—

“Valimar” OOD vārdā – I. Komarevski, advokat,

—

Nachalnik na Mitnitsa Varna vārdā – S. Valkova, S. Yordanova, N. Yotsova un M. Kolarova, pārstāves,

—

Bulgārijas valdības vārdā – E. Petranova un Y. Atanasov, pārstāvji,

—

Eiropas Savienības Padomes vārdā – S. Boelaert un I. Gurov, pārstāvji, kuriem palīdz N. Chesaites, barrister, un G. Berrisch, Rechtsanwalt,

—

Eiropas Komisijas vārdā – D. Roussanov un H. van Vliet, kā arī G. Koleva, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes 1995. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV 1996, L 56, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “pamatregula”), 2. panta 8. un 9. punktu un 11. panta 3., 9. un 10. punktu, kā arī par Padomes 2007. gada 30. oktobra Regulas (EK) Nr. 1279/2007, ar ko uzliek galīgo antidempinga maksājumu dažu Krievijas Federācijas izcelsmes dzelzs un tērauda trošu un tauvu importam un atceļ antidempinga pasākumus attiecībā uz dažu Taizemes un Turcijas izcelsmes dzelzs un tērauda trošu un tauvu importu (OV L 285, 1. lpp., un labojums – OV 2009, L 96, 39. lpp.), spēkā esamību.

2

Šis lūgums tika iesniegts saistībā ar strīdu starp “Valimar” OOD (turpmāk tekstā – “Valimar”), atbilstīgi Bulgārijas tiesībām dibinātu sabiedrību, un Nachalnik na Mitnitsa Varna (Varnas pilsētas muitas direktors, turpmāk tekstā – “direktors”) par lūgumu atmaksāt 2011. gadā dzelzs un tērauda tauvu (turpmāk tekstā – “attiecīgie produkti”), kuras Krievijā saražojusi un no tās eksportējusi Joint Stock Company Severstal-Metiz, iepriekš – Open Joint Stock Company Staleprokatny Zavod (turpmāk tekstā – “SSM”), importam uzliktos antidempinga maksājumus.

3

Pamatregula ir atcelta un aizstāta ar Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 343, 51. lpp.). Tomēr pamatregula ir piemērojama pamatlietas faktiem.

4

Minētās regulas 2. panta 8. un 9. punktā bija noteikts:

“8.   Eksporta cena ir tā cena, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama par preci, ko eksportētājvalsts eksportē uz Kopienu pārdošanai.

9.   Gadījumos, kad eksporta cenas nav vai izrādās, ka tā nav ticama, jo eksportētājs un importētājs vai trešā persona ir savstarpēji saistīti vai ir vienojušies par kompensāciju mehānismu, eksporta cenu var noteikt, pamatojoties uz cenu, par kādu importētās preces pirmo reizi pārdod tālāk neatkarīgam pircējam, vai arī izmanto kādu citu pieņemamu pamatu, ja preces netiek pārdotas tālāk neatkarīgam pircējam vai tās tiek tālāk pārdotas tādā stāvoklī, kādā tika importētas.

[..]”

5

Pamatregulas 11. panta 2., 3., 9. un 10. punktā bija paredzēts:

“2.   Galīgā antidempinga pasākuma termiņš beidzas piecus gadus pēc tā uzlikšanas vai piecus gadus pēc datuma, kurā beidzās pēdējais pārskats par dempingu un zaudējumiem, ja vien pārskatā nekonstatē, ka pasākuma beigas var novest pie dempinga un zaudējumu turpināšanās vai atkārtošanās. Šādu termiņa beigu pārskatu sāk pēc Komisijas iniciatīvas vai pēc Kopienas ražotāju pieprasījuma vai viņu vārdā iesniegta pieprasījuma, un pasākums paliek spēkā, kamēr nav zināmi šāda pārskata rezultāti.

Termiņa beigu pārskatu sāk, ja pieprasījums satur pietiekamus pierādījumus tam, ka pasākumu beigas varētu novest pie dempinga un zaudējumu turpināšanās vai atkārtošanās, piemēram, šādu varbūtību var demonstrēt pierādījumi par turpinātu dempingu un zaudējumiem vai pierādījumi, ka zaudējumu novēršana ir daļēji vai pilnīgi atkarīga no pasākumu piemērošanas, vai pierādījumi, ka eksportētāju situācija vai tirgus apstākļi norāda, ka dempings, kas rada zaudējumus, var turpināties.

[..]

3.   Ja uzskata par lietderīgu, pēc Komisijas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts pieprasījuma, vai pēc kāda eksportētāja vai importētāja pieprasījuma, ar noteikumu, ka pēc galīgā pasākuma ieviešanas ir pagājis attiecīgs laikposms vai vismaz viens gads, vai pēc Kopienas ražotāju pieprasījuma, kurā ir ietverti pietiekami pierādījumi, kas pamato nepieciešamību pēc šāda starpposma pārskata, var pārskatīt arī nepieciešamību turpināt pasākumu piemērošanu.

Starpposma pārbaudi uzsāk, ja pieprasījumā ir sniegti pietiekami pierādījumi tam, ka pasākuma turpmāka piemērošana, lai neitralizētu dempingu, ilgāk nav nepieciešama, un/vai nav domājams, ka zaudējumi turpināsies vai atkārtosies, ja pasākumu atceltu vai mainītu, vai ka ar esošo pasākumu nepietiek vai vairs nepietiek, lai neitralizētu dempingu, kas rada zaudējumus.

Ja izmeklēšanas pasākumus veic, ievērojot šo punktu, Komisija cita starpā var apsvērt, vai ar dempingu un zaudējumiem saistītie apstākļi ir ievērojami mainījušies un vai esošie pasākumi nodrošina cerētos rezultātus un novērš zaudējumus, kas ir konstatēti iepriekš saskaņā ar 3. pantu. Šajā sakarā, pieņemot galīgo lēmumu, ņem vērā visus būtiskos un pienācīgi dokumentētos pierādījumus.

[..]

9.   Visos pārskatos un izmeklēšanās par atmaksāšanu, kuras, ievērojot šo pantu, veic Komisija ar noteikumu, ka apstākļi nav mainījušies, izmanto tās pašas metodes, kas tika izmantotas izmeklēšanā, kuras rezultātā tika ieviests maksājums, attiecīgi ņemot vērā 2. pantu un jo īpaši tā 11. un 12. punktu, kā arī 17. pantu.

10.   Izmeklēšanā, ko veic, ievērojot šo pantu, Komisija pārbauda eksporta cenu ticamību saskaņā ar 2. pantu. Taču, nolemjot veidot eksporta cenu saskaņā ar 2. panta 9. punktu, tā šo cenu aprēķina, neieturot samaksāto antidempinga nodevu summu, ja tiek sniegti izšķiroši pierādījumi, ka nodevas ir attiecīgi atspoguļotas tālākpārdošanas cenās un turpmākajās pārdošanas cenās Kopienā.”

6

Padomes 2001. gada 2. augusta Regulas (EK) Nr. 1601/2001, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē antidempinga pagaidu maksājumu attiecībā uz dažu veidu dzelzs vai tērauda trošu un tauvu importu, kuru izcelsme ir Čehijas Republikā, Krievijā, Taizemē un Turcijā (OV L 211, 1. lpp.), preambulas 87. apsvērumā bija noteikts, ka eksporta cena tiek noteikta uz reāli samaksāto vai par šiem produktiem, tos eksportējot uz Kopienu, maksājamo cenu pamata.

7

Ar 2001. gada 26. jūlija Lēmumu 2001/602/EK par saistību pieņemšanu, ko piedāvā sakarā ar antidempinga procedūru attiecībā uz Čehijas Republikas, Korejas Republikas, Malaizijas, Krievijas, Taizemes un Turcijas izcelsmes dažu veidu dzelzs vai tērauda trošu un kabeļu importu, un procedūras pārtraukšanu saistībā ar Korejas Republikas un Malaizijas izcelsmes importu (OV L 211, 47. lpp.), Komisija pieņēma SSM iesniegtās cenu saistības pamatregulas 8. panta izpratnē. Atbilstīgi Lēmuma 2001/602 preambulas 6. apsvērumam SSM apņēmās pārdot attiecīgos ražojumus Kopienā par tādu cenu, kas vismaz ļautu novērst dempinga radītos zaudējumus.

8

Atbilstīgi Regulas Nr. 1601/2001 1. panta 3. punktam un 2. pantam attiecīgie SSM saražotie produkti, kam tika piemēroti antidempinga maksājumi atbilstoši 36,1 % likmei, tika no tiem atbrīvoti, jo SSM tos tieši eksportēja kādai citai sabiedrībai Kopienā kā importētājai.

9

Komisijai tika iesniegti, pirmkārt, SSM un vēl kādas citas Krievijas sabiedrības lūgumi par antidempinga pasākumu, kas noteikti ar Regulu Nr. 1601/2001, daļēju starpposma pārbaudi atbilstīgi pamatregulas 11. panta 3. punktam, aprobežojoties ar dempingu un attiecībā uz laikposmu no 2003. gada 1. jūlija līdz 2004. gada 30. jūnijam, pamatojot ar to, ka apstākļi, kas bija šo pasākumu iemesls, ir stabili mainījušies, un, otrkārt, lūgums par pārbaudi, šo pasākumu termiņam beidzoties, ko atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam iesniedza Eiropas Savienības Stiepļu trošu rūpniecības federācijas sadarbības komiteja attiecībā uz laikposmu no 2005. gada 1. jūlija līdz 2006. gada 30. jūnijam. Pēc šiem lūgumiem Eiropas Savienības Padome pieņēma Regulu Nr. 1279/2007.

10

Regulas Nr. 1279/2007 preambulas daļā par dempingu un dempinga turpināšanās vai atkalparādīšanās iespēju tostarp ir 55.–76. apsvērums, kas cita starpā attiecas uz eksporta cenas noteikšanu.

11

Regulas Nr. 1279/2007 preambulas 201. apsvērumā ir izklāstīts, ka cenu saistības, par kurām tika pieņemts lēmums 2001/602, vairs nav izmantojamas un tās ar Komisijas lēmumu ir jāatceļ.

12

Šīs regulas preambulas 207. apsvērumā ir noteikts:

“Attiecībā uz starpposma pārskatījumu konstatējumiem par diviem Krievijas uzņēmumiem uzskata par lietderīgu grozīt antidempinga maksājumu, ko piemēro BMK, nosakot to 36,2 % apmērā, un antidempinga maksājumu, ko piemēro SSM, nosakot to 9,7 % apmērā.”

13

Muitas kodeksa (Zakon za mitnitsite) 214. pantā ir noteikts:

“1)   Muitas nodokļu atmaksa ir pilnīga vai daļēja samaksāto ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļu atlīdzināšana.

2)   Atmaksa tiek veikta, ja tiek konstatēts, ka muitas nodokļi to maksāšanas brīdī nav bijuši jāmaksā vai to maksāšanas pamats vairs nepastāv.”

14

Valimar galvenokārt nodarbojas ar tostarp Krievijas izcelsmes un SSM ražoto trošu, tauvu un tamlīdzīgu tērauda preču importu un tirdzniecību.

15

Sakarā ar attiecīgo SSM ražoto produktu importu Valimar samaksāja antidempinga maksājumus, kuru summa tika noteikta atbilstīgi Regulai Nr. 1279/2007.

16

Valimar2011. gada 25. janvārī lūdza Teritorialno Mitnichesko upravlenie Varna (Varnas Teritoriālā muitas direkcija) konstatēt, ka muitas nodevas ir tikušas samaksātas nepamatoti un ir tai jāatmaksā, jo šī regula neesot spēkā.

17

Tā kā direktors tās lūgumu noraidīja, Valimar iesniedza administratīvu sūdzību par šo lēmumu muitas pārvaldes direktoram, kurš šo sūdzību noraidīja.

18

Tādēļ Valimar cēla prasību Administrativen sad Varna (Varnas administratīvā tiesa). Tā kā šī prasība tika noraidīta, tā vērsās ar kasācijas sūdzību Varhoven administrativen sad.

19

Savas prasības atbalstam Valimar norādīja uz Regulas Nr. 1279/2007 spēkā neesamību, ciktāl ar to tiek noteikti antidempinga maksājumi par attiecīgo SSM eksportēto produktu importu, jo ar to tiekot pārkāpts pamatregulas 2. panta 8. punkts un 11. panta 9. un 10. punkts.

20

Iesniedzējtiesa uzskata, ka Valimar prasījumi ir pieņemami, un jautā par Regulas Nr. 1279/2007 spēkā esamību.

21

Šī tiesa bažījas, pirmkārt, par pamatregulas 11. panta 9. punkta iespējamu pārkāpumu. Šajā ziņā šī tiesa norāda, ka, lai gan attiecīgo produktu eksporta cena sākotnējā procedūrā, pamatojoties uz faktiski samaksāto cenu vai cenu, kas maksājama par eksportu uz Kopienu, tika noteikta atbilstīgi šīs regulas 2. panta 8. punktam, šī eksporta cena pārbaužu, kuru rezultātā tika pieņemta Regula Nr. 1279/2007, ietvaros tika noteikta atbilstīgi atšķirīgai metodei – aprēķinot šo eksporta cenu, pamatojoties uz SSM praktizētajām cenām tās eksportam uz trešajām valstīm, šīs metodes maiņu skaidri nepamatojot ar šajā regulā paredzētajām izmaiņām apstākļos, kā tas prasīts pamatregulas 11. panta 9. punktā.

22

Šī pati tiesa šaubās, otrkārt, par juridiska pamata esamību pārbaudēs izmantotajai metodei, jo šāds pamats nav skaidri paredzēts nedz pamatregulas 2. panta 8. un 9. punktā, nedz 11. panta 9. un 10. punktā.

23

Šādos apstākļos Varhoven administrativen sad nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

24

Bulgārijas valdība, ņemot vērā Tiesas judikatūru, kas izriet no sprieduma TWD Textilwerke Deggendorf (C‑188/92, EU:C:1994:90), pauž šaubas par lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemamību. Direktors savukārt norāda uz iesniedzējtiesas lēmuma par prejudiciāla nolēmuma lūgšanu nepieņemamību.

25

Kā uzskata Bulgārijas valdība un direktors, atbilstoši šai judikatūrai, ja ieinteresētā persona nav apstrīdējusi tiesību aktu Eiropas Savienības Vispārējā tiesā atbilstīgi LESD 263. pantam, tā nevar to apstrīdēt netieši, izmantojot lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, ciktāl šis tiesību akts to skar tieši un individuāli.

26

Šajā ziņā Bulgārijas valdība apgalvo, ka atbilstīgi sprieduma Nachi Europe (C‑239/99, EU:C:2001:101) 21. punktam regula, ar kuru tiek noteikts antidempinga maksājums, var tieši un individuāli skart ne tikai ražotājus–eksportētājus, kas tajā ir norādīti, bet arī importētājus, kuriem ir saikne ar ražotājiem un kuru attiecīgo preču tālākpārdošanas cenas ir pamats eksporta cenas veidošanai.

27

Bulgārijas valdība uzskata, ka, ņemot vērā tās kā ekskluzīvas SSM komercpārstāves Bulgārijā statusu, Valimar var tikt uzskatīta par importētāju, kam ir saikne ar SSM iepriekšējā punktā citētās judikatūras izpratnē. Šīs argumentācijas atbalstam tā citē spriedumu ISO/Padome (118/77, EU:C:1979:92), kurā Tiesa nosprieda, ka Import Standard Office, atbilstīgi Francijas tiesībām dibināta sabiedrība, kāda Japānas ražotāja, kuram ar Padomes regulu tikušas noteiktas antidempinga nodevas, ekskluzīvā importētāja, ir pietiekami cieši saistīta ar šo ražotāju un tādējādi šī regula to skar tieši un individuāli. Bulgārijas valdība uzskata, ka pamatlieta ir līdzīga lietai, kurā tika pasludināts minētais spriedums, un ka tādējādi ir iespējams uzskatīt, ka Valimar ir saistīta ar SSM pietiekami cieši, lai Regula Nr. 1279/2007 skartu to tieši un individuāli, ciktāl ar to tiek noteikts antidempinga maksājums par attiecīgo produktu importu.

28

Ir jānorāda, ka iespējamība, ka lietas dalībnieks tiesā, kurā tas ir vērsies, varētu apgalvot, ka Savienības tiesību aktos iekļautie noteikumi nav spēkā, varētu likt domāt, ka tam nav tiesību saskaņā ar LESD 263. pantu celt tiešu prasību par šiem noteikumiem (skat. spriedumus TWD Textilwerke Deggendorf, EU:C:1994:90, 23. punkts, un Bolton Alimentari, C‑494/09, EU:C:2011:87, 22. punkts).

29

Tomēr no šīs pašas judikatūras izriet, ka šādai tiešai prasībai. nepārprotami, ir jābūt pieņemamai (skat. spriedumu Bolton Alimentari, EU:C:2011:87, 23. punkts). Šajā gadījumā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu nosūtītā, kā arī Bulgārijas valdības un Valimar mutvārdu apsvērumos sniegtā informācija neļauj Tiesai secināt, ka šāda tieša prasība būtu bijusi pieņemama.

30

Lai gan regulām, ar kurām tiek noteikts antidempinga maksājums, to veida un piemērojamības dēļ ir normatīvs raksturs, tās var tieši un individuāli skart attiecīgo produktu ražotājus un eksportētājus, kuri tiek vainoti dempingā, izmantojot datus no savas komercdarbības. Šādā gadījumā tie parasti ir ražotāji un eksportētāji uzņēmumi, kas var pierādīt, ka tie ir identificēti Komisijas vai Padomes aktos vai ka tos skar sagatavošanas izmeklēšana (šajā ziņā skat. spriedumu Allied Corporation u.c./Komisija, 239/82 un 275/82, EU:C:1984:68, 11. un 12. punkts).

31

Tāpat ir ar tiem attiecīgā produkta importētājiem, kuru tālākpārdošanas cenas ir tikušas ņemtas vērā eksporta cenas veidošanā un kurus tādējādi skar konstatējumi par dempinga esamību (skat. spriedumus Nashua Corporation u.c./Komisija un Padome, C‑133/87 un C‑150/87, EU:C:1990:115, 15. punkts, un Gestetner Holdings/Padome un Komisija, C‑156/87, EU:C:1990:116, 18. punkts).

32

Tiesa ir arī nospriedusi, ka importētāji, kuri ir saistīti ar trešo valstu eksportētājiem, kuru produktiem ir tikuši piemēroti antidempinga maksājumi, var apstrīdēt regulas, ar kurām tiek noteikti šie maksājumi, it īpaši, ja eksporta cena ir tikusi aprēķināta no šo importētāju praktizētās tālākpārdošanas cenas Kopienas tirgū un gadījumā, kad pats antidempinga maksājums ir aprēķināts, izmantojot šīs tālākpārdošanas cenas (skat. šajā ziņā spriedumu Neotype Techmashexport/Komisija un Padome, C‑305/86, EU:C:1990:295, 19. un 20. punkts).

33

Turklāt tiesību atsevišķu kategoriju tirgus dalībniekiem celt prasību par antidempinga regulas atcelšanu atzīšana neliek šķēršļus tam, lai šāda regula būtu individuāli skārusi arī citus tirgus dalībniekus atsevišķu tiem raksturīgu īpašību dēļ, kas tos raksturo attiecībā pret visām citām personām (skat. spriedumu Extramet Industrie/Padome, C‑358/89, EU:C:1991:214, 16. punkts).

34

Valimar nepieder ne pie vienas no iepriekš identificētajām tirgus dalībnieku kategorijām, attiecībā uz kurām Tiesa ir atzinusi tiesības celt tiešu prasību par regulām, ar kurām tiek noteikti antidempinga maksājumi. Tā nebūtu arī jāuzskata par tādu, kas ir analogā situācijā uzņēmumam, par kuru tika pasludināts spriedums ISO/Padome (EU:C:1979:92).

35

Ir jānorāda, ka, pirmkārt, atbilstoši iesniedzējtiesas atsūtītajai informācijai Valimar kā neatkarīgs importētājs nebija saistīts ar SSM un nepiedalījās Komisijas organizētajā pārbaudes antidempinga nodevas noteikšanai administratīvajā procedūrā. Šajā ziņā Valimar tiesas sēdē norādīja, ka, lai gan tā importē Bulgārijā arī SSM produktus, tomēr nevarot tikt uzskatīts, ka tā būtu tās komercpārstāve vai ka tā būtu noslēgusi ekskluzīvās pārstāvniecības līgumu ar SSM. Valimar turklāt norādīja, ka pārbaudes procedūras uzsākšanas datumā Bulgārijas Republika vēl nebija Savienības dalībniece un ka tā neimportēja aplūkotos produktus, tādēļ tā nevar tikt uzskatīta par tādu, kas var celt prasību par Regulu Nr. 1279/2007 tās pieņemšanas datumā.

36

Otrkārt, kā izriet no šīs regulas, Valimar izmantotās tālākpārdošanas cenas netika pielietotas SSM eksporta cenu aprēķinā.

37

Tādējādi ir jākonstatē, ka šī regula attiecas uz Valimar nevis tāpēc, ka tai būtu tādas raksturīgas īpašas pazīmes vai tā būtu tādos apstākļos, kas to atšķir no visām citām personām, bet gan tikai tādēļ, ka objektīvi tā ir subjekts, kas importē attiecīgos produktus, gluži tāpat kā jebkurš cits saimnieciskās darbības subjekts, kas pašlaik vai jebkurā brīdī nākotnē varētu būt tādos pašos apstākļos (šajā ziņā skat. spriedumu Spijker Kwasten/Komisija, 231/82, EU:C:1983:220, 9. punkts).

38

Šādos apstākļos ir jākonstatē, ka lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir jāatzīst par pieņemamu.

39

Ar saviem trīs prejudiciālajiem jautājumiem, kas ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regula Nr. 1279/2007, ciktāl ar to ir noteikts antidempinga maksājums par attiecīgo SSM ražoto produktu importu, ņemot vērā pamatregulas 2. panta 8. un 9. punktu un 11. panta 9. un 10. punktu, ir spēkā.

40

Kas attiecas uz apgalvoto pamatregulas 11. panta 9. punkta pārkāpumu, ir tiesa, kā tas izriet no šīs normas, ka parasti dempinga starpības aprēķina metodei, kas tiek izmantota pārbaudē, ir jābūt tādai pašai kā tā, kas tiek izmantota sākotnējā izmeklēšanā, kuras rezultātā tiek uzlikts antidempinga maksājums.

41

Šajā 11. panta 9. punktā tomēr ir paredzēts izņēmums, kas ļauj izmantot atšķirīgu metodi, kad ir notikušas izmaiņas apstākļos.

42

Šajā ziņā ir jāatgādina, pirmkārt, ka atbilstīgi Tiesas pastāvīgajai judikatūrai, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts un ar tiesisko regulējumu, kurā šī norma ir ietverta, izvirzītie mērķi (skat. it īpaši spriedumu Lundberg, C‑317/12, EU:C:2013:631, 19. punkts un tajā minētā judikatūra).

43

Otrkārt, ir jānorāda, ka, lai gan Tiesai jau ir bijusi iespēja precizēt, ka ar pamatregulas 11. panta 9. punktu noteiktās vispārējās normas, kurā paredzēts pārbaudes procedūrā izmantot tādu pašu metodi, kāda tikusi izmantota sākotnējā izmeklēšanā, izņēmums ir jāinterpretē šauri, šādai prasībai nebūtu jāļauj Savienības iestādēm interpretēt un piemērot šo normu neatbilstoši tās tekstam un mērķim (skat. šajā ziņā spriedumu Dashiqiao Sanqiang Refractory Materials/Padome un Komisija, C‑15/12 P, EU:C:2013:572, 17. un 19. punkts).

44

Ir tiesa, ka Regulā Nr. 1279/2007 iemesli, kas ir bijuši pamatā no sākotnējās izmeklēšanas metodes atšķirīgas metodes piemērošanai, nav skaidri kvalificēti kā izmaiņas apstākļos pamatregulas 11. panta 9. punkta izpratnē.

45

Tomēr vispirms ir jānorāda, ka no Regulas Nr. 1279/2007 preambulas 61. apsvēruma izriet, ka gandrīz visu eksporta tirdzniecību Kopienā kāds Krievijas eksportētājs ir veicis saskaņā ar cenu saistībām, kuras 2001. gada augustā pieņēma Komisija. Saistībā ar to, nosakot eksporta cenas, nepietiek tikai ar eksportētāju iepriekšējās rīcības izvērtēšanu, bet ir jāizskata arī iespējamā eksporta cenu attīstība nākotnē. It īpaši tika pārbaudīts, vai šīs saistības ir ietekmējušas eksporta cenu līmeni, padarot tās neuzticamas turpmākā eksporta režīma noteikšanai.

46

Turklāt ir jānorāda, ka šīs regulas preambulas 62. apsvērumā tika pārbaudīts, vai eksporta cenas, ko eksportētājs pieprasīja klientiem Kopienā, varētu noderīgi izmantot dempinga starpības aprēķināšanai pārbaudes izmeklēšanā, neraugoties uz cenu saistībām. It īpaši mērķis bija noskaidrot, vai pašreizējās uz Kopienu veiktā eksporta cenas nav mākslīgi noteiktas attiecībā pret viszemākajām importa cenām un vai tādēļ tās būs vai nebūs ilgtspējīgas arī turpmāk. Tomēr izmeklēšanā atklājās, ka ražojumu kontroles numuru noteikšanai šajā pārbaudē izmantotā sistēma bija sarežģītāka nekā klasifikācijas sistēma, kas tika izmantota 2001. gadā, kad tika pieņemtas saistības. Tā rezultātā tika secināts, ka izmantoto ražojumu kontroles numuru importa cenu minimuma un šajā izmeklēšanā izmantoto ražojumu kontroles numuru importa cenu minimuma salīdzināšanai nebūtu nekādas vērtības.

47

Visbeidzot, šīs regulas preambulas 63. apsvērumā ir norādīts, ka katra ražojuma veida eksporta cenas uz Kopienu tika salīdzinātas ar eksporta cenām uz citām trešām valstīm. Šajā salīdzinājumā atklājās, ka eksporta cenas uz trešām valstīm vidēji bija būtiski zemākas. Tāpēc tika secināts, ka SSM izmantotās eksporta cenas uz Kopienu nevar tikt izmantotas, lai noteiktu ticamas eksporta cenas pamatregulas 2. panta 8. punkta nozīmē saistībā ar starpposma pārbaudi. Tā kā nebija ticamu eksporta uz dalībvalstīm cenu šādai pārdošanai, eksporta cenas noteikšanai tika izmantotas pārdošanas uz citām valstīm cenas.

48

Ņemot vērā tikko 45.–47. punktā aprakstītos apstākļus, Padome Regulas Nr. 1279/2007 preambulas 124. apsvērumā likumīgi varēja secināt, ka eksporta cenas trešo valstu tirgos ir uzskatāmas par ticamākām.

49

Tādējādi ir jākonstatē, ka, ņemot vērā, pirmkārt, izmaiņas apstākļos salīdzinājumā ar sākotnējo izmeklēšanu, kas izriet no cenu saistībām, kam bija pakļauts SSM eksports, un, otrkārt, neesot ticamam pamatam sākotnējā izmeklēšanā izmantotās metodes pārskatīšanai, attiecīgajām iestādēm, atsaucoties uz pamatregulas 11. panta 9. punktā paredzēto izņēmumu, bija tiesības pārbaudes procedūrā piemērot no sākotnējā izmeklēšanā piemērotās metodes atšķirīgu metodi.

50

Lai pilnībā atbildētu uz uzdotajiem jautājumiem, ir arī jāpārbauda, vai attiecīgās iestādes varēja tiesiski pamatot savu analīzi ar SSM eksporta cenu uz trešām valstīm, lai nonāktu pie atbilstošiem secinājumiem pārbaudes procedūrā. Citiem vārdiem sakot, runa ir par to, vai pamatregulas 11. panta 9. punkts, aplūkojot to kopsakarā ar šīs regulas 2. panta 8. un 9. punktu, tika ievērots, kad šīs iestādes, konstatējušas, ka reāli par eksportu samaksātās cenas nav ticamas citu, no šajā pēdējā minētajā normā paredzētu atšķirīgu apstākļu dēļ, izmantoja eksporta cenas noteikšanas metodi, kas šajā normā nebija skaidri izteikta.

51

Šajā ziņā uzreiz ir jāatgādina, ka kopējās tirdzniecības politikas jomā, it īpaši komercaizsardzības pasākumu jautājumā, Savienības iestādēm ir plaša rīcības brīvība to pārbaudāmo ekonomisko, politisko un juridisko situāciju sarežģītības dēļ. Šādas rīcības brīvības pārbaudei tiesā tādējādi ir jāaprobežojas ar pārbaudi par to, vai ir ievērotas procesuālās normas, apstrīdētās izvēles veikšanai izmantoto faktu pareizības pārbaudi, kā arī pārbaudi par to, vai nav acīmredzamas kļūdas šo faktu vērtējumā un vai nav notikusi nepareiza pilnvaru izmantošana (skat. šajā ziņā spriedumus Ikea Wholesale, C‑351/04, EU:C:2007:547, 40. un 41. punkts, kā arī Padome un Komisija/Interpipe Niko Tube un Interpipe NTRP, C‑191/09 P un C‑200/09 P, EU:C:2012:78, 63. punkts).

52

Šie apsvērumi tostarp attiecas uz vērtējumiem, kurus iestādes veic pārbaudes procedūrās. Pirmkārt, pasākumu, kam beidzas termiņš, pārskats pamatregulas 11. panta 2. punkta izpratnē galvenokārt ir veicams par vērtējumu, vai sākotnējā antidempinga pasākuma atcelšana, iespējams, var novest pie dempinga un zaudējumu turpināšanās vai atkārtošanās. Otrkārt, kas attiecas uz starpposma pārbaudi šīs regulas 11. panta 3. punkta izpratnē, Komisija, lai ierosinātu atcelt, grozīt vai atstāt spēkā sākotnējās izmeklēšanas rezultātā noteiktos antidempinga maksājumus, var tostarp pārbaudīt, vai dempinga un kaitējuma apstākļi ir būtiski mainījušies un vai esošie pasākumi ir nodrošinājuši cerētos rezultātus un novērsuši iepriekš konstatēto kaitējumu.

53

Šajā ziņā ir jānorāda, ka ne pamatregulas 11. panta 2. punktā, ne tā 3. punktā nav paredzētas metodes vai īpaša kārtība, kas attiektos uz attiecīgajām iestādēm, lai veiktu šajā normā paredzētās pārbaudes.

54

Saskaņā ar šīs regulas 11. panta 3. punkta trešās daļas redakciju – lai konstatētu, vai dempinga un kaitējuma apstākļi ir būtiski mainījušies, ņem vērā tikai “visus būtiskos un pienācīgi dokumentētos pierādījumus”.

55

Kā ģenerāladvokāts norādījis savu secinājumu 58. punktā, pārbaudē, kas Komisijai šajā ziņā ir jāveic, tai var būt jāveic ne tikai situācijas novērtējuma “retrospektīva analīze”, sākot no sākotnējā galīgā maksājuma noteikšanas, novērtējot, vai maksājums, lai neitralizētu dempingu, kas rada zaudējumus, ir jāturpina vai jāmaina, bet arī situācijas iespējamās attīstības “prognozes analīze”, sākot no pārskatīšanas pasākuma noteikšanas, novērtējot galīgā pasākuma izbeigšanas vai maiņas iespējamo ietekmi.

56

Ir arī jāatgādina, ka pārbaudes procedūra principā objektīvi atšķiras no sākotnējās izmeklēšanas procedūras, kas regulēta citos pamatregulas noteikumos (skat. šajā ziņā spriedumus Europe Chemi-Con (Deutschland)/Padome, C‑422/02 P, EU:C:2005:56, 49. punkts, un Hoesch Metals and Alloys, C‑373/08, EU:C:2010:68, 65. punkts), un Tiesa jau ir uzskatījusi, ka daži no šiem noteikumiem, ņemot vērā sistēmas vispārējo kārtību un mērķus, nav paredzēti piemērošanai pārbaudes procedūrai (skat. šajā ziņā spriedumu Hoesch Metals and Alloys, EU:C:2010:68, 77. punkts).

57

Objektīvā atšķirība, kas pastāv starp šiem diviem procedūras veidiem, ir apstāklī, ka imports, kam tiek piemērota pārskata procedūra, ir imports, kuram jau tiek piemēroti galīgi antidempinga pasākumi un attiecībā uz kuru ir sniegti pietiekami pierādījumi, lai konstatētu, ka šo pasākumu atcelšana, iespējams, radītu dempinga un kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos. Turpretim, ja attiecībā uz importu tiek veikta sākotnējā izmeklēšana, tās mērķis tieši ir konstatēt apgalvotā dempinga pastāvēšanu, pakāpi un sekas (spriedums Europe Chemi-Con (Deutschland)/Padome, EU:C:2005:56, 50. punkts).

58

Šajā ziņā ir jānorāda, ka pamatregulas 11. panta 9. punktā ir prasīts tikai, lai Komisija pārskata izmeklēšanā ņemtu vērā šīs regulas 2. panta normas, lai arī uz to nav tiešas atsauces šī panta 8. un 9. punktā, atšķirībā no šī panta 11. un 12. punkta.

59

Nav strīda par to, ka šīs regulas 2. panta 9. punktā cenu saistību esamība nav skaidri minēta to apstākļu starpā, kas var pamatot tādas metodes izmantošanu, kas atšķiras no 2. panta 8. punktā paredzētās metodes. Tomēr šie apstākļi nav uzskaitīti izsmeļoši un konstatējums, ka eksporta cenas nav ticamas šo saistību dēļ, arī pamato šī panta piemērošanu, ja cenas ir veidotas uz “saprātīga pamata”.

60

Šādā kontekstā ir jākonstatē, ka tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, Padome nav izdarījusi nepienācīgu vai nesaprātīgu izvēli, nolemjot izmantot SSM praktizētās cenas eksportam uz trešajām valstīm kā indikatoru cenām eksportam uz Kopienu, ko SSM praktizētu, ja nebūtu cenu saistību.

61

Ievērojot visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, ir jākonstatē, ka uzdoto jautājumu izvērtējumā nav konstatēts neviens tāds apstāklis, kas ietekmētu Regulas Nr. 1279/2007 spēkā esamību.

62

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pamatlietas pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:

Uzdoto jautājumu izvērtējumā nav konstatēts neviens tāds apstāklis, kas ietekmētu Padomes 2007. gada 30. oktobra Regulas (EK) Nr. 1279/2007, ar ko uzliek galīgo antidempinga maksājumu dažu Krievijas Federācijas izcelsmes dzelzs un tērauda trošu un tauvu importam un atceļ antidempinga pasākumus attiecībā uz dažu Taizemes un Turcijas izcelsmes dzelzs un tērauda trošu un tauvu importu, spēkā esamību.