UZAICINĀJUMS IESNIEGT ATSAUKSMES PAR INICIATĪVU (bez ietekmes novērtējuma)
Dokumenta nolūks ir sabiedrību un ieinteresētās personas informēt par Komisijas darbu, lai tās varētu iesniegt atsauksmes un rezultatīvi piedalīties apspriešanā. Aicinām šīs grupas paust viedokli par Komisijas skatījumu uz problēmu un iespējamajiem tās risinājumiem, kā arī sniegt būtisko informāciju, kas varētu būt to rīcībā. Lai ieinteresēto personu atsauksmes varētu izmantot vislabāk, šis dokuments pabeidzams pašā agrākajā sagatavošanas procesa posmā.
Iniciatīvas nosaukums	Cīņa pret tiešsaistes krāpniecību – rīcības plāns
Vadošais ĢD un atbildīgā nodaļa	HOME ĢD – D4
Paredzamais iniciatīvas veids	Paziņojums
Orientējošais laiks	Publicēšana: 2026. g.
Papildinformācija	Iekšējā drošība – Eiropas Komisija
Dokuments ir izstrādāts tikai informatīvos nolūkos. Tas neskar Komisijas galīgo lēmumu par šīs iniciatīvas turpināšanu vai tās galīgo saturu. Visi dokumentā aprakstītie iniciatīvas elementi var mainīties, t. sk. hronoloģija.

A. Politiskais konteksts, problēmas izklāsts un subsidiaritātes pārbaude

Politiskais konteksts

Tiešsaistes krāpniecība ir plaši izplatīta un sarežģīta parādība, kuras novēršanā ir aktīvi iesaistītas daudzas publiskā un privātā sektora ieinteresētās personas. Komisija jau ir ieviesusi šādu visaptverošu pasākumu kopumu cīņai pret tiešsaistes krāpniecību.

·Pašreizējais un ieplānotais tiesiskais regulējums: Maksājumu pakalpojumu direktīva 1 , Zibmaksājumu regula 2 , Negodīgas komercprakses direktīva 3 , Digitālo pakalpojumu akts 4 , Tīklu un informācijas drošības direktīva 2 5 , Cietušo tiesību direktīva 6 , Digitālo tīklu akts 7 . Šo tiesību aktu mērķis ir regulēt digitālos darījumus un aizsargāt patērētājus pret krāpniecisku praksi, izveidot īpašus noteikumus, lai nodrošinātu tiešsaistes maksājumu drošību, un veicināt godīgu komercpraksi.

·Papildu tiesību akti, kas vērsti pret ieņēmumu gūšanu no tiešsaistes krāpniecības: tiešsaistes krāpniecība ļauj noziedzīgi iegūt apjomīgus līdzekļus, kuri tiek strauji iepludināti finanšu sistēmā (maksājumu konti, e-nauda un arvien vairāk – kriptoaktīvu pakalpojumi) un pārvietoti pāri robežām. ES tiesību aktu kopums nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā 8 , konkrēti, Regula (ES) 2024/1624 (vienots noteikumu kopums) 9 , Direktīva (ES) 2024/1640 10 (finanšu ziņu vākšanas vienības un valstu sistēmu mehānismi), Regula (ES) 2024/1620 11 un Regula (ES) 2023/1113 12 (līdzekļu un konkrētu kriptoaktīvu pārvedumiem pievienotā informācija), stiprina rīkkopu “sekojiet naudai”, kas ir kritiski svarīga, lai novērstu, atklātu un izjauktu krāpšanas shēmas un veicinātu līdzekļu atgūšanu. Pārskatītā ES aktīvu atgūšanas direktīva 2024/1260 un Regula 2018/1805 par iesaldēšanas rīkojumu un konfiskācijas rīkojumu savstarpējo atzīšanu nodrošina tiesisko regulējumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu izsekošanai, iesaldēšanai un konfiskācijai un attiecīgā gadījumā nodrošina, ka šāds īpašums tiek atgriezts tā likumīgajiem īpašniekiem un ka cietušie saņem kompensāciju.

·Sadarbības mehānismi: Eiropas daudzdisciplīnu platforma pret noziedzības draudiem (EMPACT) 13 , Cietušo tiesību platforma 14 un patērētāju aizsardzības iestāžu tīkls 15 .

·Citi stratēģiskie dokumenti: paziņojums par finanšpratību 16 ; Eiropas Savienības 2025. gada smagās un organizētās noziedzības draudu novērtējums 17 un 2025. gada interneta organizētās noziedzības draudu novērtējums 18 .

Eiropas Komisija 2025. gada 16. jūlijā publicēja balto grāmatu 19 , uzsākot ES krāpšanas apkarošanas arhitektūras (AFA) pārskatīšanu. Pārskatīšanas mērķis ir reaģēt uz jauniem apdraudējumiem, stiprinot regulējumu krāpšanas novēršanai un apkarošanai. AFA ir konkrēti paredzēta Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzībai, uzlabojot pārvaldību, efektivitāti un reaģēšanu uz starptautisku un tehnoloģisku krāpšanu. Vienlaikus tiek gatavots rīcības plāns cīņai pret tiešsaistes krāpniecību, kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta plašāka krāpšanas upuru loka, tostarp privātpersonu un uzņēmumu, aizsardzībai, vēršoties pret krāpšanu digitālajā vidē. Lai gan šo iniciatīvu mērķi atšķiras, tās abas var kopīgi gūt labumu no tādām darbībām kā datu kopīgošana, moderno tehnoloģiju izmantošana un izpratnes veicināšana par jauniem apdraudējumiem, kuras radīs sinerģiju un pēc iespējas mazinās pārklāšanos.

ES 2019. gada 17. aprīlī pieņēma Direktīvu (ES) 2019/713 20 . Šīs direktīvas mērķis ir apkarot krāpšanu bezskaidras naudas maksājumos, saskaņojot tiesisko regulējumu visās dalībvalstīs un tādējādi uzlabojot pārrobežu sadarbību un izmeklēšanas standartus. Pateicoties šai direktīvai, ir izveidots stabils pamats gaidāmajam rīcības plānam cīņai pret tiešsaistes krāpniecību, kura mērķis ir pārsniegt direktīvas darbības jomu, risinot plašākas tehnoloģiskās problēmas un palielinot atbalstu cietušajiem.

Lai nodrošinātu, ka šīs iniciatīvas tiek īstenotas saskaņoti, un atbilstoši 2025. gada stratēģijai ProtectEU 21 Komisijas rīcības plāns cīņai pret tiešsaistes krāpniecību atbalstīs krāpšanas novēršanas pasākumus, efektīvākus tiesībaizsardzības pasākumus un cietušo aizsardzību, tai skaitā palīdzot atgūt krāpšanā zaudētos līdzekļus.

Problēma, ko plānots risināt ar iniciatīvu

Tiešsaistes krāpniecība ir sasniegusi vēl nepieredzētu līmeni, un paredzams, ka tā turpinās pieaugt. Tā ir organizētās noziedzības visstraujāk augošais segments 22 , kas noziedzniekiem nes ievērojamu peļņu. Tā skar plašu cietušo loku, tostarp visu vecumu un digitālo prasmju līmeņu personas, kā arī organizācijas gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Daudziem krāpšanas upuriem tiek radīti ievērojami finansiāli zaudējumi un psiholoģiskas ciešanas, un viņi bieži saskaras ar atkārtotu viktimizāciju, iebiedēšanu un sekundāru viktimizāciju. Tiešsaistes krāpniecībā tiek izmantota biheiviorāla neobjektivitāte un manipulācijas paņēmieni, arvien vairāk tiek lietoti industrializēti rīki (noziegums kā pakalpojums), un to veicina progress automatizācijas un MI jomā. Tiešsaistes krāpniecība bieži vien notiek domēnu nosaukumu sistēmas (DNS) ļaunprātīgas izmantošanas ceļā. Tomēr pieaug arī tādu parādību mērogs un biežums kā pikšķerēšana, domēnsagroze, robottīklu uzbrukumi un surogātpasta izplatīšana. Tiešsaistes krāpniecības profesionalizācija un industrializācija strauji pieaug apjoma, sarežģītības, izplatības un ietekmes ziņā. Turklāt bieži gan kā maksāšanas metode, gan kā produkts krāpšanai ieguldījumu jomā tiek izmantota kriptovalūta.

Dažādas esošās iniciatīvas un tiesību akti (piemēram, Maksājumu pakalpojumu direktīva, Digitālo pakalpojumu akts un Tīklu un informācijas drošības direktīva 2) jau pievēršas konkrētiem problēmas aspektiem, tādējādi ļaujot rast pielāgotus risinājumus. Tomēr koordinācijas grūtības un nepietiekams piešķirto resursu apjoms var mazināt to vispārējo efektivitāti.

Rīcības plāns cīņai pret tiešsaistes krāpniecību ir paredzēts cīņai pret krāpšanu ar tehnoloģiju palīdzību (tiešsaistē vai pa tālruni). Tādējādi šis rīcības plāns atšķirtos no citām krāpšanas apkarošanas iniciatīvām, piemēram, AFA, konkrēti, tas palielinātu efektivitāti katrā krāpšanas apkarošanas cikla posmā, atbalstītu papildināmību starp krāpšanas apkarošanas dalībniekiem tās novēršanā, atklāšanā, izmeklēšanā, labošanā un kriminālvajāšanā un ļautu efektīvāk un lietderīgāk atgūt līdzekļus krāpšanas lietās, kas vērstas pret ES finanšu interesēm.

Rīcības plāna mērķis ir panākt lielāku atturošo iedarbību, racionalizējot pieejas, kas pašlaik ir sadrumstalotas. Šis vispārīgais izaicinājums sastāv no vairākām konkrētām problēmām.

·1. problēma. Tehnoloģiju attīstība, tai skaitā MI izmantošana, ir ļāvusi izstrādāt arvien sarežģītākas, plaša mēroga un efektīvākas krāpšanas stratēģijas.

·2. problēma. Tiešsaistes krāpniecību arvien vairāk kontrolē organizētā noziedzība, sasaistot to ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas praksi.

·3. problēma. Personas, kas cietušas no tiešsaistes krāpniecības, bieži cieš ievērojamus finansiālus zaudējumus un tiek pakļautas psiholoģiskām ciešanām. Šiem cietušajiem ir vajadzīgs specializēts atbalsts un aizsardzība, kas pašlaik nav pieejama. Informētības trūkums par tiešsaistes krāpniecības būtību, veidiem un sekām apgrūtina cietušo iespējas izvairīties no nozieguma, to atpazīt un veikt atbilstošus pasākumus, kad tas notiek (piemēram, kur, kam, kā par to ziņot un meklēt palīdzību). Tas nozīmē, ka ir liels skaits gadījumu, par kuriem netiek ziņots.

·4. problēma. Noziegumos cietušajiem bieži vien nav pienācīgas piekļuves informācijai par to, kā ziņot par noziegumiem, un trūkst saskaņotu noteikumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu ar vienīgo mērķi nodrošināt restitūciju un kompensāciju cietušajiem. Tāpēc cietušie bieži vien nespēj atgūt savus aktīvus un nesaņem kompensāciju no likumpārkāpēja.

·5. problēma. Par spīti tiešsaistes krāpniecības izplatībai publiskajām iestādēm bieži vien nav ne vispārējas pieejas, ne nepieciešamo resursu un specializēto zināšanu, kas ļautu to efektīvi novērst un apkarot. Tā kā masveida incidentu skaits palielinās, pieaug nepieciešamība pēc prioritāšu noteikšanas un visaptverošas reakcijas.

·6. problēma. Pašreizējie centieni apkarot tiešsaistes krāpniecību cieš no tā, ka trūkst koordinācijas un sadarbības starp dažādām iesaistītajām publiskā un privātā sektora ieinteresētajām personām.

·7. problēma. Privātais sektors un publiskās iestādes ne vienmēr apmainās ar attiecīgo informāciju, tāpēc ir grūtāk identificēt krāpniekus un saukt tos pie atbildības, veikt izmeklēšanu un efektīvu novēršanu.

·8. problēma. Krāpnieku iegūtā nauda var tikt diezgan brīvi pārvietota no viena kontinenta uz citu, tāpēc ir vajadzīgi mērķtiecīgi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML) un līdzekļu atgūšanas pasākumi. Šajā ziņā izšķiroša nozīme ir AML tiesību aktu kopuma nodrošinātajiem ietekmes līdzekļiem. Konkrēti, “Kriptovalūtu pārvietošanas noteikums” var ļaut vērst izmeklēšanu pret ieņēmumiem no krāpšanas, kas tiek pārvietoti, izmantojot kriptoaktīvu pakalpojumus. Turklāt faktisko īpašumtiesību pārredzamība ļauj pamanīt korporatīvās vai nominālās aizsargkārtas, ko parasti izmanto krāpšanā ar ieguldījumiem un naudas kurjeru tīklos. Līdzekļu atgūšanas rādītāji joprojām ir ļoti zemi, un šajā ziņā ir iespējams uzlabot esošo ES instrumentu piemērošanu.

·9. problēma. Reklāmas ļaunprātīga izmantošana ir liela problēma, un krāpnieki bieži vien sasniedz cietušos tieši šādi. Lai apkarotu krāpšanu reklāmas jomā un samazinātu tās izplatību un ietekmi, būtiska nozīme ir stabiliem atklāšanas un novēršanas mehānismiem.

Tā kā tiešsaistes krāpnieku taktika turpina attīstīties un sniedzas pāri valstu robežām, ir obligāti jāpievēršas tiešsaistes krāpniecības starptautiskajai dimensijai. ES ir pilnībā jāizmanto savu stratēģiju potenciāls krāpšanas apkarošanas centienu stiprināšanai valsts un starptautiskā līmenī, atzīstot, ka konkrēti reģioni rada unikālas problēmas, kurām nepieciešami īpaši risinājumi. Atpazīstot tiešsaistes krāpniecības veidus visā pasaulē un tos novēršot, ES var nodrošināt visaptverošu un efektīvu reakciju uz pieaugošajām problēmām, ko rada šādi noziegumi Eiropā un ārpus tās.

ES rīcības pamats (juridiskais pamats un subsidiaritātes pārbaude)

Juridiskais pamats

Neattiecas

Praktiska ES rīcības nepieciešamība

Rīcība ES līmenī ir būtiska, ņemot vērā tiešsaistes krāpniecības pārnacionālo raksturu un to, ka krāpšanas shēmas var šķērsot daudzas robežas, ietekmējot privātpersonas un organizācijas ES un ārpus tās. ES līmeņa iejaukšanās sniegtu acīmredzamu pievienoto vērtību, veicinot vienotu, daudznacionālu pieeju regulējuma arbitrāžas novēršanai (t. i., labvēlīgāku tiesību aktu izmantošanu dažās jurisdikcijās, lai apietu tiesību aktus citās jurisdikcijās) saskaņā ar ES nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas vienoto noteikumu kopumu 23 . Tas ļautu kompetentajām iestādēm, tostarp finanšu ziņu vākšanas vienībām (FIU) kā galvenajiem pārrobežu dalībniekiem “sekojiet naudai” jomā efektīvi rīkoties un veicinātu būtisku pārrobežu un daudzu ieinteresēto personu sadarbību. ES rīcība uzlabotu noziedzīgi iegūtu līdzekļu izmantošanas novēršanu, kā arī izsekošanu, iesaldēšanu un atgūšanu, un uzlabotu atbalstu personām, kas cietušas no tiešsaistes krāpniecības, nodrošinot tām piekļuvi konsekventākiem, saskaņotākiem atbalsta un aizsardzības mehānismiem, kuri pielāgoti viņu konkrētajām vajadzībām. Pašreizējo apdraudējumu, ko rada tiešsaistes krāpniecība, kā arī šādas krāpšanas būtisko ietekmi uz cietušajiem nevar pienācīgi novērst bez šādiem koordinētiem centieniem, tāpēc ES rīcība ir neaizstājama.

B. Ko un kādā veidā ar iniciatīvu plānots panākt

Ar gaidāmo rīcības plānu ir iecerēts ievērojami samazināt tiešsaistes krāpniecības gadījumu skaitu un ietekmi visā ES, pastiprinot koordināciju, uzlabojot atbalstu cietušajiem un paplašinot pārrobežu un daudzu ieinteresēto personu sadarbību. Tā galvenais mērķis būtu izveidot integrētāku pieeju tiešsaistes krāpniecības apkarošanai, tostarp stiprinot ES reakciju “sekojiet naudai” jomā, lai atklātu, izsekotu un apturētu krāpšanas ieņēmumus, kas tiek novirzīti, izmantojot maksājumu kontus, e-naudu un arvien vairāk – kriptoaktīvu pārvedumus (tostarp izmantojot ES prasības par papildu informācijas sniegšanu attiecībā uz līdzekļu un konkrētu kriptoaktīvu pārvedumiem). Ir iecerētas vairākas darbību kategorijas.

·Koordinācijas un sadarbības stiprināšana, apmainoties ar attiecīgu svarīgu informāciju un sadarbojoties dalībvalstīm (tostarp finanšu ziņu vākšanas vienībām (FIU) un citām kompetentajām iestādēm), privātā sektora ieinteresētajām personām un starptautiskajiem partneriem (tostarp daudzpusējām ieinteresēto personu organizācijām), lai racionalizētu centienus apkarot tiešsaistes krāpniecību. Šajā sakarā būtiska nozīme būtu arī starptautiskās sadarbības veicināšanai ārpus ES (piemēram, Āzijā u. c.).

·Noziedzības novēršanas uzlabošana, piemēram, pastiprinot centienus apkarot krāpniecisku reklāmu, tai skaitā pārtraucot saistītās maksājumu plūsmas un kriptoaktīvu pārvedumu ķēdes saskaņā ar attiecīgajām ES izsekojamības prasībām, kas noteiktas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas paketē.

·Cietušo atbalsta, aizsardzības un iespēju palielināšana, ieviešot tādas ES mēroga pamatnostādnes, lai standartizētu un uzlabotu atbalsta pakalpojumus cietušajiem, kas nodrošina vienlīdzīgu piekļuvi palīdzībai un aizsardzībai, atvieglo ziņošanu un tādējādi uzlabo kompensāciju.

·Pārrobežu sadarbības uzlabošana Eiropas Savienībā, lai vērstos pret pārrobežu tiešsaistes krāpniecību.

·Starptautiskās sadarbības pastiprināšana, apzinot trešās valstis, kas ir būtiski saistītas ar Eiropu ietekmējošām krāpnieciskām darbībām, un sadarbojoties ar tām. Šajā sakarā būtu vajadzīga sadarbība ne tikai spēju veidošanā, bet arī labas prakses apmaiņā ar valstīm, kas aktīvi risina šos jautājumus, tostarp sadarbība starp finanšu ziņu vākšanas vienībām un starp kompetentajām iestādēm ar mērķi izsekot un apturēt krāpnieciskus ieņēmumus. Ja iespējams, nodrošināt kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu pakāpenisku iesaistīšanu.

Pirms iespējamo rīcības plānā izklāstīto praktisko pasākumu veikšanas ES līmenī tiks izsvērta to proporcionalitāte un subsidiaritāte, lai nodrošinātu, ka šādas iniciatīvas papildina valstu centienus un sniedz pievienoto vērtību, proti, risina pārrobežu problēmas, kuras dalībvalstis citādi nevarētu risināt vienas pašas, tostarp stiprinot pārrobežu spējas “sekojiet naudai” jomā, lai izsekotu un apturētu krāpšanas ieņēmumus. Pasākumi būs mērogojami, tiks ņemti vērā atšķirīgie valstu apstākļi, taču tiks saglabāta konsekventa ES līmeņa pieeja, lai efektīvi ierobežotu tiešsaistes krāpniecību.

Paredzamā ietekme

Paredzams, ka gaidāmajam rīcības plānam būs daudzējāda pozitīva ietekme uz visiem sabiedrības segmentiem, izteiktāka ietekme ES dalībvalstīs, un tas atbildīs vairākiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM).

·Paredzamā ietekme uz drošību. Paredzams, ka iniciatīva ievērojami palielinās ES iestāžu spēju efektīvi novērst un apkarot tiešsaistes krāpniecību, tādējādi uzlabojot vispārējo digitālo drošību un samazinot ar kibernoziedzību saistītos riskus.

·Paredzamā ekonomiskā ietekme. Ierobežojot tiešsaistes krāpniecību, iniciatīvai būtu jāpalīdz atjaunot uzticēšanos digitālajiem tirgiem, tādējādi stiprinot patērētāju paļāvību un lielā mērā aizsargājot finanšu aktīvus visā ES. Tai būtu jāsamazina ar krāpšanu saistītie ekonomiskie zaudējumi, jāveicina godīga konkurence un jāpalielina ES pievilcība kā drošai vietai, kur veikt digitālās investīcijas un darījumus.

·Paredzamā sociālā ietekme. Paredzams, ka iniciatīvai būs spēcīga pozitīva sociālā ietekme, aizsargājot privātpersonas un organizācijas no kaitējuma, kas saistīts ar krāpšanu, samazinot finansiālos zaudējumus un psiholoģiskās ciešanas cietušajiem, nodrošinot cietušajiem efektīvu piekļuvi kompensācijas un atbalsta pakalpojumiem un veicinot drošāku tiešsaistes vidi visiem lietotājiem. Lielākai informētībai un preventīviem pasākumiem būtu jāsniedz iespējas iedzīvotājiem un jāuzlabo kopienas noturība.

·Paredzamā ietekme uz pamattiesībām un līdztiesību. Sagaidāms, ka rīcības plānā iekļautie pasākumi cīņai pret tiešsaistes krāpniecību aizsargās ES iedzīvotāju pamattiesības, piemēram, tiesības uz īpašumu un tiesu iestāžu pieejamību, un ļaus efektīvi reaģēt uz tiešsaistes krāpniecību. Paredzams, ka pasākumi ietekmēs arī tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi, tiesības uz datu aizsardzību un kriminālprocesa gadījumā – tiesības uz taisnīgu tiesu un tiesības uz aizstāvību. Šā iemesla dēļ ir rūpīgi jāseko, lai visu pasākumu rezultātā tiktu ievērota personas datu aizsardzība, tiesības uz taisnīgu tiesu un tiesības uz aizstāvību, vienlaikus nodrošinot, ka tie ir samērīgi ar mērķiem palielināt drošību un mazināt krāpšanu.

·Paredzamā ietekme uz vienkāršošanu un slogu iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Ziņošanas un reaģēšanas uz krāpšanu racionalizētajiem procesiem būtu jāatvieglo administratīvais slogs iedzīvotājiem un uzņēmumiem, padarot krāpšanas apkarošanas pasākumus efektīvākus un pieejamākus, piemēram, izmantojot vienotus ziņošanas kanālus un samazinot dublēšanos ES reakcijas “sekojiet naudai” jomā.

Iniciatīvas ietekme, visticamāk, būs jūtama visos sabiedrības segmentos:

·privātpersonas: aizsardzības un resursu pieaugumam būtu jāsamazina finansiālie zaudējumi un psiholoģiskās ciešanas, ko rada tiešsaistes krāpniecība;

·uzņēmumi: drošākai videi būtu jāsamazina ar krāpšanas novēršanu saistītās izmaksas;

·publiskās iestādes: nostiprinātām sistēmām būtu jāaizsargā publiskie aktīvi un resursi pret krāpnieciskām darbībām, nodrošinot labāku pakalpojumu sniegšanu;

·valsts sektora iestādes: uzlabotiem instrumentiem un sistēmām būtu jāsekmē pārrobežu sadarbība un efektivitāte krāpšanas apkarošanā;

·visa sabiedrība: publiskā un privātā sektora, kā arī kopienas organizāciju iesaistei būtu jāveido kolektīvā noturība pret tiešsaistes krāpniecību.

Lai gan rīcības plāns ir iecerēts ES mērogā, reģioni, kuros tiešsaistes krāpniecība ir izplatītāka, varētu gūt īpašu labumu no centienu un resursu koncentrēšanas, tādējādi garantējot vienlīdzīgu aizsardzību visām dalībvalstīm. Iniciatīvai būtu arī jāveicina plašāka starptautiskā sadarbība, atspoguļojot tiešsaistes krāpniecības pārrobežu raksturu, kas sniedzas ārpus Eiropas, tādējādi uzlabojot drošību ciešākā sadarbībā ar ES kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, citām trešām valstīm un globālajiem partneriem (tostarp daudzpusējām ieinteresēto personu organizācijām).

Sagaidāms, ka rīcības plāns atbildīs vairākiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), īstenojot dažādas tajā iekļautās darbības: 3. IAM (Laba veselība un labbūtība), 8. IAM (Cienīgs darbs un ekonomiskā izaugsme), 9. IAM (Ražošana, inovācijas un infrastruktūra), 10. IAM (Mazināta nevienlīdzība), 11. IAM (Ilgtspējīgas pilsētas un kopienas), 16. IAM (Miers, taisnīgums un spēcīgas iestādes), 17. IAM (Partnerības mērķu īstenošanai).

Turpmākā pārraudzība

Rīcības plānā ietvertās iniciatīvas tiks novērtētas un uzraudzītas atsevišķi.

C. Labāks regulējums

Ietekmes novērtējums

Neattiecas

Apspriešanas stratēģija

Šīs iniciatīvas apspriešanas stratēģija ietvers plaša ieskatu un atsauksmju klāsta apkopošanu no galvenajām ieinteresētajām personām, lai pilnveidotu un stiprinātu pieeju tiešsaistes krāpniecības apkarošanai ES.

Galvenās ieinteresētās personas ir publiskās iestādes (valstu koordinatori saskaņā ar Digitālo pakalpojumu aktu, patērētāju aizsardzības iestādes, datu aizsardzības iestādes, finanšu pakalpojumu regulatori, tiesībaizsardzības un tiesu iestādes utt.), privātā sektora pārstāvji (DNS pakalpojumu sniedzēji, publisko elektronisko sakaru tīklu nodrošinātāji, numuratkarīgu un numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzēji, kā arī interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēji (PECS/PECN), finanšu pakalpojumu nozare utt.), nevalstiskās organizācijas (NVO), cietušo atbalsta dienesti, daudzpusējas organizācijas, akadēmiskās aprindas un pilsoniskā sabiedrība. Viņu viedoklis būs būtisks, veidojot vispārējo pieeju šā jautājuma risināšanai.

Apspriešanās pasākumi:

·lai apkopotu plašu viedokļu klāstu, tiks ievāktas ieinteresēto personu atsauksmes, izmantojot esošos tīklus un platformas;

·lai gan sabiedriskā apspriešana nav plānota, ieinteresētās personas varēs sniegt atsauksmes jebkurā no 24 oficiālajām ES valodām.

Šo centienu popularizēšanas nolūkā mēs izmantosim sociālo mediju kanālus, informatīvos biļetenus un partnerības ar attiecīgajām organizācijām, lai maksimāli palielinātu informētību un iesaisti. Lai efektīvi izklāstītu apkopotos viedokļus, tiks sagatavots faktu kopsavilkuma ziņojums un visu apkopoto atziņu kopsavilkuma ziņojums. Informācija par apspriešanās procesu būs pieejama, izmantojot Eiropas Komisijas saziņas kanālus, lai nodrošinātu maksimālu pārredzamību un pieejamību.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas labāka regulējuma politiku izstrādāt iniciatīvas, kas balstītas uz labākajām pieejamajām zināšanām, Komisija pieaicinās arī zinātniekus, akadēmiskas organizācijas, akadēmiskas biedrības un zinātniskas apvienības, kurām ir speciālās zināšanas ar tiešsaistes krāpniecību saistītajās jomās, iesniegt attiecīgus publicētus un vēl nepublicētus zinātniskus pētījumus, analītiskus materiālus un datus. Komisija sevišķi mudinās iesniegt materiālus, kuros apkopota un analizēta pašreizējā izpratne par šo tematu, jo īpaši par psiholoģisko ietekmi uz cietušajiem.

Kāpēc rīkojam šo apspriešanu

Apspriešanas mērķis ir apkopot dažādas atziņas un atsauksmes, lai pilnveidotu un uzlabotu stratēģijas tiešsaistes krāpniecības apkarošanai Eiropas Savienībā. Komisijas mērķis ir, apspriežoties ar plašu ieinteresēto personu loku, izstrādāt tādu visaptverošu pieeju cīņai pret tiešsaistes krāpniecību, kura spētu efektīvi vērsties pret tās sarežģīto raksturu un ietekmi uz privātpersonām un organizācijām gan publiskajā, gan privātajā sektorā.

Mērķauditorija

Galvenās ieinteresētās personas, pie kurām vēršas šī iniciatīva, ir publiskās iestādes, privātā sektora pārstāvji, patērētāju aizsardzības iestādes, datu aizsardzības iestādes, nevalstiskās organizācijas, cietušo aizstāvības grupas, daudzpusējas organizācijas, maksājumu pakalpojumu sniedzēji, DNS pakalpojumu sniedzēji, numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzēji, elektronisko sakaru tīkli un pakalpojumu sniedzēji (PECS/PECN), pilsoniskā sabiedrība un akadēmiskās aprindas. Šīm grupām ir izšķiroša nozīme, jo to daudzveidīgie viedokļi un zināšanas palīdzēs nodrošināt, ka iniciatīva ir labi izvērsta, efektīva un spēj apmierināt visu to personu vajadzības, kuras ietekmē tiešsaistes krāpniecība. Komisija jo īpaši lūgs ieguldījumu:

·attiecīgām ES aģentūrām un struktūrām, proti, Eiropas Prokuratūrai (EPPO), Eiropas Savienības Aģentūrai tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolam), Eiropas Savienības Aģentūrai tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust), Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūrai (CEPOL), Eiropas Tiesiskās apmācības tīklam (EJTN), Eiropas Datu aizsardzības kolēģijai (EDAK), Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūrai (ENISA), Eiropas Pamattiesību aģentūrai (FRA);

·Eiropas daudzdisciplīnu platformas pret noziedzības draudiem (EMPACT) dalībniekiem;

·ES iestādēm, konkrēti, Padomei un tās attiecīgajām darba grupām, Eiropas Parlamentam un ES finanšu regulatoriem un uzraudzības iestādēm (piemēram, Eiropas Banku iestādei un Eiropas Centrālajai bankai);

·dalībvalstu iestādēm, tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm, patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm, finanšu regulatoriem un uzraudzības iestādēm, finanšu ziņu vākšanas vienībām, valstu koordinatoriem saskaņā ar Digitālo pakalpojumu aktu, vēstniecību kiberatašejiem un citām saistītām ieinteresētajām personām;

·starptautiskajām organizācijām, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības novēršanas birojam (UNODC), Starptautiskajai Kriminālpolicijas organizācijai (INTERPOL) un Eiropas Padomei;

·privātā sektora pārstāvjiem, daudzpusējām organizācijām (piemēram, Piešķirto nosaukumu un numuru interneta korporācijai), DNS pakalpojumu sniedzējiem (tostarp reģistriem, reģistratoriem, domēnu nosaukumu tālākpārdevējiem), banku un finanšu pakalpojumu nozarei, platformām un tirdzniecības vietu organizācijām;

·nevalstiskajām organizācijām, piemēram, cietušo aizstāvības grupām, cietušo atbalsta dienestiem, patērētāju aizsardzības apvienībām;

·akadēmiskajām aprindām.