām būtu jo īpaši jāietver atbalsts apmežošanai un kokaugiem klātas zemes izveidei, atbalsts agromežsaimniecības sistēmām, atbalsts profilaksei un atjaunošanai pēc bojājumiem, ko mežam nodarījuši meža ugunsgrēki, dabas katastrofas, nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, augiem kaitīgie organismi vai katastrofāli notikumi, atbalsts ieguldījumiem meža ekosistēmu izturētspējas un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai, atbalsts par ierobežojošajiem apstākļiem saistībā ar Natura 2000 meža teritorijām, kā definēts Padomes Direktīvas 92/43/EEK (21) 3. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/147/EK (22) 3. pantā, atbalsts meža vides un klimata pakalpojumiem un meža saglabāšanai, atbalsts zināšanu pārneses un informācijas pasākumiem, atbalsts konsultāciju pakalpojumiem, atbalsts ieguldījumiem infrastruktūrā un atbalsts ieguldījumiem mežsaimniecības tehnoloģijās un mežsaimniecības produktu pārstrādē, mobilizēšanā un tirdzniecībā. Atbalsts mežsaimniecības nozarei nedrīkstētu radīt konkurences kropļojumus un ietekmēt tirgu.

(62)

Lai nodrošinātu saskanību ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un vienkāršotu noteikumus par to, kā saņemams valsts atbalsta apstiprinājums par valsts lauku attīstības programmu līdzfinansēto daļu un papildu finansējuma daļu, mežsaimniecības nozares atbalstam, kas ar šo regulu ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, vajadzētu būt identiskam ar tā pamatā esošajiem lauku attīstības pasākumiem, un atbrīvotais atbalsts būtu jāpiešķir tikai saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts lauku attīstības programmu. Tomēr atbalsta intensitātei un attiecināmajām izmaksām būtu jāatbilst vispārīgajiem Savienības valsts atbalsta principiem un valsts atbalsta noteikumiem, kas piemērojami lauksaimniecības nozarē. Tāpēc tādas izmaksas kā apgrozāmais kapitāls, kas ir jaunu ieguldījumu papildinošas un saistītas ar to, saskaņā ar šo regulu nevarētu pretendēt uz atbalstu. Saskaņā ar Komisijas apstiprinātām attiecīgajām lauku attīstības programmām mežsaimniecības pasākumos iekļautajās ieguldījumu darbībās varētu arī ietvert vienreizējas mežsaimniecības procedūras, kas vajadzīgas ieguldījumu sagatavošanai, ja to pieļauj attiecīgā lauku attīstības noteikuma mērķis. Vajadzētu būt iespējai, ka atbalstu zināšanu pārneses pasākumiem, atbalstu konsultāciju pakalpojumiem un atbalstu mežsaimniecības zemes konsolidācijai piešķir neatkarīgi no tā, vai šāds atbalsts ir ietverts valsts lauku attīstības programmā.

(63)

Ekonomikas dažādošana un jaunu saimniecisko darbību radīšana ir nozīmīgs lauku apvidu attīstības un konkurētspējas faktors, un tas jo īpaši attiecas uz MVU, kuri ir Savienības lauku ekonomikas pamats. Regulā (ES) Nr. 1305/2013 ir paredzēti pasākumi, kas atbalsta ar lauksaimniecību nesaistītu uzņēmumu veidošanos lauku apvidos ar mērķi veicināt nodarbinātību, izveidot kvalitatīvas darbvietas lauku apvidos, saglabāt jau esošās darbvietas, mazināt nodarbinātības sezonālās svārstības, papildus lauksaimniecības un pārtikas produktu pārstrādei attīstīt nelauksaimnieciskas nozares, vienlaikus sekmējot darījumdarbības integrāciju un vietējās starpnozaru saiknes.

(64)

Lai nodrošinātu saskanību ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un vienkāršotu noteikumus par to, kā saņemams valsts atbalsta apstiprinājums par valsts lauku attīstības programmu līdzfinansēto daļu un papildu valsts finansējuma daļu, ar šo regulu būtu jāatbrīvo no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības dažādas tāda atbalsta kategorijas, kas paredzēts MVU, kuri darbojas lauku apvidos. Šīm atbalsta kategorijām būtu jo īpaši jāietver atbalsts ieguldījumiem, kas attiecas uz lauksaimniecības produktu pārstrādi nelauksaimniecības produktos vai uz kokvilnas ražošanu, nelauksaimniecisku darbību sākšanas atbalsts, atbalsts konsultāciju pakalpojumiem, atbalsts zināšanu pārneses un informācijas pasākumiem un atbalsts lauksaimnieku jaunai dalībai kokvilnas un pārtikas produktu kvalitātes shēmās, kā arī pārtikas produktu noieta veicināšanas pasākumiem. Atbalstam, kurš ar šo regulu jāatbrīvo no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, vajadzētu būt identiskam ar tā pamatā esošajiem lauku attīstības pasākumiem, un atbrīvotais atbalsts būtu jāpiešķir tikai saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts lauku attīstības programmu. Tomēr atbalsta intensitātei un attiecināmajām izmaksām būtu jāatbilst vispārīgajiem Savienības valsts atbalsta principiem un horizontālajiem valsts atbalsta noteikumiem. Tāpēc tādas izmaksas kā apgrozāmais kapitāls, kas ir jaunu ieguldījumu papildinošas un saistītas ar to, saskaņā ar šo regulu nevarētu pretendēt uz atbalstu.

(65)

Saistībā ar atbalstu ieguldījumiem, kas attiecas uz lauksaimniecības produktu pārstrādi nelauksaimniecības produktos, būtu jāprecizē, ka ieguldījumi, kas saistīti ar biodegvielas vai enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem, saskaņā ar šo regulu nevarētu pretendēt uz atbalstu. Šādiem ieguldījumiem principā vajadzētu piemērot horizontālos vides un enerģētikas valsts atbalsta noteikumus.

(66)

Attiecībā uz vairākām atbalsta kategorijām, piemēram: a) atbalstu tirgus izpētes darbību, produktu koncepcijas un izstrādes izmaksu vai kvalitātes shēmu atzīšanas pieteikumu sagatavošanas izmaksu segšanai; b) atbalstu obligāto kontroles pasākumu izmaksu segšanai saistībā ar kvalitātes shēmām; c) atbalstu zināšanu pārneses un informācijas pasākumiem; d) atbalstu konsultāciju pakalpojumiem; e) atbalstu aizvietošanas pakalpojumiem lauku saimniecībā; f) atbalstu noieta veicināšanas pasākumiem; g) atbalstu dzīvnieku slimību un augiem kaitīgo organismu profilakses un apkarošanas izmaksu kompensēšanai un h) atbalstu lopkopības sektoram, šā atbalsta galīgajiem saņēmējiem to piešķir netieši — natūrā — kā subsidētus pakalpojumus. Šādos gadījumos atbalsta saņēmējam vajadzētu būt minēto pakalpojumu sniedzējam vai pasākumu īstenotājam. Izvēloties pakalpojumu sniedzēju, atlases procedūrā būtu pienācīgi jāievēro attiecīgie piemērojamie publiskā iepirkuma noteikumi un pārredzamības, atklātības un nediskriminēšanas princips.

(67)

Ņemot vērā Komisijas pieredzi šajā jomā, principā ir nepieciešams periodiski pārskatīt valsts atbalsta politiku. Tāpēc šīs regulas piemērošanas periodam būtu jābūt ierobežotam. Tādējādi ir noderīgi noteikt pārejas noteikumus, tostarp noteikumus par pielāgošanās periodu, kas atbalsta shēmām, kurām piešķirts atbrīvojums, piemērojami pēc šīs regulas piemērošanas perioda beigām. Šo noteikumu mērķis ir dot dalībvalstīm laiku pielāgoties iespējamajam jaunajam režīmam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

SATURS

I NODAĻA.

KOPĪGI NOTEIKUMI 13

II NODAĻA.

PROCEDŪRAS NOTEIKUMI 25

III NODAĻA.

ATBALSTA KATEGORIJAS 26

1. iedaļa.

Atbalsts MVU, kuri nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu, lauksaimniecības produktu pārstrādi vai lauksaimniecības produktu tirdzniecību 26

2. iedaļa.

Atbalsts ieguldījumiem tāda kultūras un dabas mantojuma saglabāšanā, kas atrodas lauku saimniecībās 43

3. iedaļa.

Atbalsts dabas katastrofu radītā kaitējuma atlīdzināšanai lauksaimniecības nozarē 44

4. iedaļa.

Atbalsts pētniecībai un izstrādei lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē 45

5. iedaļa.

Mežsaimniecībai paredzēts atbalsts 46

6. iedaļa.

MVU lauku apvidos paredzēts atbalsts, kuru līdzfinansē ELFLA vai piešķir kā valsts papildu finansējumu šādiem līdzfinansētiem pasākumiem 59

IV NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI 65

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro šādām atbalsta kategorijām:

a)

atbalsts mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU):

i)

kuri darbojas lauksaimniecības nozarē, proti, nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu, lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību, izņemot 14., 15., 16., 18. un 23. pantu un 25.28. pantu, ko piemēro tikai tiem MVU, kuri nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu;

ii)

par pasākumiem, kas neietilpst Līguma 42. panta darbības jomā, ciktāl šo atbalstu piešķir saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un vai nu līdzfinansē Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) vai arī piešķir kā valsts papildu finansējumu šādiem līdzfinansētiem pasākumiem;

b)

atbalsts ieguldījumiem tāda kultūras un dabas mantojuma saglabāšanā, kas atrodas lauku saimniecībās;

c)

atbalsts dabas katastrofu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai lauksaimniecības nozarē;

d)

atbalsts pētniecībai un izstrādei lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē;

e)

mežsaimniecībai paredzēts atbalsts.

2.   Pēc dalībvalstu ieskatiem atbalstu, kas minēts šā panta 1. punkta a), 1. punkta d) un 1. punkta e) apakšpunktā, tās var piešķirt atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 651/2014 un saskaņā ar tās nosacījumiem.

3.   Šo regulu nepiemēro:

a)

atbalstam, kurš paredzēts mežsaimniecības nozarei un kuru nelīdzfinansē no ELFLA vai nepiešķir kā valsts papildu finansējumu šādiem līdzfinansētiem pasākumiem, izņemot 31., 38., 39 un 43. pantu;

b)

atbalstam, kuru piešķir MVU par pasākumiem, kas neietilpst Līguma 42. panta darbības jomā, un kuru nelīdzfinansē no ELFLA vai kuru nepiešķir kā valsts papildu finansējumu šādam līdzfinansētam pasākumam.

4.   Šo regulu nepiemēro:

a)

atbalsta shēmām, kas paredzētas šīs regulas 17., 32. un 33. pantā, 34. panta 5. punkta a)–c) apakšpunktā un 35., 40., 41. un 44. pantā, kad pagājuši seši mēneši no to stāšanās spēkā, ja valsts atbalsta vidējais gada budžets pārsniedz EUR 150 miljonus. Komisija, izvērtējusi novērtējuma plānu, ko attiecīgā dalībvalsts paziņojusi Komisijai 20 darbdienu laikā no shēmas stāšanās spēkā, var nolemt, ka šo regulu jebkurai no šīm atbalsta shēmām turpina piemērot ilgāku laikposmu;

a)

jebkādām šā panta 4. punkta a) apakšpunktā minēto shēmu izmaiņām, izņemot izmaiņas, kas nevar ietekmēt atbalsta shēmas saderīgumu saskaņā ar šo regulu vai nevar būtiski ietekmēt apstiprinātā novērtējuma plāna saturu;

b)

atbalstam darbībām, kas saistītas ar eksportu uz trešām valstīm vai dalībvalstīm, tas ir, atbalstam, kas tieši saistīts ar eksportētajiem daudzumiem, izplatīšanas tīkla izveidi un darbību vai citām kārtējām izmaksām, kuras saistītas ar eksporta darbībām;

c)

atbalstam, ko piešķir ar nosacījumu, ka importa preču vietā tiek izmantotas vietējās preces.

5.   Izņemot 30. pantu, šo regulu nepiemēro:

a)

atbalsta shēmām, no kurām nav skaidri izslēgti individuāla atbalsta maksājumi uzņēmumam, uz kuru attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums, kas izdots saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar kuru atbalsts ir atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu;

b)

ad hoc atbalstam, ko piešķir uzņēmumam, uz kuru attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums, kas izdots saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar kuru atbalsts ir atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu.

6.   Šo regulu nepiemēro atbalstam grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, izņemot:

a)

atbalstu dabas katastrofu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai saskaņā ar 30. pantu, atbalstu, lai kompensētu dzīvnieku slimību izskaušanas izmaksas saskaņā ar 26. panta 8. punktu, un atbalstu kritušo dzīvnieku savākšanai un iznīcināšanai saskaņā ar 27. panta 1. punkta c), d) un e) apakšpunktu;

b)

atbalstu saistībā ar šādiem nelabvēlīgiem apstākļiem, ar noteikumu, ka uzņēmumu par grūtībās nonākušu uzņēmumu padarījuši tādi zaudējumi vai bojājumi, kurus izraisījuši šie nelabvēlīgie apstākļi:

i)

atbalstu kaitējuma atlīdzināšanai, ko rada dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi saskaņā ar 25. pantu;

ii)

atbalstu izmaksām, ko rada augiem kaitīgo organismu apkarošana, un kaitējuma atlīdzināšanai, ko rada dzīvnieku slimības un augiem kaitīgie organismi saskaņā ar 26. panta 8. un 9. punktu;

iii)

atbalstu atjaunošanai pēc bojājumiem, ko mežam nodarījuši meža ugunsgrēki, dabas katastrofas, dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, citi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, augiem kaitīgie organismi, katastrofāli notikumi un ar klimata pārmaiņām saistīti notikumi saskaņā ar 34. panta 5. punkta d) apakšpunktu.

7.   Šo regulu nepiemēro atbalstam, kas savā būtībā, ar tam piesaistītajiem noteikumiem vai finansējuma metodi ietver Savienības tiesību nedalāmu pārkāpumu, jo īpaši:

a)

atbalstam, kura piešķiršanai ir izvirzīts nosacījums, ka saņēmēja galvenajai mītnei ir jāatrodas attiecīgajā dalībvalstī vai ka tam jāveic uzņēmējdarbība galvenokārt attiecīgajā dalībvalstī;

b)

atbalstam, kas atbalsta piešķiršanai izvirza nosacījumu, ka saņēmējam jāizmanto attiecīgajā valstī ražotās preces vai attiecīgās valsts pakalpojumi;

c)

atbalstam, kas ierobežo saņēmēju iespēju pētniecības, izstrādes un inovācijas rezultātus izmantot citās dalībvalstīs.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“atbalsts” ir pasākums, kas atbilst visiem Līguma 107. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem;

2)

“MVU” jeb “mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi” ir uzņēmumi, kas atbilst I pielikumā izklāstītajiem kritērijiem;

3)

“lauksaimniecības nozare” ir visi uzņēmumi, kas nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu, lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību;

4)

“lauksaimniecības produkts” ir Līguma I pielikumā minēts produkts, izņemot zvejas un akvakultūras produktus, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1379/2013 (23) I pielikumā;

5)

“primārā lauksaimnieciskā ražošana” ir Līguma I pielikumā minēto zemkopības un lopkopības produktu ražošana, neveicot nekādas papildu darbības, kas izmainītu šādu produktu iedabu;

6)

“lauksaimniecības produktu pārstrāde” ir jebkura darbība, ko veic ar lauksaimniecības produktu, tās rezultātā iegūstot citu produktu, kas arī ir lauksaimniecības produkts, izņemot lauku saimniecībā veiktas darbības, kas vajadzīgas, lai dzīvnieku vai augu produktu sagatavotu pirmajai pārdošanai;

7)

“lauksaimniecības produktu tirdzniecība” ir turēšana vai izlikšana pārdošanai, piedāvāšana pārdošanai, piegāde vai jebkāda cita veida laišana tirgū, izņemot primārā ražotāja veikto pirmo pārdošanu tālākpārdevējiem vai pārstrādātājiem, un darbības, ar kurām produktu sagatavo šādai pirmajai pārdošanai; primārā ražotāja veiktu pārdošanu galapatērētājiem uzskata par tirdzniecību, ja tā notiek šim nolūkam paredzētās atsevišķās vietās;

8)

“lauku saimniecība” ir saimnieciska vienība, kas sastāv no zemes, ēkām un objektiem, kurus izmanto primārai lauksaimnieciskai ražošanai;

9)

“dabas katastrofas” ir zemestrīces, sniega lavīnas, zemes nogruvumi un plūdi, viesuļvētras, tropiskās viesuļvētras, vulkāna izvirdumi un dabiskas izcelsmes savvaļas ugunsgrēki;

10)

“atbalsta shēma” ir ikviens dokuments, uz kura pamata bez turpmākiem īstenošanas pasākumiem var piešķirt individuālu atbalstu uzņēmumiem, kas vispārīgā un abstraktā veidā ir noteikti attiecīgajā dokumentā, un ikviens dokuments, uz kura pamata vienam vai vairākiem uzņēmumiem uz nenoteiktu laiku un nenoteiktā apmērā var piešķirt atbalstu, kas nav saistīts ar konkrētu projektu;

11)

“novērtējuma plāns” ir dokuments, kas satur vismaz šādus obligātos elementus: novērtējamās atbalsta shēmas mērķi, novērtējuma jautājumi, rezultātu rādītāji, metodika, ko paredzēts izmantot novērtējuma veikšanai, datu vākšanas prasības, novērtējuma ierosinātais grafiks, tostarp galīgā novērtējuma ziņojuma iesniegšanas datums, novērtējumu veicošās neatkarīgās struktūras apraksts vai tās atlasei izmantojamo kritēriju izklāsts un kārtība, kādā novērtējumam tiks nodrošināta publicitāte;

12)

“individuāls atbalsts” ir:

a)

ad hoc atbalsts un

b)

individuāliem saņēmējiem saskaņā ar atbalsta shēmu piešķirts atbalsts;

13)

ad hoc atbalsts” ir atbalsts, ko piešķir, neizmantojot atbalsta shēmu;

14)

“grūtībās nonācis uzņēmums” ir uzņēmums, attiecībā uz kuru pastāv vismaz viena no šādām situācijām:

a)

attiecībā uz kapitālsabiedrību (izņemot MVU, kas ir pastāvējis mazāk nekā trīs gadus), ja uzkrāto zaudējumu dēļ ir zudusi vairāk nekā puse no tās parakstītā kapitāla. Tā tas ir gadījumā, ja, uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm (un visām pārējām pozīcijām, kuras vispārpieņemts uzskatīt par daļu no sabiedrības pašu kapitāla), rodas negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla. Šā noteikuma vajadzībām ar “kapitālsabiedrību” saprot jo īpaši tos sabiedrību veidus, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES (24) I pielikumā, un “kapitāls” attiecīgā gadījumā ietver kapitāldaļu uzcenojumu;

b)

attiecībā uz sabiedrību, kurā vismaz dažiem dalībniekiem ir neierobežota atbildība par sabiedrības parādsaistībām (izņemot MVU, kas ir pastāvējis mazāk nekā trīs gadus), ja uzkrāto zaudējumu dēļ ir zudusi vairāk nekā puse no kapitāla, kas uzrādīts sabiedrības grāmatvedības uzskaitē. Šā noteikuma vajadzībām ar “sabiedrību, kurā vismaz dažiem dalībniekiem ir neierobežota atbildība par sabiedrības parādsaistībām” saprot jo īpaši tos sabiedrību veidus, kas minēti Direktīvas 2013/34/ES II pielikumā;

c)

ja uzņēmumam piemēro kolektīvās maksātnespējas procedūras vai tas atbilst savas valsts tiesību aktos noteiktiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu kolektīvu maksātnespējas procedūru;

d)

ja uzņēmums ir saņēmis glābšanas atbalstu un vēl nav atmaksājis aizdevumu vai atsaucis garantiju vai ir saņēmis pārstrukturēšanas atbalstu un uz to joprojām attiecas pārstrukturēšanas plāns;

e)

attiecībā uz uzņēmumu, kas nav MVU, kurā pēdējos divus gadus:

i)

uzņēmuma parādsaistību un pašu kapitāla bilances vērtību attiecība ir pārsniegusi 7,5 un

ii)

uzņēmuma procentu seguma attiecība, kas rēķināta pēc EBITDA, ir bijusi mazāka par 1,0;

15)

“kritušie dzīvnieki” ir dzīvnieki, kas ir eitanazēti ar noteiktu diagnozi vai bez tās vai ir miruši (ieskaitot nedzīvi dzimušus un nedzimušus dzīvniekus) lauku saimniecībā, jebkurās telpās vai transportēšanas laikā, bet nav nokauti lietošanai uzturā;

16)

“dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi” ir tādi nelabvēlīgi laika apstākļi kā sals, vētras un krusa, ledus, spēcīgs vai ilgstošs lietus vai ilgstošs sausums, kas iznīcina vairāk nekā 30 % no vidējās produkcijas, kas aprēķināta, pamatojoties uz:

a)

iepriekšējo triju gadu periodu vai

b)

triju gadu vidējo produkciju, kas aprēķināta, pamatojoties uz iepriekšējo piecu gadu periodu un izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju;

17)

“citi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi” ir nelabvēlīgi laika apstākļi, kas neatbilst šīs regulas 2. panta 16. punkta nosacījumiem;

18)

“augiem kaitīgie organismi” ir kaitīgie organismi, kā definēts Padomes Direktīvas 2000/29/EK (25) 2. panta 1. punkta e) apakšpunktā;

19)

“katastrofāls notikums” ir neparedzēts biotisks vai abiotisks notikums, kuru izraisījusi cilvēka darbība un kura rezultātā tiek ievērojami traucētas meža struktūras, un kurš varētu nodarīt būtisku ekonomisku kaitējumu mežsaimniecības nozarei;

20)

“dotācijas bruto ekvivalents” ir atbalsta summa, kāda tā būtu bijusi, ja atbalsts saņēmējam būtu sniegts dotācijas veidā, pirms nodokļu vai citu maksu atskaitīšanas;

21)

“materiālie aktīvi” ir tādi aktīvi kā zeme, ēkas un ražotnes, tehnika un iekārtas;

22)

“nemateriālie aktīvi” ir aktīvi, kas nav konkretizēti fiziskā vai finanšu formā, piemēram, patenti, licences, zinātība vai cits intelektuālais īpašums;

23)

“agromežsaimniecības sistēmas” ir zemes izmantošanas sistēmas, kurās koki tiek audzēti platībās, ko vienlaikus izmanto lauksaimniecībā;

24)

“atmaksājams avanss” ir tāds aizdevums projektam, ko izmaksā vienā vai vairākos maksājumos un kura atlīdzināšanas nosacījumi ir atkarīgi no projekta rezultāta;

25)

“projekta vai darbības sākums” ir darbības vai ar ieguldījumu saistītu būvdarbu sākums vai pirmā juridiski saistošā apņemšanās pasūtīt aprīkojumu vai izmantot pakalpojumus, vai citas saistības, kas padara projektu vai darbību neatgriezenisku, — atkarībā no tā, kas sākas pirmais; zemes pirkšanu un tādus sagatavošanās darbus kā atļauju saņemšana un priekšizpētes veikšana neuzskata par darbu vai darbības sākumu;

26)

“lieli uzņēmumi” ir uzņēmumi, kas neatbilst I pielikumā noteiktajiem kritērijiem;

27)

“pēctecīga fiskālā shēma” ir nodokļu atvieglojumu shēma, kas ir iepriekš pastāvējušas nodokļu atvieglojumu shēmas grozīta versija un aizstāj iepriekšējo shēmu;

28)

“atbalsta intensitāte” ir atbalsta bruto summa pirms nodokļu un citu maksu atskaitīšanas, kas izteikta procentos no attiecināmajām izmaksām;

29)

“atbalsta piešķiršanas diena” ir diena, kad saņēmējam saskaņā ar piemērojamo valsts tiesisko regulējumu ir nodotas likumīgās tiesības saņemt atbalstu;

30)

“Savienības standarts” ir obligāts standarts, kas noteikts Savienības tiesību aktos un nosaka aizsardzības līmeni, kurš jāsasniedz atsevišķiem uzņēmumiem, jo īpaši attiecībā uz vidi, higiēnu un dzīvnieku labturību; tomēr standartus vai mērķus, kas noteikti Savienības līmenī un ir saistoši dalībvalstīm, bet ne atsevišķiem uzņēmumiem, neuzskata par Savienības standartiem;

31)

“lauku attīstības programma” ir lauku attīstības programma, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 6. panta 1. punktā;

32)

“neienesīgs ieguldījums” ir ieguldījums, kas nerada saimniecības vērtības vai ienesīguma būtisku pieaugumu;

33)

“ieguldījumi ar mērķi panākt atbilstību Savienības standartam” ir ieguldījumi, kas veikti ar mērķi panākt atbilstību Savienības standartam pēc pārejas perioda, kurš paredzēts Savienības tiesību aktos;

34)

“gados jaunais lauksaimnieks” ir persona, kas atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienā ir ne vairāk kā 40 gadu vecs, kam ir atbilstošas profesionālās prasmes un kompetence un kas pirmo reizi dibina lauku saimniecību kā šīs saimniecības vadītājs;

35)

“tālākie reģioni” ir reģioni, kas norādīti Līguma 349. panta pirmajā daļā;

36)

“Egejas jūras nelielās salas” ir nelielās salas, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 229/2013 (26) 1. panta 2. punktā;

37)

“mazāk attīstītie reģioni” ir reģioni, kuros iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 75 % no ES-27 vidējā IKP;

38)

“ES-25” ir tās 25 Savienības dalībvalstis, kas bija Savienības dalībvalstis 2005. gada maijā;

39)

“ES-27” ir tās 27 Savienības dalībvalstis, kas bija Savienības dalībvalstis 2007. gada janvārī;

40)

“kapitālie darbi” ir darbi, kurus veic pats lauksaimnieks vai viņa strādnieki un kuru rezultātā tiek radīts aktīvs;

41)

“no pārtikas kultūraugiem ražota biodegviela” ir biodegviela, kas ražota no labības un citiem cieti saturošiem augiem, cukuru saturošiem augiem un eļļas augiem, kā definēts Komisijas priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru groza Direktīvu 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti, un Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu (27);

42)

“aktīvs lauksaimnieks” ir aktīvs lauksaimnieks Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 (28) 9. panta nozīmē;

43)

“ražotāju grupa un organizācija” ir grupa vai organizācija, kas izveidota ar mērķi:

a)

pielāgot šādu ražotāju grupu vai organizāciju dalībnieku ražošanu un produkciju tirgus prasībām vai

b)

kopīgi laist preces tirgū, ietverot to sagatavošanu pārdošanai, pārdošanas centralizēšanu un piegādi vairumpircējiem, vai

c)

izveidot kopīgus noteikumus par ražošanas informāciju, jo īpaši attiecībā uz ražas novākšanu un pieejamību, vai

d)

veikt citus pasākumus, kurus var veikt ražotāju grupas vai organizācijas, piemēram, darījumdarbības un tirgvedības prasmju attīstīšana un inovācijas procesu organizēšana un veicināšana;

44)

“pastāvīgās izmaksas, kas izriet no dalības kvalitātes shēmā” ir izmaksas, kas radušās, iesaistoties atbalstītā kvalitātes shēmā, un gada iemaksa par dalību minētajā shēmā, vajadzības gadījumā arī izdevumi par pārbaudēm, kas nepieciešamas, lai pārbaudītu atbilstību kvalitātes shēmas specifikācijām;

45)

“konsultācijas” ir visas konsultācijas, kas sniegtas saskaņā ar vienu un to pašu līgumu;

46)

“lauku mājsaimniecības loceklis” ir fiziska vai juridiska persona vai fizisku vai juridisku personu grupa neatkarīgi no tā, kāds juridiskais statuss saskaņā ar valsts tiesību aktiem piešķirts grupai un tās locekļiem, izņemot laukstrādniekus;

47)

“transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (TSE) un govju sūkļveida encefalopātijas (GSE) testu izmaksas” ir visas izmaksas, ieskaitot vajadzīgo testu komplektu, paraugu ņemšanai un laboratoriskai testēšanai vajadzīgo paraugu ņemšanas, transportēšanas, testēšanas, uzglabāšanas un iznīcināšanas izmaksas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001 (29) X pielikuma C nodaļu;

48)

“ciltsgrāmata” ir jebkura grāmata, reģistrs, fails vai datu nesējs:

a)

kuru uztur audzētāju organizācija vai apvienība, ko oficiāli atzinusi dalībvalsts, kurā šī audzētāju organizācija vai apvienība izveidota, un

b)

kurā ierakstīti vai reģistrēti attiecīgie tīršķirnes vaislinieki, norādot to priekštečus;

49)

“aizsargājamais dzīvnieks” ir jebkurš dzīvnieks, kas ir aizsargājams saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem;

50)

“pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācija” ir tāds subjekts (piemēram, universitāte vai zinātniskais institūts, tehnoloģiju pārneses aģentūra, inovāciju starpniecības struktūra, uz pētniecību orientēta fiziskas vai virtuālas sadarbības subjekts) neatkarīgi no tā juridiskā statusa (organizēts saskaņā ar publiskajām vai privātajām tiesībām) vai finansēšanas veida, kura galvenais mērķis ir neatkarīgi veikt fundamentālos pētījumus, rūpnieciskos pētījumus vai eksperimentālo izstrādi vai plaši izplatīt šādu darbību rezultātus, izmantojot mācīšanu, publikācijas vai zināšanu pārnesi. Ja šāds subjekts veic arī saimniecisko darbību, minētās saimnieciskās darbības finansējums, izmaksas un ieņēmumi ir jāuzskaita atsevišķi. Uzņēmumi, kas var ietekmēt šādu subjektu kā, piemēram, tā akcionāri vai dalībnieki, nedrīkst iegūt prioritāru piekļuvi tā pētnieciskajām jaudām vai radītajiem rezultātiem;

51)

“godīga konkurence” ir apstākļi, kuros līgumslēdzēju pušu darījuma nosacījumi neatšķiras no tiem, kas būtu paredzēti, slēdzot darījumu starp neatkarīgiem uzņēmumiem, un nesatur slepenas vienošanās elementus. Uzskata, ka godīgas konkurences principam atbilst darījumi, kas noslēgti atklātas, pārredzamas un beznosacījumu procedūras rezultātā;

52)

“ātraudzīgi koki” ir īsas cirtes aprites mežs, kur koku audzēšanā plānotā cirtes aprite ir noteikta ne mazāk par 8 gadiem un ne vairāk par 20 gadiem;

53)

“koki audzēšanai īscirtmeta atvasājos” ir dalībvalstu noteiktu sugu koki ar KN kodu 06 02 9041, kas veido daudzgadīgu kokaugu stādījumus, kuros saknes vai celmi pēc ražas novākšanas paliek zemē, bet jaunie dzinumi parādās jau nākamajā sezonā, un kuru maksimālo ražas novākšanas ciklu nosaka dalībvalstis;

54)

“darījuma izmaksas” ir papildu izmaksas, kas attiecas uz saistību izpildi, bet nav tieši attiecināmas uz to īstenošanu, vai kas nav iekļautas izmaksās vai negūtajos ienākumos, ko kompensē tieši un ko var aprēķināt, par pamatu ņemot standarta izmaksas;

55)

“cits zemes apsaimniekotājs” ir uzņēmums, kas apsaimnieko zemi, izņemot uzņēmumu, kas darbojas lauksaimniecības nozarē;

56)

“lauksaimniecības produktu pārstrāde nelauksaimniecības produktos” ir tādas darbības ar lauksaimniecības produktu, kuru rezultātā tiek iegūts produkts, kas nav ietverts Līguma I pielikumā;

57)

““a” apgabali” ir apgabali, kas saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu norādīti apstiprinātā reģionālā atbalsta kartē laikposmam no 2014. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim;

58)

““c” apgabali” ir apgabali, kas saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu norādīti apstiprinātā reģionālā atbalsta kartē laikposmam no 2014. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim;

59)

“mazapdzīvoti apgabali” ir apgabali, kurus Komisija par tādiem atzinusi individuālajos lēmumos par reģionālā atbalsta kartēm laikposmam no 2014. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim;

60)

NUTS 3 apgabals” ir apgabals, kas atbilst 3. līmenim kopējā statistiski teritoriālo vienību klasifikācijā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 (30);

61)

“iepriekš nedefinēti “c” apgabali” ir apgabali, ko dalībvalsts pēc saviem ieskatiem var noteikt par “c” apgabaliem ar nosacījumu, ka dalībvalsts pierāda, ka šie apgabali atbilst attiecīgiem sociāli ekonomiskiem kritērijiem, un ka šie apgabali saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu norādīti apstiprinātā reģionālā atbalsta kartē laikposmam no 2014. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim;

62)

“agrākie “a” apgabali” ir apgabali, kas norādīti kā “a” apgabali apstiprinātā reģionālā atbalsta kartē laikposmam no 2011. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 30. jūnijam;

63)

“pārtikas produkti” ir pārtikas produkti, kas nav lauksaimniecības produkti un ir minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (31) I pielikumā.

3. pants

Atbrīvošanas nosacījumi

Atbalsta shēmas, atbalsta shēmu ietvaros piešķirts individuālais atbalsts un ad hoc atbalsts ir saderīgi ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 2. vai 3. punkta nozīmē un ir atbrīvoti no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja minētais atbalsts atbilst visiem šīs regulas I nodaļā paredzētajiem nosacījumiem, kā arī īpašiem nosacījumiem, kas paredzēti šīs regulas III nodaļā.

4. pants

Paziņošanas robežvērtības

1.   Šo regulu nepiemēro individuālam atbalstam, kura bruto dotācijas ekvivalents pārsniedz šādas robežvērtības:

a)

atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecību materiālos vai nemateriālos aktīvos, kas saistīti ar primāro lauksaimniecisko ražošanu, kā minēts 14. pantā: EUR 500 000 vienam uzņēmumam vienā ieguldījumu projektā;

b)

atbalsts ieguldījumiem par lauku saimniecības ēkas pārvietošanu, kuras rezultātā tiek modernizēti objekti vai palielināta ražošanas jauda, kā minēts 16. panta 4. punktā: EUR 500 000 vienam uzņēmumam vienā ieguldījumu projektā;

c)

atbalsts ieguldījumiem, kas saistīti ar lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību, kā minēts 17. pantā: EUR 7,5 miljoni vienam uzņēmumam vienā ieguldījumu projektā;

d)

atbalsts ieguldījumiem tāda kultūras un dabas mantojuma saglabāšanai, kas atrodas lauku saimniecībā, kā minēts 29. pantā: EUR 500 000 vienam uzņēmumam vienā ieguldījumu projektā;

e)

atbalsts pētniecībai un izstrādei lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē, kā minēts 31. pantā: EUR 7,5 miljoni vienā projektā;

f)

atbalsts apmežošanai un kokaugiem klātas zemes izveidei, kā minēts 32. pantā: EUR 7,5 miljoni vienā kokaugiem klātu platību ierīkošanas projektā;

g)

atbalsts par agromežsaimniecības sistēmām, kā minēts 33. pantā: EUR 7,5 miljoni vienā agromežsaimniecības sistēmas ierīkošanas projektā;

h)

atbalsts ieguldījumiem meža ekosistēmu izturētspējas un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai, kā minēts 35. pantā: EUR 7,5 miljoni vienā ieguldījumu projektā;

i)

atbalsts ieguldījumiem infrastruktūrā saistībā ar mežsaimniecības attīstību, modernizāciju vai pielāgošanos, kā minēts 40. pantā: EUR 7,5 miljoni vienā ieguldījumu projektā;

j)

atbalsts ieguldījumiem mežsaimniecības tehnoloģijās un mežsaimniecības produktu pārstrādē, mobilizēšanā un tirdzniecībā, kā minēts 41. pantā: EUR 7,5 miljoni vienā ieguldījumu projektā;

k)

atbalsts ieguldījumiem, kas attiecas uz lauksaimniecības produktu pārstrādi nelauksaimniecības produktos vai uz kokvilnas ražošanu, kā minēts 44. pantā: EUR 7,5 miljoni vienā ieguldījumu projektā.

2.   Robežvērtības, kas noteiktas 1. punktā, nedrīkst apiet, atbalsta shēmas un atbalsta projektus mākslīgi sadalot.

5. pants

Atbalsta pārredzamība

1.   Šo regulu piemēro vienīgi atbalstam, kuram ir iespējams iepriekš precīzi aprēķināt dotācijas bruto ekvivalentu, neveicot riska novērtējumu (“pārredzams atbalsts”).

2.   Par pārredzamu atbalstu uzskata šādas atbalsta kategorijas:

a)

atbalsts dotāciju un procentu likmju subsīdiju veidā;

b)

atbalsts aizdevumu veidā, ja dotācijas bruto ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz atsauces likmi, kas ir spēkā dotācijas piešķiršanas laikā;

c)

atbalsts garantiju veidā:

i)

ja dotācijas bruto ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz Komisijas paziņojumā noteiktajām drošības zonas prēmijām, vai

ii)

ja pirms atbalsta īstenošanas garantijas dotācijas bruto ekvivalenta aprēķināšanas metodika pēc tās paziņošanas Komisijai saskaņā ar attiecīgajā valsts atbalsta jomā pieņemtu Komisijas regulu, kas ir spēkā attiecīgajā laikā, ir apstiprināta, pamatojoties uz Komisijas paziņojumu par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā vai to aizstājošu paziņojumu, un apstiprinātā metodika šīs regulas piemērošanas kontekstā attiecas tieši uz attiecīgo garantijas veidu un attiecīgo pamatā esošā darījuma veidu;

d)

atbalsts nodokļu atvieglojumu veidā, ja pasākums paredz robežsummu, kas nodrošina, ka piemērojamā robežvērtība netiek pārsniegta;

e)

atbalsts atmaksājamu avansu veidā, ja atmaksājamā avansa nominālā kopsumma nepārsniedz robežvērtības, kas piemērojamas saskaņā ar šo regulu, vai ja atmaksājamā avansa dotācijas bruto ekvivalenta aprēķināšanas metodika pirms pasākuma īstenošanas ir pieņemta pēc šīs metodikas paziņošanas Komisijai.

3.   Šajā regulā par pārredzamu atbalstu neuzskata šādas atbalsta kategorijas:

a)

atbalsts, ko veido kapitāla iepludināšana;

b)

atbalsts, ko veido riska finansējuma pasākumi.

6. pants

Stimulējoša ietekme

1.   Šo regulu piemēro tikai tādam atbalstam, kam ir stimulējoša ietekme.

2.   Atbalstu uzskata par atbalstu ar stimulējošu ietekmi, ja saņēmējs attiecīgajai dalībvalstij ir iesniedzis rakstisku atbalsta pieteikumu pirms ir uzsākts darbs pie projekta vai darbība. Pieteikumā par atbalsta piešķiršanu jāiekļauj vismaz šāda informācija:

a)

uzņēmuma nosaukums un lielums;

b)

projekta vai darbības apraksts, tostarp sākuma un beigu datums;

c)

projekta vai darbības norises vieta;

d)

attiecināmo izmaksu saraksts;

e)

veids (dotācija, aizdevums, garantija, atmaksājams avanss vai cits) un projektam/darbībai nepieciešamā publiskā finansējuma summa.

3.   Uzskata, ka lieliem uzņēmumiem piešķiramam ad hoc atbalstam ir stimulējoša ietekme, ja papildus tam, ka ir nodrošināta 2. punktā paredzētā nosacījuma izpilde, dalībvalsts pirms attiecīgā ad hoc atbalsta piešķiršanas ir pārliecinājusies, ka saņēmēja sagatavotā dokumentācija pierāda, ka atbalsts radīs vienu vai vairākus šādus rezultātus:

a)

atbalsta ietekmē ir būtiski palielinājusies projekta vai darbības joma;

b)

atbalsta ietekmē ir būtiski palielinājusies kopsumma, ko saņēmējs tērējis projektam vai darbībai;

c)

ir būtiski palielinājies attiecīgā projekta vai darbības pabeigšanas ātrums;

d)

ieguldījumu ad hoc atbalsta gadījumā projekts vai darbība attiecīgajā lauku apvidū vispār netiktu īstenota vai bez atbalsta attiecīgajā lauku apvidū nebūtu saņēmējam pietiekami rentabla.

4.   Atkāpjoties no 2. un 3. punkta, uzskata, ka pasākumiem nodokļu atvieglojumu veidā ir stimulējoša ietekme, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

ar pasākumu tiesības uz atbalstu ir noteiktas saskaņā ar objektīviem kritērijiem, un dalībvalsts nepieņem atsevišķu lēmumu, un

b)

pasākums ir pieņemts un ir stājies spēkā, pirms tiek sākts darbs pie atbalstītā projekta vai sākta darbība, izņemot pēctecīgo fiskālo shēmu gadījumā, ja uz darbību jau agrāk ir attiekušās iepriekšējas shēmas nodokļu atvieglojumu veidā.

5.   Atkāpjoties no 2., 3. un 4. punkta, šādām atbalsta kategorijām stimulējošā ietekme nav prasīta vai tiek uzskatīts, ka tā tām piemīt:

a)

atbalsta shēmas zemes konsolidācijai, ja ir izpildīti 15. vai 43. panta nosacījumi un ja

i)

ar atbalsta shēmu tiesības uz atbalstu ir noteiktas saskaņā ar objektīviem kritērijiem, un dalībvalsts nepieņem atsevišķu lēmumu, un

ii)

atbalsta shēma bija pieņemta un bija spēkā pirms atbalsta saņēmējam ir radušās attiecināmās izmaksas saskaņā ar 15. pantu vai 43. pantu;

b)

atbalsts noieta veicināšanas pasākumiem, veidojot publikācijas ar mērķi paaugstināt informētību par lauksaimniecības produktiem plašā sabiedrībā, ja ir izpildīti 24. panta 2. punkta b) apakšpunkta nosacījumi;

c)

atbalsts zaudējumu atlīdzināšanai, ko rada dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, ja ir izpildīti 25. panta nosacījumi;

d)

atbalsts izmaksu kompensēšanai, ko rada dzīvnieku slimību un augiem kaitīgo organismu apkarošana, un kaitējuma atlīdzināšanai, ko rada šīs dzīvnieku slimības un augiem kaitīgie organismi, ja ir izpildīti 26. panta 9. un 10. punkta nosacījumi;

e)

atbalsts tādu izmaksu segšanai, ko rada kritušo dzīvnieku savākšana un iznīcināšana, ja ir izpildīti 27. panta 1. punkta c), d) un e) apakšpunkta nosacījumi;

f)

atbalsts ieguldījumiem tāda kultūras un dabas mantojuma saglabāšanai, kas atrodas lauku saimniecībās saskaņā ar 29. pantu;

g)

atbalsts dabas katastrofu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai, ja ir izpildīti 30. panta nosacījumi;

h)

atbalsts pētniecībai un izstrādei lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē, ja ir izpildīti 31. panta nosacījumi;

i)

atbalsts tādu bojājumu novēršanai, ko mežam nodarījuši meža ugunsgrēki, dabas katastrofas, nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, augiem kaitīgie organismi, dzīvnieku slimības, katastrofāli notikumi un ar klimata pārmaiņām saistīti notikumi, kā noteikts 34. panta 5. punkta d) apakšpunktā, ja ir izpildīti 34. pantā paredzētie nosacījumi.

7. pants

Atbalsta intensitāte un attiecināmās izmaksas

1.   Lai aprēķinātu atbalsta intensitāti un attiecināmās izmaksas, izmanto lielumus, no kuriem nav atvilkti nodokļi vai citas maksas. Attiecināmās izmaksas pamato ar dokumentāriem pierādījumiem, kas ir skaidri, konkrēti un aktuāli.

2.   Par samaksāto pievienotās vērtības nodokli (PVN) nevar pretendēt uz atbalstu, izņemot, ja tas nav atgūstams saskaņā ar valsts tiesību aktiem PVN jomā.

3.   Ja atbalstu piešķir citā veidā, nevis kā dotāciju, atbalsta summa ir atbalsta dotācijas bruto ekvivalents.

4.   Atbalstu, kas izmaksājams vairākās daļās, diskontē atbilstoši tā vērtībai atbalsta piešķiršanas dienā. Attiecināmās izmaksas diskontē atbilstoši to vērtībai piešķiršanas dienā. Procentu likme, kas izmantojama diskontēšanai, ir diskonta likme, kas piemērojama atbalsta piešķiršanas dienā.

5.   Ja atbalstu piešķir nodokļu atvieglojumu veidā, atbalsta daļu diskontēšanu veic, pamatojoties uz diskonta likmēm, kas piemērojamas attiecīgajās dienās, kad stājas spēkā nodokļu atvieglojumi.

6.   Ja atbalstu piešķir atmaksājamu avansu veidā, kurus, ja nav pieņemtas metodikas to dotācijas bruto ekvivalenta aprēķināšanai, izsaka kā attiecināmo izmaksu procentuālo daļu, un ja pasākums paredz, ka projekta sekmīga iznākuma gadījumā, ko nosaka, pamatojoties uz saprātīgu un piesardzīgu hipotēzi, avansi tiks atmaksāti ar procentu likmi, kas ir vismaz vienāda ar atbalsta piešķiršanas dienā piemērojamo diskonta likmi, III nodaļā noteikto atbalsta maksimālo intensitāti var palielināt par 10 procentu punktiem.

8. pants

Kumulēšana

1.   Lai noteiktu, vai ir ievērotas 4. pantā noteiktās paziņošanas robežvērtības un III nodaļā noteiktā atbalsta maksimālā intensitāte un atbalsta maksimālās summas, ņem vērā atbalstītajai darbībai, projektam vai uzņēmumam piešķirtā valsts atbalsta kopsummu.

2.   Ja Savienības finansējums, kuru centrāli pārvalda Savienības iestādes, aģentūras, kopuzņēmumi vai citas struktūras un kurš nav dalībvalsts tiešā vai netiešā kontrolē, tiek apvienots ar valsts atbalstu, tad, lai noteiktu, vai ir ievērotas paziņošanas robežvērtības un atbalsta maksimālā intensitāte vai atbalsta maksimālā summa, ņem vērā vienīgi valsts atbalstu, ja vien publiskā finansējuma kopsumma, kas piešķirta attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, nepārsniedz labvēlīgākās finansējuma likmes, kuras noteiktas piemērojamajos Savienības tiesību aktos.

3.   Atbalstu, kura attiecināmās izmaksas ir nosakāmas un kuram ar šo regulu piešķirts atbrīvojums no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, var kumulēt ar:

a)

citu valsts atbalstu, ja vien šie pasākumi attiecas uz dažādām nosakāmām attiecināmajām izmaksām;

b)

citu valsts atbalstu attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām, kas daļēji vai pilnībā pārklājas, tikai tādā gadījumā, ja šādas kumulēšanas rezultātā netiek pārsniegta saskaņā ar šo regulu piemērojamā lielākā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa.

4.   Atbalstu, kura attiecināmās izmaksas nav nosakāmas un kuram saskaņā ar šīs regulas 18. un 45. pantu piešķirts atbrīvojums, var kumulēt ar citu valsts atbalstu, kura attiecināmās izmaksas ir nosakāmas.

Atbalstu, kura attiecināmās izmaksas nav nosakāmas, var kumulēt ar citu valsts atbalstu, kura attiecināmās izmaksas nav nosakāmas, nepārsniedzot attiecīgo augstāko kopējā finansējuma robežvērtību, kas konkrētā gadījuma īpašajiem apstākļiem noteikta šajā vai citā Komisijas pieņemtā grupu atbrīvojuma regulā vai lēmumā.

5.   Valsts atbalstu, kam piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šīs regulas III nodaļas 1., 2. un 3. iedaļu, nekumulē ar maksājumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1305/2013 81. panta 2. punktā un 82. pantā attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja šādas kumulēšanas rezultātā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa pārsniedz šajā regulā noteikto atbalsta intensitāti.

6.   Valsts atbalstu, kam piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šo regulu, nekumulē ar de minimis atbalstu attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja šādas kumulēšanas rezultātā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa pārsniedz III nodaļā noteikto atbalsta intensitāti un atbalsta summu.

7.   Atbalstu ieguldījumiem, kuru mērķis ir atjaunot lauksaimnieciskās ražošanas potenciālu, kā minēts šīs regulas 14. panta 3. punkta (e) apakšpunktā, nekumulē ar atbalstu materiālā kaitējuma atlīdzināšanai, kas minēts šīs regulas 25., 26. un 30. pantā.

8.   Darbības sākšanas atbalstu ražotāju grupām un organizācijām lauksaimniecības nozarē, kā minēts šīs regulas 19. pantā, nekumulē ar atbalstu ražotāju grupu un organizāciju izveidei lauksaimniecības nozarē, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 27. pantā.

Darbības sākšanas atbalstu gados jaunajiem lauksaimniekiem un darbības sākšanas atbalstu mazo lauku saimniecību attīstībai, kā minēts šīs regulas 18. pantā, nekumulē ar atbalstu darījumdarbības sākšanai gados jauniem lauksaimniekiem vai mazo lauku saimniecību attīstībai, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 19. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un iii) punktos, ja šādas kumulēšanas rezultātā atbalsta summa pārsniedz šajā regulā noteiktās atbalsta summas.

9. pants

Publicēšana un informācija

1.   Vēlākais 10 darba dienas pirms dienas, kad spēkā stājusies atbalsta shēma, kas saskaņā ar šo regulu atbrīvota no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, vai pirms dienas, kad tiek piešķirts saskaņā ar šo regulu atbrīvots ad hoc atbalsts, dalībvalstis nosūta Komisijai kopsavilkuma informāciju par šādu atbalstu šīs regulas II pielikumā noteiktajā standartizētajā formātā, izmantojot Komisijas elektroniskās paziņošanas sistēmu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 794/2004 3. pantu.

Komisija 10 darbdienu laikā pēc minētā kopsavilkuma informācijas saņemšanas nosūta dalībvalstij paziņojumu par saņemšanu, kurā norādīts atbalsta identifikācijas numurs.

2.   Attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka visaptverošā valsts vai reģionāla līmeņa valsts atbalsta tīmekļa vietnē publicē:

a)

kopsavilkuma informāciju, kas minēta 1. Punktā, vai saiti uz to;

b)

katra 1. punktā minētā atbalsta pasākuma pilnu tekstu, tostarp tā grozījumus, vai saiti, kas nodrošina piekļuvi pilnam tekstam;

c)

šīs regulas III pielikumā minēto informāciju par katru individuālu atbalsta piešķīrumu, kas pārsniedz:

i)

EUR 60 000 saņēmējiem, kuri darbojas primārās lauksaimnieciskās ražošanas jomā;

ii)

EUR 500 000 saņēmējiem, kuri darbojas tādās jomās kā lauksaimniecības produktu pārstrāde, lauksaimniecības produktu tirdzniecība, mežsaimniecības nozare vai darbības, kas neietilpst Līguma 42. panta darbības jomā.

3.   Shēmām nodokļu atvieglojumu veidā šie nosacījumi uzskatāmi par izpildītiem, ja dalībvalstis publicē prasīto informāciju par individuālā atbalsta summām pa šādiem intervāliem (miljonos euro):

a)

0,06–0,5 tikai primārās lauksaimnieciskās ražošanas jomā;

b)

0,5–1;

c)

1 līdz 2;

d)

2 līdz 5;

e)

5 līdz 10;

f)

10 līdz 30 un

g)

30 un vairāk.

4.   Šā panta 2. punkta c) apakšpunktā minēto informāciju organizē un dara pieejamu III pielikumā aprakstītajā standartizētajā veidā, un nodrošina efektīvas meklēšanas un lejupielādēšanas funkcijas. Šā panta 2. punktā minēto informāciju publicē 6 mēnešu laikā no atbalsta piešķiršanas dienas vai, ja atbalsts ir nodokļu atvieglojumu veidā, — viena gada laikā no dienas, kad jāiesniedz nodokļu deklarācija, un nodrošina, ka šī informācija ir pieejama vismaz 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas.

5.   Šā panta 1. punktā minētās atbalsta shēmas vai ad hoc atbalsta pilnais teksts jo īpaši ietver skaidru atsauci uz šo regulu, proti, ir norādīts tās nosaukums un atsauce uz publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un konkrētiem III nodaļas noteikumiem, uz kuriem attiecas minētais akts, vai — attiecīgā gadījumā — valsts tiesību aktiem, kuri nodrošina šīs regulas attiecīgo noteikumu ievērošanu. Tekstam pievieno tā īstenošanas noteikumus un grozījumus.

6.   Komisija savā tīmekļa vietnē publicē:

a)

kopsavilkuma informāciju, kas minēta 1. punktā;

b)

saites uz visu dalībvalstu valsts atbalsta tīmekļa vietnēm, kas minētas 2. punktā.

7.   Dalībvalstis izpilda 2., 3. un 4. punkta noteikumus vēlākais divos gados pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

10. pants

Otrreizēja nepublicēšana

Ja individuālā atbalsta piešķīrums ietilpst Regulas (ES) Nr. 1305/2013 darbības jomā un tiek līdzfinansēts no ELFLA vai piešķirts kā valsts papildu finansējums šādam līdzfinansētam pasākumam, dalībvalsts var nolemt to nepublicēt šīs regulas 9. panta 2. punktā minētajā valsts atbalsta tīmekļa vietnē, ja šis individuālā atbalsta piešķīrums ir jau publicēts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 (32) 111., 112. un 113. pantu. Šādā gadījumā dalībvalsts šīs regulas 9. panta 2. punktā minētajā valsts atbalsta tīmekļa vietnē ievieto atsauci uz tīmekļa vietni, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1306/2013 111. pantā.

II NODAĻA

PROCEDŪRAS NOTEIKUMI

11. pants

Grupu atbrīvojuma priekšrocības atcelšana

Ja dalībvalsts ir piešķīrusi atbalstu, kas saskaņā ar šo regulu būtu atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punkta paziņošanas prasības, taču nav izpildījusi I–III nodaļas nosacījumus, Komisija pēc tam, kad tā attiecīgajai dalībvalstij ir devusi iespēju izklāstīt savu viedokli, var pieņemt lēmumu, ar ko nosaka, ka par visiem vai daļu no turpmākajiem atbalsta pasākumiem, kurus pieņem attiecīgā dalībvalsts un kuri citādi atbilstu šīs regulas prasībām, ir jāpaziņo Komisijai saskaņā ar Līguma 108. panta 3. punktu. Pienākumu paziņot par atbalstu var ierobežot, attiecinot to tikai uz noteikta veida atbalstu, atbalstu, kas piešķirts par labu noteiktiem saņēmējiem, vai noteiktu attiecīgās dalībvalsts iestāžu pieņemtu atbalstu.

12. pants

Ziņošana

1.   Kā minēts Regulas (EK) Nr. 794/2004 III nodaļā, dalībvalstis nosūta Komisijai elektroniskas formas gada ziņojumu par šīs regulas piemērošanu katrā pilnā vai nepilnā gadā, kurā šī regula ir piemērojama.

2.   Gada ziņojumā iekļauj arī informāciju par:

a)

dzīvnieku slimībām vai augiem kaitīgajiem organismiem, kā minēts 26. pantā;

b)

meteoroloģisko informāciju par dabas katastrofai pielīdzināmo klimatisko apstākļu veidu, laiku, relatīvo spēku un vietu, kā minēts 25. pantā, vai par dabas katastrofām lauksaimniecības nozarē, kā minēts 30. pantā.

13. pants

Uzraudzība

Dalībvalstis kārto detalizētu uzskaiti ar informāciju un pamatojošiem dokumentiem, kas nepieciešami, lai noteiktu, ka ir izpildīti visi šajā regulā paredzētie nosacījumi. Šādu uzskaiti glabā 10 gadus, sākot no dienas, kad ir piešķirts ad hoc atbalsts vai kad ir piešķirts pēdējais atbalsts saskaņā ar atbalsta shēmu. Attiecīgā dalībvalsts 20 darbdienās vai ilgākā laikposmā, kā var būt noteikts pieprasījumā, iesniedz Komisijai visu informāciju un pamatojošos dokumentus, ko Komisija uzskata par vajadzīgiem, lai uzraudzītu šīs regulas piemērošanu.

III NODAĻA

ATBALSTA KATEGORIJAS

1. IEDAĻA

Atbalsts MVU, kuri nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu, lauksaimniecības produktu pārstrādi vai lauksaimniecības produktu tirdzniecību

14. pants

Atbalsts ieguldījumiem tādos lauku saimniecību materiālos vai nemateriālos aktīvos, kas saistīti ar primāro lauksaimniecisko ražošanu

1.   Atbalsts ieguldījumiem tādos lauku saimniecību materiālos vai nemateriālos aktīvos, kas saistīti ar primāro lauksaimniecisko ražošanu, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.–14. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2.   Ieguldījumu var veikt viens vai vairāki saņēmēji, vai arī tas ir saistīts ar materiāliem vai nemateriāliem aktīviem, kurus izmanto viens vai vairāki saņēmēji.

3.   Veicot ieguldījumus, panāk vismaz vienu no šādiem mērķiem:

a)

lauku saimniecības vispārējo darbības rādītāju un ilgtspējas uzlabošana, jo īpaši samazinot ražošanas izmaksas vai uzlabojot un pārkārtojot ražošanu;

b)

dabas vides, higiēnas apstākļu vai dzīvnieku labturības standartu uzlabošana, ja ar attiecīgo ieguldījumu pārsniedz spēkā esošus Savienības standartus;

c)

ar lauksaimniecības attīstīšanu, pielāgošanu un modernizēšanu saistītas infrastruktūras izveide, tostarp piekļuves nodrošināšana saimniecības zemei, zemes konsolidācija un uzlabošana, energoapgāde un ūdensapgāde un šo resursu taupīšana;

d)

agrovides un klimata mērķu izpilde, tostarp saistībā ar sugu un biotopu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanās stāvokli, kā arī estētiskās vērtības paaugstināšanu Natura 2000 teritorijā vai citā teritorijā ar augstu bioloģisko vērtību, kā noteikts dalībvalstu valsts vai reģionālās lauku attīstības programmās, kamēr vien tie ir neienesīgi ieguldījumi;

e)

tāda ražošanas potenciāla atjaunošana, kuram kaitējumu nodarījušas dabas katastrofas, dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, dzīvnieku slimības un augiem kaitīgie organismi, un iepriekš minēto apstākļu nodarītā kaitējuma novēršana.

4.   Ieguldījums var būt saistīts ar biodegvielas vai enerģijas ražošanu no atjaunojamiem enerģijas avotiem saimniecībā, ja ražošanas apjoms nepārsniedz gada vidējo enerģijas vai degvielas patēriņu attiecīgajā saimniecībā.

Ja ieguldījumu veic biodegvielu ražošanai, ražošanas iekārtu ražošanas jauda nepārsniedz gada vidējo transporta degvielas patēriņu attiecīgajā lauksaimniecības uzņēmumā un saražoto biodegvielu tirgū nepārdod.

Ja ieguldījumu veic siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā no atjaunojamiem enerģijas avotiem lauksaimniecības uzņēmumos, atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtas izmanto tikai saņēmēja paša enerģijas vajadzībām un to ražošanas jauda nepārsniedz siltumenerģijas un elektroenerģijas kopējo gada vidējo enerģijas patēriņu attiecīgajā lauksaimniecības uzņēmumā, ieskaitot tā mājsaimniecību. Elektroenerģijas pārdošana tīklā ir atļauta tikai tad, ja ir ievērots gada pašpatēriņa limits.

Ja ieguldījumu veic vairāki saņēmēji savu biodegvielas un enerģijas vajadzību apmierināšanai, gada vidējo patēriņu uzkrāj līdz daudzumam, kas vienāds ar visu saņēmēju gada vidējo patēriņu.

Ieguldījumi atjaunojamo energoresursu infrastruktūrā, kas patērē vai rada enerģiju, atbilst energoefektivitātes minimālajiem standartiem, ja šādi standarti pastāv valsts līmenī.

Ieguldījumi iekārtās, kuru galvenais mērķis ir elektroenerģijas ražošana no biomasas, nav atbalsttiesīgi, ja vien netiek izmantota siltumenerģijas minimālā procentuālā daļa, kas jānosaka dalībvalstīm.

Dalībvalstis dažāda veida iekārtām nosaka robežvērtības labības un citu cieti saturošu augu un cukuru maksimālajām proporcijām, kā arī bioenerģijas, ieskaitot biodegvielas, ražošanai izmantojamo eļļas augu maksimālajām proporcijām. Atbalsts bioenerģijas ieguldījumu projektiem attiecas tikai uz bioenerģiju, kas atbilst spēkā esošajiem ilgtspējības kritērijiem, kuri paredzēti Savienības tiesību aktos, tostarp Direktīvas 2009/28/EK 17. panta 2.–6. punktā.

5.   Ieguldījums atbilst Savienības tiesību aktiem un attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vides aizsardzības jomā. Atbalstu ieguldījumiem, kam saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES vajadzīgs ietekmes uz vidi novērtējums, piešķir ar nosacījumu, ka par attiecīgo ieguldījumu projektu šāds novērtējums ir veikts un ir sniegta projekta attīstības atļauja pirms dienas, kad tiek piešķirts individuālais atbalsts.

6.   Atbalsts sedz šādas attiecināmās izmaksas:

a)

izmaksas par nekustamā īpašuma celtniecību, iegādi, ieskaitot izpirkumnomu, vai labiekārtošanu, turklāt par zemes iegādi var pretendēt uz atbalstu tikai tad, ja tās izmaksas nepārsniedz 10 % no attiecīgās darbības kopējām attiecināmajām izmaksām;

b)

izdevumi par tehnikas un aprīkojuma iegādi vai iegādi uz nomaksu, nepārsniedzot aktīva tirgus vērtību;

c)

vispārīgās izmaksas, kas saistītas ar a) un b) apakšpunktā minētajiem izdevumiem, piemēram, maksas par arhitektu, inženieru un konsultāciju pakalpojumiem, maksas saistībā ar konsultācijām par ilgtspēju vides un ekonomikas aspektā, tostarp priekšizpēti; priekšizpētes izmaksas būs attiecināmie izdevumi arī tad, ja, pamatojoties uz tās rezultātiem, a) un b) apakšpunktam atbilstīgi izdevumi neradīsies;

d)

programmatūras iegāde vai izstrāde un patentu, licenču, autortiesību un preču zīmju iegāde;

e)

izdevumi par neienesīgiem ieguldījumiem, kas saistīti ar 3. punkta d) apakšpunktā minētajiem mērķiem;

f)

attiecībā uz apūdeņošanu — tādu ieguldījumu izmaksas, kuri atbilst šādiem nosacījumiem:

i)

upes baseina apsaimniekošanas plāns, kas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK (33) 13. pantā, ir paziņots Komisijai attiecībā uz visu teritoriju, kurā jāveic ieguldījums, kā arī attiecībā uz visām citām teritorijām, kuru vidi ieguldījums varētu ietekmēt. Pasākumi, kuri atbilstīgi minētās direktīvas 11. pantam jāveic saskaņā ar upes baseina apsaimniekošanas plānu un kuriem ir saikne ar lauksaimniecības nozari, ir precizēti attiecīgajā pasākumu programmā. Ūdens patēriņa mērīšanas sistēmai, kas dod iespēju mērīt ūdens izmantošanu atbalstītā ieguldījuma līmenī, ir jābūt ieviestai, vai tā ir jāievieš kā daļa no ieguldījuma;

ii)

ieguldījuma rezultātā līdzšinējais ūdens patēriņš ir jāsamazina vismaz par 25 %;

Tomēr par f) apakšpunktā minētajiem ieguldījumiem, kas ietekmē pazemes vai virszemes ūdensobjektus, kuriem attiecīgajā upes baseina apsaimniekošanas plānā ar ūdens kvantitāti saistītu iemeslu dēļ noteiktais statuss ir sliktāks par labu, kā arī ieguldījumiem, kuru rezultātā rodas apūdeņotās platības neto pieaugums, kas ietekmē konkrētu pazemes vai virszemes ūdensobjektu, nav tiesību saņemt atbalstu saskaņā ar šo pantu.

Nosacījumus, kas minēti f) apakšpunkta i) un ii) punktā, nepiemēro tādam ieguldījumam esošā iekārtā, kas ietekmē tikai energoefektivitāti, vai ieguldījumam rezervuāra izveidē, vai ieguldījumam attīrīta ūdens izmantošanā, kas neietekmē gruntsūdens tilpi vai virszemes ūdenstilpi;

g)

attiecībā uz ieguldījumiem, kuru mērķis ir atjaunot lauksaimnieciskās ražošanas potenciālu, kuram kaitējumu nodarījušas dabas katastrofas, dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, dzīvnieku slimības vai augiem kaitīgie organismi, attiecināmās izmaksas var ietvert izmaksas, kas radušās, atjaunojot lauksaimnieciskās ražošanas potenciālu līdz tādam līmenim, kāds tas bija pirms attiecīgajiem notikumiem;

h)

attiecībā uz ieguldījumiem, kuru mērķis ir novērst dabas katastrofu, dabas katastrofai pielīdzināmu nelabvēlīgu klimatisko apstākļu, dzīvnieku slimību vai augiem kaitīgo organismu nodarīto kaitējumu, attiecināmās izmaksas var ietvert izmaksas par īpašiem profilaktiskiem pasākumiem.

7.   Citas izmaksas, kas nav minētas 6. punkta a) un b) apakšpunktā, bet ir saistītas ar izpirkumnomas līgumiem, piemēram, iznomātāja peļņa, procentu pārfinansēšanas izmaksas, pieskaitāmās izmaksas un apdrošināšanas izmaksas, nav uzskatāmas par attiecināmajām izmaksām.

Apgrozāmo kapitālu neuzskata par attiecināmajām izmaksām.

8.   Saistībā ar apūdeņošanu no 2017. gada 1. janvāra atbalstu izmaksā tikai dalībvalstis, kuras attiecībā uz upes baseina apgabalu, kurā veic ieguldījumus, nodrošina, ka dažāds ūdens izmantojums lauksaimniecības nozarē dod ieguldījumu ūdens pakalpojumu izmaksu atgūšanā saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 9. panta 1. punkta 1. ievilkumu, attiecīgā gadījumā ņemot vērā atgūšanas sociālo, vides un ekonomisko ietekmi, kā arī skartā reģiona vai reģionu ģeogrāfiskos un klimatiskos apstākļus.

9.   Atbalstu nepiešķir:

a)

ražošanas tiesību, maksājumtiesību un viengadīgu augu iegādei;

b)

viengadīgu augu stādīšanai;

c)

drenāžas darbiem;

d)

ieguldījumiem, kuru mērķis ir nodrošināt atbilstību Savienības standartiem, izņemot atbalstu, ko piešķir gados jauniem lauksaimniekiem 24 mēnešos pēc viņu darbības sākšanas datuma;

e)

dzīvnieku iegādei, izņemot atbalstu, kas piešķirts ieguldījumiem saskaņā ar 3. punkta (e) apakšpunktu.

10.   Atbalstu neattiecina tikai uz konkrētiem lauksaimniecības produktiem, un tādēļ tam ir jābūt pieejamam vai nu visos primārās lauksaimnieciskās ražošanas sektoros, vai visā zemkopības sektorā, vai visā lopkopības sektorā. Tomēr dalībvalstis var izslēgt konkrētus produktus iekšējā tirgus jaudu pārpalikuma vai noieta tirgu trūkuma dēļ.

11.   Atbalstu, kas minēts 1. punktā, nepiešķir, pārkāpjot aizliegumu vai ierobežojumu, kas noteikts Regulā (ES) Nr. 1308/2013, pat ja šādi aizliegumi un ierobežojumi attiecas tikai uz Savienības atbalstu, kas paredzēts minētajā regulā.

12.   Atbalsta intensitāte nepārsniedz:

a)

75 % no attiecināmo izmaksu apjoma tālākajos reģionos;

b)

75 % no attiecināmo izmaksu apjoma Egejas jūras nelielajās salās;

c)

50 % no attiecināmo izmaksu apjoma mazāk attīstītajos reģionos un visos reģionos, kuros laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim IKP uz vienu iedzīvotāju bija mazāks par 75 % no ES-25 vidējā IKP atsauces periodā, bet kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir lielāks par 75 % no ES-27 vidējā IKP;

d)

40 % no attiecināmo izmaksu apjoma citos reģionos.

13.   Ja maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 90 %, 11. punktā minētās likmes var palielināt par 20 procentu punktiem attiecībā uz atbalstu:

a)

gados jaunajiem lauksaimniekiem vai lauksaimniekiem, kuri ir sākuši darbību piecos gados pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienas;

b)

kolektīviem ieguldījumiem, piemēram, noliktavām, kuras izmanto lauksaimnieku grupa, vai telpām, kurās lauksaimniecības produktus sagatavo pirms pārdošanas, un integrētiem projektiem, kas ietver vairākus pasākumus, kuri paredzēti Regulā (ES) Nr. 1305/2013, tostarp pasākumus, kas saistīti ar ražotāju organizāciju apvienošanos;

c)

ieguldījumiem apgabalos, kuros ir dabas radīti vai citi īpaši ierobežojumi;

d)

darbībām, ko atbalsta Eiropas inovācijas partnerības (EIP) ietvaros, piemēram, tādiem ieguldījumiem jaunā stallī vai kūtī, kuri dod iespēju izmēģināt jaunu dzīvnieku turēšanas metodi, kas ir izstrādāta darba grupā, kurā darbojas lauksaimnieki, zinātnieki un nevalstiskas organizācijas dzīvnieku labturības jomā;

e)

ieguldījumiem, kuru mērķis ir uzlabot dabas vidi, higiēnas apstākļus vai dzīvnieku labturības standartus, kā minēts 3. punkta (b) apakšpunktā; šajā gadījumā paaugstinātā likme, kas minēta šajā punktā, attiecas tikai uz papildu izmaksām, kas vajadzīgas, lai sasniegtu līmeni, kurš pārsniedz spēkā esošos Savienības standartus, bet nerada ražošanas jaudas pieaugumu.

14.   Attiecībā uz neienesīgiem ieguldījumiem, kas minēti 3. punkta (d) apakšpunktā, un ieguldījumiem ražošanas potenciāla atjaunošanai, kas minēti 3. punkta (e) apakšpunktā, atbalsta maksimālā intensitāte nepārsniedz 100 %.

Attiecībā uz ieguldījumiem, kas saistīti ar 3. punkta (e) apakšpunktā minētajiem profilaktiskajiem pasākumiem, atbalsta maksimālā intensitāte nepārsniedz 80 %. Tomēr to var palielināt līdz 100 %, ja ieguldījumu kopīgi veic vairāki saņēmēji.

15. pants

Atbalsts lauksaimniecības zemes konsolidācijai

Atbalsts lauksaimniecības zemes konsolidācijai ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un tiek atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā minētās paziņošanas prasības, ja tas atbilst I nodaļas nosacījumiem un tiek piešķirts juridisku un administratīvu izmaksu, tostarp kartēšanas izmaksu segšanai un aprobežojas ar tām, līdz 100 % apmērā no faktiskajām izmaksām.

16. pants

Atbalsts ieguldījumiem, kas saistīti ar lauku saimniecības ēku pārvietošanu

1.   Atbalsts ieguldījumiem, kas saistīti ar lauku saimniecības ēku pārvietošanu, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.5. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2.   Lauku saimniecības ēkas pārvietošanu veic sabiedrības interesēs.

Sabiedrības intereses, uz kurām atsaucas, lai pamatotu atbalsta piešķiršanu saskaņā ar šo pantu, ir norādītas attiecīgās dalībvalsts attiecīgajos noteikumos.

3.   Ja lauku saimniecības ēkas pārvietošana ietver esošu objektu demontāžu, pārvietošanu un atkārtotu uzcelšanu, atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 % no faktiskajām šādu darbību izmaksām.

4.   Ja papildus esošu objektu demontāžai, pārvietošanai un atkārtotai uzcelšanai, kā minēts 3. punktā, pārvietošanas rezultāts ir šo objektu modernizācija vai ražošanas jaudas pieaugums, ieguldījumu atbalsta intensitāti, kas minēta 14. panta 13. un 14. punktā, piemēro attiecībā uz izmaksām, kas saistītas ar objektu modernizāciju vai ražošanas jaudas pieaugumu.

Šā punkta nolūkā esošas ēkas vai objekta vienkāršu aizstāšanu ar jaunu, modernu ēku vai objektu, ja netiek būtiski mainīts saistītais ražošanas process vai tehnoloģija, neatzīst par saistītu ar modernizāciju.

5.   Atbalsta maksimālā intensitāte var sasniegt līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām, ja pārvietošana ir saistīta ar darbībām, ko veic lauku apdzīvoto vietu tuvumā, lai uzlabotu dzīves kvalitāti vai lauku apdzīvotās vietas ekoloģiskos raksturlielumus.

17. pants

Atbalsts ieguldījumiem, kas saistīti ar lauksaimniecības produktu pārstrādi un lauksaimniecības produktu tirdzniecību

1.   Atbalsts ieguldījumiem tādos materiālos vai nemateriālos aktīvos, kas saistīti ar lauksaimniecības produktu pārstrādi un lauksaimniecības produktu tirdzniecību, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.10. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2.   Ieguldījums attiecas uz lauksaimniecības produktu pārstrādi vai lauksaimniecības produktu tirdzniecību.

3.   Ieguldījums saistībā ar biodegvielu, kas ražotas no pārtikas kultūraugiem, ražošanu nav atbalsttiesīgs saskaņā ar šo pantu.

4.   Ieguldījums atbilst Savienības tiesību aktiem un attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vides aizsardzības jomā. Ieguldījumam, kuram saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES nepieciešams vides ietekmējuma novērtējums, atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka attiecīgajam ieguldījuma projektam pirms individuālā atbalsta piešķiršanas dienas ir veikts šāds novērtējums un ir piešķirta attīstības atļauja.

5.   Atbalsts sedz šādas attiecināmās izmaksas:

a)

nekustamā īpašuma celtniecība, iegāde, tostarp izpirkumnoma, vai labiekārtošana, turklāt par zemes iegādi var pretendēt uz atbalstu tikai tad, ja tās izmaksas nepārsniedz 10 % no attiecīgās darbības kopējām attiecināmajām izmaksām;

b)

tehnikas un aprīkojuma iegāde vai iegāde uz nomaksu, nepārsniedzot aktīva tirgus vērtību;

c)

vispārīgās izmaksas, kas saistītas ar (a) un (b) apakšpunktā minētajiem izdevumiem, piemēram, maksas par arhitektu, inženieru un konsultāciju pakalpojumiem, maksas saistībā ar konsultācijām par ilgtspēju vides un ekonomikas aspektā, tostarp priekšizpēti; priekšizpētes izmaksas būs attiecināmie izdevumi arī tad, ja, pamatojoties uz tās rezultātiem, (a) un (b) apakšpunktam atbilstīgi izdevumi neradīsies;

d)

datoru programmatūras iegāde vai izstrāde un patentu, licenču, autortiesību un preču zīmju iegāde.

6.   Citas izmaksas, kas nav minētas 5. punkta a) un b) apakšpunktā, bet ir saistītas ar izpirkumnomas līgumiem, piemēram, iznomātāja peļņa, procentu pārfinansēšanas izmaksas, pieskaitāmās izmaksas un apdrošināšanas izmaksas, nav uzskatāmas par attiecināmām izmaksām.

Apgrozāmais kapitāls nav uzskatāms par attiecināmām izmaksām.

7.   Atbalstu nepiešķir ieguldījumiem, kuru mērķis ir nodrošināt atbilstību spēkā esošiem Savienības standartiem.

8.   Atbalstu nepiešķir, pārkāpjot aizliegumu vai ierobežojumu, kas noteikts Regulā (ES) Nr. 1308/2013, pat ja šādi aizliegumi un ierobežojumi attiecas tikai uz Savienības atbalstu, kas paredzēts minētajā regulā.

9.   Atbalsta intensitāte nepārsniedz:

a)

75 % no attiecināmo izmaksu apjoma tālākajos reģionos;

b)

75 % no attiecināmo izmaksu apjoma Egejas jūras nelielajās salās;

c)

50 % no attiecināmo izmaksu apjoma mazāk attīstītajos reģionos un visos reģionos, kuros 2007.–2013. gada laikposmā IKP uz vienu iedzīvotāju bija mazāks par 75 % no ES-25 vidējā IKP atsauces periodā, bet kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir lielāks par 75 % no ES-27 vidējā IKP;

d)

40 % no attiecināmo izmaksu apjoma citos reģionos.

10.   Ar nosacījumu, ka maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 90 %, 9. punktā minētās likmes var palielināt par 20 procentu punktiem attiecībā uz atbalstu:

a)

saistībā ar ražotāju organizāciju apvienošanu vai

b)

darbībām, ko atbalsta EIP satvarā.

18. pants

Darbības sākšanas atbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem un mazo lauku saimniecību attīstībai

1.   Darbības sākšanas atbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem un darbības sākšanas atbalsts mazo lauku saimniecību attīstībai ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.7. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2.   Atbalstu piešķir šīs regulas 2. panta 34. punktā definētajiem gados jaunajiem lauksaimniekiem vai dalībvalstu definētām mazajām lauku saimniecībām.

Dalībvalstu mazo lauku saimniecību definīcija tiek iekļauta attiecīgajās lauku attīstības programmās, un šo definīciju apstiprina Komisija.

Dalībvalstis nosaka maksimālo un minimālo robežvērtību attiecībā uz piekļuvi gados jaunajiem lauksaimniekiem paredzētajam darbības sākšanas atbalstam un mazo lauku saimniecību attīstībai paredzētajam atbalstam lauku saimniecības ražošanas potenciāla izteiksmē, kas mērīts standarta produkcijā, kā definēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 1242/2008 (34) 5. pantā, vai līdzvērtīgā izteiksmē. Minimālā robežvērtība, kas ļauj saņemt gados jaunajiem lauksaimniekiem paredzēto darbības sākšanas atbalstu, ir augstāka par maksimālo robežvērtību, kas ļauj saņemt mazo lauku saimniecību attīstībai paredzēto atbalstu.

Atbalstu var saņemt vienīgi mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi.

3.   Ja atbalsts tiek piešķirts gados jaunam lauksaimniekam, kas veido uzņēmumu ar juridiskas personas statusu, gados jaunais lauksaimnieks nodrošina faktisku ilgtermiņa juridiskās personas kontroli attiecībā uz lēmumiem par saimniecības pārvaldīšanu, ieņēmumiem un finansiālo risku. Ja vairākas fiziskas personas, tostarp personas, kas nav gados jauni lauksaimnieki, piedalās juridiskās personas kapitālā vai pārvaldībā, gados jaunais lauksaimnieks spēj īstenot šādu faktisku ilgtermiņa kontroli vai nu viens pats, vai arī kopā ar citiem lauksaimniekiem. Ja juridisko personu vienpersonīgi vai kopīgi kontrolē cita juridiskā persona, minētās prasības piemēro ikvienai fiziskajai personai, kas kontrolē šo citu juridisko personu.

4.   Atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei ir iesniegts darījumdarbības plāns, kura īstenošana ir jāsāk deviņos mēnešos no dienas, kad pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu.

Darījumdarbības plānā apraksta vismaz:

a)

ja piešķir darbības sākšanas atbalstu gados jaunajiem lauksaimniekiem:

i)

lauku saimniecības sākotnējo situāciju;

ii)

starpposma mērķus un uzdevumus, kas attiecināmi uz lauku saimniecības veikto darbību attīstību;

iii)

informāciju par pasākumiem (tostarp tādiem, kas saistīti ar vides ilgtspēju un resursu efektivitāti), kas nepieciešami lauku saimniecības darbību attīstībai, piemēram, ieguldījumiem, mācībām un konsultācijām;

b)

ja piešķir darbības sākšanas atbalstu mazo lauku saimniecību attīstībai:

i)

lauku saimniecības sākotnējo situāciju un

ii)

informāciju par pasākumiem (tostarp tādiem, kas saistīti ar vides ilgtspēju un resursu efektivitāti), kas varētu sekmēt ekonomiskās dzīvotspējas nodrošināšanu, piemēram, ieguldījumiem, mācībām un sadarbību.

5.   Šā panta 4. punkta a) apakšpunktā minētajiem gados jaunajiem lauksaimniekiem darījumdarbības plānā jāparedz, ka saņēmējam 18 mēnešu laikā no darbības uzsākšanas dienas ir jāpanāk atbilstība aktīva lauksaimnieka definīcijai, kas sniegta 2. panta 42. punktā. Tomēr, ja saņēmējam nav atbilstošu profesionālo prasmju un kompetenču, lai nodrošinātu atbilstību minētajai definīcijai, tiesības uz atbalstu saglabājas, ja saņēmējs apņemas šādas profesionālās prasmes un kompetences iegūt 36 mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu. Minētā apņemšanās ir jāiekļauj darījumdarbības plānā

6.   Atbalstu nodrošina vai izmaksā vismaz divās daļās vai maksājumos laikposmā, kas nepārsniedz piecus gadus.

Gados jaunajiem lauksaimniekiem atbalsta pēdējo daļu vai atbalsta pēdējo maksājumu izmaksā ar nosacījumu, ka ir pareizi īstenots 4. punkta a) apakšpunktā minētais darījumdarbības plāns.

7.   Atbalsta summa vienam gados jaunajam lauksaimniekam tiek piešķirta, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts sociālekonomisko situāciju, un nav lielāka par EUR 70 000.

Atbalsta summa nepārsniedz EUR 15 000 vienai mazajai lauku saimniecībai.

19. pants

Darbības sākšanas atbalsts ražotāju grupām un organizācijām lauksaimniecības nozarē

1.   Darbības sākšanas atbalsts ražotāju grupām un organizācijām ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.9. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2.   Uz atbalstu ir tiesības pretendēt tikai ražotāju grupām un organizācijām, kuras ir oficiāli atzinusi attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde, pamatojoties uz iesniegto darījumdarbības plānu.

3.   Atbalstu piešķir, uzliekot attiecīgajai dalībvalstij par pienākumu pārbaudīt, vai piecos gados pēc ražotāju grupas vai organizācijas oficiālas atzīšanas dienas ir sasniegti 2. punktā minētā darījumdarbības plāna mērķi.

4.   Ražotāju grupas vai organizācijas nolīgumi, lēmumi un saskaņotās darbības atbilst attiecīgajiem konkurences noteikumiem, ko piemēro, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1308/2013 206.–210. pantu.

5.   Atbalstu nepiešķir:

a)

ražošanas organizācijām, subjektiem vai struktūrām, piemēram, uzņēmējsabiedrībām vai kooperatīviem, kuru mērķis ir pārvaldīt vienu vai vairākas lauku saimniecības un kuri tāpēc faktiski ir individuālie ražotāji;

b)

citām lauksaimnieku apvienībām, kuras savu biedru saimniecībās veic uzdevumus, piemēram, sniedz savstarpējo atbalstu un lauku saimniecību atbalsta un apsaimniekošanas pakalpojumus, taču nav iesaistītas piegāžu kopīgā pielāgošanā tirgum;

c)

ražotāju grupām, organizācijām vai apvienībām, kuru mērķi nav saderīgi ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 152. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 3. punktu un 156. pantu.

6.   Atbalsts aptver šādas attiecināmās izmaksas: maksa par piemērotu telpu īri, biroja aprīkojuma, tostarp datortehnikas un programmatūras, iegāde, administratīvā personāla izmaksas, pieskaitāmās izmaksas un juridiskās un administratīvās maksas.

Telpu iegādes gadījumā attiecināmās izmaksas nedrīkst pārsniegt nomas izmaksas atbilstīgi tirgus cenām.

7.   Atbalstu izmaksā kā vienotas likmes atbalstu, veicot ikgadējas izmaksas pirmajos piecos gados no dienas, kurā ražotāju grupu vai organizāciju oficiāli atzinusi kompetentā iestāde, pamatojoties uz tās 2. punktā minēto darījumdarbības plānu.

Pēdējo daļu dalībvalstis izmaksā tikai pēc tam, kad ir pārbaudīta minētā darījumdarbības plāna pareiza īstenošana.

Atbalstu pakāpeniski samazina.

8.   Atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

9.   Atbalsta summa nepārsniedz EUR 500 000.

20. pants

Atbalsts lauksaimniecības produktu ražotāju dalībai kvalitātes shēmās

1.   Turpmāk minētās atbalsta kategorijas lauksaimniecības produktu ražotājiem ir saderīgas ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvotas no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības:

a)

atbalsts jaunai dalībai kvalitātes shēmās, ja tas atbilst šā panta 2.–6. punkta un I nodaļas nosacījumiem;

b)

atbalsts obligāto kontroles pasākumu izmaksu segšanai saistībā ar kvalitātes shēmām, kad kompetentā iestāde veic šos pasākumus saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem vai tie tiek veikti šīs iestādes vārdā, ja atbalsts atbilst šā panta 2., 4., 6., 7. un 8. punkta un I nodaļas nosacījumiem;

c)

atbalsts tirgus izpētes darbību, produktu koncepcijas un izstrādes izmaksu vai kvalitātes shēmu atzīšanas pieteikumu sagatavošanas izmaksu segšanai, ja atbalsts atbilst šā panta 2., 6., 7. un 8. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2.   Šā panta 1. punktā minēto atbalstu piešķir šādām kvalitātes shēmām:

a)

kvalitātes shēmas, kas izveidotas saskaņā ar turpmāk minētajām regulām un noteikumiem:

i)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II daļas II sadaļas I nodaļas 2. iedaļa attiecībā uz vīnu;

ii)

Regula (ES) Nr. 1151/2012;

iii)

Padomes Regula (EK) Nr. 834/2007 (35);

iv)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 110/2008 (36);

v)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 251/2014 (37);

b)

lauksaimniecības produktu kvalitātes shēmas, tostarp lauku saimniecību sertifikācijas shēmas, ko dalībvalstis ir atzinušas par atbilstošām šādiem kritērijiem:

i)

saskaņā ar šādām kvalitātes shēmām saražotā galaprodukta specifika izriet no nepārprotama pienākuma garantēt:

konkrētas produkta īpašības vai

konkrētas lauksaimniecības vai ražošanas metodes, vai

galaprodukta kvalitāti, kas ievērojami pārsniedz komerciālo preču standartus attiecībā uz sabiedrības, dzīvnieku vai augu veselību, dzīvnieku labturību vai vides aizsardzību;

ii)

kvalitātes shēma ir pieejama visiem ražotājiem;

iii)

kvalitātes shēmā ir iekļautas saistošas galaprodukta specifikācijas, un atbilstība šīm specifikācijām pārbauda publiskās iestādes vai neatkarīga inspekcijas struktūra;

iv)

kvalitātes shēma ir pārredzama un nodrošina lauksaimniecības produktu pilnīgu izsekojamību;

c)

brīvprātīgas lauksaimniecības produktu sertifikācijas shēmas, ko attiecīgā dalībvalsts ir atzinusi par atbilstošām prasībām, kuras izklāstītas Komisijas paziņojumā “ES labākās prakses pamatnostādnes ar lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem saistītām brīvprātīgās sertifikācijas shēmām” (38).

3.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto atbalstu piešķir lauksaimniecības produktu ražotājiem kā ikgadēju veicināšanas maksājumu, kura apjomu nosaka atkarībā no pastāvīgo izmaksu apjoma, kas izriet no dalības kvalitātes shēmās.

4.   Šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto atbalstu nepiešķir to kontroļu izmaksu segšanai, kuras veicis pats saņēmējs, vai — ja Savienības tiesību akti paredz, ka kontroļu izmaksas jāsedz lauksaimniecības produktu ražotājiem un to grupām, — nenorādot faktisko izmaksu apjomu.

5.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto atbalstu piešķir uz laikposmu, kas nepārsniedz piecus gadus, un šis atbalsts nepārsniedz EUR 3000 gadā vienam saņēmējam.

6.   Pamatojoties uz objektīvi definētiem nosacījumiem, atbalsts ir pieejams visiem atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem, kuri darbojas attiecīgajā apgabalā.

7.   Šā panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētais atbalsts neparedz tiešus maksājumus saņēmējiem.

Šā panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minēto atbalstu izmaksā struktūrai, kas atbild par kontroles pasākumiem, vai izpētes vai konsultāciju pakalpojumu sniedzējam.

8.   Šā panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētais atbalsts nepārsniedz 100 % no faktiskajām izmaksām.

21. pants

Atbalsts zināšanu pārneses un informācijas pasākumiem

1.   Atbalsts zināšanu pārneses un informācijas pasākumiem ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.8. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2.   Atbalsts attiecas uz profesionālās izglītības un prasmju apguves darbībām, tostarp mācību kursiem, darbsemināriem un praktisko apmācību, demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem.

Atbalsts var aptvert arī īstermiņa pieredzes apmaiņu lauku saimniecībās un saimniecību apmeklējumus.

Atbalsts demonstrējumu pasākumiem var segt attiecīgās ieguldījumu izmaksas.

3.   Atbalsts sedz šādas attiecināmās izmaksas:

a)

izmaksas, kas saistītas ar profesionālās izglītības, prasmju apguves darbību, tostarp mācību kursu, darbsemināru un praktisko apmācību, demonstrējumu pasākumu vai informācijas pasākumu organizēšanu;

b)

dalībnieku ceļa, uzturēšanās un dienas naudas izdevumi;

c)

aizvietošanas pakalpojumu izmaksas dalībnieku prombūtnes gadījumā;

d)

demonstrējumu projektu gadījumā saistībā ar ieguldījumiem:

i)

nekustamā īpašuma celtniecība, iegāde, tostarp izpirkumnoma, vai labiekārtošana, turklāt par zemes iegādi var pretendēt uz atbalstu tikai tad, ja tās izmaksas nepārsniedz 10 % no attiecīgās darbības kopējām attiecināmajām izmaksām;

ii)

tehnikas un aprīkojuma iegāde vai iegāde uz nomaksu, nepārsniedzot aktīva tirgus vērtību;

iii)

vispārīgās izmaksas, kas saistītas ar i) un ii) punktā minētajiem izdevumiem, piemēram, maksas par arhitektu, inženieru un konsultāciju pakalpojumiem, maksas saistībā ar konsultācijām par ilgtspēju vides un ekonomikas aspektā, tostarp priekšizpēti; priekšizpētes izmaksas būs attiecināmie izdevumi arī tad, ja, pamatojoties uz tās rezultātiem, i) un ii) punktam atbilstīgi izdevumi neradīsies;

iv)

datoru programmatūras iegāde vai izstrāde un patentu, licenču, autortiesību un preču zīmju iegāde.

4.   Šā panta 3. punkta (d) apakšpunktā minētās izmaksas ir attiecināmas tikai tādā apmērā, cik tās ir izmantotas demonstrējumu projektam un demonstrējumu projekta laikā.

Par attiecināmajām izmaksām ir uzskatāmas tikai tās amortizācijas izmaksas, kas atbilst projekta ilgumam un ir aprēķinātas saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem.

5.   Šā panta 3. punkta (a) un c) apakšpunktā minētais atbalsts neparedz tiešus maksājumus saņēmējiem.

Atbalstu, kas minēts 3. punkta (a) un (c) apakšpunktā, izmaksā zināšanu pārneses un informācijas pasākumu nodrošinātājam.

6.   Struktūrām, kas piedāvā zināšanu pārneses un informācijas pasākumu pakalpojumus, ir šo uzdevumu veikšanai piemērotas spējas, proti, atbilstoši kvalificēts un regulāri apmācīts personāls.

Šā panta 2. punktā norādītos pasākumus var nodrošināt ražotāju grupas vai citas organizācijas neatkarīgi no to lieluma.

7.   Pamatojoties uz objektīvi definētiem nosacījumiem, atbalsts ir pieejams visiem atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem, kuri darbojas attiecīgajā apgabalā.

Ja 2. punktā minētos pasākumus nodrošina ražotāju grupas un organizācijas, dalība šādās grupās vai organizācijās nav minēto pasākumu pieejamības nosacījums.

Jebkurš ieguldījums attiecīgās ražotāju grupas vai organizācijas administratīvo izmaksu segšanā, ko neveic tās biedri, nedrīkst pārsniegt 2. punktā minēto pasākumu veikšanas izmaksas.

8.   Atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

Attiecībā uz 3. punkta (d) apakšpunktā minētajiem demonstrējumu projektiem maksimālā atbalsta summa nepārsniedz EUR 100 000 triju fiskālo gadu laikā.

22. pants

Atbalsts konsultāciju pakalpojumiem

1.   Atbalsts konsultāciju pakalpojumiem ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.8. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2.   Atbalsta mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem, kuri darbojas lauksaimniecības nozarē, un gados jaunajiem lauksaimniekiem izmantot konsultāciju pakalpojumus, kas uzlabotu viņu uzņēmuma vai ieguldījuma ekonomiskos rādītājus un ekoloģiskos raksturlielumus, kā arī nekaitīgumu klimatam un izturētspēju.

3.   Konsultācijas ir saistītas vismaz ar vienu Savienības lauku attīstības prioritāti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 5. pantu un aptver vismaz vienu no šādiem elementiem:

a)

pienākumus, kas izriet no tiesību aktos paredzētajām pārvaldības prasībām vai labu lauksaimniecības un vides apstākļu standartiem un kas ir paredzēti Regulas (ES) Nr. 1306/2013 VI sadaļas I nodaļā;

b)

attiecīgā gadījumā, klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas 3. nodaļā, un lauksaimniecības zemes uzturēšanu, kas noteikta minētās regulas 4. panta 1. Punkta c) apakšpunktā;

c)

pasākumus, kuru mērķis ir modernizācija, konkurētspējas veidošana, nozares integrācija, inovācija, orientēšanās uz tirgu, kā arī uzņēmējdarbības veicināšana;

d)

prasības, ko dalībvalstis noteikušas, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK 11. panta 3. punktu;

e)

prasības, ko dalībvalstis noteikušas, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 (39) 55. pantu un jo īpaši lai ievērotu integrētās augu aizsardzības vispārējos principus, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/128/EK (40) 14. pantā;

f)

attiecīgā gadījumā, darba drošības standartus vai ar lauku saimniecību saistītus drošības standartus;

g)

konkrētas konsultācijas lauksaimniekiem, kuri pirmoreiz dibina savu lauku saimniecību, ieskaitot konsultācijas par ilgtspēju ekonomikas un vides aspektā.

4.   Konsultācijas var aptvert arī citus jautājumus, kas nav minēti šā panta 3. punktā un ir saistīti ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, bioloģisko daudzveidību un ūdens aizsardzību, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 I pielikumā, vai jautājumus, kas saistīti ar lauku saimniecības ekonomiskajiem rādītājiem un ekoloģiskajiem raksturlielumiem, tostarp konkurētspējas aspektiem. Tās var ietvert konsultācijas saistībā ar īsu piegādes ķēžu izveidi, bioloģisko lauksaimniecību un ar lopkopību saistītiem veselības aspektiem.

5.   Atbalsts neparedz tiešus maksājumus saņēmējiem. Atbalstu izmaksā konsultāciju pakalpojumu sniedzējam.

6.   Struktūrām, kas izvēlētas sniegt konsultāciju pakalpojumus, ir atbilstoši resursi, proti, regulāri apmācīts un kvalificēts personāls, un konsultāciju pieredze un uzticamība jomās, kurās tās sniedz konsultācijas.

Konsultāciju pakalpojumus var nodrošināt ražotāju grupas vai citas organizācijas neatkarīgi no to lieluma.

Sniedzot konsultācijas, konsultāciju pakalpojumu sniedzējs ņem vērā informācijas neatklāšanas pienākumus, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1306/2013 13. panta 2. punktā.

7.   Pamatojoties uz objektīvi definētiem nosacījumiem, atbalsts ir pieejams visiem atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem, kuri darbojas attiecīgajā apgabalā.

Ja konsultāciju pakalpojumus nodrošina ražotāju grupas un organizācijas, dalība šādās grupās vai organizācijās nav pakalpojuma pieejamības nosacījums.

Jebkurš ieguldījums attiecīgās grupas vai organizācijas administratīvo izmaksu segšanā, ko neveic tās biedri, nedrīkst pārsniegt konsultāciju pakalpojuma sniegšanas izmaksas.

8.   Atbalsta apjoms nepārsniedz EUR 1500 par konsultāciju.

23. pants

Atbalsts aizvietošanas pakalpojumiem lauku saimniecībā

1.   Atbalsts aizvietošanas pakalpojumiem lauku saimniecībā ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.–5. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2.   Atbalsts aptver faktiskās izmaksas, kas rodas saistībā ar lauksaimnieka, fiziskas personas, kas ir lauku mājsaimniecības loceklis, vai laukstrādnieka aizvietošanu darba kavējuma laikā slimības, ieskaitot viņa bērna slimības, vai atvaļinājuma, maternitātes vai bērna kopšanas atvaļinājuma dēļ vai nāves gadījumā.

3.   Aizvietošanas kopējais ilgums ir ne vairāk kā 3 mēneši gadā vienam saņēmējam, izņemot aizvietošanu maternitātes vai bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, kas katrā no šiem gadījumiem nepārsniedz 6 mēnešus.

4.   Atbalsts neparedz tiešus maksājumus saņēmējiem.

Atbalstu izmaksā aizvietošanas pakalpojumu sniedzējam.

Aizvietošanas pakalpojumus lauku saimniecībā var nodrošināt ražotāju grupas un organizācijas neatkarīgi no to lieluma. Šajā gadījumā dalība šādās grupās vai organizācijās nav pakalpojuma pieejamības nosacījums.

5.   Atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 % no faktiskajām izmaksām.

24. pants

Atbalsts lauksaimniecības produktu noieta veicināšanas pasākumiem

1.   Atbalsts lauksaimniecības produktu noieta veicināšanas pasākumiem ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.8. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2.   Atbalsts sedz izmaksas par:

a)

konkursu, gadatirgu vai izstāžu organizēšanu un dalību tajos;

b)

publikācijām, kuru mērķis ir sekmēt plašākas sabiedrības informētību par lauksaimniecības produktiem.

3.   Publikācijās, kas minētas 2. punkta (b) apakšpunktā, nemin nevienu uzņēmumu, preču zīmi vai konkrētu izcelsmi.

Tomēr šo ierobežojumu nepiemēro atsaucei uz to lauksaimniecības produktu izcelsmi, uz kuriem attiecas:

a)

kvalitātes shēmas, kas minētas 20. panta 2. punkta a) apakšpunktā, ar nosacījumu, ka atsauce precīzi atbilst tai, kas ir aizsargāta Savienībā;

b)

kvalitātes shēmas, kas minētas 20. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā, ar nosacījumu, ka šai atsaucei vēstījumā ir sekundāra nozīme.

4.   Atbalsts aptver šādas attiecināmās izmaksas par 2. punkta a) apakšpunktā minēto konkursu, gadatirgu vai izstāžu organizēšanu un dalību tajos:

a)

dalības maksas;

b)

ceļa izdevumi un dzīvnieku pārvadāšanas izmaksas;

c)

izmaksas par publikācijām un tīmekļa vietnēm, kurās izziņots attiecīgais pasākums;

d)

izstāžu telpu un stendu īre, to uzstādīšanas un demontāžas izmaksas;

e)

simboliskas balvas, kuru vērtība nepārsniedz EUR 1000 par balvu vienam uzvarētājam.

5.   Atbalsts aptver šādas attiecināmās izmaksas par 2. punkta b) apakšpunktā minētajām publikācijām, kuru mērķis ir sekmēt plašākas sabiedrības informētību par lauksaimniecības produktiem:

a)

izmaksas par tādām publikācijām drukātajos un elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, tādām tīmekļa vietnēm, tādiem sižetiem elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, radio un televīzijā, kuru mērķis ir sniegt faktu materiālu par saņēmējiem, kuri nāk no konkrēta reģiona vai ražo konkrētu lauksaimniecības produktu, ar nosacījumu, ka informācija ir neitrāla un visiem attiecīgajiem saņēmējiem ir vienādas iespējas tikt pieminētiem publikācijā;

b)

izmaksas par zinātniskas informācijas vai faktu materiāla izplatīšanu attiecībā uz:

i)

20. panta 2. punktā minētajām kvalitātes shēmām, kurās var iekļaut citu dalībvalstu un trešo valstu lauksaimniecības produktus;

ii)

ģeneriskiem lauksaimniecības produktiem un to uzturvērtības priekšrocībām, kā arī ierosinājumiem to lietošanai.

6.   Atbalstu piešķir:

a)

natūrā vai

b)

kā kompensāciju par faktiskajām izmaksām, kas radušās saņēmējam.

Ja atbalstu piešķir natūrā, atbalsts neietver tiešos maksājumus saņēmējiem, bet to izmaksā noieta veicināšanas pasākumu nodrošinātājam.

Noieta veicināšanas pasākumus var nodrošināt ražotāju grupas vai citas organizācijas neatkarīgi no to lieluma.

Atbalstu 4. punkta e) apakšpunktā minētās simboliskās balvas piešķiršanai noieta veicināšanas pasākumu nodrošinātājam izmaksā tikai tad, ja balva patiešām ir piešķirta un tiek uzrādīts pierādījums par balvas piešķiršanu.

7.   Pamatojoties uz objektīvi definētiem nosacījumiem, atbalsts noieta veicināšanas pasākumiem ir pieejams visiem atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem, kuri darbojas attiecīgajā apgabalā.

Ja noieta veicināšanas pasākumu veic ražotāju grupas un organizācijas, piedalīšanās nav atkarīga no dalības šajās grupās vai organizācijās, un jebkurš ieguldījums grupas vai organizācijas administratīvajās izmaksās nepārsniedz noieta veicināšanas pasākumu izmaksas.

8.   Atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

25. pants

Atbalsts, kura mērķis ir kompensēt kaitējumu, ko radījuši dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi

1.   Atbalsts, kura mērķis ir MVU, kas nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu, kompensēt kaitējumu, kuru radījuši dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.10. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2.   Atbalsts, ko piešķir saskaņā ar šo pantu, atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

dalībvalsts kompetentā iestāde ir oficiāli atzinusi, ka attiecīgais notikums raksturojams kā dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, un

b)

pastāv tieša cēloņsakarība starp dabas katastrofai pielīdzināmiem nelabvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem un kaitējumu, kas radies attiecīgajam uzņēmumam.

3.   Atbalstu izmaksā tieši attiecīgajam uzņēmumam vai ražotāju grupai vai organizācijai, kuras biedri ir minētie uzņēmumi.

Ja atbalstu izmaksā ražotāju grupai vai organizācijai, atbalsta summa nepārsniedz atbalsta summu, uz kādu ir tiesības pretendēt minētajam uzņēmumam.

4.   Atbalsta shēmas ievieš trīs gadu laikā pēc dienas, kad iestājušies dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi.

Atbalstu izmaksā četru gadu laikā pēc minētās dienas.

5.   Attiecināmās izmaksas ir dabas katastrofai pielīdzināmu nelabvēlīgo klimatisko apstākļu nodarītais tiešais kaitējums, kuru novērtējusi no atbalsta piešķīrējiestādes neatkarīga publiska iestāde, neatkarīgs eksperts, kuru atzinusi atbalsta piešķīrējiestāde, vai apdrošināšanas sabiedrība.

Šis kaitējums ietver:

a)

6. punktā minētos ienākumu zaudējumus, kurus rada lauksaimnieciskās ražošanas un ražošanas līdzekļu pilnīga vai daļēja iznīcināšana;

b)

7. punktā minēto materiālo kaitējumu.

6.   Ienākumu zaudējumus aprēķina šādi:

a)

rezultātu, kas iegūts, lauksaimniecības produktu daudzumu, kurš saražots gadā, kad iestājušies dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi, vai katrā nākamajā gadā, kuru ietekmējusi ražošanas līdzekļu pilnīga vai daļēja iznīcināšana, reizinot ar vidējo pārdošanas cenu minētajā gadā,

atņemot no

b)

rezultāta, kas iegūts, gada vidējo lauksaimniecības produktu daudzumu, kurš saražots triju gadu periodā pirms dabas katastrofai pielīdzināmiem nelabvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem, vai trijos gados saražoto vidējo daudzumu, kas noteikts, pamatojoties uz piecu gadu periodu pirms dabas katastrofai pielīdzināmiem nelabvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem un izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju, reizinot ar vidējo pārdošanas cenu.

Minēto samazinājumu var aprēķināt lauku saimniecības vidējās gada produkcijas līmenī vai kultūrauga, vai ganāmpulka līmenī.

Minētā summa var tikt palielināta, pieskaitot citas izmaksas, kas saņēmējam radušās dabas katastrofai pielīdzināmu nelabvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ.

Minēto summu samazina, no tās atvelkot visas izmaksas, kas nav saistītas ar dabas katastrofai pielīdzināmiem nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem.

Lai aprēķinātu saņēmēja lauksaimniecības produkciju, var izmantot koeficientus, ar nosacījumu, ka izmantotā aprēķina metode nodrošina saņēmēja faktisko zaudējumu noteikšanu attiecīgajā gadā.

7.   Tādu materiālo kaitējumu aktīviem, piemēram, lauku saimniecības ēkām, objektiem un tehnikai, krājumiem un ražošanas līdzekļiem, kuru rada dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, aprēķina, pamatojoties uz attiecīgā aktīva remonta izmaksām vai saimniecisko vērtību pirms dabas katastrofai pielīdzināmiem nelabvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem.

Tas nepārsniedz remonta izmaksas vai patiesās tirgus vērtības samazinājumu, ko rada katastrofa, proti, starpību starp aktīva vērtību tieši pirms dabas katastrofai pielīdzināmiem nelabvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem un aktīva vērtību tieši pēc tiem.

Ja 6. punktā minētais saņēmēja ienākumu samazinājums tiek aprēķināts kultūrauga vai ganāmpulka līmenī, ņem vērā tikai materiālo kaitējumu, kas saistīts ar minēto kultūraugu vai ganāmpulku.

8.   Kaitējumu, kas radies dabas katastrofai pielīdzināmu nelabvēlīgu klimatisku apstākļu dēļ, aprēķina katram saņēmējam atsevišķi.

9.   Atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar šo pantu, samazina par 50 %, izņemot gadījumus, kad to piešķir saņēmējiem, kuri ir noslēguši apdrošināšanas līgumu, kas sedz vismaz 50 % no to vidējās gada produkcijas vai ar produkciju saistītajiem ienākumiem un statistiski visbiežākos ar klimatu saistītos apdrošinātos riskus attiecīgajā dalībvalstī vai reģionā.

10.   Atbalsts un visi citi maksājumi, kas saņemti, lai kompensētu zaudējumus, tostarp maksājumi saskaņā ar citiem valsts vai Savienības pasākumiem vai apdrošināšanas līgumiem par kaitējumu, par kuru tiek piešķirts atbalsts, nepārsniedz 80 % no attiecināmajām izmaksām.

Apgabalos, kuros ir dabas radīti ierobežojumi, atbalsta intensitāti var palielināt līdz 90 %.

26. pants

Atbalsts dzīvnieku slimību un augiem kaitīgo organismu profilakses, kontroles un izskaušanas izmaksu segšanai un atbalsts dzīvnieku slimību vai augiem kaitīgo organismu radīta kaitējuma atlīdzināšanai

1.   Atbalsts, kura mērķis ir MVU, kas nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu, kompensēt dzīvnieku slimību vai augiem kaitīgo organismu profilakses, kontroles un izskaušanas izmaksas, un atbalsts, kura mērķis ir šādiem uzņēmumiem kompensēt minēto dzīvnieku slimību vai augiem kaitīgo organismu radītos zaudējumus, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.13. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2.   Maksājumus veic tikai:

a)

saistībā ar dzīvnieku slimībām vai augiem kaitīgajiem organismiem, attiecībā uz kuriem ir spēkā Savienības vai valsts noteikumi, kas paredzēti ar normatīviem vai administratīviem aktiem, un

b)

kā daļu no:

i)

Savienības, valsts vai reģionāla līmeņa publiskas programmas attiecīgās dzīvnieku slimības vai augiem kaitīgo organismu profilaksei, kontrolei vai izskaušanai vai

ii)

ārkārtas pasākuma, ko noteikusi kompetenta iestāde, vai

iii)

pasākumiem augiem kaitīgo organismu izskaušanai vai to izplatības ierobežošanai, kurus īsteno saskaņā ar Padomes Direktīvu 2000/29/EK.

Programma un pasākumi, kas minēti šā punkta b) apakšpunktā, ietver attiecīgo profilakses, kontroles vai izskaušanas pasākumu aprakstu.

3.   Atbalsts nav saistīts ar pasākumiem, attiecībā uz kuriem Savienības tiesību aktos ir paredzēts, ka šādu pasākumu izmaksas sedz saņēmējs, izņemot gadījumus, kad šo pasākumu izmaksas pilnībā kompensē saņēmēju veikti obligātie maksājumi.

4.   Attiecībā uz dzīvnieku slimībām atbalstu piešķir tikai to dzīvnieku slimību gadījumā, kas minētas Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas sagatavotajā dzīvnieku slimību sarakstā, vai to dzīvnieku slimību un zoonožu gadījumā, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 652/2014 (41) I un II pielikumā.

5.   Atbalstu izmaksā tieši attiecīgajam uzņēmumam vai ražotāju grupai vai organizācijai, kuras biedri ir minētie uzņēmumi.

Ja atbalstu izmaksā ražotāju grupai vai organizācijai, atbalsta summa nepārsniedz atbalsta summu, uz kādu ir tiesības pretendēt minētajam uzņēmumam.

6.   Atbalsta shēmas ievieš trīs gadu laikā pēc dzīvnieku slimību vai augiem kaitīgo organismu radīto izmaksu vai zaudējumu rašanās dienas.

Atbalstu izmaksā četru gadu laikā pēc minētās dienas.

7.   Profilaktisko pasākumu gadījumā atbalsts sedz attiecināmās izmaksas par:

a)

veselības pārbaudēm;

b)

analīzēm, ieskaitot in-vitro diagnostiku;

c)

testiem un citiem skrīninga pasākumiem, tostarp TSE un GSE testiem;

d)

vakcīnu, zāļu, dzīvnieku ārstēšanai paredzēto vielu un augu aizsardzības līdzekļu iegādi, uzglabāšanu, ievadīšanu un izplatīšanu;

e)

dzīvnieku nokaušanu vai izbrāķēšanu vai dzīvnieku izcelsmes produktu un augu iznīcināšanu profilakses nolūkā un saimniecības un aprīkojuma tīrīšanu un dezinfekciju.

8.   Kontroles un izskaušanas pasākumu gadījumā atbalsts sedz attiecināmās izmaksas par:

a)

testiem un citiem skrīninga pasākumiem dzīvnieku slimību gadījumā, tostarp TSE un GSE testiem;

b)

vakcīnu, zāļu, dzīvnieku ārstēšanai paredzēto vielu un augu aizsardzības līdzekļu iegādi, uzglabāšanu, ievadīšanu un izplatīšanu;

c)

dzīvnieku nokaušanu vai izbrāķēšanu un ar tiem saistīto produktu iznīcināšanu vai augu iznīcināšanu, tostarp attiecībā uz augiem un dzīvniekiem, kuri mirst vai tiek iznīcināti vakcinācijas vai citu pasākumu rezultātā, kuri ir veikti pēc kompetento iestāžu rīkojuma, un saimniecības un aprīkojuma tīrīšanu un dezinfekciju.

9.   Ja atbalsta mērķis ir atlīdzināt kaitējumu, ko izraisījušas dzīvnieku slimības vai augiem kaitīgie organismi, kompensāciju aprēķina, ņemot vērā tikai:

a)

to dzīvnieku tirgus vērtību, kas nogalināti, izbrāķēti vai miruši, vai to produktu, kas saistīti ar šiem dzīvniekiem, vai to augu tirgus vērtību, kuri iznīcināti:

i)

dzīvnieku slimības vai augiem kaitīgā organisma invāzijas rezultātā;

ii)

publiskas programmas vai pasākuma ietvaros, kā minēts 2. punkta b) apakšpunktā.

Minēto tirgus vērtību nosaka, pamatojoties uz dzīvnieku, produktu un augu vērtību tieši pirms tam, kad radušās vai apstiprinājušās aizdomas par dzīvnieku slimību vai augiem kaitīgo organismu.

b)

ienākumu zaudējumu, ko rada karantīnas noteikumu ievērošana un ganāmpulka vai stādījumu atjaunošanas grūtības un obligātā augseka, kas noteikta publiskas programmas vai pasākuma ietvaros, kā minēts 2. punkta b) apakšpunktā.

Summu samazina, no tās atvelkot visas izmaksas, kas nav radušās tiešā dzīvnieku slimības vai augiem kaitīgo organismu ietekmē un kas saņēmējam arī citādi būtu radušās ar slimību vai kaitīgo organismu nesaistītu apstākļu dēļ.

10.   Atbalsts, kas paredzēts dzīvnieku slimību un augiem kaitīgo organismu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai, nepārsniedz izmaksas un kaitējumu, kurus rada dzīvnieku slimības un augiem kaitīgie organismu un par kuriem kompetentā iestāde:

a)

ir oficiāli atzinusi uzliesmojumu, ja runa ir par dzīvnieku slimību, vai

b)

ir oficiāli atzinusi klātbūtni, ja runa ir par augiem kaitīgajiem organismiem.

11.   Atbalstu saistībā ar 7. un 8. punktā norādītajām attiecināmajām izmaksām piešķir natūrā, un to izmaksā profilakses un izskaušanas pasākumu nodrošinātājam.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, atbalstu var piešķirt tieši saņēmējam, lai atlīdzinātu saņēmēja faktiskās izmaksas, ja atbalsts tiek piešķirts saistībā ar attiecināmajām izmaksām, kas norādītas:

a)

7. punkta d) apakšpunktā un 8. punkta b) apakšpunktā, ja runa ir par dzīvnieku slimībām vai augiem kaitīgajiem organismiem, un

b)

7. punkta (e) apakšpunktā un 8. punkta (c) apakšpunktā, ja runa ir par augiem kaitīgajiem organismiem.

12.   Individuālu atbalstu nepiešķir, ja konstatē, ka dzīvnieku slimība vai invadēšanās ar augiem kaitīgajiem organismiem ir izraisīta tīši vai ieviesusies saņēmēja nolaidības dēļ.

13.   Atbalsts un visi citi maksājumi saņēmējam, tostarp maksājumi saskaņā ar citiem valsts vai Savienības pasākumiem vai apdrošināšanas līgumiem par tām pašām attiecināmajām izmaksām, kas minētas 7., 8. un 9. punktā, nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

27. pants

Atbalsts lopkopības nozarei un atbalsts par kritušiem dzīvniekiem

1.   Turpmāk norādītais atbalsts lopkopjiem ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja minētais atbalsts atbilst šā panta 2. un 3. punkta un I nodaļas nosacījumiem:

a)

atbalsts līdz 100 % apmērā no administratīvajām izmaksām saistībā ar ciltsgrāmatu izveidošanu un uzturēšanu;

b)

atbalsts līdz 70 % apmērā no izmaksām par trešo personu vai to uzdevumā veiktiem testiem, lai noteiktu lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko kvalitāti vai produktivitāti, izņemot kontroles, ko veic ganāmpulka īpašnieks, un piena kvalitātes regulāras pārbaudes;

c)

atbalsts līdz 100 % apmērā no kritušo dzīvnieku savākšanas izmaksām un 75 % apmērā no šādu kritušo dzīvnieku iznīcināšanas izmaksām vai atbalsts, kas nepārsniedz līdzvērtīgu atbalsta intensitāti attiecībā uz to prēmiju izmaksām, kuras lauksaimnieks ir maksājis par apdrošināšanu, kas sedz kritušo dzīvnieku savākšanas un iznīcināšanas izmaksas;

d)

atbalsts līdz 100 % apmērā no kritušo dzīvnieku savākšanas un iznīcināšanas izmaksām, ja atbalsts tiek finansēts no maksām vai obligātajām iemaksām, kas paredzētas šādu kritušo dzīvnieku iznīcināšanas finansēšanai, ar nosacījumu, ka šādas maksas vai iemaksas attiecas tikai uz gaļas nozari un tiek tieši piemērotas šai nozarei;

e)

atbalsts 100 % apmērā no kritušo dzīvnieku savākšanas un iznīcināšanas izmaksām, ja ir noteikts pienākums veikt attiecīgo kritušo dzīvnieku TSE testus vai ja notiek 26. panta 4. punktā minētas dzīvnieku slimības uzliesmojums.

2.   Atbalstam, kas minēts 1. punkta c), d) un e) apakšpunktā, piemēro nosacījumu, ka dalībvalstī ir spēkā konsekventa uzraudzības programma, kas nodrošina visu kritušo dzīvnieku drošu iznīcināšanu.

Atbalsts tādu prēmiju izmaksu segšanai, kuras lauksaimnieki maksā par apdrošināšanu attiecībā uz šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajām kritušo dzīvnieku savākšanas un iznīcināšanas izmaksām, atbilst nosacījumiem, kas noteikti 28. panta 2. punktā.

3.   Atbalsts tiek sniegts natūrā un neparedz tiešus maksājumus saņēmējiem.

Lai atvieglotu 1. punkta c), d) un e) apakšpunktā minētā atbalsta administrēšanu, atbalstu var izmaksāt ekonomikas dalībniekiem vai struktūrām, kas:

a)

darbojas lejupējā tirgū attiecībā pret uzņēmumiem, kas darbojas lopkopības nozarē, un

b)

sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar kritušo dzīvnieku savākšanu un iznīcināšanu.

28. pants

Atbalsts apdrošināšanas prēmiju maksāšanai

1.   Atbalsts, kas apdrošināšanas prēmiju maksāšanai piešķirts MVU, kuri nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.6. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2.   Atbalsts:

a)

nerada šķēršļus apdrošināšanas pakalpojumu iekšējā tirgus darbībai;

b)

neaprobežojas tikai ar apdrošināšanu, ko piedāvā viena apdrošināšanas sabiedrība vai sabiedrību grupa;

c)

tam nepiemēro nosacījumu, ka apdrošināšanas līgums jāslēdz ar sabiedrību, kura veic uzņēmējdarbību attiecīgajā dalībvalstī.

3.   Apdrošināšana ir paredzēta, lai segtu zaudējumus, ko radījušas:

a)

dabas katastrofas;

b)

dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi un citi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi;

c)

dzīvnieku slimības vai augiem kaitīgie organismi;

d)

aizsargājamie dzīvnieki.

4.   Apdrošināšana:

a)

kompensē tikai izmaksas, kas rodas, atlīdzinot 3. punktā minētos zaudējumus;

b)

nepieprasa un neprecizē konkrētu turpmākās lauksaimnieciskās ražošanas veidu vai daudzumu.

5.   Dalībvalstis var ierobežot apdrošināšanas prēmijas summu, kuras apmērā var pretendēt uz atbalstu, nosakot atbilstošus maksimālos apjomus.

6.   Atbalsta intensitāte nepārsniedz 65 % no apdrošināšanas prēmijas izmaksām.

2. IEDAĻA

Atbalsts ieguldījumiem tāda kultūras un dabas mantojuma saglabāšanai, kas atrodas lauku saimniecībā

29. pants

Atbalsts ieguldījumiem tāda kultūras un dabas mantojuma saglabāšanai, kas atrodas lauku saimniecībā

1.   Atbalsts ieguldījumiem, kuru mērķis ir saglabāt kultūras un dabas mantojumu, kas atrodas lauku saimniecībā, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.6. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2.   Ieguldījums atbilst Savienības tiesību aktiem un attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.

3.   Atbalstu piešķir par tādu kultūras un dabas mantojumu dabas ainavu un ēku veidolā, kuru attiecīgās dalībvalsts kompetentās publiskās iestādes ir oficiāli atzinušas par kultūras vai dabas mantojumu.

4.   Atbalsts sedz šādas attiecināmās izmaksas par kultūras un dabas mantojuma saglabāšanu:

a)

izmaksas par ieguldījumiem materiālajos aktīvos;

b)

kapitālie darbi.

5.   Atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

6.   Atbalsts kapitālajiem darbiem nepārsniedz EUR 10 000 gadā.

3. IEDAĻA

Atbalsts dabas katastrofu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai lauksaimniecības nozarē

30. pants

Atbalsts dabas katastrofu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai lauksaimniecības nozarē

1.   Atbalsta shēmas, kuru mērķis ir atlīdzināt dabas katastrofu nodarīto kaitējumu, ir saderīgas ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvotas no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tās atbilst šā panta 2.8. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2.   Atbalsts, ko piešķir saskaņā ar šo pantu, atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

dalībvalsts kompetentā iestāde ir oficiāli atzinusi, ka attiecīgais notikums raksturojams kā dabas katastrofa, un

b)

pastāv tieša cēloņsakarība starp dabas katastrofu un kaitējumu, kurš radies attiecīgajam uzņēmumam.

3.   Atbalstu izmaksā tieši attiecīgajam uzņēmumam vai ražotāju grupai vai organizācijai, kuras biedrs ir minētais uzņēmums.

Ja atbalstu izmaksā ražotāju grupai vai organizācijai, atbalsta summa nepārsniedz atbalsta summu, uz kādu ir tiesības pretendēt minētajam uzņēmumam.

4.   Ar konkrētu dabas katastrofu saistītas atbalsta shēmas ievieš trīs gadu laikā pēc dienas, kad šī dabas katastrofa notikusi.

Atbalstu izmaksā četru gadu laikā pēc minētās dienas.

5.   Attiecināmās izmaksas ir dabas katastrofas nodarītais tiešais kaitējums, kuru novērtējusi publiska iestāde, neatkarīgs eksperts, kuru atzinusi atbalsta piešķīrējiestāde, vai apdrošināšanas sabiedrība.

Šis kaitējums var ietvert:

a)

materiālo kaitējumu aktīviem, piemēram, lauku saimniecības ēkām, objektiem, tehnikai, krājumiem un ražošanas līdzekļiem;

b)

ienākumu zaudējumus, kurus rada lauksaimnieciskās ražošanas un lauksaimnieciskās ražošanas līdzekļu pilnīga vai daļēja iznīcināšana.

Kaitējumu aprēķina katram saņēmējam atsevišķi.

6.   Materiālo kaitējumu aprēķina, pamatojoties uz attiecīgā aktīva remonta izmaksām vai saimniecisko vērtību pirms katastrofas. Tie nepārsniedz remonta izmaksas vai patiesās tirgus vērtības samazinājumu, ko rada katastrofa, proti, starpību starp īpašuma vērtību tieši pirms katastrofas un tā vērtību tieši pēc tās.

7.   Ienākumu zaudējumus aprēķina šādi:

a)

rezultātu, kas iegūts, lauksaimniecības produktu daudzumu, kurš saražots gadā, kad notikusi dabas katastrofa, vai katrā nākamajā gadā, kuru ietekmējusi ražošanas līdzekļu pilnīga vai daļēja iznīcināšana, reizinot ar vidējo pārdošanas cenu minētajā gadā,

atņemot no

b)

rezultāta, kas iegūts, gada vidējo lauksaimniecības produktu daudzumu, kurš saražots triju gadu periodā pirms dabas katastrofas, vai trijos gados saražoto vidējo daudzumu, kas noteikts, pamatojoties uz piecu gadu periodu pirms dabas katastrofas un izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju, reizinot ar vidējo pārdošanas cenu.

Kaitējuma summu samazina, no tās atvelkot visas izmaksas, kas nav saistītas ar dabas katastrofu.

Lai aprēķinātu saņēmēja ikgadējo lauksaimniecības produkciju, var izmantot koeficientus, ar nosacījumu, ka izmantotā aprēķina metode nodrošina saņēmēja faktisko zaudējumu noteikšanu attiecīgajā gadā.

Minētā summa var tikt palielināta, pieskaitot citas izmaksas, kas saņēmējam radušās dabas katastrofai pielīdzināmu nelabvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ.

8.   Atbalsts un visi citi maksājumi, kas saņemti, lai kompensētu kaitējumu, tostarp maksājumi saskaņā ar apdrošināšanas līgumiem, nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

4. IEDAĻA

Atbalsts pētniecībai un izstrādei lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē

31. pants

Atbalsts pētniecībai un izstrādei lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē

1.   Atbalsts pētniecībai un izstrādei lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.–7. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2.   Atbalstītajā projektā ir ieinteresēti visi uzņēmumi, kuri darbojas konkrētajā lauksaimniecības vai mežsaimniecības nozarē vai apakšnozarē.

3.   Pirms atbalstītā projekta sākšanas internetā publicē šādu informāciju:

a)

norāde par to, ka tiks īstenots atbalstītais projekts;

b)

atbalstītā projekta mērķi;

c)

atbalstītā projekta gaidāmo rezultātu aptuvenais publicēšanas laiks;

d)

atbalstītā projekta gaidāmo rezultātu publicēšanas vieta internetā;

e)

norāde par to, ka visiem uzņēmumiem, kuri darbojas konkrētajā lauksaimniecības vai mežsaimniecības nozarē vai apakšnozarē, atbalstītā projekta rezultāti ir pieejami bez maksas.

4.   Atbalstāmā projekta rezultāti ir pieejami internetā no atbalstītā projekta beigu dienas vai no dienas, kad informācija par minētajiem rezultātiem tiek sniegta jebkuras konkrētas organizācijas biedriem, atkarībā no tā, kas notiek pirmais. Rezultāti ir pieejami internetā vismaz 5 gadus no atbalstīta projekta beigu dienas.

5.   Atbalstu piešķir tieši pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijai.

Atbalsts neietver maksājumus, pamatojoties uz lauksaimniecības vai mežsaimniecības produktu cenu, uzņēmumiem, kuri darbojas lauksaimniecības vai mežsaimniecības nozarē.

6.   Attiecināmās izmaksas ir šādas:

a)

personāla izmaksas par pētniekiem, tehniskajiem un citiem palīgdarbiniekiem, ciktāl tie nodarbināti projektā;

b)

instrumentu un aprīkojuma izmaksas tādā apmērā un periodā, kādā tos izmanto projektā. Ja šo instrumentu un aprīkojuma lietošanas laiks projektā neaptver visu amortizācijas periodu, par attiecināmajām izmaksām ir uzskatāmas tikai tās amortizācijas izmaksas, kas atbilst projekta ilgumam un ir aprēķinātas saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem;

c)

izmaksas par ēkām un zemi, ciktāl un cik ilgi tās izmanto projektā. Attiecībā uz ēkām par attiecināmajām izmaksām ir uzskatāmas tikai tās amortizācijas izmaksas, kas atbilst projekta ilgumam un ir aprēķinātas saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem. Attiecībā uz zemi par attiecināmajām izmaksām ir uzskatāmas komerciālās nodošanas izmaksas vai faktiski veikto kapitālieguldījumu izmaksas;

d)

līgumpētījumu, zināšanu un patentu vai to licenču izmaksas, iegādājoties tos no citiem avotiem godīgas konkurences apstākļos, kā arī tādu konsultāciju un līdzvērtīgu pakalpojumu izmaksas, kuri izmantoti vienīgi projekta vajadzībām;

e)

pieskaitāmās izmaksas un citi darbības izdevumi, tostarp materiālu, piegāžu un līdzīgu produktu izmaksas, kas tieši radušās projekta rezultātā.

7.   Atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

5. IEDAĻA

Mežsaimniecībai paredzēts atbalsts

32. pants

Atbalsts apmežošanai un kokaugiem klātas zemes izveidei

1.   Atbalsts apmežošanai un kokaugiem klātas zemes izveidei, ko piešķir publiskajiem un privātajiem zemes tiesiskajiem valdītājiem un to apvienībām, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.16. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2.   Atbalsts:

a)

tiek piešķirts lauku attīstības programmas satvarā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, ko Komisija pieņēmusi atbilstīgi minētajai regulai:

i)

kā ELFLA līdzfinansēts atbalsts vai

ii)

kā valsts papildu finansējums papildus i) punktā minētajam atbalstam,

un

b)

ir identisks ar tā pamatā esošo lauku attīstības pasākumu, kas paredzēts a) apakšpunktā minētajā lauku attīstības programmā.

3.   Atbalsta juridiskajā pamatā nosaka, ka atbalsts nevar stāties spēkā, pirms Komisija ir apstiprinājusi attiecīgo lauku attīstības programmu.

4.   Ja tiek apmežota valstij piederoša zeme, atbalstu piešķir tikai tad, ja šīs zemes apsaimniekotājs ir privāta struktūra vai pašvaldība.

5.   Mežu īpašumtiesību ierobežojumus, kas minēti 4. punktā, nepiemēro tropiskajiem vai subtropiskajiem mežiem un kokaugiem klātām platībām, kas atrodas Azoru salu, Madeiras, Kanāriju salu, Egejas jūras nelielo salu un Francijas aizjūras departamentu teritorijā.

6.   Atbalstu piešķir apmežošanai un kokaugiem klātas zemes izveidei uz lauksaimniecības zemes un uz lauksaimniecībā neizmantojamas zemes.

7.   Atbalsts apmežošanai un kokaugiem klātas zemes izveidei sedz ierīkošanas izmaksas un ikgadēju piemaksu par hektāru.

Atbalsts apmežošanai un kokaugiem klātas zemes izveidei var attiekties uz ieguldījumu darbībām.

Atbalsts par publiskām iestādēm piederošas zemes apmežošanu un par ātraudzīgiem kokiem sedz tikai ierīkošanas izmaksas.

8.   Atbalsts apmežošanai un kokaugiem klātas zemes izveidei, kas saistīts ar ieguldījumu darbībām, sedz šādas attiecināmās izmaksas:

a)

nekustamā īpašuma celtniecība, iegāde, tostarp izpirkumnoma, vai labiekārtošana, turklāt par zemes iegādi var pretendēt uz atbalstu tikai tad, ja tās izmaksas nepārsniedz 10 % no attiecīgās darbības kopējām attiecināmajām izmaksām;

b)

tehnikas un aprīkojuma iegāde vai iegāde uz nomaksu, nepārsniedzot aktīva tirgus vērtību;

c)

vispārīgās izmaksas, kas saistītas ar (a) un (b) apakšpunktā minētajiem izdevumiem, piemēram, maksas par arhitektu, inženieru un konsultāciju pakalpojumiem, maksas saistībā ar konsultācijām par ilgtspēju vides un ekonomikas aspektā, tostarp priekšizpēti; priekšizpētes izmaksas būs attiecināmie izdevumi arī tad, ja, pamatojoties uz tās rezultātiem, (a) un (b) apakšpunktam atbilstīgi izdevumi neradīsies;

d)

datoru programmatūras iegāde vai izstrāde un patentu, licenču, autortiesību un preču zīmju iegāde;

e)

meža apsaimniekošanas plānu vai līdzvērtīgu instrumentu izstrādes izmaksas.

Apgrozāmais kapitāls nav uzskatāms par attiecināmām izmaksām.

9.   Ieguldījumu darbības atbilst Savienības tiesību aktiem un attiecīgās dalībvalsts vides aizsardzības tiesību aktiem. Ieguldījumu darbībām, kurām saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES nepieciešams vides ietekmējuma novērtējums, atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka attiecīgajam ieguldījumu projektam pirms individuālā atbalsta piešķiršanas dienas ir veikts šāds novērtējums un ir piešķirta attīstības atļauja.

10.   Attiecināmas var būt šādas ierīkošanas izmaksas:

a)

stādmateriāla un reproduktīvā materiāla izmaksas;

b)

stādīšanas izmaksas un izmaksas, kas ir tieši saistītas ar stādīšanu;

c)

izmaksas par citām saistītajām darbībām, piemēram, par sējeņu glabāšanu un apstrādi ar vajadzīgajiem profilakses un aizsardzības līdzekļiem;

d)

izmaksas par stādījumu atjaunošanu, kas vajadzīga apmežošanas pirmajā gadā.

11.   Ikgadēja piemaksa par hektāru sedz izmaksas par lauksaimniecībā negūtajiem ienākumiem un uzturēšanas izmaksas, tostarp agrotehniskās kopšanas un jaunaudžu kopšanas izmaksas, un to izmaksā ne ilgāk kā 12 gadus pēc atbalsta piešķiršanas dienas.

12.   Atbalsts netiek piešķirts, lai stādītu:

a)

kokus audzēšanai īscirtmeta atvasājos;

b)

Ziemassvētku eglītes vai

c)

ātraudzīgus kokus enerģijas ražošanai.

13.   Stādītās sugas ir piemērotas apgabalā valdošajiem vides un klimatiskajiem apstākļiem un atbilst vides prasību minimumam.

14.   Apgabalos, kuros apmežošanu apgrūtina slikti augsnes un klimatiskie apstākļi, atbalstu var piešķirt par vietējiem apstākļiem piemērotu daudzgadīgu kokaugu sugu, piemēram, krūmu, stādīšanu.

15.   Saņēmējiem, kas pārsniedz noteiktu lielumu, kurš dalībvalstīm jānosaka lauku attīstības programmās, atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka tiek iesniegta attiecīga informācija no meža apsaimniekošanas plāna vai līdzvērtīga instrumenta, kas ir saskaņā ar ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, kā tas definēts 1993. gada Otrajā ministru konferencē par mežu aizsardzību Eiropā.

16.   Atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

33. pants

Atbalsts agromežsaimniecības sistēmām

1.   Atbalsts agromežsaimniecības sistēmām, ko piešķir privātajiem zemes tiesiskajiem valdītājiem, pašvaldībām un to apvienībām, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.11. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2.   Atbalsts:

a)

tiek piešķirts lauku attīstības programmas satvarā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, ko Komisija pieņēmusi atbilstīgi minētajai regulai:

i)

kā ELFLA līdzfinansēts atbalsts vai

ii)

kā valsts papildu finansējums papildus i) punktā minētajam atbalstam,

un

b)

ir identisks ar tā pamatā esošo lauku attīstības pasākumu, kas paredzēts a) apakšpunktā minētajā lauku attīstības programmā.

3.   Atbalsta juridiskajā pamatā nosaka, ka atbalsts nevar stāties spēkā, pirms Komisija ir apstiprinājusi attiecīgo lauku attīstības programmu.

4.   Atbalsts agromežsaimniecības sistēmām sedz ierīkošanas izmaksas un ikgadēju piemaksu par hektāru.

Atbalsts agromežsaimniecības sistēmām var attiekties uz ieguldījumu darbībām.

5.   Atbalsts agromežsaimniecības sistēmām, kas saistīts ar ieguldījumu darbībām, sedz šādas attiecināmās izmaksas:

a)

nekustamā īpašuma celtniecība, iegāde, tostarp izpirkumnoma, vai labiekārtošana, turklāt par zemes iegādi var pretendēt uz atbalstu tikai tad, ja tās izmaksas nepārsniedz 10 % no attiecīgās darbības kopējām attiecināmajām izmaksām;

b)

tehnikas un aprīkojuma iegāde vai iegāde uz nomaksu, nepārsniedzot aktīva tirgus vērtību;

c)

vispārīgās izmaksas, kas saistītas ar (a) un (b) apakšpunktā minētajiem izdevumiem, piemēram, maksas par arhitektu, inženieru un konsultāciju pakalpojumiem, maksas saistībā ar konsultācijām par ilgtspēju vides un ekonomikas aspektā, tostarp priekšizpēti; priekšizpētes izmaksas būs attiecināmie izdevumi arī tad, ja, pamatojoties uz tās rezultātiem, (a) un (b) apakšpunktam atbilstīgi izdevumi neradīsies;

d)

datoru programmatūras iegāde vai izstrāde un patentu, licenču, autortiesību un preču zīmju iegāde;

e)

meža apsaimniekošanas plānu vai līdzvērtīgu instrumentu izstrādes izmaksas.

Apgrozāmais kapitāls nav uzskatāms par attiecināmām izmaksām.

6.   Ieguldījumu darbības atbilst Savienības tiesību aktiem un attiecīgās dalībvalsts vides aizsardzības tiesību aktiem. Ieguldījumu darbībām, kurām saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES nepieciešams vides ietekmējuma novērtējums, atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka attiecīgajam ieguldījumu projektam pirms individuālā atbalsta piešķiršanas dienas ir veikts šāds novērtējums un ir piešķirta attīstības atļauja.

7.   Attiecināmas var būt šādas ierīkošanas izmaksas:

a)

izmaksas par agromežsaimniecības sistēmas ierīkošanu, stādot kokus, tostarp izmaksas par stādmateriālu, stādīšanu, sējeņu glabāšanu un apstrādi ar vajadzīgajiem profilakses un aizsardzības līdzekļiem;

b)

izmaksas par agromežsaimniecības sistēmas ierīkošanu, pārveidojot augošus mežus vai citu kokaugiem klātu zemi, tostarp izmaksas par koku gāšanu, retināšanu un atzarošanu un aizsardzību pret ganību dzīvniekiem;

c)

citas izmaksas, kas ir tieši saistītas ar agromežsaimniecības sistēmas ierīkošanu, piemēram, priekšizpētes, ierīkošanas plāna, augsnes pārbaudes, augsnes sagatavošanas un aizsardzības izmaksas;

d)

meža ganību, proti, noganīšanas, sistēmas laistīšanas un aizsarglīdzekļu izmaksas;

e)

izmaksas par vajadzīgo apstrādi, kas saistīta ar agromežsaimniecības sistēmas ierīkošanu, tostarp laistīšanu un apgriešanu;

f)

izmaksas par stādījumu atjaunošanu pirmajā gadā pēc agromežsaimniecības sistēmas ierīkošanas.

8.   Ikgadēja piemaksa par hektāru sedz izmaksas par agromežsaimniecības sistēmas uzturēšanu, un to izmaksā ne ilgāk kā piecus gadus pēc atbalsta piešķiršanas dienas.

Attiecināmās izmaksas par uzturēšanu var būt saistītas ar koku rindu ierīkošanu, ravēšanu, atzarošanu un retināšanu un aizsardzības pasākumiem un ieguldījumiem, piemēram, žogiem vai atsevišķām koku aizsardzības caurulēm.

9.   Dalībvalstis nosaka maksimālo vienā hektārā stādāmo koku skaitu, ņemot vērā:

a)

vietējos augsnes, klimata un vides apstākļus;

b)

mežsaimniecībā izmantojamās sugas un

c)

vajadzību nodrošināt ilgtspējīgu zemes izmantošanu lauksaimniecībā.

10.   Saņēmējiem, kas pārsniedz konkrētu lielumu, kas jānosaka dalībvalstīm, atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka ir iesniegta attiecīgā informācija no meža apsaimniekošanas plāna vai līdzvērtīga instrumenta, kurš ir saskaņā ar ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, kā tā definēta 1993. gada Otrajā ministru konferencē par mežu aizsardzību Eiropā.

11.   Atbalsta maksimālā intensitāte nepārsniedz:

a)

80 % no attiecināmajām izmaksām par ieguldījumu darbībām un no ierīkošanas izmaksām, kas minētas šā panta 5. un 7. punktā, un

b)

100 % no 9. punktā norādītās gada piemaksas.

34. pants

Atbalsts profilaksei un atjaunošanai pēc bojājumiem, ko mežam nodarījuši meža ugunsgrēki, dabas katastrofas, dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, slimības, augiem kaitīgie organismi un katastrofāli notikumi

1.   Atbalsts, kurš paredzēts profilaksei un atjaunošanai pēc bojājumiem, ko mežam nodarījuši meža ugunsgrēki, dabas katastrofas, nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, slimības, augiem kaitīgie organismi un katastrofāli notikumi un ar klimata pārmaiņām saistīti notikumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 24. pantu, un kuru piešķir privātajiem un publiskajiem meža tiesiskajiem valdītājiem un citām privātām un publiskām struktūrām un to apvienībām, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 2. punkta b) apakšpunkta vai, attiecīgā gadījumā, 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.12. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2.   Atbalsts:

a)

tiek piešķirts lauku attīstības programmas satvarā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, ko Komisija pieņēmusi atbilstīgi minētajai regulai:

i)

kā ELFLA līdzfinansēts atbalsts vai

ii)

kā valsts papildu finansējums papildus i) punktā minētajam atbalstam,

un

b)

ir identisks ar tā pamatā esošo lauku attīstības pasākumu, kas paredzēts a) apakšpunktā minētajā lauku attīstības programmā.

3.   Atbalsta juridiskajā pamatā nosaka, ka atbalsts nevar stāties spēkā, pirms Komisija ir apstiprinājusi attiecīgo lauku attīstības programmu.

4.   Uz atbalstu ugunsgrēku profilaksei ir tiesības pretendēt tikai par meža platībām, kuru meža ugunsgrēku risks saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts sagatavoto meža aizsardzības plānu ir klasificēts kā vidējs līdz augsts.

5.   Atbalsts sedz šādas attiecināmās izmaksas:

a)

par aizsardzības infrastruktūras izveidi;

b)

par vietējiem, neliela mēroga profilaktiskiem pasākumiem pret ugunsgrēkiem vai citiem dabas radītiem apdraudējumiem, tostarp dzīvnieku izmantošanu noganīšanā;

c)

par meža ugunsgrēku, kaitīgo organismu un slimību monitoringa iekārtu un sakaru aprīkojuma ierīkošanu un uzlabošanu;

d)

par tāda meža potenciāla atjaunošanu, kas ir cietis no ugunsgrēka, dabas katastrofām, dabas katastrofai pielīdzināmiem nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, citiem nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, augiem kaitīgajiem organismiem, katastrofāliem notikumiem un ar klimata pārmaiņām saistītiem notikumiem.

6.   Atbalsts var segt uzturēšanas izmaksas attiecībā uz ugunsdrošības joslām.

7.   Atbalstu nepiešķir ar lauksaimniecību saistītām darbībām apgabalos, uz kuriem attiecas agrovides saistības.

8.   Ja tiek atjaunots 5. punkta (d) apakšpunktā minētais meža potenciāls, atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes ir oficiāli atzinušas, ka:

a)

ir bijis ugunsgrēks, dabas katastrofa, dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, augiem kaitīgie organismi, katastrofāls notikums vai ar klimata pārmaiņām saistīts notikums un

b)

notikums, kas minēts šā punkta a) apakšpunktā, ieskaitot saskaņā ar Direktīvu 2000/29/EK pieņemtos pasākumus, lai izskaustu augiem kaitīgos organismus vai lai ierobežotu to izplatību, ir izraisījuši attiecīgā meža potenciāla iznīcināšanu vismaz 20 % apmērā.

9.   Ja sniedz atbalstu tāda kaitējuma profilaksei, ko mežam var nodarīt augiem kaitīgie organismi, konkrētās augiem kaitīgo organismu invāzijas risks ir pamatots ar zinātniskiem pierādījumiem, un to ir apliecinājusi sabiedriska zinātniskā organizācija.

Attiecīgās dalībvalsts lauku attīstības programmā iekļauj tādu kaitīgo organismu sugu sarakstu, kuri var izraisīt augiem kaitīgo organismu invāziju.

10.   Atbalstāmās darbības vai projekti atbilst dalībvalsts izstrādātajam meža aizsardzības plānam.

Saņēmējiem, kas pārsniedz konkrētu lielumu, kas jānosaka dalībvalstīm, atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka ir iesniegta attiecīgā informācija no meža apsaimniekošanas plāna vai līdzvērtīga instrumenta, kurš ir saskaņā ar ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, kā tā definēta 1993. gada Otrajā ministru konferencē par mežu aizsardzību Eiropā, un kurā sīki izklāstīti profilakses mērķi.

Uz atbalstu var pretendēt arī par citām izmaksām, kas nav minētas 5. punktā, bet ir saistītas ar mežsaimniecības nozares specifiku.

11.   Nepiešķir atbalstu saistībā ar ienākumu zaudējumu, ko izraisījuši ugunsgrēki, dabas katastrofas, dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, citi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, augiem kaitīgie organismi un katastrofāli notikumi.

12.   Atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

Atbalsts, kas tiek piešķirts par attiecināmajām izmaksām, kas minētas 5. punkta d) apakšpunktā, un visi citi maksājumi saņēmējam, tostarp maksājumi saskaņā ar citiem valsts vai Savienības pasākumiem vai apdrošināšanas līgumiem par tām pašām attiecināmajām izmaksām, nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

35. pants

Atbalsts ieguldījumiem meža ekosistēmu izturētspējas un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai

1.   Atbalsts ieguldījumiem meža ekosistēmu izturētspējas un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai, ko piešķir fiziskām personām, privātajiem un publiskajiem meža tiesiskajiem valdītājiem, privātām un publiskām struktūrām un to apvienībām, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.8. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2.   Atbalsts:

a)

tiek piešķirts lauku attīstības programmas satvarā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, ko Komisija pieņēmusi atbilstīgi minētajai regulai:

i)

kā ELFLA līdzfinansēts atbalsts vai

ii)

kā valsts papildu finansējums papildus i) punktā minētajam atbalstam,

un

b)

ir identisks ar tā pamatā esošo lauku attīstības pasākumu, kas paredzēts a) apakšpunktā minētajā lauku attīstības programmā.

3.   Atbalsta juridiskajā pamatā nosaka, ka atbalsts nevar stāties spēkā, pirms Komisija ir apstiprinājusi attiecīgo lauku attīstības programmu.

4.   Ieguldījumu mērķis ir izpildīt saistības attiecībā uz vides mērķiem, ekosistēmas pakalpojumu nodrošināšanu vai meža un kokaugiem klātas zemes estētiskās vērtības paaugstināšanu attiecīgajā teritorijā, vai ekosistēmu potenciāla uzlabošanu attiecībā uz to spēju mazināt klimata pārmaiņas, neizslēdzot ekonomiskos ieguvumus ilgtermiņā.

5.   Ieguldījums atbilst Savienības tiesību aktiem un attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vides aizsardzības jomā. Ieguldījumam, kuram saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES nepieciešams vides ietekmējuma novērtējums, atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka attiecīgajam ieguldījuma projektam pirms individuālā atbalsta piešķiršanas dienas ir veikts šāds novērtējums un ir piešķirta attīstības atļauja.

6.   Atbalsts sedz šādas attiecināmās izmaksas:

a)

nekustamā īpašuma celtniecība, iegāde, tostarp izpirkumnoma, vai labiekārtošana, turklāt par zemes iegādi var pretendēt uz atbalstu tikai tad, ja tās izmaksas nepārsniedz 10 % no attiecīgās darbības kopējām attiecināmajām izmaksām;

b)

tehnikas un aprīkojuma iegāde vai iegāde uz nomaksu, nepārsniedzot aktīva tirgus vērtību;

c)

vispārīgās izmaksas, kas saistītas ar (a) un (b) apakšpunktā minētajiem izdevumiem, piemēram, maksas par arhitektu, inženieru un konsultāciju pakalpojumiem, maksas saistībā ar konsultācijām par ilgtspēju vides un ekonomikas aspektā, tostarp priekšizpēti; priekšizpētes izmaksas būs attiecināmie izdevumi arī tad, ja, pamatojoties uz tās rezultātiem, (a) un (b) apakšpunktam atbilstīgi izdevumi neradīsies;

d)

datoru programmatūras iegāde vai izstrāde un patentu, licenču, autortiesību un preču zīmju iegāde;

e)

meža apsaimniekošanas plānu vai līdzvērtīgu instrumentu izstrādes izmaksas.

7.   Citas izmaksas, kas nav minētas 6. punkta a) un b) apakšpunktā, bet ir saistītas ar izpirkumnomas līgumiem, piemēram, iznomātāja peļņa, procentu pārfinansēšanas izmaksas, pieskaitāmās izmaksas un apdrošināšanas izmaksas, nav uzskatāmas par attiecināmām izmaksām.

Apgrozāmais kapitāls nav uzskatāms par attiecināmām izmaksām.

8.   Atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

36. pants

Atbalsts par ierobežojošajiem apstākļiem saistībā ar Natura 2000 meža teritorijām

1.   Ar Natura 2000 meža teritorijām, kā definēts Direktīvas 92/43/EEK 3. pantā un Direktīvas 2009/147/EK 3. pantā, saistītais atbalsts par ierobežojošajiem apstākļiem, kuru piešķir privātajiem meža tiesiskajiem valdītājiem un privāto meža tiesisko valdītāju apvienībām, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.6. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2.   Atbalsts:

a)

tiek piešķirts lauku attīstības programmas satvarā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, ko Komisija pieņēmusi atbilstīgi minētajai regulai:

i)

kā ELFLA līdzfinansēts atbalsts vai

ii)

kā valsts papildu finansējums papildus i) punktā minētajam atbalstam,

un

b)

ir identisks ar tā pamatā esošo lauku attīstības pasākumu, kas paredzēts a) apakšpunktā minētajā lauku attīstības programmā.

3.   Atbalsta juridiskajā pamatā nosaka, ka atbalsts nevar stāties spēkā, pirms Komisija ir apstiprinājusi attiecīgo lauku attīstības programmu.

4.   Atbalstu piešķir katru gadu par meža hektāru, lai saņēmējiem kompensētu papildu izmaksas un negūtos ienākumus, kuru cēlonis ir ierobežojošie apstākļi, ko šā panta 5. punktā minētajās meža teritorijās rada Direktīvas 92/43/EEK un Direktīvas 2009/147/EK īstenošana.

5.   Atbalsttiesīgas ir šādas meža teritorijas:

a)

Natura 2000 meža teritorijas, kas noteiktas saskaņā ar Direktīvas 92/43/EEK 3. pantu un Direktīvas 2009/147/EK 3. pantu;

b)

ainavas iezīmes, kas sekmē Direktīvas 92/43/EEK 10. panta īstenošanu; šīs teritorijas ir ne vairāk kā 5 % no platībām, kas iekļautas Natura 2000 tīklā un teritoriāli aptver attiecīgo lauku attīstības programmu.

6.   Atbalsta maksimālā summa ir EUR 500 par hektāru gadā sākotnējā periodā, kas nepārsniedz piecus gadus, un līdz EUR 200 par hektāru gadā pēc tam.

Izņēmuma gadījumos šīs summas var palielināt, ņemot vērā īpašus apstākļus, kas jāpamato lauku attīstības programmās.

Dalībvalstis atvelk no atbalsta vajadzīgo summu, lai nepieļautu Regulas (ES) Nr. 1307/2013 29. pantā minēto darbību divkāršu finansēšanu.

37. pants

Meža vides un klimata pakalpojumi un meža saglabāšana

1.   Atbalsts meža vides un klimata pakalpojumiem un meža saglabāšanai, ko piešķir publiskajiem vai privātajiem meža tiesiskajiem valdītājiem, privātām vai publiskām struktūrām un to apvienībām, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.9. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2.   Atbalsts:

a)

tiek piešķirts lauku attīstības programmas satvarā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, ko Komisija pieņēmusi atbilstīgi minētajai regulai:

i)

kā ELFLA līdzfinansēts atbalsts vai

ii)

kā valsts papildu finansējums papildus i) punktā minētajam atbalstam,

un

b)

ir identisks ar tā pamatā esošo lauku attīstības pasākumu, kas paredzēts a) apakšpunktā minētajā lauku attīstības programmā.

3.   Atbalsta juridiskajā pamatā nosaka, ka atbalsts nevar stāties spēkā, pirms Komisija ir apstiprinājusi attiecīgo lauku attīstības programmu.

4.   Attiecībā uz meža vides un klimata pakalpojumiem un meža saglabāšanu valstij piederošā zemē atbalstu piešķir tikai tad, ja šīs zemes apsaimniekotājs ir privāta struktūra vai pašvaldība.

5.   Meža tiesiskajiem valdījumiem, kuri pārsniedz konkrētu lielumu, kas jānosaka dalībvalstīm, atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka ir iesniegta attiecīgā informācija no meža apsaimniekošanas plāna vai līdzvērtīga instrumenta, kurš ir saskaņā ar ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, kā tā definēta 1993. gada Otrajā ministru konferencē par mežu aizsardzību Eiropā.

6.   Atbalstu piešķir par meža zemes hektāru.

7.   Atbalsts aptver tikai tās saistības, kas pārsniedz obligātās prasības, kuras noteiktas valsts meža likumā vai citos attiecīgos valsts vai Savienības tiesību aktos. Visas obligātās valsts prasības ir skaidri noteiktas.

Saistības uzņemas uz laiku no pieciem līdz septiņiem gadiem. Tomēr, ja tas ir vajadzīgs un pienācīgi pamatots, dalībvalstis konkrētiem saistību veidiem var noteikt ilgāku periodu.

8.   Atbalsts kompensē saņēmējiem visas no 7. punktā minēto konkrēto saistību uzņemšanās izrietošās papildu izmaksas un negūtos ienākumus vai daļu no tiem.

Vajadzības gadījumā atbalsts var segt darījumu izmaksas, kuras nepārsniedz 20 % no atbalsta.

Pienācīgi pamatotos gadījumos attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar vides saglabāšanu, var piešķirt atbalstu par saistībām atteikties no koku un mežu komerciālas izmantošanas, ko izmaksā kā vienotas likmes vai vienreizēju maksājumu par vienu vienību, kurš aprēķināts, pamatojoties uz papildu izmaksām un negūtajiem ienākumiem.

9.   Atbalsts nepārsniedz maksimālo summu EUR 200 par hektāru gadā.

Izņēmuma gadījumos šo maksimālo summu var palielināt, ņemot vērā īpašus apstākļus, kas jāpamato lauku attīstības programmās.

38. pants

Atbalsts zināšanu pārneses un informācijas pasākumiem mežsaimniecības nozarē

1.   Atbalsts zināšanu pārneses un informācijas pasākumiem, ko piešķir par labu uzņēmumiem, kuri darbojas mežsaimniecības nozarē, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2. 6. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2.   Atbalsts attiecas uz profesionālās izglītības un prasmju apguves darbībām, tostarp mācību kursiem, darbsemināriem un praktisko apmācību, demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem.

Atbalsts var aptvert arī īstermiņa pieredzes apmaiņu meža apsaimniekošanas jomā un meža apmeklējumus.

Atbalsts demonstrējumu pasākumiem var segt attiecīgās ieguldījumu izmaksas.

3.   Atbalsts sedz šādas attiecināmās izmaksas:

a)

zināšanu pārneses vai informācijas pasākuma organizēšanas un īstenošanas izmaksas;

b)

demonstrējumu projektu gadījumā saistībā ar ieguldījumiem:

i)

nekustamā īpašuma celtniecība, iegāde, tostarp izpirkumnoma, vai labiekārtošana, turklāt par zemes iegādi var pretendēt uz atbalstu tikai tad, ja tās izmaksas nepārsniedz 10 % no attiecīgās darbības kopējām attiecināmajām izmaksām;

ii)

tehnikas un aprīkojuma iegāde vai iegāde uz nomaksu, nepārsniedzot aktīva tirgus vērtību;

iii)

vispārīgās izmaksas, kas saistītas ar i) un ii) punktā minētajiem izdevumiem, piemēram, maksas par arhitektu, inženieru un konsultāciju pakalpojumiem, maksas saistībā ar konsultācijām par ilgtspēju vides un ekonomikas aspektā, tostarp priekšizpēti; priekšizpētes izmaksas būs attiecināmie izdevumi arī tad, ja, pamatojoties uz tās rezultātiem, i) un ii) punktam atbilstīgi izdevumi neradīsies;

iv)

datoru programmatūras iegāde vai izstrāde un patentu, licenču, autortiesību un preču zīmju iegāde;

c)

dalībnieku ceļa, uzturēšanās un dienas naudas izdevumi.

4.   Šā panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā minētais atbalsts neparedz tiešus maksājumus saņēmējiem. Atbalstu izmaksā zināšanu pārneses un informācijas pasākumu nodrošinātājam.

5.   Struktūrām, kas piedāvā zināšanu pārneses un informācijas pasākumus, ir šā uzdevuma veikšanai piemērotas spējas, proti, atbilstoši kvalificēts un regulāri apmācīts personāls.

6.   Atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

39. pants

Atbalsts konsultāciju pakalpojumiem mežsaimniecības nozarē

1.   Atbalsts konsultāciju pakalpojumiem, ko piešķir par labu meža tiesiskajiem valdītājiem un citiem zemes apsaimniekotājiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.7. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2.   Atbalsta mērķis ir palīdzēt meža tiesiskajiem valdītājiem un citiem zemes apsaimniekotājiem izmantot konsultāciju pakalpojumus, kas uzlabotu viņu tiesiskā valdījuma, uzņēmuma vai ieguldījuma ekonomiskos rādītājus un ekoloģiskos raksturlielumus, kā arī nekaitīgumu klimatam un izturētspēju.

3.   Konsultācijas aptver vismaz jautājumus, kas attiecas uz Direktīvas 92/43/EEK, Direktīvas 2000/60/EK un Direktīvas 2009/147/EK īstenošanu.

Konsultācijas var aptvert arī jautājumus, kas saistīti ar meža tiesisko valdījumu ekonomiskajiem rādītājiem un ekoloģiskajiem raksturlielumiem.

4.   Atbalsts neparedz tiešus maksājumus saņēmējiem. Atbalstu izmaksā konsultāciju pakalpojumu sniedzējam.

Konsultāciju pakalpojumu sniedzējam ir piemēroti resursi, proti, regulāri apmācīts un kvalificēts personāls, pieredze konsultāciju sniegšanā un uzticamība jomās, kurās tas sniedz konsultācijas.

5.   Sniedzot konsultācijas, konsultāciju pakalpojumu sniedzējs ņem vērā informācijas neatklāšanas pienākumus, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1306/2013 13. panta 2. punktā.

6.   Ja tas ir pamatoti un lietderīgi, konsultācijas daļēji var sniegt grupai, vienlaikus ņemot vērā konsultāciju pakalpojumu individuālā saņēmēja situāciju.

7.   Atbalsts nepārsniedz EUR 1500 par konsultāciju.

40. pants

Atbalsts ieguldījumiem infrastruktūrā saistībā ar mežsaimniecības nozares attīstību, modernizāciju vai pielāgošanos

1.   Atbalsts, kas paredzēts ieguldījumiem infrastruktūrā saistībā ar mežsaimniecības nozares attīstību, modernizāciju vai pielāgošanos un ko piešķir uzņēmumiem, kuri darbojas meža nozarē, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.9. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2.   Atbalsts:

a)

tiek piešķirts lauku attīstības programmas satvarā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, ko Komisija pieņēmusi atbilstīgi minētajai regulai:

i)

kā ELFLA līdzfinansēts atbalsts vai

ii)

kā valsts papildu finansējums papildus i) punktā minētajam atbalstam,

un

b)

ir identisks ar tā pamatā esošo lauku attīstības pasākumu, kas paredzēts a) apakšpunktā minētajā lauku attīstības programmā.

3.   Atbalsta juridiskajā pamatā nosaka, ka atbalsts nevar stāties spēkā, pirms Komisija ir apstiprinājusi attiecīgo lauku attīstības programmu.

4.   Ieguldījums atbilst Savienības tiesību aktiem un attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vides aizsardzības jomā. Ieguldījumam, kuram saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES nepieciešams vides ietekmējuma novērtējums, atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka attiecīgajam ieguldījuma projektam pirms individuālā atbalsta piešķiršanas dienas ir veikts šāds novērtējums un ir piešķirta attīstības atļauja.

5.   Atbalsts aptver ieguldījumus materiālos un nemateriālos aktīvos, kas attiecas uz infrastruktūru saistībā ar mežu attīstību, modernizāciju un pielāgošanos, tostarp uz turpmāk minēto:

a)

piekļuvi meža zemei;

b)

zemes konsolidāciju un uzlabošanu;

c)

energoapgādi un ūdens resursu apsaimniekošanu.

6.   Atbalsts sedz šādas attiecināmās izmaksas:

a)

nekustamā īpašuma celtniecība, iegāde, tostarp izpirkumnoma, vai labiekārtošana, turklāt par zemes iegādi var pretendēt uz atbalstu tikai tad, ja tās izmaksas nepārsniedz 10 % no attiecīgās darbības kopējām attiecināmajām izmaksām;

b)

tehnikas un aprīkojuma iegāde vai iegāde uz nomaksu, nepārsniedzot aktīva tirgus vērtību;

c)

vispārīgās izmaksas, kas saistītas ar (a) un (b) apakšpunktā minētajiem izdevumiem, piemēram, maksas par arhitektu, inženieru un konsultāciju pakalpojumiem, maksas saistībā ar konsultācijām par ilgtspēju vides un ekonomikas aspektā, tostarp priekšizpēti; priekšizpētes izmaksas būs attiecināmie izdevumi arī tad, ja, pamatojoties uz tās rezultātiem, (a) un (b) apakšpunktam atbilstīgi izdevumi neradīsies;

d)

datoru programmatūras iegāde vai izstrāde un patentu, licenču, autortiesību un preču zīmju iegāde;

e)

meža apsaimniekošanas plānu un līdzvērtīgu instrumentu izstrādes izmaksas.

7.   Citas izmaksas, kas nav minētas 6. punkta a) un b) apakšpunktā, bet ir saistītas ar izpirkumnomas līgumiem, piemēram, iznomātāja peļņa, procentu pārfinansēšanas izmaksas,

pieskaitāmās izmaksas un apdrošināšanas izmaksas, nav uzskatāmas par attiecināmām izmaksām.

8.   Neienesīgiem ieguldījumiem, ieguldījumiem, kas paredzēti tikai mežu ekoloģiskās vērtības uzlabošanai, un ieguldījumiem attiecībā uz meža ceļiem, kas ir publiski pieejami bez maksas un ko izmanto daudzfunkcionālajos meža aspektos, atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

9.   Attiecībā uz ieguldījumiem, ar kuriem uzlabo mežu īstermiņa un ilgtermiņa ekonomisko potenciālu, atbalsta intensitāte nepārsniedz:

a)

75 % no attiecināmo izmaksu apjoma attiecībā uz ieguldījumiem tālākajos reģionos;

b)

75 % no attiecināmo izmaksu apjoma attiecībā uz ieguldījumiem Egejas jūras nelielajās salās;

c)

50 % no attiecināmo izmaksu apjoma attiecībā uz ieguldījumiem mazāk attīstītajos reģionos un visos reģionos, kuros 2007.–2013. gada laikposmā IKP uz vienu iedzīvotāju bija mazāks par 75 % no ES-25 vidējā IKP atsauces periodā, bet kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir lielāks par 75 % no ES-27 vidējā IKP;

d)

40 % no attiecināmo izmaksu apjoma attiecībā uz ieguldījumiem citos reģionos.

41. pants

Atbalsts ieguldījumiem mežsaimniecības tehnoloģijās un mežsaimniecības produktu pārstrādē, mobilizēšanā un tirdzniecībā

1.   Atbalsts ieguldījumiem mežsaimniecības tehnoloģijās un mežsaimniecības produktu pārstrādē, mobilizēšanā un tirdzniecībā, ko piešķir privātajiem meža tiesiskajiem valdītājiem, pašvaldībām un to apvienībām un MVU, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2. 11. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2.   Atbalsts:

a)

tiek piešķirts lauku attīstības programmas satvarā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, ko Komisija pieņēmusi atbilstīgi minētajai regulai:

i)

kā ELFLA līdzfinansēts atbalsts vai

ii)

kā valsts papildu finansējums papildus i) punktā minētajam atbalstam,

un

b)

ir identisks ar tā pamatā esošo lauku attīstības pasākumu, kas paredzēts a) apakšpunktā minētajā lauku attīstības programmā.

3.   Atbalsta juridiskajā pamatā nosaka, ka atbalsts nevar stāties spēkā, pirms Komisija ir apstiprinājusi attiecīgo lauku attīstības programmu.

4.   Ieguldījums atbilst Savienības tiesību aktiem un attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vides aizsardzības jomā. Ieguldījumam, kuriem saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES nepieciešams vides ietekmējuma novērtējums, atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka attiecīgajam ieguldījuma projektam pirms individuālā atbalsta piešķiršanas dienas ir veikts šāds novērtējums un ir piešķirta attīstības atļauja.

5.   Azoru salu, Madeiras, Kanāriju salu, Egejas jūras nelielo salu un Francijas aizjūras departamentu teritorijā atbalstu var piešķirt arī uzņēmumiem, kas nav MVU.

6.   Atbalsts sedz šādas attiecināmās izmaksas:

a)

nekustamā īpašuma celtniecība, iegāde, tostarp izpirkumnoma, vai labiekārtošana, turklāt par zemes iegādi var pretendēt uz atbalstu tikai tad, ja tās izmaksas nepārsniedz 10 % no attiecīgās darbības kopējām attiecināmajām izmaksām;

b)

tehnikas un aprīkojuma iegāde vai iegāde uz nomaksu, nepārsniedzot aktīva tirgus vērtību;

c)

vispārīgās izmaksas, kas saistītas ar a) un b) apakšpunktā minētajiem izdevumiem, piemēram, maksas par arhitektu, inženieru un konsultāciju pakalpojumiem, maksas saistībā ar konsultācijām par ilgtspēju vides un ekonomikas aspektā, tostarp priekšizpēti; priekšizpētes izmaksas būs attiecināmie izdevumi arī tad, ja, pamatojoties uz tās rezultātiem, a) un b) apakšpunktam atbilstīgi izdevumi neradīsies;

d)

datoru programmatūras iegāde vai izstrāde un patentu, licenču, autortiesību un preču zīmju iegāde;

e)

izmaksas par meža apsaimniekošanas plānu un tiem līdzvērtīgu instrumentu izveidi.

7.   Citas izmaksas, kas nav minētas 6. punkta a) un b) apakšpunktā, bet ir saistītas ar izpirkumnomas līgumiem, piemēram, iznomātāja peļņa, procentu pārfinansēšanas izmaksas, pieskaitāmās izmaksas un apdrošināšanas izmaksas, nav uzskatāmas par attiecināmām izmaksām.

Apgrozāmais kapitāls nav uzskatāms par attiecināmām izmaksām.

8.   Ieguldījumus, kas saistīti ar mežu ekonomiskās vērtības uzlabošanu, pamato ar gaidāmajiem uzlabojumiem vienā vai vairākos mežu tiesiskajos valdījumos, un tie var aptvert ieguldījumus augsnei un resursiem nekaitīgā mežizstrādes tehnikā un praksē.

9.   Ieguldījumi, kas saistīti ar koksnes kā izejvielas vai enerģijas avota izmantošanu, attiecas tikai uz visām darba operācijām pirms rūpnieciskās pārstrādes.

Ieguldījumi atjaunojamo energoresursu infrastruktūrā, kas patērē vai ražo enerģiju, atbilst minimālajiem standartiem, ja šādi standarti pastāv valsts līmenī.

Ieguldījumi iekārtās, kuru galvenais mērķis ir elektroenerģijas ražošana no biomasas, nav atbalsttiesīgi, ja vien netiek izmantota siltumenerģijas minimālā procentuālā daļa, kas jānosaka dalībvalstīm.

Atbalstu ieguldījumu projektiem bioenerģijā sniedz tikai attiecība uz bioenerģiju, kas atbilst piemērojamajiem ilgtspējas kritērijiem, kuri noteikti Savienības tiesību aktos, tostarp Direktīvas 2009/28/EK 17. panta 2.–6. punktā.

10.   Meža tiesiskajiem valdījumiem, kuri pārsniedz konkrētu lielumu, kas jānosaka dalībvalstīm, atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka ir iesniegta attiecīgā informācija no meža apsaimniekošanas plāna vai līdzvērtīga instrumenta, kurš ir saskaņā ar ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, kā tā definēta 1993. gada Otrajā ministru konferencē par mežu aizsardzību Eiropā.

11.   Atbalsta intensitāte nepārsniedz:

a)

75 % no attiecināmo izmaksu apjoma attiecībā uz ieguldījumiem tālākajos reģionos;

b)

75 % no attiecināmo izmaksu apjoma attiecībā uz ieguldījumiem Egejas jūras nelielajās salās;

c)

50 % no attiecināmo izmaksu apjoma attiecībā uz ieguldījumiem mazāk attīstītajos reģionos un visos reģionos, kuros laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim IKP uz vienu iedzīvotāju bija mazāks par 75 % no ES-25 vidējā IKP atsauces periodā, bet kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir lielāks par 75 % no ES-27 vidējā IKP;

d)

40 % no attiecināmo izmaksu apjoma attiecībā uz ieguldījumiem citos reģionos.

42. pants

Ģenētisko resursu saglabāšana mežsaimniecībā

1.   Atbalsts ģenētisko resursu saglabāšanai mežsaimniecībā, kas saistīts ar meža vides un klimata pakalpojumiem un meža saglabāšanu un ko piešķir publiskajiem vai privātajiem subjektiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2. 6. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2.   Atbalsts:

a)

tiek piešķirts lauku attīstības programmas satvarā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, ko Komisija pieņēmusi atbilstīgi minētajai regulai:

i)

kā ELFLA līdzfinansēts atbalsts vai

ii)

kā valsts papildu finansējums papildus i) punktā minētajam atbalstam,

un

b)

ir identisks ar tā pamatā esošo lauku attīstības pasākumu, kas paredzēts a) apakšpunktā minētajā lauku attīstības programmā.

3.   Atbalsta juridiskajā pamatā nosaka, ka atbalsts nevar stāties spēkā, pirms Komisija ir apstiprinājusi attiecīgo lauku attīstības programmu.

4.   Šā panta nolūkā piemēro šādas definīcijas:

a)

“saglabāšana in situ” ir ģenētiskā materiāla saglabāšana ekosistēmās un dabiskajās dzīvotnēs un sugu dzīvotspējīgu populāciju saglabāšana un atgūšana to dabiskajā vidē;

b)

“saglabāšana meža tiesiskajā valdījumā” ir saglabāšana in situ un attīstība meža tiesiskā valdījuma mērogā;

c)

“saglabāšana ex situ” ir mežsaimniecības ģenētiskā materiāla saglabāšana ārpus tā dabiskās dzīvotnes;

d)

“kolekcija ex situ” ir mežsaimniecības ģenētiskā materiāla kolekcija, ko saglabā ārpus tā dabiskās dzīvotnes.

5.   Atbalsts sedz izmaksas par šādām darbībām:

a)

mērķētas darbības — darbības, kas veicina ģenētisko resursu saglabāšanu ex situ un in situ, raksturošanu, kolekcionēšanu un izmantošanu mežsaimniecībā, ieskaitot uz tīmekļa resursiem balstītu uzskaiti, kas aptver patlaban in situ saglabātus ģenētiskos resursus (tostarp saglabāti meža tiesiskajā valdījumā) un ex situ kolekcijas un datubāzes;

b)

saskanīgas darbības — darbības, kas veicina informācijas apmaiņu starp dalībvalstu kompetentajām organizācijām par ģenētisko resursu saglabāšanu, raksturošanu, kolekcionēšanu un izmantošanu Savienības mežsaimniecībā;

c)

pavaddarbības — informēšanas, izplatīšanas un konsultāciju darbības, kurās iesaistītas nevalstiskās organizācijas un citas attiecīgas ieinteresētās personas, mācību kursi un tehnisku ziņojumu sagatavošana.

6.   Atbalsts nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

43. pants

Atbalsts mežsaimniecības zemes konsolidācijai

Atbalsts mežsaimniecības zemes konsolidācijai ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst I nodaļas nosacījumiem, un tiek piešķirts:

a)

privātiem meža tiesiskajiem valdītājiem, kas ir MVU, un

b)

juridisku un administratīvu izmaksu, tostarp kartēšanas izmaksu segšanai un aprobežojas ar tām, un

c)

līdz 100 % no faktiskajām izmaksām.

6. IEDAĻA

MVU lauku apvidos paredzēts atbalsts, kuru līdzfinansē ELFLA vai piešķir kā valsts papildu finansējumu šādiem līdzfinansētiem pasākumiem

44. pants

Atbalsts ieguldījumiem, kas attiecas uz lauksaimniecības produktu pārstrādi nelauksaimniecības produktos vai uz kokvilnas ražošanu

1.   Atbalsts ieguldījumiem, kas attiecas uz lauksaimniecības produktu pārstrādi nelauksaimniecības produktos vai uz kokvilnas ražošanu, tostarp kokvilnas attīrīšanu, un kas tiek piešķirts MVU, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.10. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2.   Atbalsts:

a)

tiek piešķirts lauku attīstības programmas satvarā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, ko Komisija pieņēmusi atbilstīgi minētajai regulai:

i)

kā ELFLA līdzfinansēts atbalsts vai

ii)

kā valsts papildu finansējums papildus i) punktā minētajam atbalstam,

un

b)

ir identisks ar tā pamatā esošo lauku attīstības pasākumu, kas paredzēts a) apakšpunktā minētajā lauku attīstības programmā.

3.   Atbalsta juridiskajā pamatā nosaka, ka atbalsts nevar stāties spēkā, pirms Komisija ir apstiprinājusi attiecīgo lauku attīstības programmu.

4.   Ieguldījums, kas saistīts ar biodegvielas vai enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem, saskaņā ar šo pantu nav atbalsttiesīgs.

5.   Ieguldījums atbilst Savienības tiesību aktiem un attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vides aizsardzības jomā. Ieguldījumam, kuram saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES nepieciešams vides ietekmējuma novērtējums, atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka attiecīgajam ieguldījuma projektam pirms individuālā atbalsta piešķiršanas dienas ir veikts šāds novērtējums un ir piešķirta attīstības atļauja.

6.   Atbalsts sedz ieguldījumus materiālos un nemateriālos aktīvos.

7.   Atbalsts sedz šādas attiecināmās izmaksas:

a)

nekustamā īpašuma celtniecība, iegāde, tostarp izpirkumnoma, vai labiekārtošana, turklāt par zemes iegādi var pretendēt uz atbalstu tikai tad, ja tās izmaksas nepārsniedz 10 % no attiecīgās darbības kopējām attiecināmajām izmaksām;

b)

tehnikas un aprīkojuma iegāde vai iegāde uz nomaksu, nepārsniedzot aktīva tirgus vērtību;

c)

vispārīgās izmaksas, kas saistītas ar (a) un (b) apakšpunktā minētajiem izdevumiem, piemēram, maksas par arhitektu, inženieru un konsultāciju pakalpojumiem, maksas saistībā ar konsultācijām par ilgtspēju vides un ekonomikas aspektā, tostarp priekšizpēti; priekšizpētes izmaksas būs attiecināmie izdevumi arī tad, ja, pamatojoties uz tās rezultātiem, (a) un (b) apakšpunktam atbilstīgi izdevumi neradīsies;

d)

datoru programmatūras iegāde vai izstrāde un patentu, licenču, autortiesību un preču zīmju iegāde.

8.   Citas izmaksas, kas nav minētas 7. punkta a) un b) apakšpunktā, bet ir saistītas ar izpirkumnomas līgumiem, piemēram, iznomātāja peļņa, procentu pārfinansēšanas izmaksas, pieskaitāmās izmaksas un apdrošināšanas izmaksas, nav uzskatāmas par attiecināmām izmaksām.

Apgrozāmais kapitāls nav uzskatāms par attiecināmām izmaksām.

9.   Atbalsta intensitāte nepārsniedz:

a)

tālākajos reģionos:

i)

80 % no attiecināmo izmaksu apjoma attiecībā uz ieguldījumiem reģionos, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir vienāds ar 45 % no ES-27 vidējā rādītāja vai mazāks;

ii)

65 % no attiecināmo izmaksu apjoma attiecībā uz ieguldījumiem reģionos, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir no 45 % līdz 60 % no ES-27 vidējā rādītāja vai vienāds ar minētajām procentuālajām daļām;

iii)

55 % no attiecināmo izmaksu apjoma attiecībā uz ieguldījumiem reģionos, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir no 60 % līdz 75 % no ES-27 vidējā rādītāja vai vienāds ar minētajām procentuālajām daļām;

iv)

45 % no attiecināmo izmaksu apjoma attiecībā uz ieguldījumiem citos tālākajos reģionos;

b)

mazāk attīstītajos reģionos:

i)

60 % no attiecināmo izmaksu apjoma attiecībā uz ieguldījumiem reģionos, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir vienāds ar 45 % no ES-27 vidējā rādītāja vai mazāks;

ii)

45 % no attiecināmo izmaksu apjoma attiecībā uz ieguldījumiem reģionos, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir no 45 % līdz 60 % no ES-27 vidējā rādītāja vai vienāds ar minētajām procentuālajām daļām;

iii)

35 % no attiecināmo izmaksu apjoma attiecībā uz ieguldījumiem reģionos, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir lielāks par 60 % no ES-27 vidējā rādītāja;

c)

“c” apgabalos:

i)

25 % no attiecināmo izmaksu apjoma attiecībā uz ieguldījumiem mazapdzīvotās teritorijās un NUTS 3 reģionos vai NUTS 3 reģionu daļās, kurām ir kopīga sauszemes robeža ar valsti, kas nav Eiropas Ekonomikas zona vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts;

ii)

20 % no attiecināmo izmaksu apjoma attiecībā uz ieguldījumiem iepriekš nenorādītos “c” apgabalos;

iii)

agrākajos “a” apgabalos laikposmā no 2014. gada 1. jūlija līdz 2017. gada 31. decembrim atbalsta intensitāti var palielināt ne vairāk kā par 5 procentu punktiem;

iv)

ja “c” apgabals atrodas blakus “a” apgabalam, maksimālo atbalsta intensitāti, kas ir atļauta NUTS 3 reģionos vai NUTS 3 reģionu daļās, kuras ietilpst minētajā “c” apgabalā, kas atrodas blakus “a” apgabalam, vajadzības gadījumā var palielināt tā, lai atšķirība starp abu teritoriju atbalsta intensitātēm nepārsniegtu 15 procentu punktus;

d)

10 % no attiecināmo izmaksu apjoma attiecībā uz ieguldījumiem visos pārējos reģionos.

10.   Attiecībā uz mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem 9. punktā noteikto maksimālo atbalsta intensitāti var palielināt ne vairāk kā par 10 procentu punktiem.

45. pants

Darbības sākšanas atbalsts nelauksaimnieciskām darbībām lauku apvidos

1.   Darbības sākšanas atbalsts nelauksaimnieciskām darbībām lauku apvidos, kurš tiek piešķirts MVU, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.9. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2.   Atbalsts:

a)

tiek piešķirts lauku attīstības programmas satvarā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, ko Komisija pieņēmusi atbilstīgi minētajai regulai:

i)

kā ELFLA līdzfinansēts atbalsts vai

ii)

kā valsts papildu finansējums papildus i) punktā minētajam atbalstam,

un

b)

ir identisks ar tā pamatā esošo lauku attīstības pasākumu, kas paredzēts a) apakšpunktā minētajā lauku attīstības programmā.

3.   Atbalsta juridiskajā pamatā nosaka, ka atbalsts nevar stāties spēkā, pirms Komisija ir apstiprinājusi attiecīgo lauku attīstības programmu.

4.   Atbalstu piešķir šādu kategoriju saņēmējiem:

a)

lauksaimnieki vai lauku mājsaimniecības locekļi lauku apvidos, kuri dažādo darbību, sākot nelauksaimnieciskas darbības;

b)

mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi lauku apvidos un

c)

fiziskas personas lauku apvidos.

5.   Ja 4. punkta a) apakšpunktā minētais lauku mājsaimniecības loceklis ir juridiska persona vai juridisku personu grupa, minētajam loceklim atbalsta pieteikuma iesniegšanas laikā jāveic lauksaimnieciska darbība lauku saimniecībā.

6.   Atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei ir iesniegts darījumdarbības plāns. Minētā darījumdarbības plāna īstenošanu sāk deviņu mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu.

Darījumdarbības plānā apraksta:

a)

saņēmēja sākotnējo ekonomisko stāvokli;

b)

saņēmēja jauno darbību izstrādes starpposma mērķus un uzdevumus;

c)

informāciju par rīcību (piemēram, ieguldījumiem, mācībām, konsultācijām), kas nepieciešama saņēmēja darbību izstrādei.

7.   Atbalstu izmaksā vismaz divās daļās laikposmā, kas nepārsniedz piecus gadus.

Daļas var pakāpeniski samazināt.

Atbalsta pēdējo daļu izmaksā ar nosacījumu, ka ir pareizi īstenots 6. punktā minētais darījumdarbības plāns.

8.   Atbalsta summu dalībvalstis nosaka, ņemot vērā sociāli ekonomisko situāciju teritorijā, uz kuru attiecas lauku attīstības programma.

9.   Atbalsts nepārsniedz EUR 70 000 vienam saņēmējam.

46. pants

Atbalsts konsultāciju pakalpojumiem, kas paredzēti MVU lauku apvidos

1.   Atbalsts konsultāciju pakalpojumiem, kas paredzēti MVU lauku apvidos, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.9. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2.   Atbalsts:

a)

tiek piešķirts lauku attīstības programmas satvarā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, ko Komisija pieņēmusi atbilstīgi minētajai regulai:

i)

kā ELFLA līdzfinansēts atbalsts vai

ii)

kā valsts papildu finansējums papildus i) punktā minētajam atbalstam,

un

b)

ir identisks ar tā pamatā esošo lauku attīstības pasākumu, kas paredzēts a) apakšpunktā minētajā lauku attīstības programmā.

3.   Atbalstu piešķir, lai palīdzētu MVU lauku apvidos izmantot konsultāciju pakalpojumus, kas uzlabotu uzņēmuma un ieguldījuma ekonomiskos rādītājus un ekoloģiskos raksturlielumus, nekaitīgumu klimatam un izturētspēju.

4.   Konsultācijas var aptvert jautājumus, kas saistīti ar saņēmēja ekonomiskajiem rādītājiem un ekoloģiskajiem raksturlielumiem.

5.   Atbalsts neparedz tiešus maksājumus saņēmējiem. Atbalstu izmaksā konsultāciju pakalpojumu sniedzējam.

6.   Konsultāciju pakalpojumu sniedzējam ir piemēroti resursi, proti, regulāri apmācīts un kvalificēts personāls, pieredze konsultāciju sniegšanā un uzticamība jomās, kurās tas sniedz konsultācijas.

7.   Sniedzot konsultācijas, konsultāciju pakalpojumu sniedzēji ņem vērā informācijas neatklāšanas pienākumus, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1306/2013 13. panta 2. punktā.

8.   Vajadzības gadījumā konsultācijas daļēji var sniegt grupām, vienlaikus ņemot vērā konsultāciju pakalpojumu individuālo lietotāju situācijas.

9.   Atbalsta apjoms nepārsniedz EUR 1500 par konsultāciju.

47. pants

Atbalsts zināšanu pārneses un informācijas pasākumiem, kas paredzēti MVU lauku apvidos

1.   Atbalsts zināšanu pārneses un informācijas pasākumiem, kas paredzēti MVU lauku apvidos, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.7. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2.   Atbalsts:

a)

tiek piešķirts lauku attīstības programmas satvarā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, ko Komisija pieņēmusi atbilstīgi minētajai regulai:

i)

kā ELFLA līdzfinansēts atbalsts vai

ii)

kā valsts papildu finansējums papildus i) punktā minētajam atbalstam,

un

b)

ir identisks ar tā pamatā esošo lauku attīstības pasākumu, kas paredzēts a) apakšpunktā minētajā lauku attīstības programmā.

3.   Atbalsts attiecas uz profesionālās izglītības un prasmju apguves darbībām, tostarp mācību kursiem, darbsemināriem un praktisko apmācību, demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem.

Atbalsts demonstrējumu pasākumiem var segt attiecīgās ieguldījumu izmaksas.

4.   Atbalsts sedz šādas attiecināmās izmaksas:

a)

zināšanu pārneses vai informācijas pasākuma organizēšanas un īstenošanas izmaksas;

b)

demonstrējumu projektu gadījumā saistībā ar ieguldījumiem:

i)

nekustamā īpašuma celtniecība, iegāde, tostarp izpirkumnoma, vai labiekārtošana, turklāt par zemes iegādi var pretendēt uz atbalstu tikai tad, ja tās izmaksas nepārsniedz 10 % no attiecīgās darbības kopējām attiecināmajām izmaksām;

ii)

tehnikas un aprīkojuma iegāde vai iegāde uz nomaksu, nepārsniedzot aktīva tirgus vērtību;

iii)

vispārīgās izmaksas, kas saistītas ar i) un ii) punktā minētajiem izdevumiem, piemēram, maksas par arhitektu, inženieru un konsultāciju pakalpojumiem, maksas saistībā ar konsultācijām par ilgtspēju vides un ekonomikas aspektā, tostarp priekšizpēti; priekšizpētes izmaksas būs attiecināmie izdevumi arī tad, ja, pamatojoties uz tās rezultātiem, i) un ii) punktam atbilstīgi izdevumi neradīsies;

iv)

datoru programmatūras iegāde vai izstrāde un patentu, licenču, autortiesību un preču zīmju iegāde;

c)

dalībnieku ceļa, uzturēšanās un dienas naudas izdevumi.

5.   Atbalsts neparedz tiešus maksājumus saņēmējiem.

Atbalstu izmaksā zināšanu pārneses un informācijas pasākumu nodrošinātājam.

Struktūrām, kas piedāvā zināšanu pārneses un informācijas pasākumus, ir šā uzdevuma veikšanai piemērotas spējas, proti, atbilstoši kvalificēts un regulāri apmācīts personāls.

6.   Pamatojoties uz objektīvi definētiem nosacījumiem, atbalsts ir pieejams visiem atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem, kuri darbojas attiecīgajā lauku apvidū.

7.   Atbalsta intensitāte nepārsniedz:

a)

60 % no attiecināmajām izmaksām, kas radušās vidējiem uzņēmumiem;

b)

70 % no attiecināmajām izmaksām, kas radušās mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem.

48. pants

Atbalsts aktīvo lauksaimnieku jaunai dalībai kokvilnas un pārtikas produktu kvalitātes shēmās

1.   Atbalsts aktīvo lauksaimnieku un to grupu, kas ir MVU, jaunai dalībai kokvilnas un pārtikas produktu kvalitātes shēmās ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.7. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2.   Atbalsts:

a)

tiek piešķirts lauku attīstības programmas satvarā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, ko Komisija pieņēmusi atbilstīgi minētajai regulai:

i)

kā ELFLA līdzfinansēts atbalsts vai

ii)

kā valsts papildu finansējums papildus i) punktā minētajam atbalstam,

un

b)

ir identisks ar tā pamatā esošo lauku attīstības pasākumu, kas paredzēts a) apakšpunktā minētajā lauku attīstības programmā.

3.   Atbalsta juridiskajā pamatā nosaka, ka atbalsts nevar stāties spēkā, pirms Komisija ir apstiprinājusi attiecīgo lauku attīstības programmu.

4.   Atbalstu piešķir jaunai dalībai kādā no šāda veida kvalitātes shēmām:

a)

kokvilnas un pārtikas produktu kvalitātes shēmas, kas izveidotas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012;

b)

kokvilnas un pārtikas produktu kvalitātes shēmas, tostarp sertifikācijas shēmas, ko dalībvalstis ir atzinušas par atbilstošām šādiem kritērijiem:

i)

saskaņā ar šādām kvalitātes shēmām saražotā galaprodukta specifika izriet no nepārprotamiem pienākumiem garantēt:

konkrētas produkta īpašības,

konkrētas lauksaimniecības vai ražošanas metodes vai

galaprodukta kvalitāti, kas ievērojami pārsniedz komerciālo preču standartus attiecībā uz sabiedrības, dzīvnieku vai augu veselību, dzīvnieku labturību vai vides aizsardzību;

ii)

shēma ir pieejama visiem ražotājiem;

iii)

shēmā ir iekļautas saistošas galaprodukta specifikācijas, un atbilstību šīm specifikācijām pārbauda publiskās iestādes vai neatkarīga inspekcijas struktūra;

iv)

shēma ir pārredzama un nodrošina lauksaimniecības produktu pilnīgu izsekojamību;

c)

brīvprātīgas pārtikas produktu sertifikācijas shēmas, ko attiecīgā dalībvalsts ir atzinusi par atbilstošām prasībām, kuras izklāstītas Komisijas paziņojumā “ES labākās prakses pamatnostādnes ar lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem saistītām brīvprātīgās sertifikācijas shēmām”.

5.   Atbalstu piešķir kā ikgadēju stimulējošu maksājumu, kura apjomu nosaka atkarībā no pastāvīgo izmaksu apjoma, kas izriet no dalības kvalitātes shēmās.

6.   Atbalstu piešķir uz laikposmu, kas nepārsniedz piecus gadus.

7.   Atbalsts nepārsniedz EUR 3000 gadā vienam saņēmējam.

49. pants

Atbalsts informācijas un noieta veicināšanas pasākumiem saistībā ar kokvilnu un pārtikas produktiem, uz kuriem attiecas kvalitātes shēma

1.   Atbalsts informācijas un noieta veicināšanas pasākumiem saistībā ar kokvilnu un pārtikas produktiem, uz kuriem attiecas kvalitātes shēma, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja tas atbilst šā panta 2.11. punkta un I nodaļas nosacījumiem.

2.   Atbalsts:

a)

tiek piešķirts lauku attīstības programmas satvarā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, ko Komisija pieņēmusi atbilstīgi minētajai regulai:

i)

kā ELFLA līdzfinansēts atbalsts vai

ii)

kā valsts papildu finansējums papildus i) punktā minētajam atbalstam,

un

b)

ir identisks ar tā pamatā esošo lauku attīstības pasākumu, kas paredzēts a) apakšpunktā minētajā lauku attīstības programmā.

3.   Atbalsta juridiskajā pamatā nosaka, ka atbalsts nevar stāties spēkā, pirms Komisija ir apstiprinājusi attiecīgo lauku attīstības programmu.

4.   Atbalstu piešķir ražotāju grupām, kas īsteno informācijas un noieta veicināšanas pasākumus.

5.   Uz atbalstu var pretendēt tikai par informācijas un noieta veicināšanas pasākumiem, kas ir īstenoti iekšējā tirgū.

6.   Atbalstu piešķir informācijas un noieta veicināšanas pasākumiem saistībā ar kokvilnu un pārtikas produktiem, uz kuriem attiecas kvalitātes shēma un par kuriem ir piešķirts atbalsts saskaņā ar šīs regulas 48. pantu.

7.   Atbalsts sedz izmaksas par tiem pasākumiem, kas:

a)

ir izstrādāti, lai mudinātu patērētājus iegādāties pārtikas preces vai kokvilnu, uz ko attiecas kāda no kvalitātes shēmām, kas minēta šīs regulas 48. panta 4. punktā;

b)

vērš uzmanību uz pārtikas preču vai kokvilnas īpatnībām vai priekšrocībām, jo īpaši uz to kvalitāti, konkrēto ražošanas metodi, augstiem dzīvnieku labturības standartiem un nekaitīgumu videi saistībā ar attiecīgo kvalitātes shēmu.

8.   Pasākumi, kas minēti šā panta 6. punktā, nedrīkst mudināt patērētājus iegādāties pārtikas preces vai kokvilnu tās īpašās izcelsmes dēļ, izņemot, ja uz to attiecas kvalitātes shēmas, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1151/2012 II daļā.

9.   Pārtikas preču vai kokvilnas izcelsmi var norādīt, ja šai izcelsmes norādei vēstījumā ir pakārtota nozīme.

10.   Informācijas un noieta veicināšanas pasākumi saistībā ar konkrētiem uzņēmumiem vai komerciālām preču zīmēm nav atbalsttiesīgas.

11.   Atbalsta intensitāte nepārsniedz 70 % no attiecināmajām izmaksām.

IV NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

50. pants

Atcelšana

1.   Regulu (EK) Nr. 1857/2006 atceļ.

2.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, Regulu (EK) Nr. 1857/2006 līdz 2015. gada 31. decembrim turpina piemērot atbalstam, kas piešķirts saistībā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (42) un tās īstenošanas noteikumiem.

51. pants

Pārejas noteikumi

1.   Šo regulu piemēro individuālajam atbalstam, kas piešķirts pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas, ja individuālais atbalsts atbilst visiem šīs regulas nosacījumiem, izņemot 9. un 10. pantu.

2.   Ikvienu atbalstu, kas nav atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, pamatojoties uz šo regulu vai citām regulām, kuras pieņemtas atbilstīgi Regulas 994/98 1. pantam un kuras bijušas spēkā iepriekš, Komisija novērtē saskaņā ar Eiropas Savienības pamatnostādnēm par valstu atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos 2014.–2020. gadā un citiem attiecīgiem pamatnoteikumiem, vadlīnijām, paziņojumiem un skaidrojumiem.

3.   Jebkurš individuāls atbalsts, kas piešķirts pirms 2015. gada 1. janvāra, pamatojoties uz jebkuru regulu, kura pieņemta atbilstīgi Regulas 994/98 1. pantam un kura bijusi spēkā atbalsta piešķiršanas laikā, ir saderīgs ar iekšējo tirgu un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības.

4.   Beidzoties šīs regulas spēkā esības periodam, visām atbalsta shēmām, kurām ir piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šo regulu, atbrīvojums paliek spēkā vēl uz sešus mēnešus ilgu pielāgošanās periodu.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, šīs regulas spēkā esības perioda beigās atbalsta shēmām, kuras ietilpst Regulas (ES) Nr. 1305/2013 darbības jomā un kuras līdzfinansē ELFLA vai kurām piešķirts valsts papildu finansējums šādiem līdzfinansētiem pasākumiem, atbrīvojums paliek spēkā uz plānošanas perioda laiku saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un tās īstenošanas noteikumiem.

52. pants

Stāšanās spēkā un piemērojamība

Šī regula stājas spēkā 2014. gada 1. jūlijā.

To piemēro līdz 2020. gada 31. decembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 25. jūnijā

Komisijas vārdā —

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 142, 14.5.1998., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2006. gada 15. decembra Regula (EK) Nr. 1857/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001 (OV L 358, 16.12.2006., 3. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2013. gada 7. novembra Regulu (ES) Nr. 1114/2013, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1857/2006 attiecībā uz tās piemērošanas termiņu (OV L 298, 8.11.2013., 34. lpp.).

(3)  Padomes 2013. gada 22. jūlija Regula (ES) Nr. 733/2013, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 994/98 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 92. un 93. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu (OV L 204, 31.7.2013., 11. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/01 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).

(6)  COM(2012) 209 final.

(7)  Komisijas 2008. gada 6. augusta Regula (EK) Nr. 800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88. pantu (Vispārējā grupu atbrīvojuma regula) (OV L 214, 9.8.2008., 3. lpp.).

(8)  OV C 319, 27.12.2006., 1. lpp.

(9)  OV C 244, 1.10.2004., 2. lpp.

(10)  OV C 155, 20.6.2008., 10. lpp.

(11)  OV C 204, 1.7.2014., 1. lpp.

(12)  OV C 14, 19.1.2008., 6. lpp.

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/37/ES, ar ko groza Direktīvu 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (OV L 175, 27.6.2013., 1. lpp.).

(14)  Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp.).

(15)  Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regula (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.).

(16)  Padomes Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.).

(17)  Komisijas Ieteikums 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīva 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 26, 28.1.2012., 1. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.).

(20)  OV C 323, 30.12.2006., 1. lpp.

(21)  Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1379/2013 par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (OV L 354, 28.12.2013., 1. lpp.).

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

(25)  Padomes 2000. gada 8. maija Direktīva 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.).

(26)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 13. marta Regula (ES) Nr. 229/2013, ar ko nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1405/2006 (OV L 78, 20.3.2013., 41. lpp.).

(27)  COM(2012) 595, 17.10.2012.

(28)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (OV L 347, 20.12.2014., 608. lpp.).

(29)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regula (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.).

(30)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).

(31)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regula (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.).

(32)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).

(33)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

(34)  Komisijas 2008. gada 8. decembra Regula (EK) Nr. 1242/2008 par Kopienas klasifikācijas izveidi lauku saimniecībām (OV L 335, 13.12.2008., 3. lpp.).

(35)  Padomes 2007. gada 28. jūnija Regula (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.).

(36)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Regula (EK) Nr. 110/2008 par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1576/89 (OV L 39, 13.2.2008., 16. lpp.).

(37)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Regula (ES) Nr. 251/2014 par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1601/91 (OV L 84, 20.3.2014., 14. lpp.).

(38)  OV C 341, 16.12.2010., 5. lpp.

(39)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).

(40)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.).

(41)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 652/2014, ar ko paredz noteikumus tādu izdevumu pārvaldībai, kuri attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, augu veselību un augu reproduktīvo materiālu, un ar ko groza Padomes Direktīvas 98/56/EK, 2000/29/EK un 2008/90/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002, (EK) Nr. 882/2004 un (EK) Nr. 396/2005, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/128/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Padomes Lēmumus 66/399/EEK, 76/894/EEK un 2009/470/EK (OV L 189, 27.6.2014., 1. lpp.).

(42)  Padomes 2005. gada 20. septembra Regula (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

MIKROUZŅĒMUMU, MAZO UN VIDĒJO UZŅĒMUMU DEFINĪCIJA

1. pants

Uzņēmums

Par uzņēmumu uzskata jebkuru saimnieciskās darbības subjektu neatkarīgi no tā juridiskās formas. Tas jo īpaši ietver pašnodarbinātas personas un ģimenes uzņēmumus, kas nodarbojas ar amatniecību vai veic citu darbību, un personālsabiedrības vai apvienības, kas regulāri veic saimniecisko darbību.

2. pants

Uzņēmuma kategoriju noteicošais darbinieku skaits un finansiālās robežvērtības

1.   Mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) kategorijā ietilpst uzņēmumi, kuros nodarbina mazāk nekā 250 darbinieku un kuru gada apgrozījums nepārsniedz EUR 50 miljonus, un/vai gada bilances kopsumma nepārsniedz EUR 43 miljonus.

2.   MVU kategorijas uzņēmumu definē kā mazu, ja tam ir mazāk nekā 50 darbinieku un tā gada apgrozījums un/vai kopējā gada bilance nepārsniedz EUR 10 miljonus.

3.   MVU kategorijā mikrouzņēmumu definē kā uzņēmumu, kurā nodarbina mazāk nekā 10 darbinieku un kura gada apgrozījums un/vai gada bilances kopsumma nepārsniedz EUR 2 miljonus.

3. pants

Uzņēmumu veidi, ko ņem vērā, aprēķinot darbinieku skaitu un finanšu rādītājus

1.   “Autonoms uzņēmums” ir jebkurš uzņēmums, kas nav klasificējams kā partneruzņēmums 2. punkta nozīmē vai kā saistīts uzņēmums 3. punkta nozīmē.

2.   “Partneruzņēmumi” ir visi uzņēmumi, kuri nav klasificējami kā saistīti uzņēmumi 3. punkta nozīmē un starp kuriem pastāv šādas attiecības: uzņēmums (augšupējs uzņēmums) viens pats vai kopā ar vienu vai vairākiem saistītiem uzņēmumiem 3. punkta nozīmē pārvalda 25 % vai vairāk kapitāla vai balsstiesību citā uzņēmumā (lejupējs uzņēmums).

Tomēr uzņēmumu var klasificēt kā autonomu, tātad kā uzņēmumu, kam nav partneruzņēmumu, pat ja ir sasniegta vai pārsniegta šī 25 % robežvērtība, ko nodrošina turpmāk norādītie ieguldītāji, ja vien šie ieguldītāji atsevišķi vai kopā 3. punkta nozīmē nav saistīti ar attiecīgo uzņēmumu:

a)

atklātas ieguldījumu sabiedrības, riska kapitāla sabiedrības, privātpersonas vai privātpersonu grupas, kas regulāri veic riska kapitālieguldījumus un iegulda pašu kapitālu (“uzņēmējdarbības mecenāti”) uzņēmumos, kurus nekotē biržā, ja vien minēto uzņēmējdarbības mecenātu kopējie ieguldījumi vienā uzņēmumā nesasniedz EUR 1 250 000;

b)

augstskolas vai bezpeļņas zinātniskās pētniecības centri;

c)

institucionālie ieguldītāji, tostarp reģionālās attīstības fondi;

d)

autonomas pašvaldības, kuru gada budžets ir mazāks par EUR 10 miljoniem un iedzīvotāju skaits mazāks par 5 000.

3.   “Saistīti uzņēmumi” ir uzņēmumi, kuru starpā pastāv kādas no šeit norādītajām attiecībām:

a)

uzņēmumam ir akcionāru vai locekļu balsstiesību vairākums citā uzņēmumā;

b)

uzņēmumam ir tiesības iecelt vai atlaist pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras locekļu vairākumu citā uzņēmumā;

c)

uzņēmumam ir tiesības īstenot dominējošu ietekmi pār citu uzņēmumu saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar šo uzņēmumu, vai saskaņā ar tā dibināšanas līguma klauzulu vai statūtiem;

d)

uzņēmums, kas ir cita uzņēmuma akcionārs vai loceklis, vienpersoniski kontrolē akcionāru vai locekļu vairākuma balsstiesības minētajā uzņēmumā saskaņā ar vienošanos, kas panākta ar pārējiem uzņēmuma akcionāriem vai locekļiem.

Pieņemts uzskatīt, ka dominējoša ietekme nepastāv, ja 2. punkta otrajā daļā norādītie ieguldītāji tieši vai netieši neiesaistās attiecīgā uzņēmuma pārvaldīšanā, neskarot viņu kā akcionāru tiesības.

Uzņēmumi, kurus saista kādas no pirmajā daļā aplūkotajām attiecībām, ko nodrošina viens vai vairāki citi uzņēmumi vai kāds no 2. punktā minētajiem ieguldītājiem, arī ir uzskatāmi par saistītiem.

Uzņēmumi, kurus saista kādas no šīm attiecībām, ko nodrošina fiziska persona vai fizisku personu grupa, kuras kopīgi darbojas, arī ir uzskatāmi par saistītiem uzņēmumiem, ja tie pilnīgi vai daļēji darbojas tajā pašā konkrētajā tirgū vai blakustirgos.

Par “blakustirgu” uzskata ražojuma vai pakalpojuma tirgu, kas ir tieši augšupējs vai lejupējs no konkrētā tirgus.

4.   Izņemot 2. punkta otrajā daļā minētos gadījumus, uzņēmums nav uzskatāms par MVU, ja 25 % vai vairāk tā kapitāla vai balsstiesību kopā vai atsevišķi tieši vai netieši kontrolē viena vai vairākas publiskas struktūras.

5.   Uzņēmums var apliecināt savu statusu kā autonoms uzņēmums, partneruzņēmums vai saistīts uzņēmums, norādot datus par 2. pantā noteiktajām robežvērtībām. Šādu apliecinājumu var sniegt pat tad, ja kapitāls ir sadalīts tā, ka nav iespējams precīzi noteikt, kas to pārvalda, un šajā gadījumā uzņēmums var labā ticībā paziņot, ka tas var likumīgi uzskatīt, ka tā 25 % daļa vai lielāka daļa nepieder kādam atsevišķam uzņēmumam vai savstarpēji saistītiem uzņēmumiem. Šādi apliecinājumi neskar pārbaudes un apstākļu noskaidrošanu, kas paredzēta attiecīgo valstu un Savienības noteikumos.

4. pants

Dati, ko izmanto darbinieku skaita un finanšu līdzekļu, kā arī atskaites perioda noteikšanai

1.   Dati, ko izmanto, nosakot darbinieku skaitu un finanšu līdzekļus, attiecas uz pēdējo apstiprināto grāmatvedības pārskata periodu un ir aprēķināti, ņemot par pamatu kārtējo gadu. Tie iegūti, izmantojot datus pārskatu slēgšanas dienā. Apgrozījuma summu aprēķina bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un citiem netiešajiem nodokļiem.

2.   Ja, ņemot par pamatu kārtējo gadu, pārskatu slēgšanas dienā atklājas, ka 2. pantā norādītais darbinieku skaits vai finanšu robežvērtība ir pārsniegta vai nav sasniegta, tas nenozīmē, ka uzņēmums zaudēs savu vidējā, mazā vai mikrouzņēmuma statusu, ja šīs robežvērtības nav pārsniegtas divos pārskata periodos pēc kārtas.

3.   Jaunizveidotiem uzņēmumiem, kuru pārskati vēl nav apstiprināti, izmantojamos datus iegūst no labticīgiem aptuveniem aprēķiniem, kas veikti finanšu gada laikā.

5. pants

Darbinieku skaits

Darbinieku skaits atbilst gada darba vienībām (GDV), tas ir, to personu skaitam, kas attiecīgajā uzņēmumā vai tā norīkojumā ir strādājušas pilnas slodzes darbu visa apsekojuma gada garumā. To personu darbu, kas nav nostrādājušas pilnu gadu, un to, kas veikušas nepilnas slodzes darbu neatkarīgi no tā ilguma, kā arī sezonas darba ņēmēju darbu aprēķina GDV daļās. Darbinieku skaitu aprēķina, ņemot vērā:

a)

darbiniekus;

b)

personas, kas strādā tam pakļautajā uzņēmumā un ir pielīdzināmas nodarbinātām personām saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem;

c)

īpašniekus–vadītājus;

d)

partnerus, kas pastāvīgi piedalās uzņēmuma darbā un gūst labumu no uzņēmuma, izmantojot savas finansiālās priekšrocības.

Mācekļi vai arodmācekļi, kam ir mācekļa darba vai arodmācību līgums, neietilpst darbinieku skaitā. Maternitātes vai bērna kopšanas atvaļinājuma ilgums netiek ņemts vērā.

6. pants

Uzņēmuma datu apkopošana

1.   Datus par autonomu uzņēmumu, tostarp darbinieku skaitu, nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz minētā uzņēmuma pārskatiem.

2.   Datus par uzņēmumu, kam ir partneruzņēmumi vai saistīti uzņēmumi, tostarp darbinieku skaitu, nosaka, pamatojoties uz uzņēmuma pārskatiem un citiem datiem, vai, ja tādi pastāv, uz konsolidētajiem uzņēmuma pārskatiem vai konsolidētajiem pārskatiem, kuros uzņēmums iekļauts konsolidācijas rezultātā.

Datus, kas minēti pirmajā daļā, papildina ar datiem par jebkuru attiecīgā uzņēmuma partneruzņēmumu, kas ir tam tieši augšupējs vai lejupējs. Datus agregē proporcionāli līdzdalības procentiem kapitālā vai balsstiesībām (ņemot vērā lielāko procentuālo īpatsvaru). Savstarpējas līdzdalības gadījumā ņem vērā lielāko procentuālo īpatsvaru.

Pirmajā un otrajā daļā minētajiem datiem pievieno 100 % datu par jebkuru uzņēmumu, kas ir tieši vai netieši saistīts ar attiecīgo uzņēmumu, ja šie dati vēl nav iekļauti konsolidētajos pārskatos.

3.   Piemērojot 2. punktu, datus par attiecīgā uzņēmuma partneruzņēmumiem iegūst no pārskatiem un pārējiem datiem, ja tie pastāv konsolidētā veidā. Tiem pievieno 100 % datu par uzņēmumiem, kas saistīti ar šiem partneruzņēmumiem, ja to pārskata dati vēl nav iekļauti, veicot konsolidāciju.

Piemērojot jau minēto 2. punktu, dati par uzņēmumiem, kas saistīti ar attiecīgo uzņēmumu, ir iegūstami no pārskatiem un pārējiem datiem, ja tie pastāv konsolidētā veidā. Tos proporcionāli papildina ar datiem par šāda saistītā uzņēmuma jebkuru iespējamo partneruzņēmumu, kas ir tam tieši augšupējs vai lejupējs, ja tie vēl nav iekļauti konsolidētajos pārskatos proporcionāli līdzdalībai, kas ir vismaz proporcionāla 2. punkta otrajā daļā norādītajam procentuālajam īpatsvaram.

4.   Ja konsolidētajos pārskatos nav uzrādīti dati par konkrēta uzņēmuma darbinieku skaitu, šos skaitļus aprēķina, proporcionāli agregējot datus par tā partneruzņēmumiem un papildinot tos ar datiem par uzņēmumiem, ar kuriem attiecīgais uzņēmums ir saistīts.


II PIELIKUMS

INFORMĀCIJA PAR VALSTS ATBALSTU, UZ KURU ATTIECAS ATBRĪVOJUMS SASKAŅĀ AR ŠO REGULU

kā noteikts 9. panta 1. punktā

(Dokuments attiecas uz EEZ (1))

I DAĻA

Atbalsta atsauces numurs

(aizpilda Komisija)

Dalībvalsts

Dalībvalsts atsauces numurs

Reģions

Reģiona nosaukums ( NUTS  (2) )

Reģionālā atbalsta statuss  (3)

Piešķīrēja iestāde

Nosaukums

Pasta adrese

Tīmekļa vietne

Atbalsta pasākuma nosaukums

Valsts līmeņa juridiskais pamats (atsauce uz attiecīgo valsts oficiālo publikāciju)

Tīmekļa saite uz atbalsta pasākuma pilnu tekstu

Pasākuma veids

☐

Shēma

 

☐

Ad hoc atbalsts

Saņēmēja vārds/uzvārds vai nosaukums un grupa  (4) , pie kuras tas pieder

Spēkā esošas atbalsta shēmas vai ad hoc atbalsta grozījums

 

Komisijas piešķirtais atbalsta atsauces numurs

☐

Pagarinājums

☐

Grozījums

Darbības ilgums  (5)

☐

Shēma

dd/mm/gggg līdz dd/mm/gggg

Piešķiršanas datums

☐

Ad hoc atbalsts

dd/mm/gggg

Attiecīgā tautsaimniecības nozare (sektors)

Norādīt NACE grupas līmenī  (6)

Saņēmēja tips

☐

MVU

 

☐

Liels uzņēmums

Budžets

 

☐

Shēma: kopējā summa  (7)

Valsts valūta (pilnas summas)

☐

Ad hoc atbalsts: kopējā summa  (8)

Valsts valūta (pilnas summas)

Garantijām  (9)

Valsts valūta (pilnas summas)

Atbalsta instruments

☐

Tieša dotācija / Procentu likmes subsīdija

☐

Subsidēti pakalpojumi

☐

Aizdevums / Atmaksājamie avansi

☐

Garantija (attiecīgā gadījumā ar atsauci uz Komisijas lēmumu  (10) )

☐

Nodokļu priekšrocības vai atbrīvojums no nodokļiem

☐

Cits (norādīt, kāds)

Norādīt, kurā no šīm kategorijām tas vislabāk iederētos iedarbības/funkcionālā ziņā:

☐

Dotācija

☐

Aizdevums

☐

Garantija

☐

Nodokļu priekšrocības

Ja piešķirts līdzfinansējums no ES fondiem

ES fonda (fondu) nosaukums

 

 

ES finansējuma summa

(no katra ES fonda)

Valsts valūta (pilnas summas)

Cita informācija

 

II DAĻA

Norādīt regulas noteikumu, saskaņā ar kuru īsteno atbalsta pasākumu

Primārie mērķi  (11)

Atbalsta maksimālā intensitāte %

Atbalsta maksimālā summa valsts valūtā (pilnas summas)

☐

Atbalsts ieguldījumiem tādos lauku saimniecību materiālos vai nemateriālos aktīvos, kas saistīti ar primāro lauksaimniecisko ražošanu (14. pants)

 

 

☐

Atbalsts lauksaimniecības zemes konsolidācijai (15. pants)

 

 

☐

Atbalsts ieguldījumiem, kas saistīti ar lauku saimniecības ēku pārvietošanu (16. pants)

 

 

☐

Atbalsts ieguldījumiem, kas saistīti ar lauksaimniecības produktu pārstrādi un lauksaimniecības produktu tirdzniecību (17. pants)

 

 

☐

Darbības sākšanas atbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem un mazo lauku saimniecību attīstībai (18. pants)

 

 

☐

Darbības sākšanas atbalsts ražotāju grupām un organizācijām lauksaimniecības nozarē (19. pants)

 

 

☐

Atbalsts lauksaimniecības produktu ražotāju dalībai kvalitātes shēmās (20. pants)

 

 

☐

Atbalsts zināšanu pārneses un informācijas pasākumiem lauksaimniecības nozarē (21. pants)

 

 

☐

Atbalsts konsultāciju pakalpojumiem lauksaimniecības nozarē (22. pants)

 

 

☐

Atbalsts aizvietošanas pakalpojumiem lauku saimniecībā (23. pants)

 

 

☐

Atbalsts lauksaimniecības produktu noieta veicināšanas pasākumiem (24. pants)

 

 

☐

Atbalsts, kura mērķis ir kompensēt kaitējumu, ko radījuši dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi (25. pants)

 

 

☐

Atbalsts dzīvnieku slimību un augiem kaitīgo organismu profilakses, kontroles un izskaušanas izmaksu segšanai un atbalsts dzīvnieku slimību un augiem kaitīgo organismu radīta kaitējuma atlīdzināšanai (26. pants)

 

 

 

 

☐

Atbalsts lopkopības nozarei (27. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunkts)

 

 

☐

Atbalsts par kritušo dzīvnieku savākšanu (27. panta 1. punkta c), d) vai e) apakšpunkts)

 

 

☐

Atbalsts apdrošināšanas prēmiju maksāšanai (28. pants)

 

 

☐

Atbalsts ieguldījumiem tāda kultūras un dabas mantojuma saglabāšanai, kas atrodas lauku saimniecībā (29. pants)

 

 

☐

Atbalsts dabas katastrofu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai lauksaimniecības nozarē (30. pants)

 

 

Dabas katastrofas veids

☐

zemestrīce

☐

sniega lavīna

☐

zemes nogruvums

☐

plūdi

☐

viesuļvētra

☐

tropiskā viesuļvētra

☐

vulkāna izvirdums

☐

savvaļas ugunsgrēks

Dabas katastrofas laiks

No dd/mm/gggg līdz dd/mm/gggg

☐

Atbalsts pētniecībai un izstrādei lauksaimniecības nozarē (31. pants)

 

 

☐

Atbalsts pētniecībai un izstrādei mežsaimniecības nozarē (31. pants)

 

 

☐

Atbalsts apmežošanai un kokaugiem klātas zemes izveidei (32. pants)

 

 

☐

Atbalsts agromežsaimniecības sistēmām (33. pants)

 

 

☐

Atbalsts profilaksei un atjaunošanai pēc bojājumiem, ko mežam nodarījuši meža ugunsgrēki, dabas katastrofas, nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, augiem kaitīgie organismi un katastrofāli notikumi (34. pants)

 

 

☐

Atbalsts ieguldījumiem meža ekosistēmu izturētspējas un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai (35. pants)

 

 

☐

Atbalsts par ierobežojošajiem apstākļiem saistībā ar Natura 2000 meža teritorijām (36. pants)

 

 

☐

Atbalsts meža vides un klimata pakalpojumiem un meža saglabāšanai (37. pants)

 

 

☐

Atbalsts zināšanu pārneses un informācijas pasākumiem mežsaimniecības nozarē (38. pants)

 

 

☐

Atbalsts konsultāciju pakalpojumiem mežsaimniecības nozarē (39. pants)

 

 

☐

Atbalsts ieguldījumiem infrastruktūrā saistībā ar mežsaimniecības nozares attīstību, modernizāciju vai pielāgošanos (40. pants)

 

 

☐

Atbalsts ieguldījumiem mežsaimniecības tehnoloģijās un mežsaimniecības produktu pārstrādē, mobilizēšanā un tirdzniecībā (41. pants)

 

 

☐

Atbalsts ģenētisko resursu saglabāšanai mežsaimniecībā (42. pants)

 

 

☐

Atbalsts mežsaimniecības zemes konsolidācijai (43. pants)

 

 

☐

Atbalsts ieguldījumiem, kas attiecas uz lauksaimniecības produktu pārstrādi nelauksaimniecības produktos vai uz kokvilnas ražošanu (44. pants)

 

 

☐

Darbības sākšanas atbalsts nelauksaimnieciskām darbībām lauku apvidos (45. pants)

 

 

☐

Atbalsts konsultāciju pakalpojumiem, kas paredzēti MVU lauku apvidos (46. pants)

 

 

☐

Atbalsts zināšanu pārneses un informācijas pasākumiem, kas paredzēti MVU lauku apvidos (47. pants)

 

 

☐

Atbalsts aktīvo lauksaimnieku jaunai dalībai kokvilnas vai pārtikas produktu kvalitātes shēmās (48. pants)

 

 

☐

Atbalsts informācijas un noieta veicināšanas pasākumiem saistībā ar kokvilnu un pārtikas produktiem, uz kuriem attiecas kvalitātes shēma (49. pants)

 

 


(1)  Piemēro tikai atbalstam mežsaimniecības jomā un produktiem, kas nav minēti Līguma I pielikumā.

(2)  NUTS - Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūra. Parasti norāda 2. līmeņa reģionu.

(3)  Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 3. punkta a) apakšpunkts (statuss“A”), Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts (statuss“C”), bezatbalsta platības, t. i., platības, par kurām nav tiesību pretendēt uz reģionālo atbalstu (statuss“N”).

(4)  Konkurences noteikumos, kas paredzēti Līgumā par Eiropas Savienības darbību, un šajā regulā uzņēmums ir jebkurš subjekts, kas ir iesaistīts saimnieciskā darbībā, neatkarīgi no juridiskā statusa un veida, kādā tas tiek finansēts. Tiesa ir nolēmusi, ka subjekti, kurus (uz juridiska pamata vai de facto) kontrolē tas pats subjekts, būtu jāuzskata par vienu uzņēmumu.

(5)  Periods, kura laikā piešķīrēja iestāde apņemas piešķirt atbalstu.

(6)  NACE 2. red. - Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas Savienībā. Parasti nozari norāda grupas līmenī.

(7)  Atbalsta shēmas gadījumā: norādīt plānotā budžeta kopējo summu saskaņā ar shēmu vai nodokļu zaudējuma novērtējumu visā darbības laikā par visiem atbalsta instrumentiem, ko aptver šī shēma.

(8)  Ad hoc atbalsta piešķiršanas gadījumā: norādīt kopējo atbalsta summu vai nodokļu zaudējumu.

(9)  Attiecībā uz garantijām norādīt nodrošināto aizdevumu maksimālo summu.

(10)  Attiecīgā gadījumā atsauce uz Komisijas lēmumu, ar kuru apstiprina dotācijas bruto ekvivalenta aprēķināšanas metodiku, saskaņā ar šīs regulas 5. panta 2. punkta c) apakšpunkta ii) punktu.

(11)  Iespējami vairāki mērķi: šādā gadījumā norādīt visus mērķus.


III PIELIKUMS

Noteikumi par informācijas publicēšanu, kā noteikts 9. panta 2. punktā

Dalībvalstis visaptverošo valsts atbalsta tīmekļa vietni, kurā publicē 9. panta 2. punktā noteikto informāciju, organizē tādā veidā, lai minētajai informācijai varētu viegli piekļūt. Informāciju publicē izklājlapas datu formātā, kas nodrošina iespēju datus meklēt, izgūt un viegli publicēt internetā, piemēram, CSV vai XML formātā. Piekļuvi valsts atbalsta tīmekļa vietnei sniedz visām ieinteresētajām personām bez ierobežojumiem. Lai piekļūtu valsts atbalsta tīmekļa vietnei, nav nepieciešama lietotāja iepriekšēja reģistrācija.

Publicē šādu informāciju par individuālu atbalsta piešķīrumu, kā noteikts 9. panta 2. punkta c) apakšpunktā:

a)

atsauce uz atbalsta identifikācijas numuru (1);

b)

atbalsta saņēmēja nosaukums;

c)

uzņēmuma tips (MVU/liels) atbalsta piešķiršanas dienā;

d)

reģions, kurā atrodas saņēmējs NUTS II līmenī (2);

e)

saimnieciskās darbības nozare NACE grupas līmenī (3);

f)

atbalsta elements, izteikts kā pilna summa valsts valūtā (4);

g)

atbalsta instruments (5) (dotācija/procentu likmju subsīdija, aizdevums/atmaksājams avanss/atmaksājama dotācija, garantija, nodokļu priekšrocības vai atbrīvojums no nodokļiem, riska finansējums, cits (norādīt kāds));

h)

atbalsta piešķiršanas datums;

i)

atbalsta mērķis (6);

j)

piešķīrēja iestāde.


(1)  Kā noteikusi Komisija saskaņā ar procedūru, kas minēta šīs regulas 9. panta 1. punktā.

(2)  NUTS Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūra. Parasti norāda 2. līmeņa reģionu.

(3)  Padomes 1990. gada 9. oktobra Regula (EEK) Nr. 3037/90 par saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā (OV L 293, 24.10.1990., 1. lpp.), kas grozīta ar Komisijas 1993. gada 24. marta Regulu (EEK) Nr. 761/93 (OV L 83, 3.4.1993., 1. lpp.) un kļūdas labojumu (OV L 159, 11.7.1995., 31. lpp.).

(4)  Bruto dotācijas ekvivalents.

(5)  Ja atbalstu piešķir, izmantojot vairākus atbalsta instrumentus, norāda ar katru atbalsta instrumentu sniegtā atbalsta apjomu.

(6)  Ja atbalstam ir vairāki mērķi, norāda katram mērķim paredzētā atbalsta apjomu.


Top