EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52017DC0713

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Pārtikas un lauksaimniecības nākotne

COM/2017/0713 final

Briselē, 29.11.2017

COM(2017) 713 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI EMPTY

Pārtikas un lauksaimniecības nākotne


Pārtikas un lauksaimniecības nākotne



Saturs

1.Jauns konteksts

2.CEĻĀ UZ JAUNU ĪSTENOŠANAS MODELI UN VIENKĀRŠĀKU KLP

3.VIEDĀKA, MODERNA UN ILGTSPĒJĪGA KLP

3.1.Pētniecība un inovācija labākai saiknei starp teorētiskajām zināšanām un praktisko audzēšanu

3.2.Viedas un noturīgas lauksaimniecības nozares veicināšana

3.2.1.Taisnīgu ienākumu atbalsts nolūkā palīdzēt lauksaimniekiem nopelnīt iztiku

3.2.1.Ieguldījumi kā ceļš uz labāku tirgus atlīdzību lauksaimniekiem

3.2.2.Riska pārvaldība

3.3.Labāka vidrūpe, lielāki klimata darbi — ES vides un klimata mērķu tuvinātājas

3.4.Veselīga sociālekonomiskā vide lauku apvidos

3.4.1.Lauku apvidu izaugsme un darbvietas

3.4.2.Jaunās paaudzes lauksaimnieki

3.5.Kā piepildīt iedzīvotāju gaidas ilgtspējīgas lauksaimnieciskās ražošanas, tostarp veselības, uztura, pārtikas izšķērdēšanas un dzīvnieku labturības ziņā

4.KLP globālā dimensija

4.1.Tirdzniecība

4.2.Migrācija

   



1.Jauns konteksts 

ES lauksaimniecības nozarei un lauku apvidiem ir liela ietekme uz Savienības labklājību un tās nākotni. ES lauksaimniecības nozare ir viens no pasaules vadošajiem pārtikas ražotājiem, kura garantē nodrošinātību ar pārtiku vairāk nekā 500 miljoniem Eiropas iedzīvotāju. ES lauksaimnieki ir arī dabiskās vides pirmie aprūpētāji, jo viņi rūpējas par augsnes, ūdens, gaisa un bioloģiskās daudzveidības dabas resursiem 48 % ES sauszemes teritorijas (mežsaimnieki vēl 36 % teritorijas) un nodrošina rūpniecībai un enerģētikai būtiskas oglekļa dioksīda piesaistītājsistēmas un atjaunojamu resursu krājumu. Viņi ir arī tieši atkarīgi no minētajiem dabas resursiem. Lauksaimniecība – vai nu pašā nozarē (kas nodrošina ar regulāru darbu 22 miljonus cilvēku), vai plašākā pārtikas nozarē (lauksaimniecības, pārtikas pārstrādes un saistītās mazumtirdzniecības un pakalpojumu jomas kopā nodrošina aptuveni 44 miljonus darbvietu) – nodrošina lielu skaitu darbvietu. Kopumā ES lauku apvidi ir mājvieta 55 % Savienības iedzīvotāju 1 un vienlaikus kalpo par nozīmīgu pamatu nodarbinātības, atpūtas un tūrisma jomā.

1. attēls

Tomēr nevienu no šiem ieguvumiem nevar uzskatīt par pašsaprotamu. Atšķirībā no citām tautsaimniecības nozarēm lauksaimniecību būtiski ietekmē laikapstākļi; pārbaudījumus nozarei bieži uzliek arī cenu svārstības, dabas katastrofas, kaitēkļi un slimības, un kā rezultātā katru gadu vismaz 20 % lauksaimnieku zaudē vairāk nekā 30 % no saviem ienākumiem salīdzinājumā ar pēdējo trīs gadu vidējo rādītāju. Tajā pašā laikā – daļēji atsevišķu lauksaimniecības darbību rezultātā – aizvien ir skaidri jūtams spiediens uz dabas resursiem. Klimata pārmaiņas draud padarīt visas iepriekš minētās problēmas vēl smagākas. Tādēļ kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) vajadzētu virzīt pāreju uz ilgtspējīgāku lauksaimniecību.

KLP ļāva izstrādāt izteikti integrētu vienoto tirgu. Tieši pateicoties KLP, ES lauksaimniecības nozare spēj reaģēt uz iedzīvotāju prasībām attiecībā uz nodrošinājumu ar pārtiku, uz pārtikas nekaitīgumu, kvalitāti un ilgtspēju. Tomēr tajā pašā laikā nozare saskaras ar zemu rentabilitāti, kam par iemeslu cita starpā jāmin arī ES augstie ražošanas standarti, augstu ražošanas izmaksu faktori un primārā sektora sadrumstalotā struktūra. Tagad nozare konkurē pasaules tirgus cenu līmenī lielākajā daļā nozaru un ir vadošajā pozīcijā pārtikas produktu daudzveidības un kvalitātes ziņā, kā arī uzrāda pasaulē augstākos lauksaimniecības pārtikas produktu eksporta rādītājus (2016. gadā EUR 131 miljarda vērtībā 2 ).

Stabils sniegums, bet atlicis vēl daudz darāmā

Tiešie maksājumi pašlaik palīdz noturēties 7 miljoniem lauku saimniecību, kas aptver 90 % no lauksaimniecības zemes. Lai gan šie maksājumi veido aptuveni 46 % no ES lauksaimnieku ienākumiem, daudzos reģionos un nozarēs īpatsvars ir daudz augstāks. Tādējādi tie nodrošina relatīvu ienākumu stabilitāti lauksaimniekiem, kuri saskaras ar ievērojamām cenu un ražošanas svārstībām, un šādi palīdz saglabāt ES vitāli svarīgo kvalitatīvas pārtikas ražošanas bāzi visā Savienībā 3 . Tiešo maksājumu radīto ietekmi papildina ar tirgus instrumentiem. Īpašs atbalsts paredzēts arī apgabaliem, kuros ir dabas radīti ierobežojumi.

Lauku attīstības politika daudzveidīgi sniedz ievērojamu ieguldījumu lauku saimniecību ekonomikā un nodrošina laukos būtiskus iztikas līdzekļus. Tā atbalsta ieguldījumus, zināšanu uzkrāšanu, piegādes ķēdes organizēšanu, vides aizsardzību un klimata darbus. Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadā turpina iesākto un paplašina tiesību aktus attiecībā uz inovāciju un riska pārvaldību. Eiropas Inovācijas partnerības lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas jomā (EIP-AGRI) izveide deva stimulu zināšanu radīšanai un apritei. Tomēr joprojām ir jāpieliek nopietnas pūles, lai veicinātu lauksaimnieku piekļuvi zināšanām 4 .

Ir izdarāmi secinājumi no 2017. gada pirmajā pusē notikušās sabiedriskās apspriešanas par “kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) modernizēšanu un vienkāršošanu” 5 , kura apstiprināja plašu vienprātību par to, ka pašreizējie KLP instrumenti tikai daļēji veiksmīgi risina pašreizējās problēmas. Tas attiecas arī uz vides un klimata problēmu risināšanu, attiecībā uz ko lielākā daļa lauksaimnieku un citu ieinteresēto personu uzskata, ka KLP būtu jādara vairāk. Tajā pašā laikā kā būtisks šķērslis, kas pašreizējai politikai liedz sekmīgi sasniegt izvirzītos mērķus, ir norādīta pārmērīgā birokrātija.

2. attēls

Ar zemi saistītiem pasākumiem ir ļoti svarīga nozīme ar vidi un klimatu saistīto ES mērķu sasniegšanā, un lauksaimnieki šajā svarīgajā jomā ir galvenie darītāji. Šajā kontekstā mums ir jāizvērtē tiešie maksājumi, lai nodrošinātu, ka lielā ES aktīvi izmantotās lauksaimniecības zemes platību daļā tiek izmantoti vidi labvēlīgi ietekmējoši paņēmieni. Tas kalpo par pamatu pašreizējiem platībatkarīgajiem lauku attīstības maksājumiem. Daļēji pateicoties KLP, ir ievērojami paplašinājusies bioloģiskā lauksaimniecība, kas 2015. gadā norisinājās 6 % no
izmantotās lauksaimniecības zemes platības (ILZP) salīdzinājumā ar 2 % 2000. g
adā.

“Zaļināšanas 6 ” īstenošana tiek kvalificēta kā dažkārt mazāk vērienīga, nekā paredzēts, un sabiedriskajā apspriešanā tā ir norādīta kā visapgrūtinošakais un sarežģītākais KLP elements, kas ierobežo politikas efektivitāti. Tostarp par vēl samilzušāku prioritāti izvirzījies klimata pārmaiņu jautājums, kas nākotnē lauksaimniekiem saistīsies ar ievērojamām izmaksām 7 .

Šis viedoklis ir uzsvērts arī REFIT platformā, kurā uzmanība vērsta uz pašreizējo zaļināšanas pasākumu radīto pārmērīgo administratīvo slogu, kontroles un revīzijas sistēmu un pieaugošo pārklāšanos starp I un II pīlāru 8 . Kā norādīts REFIT platformā, nepieciešams samazināt KLP regulatīvo slogu un uzlabot politikas lietderību, vienlaikus nodrošinot mērķu sasniegšanu, un uzlabot tās integrāciju citās politikas jomās.

2018. gadā Eiropas Parlaments un Padome tiks iepazīstināti ar pirmo ziņojumu par KLP esošās kopīgās uzraudzības un novērtēšanas sistēmas īstenošanu, tostarp tās pirmajiem rezultātiem un sniegumu. Ietekmes novērtējumā, uz kuru tiks balstīts Komisijas priekšlikums par kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2020. gada, tiks ņemti vērā visi pieejamie pierādījumi par politikas līdzšinējo sniegumu (tostarp izvērtējumu rezultāti un REFIT platformas ieguldījums), un šī informācija tiks izmantota, analizējot konkrētus nākotnes risinājumus.



Nākotnē noturīga KLP

Pievēršoties KLP Līguma mērķiem, KLP ir pastāvīgi turpinājusi attīstīties, tādējādi palielinot ES pievienoto vērtību. Tā ir arī būtiski palielinājusi savu ietekmi uz vidi, klimatu un plašāku lauku kontekstu, kurā norit lauksaimniecības darbība. Tas nozarei devis iespēju kopš 2005. gada palielināt ražīgumu par gandrīz 9 %, vienlaikus kopš 1990. gada samazinot siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par 24 % un samazinot mēslošanas līdzekļu izmantošanu ar pozitīvu ietekmi uz ūdens kvalitāti. Tomēr, tā kā trūkst spēcīgāka un vērienīgāka politikas atbalsta, ir maz ticams, ka ES lauksaimniecības radītās emisijas turpinās samazināties tādā pašā tempā. KLP ir jāturpina aktīvi reaģēt uz šīm problēmām, un tai būs arī būtiska nozīme Ž.K. Junkera Komisijas noteikto prioritāšu īstenošanā pilnīgā saskaņotībā ar pārējām politikas jomām, jo īpaši:

·kvalitatīvas nodarbinātības, izaugsmes un ieguldījumu veicināšanu;

·Enerģētikas savienības, aprites ekonomikas un bioekonomikas potenciāla izmantošanu, vienlaikus atbalstot vidprūpi un apkarojot klimata pārmaiņas un pielāgojoties tām;

·pētniecības un inovācijas iznešanu ārpus laboratoriju sienām un piemērošana laukos un tirgū;

·lauksaimnieku un lauku apvidu pilnīgu pievienošanu digitālajai ekonomikai; un

·ieguldījuma sniegšanu Eiropas Komisijas programmā migrācijas jomā.

Tajā pašā laikā ES ir apņēmības pilna rīkoties saistībā ar COP 21 Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM). Jo īpaši KLP apstiprina politikas jomas, kuras izklāstītas klimata un enerģētikas politikas satvarā 2030. gadam, kas aicina lauksaimniecības nozari sniegt ieguldījumu visas ekonomikas mēroga emisiju samazināšanas mērķa (-40 % līdz 2030. gadam) sasniegšanā un ES pielāgošanās stratēģijā. Eiropas lauksaimniecībai ir jāpalielina arī savs ieguldījums virzībā uz ES mērķu sasniegšanu vides jomā. Šīs saistības nevar sasniegt bez lauksaimnieku, mežsaimnieku un citu lauku ekonomikas dalībnieku līdzdalības, kuri pārvalda pusi ES zemes un ir ar to saistīto dabas resursu galvenie lietotāji un aizbildņi, un nodrošina rūpniecībai un enerģētikai lielas oglekļa dioksīda piesaistītājsistēmas un atjaunojamos resursus. Tādēļ modernizētajā KLP būtu jāpalielina tās ES pievienotā vērtība, atspoguļojot augsta līmeņa vides un klimata centienus, un jārisina iedzīvotāju bažas attiecībā uz ilgtspējīgu lauksaimniecisko ražošanu.

2016. gada Korkas deklarācijā 2.0 “Labāka dzīve lauku apvidos” pausti vērienīgi centieni attiecībā uz ES lauksaimniecības un lauku apvidu turpmākiem panākumiem un ieguldījumu, ko tie varētu sniegt sabiedrībai kopumā. Tajā ir izklāstīta KLP reformu darba programma, lai uzlabotu politikas sniegumu un pielāgotu to mūsdienu vajadzībām. Lai radītu dzīvotspējīgas lauku kopienas, jo īpaši nepieciešams ieguldīt prasmēs, sabiedriskajos pakalpojumos, infrastruktūrā un spēju veidošanā.

3. attēls

Sabiedriskajā apspriešanā tika uzsvērts, cik svarīgas ir trīs ilgtspējības dimensijas (ekonomiskā, vides un sociālā), un tās saistītas ar plašāku vajadzību modernizēt un vienkāršot politiku.

Komisijas 2017. gada 1. marta Baltajā grāmatā par Eiropas nākotni uzsāktas plaša spektra debates par nākotnes ES, aicinot Savienību un tās dalībvalstis labāk sadarboties ar iedzīvotājiem, būt atbildīgākām to priekšā un labāk un ātrāk īstenot panāktās kopīgās vienošanās, piemēram par Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Komisijas 2017. gada 28. jūnija pārdomu dokuments par ES finanšu nākotni vēl papildus stimulē šīs debates, izklāstot risinājumus un scenārijus attiecībā uz turpmāko ES budžeta virzību, citu risinājumu starpā iekļaujot KLP līdzfinansējuma pakāpi un tās ietekmi. Kā atgādināts pārdomu dokumentā, ES budžetā arī turpmāk būtu jāizskata pašreizējās tendences, kas turpmākajos gados veidos ES. Pastāv arī dažādi jauni izaicinājumi, attiecībā uz kuriem ES budžets būs jāpielieto vairāk nekā pašreiz. Šajā sakarā būs jāizskata visi pastāvošie instrumenti, tostarp KLP. Tādēļ šis paziņojums iepriekš neparedz nedz šo debašu iznākumu, nedz arī priekšlikumus nākamajai daudzgadu finanšu shēmai (DFS).

Pārdomu dokumentā par ES finanšu nākotni pausts aicinājums pāriet uz jaunu, ilgtspējīgu izaugsmi, kas visaptveroši un integrēti apvieno ekonomiskos, sociālos un vides apsvērumus, un likt lielāku uzsvaru uz sabiedrisko labumu sniegšanu.

Tas ir fons, uz kura KLP ir jāveic nākamie savas attīstības soļi — modernizācija un vienkāršošana, kā arī cieša sadarbība ar citām ES rīcībpolitikām —, lai apmierinātu plašu steidzami risināmu problēmu klāstu un izceltu labāko Savienības lauksaimniecības nozarē un lauku apvidū, lielāku uzmanību pievēršot augstiem standartiem un faktiskiem rezultātiem, un lai atbalstītu lauksaimniekus turpmāku problēmu un attīstības tendenču paredzēšanā un risināšanā.

2.CEĻĀ UZ JAUNU ĪSTENOŠANAS MODELI UN VIENKĀRŠĀKU KLP

Kopējai lauksaimniecības politikai nepieciešams attīstīties dažādos aspektos un uzlabot savu atbildes reakciju uz problēmām un iespējām, tām parādoties ES, valsts, reģionālā, vietējā un lauku saimniecību līmenī. Tas ietver arī KLP pārvaldības vienkāršošanu un snieguma uzlabošanu attiecībā uz ES mērķu sasniegšanu, un ievērojamu birokrātijas un administratīvā sloga samazināšanu.

Pašreizējās KLP īstenošanas sistēmas pamatā ir sīki izstrādātas prasības ES līmenī, un paredzēta stingra kontrole, sodi un revīzijas kārtība. Šie noteikumi bieži vien ir ļoti preskriptīvi līdz pat lauku saimniecību līmenim. Lai sasniegtu vēlamos rezultātus un ES pievienoto vērtību, Savienības ļoti daudzveidīgajos lauksaimniecības un klimatiskajos apstākļos tomēr neder ne lejupējas, ne universālas pieejas.

Turpmākās KLP īstenošanas modelī Savienībai būtu jāparedz politikas pamatparametri (KLP mērķi, plaši intervences veidi, pamatprasības), bet dalībvalstīm būtu jāuzņemas lielāka atbildība un pārskatatbildība par izvirzīto mērķu sasniegšanu. KLP mērķi atbilstu ES Līguma prasībām, kā arī jau apstiprinātajiem mērķiem, piemēram, attiecībā uz vidi, klimata pārmaiņām (COP 21) un vairākiem IAM. Gatavojot KLP stratēģiskos plānus, dalībvalstis ņems vērā plānošanas instrumentus, kas pieņemti, balstoties uz ES tiesību aktiem un rīcībpolitikām vides un klimata jomā 9 . Vienlaikus dalībvalstis būtu pārskatatbildīgas par ticamas darbības rezultātu uzraudzības un ziņošanas nodrošināšanu, kas ir pārliecinoša budžeta pamatā.

Lielāka subsidiaritāte ļautu, apsverot minētos mērķus, labāk ņemt vērā vietējos apstākļus un vajadzības. Dalībvalstis būtu atbildīgas par KLP intervences pasākumu pielāgošanu, lai maksimāli izmantotu to devumu ES mērķu sasniegšanā. Saglabājot pašreizējās pārvaldības struktūras, kurām jāturpina nodrošināt visu politikas mērķu efektīvu uzraudzību un sasniegšanu, dalībvalstīm būtu lielāka teikšana saņēmējiem piemērojamā atbilstības un kontroles satvara (tostarp kontroļu un sankciju) izstrādē.

Lai palielinātu ES pievienoto vērtību un lai saglabātu darboties spējīgu lauksaimniecības iekšējo tirgu, dalībvalstis pieņemtu savus lēmumus nevis atsevišķi, bet gan strukturētā procesā, kura rezultātā tiktu izveidots KLP stratēģiskais plāns, kas aptvertu intervenci gan I, gan II pīlārā, tādējādi nodrošinot politikas saskaņotību visā turpmākajā KLP un ar citām rīcībpolitikām. Tādējādi īstenošanas modelis arī turpmāk nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus, saglabājot politikas kopīgo būtību un abus pīlārus. Komisija novērtētu un apstiprinātu šādus plānus, lai maksimāli palielinātu KLP ieguldījumu virzībā uz ES prioritātēm un mērķiem un uz dalībvalstu mērķu sasniegšanu klimata un enerģētikas jomā. Tas ir svarīgi, lai dalībvalstīs saglabātu kopēju pieeju attiecībā uz vides un klimata mērķu īstenošanu. Šajā sakarā vērienīgāki centieni ir vienīgais dzīvotspējīgais risinājums.

Plānošanas process būtu būtiski jāvienkāršo, lai tas nebūtu ne tuvu pašreizējās lauku attīstības programmās vērojamajai sarežģītības pakāpei. Tas jo īpaši nozīmē, ka tādi normatīvās atbilstības elementi kā pasākumu dati un atbilstības noteikumi ES tiesību aktu līmenī būtu jāatceļ. Šāda vienkāršošana varētu veicināt arī integrētas un novatoriskas pieejas un padarītu politikas satvaru pielāgojamāku un inovācijai labvēlīgāku.

Tas nozīmē, ka KLP un dalībvalstu plānos galvenokārt jākoncentrējas uz mērķiem un paredzamajiem rezultātiem, vienlaikus atstājot dalībvalstīm un reģioniem pietiekamu rīcības brīvību risināt to specifiku. Saskaņā ar Komisijas “uz rezultātiem orientēta budžeta” pieejas loģiku turpmākajai īstenošanas sistēmai tādējādi būtu vairāk jāorientējas uz rezultātiem, jāsekmē subsidiaritāte, piešķirot dalībvalstīm daudz lielāku lomu KLP shēmu izstrādē, jātiecas pēc reāliem un piemērotiem mēriem un jāpalīdz samazināt saņēmējiem ar ES saistīto administratīvo slogu. Šādā kontekstā vienkāršoto izmaksu iespējas un modernās tehnoloģijas piedāvā milzīgas iespējas šo slogu samazināt, jo īpaši attiecībā uz kontroli. Gan lauksaimniekiem, gan pilsoņiem būtu jādod iespēja gūt labumu no šādiem avansa maksājumiem mazāk preskriptīvā satvarā.

Tādējādi, kā atzīmēts Korkas deklarācijā 2.0, KLP kopējā struktūra varētu nodrošināt intervences mērķtiecīgu vēršanu uz skaidri noteiktiem ekonomiskiem, sociāliem un vides mērķiem, vienlaikus atspoguļojot attiecīgo teritoriju vajadzības un centienus.

Vēl viens svarīgs Komisijas uzdevums, protams, ir rezultātu sasniegšanas un ES noteikumu un starptautisko saistību ievērošanas uzraudzība labi izstrādātas revīzijas un apliecinājumu sistēmas ietvaros. Šajā nolūkā ticamības pārbaudes process būtu jāpielāgo uz rezultātiem orientētas politikas izstrādes prasībām, tostarp stabilu un mērāmu rādītāju izstrādei un piemērošanai un ticamai snieguma uzraudzībai un ziņošanai.

3.VIEDĀKA, MODERNA UN ILGTSPĒJĪGA KLP 

Eiropas iedzīvotājiem joprojām jāsaņem piekļuve nekaitīgai, kvalitatīvai, cenas ziņā pieejamai, uzturvielām bagātai un daudzveidīgai pārtikai. Pārtikas ražošana un tirgošana būtu jāpielāgo iedzīvotāju gaidām, jo īpaši attiecībā uz ietekmi uz veselību, vidi un klimatu. Lai to nodrošinātu aizvien pieaugoša pasaules iedzīvotāju skaita, vides noslodzes un klimata pārmaiņu apstākļos, KLP ir jāturpina attīstīties, saglabājot savu orientāciju uz tirgu un atbalstot ES ģimenes saimniecības modeli visos Savienības reģionos. Tāpat KLP jāatbalsta un jābūt saderīgai ar centieniem, kas vērsti uz migrācijas uz ES pamatcēloņu risināšanu.

  4. attēls

Šo mērķu sasniegšana būs iespējama tad, ja visu, kas KLP jau ir sasniegts ar līdzšinējiem politikas mērķiem, turpināsim jaunā ekonomiskā, klimata, vides, sociālā, tehnoloģiskā, rūpnieciskā un politiskā kontekstā. Turpmākajā iedaļā izklāstīti galvenie turpmākās KLP mērķi:

·veicināt viedu un noturīgu lauksaimniecības nozari;

·atbalstīt vidprūpi un rīcību klimata jomā un sniegt ieguldījumu ES mērķu sasniegšanā vides un klimata jomā;

·stiprināt sociālekonomisko vidi lauku apvidos.

Lai izpildītu šos uzdevumus, lauksaimniecības nozarei un ES lauku apvidiem būs nepieciešama ciešāka saikne ar cilvēkkapitāla attīstību, kā arī jāuzlabo pētniecība un atbalsts inovācijai.

Turpmākajai KLP būs jāturpina risināt sabiedrības vēlmes attiecībā uz ilgtspējīgu pārtikas ražošanu, jo īpaši attiecībā uz pārtikas nekaitīgumu, kvalitāti, vides un dzīvnieku labturības standartiem.

3.1.Pētniecība un inovācija labākai saiknei starp teorētiskajām zināšanām un praktisko audzēšanu

Inovācija dažādās jomās (agronomija, piemēram, uz dabu balstīti risinājumi, selekcija, vertikālā lauksaimniecība, zootehnika, bioloģiska, tehnoloģiska, digitāla, organizatoriska un ar produktiem saistīta inovācija) ir pa spēkam un var noderēt ES lauksaimniecības un pārtikas sistēmu daudzfunkcionalitātei. Pētniecība un inovācija veido daļu pamata progresam, kas panākts attiecībā uz visām problēmām, ar ko ekonomikas, vides un sociālajā jomā nākas saskarties ES lauksaimniecības nozarē un lauku apvidos. Lauku apvidu vajadzības un ieguldījumi būtu skaidri jāatspoguļo Eiropas Savienības pētniecības darba programmā, un turpmākajai KLP būs jāveicina vēl lielāka sinerģija ar pētniecības un inovācijas politiku inovācijas veicināšanas jomā.

Tehnoloģiju attīstība un digitalizācija ļauj strauji palielināt resursu izmantošanas efektivitāti, sekmējot vides un klimata ziņā viedu lauksaimniecību, kas samazina lauksaimniecības ietekmi uz vidi/klimatu, paaugstina izturētspēju un augsnes veselību un samazina izmaksas lauksaimniekiem. Tomēr jaunu tehnoloģiju ieviešana lauksaimniecībā joprojām nav sasniegusi prognozēto līmeni un ir nevienmērīgi pieejama visā ES. Tāpat uzmanība jāpievērš arī mazo un vidējo lauku saimniecību piekļuvei tehnoloģijām.

Nevienmērīgs pārklājums visā Savienībā vērojams ne tikai attiecībā uz tehnoloģiju, bet arī uz piekļuvi stabilām, būtiskām un jaunām zināšanām.  Tas bremzē dažu KLP instrumentu sniegumu, kā arī lauksaimniecības nozares vispārējo konkurētspēju un attīstības potenciālu. Turpretī KLP kapacitāte palielināt zināšanu plūsmu starp partneriem no dažādām ES daļām ievērojami palielina pievienoto vērtību, jo ļauj ietaupīt izmaksas, palielināt ES finansējuma ietekmi un paātrināt inovāciju dažādās ES daļās.

 

5. attēls

Izšķiroša nozīme nākotnē noturīgas KLP darbībā būs zināšanām, inovācijai un tehnoloģijai sniegtam atbalstam. Uz ekonomiskā, sociālā un vides snieguma uzlabošanu, kā arī uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un uz šādu pārmaiņu mazināšanu vērstas shēmas būs piesaistītas konsultāciju pakalpojumiem, kas sniedz zināšanas, konsultācijas, prasmes un inovāciju.

Eiropas Inovācijas partnerības lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas jomā (EIP-AGRI) un Eiropas Inovācijas partnerība ūdens resursu jomā ir apliecinājušas savu nozīmi lauksaimniecības nozares mobilizēšanā inovācijai. Ar to palīdzību ir finansēti vairāku dalībnieku pilotprojekti un visā Eiropā izveidots tīkls jaunu zināšanu vispārējai pieejamībai. Tā panākumi ir atkarīgi no kopējā darba, ko iegulda konsultanti, lauksaimniecības apmācības un izglītības sistēmas, pētnieku un lauksaimnieku organizācijas, uz ko bieži atsaucas kā uz Lauksaimniecības zināšanu un inovācijas sistēmu (AKIS) — katrā dalībvalstī tas darbojas ļoti atšķirīgi. Īpaši svarīga nozīme ir lauku saimniecības konsultantiem. Modernai KLP būtu jāpalīdz stiprināt lauku saimniecību konsultāciju pakalpojumus AKIS sistēmās. Tam vajadzētu kļūt par KLP stratēģisko plānu apstiprināšanas priekšnosacījumu. Tas būtu jāsekmē, vēl vairāk atbalstot savstarpējas pieredzes apmaiņu, tīklošanos un sadarbību starp lauksaimniekiem, tostarp izmantojot ražotāju organizācijas (“RO”), jo viss minētais lauksaimniekiem regulāri var noderēt kā svarīgi virzītājspēki zināšanu apmaiņā, inovācijā, kā arī izmaksu ietaupīšanā.

3.2.Viedas un noturīgas lauksaimniecības nozares veicināšana

3.2.1.Taisnīgu ienākumu atbalsts nolūkā palīdzēt lauksaimniekiem nopelnīt iztiku 

Kā uzsvērts Pārdomu dokumentā par ES finanšu nākotni, tiešie maksājumi daļēji aizpilda plaisu starp lauksaimniecības ienākumiem un ienākumiem citās tautsaimniecības nozarēs. Tie nodrošina būtisku ienākumu drošības tīklu, nodrošinot lauksaimnieciskās darbības norisi visās Savienības daļās, tostarp apgabalos, kuros ir dabas radīti ierobežojumi (un kuri saņem maksājumus arī saskaņā ar lauku attīstības politiku), ar dažādiem ekonomiskiem, vides un sociāliem ieguvumiem, tostarp sabiedrisko labumu nodrošināšanu. Tādēļ saskaņā ar ES Līguma prasībām tiešie maksājumi joprojām ir būtiska KLP daļa.