Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
NAT/755
Veselīga un ilgtspējīga uztura veicināšana ES
ATZINUMS
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
Veselīga un ilgtspējīga uztura veicināšana Eiropas Savienībā
(pašiniciatīvas atzinums)
Ziņotājs: Peter Schmidt
|
Pilnsapulces lēmums
|
12/07/2018
|
|
Juridiskais pamats
|
Reglamenta 29. panta 2. punkts
|
|
|
Pašiniciatīvas atzinums
|
|
|
|
|
Atbildīgā specializētā nodaļa
|
Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
|
|
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē
|
31/01/2019
|
|
Pieņemts plenārsesijā
|
20/02/2019
|
|
Plenārsesija Nr.
|
541
|
|
Balsojuma rezultāts
(par/pret/atturas)
|
183/7/5
|
1.Secinājumi un ieteikumi
1.1.2017. gada decembrī pieņemtajā atzinumā par visaptverošu ES pārtikas politiku EESK atbalstīja integrētāku pieeju pārtikas jautājumam Eiropas Savienībā. Veselīgs un ilgtspējīgs uzturs ir viens no galvenajiem šādas pārtikas politikas pīlāriem, jo mums steidzami jāpārorientē savs uzturs, lai uzlabotu gan ekosistēmu, gan sabiedrības veselību un lauku apgabalu dzīvotspēju, nevis nodarītu tam visam kaitējumu.
1.2.Ir aizvien vairāk pārliecinošu pierādījumu tam, ka ir pienācis laiks paātrināt paradigmas maiņu. EESK uzsver, ka politisku impulsu rīcībpolitikai pašreiz nodrošina, piemēram, ANO rīcības desmitgade uztura jomā, ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošana, Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņām un jaunie priekšlikumi par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni. Ir arī arvien vairāk zinātnisku pierādījumu, piemēram, Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC), EAT-Lancet komisijas, Pasaules pārtikas nodrošinājuma komitejas un InterAcademies Partnership sagatavotajos ziņojumos, kas norāda uz vajadzību steidzami pārveidot Eiropas un globālās pārtikas sistēmas. Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, ir spēcīgs pilsoniskās sabiedrības pieprasījums (piemēram, IPES Food procesa kontekstā izveidotā koalīcija), uzņēmēji ir atzinuši savu pienākumu palīdzēt īstenot pārmaiņas (piemēram, attiecībā uz pārtikas izšķērdēšanu, aprites ekonomiku, aptaukošanās mazināšanu, bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, kultūras veicināšanu utt.), un reģionālajā un vietējo pašvaldību līmenī tiek veikti pasākumi, piemēram, īstenojot Milānā parakstīto Pilsētu pārtikas politikas paktu, kā arī realizējot teritoriālos pārtikas projektus Francijā un pasaules lielāko pilsētu tīklu C40.
1.3.EESK atzīst un atbalsta Komisijas pašreizējās iniciatīvas veselīga un ilgtspējīga uztura veicināšanai, piemēram, jaunākajā KLP reformas priekšlikumā iekļautās tiesību normas, kas paredz uzlabot ES lauksaimniecības spēju reaģēt uz sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, tostarp uz prasībām par nekaitīgu, uzturvielām bagātu un ilgtspējīgi ražotu pārtiku, kā arī par dzīvnieku labturību. Tomēr šīm iniciatīvām trūkst koordinētas pieejas.
1.4.Sarežģītā saikne starp pārtiku, veselību, vidi un sabiedrību prasa attiecībā uz uzturu piemērot vispusīgāku pieeju, kas nebūtu saistīta vienīgi ar patērētāju ieradumiem. Lai nodrošinātu kohēziju un kopīgu mērķi, EESK aicina izstrādāt jaunas ilgtspējīga uztura pamatnostādnes, kurās būtu ņemtas vērā kultūras un ģeogrāfiskās atšķirības starp dalībvalstīm un pašās dalībvalstīs. Vienkārši samazinot resursu izmantošanu ražošanā un mainot sastāvdaļas, netiek veicināts labāks vai veselīgāks uzturs.
1.5.Jaunas ilgtspējīga uztura pamatnostādnes palīdzētu radīt skaidrāku ievirzi saimniecībām, pārstrādātājiem, mazumtirgotājiem un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem. Lauksaimniecības pārtikas sistēmai nāktu par labu jauns satvars, kas noteiktu, kā ražot, pārstrādāt, izplatīt un pārdot veselīgāku un ilgtspējīgāku pārtiku par taisnīgākām cenām.
1.6.EESK aicina izveidot ekspertu grupu, kas divu gadu laikā izstrādātu Eiropas ilgtspējīga uztura pamatnostādnes. Tajā būtu jāiesaista uztura, sabiedrības veselības, pārtikas, vides un sociālo zinātņu jomā kompetentas profesionālās un zinātniskās struktūras. EESK ir gatava dot ieguldījumu šādas ekspertu grupas darbā, lai, piemēram, ar pagaidu izpētes grupas “Ilgtspējīgas pārtikas sistēmas” starpniecību, darītu zināmu pilsoniskās sabiedrības organizāciju viedokli.
1.7.EESK atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi investēt izglītošanā par ilgtspējīgu uzturu no agras bērnības, lai palīdzētu jauniešiem izprast pārtikas vērtību. Īpaša uzmanība jāpievērš neaizsargātām grupām, jo īpaši cilvēkiem ar zemiem ienākumiem.
1.8.EESK uzsver, ka kopīga Eiropas pārtikas produktu marķējuma koncepcija, kas atspoguļo ilgtspējīga uztura pamatnostādnes, uzlabotu pārredzamību un atturētu ražotājus no tādu nevajadzīgi lētu izejvielu izmantošanas, kuras ir gan neveselīgas, gan neilgtspējīgas (piemēram, transtaukskābes, palmu eļļa un pārmērīgs cukura daudzums). Patērētāji gūtu labumu no paplašināta pārtikas produktu marķējuma, kurā būtu iekļauti arī vidiski un sociālie aspekti. Tas patērētājiem palīdzētu izdarīt veselīgāku un ilgtspējīgāku izvēli.
1.9.Ilgtspējīga uztura pamatnostādnes ne tikai palīdzētu komercnozarei, bet arī sniegtu kopējus un skaidrus kritērijus izmantošanai publiskajā iepirkumā. Eiropai vajag, lai pārtika būtu zaļā publiskā iepirkuma centrā. Šajā kontekstā EESK aicina steidzami pārskatīt ES zaļā publiskā iepirkuma kritērijus pārtikai un ēdināšanas pakalpojumiem.
1.10.Konkurences tiesību akti nedrīkstētu būt šķērslis ilgtspējīga uztura pamatnostādņu izstrādei. Noteikumi būtu jāpielāgo, lai palīdzētu vietējai ekonomikai, nevis kavētu ilgtspēju. Lai nodrošinātu, ka ieinteresētajām pusēm visā pārtikas piegādes ķēdē labāk sadala pievienoto vērtību, EESK atzinīgi vērtē iespēju, kas visām nozarēm ieviesta ar 2013. gadā veikto TKO regulas reformu un kas starpnozaru organizācijām ļauj paziņot par to nolīgumiem, kuru mērķis ir palielināt produktu ilgtspējas standartus, un tādējādi saskaņā ar konkurences noteikumiem saņemt Eiropas Komisijas atļauju. Produkti, kas vides aizsardzības, dzīvnieku veselības un kvalitātes standartu ziņā ražoti ilgtspējīgākā veidā, dotu iespēju pārtikas piegādes ķēdes dalībniekiem panākt labākas cenas. Pirmspaziņojuma sarunas ar Komisiju var palīdzēt starpnozaru organizācijām izstrādāt iespējamos turpmākos paziņojumus.
1.11.EESK uzsver, ka visi publiskās pārvaldības rīki būtu jāuzskata par politikas instrumentiem, kas ļauj samazināt neveselīgu pārtikas produktu ražošanu un patēriņu un veicināt veselīgus ēšanas ieradumus. Neilgtspējīga uztura radītas ārējās izmaksas ir “slēpts” apgrūtinājums sabiedrībai, ekonomikai un videi, un tādēļ tās jāsamazina vai jāiekļauj pārējās izmaksās. EESK aicina izstrādāt pienācīgas politiskās stratēģijas, kas ļautu īstenot ilgtspējīga uztura pamatnostādnes, un šajā sakarā īpašu uzmanību pievērst ieguvumiem, kas rodas gan lauksaimniekiem, gan uzņēmumiem.
1.12.Eiropa aizstāv patērētāju tiesības uz precīzu informāciju. Ja vēlamies, lai veselīgas un ilgtspējīgas pārtikas izvēle būtu norma un vienkāršākā izvēle, Eiropai ir vajadzīgs atvērts, uz pierādījumiem balstīts kritēriju kopums, kādu nodrošinātu, piemēram, saskaņotas ilgtspējīga uztura pamatnostādnes.
2.Ievads
2.1.Pašiniciatīvas atzinumā “Pilsoniskās sabiedrības ieguldījums visaptverošas pārtikas politikas veidošanā Eiropas Savienībā”, kas pieņemts 2017. gada decembrī (NAT/711), EESK aicina Eiropas Savienībā izstrādāt visaptverošu pārtikas politiku, kuras mērķis būtu nodrošināt veselīgu uzturu no ilgtspējīgām pārtikas sistēmām, sasaistīt lauksaimniecību ar uzturu un ekosistēmu pakalpojumiem un nodrošināt piegādes ķēdes, kas aizsargā visu Eiropas sabiedrības grupu veselību. Lai šos mērķus sasniegtu, ir jākoordinē politikas pasākumi gan piedāvājuma, gan pieprasījuma ziņā. Tas nozīmē, ka ilgtspējīgā pārtikas ražošanā ir jākoordinē arī pārtikas pieejamība par pieņemamu cenu un jānodrošina patērētājiem gan labāka piekļuve veselīgam un gardam uzturam, gan iespējas to izvēlēties. Šā pašiniciatīvas atzinuma mērķis ir pievērsties veselīgam un ilgtspējīgam uzturam kā vienam no galvenajiem visaptverošas ES pārtikas politikas pīlāriem.
2.2.Politiskais impulss debatēm par veselīgu un ilgtspējīgu uzturu ir spēcīgs.
·Saskaņā ar jaunāko ziņojumu par pārtikas trūkumu pasaulē (SOFI), kas 2018. gada oktobrī tika prezentēts Pasaules pārtikas nodrošinājuma komitejā, pasaulē trešo gadu pēc kārtas ir vērojams bada pieaugums. Absolūtais tādu cilvēku skaits, kas cieš no nepietiekama uztura, 2017. gadā palielinājās līdz gandrīz 821 miljonam salīdzinājumā ar 804 miljoniem 2016. gadā. Palielinās arī pieaugušo aptaukošanās. Vairāk nekā katrs astotais pieaugušais jeb vairāk nekā 672 miljoni cilvēku pasaulē ir aptaukojušies. Globālā aptaukošanās pandēmija ir saistīta ar milzīgām ekonomiskām izmaksām, kas veido gandrīz 3 % no pasaules IKP un ir līdzvērtīgas smēķēšanas izmaksām un bruņotu konfliktu radītajām sekām. Pat Eiropā pusei iedzīvotāju ir liekais svars un 20 % cieš no aptaukošanās.
·ANO ir pasludinājusi šo par rīcības desmitgadi uztura jomā un atzinusi vajadzību reformēt pārtikas sistēmas, lai nodrošinātu veselīgāku un labāku uzturu. Šo prasību uzsvēra arī Pasaules pārtikas nodrošinājuma komitejas Augsta līmeņa ekspertu grupa savā 2017. gada septembra ziņojumā. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) un Pasaules Veselības organizācija (PVO) patlaban izstrādā jaunu definīciju veselīgam un ilgtspējīgam uzturam un plāno 2019. gada martā rīkot starptautisku apspriešanos, lai izanalizētu ilgtspējīga uztura daudzdimensionālo raksturu.
·Uzturam ir liela nozīme ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā un visas ilgtspējīgas attīstības programmas (2030) īstenošanā, proti, lai nodrošinātu, ka visiem cilvēkiem ir piekļuve nekaitīgai un uzturvielām bagātai pārtikai pietiekamā daudzumā visa gada garumā, līdz 2030. gadam likvidētu visus nepilnvērtīga uztura veidus (2. mērķis), kā arī nodrošinātu veselīgu dzīvi un sekmētu labklājību ikvienam un visos vecumos (3. mērķis). Tāpēc ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošana dod iespēju mainīt pārtikas patēriņa un ražošanas modeļus tā, lai tie kļūtu ilgtspējīgāki un veselībai labvēlīgāki.
·Lai sasniegtu mērķus, kas minēti Parīzes nolīgumā par klimata pārmaiņām, ir būtiski jāpārveido arī pārtikas sistēma, un IPCC īpašajā ziņojumā, kurš pieņemts 2018. gada oktobrī, ir zinātniski apstiprināta vajadzība pēc steidzamas rīcības klimata politikas jomā.
·ES līmenī KLP reforma ir iespēja veicināt ilgtspējīgāku ražošanu un veselīgu uzturu, ja tā nodrošinās, ka uzturvielām bagāti produkti, piemēram, augļi, dārzeņi un piena produkti, ir viegli pieejami ES iedzīvotājiem.
·Reģionu komiteja nesen ir arī pieņēmusi atzinumu “Vietējās un reģionālās iniciatīvas veselīga un ilgtspējīga uztura veicināšanai”.
·Starptautiskā ekspertu grupa ilgtspējīgu pārtikas sistēmu jomā (IPES-Food) drīzumā iepazīstinās ar savu ziņojumu par kopējo pārtikas politiku Eiropas Savienībā; ziņojumā būs iekļauti arī konkrēti ieteikumi par veselīgu un ilgtspējīgu uzturu.
2.3.Pilsētu pašvaldības (un teritoriālās kopienas) kļūst par svarīgām dalībniecēm ilgtspējīgāku pārtikas sistēmu veicināšanā. Izmantojot integrētus starpnozaru pasākumus, pilsētas piesaista dažādas ieinteresētās personas, lai izstrādātu pārtikas politiku, ar ko risināt neatliekamas ar pārtiku saistītas problēmas (piemēram, pārtikas trūkums un aptaukošanās), vienlaikus palīdzot risināt plašākas problēmas, tostarp ar vidi, sociālo nevienlīdzību un nabadzību saistītus jautājumus. Milānā pieņemtais Pilsētu pārtikas politikas pakts, ko parakstījušas vairāk nekā 180 pilsētas visā pasaulē un kas aptver 450 miljonus iedzīvotāju, šajā kontekstā ir svarīgs pagrieziena punkts.
2.4.Papildus politiskajam impulsam arī zinātniski pierādījumi un sociālās problēmas arvien vairāk apliecina, ka šis jautājums jārisina steidzami, kā sīkāk paskaidrots 3. nodaļā.
3.Neveselīga un neilgtspējīga uztura ietekme
3.1.Uztura izvēlei ir daudzveidīga ietekme — gan laba, gan kaitīga. Eiropiešiem ir vajadzīgs atbalsts, lai mazinātu uztura kaitīgo ietekmi un gūtu labumu no tā pozitīvajiem aspektiem. Novecojusī ideja, ka vienīgais uzdevums ir pietiekama pārtikas daudzuma piegāde, vairs nav uzskatāma par atbilstošu politiku. Ir jāņem vērā, kā pārtika tiek ražota un patērēta un kāda ir tās ilgtermiņa un tūlītējā ietekme. Eiropas patērētāju ēšanas ieradumi rada neparedzētu ietekmi uz piesārņojumu (piem., vienreizlietojams plastmasas iepakojums), klimatu, veselību, bioloģisko daudzveidību un daudz ko citu. Šī ietekme apdraud nākotni un liek mainīt mūsu ēšanas un patēriņa paradumus. Pārtikas piegādes ķēdēm, sākot no saimniecībām līdz restorāniem, ir jāsaņem dažādi politiski signāli. Zinātnieki ir sākuši meklēt jaunu definīciju tam, kas ir labs uzturs 21. gadsimtā, un secinājuši, ka tas ir ilgtspējīgs uzturs no ilgtspējīgām pārtikas sistēmām. Pašreiz pienācis laiks šo uzdevumu risināt politiski.
3.2.Uztura ietekme uz sabiedrības veselību
Nepilnvērtīgs uzturs Eiropā ir galvenais priekšlaicīgas nāves un novēršamu slimību cēlonis. Veselības joma ir dalībvalstu kompetencē, un Eiropas Komisija galvenokārt atvieglo datu un informācijas apmaiņu. Tomēr Eiropas Savienībai ir iespēja uzlabot patērētāju izpratni par to, cik liela nozīme veselības saglabāšanā ir ilgtspējīgam uzturam. Eiropas Savienībā katru gadu 550 000 darbspējas vecuma cilvēku priekšlaicīgi mirst no nepārnēsājamām slimībām. Nepārnēsājamas slimības visā pasaulē pašreiz ir biežāks priekšlaicīgas nāves cēlonis nekā infekcijas slimības. Saskaņā ar ESAO datiem nepārnēsājamas slimības pašreiz veido lielāko daļu no veselības aprūpes izdevumiem dalībvalstīs, katru gadu izmaksājot ES valstīm 115 miljardus EUR jeb 0,8 % no IKP. Galvenais apdraudējums sabiedrības veselībai nākotnē ir rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem izplatīšanās. Lai gan mikrobu rezistences jautājumā Komisija un PVO Eiropas reģions ir pauduši atbilstošu un stingru nostāju, ir jāpieliek lielākas pūles, lai samazinātu antimikrobiālu līdzekļu izmantošanu ES saimniecībās un nepieļautu gaļas importu no trešām valstīm, kuras profilaktiski izmanto antibiotikas.
3.3.Uztura sociālā ietekme
Uzturs ir viens no galvenajiem sociālās nevienlīdzības rādītājiem un veicinātājiem. Uzturs, ko lieto cilvēki ar zemiem ienākumiem Eiropā, ir sliktāks, un viņi piedzīvo nopietnāku un agrīnāku ar uzturu saistītu veselības pasliktināšanos. Reģionos ar zemu ienākumu līmeni ir zemāka pirktspēja nekā pārtikušākos reģionos. Cilvēkiem ar zemiem ienākumiem uzturs ir ierobežotāks, un viņi patērē mazāk augļu un dārzeņu. Viņu uzturā ievērojamāku vietu ieņem pārtikas produkti ar augstu sāls, tauku un cukura saturu, kā arī sevišķi lielā mērā apstrādāti pārtikas produkti, jo tie gluži vienkārši ir lētāki.
3.4.Uztura kultūras un psiholoģiskā ietekme
Eiropa ir slavena ar savām daudzveidīgajām un bagātīgajām kulinārijas tradīcijām. ES ir daudz darījusi, lai īpašas un vietējas nozīmes pārtikas produktus aizsargātu, izmantojot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN), aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (AĢIN) un garantētu tradicionālo īpatnību (GTĪ) shēmas, tomēr pārtikas produktu iekļaušana tajās notiek lēni, jo pārstrādātāji palielina ražošanu, lai samazinātu izmaksas un atrastu jaunus tirgus. Eiropai ir jāpieliek lielākas pūles, lai atjaunotu un dažādotu mūsu pārtikas kultūru, — neslēptu to aiz bieziem mūriem, bet veidotu dažādību, lai panāktu noturību. Daudzveidīgāks uzturs palielina uzturvielu un garšu klāstu.
3.5.Uztura vidiskā ietekme
Pārtikas ražošana un patēriņš būtiski ietekmē vidi globālā līmenī resursu izmantošanas ziņā, lai gan Eiropas Savienībā šī ietekme ir daudz mazāka. Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas sistēmām ir liela ietekme uz vidi (piemēram, siltumnīcefekta gāzu emisijas, bioloģiskā daudzveidība, ūdens, augsne). Eiropa var mazināt nevajadzīgi apstrādātas pārtikas sistēmu ietekmi, veicinot vienkāršu uzturu, kas ir bagāts ar uzturvielām, nevis kalorijām pārbagāts. Pārtikas sistēmas var būt veselības uzlabošanas un izturības nostiprināšanas avots, ja pārtika tiek audzēta, apstrādāta un patērēta citādi,. Tas gandrīz noteikti nozīmē samazinātu graudu daudzumu liellopu barībā un mazāku gaļas daudzumu patērētāju uzturā. Tam būtu pozitīva ietekme gan uz klimatu, gan veselību. Mums jāveicina ilgtspējīgākas lauksaimniecības sistēmas un jāņem vērā, piemēram, zālāju pozitīvā ietekme uz vidi (lielāka bioloģiskā daudzveidība, oglekļa dioksīda piesaiste). Tas arī mudinātu patērētājus lietot veselīgu, līdzsvarotu un ilgtspējīgu uzturu.
3.6.Uztura ekonomiskā ietekme
Tas, ka 550 miljoni eiropiešu katru gadu tiek nodrošināti ar pārtiku, ir Eiropas sasniegums, taču tagad šai sistēmai ir jākļūst ilgtspējīgākai. Daudzi ekonomisti kritiski vērtē kopējās lauksaimniecības politikas subsīdijas, kas veido lielu ES budžeta daļu. Kā pretarguments tiek minēts, ka subsīdijas nodrošina Eiropas lauksaimnieku izdzīvošanu. To izmaksas ir pieaugušas, bet bruto pievienotās vērtības (GVA) procentuālā daļa, ko saņem lauksaimnieki, ir zema. Lielākā daļa pārtikas bruto pievienotās vērtības tiek radīta uz zemes rēķina, nevis iegūta no zemes. Pārtikas nozare ir viena no ES lielākajām ekonomikas nozarēm. Piemēram, ES pārtikas ražošanā ir nodarbināti 4,2 miljoni darbinieku, un nozares apgrozījums ir 1089 miljardi GBP. Patērētāji ir guvuši labumu no tā, ka pārtikas izmaksas kā iekšzemes izdevumu daļa ir ilgstoši samazinājušās. Bet šajā izmaksu samazinājumā ne vienmēr atspoguļojas visas izmaksas. 2017. gadā veiktā pētījumā par Apvienotās Karalistes pārtikas sistēmu atklājās, ka Apvienotās Karalistes patērētāju tiešie izdevumi pārtikai gadā sasniedz 120 miljardus GBP, bet viņiem ir jāsedz tikpat lielas papildu izmaksas citās reālās ekonomikas “budžeta pozīcijās”, tostarp 30 miljardi GBP par augsnes degradāciju un 40 miljardi GBP par veselību. Tādi pētījumi liecina par vajadzību pēc patieso izmaksu uzskaites, un šādu pieeju atbalsta ANO Vides programma.
4.Veselīga un ilgtspējīga uztura veicināšanas politika un līdzekļi
4.1.Atbalstīt ar uzturvielām bagātāku un veselīgāku uzturu Eiropā ir steidzami risināms un ļoti svarīgs uzdevums, un būtu sīkāk jāizpēta iespējas veicināt labāku uzturu, izmantojot uzlabotas pārtikas sistēmas. Lai pārietu uz pārtikas sistēmām, kas nodrošina uzturvielām bagātu pārtiku veselīgam uzturam, būtu nepieciešamas izmaiņas politikā gan piedāvājuma, gan pieprasījuma ziņā. Piedāvājuma ziņā pārtikas ražošana un tas, kā pārtika tiek pārstrādāta (piemēram, mainot pārtikas produktu sastāvu), izplatīta un darīta pieejama patērētājiem, ir izšķirīgi faktori, kas nosaka tādas pārtikas pieejamību par pieņemamām cenām, kura veicina veselīgākus ēšanas ieradumus. Attiecībā uz pieprasījumu publiskā sektora politikas uzdevums būtu dot iespēju patērētājiem izvēlēties veselīgāku uzturu, piemēram, izmantojot izglītošanu skolās un informētības veicināšanas kampaņas, uztura pamatnostādnes, marķēšanu, publisko iepirkumu utt. Stratēģijas un rīcībpolitika, kuras mērķis ir uzlabot uzturvielām bagātas pārtikas piedāvājumu un pieprasījumu, ir savstarpēji saistītas un savstarpēji atkarīgas. Tāpēc būtu jāpieņem daudznozaru un daudzlīmeņu pieeja, iesaistot visas attiecīgās iestādes, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un ieinteresētās personas, kam ir saistība ar pārtikas sistēmu.
4.2.Viens no problēmas aspektiem ir arī tas, ka līdz šim daudzi lēmumi pārtikas rūpniecībā ir pieņemti, pamatojoties uz īstermiņa ekonomiskiem apsvērumiem, kuru dēļ ražošana un apstrāde dažkārt ir nepareizi pārorientēta uz neveselīgu sastāvdaļu audzēšanu un lietošanu (piemēram, palmu eļļa, transtaukskābes, pārmērīgs cukura un sāls daudzums). Ilgtspējīga pieeja nozīmē ņemt vērā ne tikai ekonomisko, bet arī sociālo un vidisko ietekmi. Šādai pieejai ir vajadzīgs ilgtermiņa redzējums, un tās uzdevums ir radīt nosacījumus īsākām teritoriālajām pārtikas piegādes ķēdēm. Tāpēc ir svarīgi veicināt arī jaunu satvaru, lai pārtikas rūpniecības uzņēmumi, tostarp MVU, ražotu, apstrādātu, izplatītu un pārdotu veselīgāku un ilgtspējīgāku pārtiku. Piemēram, ar ES pasākumiem būtu jārada iespēja ražotājiem vieglāk reklamēt pārtikas produkta sastāva nomaiņu, pat ja tā notiek pakāpeniski; spēkā esošo tiesību aktu ietvaros tas nav iespējams. Ar KLP palīdzību būtu jāmudina lauksaimnieki vietējā līmenī ražot sastāvdaļas ar labvēlīgāku ietekmi uz veselību. EESK aicina ātri ieviest arī ES līmeņa leģislatīvu ierobežojumu attiecībā uz rūpnieciski ražotu transtaukskābju lietošanu pārtikā.
4.3.Jau ir izstrādāti vairāki ES politikas pasākumi un iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt veselīgu uzturu, piemēram, tādas Komisijas iniciatīvas kā ES rīcības platforma uztura, fiziskās aktivitātes un veselības jomā, kā arī reglamentējoši pasākumi attiecībā uz patērētājiem sniedzamo informāciju par pārtikas produktiem, tāpat arī uzturvērtības un veselīguma norādes, 2017. gada Baltā grāmata par aptaukošanos, ES rīcības plāns par bērnu aptaukošanās samazināšanu (2001–2020), daži noteikumi jaunajā KLP priekšlikumā (piemēram, uzlabot ES lauksaimniecības spēju reaģēt uz sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, tostarp uz prasībām par nekaitīgu, uzturvielām bagātu un ilgtspējīgi ražotu pārtiku, kā arī par pārtikas izšķērdēšanu un dzīvnieku labturību), ES programma skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu utt. Tomēr trūkst koordinētas pieejas. Jaunas ilgtspējīga uztura pamatnostādnes Eiropas Savienībā nodrošinātu vajadzīgo saskaņotību un daudzkritēriju satvaru, kas dalībvalstīm ļautu izstrādāt nacionālās pamatnostādnes, kā izklāstīts turpmāk.
5.Ilgtspējīga uztura pamatnostādnes
5.1.Tā kā parādās aizvien vairāk pierādījumu par uztura ietekmi uz veselību, vidi un ekonomiku, pieaug interese par t. s. ilgtspējīga uztura pamatnostādņu izstrādi. Gandrīz visām dalībvalstīm ir oficiālas uzturam vai pārtikai paredzētas pamatnostādnes. Tās ir pazīstamas kā padomi samazināt uzturā sāls patēriņu, apēst konkrētu skaitu augļu un dārzeņu porciju, lietot uzturā konkrētu daudzumu zivju un citas norādes. Ņemot vērā pārliecinošos pierādījumus par pārtikas vidisko ietekmi, pašreiz ir visnotaļ loģiski ieteikumos par uzturu ietvert plašākus kritērijus, tāpēc arvien skaļāk izskan aicinājumi izstrādāt ilgtspējīga uztura pamatnostādnes.
5.2.ES dalībvalstis jau ir sākušas izstrādāt dažādu veidu ilgtspējīga uztura pamatnostādnes. Dažas no pamatnostādnēm ir tapušas dalībvalstu veselības un uztura ekspertu struktūrās,, citas – ministriju un aģentūru sadarbības gaitā, vēl citu izstrādi ir vadījusi pilsoniskā sabiedrība un rūpniecība. Šī daudzveidība ir bijusi lietderīga eksperimentēšanas periodā, bet pašreiz ir vajadzīgs skaidrs, saskaņots un kopējs satvars, lai patērētāji vienotajā tirgū gūtu labumu. Kad ilgtspējīgas pārtikas pamatnostādnes un ar to saistītie pasākumi tiks īstenoti, būs jānodrošina to efektīva uzraudzība.
5.3.Eiropas ilgtspējīga uztura pamatnostādņu izstrādes nolūkā būtu jāizveido ekspertu grupa. Tajā būtu jāiesaista uztura, sabiedrības veselības, pārtikas, vides un sociālo zinātņu jomas attiecīgas profesionālās un zinātniskās struktūras. Ekspertu grupa, pamatojoties uz izpēti un datiem, ko nodrošinātu Kopīgais pētniecības centrs, “Food 2030”, LZPPK utt., divu gadu laikā sagatavotu pamatnostādnes, kuras sniegtu patērētājiem skaidrus ieteikumus par ilgtspējīgu uzturu. Šīs pamatnostādnes būtu pieejamas dalībvalstīm izmantošanai valsts līmenī, piemēram, veselības aprūpes dienestiem un publiskā sektora iestādēm, un ES līmenī, lai palīdzētu izstrādāt skaidru un integrētu pārtikas piegādes ķēdes regulējumu. Pamatnostādnes palīdzētu sasniegt plašus ES mērķus, piemēram, nodrošināt atbalstu ilgtspējīgas attīstības mērķiem, Parīzes nolīgumam par klimata pārmaiņām un citām saistībām un programmām ilgtspējas jomā, piemēram, “Food 2030”. Ekspertu grupā būtu jāiekļauj tādas svarīgas struktūras kā Eiropas Uztura biedrību federācija (FENS), IPES-Food, Eiropas Sabiedrības veselības asociācija (EUPHA) un Eiropas Ekoloģiskā federācija, kuru darbu papildinātu ieguldījums no citiem kompetentiem zinātniskiem avotiem, piemēram, LZPPK, un Lauksaimniecības un lauku attīstības ĢD, Vides ĢD, Veselības un pārtikas nekaitīguma ĢD, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes, Eiropas Vides aģentūras un Lauksaimniecības zinātniskās pētniecības un bioekonomikas pastāvīgās komitejas (LZPPK) atbalsts. EESK ir gatava dot ieguldījumu šādas ekspertu grupas darbā, lai, piemēram, ar pagaidu izpētes grupas “Ilgtspējīgas pārtikas sistēmas” starpniecību, darītu zināmu pilsoniskās sabiedrības organizāciju viedokli.
6.Ilgtspējīgas pārtikas marķēšanas shēmas
6.1.Ilgtspējīga uztura pamatnostādnes būtu jāizmanto, ieviešot arī plašāku pārtikas produktu marķējumu, kas būtu saprotams, uzlabotu pārredzamību un atturētu ražotājus no tādu nevajadzīgi lētu izejvielu izmantošanas, kas ir gan neveselīgas, gan neilgtspējīgas (piemēram, transtaukskābes, palmu eļļa un pārmērīgs cukura daudzums). Patērētāji gūtu labumu no paplašināta pārtikas produktu marķējuma, arī ES kvalitātes logotipu sistēmas (AĢIN, ACVN, GTĪ), kurā būtu ietverti gan ar vidi, gan ar sociālo jomu, kā arī veselību un uzturvērtību saistīti aspekti.
6.2.Līdzšinējā politikā galvenā uzmanība ir bijusi pievērsta uzturvērtības un citām veselīguma norādēm, taču EESK uzsver, ka pieaug bažas par patērētāju nepietiekamu informēšanu un izglītošanu attiecībā uz pārtikas vidisko un sociālo ietekmi. Skaidras marķēšanas sistēmas ieviešana, kuras mērķis ir sniegt norādes par pārtikas izcelsmi, ražošanas metodēm un uzturvērtību, ļautu atvieglot patērētāju izvēli. Arī izsekojamība ir ļoti būtiska gan pārtikas ražotājiem, gan patērētājiem, lai nodrošinātu pārtikas nekaitīgumu. Tāpēc EESC atkārtoti aicina ilgtspējīgas pārtikas marķēšanas vajadzībām izstrādāt jaunu viedo sistēmu, kas būtu jāsaskaņo ES līmenī. Tās pamatā vajadzētu būt arī jauniem izsekojamības un sertifikācijas procesiem, un to savā turpmākajā darbā sīkāk izstrādās EESK pagaidu izpētes grupa “Ilgtspējīgas pārtikas sistēmas”. Būtu jāveicina arī lielāka uzsvara likšana uz tehnoloģijām, piemēram, mobilajām lietotnēm un patērētājiem paredzētiem displejiem mazumtirdzniecībā, lai nodrošinātu visu nepieciešamo informāciju un pilnīgu izsekojamību.
7.Publiskais iepirkums
7.1.Izmantojot publisko iepirkumu, vietējās pašvaldības varētu pakāpeniski piemērot ilgtspējīga uztura pamatnostādnes daudzās publiskā sektora iestādēs, jo īpaši skolās un slimnīcās. Veselīgu, vietējo sezonas pārtikas produktu ražošana, pārdošana un patēriņš, kas nodrošina ilgtspēju, palīdzētu sasniegt ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam 12.7. mērķi “Ilgtspējīgs publiskais iepirkums”. Publiskā iepirkuma procedūrās būtu jādod priekšroka vietējiem ražotājiem, lai veicinātu veselīgu uzturu un vietējās ekonomikas attīstību.
7.2.Jau eksistē vairākas iniciatīvas, lai veicinātu ilgtspējīgas pārtikas iepirkumu, un tas liecina par pilsoniskās sabiedrības un vietējo pašvaldību pieaugošo ieinteresētību un iesaistīšanos šajā jautājumā. Piemēram, apvienība “Vietējās pašvaldības — ilgtspējai” (ICLEI) pašreiz veicina iniciatīvu, kuras mērķis ir panākt, ka visās Eiropas skolās un bērnudārzos pakāpeniski tiek ieviests obligāts ilgtspējīgas pārtikas iepirkums, un sākotnēji ir paredzēts līdz 2022. gadam palielināt bioloģiskās pārtikas īpatsvaru līdz 20 %.
7.3.EESK atzinīgi vērtē darbu, ko pašreiz veic Komisijas Kopīgais pētniecības centrs, pārskatot ES zaļā publiskā iepirkuma kritērijus pārtikas un ēdināšanas pakalpojumiem. Komiteja aicina zaļā publiskā iepirkuma kritērijos iekļaut precīzus un vērienīgākus pārtikas ilgtspējas kritērijus un novērst regulatīvos šķēršļus, jo īpaši saistībā ar konkurences noteikumiem.
8.Konkurences noteikumi
8.1.Konkurences tiesību akti dažkārt tiek uzskatīti par šķērsli, kas neļauj ražot un izplatīt ilgtspējīgu un veselīgu pārtiku. Apspriešanās ar Komisijas Konkurences ĢD būtu jāizmanto kā stimuls, kas veicina spēkā esošo noteikumu precizēšanu un pielāgošanu tā, lai Eiropas pārtikas piegādes ķēdēm nodrošinātu labākus nosacījumus un paātrinātu to pāreju uz ilgtspēju.
8.2.Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 101. pants aizliedz slēgt divu vai vairāku neatkarīgu tirgus dalībnieku nolīgumus, kas ierobežo konkurenci. Tas konkrēti attiecas uz norunām par cenu noteikšanu. Saskaņā ar LESD 101. panta 3. punktu nolīgumiem nepiemēro 101. panta 1. punktā noteikto aizliegumu, ja tie rada objektīvus ekonomiskus ieguvumus, kas ir lielāki par konkurences ierobežojuma radītu negatīvo ietekmi, piemēram, palīdz uzlabot preču ražošanu vai izplatīšanu, reizē ļaujot patērētājiem baudīt pienācīgu daļu no iegūtajiem labumiem.
8.3.Starpnozaru organizācijas var atsaukties uz atkāpi no LESD 101 panta 1. punkta, ja tās izpilda konkrētus nosacījumus. Tām ir iespēja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (TKO regula) 210. pantu paziņot Komisijai par saviem nolīgumiem, un, ja divu mēnešu laikā pēc pilnīga paziņojuma saņemšanas Komisija uzskata, ka tie nav nesaderīgi ar Savienības noteikumiem, LESD 101. panta 1. punktu nepiemēro. Nolīgumi nedrīkst paredzēt nedz cenu, nedz kvotu noteikšanu vai izraisīt tirgus sadalīšanu, vai radīt citus konkurences izkropļojumus. Izmantojot iespējas, ko sniedz TKO regula, starpnozaru organizācijas varētu rast nolīgumus ilgtspējas standartu palielināšanai.
9.Informēšana un izpratnes veicināšana
9.1.EESK atkārtoti ierosina sākt Eiropas līmeņa informēšanas un izpratnes veidošanas kampaņu par pārtikas vērtību. Tas būs nepieciešams, lai ilgtermiņā mainītu patērētāju ieradumus.
9.2.Vairāk līdzekļu jāpiešķir arī uzturmācībai skolās, kā arī profesionālās izglītības sistēmā.
9.3.EESK vēlreiz aicina rīkot ES līmeņa vizuālas reklāmas kampaņas par veselīgāku pārtiku un uzturu, iedvesmojoties no dažos televīzijas kanālos bērniem paredzētajām pozitīvajām sociālās reklāmas kampaņām, kurās, piemēram, izskan mudinājums vairāk līdzsvarot uzturu. Ne tikai bērnu televīzijas raidījumu iecienītākās skatīšanās stundās, bet arī sociālajos plašsaziņas līdzekļos un citos komerciālos kanālos, kas ietekmē bērnu gaumi pārtikas ziņā, būtu efektīvāk jāuzrauga bērniem paredzētās reklāmas attiecībā uz pārtikas produktiem, kuriem ir augsts piesātināto tauku, transtaukskābju, brīvo cukuru un/vai sāls saturs,.
Briselē, 2019. gada 20. februārī
Luca Jahier
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs
_____________