Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
INT/882
Patērētāju nozīme aprites ekonomikā
ATZINUMS
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
Patērētāju nozīme aprites ekonomikā
(pašiniciatīvas atzinums)
Ziņotājs: Carlos TRIAS PINTÓ
|
Pilnsapulces lēmums
|
24/01/2019
|
|
Juridiskais pamats
|
Reglamenta 32. panta 2. punkts
|
|
|
Pašiniciatīvas atzinums
|
|
|
|
|
Atbildīgā specializētā nodaļa
|
Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
|
|
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē
|
04/07/2019
|
|
Pieņemts plenārsesijā
|
17/07/2019
|
|
Plenārsesija Nr.
|
545
|
|
Balsojuma rezultāts
(par / pret / atturas)
|
200/4/9
|
1.Secinājumi un ieteikumi
1.1.EESK atbalsta tādu stratēģisku pārorientāciju Eiropas, valstu un vietējā līmenī, kas skaidri veicina jaunus aprites modeļus, ne tikai palielinot saskaņotību starp visiem dalībniekiem, bet arī izvirzot patērētājus publiskās politikas centrā.
1.2.Tādējādi aprites ekonomikas veicināšana un pārmērīga patēriņa samazināšana ļaus sasniegt vajadzīgo intensitāti un efektivitāti, lai palielinātu patērētāju lomu pašreizējo ražošanas un patēriņa modeļu pārvarēšanā, ņemot vērā, ka patēriņa ikdienas darbības ir visiedarbīgākais pārmaiņu virzītājspēks.
1.3.Ir jānodrošina atbilstoša izglītība, apmācība un mūžizglītība, un informācijai un norādēm par patēriņa iespējām jābūt pēc iespējas objektīvām un jāorientē patērētāji uz aprites modeļiem. EESK uzsver vietējo publiskās pārvaldes iestāžu un patērētāju organizāciju nozīmi šajā jomā.
1.4.Pasākumu īstenošana tiks novērtēta, izmantojot ietekmes rādītājus, kas izstrādāti, pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības 12. mērķi (12. IAM) un tā apakšmērķiem un veidojot jaunus standartizācijas procesus.
1.5.Ņemot vērā apzinātā patēriņa transversālo būtību, pārējie 16 IAM un to apakšmērķi papildinās ietekmes novērtējumus, un 17. IAM par partnerībām veidos koprades un kopīgas atbildības telpas, veicinot gan multiplikatora efektu, gan nepieciešamo mērogojamību.
1.6.Produkta pēdas nospiedumu sociālajam un vides aprēķinam dažādās vērtības ķēdēs digitālās sabiedrības ietvaros ir lielas iespējas sniegt patērētājiem būtisku informāciju par viņu patēriņa izvēli. EESK uzstāj, ka ir jāizmanto uzticami, salīdzināmi un pārbaudāmi ietekmes rādītāji, un jo īpaši uzsver, ka ir būtiski uzraudzīt tos rādītājus, kuri attiecas uz ķīmiskajiem materiāliem, arī no to apstrādes viedokļa.
1.7.Darbību pamatā jābūt savstarpēja izdevīguma (win-win) filozofijai, un tām nevajadzētu būt pēc viena parauga, bet gan pielāgotām atbilstoši dažādu teritoriju un darbības jomu īpatnībām, izmantojot augšupējas pieejas (bottom-up) metodiku, kas katrā atsevišķā gadījumā ietver visus iesaistītos dalībniekus. Šīm iniciatīvām pilnībā jāsakņojas vietējo ekonomiku attīstībā, un to virzības pamatā jābūt institucionālam impulsam un patērētāju organizāciju iespēju nodrošināšanai.
1.8.Līderībai, ko Eiropa izrāda dažādos aprites ekonomikas modeļos, jāatbilst tādas uzņēmējdarbības vides radīšanai, kura veicina aprites ekonomikas preču un pakalpojumu internacionalizāciju, pamatojoties uz novatorisku pieredzi tādās valstīs kā Dienvidkoreja. Šādi modeļi būtu jāpapildina ar īpašām pamatnostādnēm par taisnīgu pāreju uz ekoloģiski ilgtspējīgu ekonomiku un sabiedrību, kas turklāt nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus oportūnistiskiem produktiem no trešām valstīm.
1.9.Reklāmai un komercpraksei ir noteicošā ietekme uz patērētāju izdarīto izvēli. Uzņēmumu sociālās atbildības politikai noteikti ir jāsekmē zaļmaldināšanas (greenwashing) un sociālmaldināšanas (socialwashing) prakses izskaušana. Šajā saistībā ir būtiski stiprināt pašreizējo institucionālo sistēmu, ar ko uzrauga un apstiprina dažādas pārejas uz aprites ekonomiku.
1.10.Nodokļu politika un atbildīgs publiskais iepirkums ir efektīvi instrumenti, lai, izmantojot produktu un pakalpojumu pakāpenisku standartizāciju, atlīdzības modeli sasaistītu ar atbildīgu ražošanu un patēriņu. Attiecībā uz pirmo aspektu dalībvalstīm būtu jāapsver efektīvi veidi, kā piemērot uz atlīdzību balstītu pieeju, tādējādi virzoties uz pakāpenisku konverģenci aprites ekonomikas nodokļu sistēmā, kas veicina Eiropas vienoto tirgu; savukārt attiecībā uz otro aspektu vietējām publiskajām pārvaldes iestādēm ir jāizstrādā papildu plāni “ilgtspējīgiem piegādātājiem”, lai veicinātu viņu produkcijas piemērotību un mērogojamību, kas trūkumu dēļ nereti neatbilst pašreizējām iepirkuma prasībām.
1.11.Tāpat EESK atbalsta brīvprātīgu marķēšanu kā soli ceļā uz obligātu marķēšanu, ar nosacījumu, ka tās pamatā ir neatkarīgas un pārbaudītas brīvprātīgas vides jomas izcilības shēmas. ES ekomarķējuma veicināšana un attiecināšana uz arvien jauniem produktiem padarītu to par simbolisku ilgtspējīgas izvēles zīmolu Eiropā.
1.12.EESK uzsver, ka steidzami ir jāuzlabo ekodizains, sistemātiski pētot prasības par lietderīgās lietošanas laiku, remontu, ķīmiskajām sastāvdaļām utt., ievērojot sociālos kritērijus un vienlaikus veicinot vietējos patēriņa tīklus un ražojošo patērētāju praksi.
2.Ievads un vispārīga informācija
2.1.Ilgtspējīgas izaugsmes un konkurētspējas jomā būtu jāņem vērā arī kvalitatīvie faktori, kas nozīmē to, ka nenotiek darbaspēka un vides ekspluatācija, tiek nodrošināti taisnīgi dzīves apstākļi atbilstīgi planētas resursiem un, visbeidzot, ka ir modelis, kas līdzsvaro ekonomikas izaugsmi, vides problēmas un sociālo iekļaušanu.
2.2.Aprites ekonomikai jābūt cilvēka uzvedības modelim, kas ir saderīgs ar dabas likumiem un kas aizsargā un atjauno dabas kapitālu.
2.3.Līdz šim ir veikti daudzi pētījumi, kā arī sniegti priekšlikumi un atzinumi par pāreju no lineārās ekonomikas uz aprites ekonomiku, koncentrējoties uz ražošanu un tikpat kā nepievēršot uzmanību tam, kāda loma ir patērētājam, kurš ir viens no galvenajiem dalībniekiem saistībā ar aprites ekonomikas problēmu risināšanu.
2.4.Iesākumā jāatzīmē, ka pastāv milzīga plaisa starp apgalvojumiem, ko izsaka patērētāji, kuri ir ļoti jutīgi pret sociālajām un vides problēmām, un viņu uzvedības modeļiem, ko raksturo zemo izmaksu fenomens, kur bieži vien cena (tās veidošanā neiekļaujot ārējo negatīvo ietekmi) ir svarīgāka par produkta vai pakalpojuma kopējo kvalitāti.
2.5.Tāpēc skaitļi samazinās, kad notiek pāreja no uztveres un vēlmēm uz darbībām un saistībām. Tad rodas spriedze starp pieejamo un ilgtspējīgo, un informācija un apmācība kļūst par galvenajiem aspektiem, kā optimizēt patērētāja līdzdalību procesā.
2.6.Aprites ekonomikas pasākumu kopumā ir ietvertas dažas skaidras atsauces uz patērētāju attieksmi, un EESK tās ir atbalstījusi.
2.7.Eiropas Reģionu komiteja savā atzinumā “ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku” norāda uz patērētāju attieksmi un sociālajām tendencēm, īpaši uzsverot vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmīgo lomu tādu izglītības, apmācības un profesionālās kvalifikācijas pasākumu stiprināšanā, kuri veicina izpratni par ilgtspējīgu patēriņu, resursu saglabāšanu un atkritumu rašanās novēršanu, kā arī ražotāju atbildību izstrādes un tirdzniecības posmā.
2.8.Visbeidzot, EESK uzsver, ka arī daži novatoriski patēriņa veidi var sekmēt aprites ekonomikas attīstību: produktu vai infrastruktūras koplietošana (sadarbīgā ekonomika), pakalpojumu, nevis produktu patēriņš, informātikas vai digitālo platformu izmantošana utt.
3.Aprites ekonomika ES politikā
3.1.ES aprites ekonomikas politikas patiesais izaicinājums papildus normatīvajiem un ražošanas aspektiem ir izmantot to, kā cilvēku ikdienas paradumi un izvēle veido patērētāju uzvedību. Individuālo darbību multiplikatora efekts liecina par patērētāju pilnīgu līdzdalību kā efektīvu pārmaiņu sviru.
3.2.Paziņojumā “Noslēgt aprites loku — ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku” secināts, ka “izvēles, ko izdara miljoniem patērētāju, var atbalstīt vai kavēt aprites ekonomiku”.
3.3.Tiek uzskatīts, ka “situācijā, kad ir ļoti daudz marķējuma un ražotāju apgalvojumu par nekaitīgumu videi, ES patērētājiem bieži rodas grūtības noteikt atšķirību starp produktiem un uzticēties pieejamajai informācijai. Apgalvojumi par nekaitīgumu videi var ne vienmēr atbilst tiesību aktu prasībām par uzticamību, precizitāti un skaidrību”.
3.4.“Svarīgs faktors, kas ietekmē pirkšanas lēmumus gan vērtības ķēdē, gan galapatērētājiem, ir cena. Tāpēc dalībvalstis tiek mudinātas radīt stimulus un izmantot ekonomiskus instrumentus, piemēram, nodokļu uzlikšanu, lai nodrošinātu, ka produktu cenas labāk atspoguļo vides izmaksas. Ar garantijām saistīti aspekti, piemēram, likumā noteiktais garantijas laiks un pierādīšanas pienākuma pārnešana var pasargāt patērētājus no precēm ar defektiem, veicināt produktu ilgizturību un remontējamību, kā arī sekmēt to, ka produkti netiek izmesti”.
3.5.Lai gan ir ietverti daudzi būtiski ilgtspējas parametri, netiek ņemts vērā tas, cik daudzveidīga ir mijiedarbība, kas rodas dažādās vērtību ķēdēs, tādējādi patērētājam tiek atvēlēta otršķirīga loma.
4.Pašreizējais stāvoklis ES politikā
4.1.Eiropai jau ir tiesiskais regulējums attiecībā uz atbildīga publiskā iepirkuma veicināšanu, un tā potenciāls to padara par vienu no aprites ekonomikas virzītājspēkiem. Tomēr tā efektīvā īstenošanā ir daudz grūtību, tāpēc ir vajadzīga lielāka skaidrība par to, kādi produkti un pakalpojumi tiek attiecināti uz aprites ekonomiku.
4.2.Standartizācijas procesiem būtu jāpievēršas pasaules mērogā, pamatojoties uz jauniem rādītājiem, jo daudzpusējā un globalizētā ekonomikā ir vajadzīga kopēja valoda; tā kā tā ir pāreja, kurā ir jānodrošina atgriezeniskā saite ar labas prakses piemēriem no dažādām vērtības ķēdēm, tās pamatā jābūt dinamiskai terminoloģijai.
4.3.Jaunu sociālo un vides ietekmes rādītāju grupa tiks izveidota ar Eiropas Komisijas Rīcības plānu ilgtspējīgam finansējumam un ar ilgtspējīgu darbību jaunās taksonomijas regulu, pilnībā ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas pamatnostādnes.
4.4.Ar Eiropas Komisijas resursiem, kas patlaban ir nostiprināti un apvienoti programmā InvestEU, ir paredzēta ievērojama ieguldījumu pārvirzīšana uz darbībām, kas veicina klimata pārmaiņu mazināšanu un novērš dabas resursu izsīkšanu, un to vidū ir dzīvojamo ēku renovācija un ģeotermālās enerģijas izmantošana, kas ir saistītas ar patērētāju tiešajām izvēlēm.
4.5.Uz patērētājiem orientētais jaunais kurss, kam ir gan priekšrocības, gan trūkumi, palīdzēs vairot patērētāju uzticēšanos. EESK uzskata, ka patērētāju tiesību aktu piemērošanas sistēmas pilnveidošana ir pamatnosacījums aprites principa līdzsvarotai attīstībai.
4.6.Būtu vērts uzsvērt Eiropas Komisijas un EESK kopīgo iniciatīvu, uzsākot
Eiropas aprites ekonomikas jautājumos ieinteresēto personu platformu
— “tīklu tīklu”, kas nodrošina tikšanās vietu, kur risināt konkrētas problēmas un dalīties ar paraugprakses piemēriem un risinājumiem. Cita starpā liela nozīme ir arī Mazumtirdzniecības forumam (REAP) un ES Pārtikas zudumu un pārtikas izšķiešanas novēršanas platformai.
5.Eiropas Komisijas turpmākās saistības
5.1.Komisija, strādājot pie ekodizaina koncepcijas, īpaši apsvērs samērīgas prasības attiecībā uz ilgizturību un informāciju par remontu un rezerves daļām pieejamību. Komisija arī izvērtēs ilgizturības informācijas ieviešanu energomarķējumā.
5.2.Pārskatītajos priekšlikumos par atkritumiem Komisija paredz jaunus noteikumus, kas veicina atkārtotu izmantošanu.
5.3.Komisija strādās pie tā, lai tiktu labāk īstenotas garantijas attiecībā uz materiālajiem produktiem, izvērtēs uzlabošanas iespējas un risinās jautājumu saistībā ar nepatiesiem apgalvojumiem par nekaitīgumu videi.
5.4.Komisija sagatavos neatkarīgu testēšanas programmu ”Apvārsnis Eiropa” ietvaros, lai panāktu turpmāku progresu jautājumos, kas saistīti ar priekšlaicīgu nolietojumu.
5.5.Komisija pastiprinās zaļā publiskā iepirkuma izmantošanu, koncentrējoties uz aprites ekonomikas iekļaušanu jaunajos vai pārskatītajos kritērijos.
6.Vai mēs tiešām virzāmies uz aprites ekonomiku?
6.1.“Ilgtspēja ir progresīvs process [...], kurā valdību, uzņēmumu, darba ņēmēju, iedzīvotāju un patērētāju rīcības un lēmumu pamatā ir to ekonomiskās, vides un sociālās ietekmes īstenošana atbildīgā veidā”.
6.2.EESK uzskata, ka Eiropas Savienības iestādes aprites ekonomikā galveno uzmanību pievērš vides un ražošanas jomai un tikai nedaudz — sociālajiem un patērētāju jautājumiem, tādējādi riskējot apļveidā pāriet uz otru lineāro ekonomiku.
6.3.Raugoties no integrālas pieejas viedokļa, proaktīvs patērētājs veic ko vairāk par asimetrisku līdzdalību, kas viņam liek darboties kā pilsētvides dalībniekam sadzīves atkritumu pārstrādes jomā, un patērētājam ir jāpiešķir pilnvaras iesaistīties visā procesa apritē.
6.4.Labā ziņa ir tā, ka mūsu rīcībā ir atbilstīgu aprites ekonomikai paredzētu instrumentu kopums, sākot ar 17 ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) un to apakšmērķiem apvienojumā ar COP 21 saistošajiem protokoliem klimata pārmaiņu mazināšanai, kas nodrošina vispārēju satvaru ar milzīgu potenciālu.
6.5.EESK uzsver, ka pāreja būs efektīvāka un labāk pielāgota ilgtspējīgas attīstības 12. mērķim (atbildīga ražošana un patēriņš), ja telpa starp piedāvājumu un pieprasījumu būs labāk savienota, tādējādi nostiprinot aprites ekonomiku konkrētā teritorijā.
7.EESK ierosinājumi nolūkā piešķirt patērētājiem lielāku nozīmi aprites ekonomikas modeļos
7.1.Atbildīga pētniecība un inovācija saistībā ar programmu “Apvārsnis Eiropa”: tiks veicināta visu dalībnieku līdzsvarota līdzdalība, jo īpaši patērētāju un/vai viņu pārstāvju līdzdalība.
7.2.Ekodizains un ekoinovācija: pamatojoties uz līdzatbildības kritēriju vides jomā, patērētāju aktīva līdzdalība tiks veicināta, izmantojot tādu kopējās vērtības radīšanas praksi, kuru varēs apstiprināt ar oficiāli noteiktām kvalitātes zīmēm.
7.3.Patērētāju dalība korporatīvās sociālās atbildības politikas plānošanā tiks veicināta ar dalību izmēģinājuma produktu vai pakalpojumu “smilšu kastē” nolūkā nodrošināt kopīgu ex ante apstiprināšanu.
7.4.Tiks izstrādāta labākā aprites prakse, un arī patērētāji varēs paust savu viedokli. Tā, kura nodrošina vislielāko multiplikatora efektu, tiks plaši izplatīta.
7.5.Mudinājums fakultatīvajā marķējumā iekļaut informāciju par emisiju samazināšanu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, resursu efektīvu izmantošanu vai tādu sastāvdaļu neizmantošanu, kurām ir ievērojama ietekme uz vidi, lai paplašinātu tā izmantošanu un padarītu to obligātu. Tiks noteikta tāda marķējuma izmantošana, kurā norādīts paredzamais produkta lietošanas ilgums, kas sasaistīts ar iespēju saņemt rezerves daļas un veikt remontu. Ņemot vērā patērētāju spiedienu, ar oficiālu apstiprinājumu, nodokļu un publiskā iepirkuma palīdzību tiks veicināta produkta garantijas termiņu pagarināšana.
7.6.Uz patērētājiem orientētā jaunā kursa ietvaros tiks izveidoti kompensācijas mehānismi tiem patērētājiem, kuru preču un produktu iegāde ir bijusi pakļauta priekšlaicīga nolietojuma praksei.
7.7.Tiks uzraudzīts īstermiņā izmantojamu materiālu (piemēram, vienreizlietojamas plastmasas) un produktu iepakojumu lietojums. Tiks pastiprināta arī ķīmisko vielu kontrole, nodrošinot visaptverošu skatījumu ar mērķi novērst atkritumu pārstrādes neproduktīvu praksi.
7.8.Informācija patērētājiem par vides pēdas nospiedumiem: pieejama, salasāma un patiesa. Tiks uzraudzīti un vajadzības gadījumā izplatīti sliktas prakses piemēri, ko veidos apgalvojumi bez pietiekama empīriska pamatojuma.
7.9.Uz patērētājiem — īpaši jauniešiem — vērstas informācijas kampaņas saistībā ar ilgtspējīgiem ražošanas un patēriņa ekonomiskajiem modeļiem, iekļaujot dažādas uzvedināšanas (nudging) stratēģijas un ņemot vērā kultūras aspektus un īpatnības.
7.10.Izglītības piedāvājums (nepārtraukta izglītība kopš bērnudārza vecuma), kas transversāli aptver produkta dzīves cikla metodiku (ražošana no detaļām, modularitāte, ilgizturība, labojamība, atkārtota izmantošana un energoefektivitāte), ar ievērojamu praktisko aspektu.
7.11.Tādu nodarbinātības iespēju stiprināšana, kuras saistītas ar atkārtotas izmantošanas, remonta un atkritumu pārstrādes ar augstu pievienoto vērtību (upcycling) darbībām digitālā vienotā tirgus stratēģijas ietvaros.
7.12.Kompetentajām iestādēm to attiecīgajā kompetences līmenī būtu jānodrošina pietiekama infrastruktūra un resursi dalītai atkritumu savākšanai jebkurā teritorijā, kur tie tiek radīti.
7.13.Atzinība pašvaldībām, izglītības iestādēm, universitātēm un citām iestādēm, kuras savās aprites ekonomikas darbībās iekļauj patērētāju līdzdalības protokolus, izmantojot augšupējus (bottom up) modeļus.
7.14.Pieredzes attīstīšana un paplašināšana jaunu ekonomisko modeļu jomā, vēlams saistībā ar sadarbīgo ekonomiku un funkcionalitātes ekonomiku konkrētā teritorijā, piemēram, aizsargātos cilmes vietas nosaukumos norādot “aprites pašvaldības”.
7.15.Patērētāju apvienību nozīmes stiprināšana aprites ekonomikā, izmantojot tehnisko atbalstu un ad hoc resursus.
7.16.Aprites ekonomikas uzņēmumu labākās prakses publicēšana un izplatīšana, ko rūpīgi uzrauga patērētāju organizācijas.
7.17.Vietējo patērētāju tīklu, ražojošā patēriņa un “izgatavo pats” vai “dari pats” prakses veicināšana.
Briselē, 2019. gada 17. jūlijā
Luca Jahier
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs
_____________