—

Portmeirion Group UK Ltd vārdā – A. Willems, S. De Knop un Y. Benizri, advokāti,

—

Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz P. Gentili, avvocato dello Stato,

—

Eiropas Savienības Padomes vārdā – S. Boelaert, pārstāve, kurai palīdz B. O’Connor, solicitor, un S. Gubel, avocat,

—

Eiropas Komisijas vārdā – M. França un J.‑F. Brakeland, kā arī A. Stobiecka-Kuik, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Padomes 2013. gada 13. maija Īstenošanas regulas (ES) Nr. 412/2013, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes keramikas galda piederumu un virtuves piederumu importu (OV L 131, 1. lpp.), spēkā esamību.

2

Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp Portmeirion Group UK Ltd (turpmāk tekstā – “Portmeirion”) un Commissioners for her Majesty’s Customs and Revenue (Nodokļu un muitas dienests, turpmāk tekstā – “nodokļu administrācija”) par šīs administrācijas atteikumu atmaksāt antidempinga maksājumu, ko Portmeirion samaksājusi par Ķīnas izcelsmes keramikas galda piederumu un virtuves piederumu importu.

3

Ar Padomes 1994. gada 22. decembra Lēmumu 94/800/EK par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē (OV L 336, 1. lpp.), Eiropas Savienības Padome apstiprināja 1994. gada 15. aprīlī Marakešā parakstīto Līgumu par Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) izveidošanu, kā arī šī līguma 1., 2., un 3. pielikumā ietvertos līgumus, tostarp Līgumu par 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta īstenošanu (OV 1994, L 336, 103. lpp.; turpmāk tekstā – “1994. gada Antidempinga līgums”).

4

1994. gada Antidempinga līguma 2. pantā “Dempinga noteikšana” ir paredzēts:

“2.1.   Šī Līguma nozīmē prece tiek uzskatīta par realizētu dempinga apstākļos, t.i., par tādu, kura tiek realizēta citas valsts tirdzniecībā zem savas normālās vērtības, ja eksporta cena precei, kura tiek eksportēta no vienas valsts uz citu, ir zemāka par salīdzinošo cenu parastajā tirdzniecības apritē līdzīgām precēm, ja tās paredzētas patēriņam eksportētāja valstī.

[..]

2.6.   Visā šī Līguma tekstā termins “līdzīga prece” (“produit similaire”) tiek interpretēts kā prece, kura ir identiska, t.i., visos aspektos līdzīga apskatāmajai precei vai, ja nav šādas preces, citai precei, kuras īpašības, lai arī ne visos aspektos, ir tuvas apskatāmās preces īpašībām.

[..]”

5

Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Muitas kodekss”) 236. panta 1. punktā paredzēts:

“Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļi ir jāatmaksā, ja tiek konstatēts, ka to maksāšanas brīdī šāda muitas nodokļu summa pēc likuma nav bijusi maksājama [..].”

6

Īstenošanas regula Nr. 412/2013 tika pieņemta, pamatojoties uz Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 343, 51. lpp., labojums – OV 2010, L 7, 22. lpp.; turpmāk tekstā – “pamatregula”). Šīs regulas preambulas 3. un 4. apsvērumā ir noteikts:

7

Pamatregulas 1. pantā “Principi” ir noteikts:

“1.   Antidempinga maksājumu var piemērot visām precēm par dempinga cenām, kuru brīva apgrozība Kopienā rada zaudējumus.

2.   Preci uzskata par dempinga preci, ja to eksportē uz Kopienu par cenu, kas parastās tirdzniecības operācijās eksportētājvalstī ir zemāka, salīdzinot ar līdzīgas preces cenu.

3.   Eksportētājvalsts parasti ir preces izcelsmes valsts. Tā tomēr var būt arī starpniekvalsts, izņemot gadījumus, kad, piemēram, preces tiek tikai sūtītas caur šo valsti vai arī attiecīgās preces šajā valstī netiek ražotas, vai arī šajā valstī nav ar ko salīdzināt šo preču cenu.

4.   Šajā regulā “līdzīga prece” ir prece, kas ir identiska, tas ir, no visiem aspektiem vienāda ar attiecīgo preci, vai arī, ja šādas preces nav, ar to saprot citu preci, kuras īpašības ir ļoti līdzīgas attiecīgās preces īpašībām, kaut arī tās nav identiskas no visiem aspektiem.”

8

Pamatojoties uz pamatregulu, Eiropas Komisija 2012. gada 14. novembrī pieņēma Regulu (ES) Nr. 1072/2012, ar ko uzliek antidempinga pagaidu maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes keramikas galda piederumu un virtuves piederumu importam (OV L 318, 28. lpp., un labojums – OV 2013, L 36, 11. lpp.; turpmāk tekstā – “pagaidu regula”).

9

Saskaņā ar pagaidu regulas preambulas 24., 25., 51., 52. un 54.–57. apsvērumu:

[..]

10

Piemērojot pamatregulas 9. pantu, Padome pieņēma Īstenošanas regulu Nr. 412/2013, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu. Šīs pēdējās regulas preambulas 35.–37. apsvērums ir formulēts šādi:

11

Portmeirion ir britu keramikas izstrādājumu ražotāja un Ķīnas izcelsmes keramikas izstrādājumu importētāja.

12

2012. gada 16. februārī Eiropas Komisija uzsāka antidempinga procedūru attiecībā uz Ķīnas izcelsmes keramikas galda un virtuves piederumu importu Eiropas Savienībā (turpmāk tekstā – “attiecīgais imports”).

13

2012. gada 14. novembrī Eiropas Komisija ar pagaidu regulu noteica antidempinga pagaidu maksājumu attiecīgajam importam.

14

2012. gada 18. decembrīPortmeirion iesniedza savus pirmos apsvērumus, pirmkārt, apstrīdot pēc Komisijas izmeklēšanas beigām tās sniegto attiecīgā produkta definīciju un, otrkārt, atsaucoties uz citiem faktoriem, kas, pēc tās domām, liedz noteikt antidempinga maksājumu. Pēc tam, kad Komisija nosūtīja savu 2013. gada 25. februāra informācijas dokumentu, 2013. gada 5. martā šī iestāde uzklausīja Portmeirion. Portmeirion izklāstīja savu viedokli tostarp par attiecīgā produkta definīcijas apjomu.

15

2013. gada 13. maijā pēc Komisijas priekšlikuma Eiropas Savienības Padome pieņēma Īstenošanas regulu Nr. 412/2013, ar kuru par attiecīgo importu ir noteikts galīgais antidempinga maksājums, sākot ar 2013. gada 16. maiju.

16

2013. gada 2. augustāPortmeirion saskaņā ar Muitas kodeksa 236. pantu lūdza nodokļu administrācijai atmaksāt samaksāto antidempinga maksājumu, apgalvojot, ka Īstenošanas regula Nr. 412/2013 neatbilst Savienības tiesībām un līdz ar to, pēc Portmeirion domām, šī maksājuma noteikšanai trūkst juridiskā pamata.

17

Ar 2013. gada 16. decembra lēmumu nodokļu administrācija noraidīja Portmeirion iesniegto lūgumu par [maksājuma] atmaksāšanu.

18

2014. gada 14. janvārīPortmeirion šo lēmumu pārsūdzēja iesniedzējtiesā, apstrīdot Īstenošanas regulas Nr. 412/2013 spēkā esamību.

19

Iesniedzējtiesa uzskata, ka Portmeirion izvirzītie pamati patiešām var likt apšaubīt šis regulas spēkā esamību.

20

Šādos apstākļos First‑tier Tribunal (Tax Chamber) Tribunal centre: Birmingham (Birmingemas pirmās instances tiesa (Nodokļu palāta)) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai Īstenošanas regula Nr. 412/2013 ir nesaderīga ar Savienības tiesībām, jo tā:

21

Itālijas valdība apgalvo, ka Portmeirion nav tiesību iesniedzējtiesā atsaukties uz Regulas Nr. 412/2013 spēkā neesamību un ka līdz ar to šīs tiesas uzdotais jautājums par šīs regulas spēkā esamību ir jāatzīst par nepieņemamu.

22

Šī valdība uzskata, ka tādu juridisku personu kā Portmeirion Regula Nr. 412/2013 skar tieši un individuāli un tādējādi tā pati būtu varējusi lūgt Savienības tiesai to atcelt.

23

No Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka vispārējais princips, kas nodrošina ikvienai personai tiesības prasības, kas celta pret šai personai nelabvēlīgu valsts pasākumu, ietvaros atsaukties uz šī pasākuma pamatā esoša Savienības tiesību akta spēkā neesamību, nerada nekādus šķēršļus tam, ka šādas tiesības tiek pakļautas nosacījumam par to, ka attiecīgajai personai nav bijis tiesību tieši prasīt Savienības tiesai atcelt šo pasākumu saskaņā ar LESD 263. pantu. Tomēr tas tā būtu tikai tādā gadījumā, ja var uzskatīt, ka persona minētajā pantā paredzētajos apstākļos neapšaubāmi būtu varējusi prasīt atcelt attiecīgo aktu, uz kura spēkā neesamību tai ir liegts atsaukties valsts tiesā (šajā ziņā skat. spriedumus TWD, C‑188/92, EU:C:1994:90, 23. punkts; Valimar, C‑374/12, EU:C:2014:2231, 28. un 29. punkts, kā arī TMK Europe, C‑143/14, EU:C:2015:236, 18. punkts).

24

No tā izriet, ka tikai tad, ja varētu uzskatīt, ka tādu juridisku personu kā Portmeirion regula, kuras spēkā esamību tā apstrīd, nešaubīgi skar tieši un individuāli, šī persona nevar atsaukties uz tās spēkā neesamību valsts tiesās.

25

Attiecībā uz, pirmkārt, nosacījumu, kas saistīts ar to, ka strīdīgā regula Portmeirion nevar skart individuāli, jāatgādina, ka regula, ar ko nosaka antidempinga maksājumus, individuāli var skart vairākus saimnieciskās darbības veicēju veidus, neietekmējot iespēju, ka citi saimnieciskās darbības veicēji tiek skarti individuāli noteiktu īpašību dēļ, kas tiem ir raksturīgas un kas tos atšķir no visām citām personām (šajā ziņā skat. spriedumus Extramet Industrie/Padome, C‑358/89, EU:C:1991:214, 16. punkts, un TMK Europe, C‑143/14, EU:C:2015:236, 22. punkts).

26

Šajā ziņā pirmām kārtām individuāli skarti var tikt tie attiecīgās preces ražotāji un eksportētāji, kuri tiek vainoti dempingā, izmantojot to komercdarbības datus (šajā ziņā skat. spriedumu Valimar, C‑374/12, EU:C:2014:2231, 30. punkts un tajā minētā judikatūra).

27

Turpinot šāds nosacījums var attiekties uz tiem minētās preces importētājiem, kuru tālākpārdošanas cenas ir tikušas ņemtas vērā eksporta cenas veidošanā un kurus tādējādi skar konstatējumi par dempinga esamību (spriedumi Nashua Corporation u.c./Komisija un Padome, C‑133/87 un C‑150/87, EU:C:1990:115, 15. punkts; Gestetner Holdings/Padome un Komisija, C‑156/87, EU:C:1990:116, 18. punkts, kā arī TMK Europe, C‑143/14, EU:C:2015:236, 20. punkts).

28

Visbeidzot tas var attiekties arī uz importētājiem, kuri ir saistīti ar preces, kurai uzlikts antidempinga maksājums, eksportētājiem, it īpaši, ja eksporta cena ir tikusi aprēķināta no šo importētāju praktizētās tālākpārdošanas cenas Savienības tirgū, un gadījumā, kad pats antidempinga maksājums ir aprēķināts, izmantojot šīs tālākpārdošanas cenas (spriedumi Neotype Techmashexport/Komisija un Padome, C‑305/86 un C‑160/87, EU:C:1990:295, 19. un 20. punkts, kā arī TMK Europe, C‑143/14, EU:C:2015:236, 21. punkts).

29

Šajā gadījumā nav konstatēts, ka Portmeirion varētu pielīdzināt kādai no iepriekš norādītajām saimnieciskās darbības veicēju kategorijām un tādējādi to bez šaubām uzskatīt par individuāli skartu ar Īstenošanas regulu Nr. 412/2013.

30

Kā Komisija apstiprināja tiesas sēdē, Portmeirion ir attiecīgo preču importētāja, kuras tālākpārdošanas cenas Ķīnas izcelsmes keramikas galda piederumiem un virtuves piederumiem nav tikušas ņemtas vērā eksporta cenas veidošanā vai ar Īstenošanas Regulu Nr. 412/2013 uzliktā antidempinga maksājuma aprēķināšanā. Tāpat runa nav par tās saistību ar eksportētājiem. Nešķiet arī, ka Portmeirion piemistu īpašas pazīmes, kas to atšķirtu no visām citām personām.

31

Tā kā nosacījumi par gan tiešu, gan individuālu skaršanu ar minēto regulu ir kumulatīvi, tādējādi nav nepieciešams pārbaudīt, vai šajā gadījumā Īstenošanas regula Nr. 412/2013 Portmeirion skar vai neskar tieši.

32

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, jāsecina, ka nevar uzskatīt, ka Portmeirion neapšaubāmi nevarētu kompetentajā valsts tiesā atsaukties uz Īstenošanas regulas Nr. 412/2013 spēkā neesamību.

33

No tā izriet, ka prejudiciālais jautājums ir pieņemams.

34

Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Īstenošanas regula Nr. 412/2013 ir spēkā neesoša, ņemot vērā to, ka, pirmkārt, tā ir balstīta uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā attiecībā uz tajā ietverto attiecīgā produkta definīciju, un, otrkārt, tāpēc, ka tā nav balstīta uz pienācīgu pamatojumu, kāds prasīts LESD 296. pantā.

35

Attiecībā uz, pirmkārt, apgalvoto acīmredzamo kļūdu vērtējumā, definējot attiecīgo produktu, jānorāda, ka saskaņā ar Īstenošanas regulas Nr. 412/2013 preambulas 36. apsvērumu “attiecīgā ražojuma [produkta]” jēdziens aptver Ķīnas izcelsmes keramikas galda piederumus un virtuves piederumus – izņemot keramikas nažus, no keramikas izgatavotas garšvielu dzirnaviņas un šo dzirnaviņu keramikas daļas, kas paredzētas malšanai, no keramikas izgatavotus mizojamos nažus, nažu asinātājus un no kordierīta keramikas izgatavotus picas akmeņus, kurus izmanto picu vai maizes cepšanai, – kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 6911 10 00, ex 6912 00 10, ex 6912 00 30, ex 6912 00 50 un ex 6912 00 90.

36

No šīs regulas preambulas 35. apsvēruma izriet, ka visus keramikas galda piederumu un virtuves piederumu veidus var uzskatīt par viena un tā paša produkta dažādiem veidiem.

37

Portmeirion apgalvo, ka šī regula tika pieņemta, balstoties uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā, kas attiecas uz attiecīgo produktu, jo dažādie izstrādājumi, kam piemērots antidempinga maksājums, nav līdzīgi un viendabīgi un tādējādi nevar tikt uzskatīti par tādiem, kas veido vienu produktu, un ka līdz ar to vienas vienotas izmeklēšanas veikšana nebija pamatota.

38

Šajā ziņā jānorāda, ka gan pagaidu regulā, gan Īstenošanas regulā Nr. 412/2013 izmantotais “attiecīgā produkta” [“attiecīgā ražojuma”] jēdziens ir pamatregulas 1. panta 2. punktā ietvertā vispārējā jēdziena “prece[, kuru] uzskata par dempinga preci” (turpmāk tekstā – “attiecīgā prece”) konkretizācija, jo Īstenošanas regulas Nr. 412/2013 mērķis ir pamatregulas īstenošana attiecīgajā jomā.

39

No tā izriet, ka jēdzienu “attiecīgā prece” pamatregulas izpratnē veidojošie elementi katrā ziņā nosaka tos elementus, kas jāattiecina uz “attiecīgo produktu” pagaidu regulas un Īstenošanas regulas Nr. 412/2013 izpratnē.

40

Taču pamatregulā nav precizēts jēdziena “attiecīgā prece” apjoms, bet tās 1. panta 4 punktā vienīgi definēta “līdzīga prece” kā identiska prece vai tāda prece, kuras īpašības ir ļoti līdzīgas attiecīgās preces īpašībām. Turklāt no pamatregulas preambulas 3. apsvēruma izriet, ka tās mērķis ir pēc iespējas ieviest 1994. gada Antidempinga līgumu Savienības tiesībās.

41

Šādos apstākļos pamatregulā ietvertais jēdziens “attiecīgā prece” ir jāinterpretē šī līguma, it īpaši tā 2. panta, gaismā. Tomēr arī šajā pantā nav precizēts jēdziena “attiecīgā prece” apjoms, un it īpaši tā formulējums neietver neko, kas varētu apstiprināt konkrētu prasību par attiecīgo izstrādājumu viendabīgumu vai līdzīgumu.

42

Tādējādi jāatzīst, ka pamatregula, to skatot 1994. gada Antidempinga līguma gaismā, pati par sevi neprasa, lai jēdziens “attiecīgā prece” katrā ziņā atteiktos uz preci kā līdzīgu preču veidotu viendabīgu veselumu.

43

Iepriekšējā punktā ietverto 1994. gada Antidempinga līguma interpretāciju turklāt apstiprina interpretācija, pie kādas vairākos ziņojumos nonākušas PTO īpašās grupas, kā to savu secinājumu 63.–67. punktā norādījis ģenerāladvokāts.

44

Jāņem vērā arī interpretācija, kādu šajā līgumā ietvertajiem detalizētajiem noteikumiem sniedz Savienības galvenie tirdzniecības partneri, kā noteikts pamatregulas preambulas 4. apsvērumā.

45

Šajā ziņā, kā savu secinājumu 60. punktā norādījis ģenerāladvokāts, daži no šiem tirdzniecības partneriem, kā Kanāda, Norvēģijas Karaliste un Ķīnas Tautas Republika, uzskatīja, ka attiecīgajai precei jābūt viendabīgai un jāsastāv no līdzīgām precēm. Tādējādi, interpretējot pamatregulu, nosacījums par attiecīgās preces viendabīgumu nebūtu pilnībā jānoraida.

46

Iepriekš minētais jāņem vērā, pārbaudot, vai šajā lietā ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā attiecībā uz attiecīgā produkta definīciju.

47

Šajā ziņā jāatgādina, ka Tiesa ir nospriedusi, ka kopējās tirdzniecības politikas jomā un it īpaši tirdzniecības aizsardzības pasākumu jomā Savienības iestādēm ir plaša novērtējuma brīvība pārbaudāmo ekonomisko, politisko un tiesisko situāciju sarežģītības dēļ. Kontrolējot šādu vērtējumu, tiesai ir tikai jāveic pārbaude attiecībā uz to, vai ievēroti procesuālie noteikumi, vai apstrīdētās izvēles izdarīšanai izmantotie fakti ir patiesi, vai šo faktu vērtējumā nav pieļautas acīmredzamas kļūdas un vai nav nepareizi izmantotas pilnvaras (spriedums Simon, Evers & Co., C‑21/13, EU:C:2014:2154, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).

48

Lai gan ir taisnība, ka keramikas galda piederumi un virtuves piederumi, uz kuriem attiecas antidempinga izmeklēšana, atšķiras stila, formas un īpašību ziņā, jānorāda – kā to darījusi Komisija –, ka šiem piederumiem ir tādas pašas būtiskās fiziskās un tehniskās īpašības, jo tie ir no keramikas un ir paredzēts, ka tie atradīsies kontaktā ar ēdienu. Tādējādi šo piederumu kopums nevar tikt uzskatīts par neviendabīgu.

49

Turklāt, kā tiesas sēdē uzsvēra Savienības iestādes, tās attiecīgo preci ir iedalījušas salīdzināmu darījumu apakšgrupās un katrai apakšgrupai ir noteikušas vidējo svērto parasto vērtību un vidējo svērto eksporta cenu, un tādējādi stila, formas un īpašību atšķirības ir ņemtas vērā.

50

Visbeidzot lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu iesniedzējtiesa gan pauž savas šaubas par “attiecīgā produkta” definīcijas ietekmi uz zaudējumu un cēloņsakarības analīzei, jo, pēc tās domām, citāda definīcija būtu likusi izdarīt citādus secinājumus. Tomēr Tiesai nav sniegti nekādi konkrēti fakti attiecībā uz secinājumiem, kādi konkrēti varētu būt tikuši izdarīti, pamatojoties uz citādu attiecīgā produkta definīciju, un tādējādi nevar uzskatīt, ka Savienības iestādes būtu pieļāvušas acīmredzamu kļūdu vērtējumā, savu analīzi balstot uz tādu attiecīgā produkta definīciju, kas ietver keramikas galda piederumus un virtuves piederumus.

51

No tā izriet, ka uzskatot, ka šajā gadījumā dažādie produkti, kuriem piemērojams antidempinga maksājums, var veidot vienu produktu, kā rezultātā ir pamatota viena vienota izmeklēšana, iestādes nav pieļāvušas acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

52

Otrkārt, jāpārbauda, vai Īstenošanas regula Nr. 412/2013 ir spēkā neesoša tāpēc, ka tā nav balstīta uz pienācīgu pamatojumu, kāds prasīts LESD 296. pantā.

53

Šajā ziņā no Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka LESD 296. pantā prasītajam pamatojumam ir jābūt pielāgotam attiecīgā akta būtībai un tam nepārprotami un viennozīmīgi jāatspoguļo iestādes, akta autores, argumentācija, lai ļautu ieinteresētajām personām noskaidrot veiktā pasākuma pamatojumu un kompetentajai tiesai veikt pārbaudi (spriedums Banco Privado Português un Massa Insolvente do Banco Privado Português, C‑667/13, EU:C:2015:151, 44. punkts un tajā minētā judikatūra).

54

Šajā gadījumā Potimeirion uzskata, ka attiecīgās iestādes nav nedz identificējušas, nedz pietiekami precīzi definējušas faktorus, kurus tās uzskatīja par atbilstīgiem, lai definētu attiecīgo produktu.

55

Tomēr pagaidu regulas preambulas 52. un 54.–57. apsvērumā minēti iemesli, kuru dēļ Komisija izvēlējās dažādus produktus iekļaut šī produkta definīcijā. Šie apsvērumi ir atkārtoti Īstenošanas regulas Nr. 412/2013 preambulas 35. apsvērumā.

56

Šādos apstākļos Īstenošanas regula Nr. 412/2013, to skatot pagaidu regulas gaismā, nepārprotami un viennozīmīgi atspoguļo iestādes, akta autores, argumentāciju. Turklāt no atbildes uz jautājuma pirmo daļu izriet, ka Īstenošanas regula Nr. 412/2013 ļauj ieinteresētajām personām noskaidrot veiktā pasākuma pamatojumu un kompetentajai tiesai veikt pārbaudi.

57

Tādējādi jāatzīst, ka Īstenošanas regula Nr. 412/2013 ietver pienācīgu pamatojumu, kāds prasīts LESD 296. pantā, un ka līdz ar to šī regula nav šī iemesla dēļ jāatzīst par spēkā neesošu.

58

No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka prejudiciālā jautājuma pārbaudē nav atklāts neviens apstāklis, kas varētu ietekmēt Īstenošanas regulas Nr. 412/2013 spēkā esamību.

59

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (devītā palāta) nospriež:

Prejudiciālā jautājuma pārbaudē nav atklāts neviens apstāklis, kas varētu ietekmēt Padomes 2013. gada 13. maija Īstenošanas regulas (ES) Nr. 412/2013, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes keramikas galda piederumu un virtuves piederumu importu, spēkā esamību.