ES pasākumi nelikumīgas ieceļošanas atbalstīšanas novēršanai

 

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2002/90/EK, ar ko definē neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu

Pamatlēmums 2002/946/TI par krimināltiesiskās sistēmas stiprināšanu, lai novērstu neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS UN PAMATLĒMUMA MĒRĶIS?

Abu šo tiesību aktu mērķis ir stiprināt sankciju sistēmu, ar ko novērš nelikumīgas ieceļošanas atbalstīšanu.

Direktīvā 2002/90/EK ir sniegta nelikumīgas ieceļošanas atbalstīšanas kopēja ES definīcija.

Pamatlēmumā 2002/946/TI ir saskaņoti ES valstu tiesību akti saistībā ar šādiem jautājumiem:

• sodi;
• juridisku personu atbildība;
• tādu pārkāpumu jurisdikcija, kas saistīti ar nelikumīgas ieceļošanas atbalstīšanu.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Pārkāpumi

Nelikumīgas ieceļošanas atbalstīšana ietver:

• 1.

  tīšu palīdzību ieceļot ES valsts teritorijā vai šķērsot to tranzītā personai, kura nav ES valsts pilsonis, pārkāpjot attiecīgās valsts likumus;

• 2.

  tīšu, peļņas gūšanas nolūkā sniegtu palīdzību uzturēties ES valsts teritorijā personai, kura nav ES valsts pilsonis, pārkāpjot attiecīgās valsts likumus.

Tomēr, ja pirmajā gadījumā mērķis ir sniegt humāno palīdzību, ES valstis var izlemt nepiemērot sankcijas.

Sodi

ES valstīm ir jāpiemēro efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas, kas var būt par pamatu izdošanai. Kriminālsodus var papildināt ar citiem pasākumiem, piemēram:

• to transportlīdzekļu konfiskācija, kas izmantoti, lai izdarītu pārkāpumu;
• aizliegums tieši vai ar starpnieka palīdzību veikt profesionālo darbību, kuru veicot tika izdarīts pārkāpums;
• izraidīšana.

Pārkāpuma izdarīšana vai kūdīšana izdarīt pārkāpumu ir sodāma ar brīvības atņemšanu ar maksimālo soda izciešanas laiku ne īsāku par astoņiem gadiem, ja:

• pārkāpums izdarīts peļņas gūšanas nolūkā;
• pārkāpumu izdarījusi krimināla organizācija;
• tikusi apdraudēta to personu dzīvība, pret kurām izdarīts pārkāpums.

Juridisko personu atbildība

ES valstīm ir arī jāpiemēro efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas pret juridiskām personām* par nelikumīgas ieceļošanas atbalstīšanas darbībām, kuras šo personu labā izdarītas šādos apstākļos:

• pārkāpumu izdarījusi kāda persona, kas ieņem vadošu amatu attiecīgās juridiskās personas struktūrā;
• pārkāpumu izdarījusi kāda persona, kuru pilnvarojusi attiecīgā juridiskā persona un attiecībā uz kuru persona, kas ieņem vadošu amatu, nav īstenojusi pārraudzības vai kontroles funkcijas.

Sankcijām jāietver naudas sodi kā kriminālsodi vai cita veida sodi, un tās var ietvert citas sankcijas, piemēram:

• atņemt tiesības uz valsts pabalstiem;
• aizliegt veikt īslaicīgu vai pastāvīgu saimniecisko darbību;
• pakļaut tiesiskai uzraudzībai vai likvidēt tiesas ceļā.

Jurisdikcija

• ES valstīm ir jānodrošina, ka to jurisdikciju piemēro pārkāpumiem, kuri izdarīti to teritorijā. Valsts var izlemt, vai piemērot savu jurisdikciju gadījumos, ja pārkāpumu izdarījis kāds tās pilsonis vai ja tas izdarīts tādas juridiskas personas labā, kas nodibināta attiecīgās valsts teritorijā. Ja ES valsts neizdod savus pilsoņus, tai jānodrošina, ka tās jurisdikciju piemēro pārkāpumiem, kurus izdarījuši tās pilsoņi ārpus valsts teritorijas.
• Ja ES valsts ir informēta par pārkāpumiem, kas ir pretrunā citas ES valsts tiesību aktiem ieceļošanas jomā, tai jāinformē attiecīgā valsts. Ja viena ES valsts pieprasa citai ES valstij veikt kriminālvajāšanu par tās ieceļošanas jomas tiesību aktu pārkāpumiem, tai jānosūta oficiāls ziņojums vai rakstisks apliecinājums, kurā precizētas pārkāptā likuma normas.

Teritoriālā piemērošana

• Dānija nepiedalās šīs direktīvas vai lēmuma piemērošanā saskaņā ar ES tiesību aktiem, taču tai ir saistoši šo aktu noteikumi saskaņā ar 22. protokolu.
• Direktīvu un lēmumu sākotnēji piemēroja Apvienotajai Karalistei taču, pamatojoties uz 36. protokola 10. panta 4. punktu, tā izvēlējās atteikties no pamatlēmuma piemērošanas no 2014. gada 1. decembra. Tāpēc uz Apvienoto Karalisti attiecas tikai direktīva.
• Tā dēvēto “veicinātāju paketi” vēl nepiemēro Īrijai.
• Ar šo direktīvu un lēmumu papildina Šengenas acquis, tāpēc tie attiecas uz Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju un Šveici.

KOPŠ KURA LAIKA ŠIE TIESĪBU AKTI IR PIEMĒROJAMI?

Abi akti ir piemērojami kopš 2002. gada 5. decembra, un ES valstu tiesību aktos tie bija jātransponē līdz 2004. gada 5. decembrim.

KONTEKSTS

Direktīva un lēmums veicina tiesiskuma, brīvības un drošības telpu, izstrādājot kopīgu ES valstu rīcību saistībā policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās. Ar tiem papildina šādus tiesību aktus:

• Direktīva 2009/52/EK par nelikumīgu nodarbinātību;
• Direktīva 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecību;
• Direktīva 2011/93/ES par bērnu seksuālu izmantošanu.

GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTI

Padomes Direktīva 2002/90/EK (2002. gada 28. novembris), ar ko definē neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu (OV L 328, 5.12.2002., 17.–18. lpp.)

Padomes Pamatlēmums 2002/946/TI (2002. gada 28. novembris) par krimināltiesiskās sistēmas stiprināšanu, lai novērstu neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu (OV L 328, 5.12.2002., 1.–3. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/93/ES (2011. gada 13. decembris) par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI (OV L 335, 17.12.2011., 1.–14. lpp.)

Labojums

Turpmāki Direktīvas 2011/93/ES grozījumi ir iekļauti tās pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/36/ES (2011. gada 5. aprīlis) par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/629/TI (OV L 101, 15.4.2011., 1.–11. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/52/EK (2009. gada 18. jūnijs), ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi (OV L 168, 30.6.2009., 24.–32. lpp.)

Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20.–23. lpp.)

Padomes Lēmums 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 131, 1.6.2000., 43.–47. lpp.)

Nolīgums starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā — nobeiguma akts (OV L 176, 10.7.1999., 36.–62. lpp.)

Padomes Lēmums 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 176, 10.7.1999., 31.–33. lpp.)

Amsterdamas Līgums, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu dibināšanas līgumus un dažus ar tiem saistītus aktus — Protokolu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam — Protokols par Dānijas nostāju (OV C 340, 10.11.1997., 101. lpp.)

Amsterdamas Līgums, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu dibināšanas līgumus un dažus ar tiem saistītus aktus — Protokolu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam — Protokols, ar kuru iekļauj Šengenas acquis Eiropas Savienības sistēmā (OV C 340, 10.11.1997., 93. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 11.02.2019