29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/2

Tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 9. jūlija spriedums — Archer Daniels Midland Co./Eiropas Kopienu Komisija

(Lieta C-511/06 P) (1)

(Apelācija - Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Citronskābes tirgus - Naudas soda apmēra noteikšana - Vadošā loma - Tiesības uz aizstāvību - Pierādījumi, kas iegūti procedūrā, kura īstenota trešā valstī - Konkrētā tirgus noteikšana - Atbildību mīkstinoši apstākļi)

2009/C 205/02

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Archer Daniels Midland Co. (pārstāvji — K. O. Lencs [C. O. Lenz], Rechtsanwalt, L. Martina Aledži [L. Martin Alegi], Solicitor, E. Bačelors [E. Batchelor] un M. Garsija [M. Garcia], Solicitors)

Pretējā puse procesā: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — A. Bukē [A. Bouquet] un K. Lūiss [X. Lewis])

Priekšmets

Apelācijas sūdzība, kas iesniegta par Pirmās instances tiesas (trešā palāta paplašinātā sastāvā) 2006. gada 27. septembra spriedumu lietā T-59/02 Archer Daniels Midland Co. pret Eiropas Kopienu Komisiju, kurā Pirmās instances tiesa noraidīja prasību atcelt Komisijas 2001. gada 5. decembra Lēmumu C(2001) 3923 (galīgā redakcija) par EK līguma 81. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP/E-1/36.604 — Citronskābe), kas attiecās uz aizliegtu vienošanos citronskābes tirgū, un, pakāroti, prasība samazināt apelācijas sūdzības iesniedzējai uzlikto naudas sodu

Rezolutīvā daļa:

atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2006. gada 27. septembra spriedumu lietā T-59/02 Archer Daniels Midland/Komisija tiktāl, ciktāl ar to ir noraidīts Archer Daniels Midland Co. pamats, kas attiecas uz tā tiesību uz aizstāvību pārkāpumu administratīvajā procedūrā, kurā tika pieņemts Komisijas 2001. gada 5. decembra Lēmums 2002/742/EK par procedūru atbilstoši EK līguma 81. pantam un EEZ līguma 53. pantam (Lieta COMP/E-1/36.604 — Citronskābe), jo Eiropas Kopienu Komisija tam nedeva iespēju aizstāvēt savas tiesības saistībā ar faktiem, kurus tā ņēmusi vērā, lai Archer Daniels Midland Co. atzītu par aizliegtas vienošanās vadītāju;

atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2006. gada 27. septembra spriedumu lietā Archer Daniels Midland/Komisija tiktāl, ciktāl ar to kā neatbilstošs ir noraidīts Archer Daniels Midland Co. pamats, kas attiecas uz to, ka Eiropas Kopienu Komisija ir kļūdaini piemērojusi Komisijas 1996. gada 18. jūlija paziņojuma par naudas sodu neuzlikšanu vai to apmēra samazināšanu lietās, kas skar aizliegtas vienošanās, B iedaļas b) punktu;

3)	atcelt Lēmuma 2002/742/EK 3. pantu tiktāl, ciktāl tajā naudas soda apmērs Archer Daniels Midland Co. ir noteikts 39,69 miljonu euro apmērā;

4)	naudas soda apmērs, kas jāmaksā Archer Daniels Midland Co. saistībā ar pārkāpumu, kas konstatēts Lēmuma 2002/742/EK, kurš daļēji atcelts ar Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2006. gada 27. septembra spriedumu lietā T-59/02 Archer Daniels Midland/Komisija, 1. pantā, ir 29,4 miljoni euro;

5)	pārējā daļā apelācijas sūdzību noraidīt;

Archer Daniels Midland Co. sedz trīs ceturtdaļas no saviem tiesāšanās izdevumiem un atlīdzina Eiropas Kopienu Komisijas tiesāšanās izdevumus, kas saistīti ar tiesvedību Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā, kā arī sedz pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem un atlīdzina Eiropas Kopienu Komisijas tiesāšanās izdevumus, kas saistīti ar apelācijas tiesvedību;

7)	Eiropas Kopienu Komisija atlīdzina vienu ceturtdaļu no Archer Daniels Midland Co. tiesāšanās izdevumiem, kas saistīti ar tiesvedību Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā, kā arī pusi no Archer Daniels Midland Co. tiesāšanās izdevumiem, kas saistīti ar apelācijas tiesvedību.

(1) OV C 56, 10.03.2007.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/3

Tiesas (trešā palāta) 2009. gada 9. jūlija spriedums — 3F, iepriekš Specialarbejderforbundet i Danmark (SID)/Eiropas Kopienu Komisija, Dānijas Karaliste, Norvēģijas Karaliste

(Lieta C-319/07 P) (1)

(Apelācija - Nodokļu samazinājumu pasākumi attiecībā uz jūrniekiem, kas strādā uz kuģiem, kuri reģistrēti Dānijas Starptautiskajā reģistrā - Komisijas lēmums necelt iebildumus - Prasība atcelt tiesību aktu - Jēdziens “ieinteresētā persona” - Darbinieku arodbiedrība - Prasības pieņemamība)

2009/C 205/03

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: 3F, iepriekš Specialarbejderforbundet i Danmark (SID) (pārstāvji — A. Bentlijs [A. Bentley], QC, un A. Vorsje [A. Worsøe], advokat)

Pretējā puse procesā: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — N. Kāna [N. Khan] un H. van Vlīts [H. van Vliet]), Dānijas Karaliste, Norvēģijas Karaliste

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (otrā palāta paplašinātā sastāvā) 2007. gada 23. aprīļa rīkojumu lietā T-30/03 SID/Komisija, ar kuru tā atzina par nepieņemamu prasību atcelt Komisijas 2002. gada 13. novembra Lēmumu C(2002) 4370, galīgā redakcija, uzskatīt nodokļu samazinājumu pasākumus attiecībā uz jūrniekiem, kas strādā uz Dānijas kuģiem, par valsts atbalstu, kas ir saderīgs ar kopējo tirgu — Jēdziens “ieinteresētā persona” — Darbinieku arodbiedrība

Rezolutīvā daļa:

daļēji atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2007. gada 23. aprīļa rīkojumu lietā T-30/03 SID/Komisija tiktāl, ciktāl tajā netika atbildēts uz 3F argumentiem par, pirmkārt, tās konkurētspējas stāvokli attiecībā pret citām arodbiedrībām saistībā ar sarunām par koplīgumiem, kas piemērojami jūrniekiem, un, otrkārt, par sociālajiem aspektiem, kas izriet no nodokļu pasākumiem, kuri attiecas uz jūrniekiem, kas ir nodarbināti uz Dānijas Starptautiskajā Kuģu reģistrā ierakstītajiem kuģiem;

2)	noraidīt iebildi par nepieņemamību, ko Eiropas Kopienu Komisija izvirzīja Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā;

nosūtīt lietu Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesai, lai tā lemj par 3F prasījumiem, kas vērsti, lai atceltu Komisijas 2002. gada 13. novembra Lēmumu C(2002) 4370, galīgā redakcija, necelt iebildumus par Dānijas nodokļu pasākumiem, kas piemērojami jūrniekiem, kuri strādā uz kuģiem, kas ierakstīti Dānijas Starptautiskajā reģistrā;

4)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

(1) OV C 211, 08.09.2007.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/3

Tiesas (ceturtā palāta) 2009. gada 2. jūlija spriedums (Corte d'appello di Torino — Itālija — lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Bavaria NV, Bavaria Italia s.r.l./Bayerischer Brauerbund eV

(Lieta C-343/07) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Spēkā esamības novērtējums - Pieņemamība - Regula (EEK) Nr. 2081/92 un Regula (EK) Nr. 1347/2001 - Spēkā esamība - Nosaukums, kas ir sugas vārds - Preču zīmes un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes līdzāspastāvēšana)

2009/C 205/04

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Corte d'appello di Torino

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājas: Bavaria NV, Bavaria Italia s.r.l.

Atbildētāja: Bayerischer Brauerbund eV

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Corte d'appello di Torino — Padomes 2001. gada 28. jūnija Regulas (EK) Nr. 1347/2001, ar ko papildina pielikumu Komisijas Regulai (EK) Nr. 1107/96 par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un izcelsmes vietu nosaukumu reģistrāciju saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Padomes Regulas (EEK) Nr. 2081/92 17. pantā (OV L 182, 3. lpp.), spēkā esamība — Tās spēkā esamības gadījumā kaitējuma, ko var radīt “Bayerisches Bier” atzīšana par aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, fakts tādu iepriekš pastāvošu preču zīmju, ko izmanto trešās puses un kurā parādās norāde “Bavārija”, spēkā esamībai un izmantojamībai

Rezolutīvā daļa:

iesniedzējtiesas uzdotā pirmā jautājuma izvērtējums neatklāj nekā tāda, kas var ietekmēt Padomes 2001. gada 28. jūnija Regulas (EK) Nr. 1347/2001, ar ko papildina pielikumu Komisijas Regulai (EK) Nr. 1107/96 par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un izcelsmes vietu nosaukumu reģistrāciju saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Padomes Regulas (EEK) Nr. 2081/92 17. pantā, spēkā esamību;

Regula Nr. 1347/2001 ir jāinterpretē tādējādi, ka tā nerada kaitējumu tādu iepriekš pastāvošu, trešajām personām piederošu preču zīmju, kurās ir ietverts vārds “Bavaria” un kuras ir labticīgi reģistrētas pirms aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Bayerisches Bier” reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas, spēkā esamībai un izmantošanas iespējai kādā no Padomes 1992. gada 14. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2081/92 13. pantā paredzētajām situācijām, ar nosacījumu, ka nepastāv Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās direktīvas 89/104, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, 3. panta 1. punkta c) un g) apakšpunktā, kā arī 12. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētais pamats šo preču zīmju spēkā neesamībai vai atcelšanai.

(1) OV C 247, 20.10.2007.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/4

Tiesas (virspalāta) 2009. gada 7. jūlija spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Grieķijas Republika

(Lieta C-369/07) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Valsts atbalsts - Pasākumi Tiesas sprieduma izpildei - EKL 228. pants - Finansiālas sankcijas - Kavējuma nauda - Naudas sods)

2009/C 205/05

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — E. Rigīni [E. Righini], I. Hadijanis [I. Hadjiyiannis] un D. Triandafilu [D. Triantafyllou])

Atbildētāja: Grieķijas Republika (pārstāvji — A. Samoni-Randu [A. Samoni-Rantou] un P. Milonopuls [P. Mylonopoulos], pārstāvji, kuriem palīdz V. Hristians [V. Christianos] un P. Anestis [P. Anestis], dikigoroi)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — EKL 228. pants — Tiesas 2005. gada 12. maija sprieduma lietā C-415/03 neizpilde — Komisijas 2002. gada 11. decembra Lēmuma 2003/372/EK par valsts atbalstu, ko Grieķija piešķīra Olympic Airways (OV L 132, 1. lpp.), 3. un 4. panta pārkāpums — Pasākumu neveikšana, lai atgūtu ar Līgumu nesaderīgu un prettiesiski piešķirtu atbalstu — Prasība noteikt kavējuma naudu

Rezolutīvā daļa:

datumā, kurā beidzās argumentētajā atzinumā noteiktais termiņš, neveicot pasākumus, lai izpildītu 2005. gada 12. maija spriedumu lietā C-415/03 Komisija/Grieķija par atbalsta, kas atzīts par prettiesisku un nesaderīgu ar kopējo tirgu, atlīdzināšanu atbilstoši Komisijas 2002. gada 11. decembra Lēmuma 2003/372/EK, kas attiecas uz Grieķijas piešķirto atbalstu Olympic Airways, 3. pantam, Grieķijas Republika nav izpildījusi šajā lēmumā un EKL 228. panta 1. punktā paredzētos pienākumus;

Grieķijas Republika maksā Eiropas Kopienu Komisijai kavējuma naudu EUR 16 000 apmērā par katru nokavējuma dienu, veicot pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu iepriekš minēto 2005. gada 12. maija spriedumu lietā Komisija/Grieķija, ieskaitot to kontā “Eiropas Kopienu pašu resursi” un sākot to skaitīt mēnesi pēc šī sprieduma pasludināšanas līdz minētā 2005. gada 12. maija sprieduma izpildei;

3)	Grieķijas Republika maksā Eiropas Kopienu Komisijai naudas sodu 2 miljonu euro apmērā, ieskaitot tos kontā “Eiropas Kopienas pašu resursi”;

4)	Grieķijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 269, 10.11.2007.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/4

Tiesas (ceturtā palāta) 2009. gada 9. jūlija spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Spānijas Karaliste

(Lieta C-397/07) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Netiešie nodokļi, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai - Kapitāla sabiedrības - Direktīva 69/335/EEK - 2. panta 1. un 3. punkts, 4. panta 1. punkts un 7. pants - Kapitāla nodoklis - Atbrīvojums - Nosacījumi - Faktiskā vadības centra vai juridiskās adreses pārcelšana no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti - Kapitāla nodoklis par kapitālu, ko vienā dalībvalstī dibinātu kapitāla sabiedrību filiāles vai pastāvīgas pārstāvniecības izmanto komercdarījumiem citā dalībvalstī)

2009/C 205/06

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — E. Gippini Fournier un M. Afonso)

Atbildētāja: Spānijas Karaliste (pārstāvji — B. Plaza Cruz un M. Muñoz Pérez)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 1969. gada 17. jūlija Direktīvas 69/335/EEK par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai (OV L 249, 25. lpp.), pārkāpums — Sabiedrības juridiskās adreses pārcelšana — Valsts tiesiskais regulējums, kurā noteikts, ka juridiskās adreses pārcelšana ir apliekama ar nodokli visos gadījumos, kad sabiedrībai kapitāla nodoklis nav jāmaksā izcelsmes dalībvalstī — Nosacījumi obligātu atbrīvojumu piemērošanai

Rezolutīvā daļa:

Spānijas Karaliste:

—

Padomes 1969. gada 17. jūlija Direktīvas 69/335/EEK par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai, kas grozīta ar Padomes 1973. gada 9. aprīļa Direktīvu 73/79/EEK, Padomes 1973. gada 9. aprīļa Direktīvu 73/80/EEK un 1985. gada 10. jūnija Direktīvu 85/303/EEK, 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto darījumu atbrīvošanai no kapitāla nodokļa piemērojot nosacījumus, kas paredzēti 96. pantā Likuma par uzņēmumu ienākuma nodokli konsolidētās redakcijas otrajā papildnoteikumā (Disposición Adicional Segunda del texto Refundido de la Ley del Impuesto sobre Sociedades), kas ir apstiprināts ar Karaļa 2004. gada 5. marta Dekrētlikumu Nr. 4/2004,

—	uzliekot kapitāla nodokli tādu kapitāla sabiedrību faktiskā vadības centra vai juridiskās adreses pārcelšanai no citas dalībvalsts uz Spāniju, kuras izcelsmes dalībvalstī netiek apliktas ar līdzīgu nodokli, un

—	apliekot ar kapitāla nodokli kapitālu, ko izmanto komercdarījumiem, kurus Spānijas teritorijā veic tādu kapitāla sabiedrību filiāles vai pastāvīgas pārstāvniecības, kas dibinātas citā dalībvalstī, kura nepiemēro līdzīgu nodokli,

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	Spānijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 269, 10.11.2007.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/5

Tiesas (trešā palāta) 2009. gada 25. jūnija spriedums (Raad van State (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Exportslachterij J. Gosschalk & Zoon BV/Minister van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit

(Lieta C-430/07) (1)

(Lēmums 2000/764/EK - Govju sūkļveida encefalopātijas pārbaude un epidemioloģiskā uzraudzība - Regula (EK) Nr. 2777/2000 - Pasākumi tirgus atbalstam - Veterinārie pasākumi - Kopienas iemaksas daļējā testu izmaksu finansējumā - Direktīva 85/73/EEK - Iespēja dalībvalstīm finansēt izmaksu daļu, ko nesedz Kopiena, iekasējot valsts maksu par gaļas pārbaudi vai maksu cīņai pret epizootiju)

2009/C 205/07

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Raad van State

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Exportslachterij J. Gosschalk & Zoon BV

Atbildētājs: Minister van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Nederlandse Raad van State — Komisijas 2000. gada 29. novembra Lēmuma 2000/764/EK par govju pārbaudēm attiecībā uz govju sūkļveida encefalopātiju un par grozījumiem Lēmumā 98/272/EK par transmisīvo sūkļveida encefalopātiju epidemioloģisko uzraudzību (OV L 305, 35. lpp.) 1. panta 3. punkta, Komisijas 2000. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr. 2777/2000, ar ko pieņem ārkārtas pasākumus liellopu tirgus atbalstam (OV L 321, 47. lpp.), 2. panta 1. un 2. punkta, Padomes 1999. gada 17. maija Regulas (EK) Nr. 1258/1999 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV L 160, 103. lpp.) 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta, Padomes 1999. gada 17. maija Regulas (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju (OV L 160, 21. lpp.) un Padomes 1985. gada 29. janvāra Direktīvas 85/73/EEK par svaigas gaļas un mājputnu gaļas veselības pārbaudes un kontroles finansējumu (OV L 32, 14. lpp.), kas grozīta un konsolidēta ar Direktīvu 96/43/EK (OV L 162, 1. lpp.), 5. panta 4. punkta pēdējā teikuma interpretācija — BSE pārbaudes — Apstiprinātie ātrās noteikšanas testi — Finansējums tikai no Kopienas līdzekļiem vai obligāts dalībvalstu līdzfinansējums ar izmaksu novelšanu uz uzņēmējiem, nosakot maksas — Spriedums lietā C-239/01 Vācija/Komisija

Rezolutīvā daļa:

Komisijas 2000. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr. 2777/2000, ar ko pieņem ārkārtas pasākumus liellopu tirgus atbalstam, kas grozīta ar Komisijas 2001. gada 19. janvāra Regulu (EK) Nr. 111/2001, 2. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā noteikumā paredzētie testi ir Nīderlandē 2001. gada maijā un jūnijā obligāti veicamie govju sūkļveida encefalopātijas pārbaudes testi visai liellopu, kas vecāki par 30 mēnešiem un kas nokauti lietošanai pārtikā, gaļai;

Regulas Nr. 2777/2000, kas grozīta ar Regulu Nr. 111/2001, 2. panta 1. punkts, grozītajā redakcijā, ir jāinterpretē tādējādi, ka aizliegums tirgot tādu liellopu gaļu, kas ir vecāki par 30 mēnešiem un kam nav negatīvu govju sūkļveida encefalopātijas pārbaudes testu rezultātu, ko tā noteica, sākot ar 2001. gada 1. janvāri, ir veterinārs pasākums Padomes 1999. gada 17. maija Regulas (EK) Nr. 1258/1999 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu 1. panta 2. punkta d) apakšpunkta izpratnē, kas ietilpst govju sūkļveida encefalopātijas izskaušanas un uzraudzības programmās;

Regulas Nr. 2777/2000, kas grozīta ar Regulu Nr. 111/2001, 2. panta 2. punkts, kā arī Padomes 1985. gada 29. janvāra Direktīvas 85/73/EEK par Direktīvās 89/662/EEK, 90/425/EEK, 90/675/EEK un 91/496/EEK minēto dzīvnieku veterinārās pārbaudes un kontroles finansējumu, kas grozīta un konsolidēta ar Padomes 1996. gada 26. jūnija Direktīvu 96/43/EK, 4. pants un 5. panta 4. punkta otrā daļa jāinterpretē tādējādi, ka tie neliedz dalībvalstīm iekasēt valsts maksu, kas paredzēta govju sūkļveida encefalopātijas pārbaudes testu izmaksu finansēšanai. Kopējā maksas summa saistībā ar to liellopu nokaušanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā, ir jānosaka saskaņā ar Kopienas maksu regulējošiem principiem, saskaņā ar kuriem, pirmkārt, šai summai nebūtu jāpārsniedz radušās izmaksas, kas nosedz izmaksas attiecībā uz algām un sociālās nodrošināšanas izdevumiem, kā arī administratīvās izmaksas saistībā ar šādu testu veikšanu, un, otrkārt, nav atļauta tieša vai netieša šādas maksas kompensēšana.

(1) OV C 297, 08.12.2007.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/6

Tiesas (virspalāta) 2009. gada 7. jūlija spriedums (High Court of Justice (Queen's Bench Division) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — The Queen, S.P.C.M. SA, C.H. Erbslöh KG, Lake Chemicals and Minerals Ltd, Hercules Inc./Secretary of State for the Environment, Food and Rural Affairs

(Lieta C-558/07) (1)

(Regula (EK) Nr. 1907/2006 - Ķimikālijas - To reģistrēšana, vērtēšana, licencēšana un ierobežošana (REACH) - Jēdziens “monomēras vielas” - Spēkā esamība - Samērīgums - Vienlīdzīga attieksme)

2009/C 205/08

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Justice (Queen's Bench Division)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: The Queen, S.P.C.M. SA, C.H. Erbslöh KG, Lake Chemicals and Minerals Ltd, Hercules Inc.

Atbildētājs: Secretary of State for the Environment, Food and Rural Affairs

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — High Court of Justice, Queen's Bench Division — Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 1. lpp.), 6. panta 3. punkta interpretācija un spēkā esamība — “Monomēru vielu” jēdziens

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK, 6. panta 3. punktā lietotais jēdziens “monomēra viela” attiecas tikai uz ķīmiski saistītiem monomēriem, kas veido polimēru;

2)	otrā jautājuma pārbaude nav atklājusi nevienu elementu, kas varētu ietekmēt Regulas Nr. 1907/2006 6. panta 3. punkta spēkā esamību.

(1) OV C 51, 23.02.2008.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/6

Tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 2. jūlija spriedums (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Har Vaessen Douane Service BV/Staatssecretaris van Financiën

(Lieta C-7/08) (1)

(Atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem - Regula (EEK) Nr. 918/83 - 27. pants - Preču ar nelielu vērtību nosūtīšana kopīgā sūtījumā - No trešās valsts tieši sūtīti sūtījumi saņēmējam Kopienā)

2009/C 205/09

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Har Vaessen Douane Service BV

Atbildētājs: Staatssecretaris van Financiën

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Hoge Raad der Nederlanden, Hāga (Nīderlande) — 27. panta interpretācija Padomes 1983. gada 28. marta Regulā (EEK) Nr. 918/83, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem, kas grozīta ar 1991. gada 7. novembra Regulu (EEK) Nr. 3357/91, (OV L 105. 1. lpp.) — Tieši no trešās valsts nosūtīti sūtījumi saņēmējam Kopienā, kuriem, katram atsevišķi ir neliela vērtība, bet, tos noformējot kā kopīgu sūtījumu, to kopējā vērtība pārsniedz noteikto robežvērtību

Rezolutīvā daļa:

Ar 27. pantu Padomes 1983. gada 28. marta Regulā (EEK) Nr. 918/83, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem, kas grozīta ar 1991. gada 7. novembra Regulu (EEK) Nr. 3357/91, tiek pieļauts, ka sūtījumam, kurā ir preces, kuru kopējā patiesā vērtība pārsniedz minētajā 27. pantā noteikto robežvērtību, bet kurām, katru vērtējot atsevišķi, ir neliela vērtība, tiek piemērots atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem, ja katra kopīgā sūtījuma paka ir individuāli adresēta saņēmējam Eiropas Kopienā. Šajā sakarā nav nozīmes tam, ka saņēmēju līgumslēdzēja puse pati ir dibināta Eiropas Kopienā, ja preces minētajiem adresātiem tieši tiek sūtītas no trešās valsts.

(1) OV C 92, 12.04.2008.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/7

Tiesas (trešā palāta) 2009. gada 25. jūnija spriedums (Juzgado de Primera Instancia e Instrucción no 5 de San Javier (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Roda Golf & Beach Resort SL

(Lieta C-14/08) (1)

(Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas kompetence - Jēdziens “strīds” - Regula (EK) Nr. 1348/2000 - Ārpustiesas dokumentu izsniegšana ārpus tiesvedības - Notariālais akts)

2009/C 205/10

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado de Primera Instancia e Instrucción no 5 de San Javier

Lietas dalībnieki pamata procesā

Roda Golf & Beach Resort SL

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Juzgado de Primera Instancia e Instrucción de San Javier — Padomes 2000. gada 29. maija Regulas (EK) Nr. 1348/2000 par tiesas un ārpustiesas civillietu un komerclietu dokumentu izsniegšanu Eiropas Savienības dalībvalstīs (OV L 160, 37. lpp.) 16. panta interpretācija — Tikai starp privātpersonām notikusi ārpustiesas dokumentu izsniegšana ārpus tiesvedības, izmantojot Eiropas Savienības tiesu materiālos un personāla resursus

Rezolutīvā daļa:

Tāda notariālā akta kā pamata prāvā izsniegšana ārpus tiesvedības ietilpst Padomes 2000. gada 29. maija Regulas (EK) Nr. 1348/2000 par tiesas un ārpustiesas civillietu un komerclietu dokumentu izsniegšanu Eiropas Savienības dalībvalstīs piemērošanas jomā.

(1) OV C 92, 12.04.2008.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/7

Tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 2. jūlija spriedums (Juzgado de lo Mercantil no 1 de Alicante y no 1 de Marca Comunitaria (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Fundación Española para la Innovación de la Artesanía (FEIA)/Cul de Sac Espacio Creativo SL, Acierta Product & Position SA

(Lieta C-32/08) (1)

(Regula (EK) Nr. 6/2002 - Kopienas dizainparaugi - 14. un 88. pants - Īpašumtiesības uz Kopienas dizainparaugu - Nereģistrēts dizainparaugs - Pasūtīts dizainparaugs)

2009/C 205/11

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado de lo Mercantil no 1 de Alicante y no 1 de Marca Comunitaria

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Fundación Española para la Innovación de la Artesanía (FEIA)

Atbildētāji: Cul de Sac Espacio Creativo SL, Acierta Product & Position SA

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Juzgado de lo Mercantil no 1 de Alicante y no 1 de Marca Comunitaria — Padomes 2001. gada 12. decembra Regulas (EK) Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem (OV 2002, L 3, 1. lpp.) 14. panta 1. un 3. punkta un 88. panta 2. punkta interpretācija — Īpašumtiesības — Darba devējam vai algotam autoram piederošas tiesības — Jēdzieni

Rezolutīvā daļa:

1)	Padomes 2001. gada 12. decembra Regulas (EK) Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem 14. panta 3. punktā nav paredzēts Kopienas dizainparaugs, kas izstrādāts pēc pasūtījuma;

2)	tādos apstākļos, kādi ir pamata lietā, Regulas Nr. 6/2002 14. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tiesības uz Kopienas dizainparaugu pieder modelētājam, ja vien tās ar līgumu nav nodotas tā tiesību pārņēmējam.

(1) OV C 92, 12.04.2008.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/8

Tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 2. jūlija spriedums (Högsta domstolen (Zviedrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — SCT Industri AB i likvidation/Alpenblume AB

(Lieta C-111/08) (1)

(Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Jurisdikcija un spriedumu izpilde - Piemērošanas joma - Bankroti)

2009/C 205/12

Tiesvedības valoda — zviedru

Iesniedzējtiesa

Högsta domstolen

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: SCT Industri AB i likvidation

Atbildētāja: Alpenblume AB

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Högsta domstolen — Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 2001, L 12, 1. lpp.) 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta interpretācija — A dalībvalsts tiesas nolēmums neatzīst B dalībvalstī veiktajā maksātnespējas procedūrā ieceltā likvidatora pilnvaras atsavināt maksātnespējīgā uzņēmuma īpašumu A dalībvalstī — Prasība, ko cēlis ieguvējs uzņēmums, par īpašumtiesību atjaunošanu uz kādas sabiedrības kapitāla daļām, kuras tas ieguvis maksātnespējas procedūras ietvaros, bet kuras ir nodotas atpakaļ atsavinātājai sabiedrībai atbilstoši spriedumam, ar kuru atsavinājums ir atzīts par spēkā neesošu

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētais izņēmums ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams A dalībvalsts tiesas nolēmumam par sabiedrības, kuras juridiskā adrese ir A dalībvalstī, kapitāla daļu īpašuma tiesību reģistrēšanu, saskaņā ar kuru minēto kapitāla daļu atsavināšana ir uzskatāma par spēkā neesošu, pamatojoties uz to, ka A dalībvalsts tiesa neatzīst B dalībvalsts likvidatora pilnvaras B dalībvalstī veiktās un noslēgtās bankrota procedūras ietvaros.

(1) OV C 116, 09.05.2008.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/8

Tiesas (ceturtā palāta) 2009. gada 9. jūlija spriedums (Bundesgerichtshof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Peter Rehder/Air Baltic Corporation

(Lieta C-204/08) (1)

(Regula (EK) Nr. 44/2001 - 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrais ievilkums - Regula (EK) Nr. 261/2004 - 5. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 7. panta 1. punkta a) apakšpunkts - Monreālas konvencija - 33. panta 1. punkts - Gaisa pārvadājumi - Aviosabiedrībām iesniegti pasažieru lūgumi izmaksāt kompensāciju lidojuma atcelšanas gadījumā - Pakalpojuma sniegšanas vieta - Jurisdikcija gadījumā, kad gaisa pārvadājumu no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti veic aviosabiedrība, kas dibināta trešā dalībvalstī)

2009/C 205/13

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Peter Rehder

Atbildētāja: Air Baltic Corporation

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundesgerichtshof — Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 12, 1. lpp.) 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma interpretācija — Kompensācija, ko atbilstoši Regulas (EK) Nr. 261/2004 7. panta 1. punkta a) apakšpunktam pasažieris, kura dzīvesvieta ir dalībvalstī, prasīja gaisa pārvadātājam, kurš ir reģistrēts citā dalībvalstī, sakarā ar lidojuma no pirmās dalībvalsts uz trešo dalībvalsti atcelšanu — Dalībvalsts tiesas, kurā ir pasažiera dzīvesvieta, kompetence? — “Vietas dalībvalstī, kurā atbilstoši līgumam tiek sniegti pakalpojumi vai tie ir jāsniedz,” noteikšana

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrais ievilkums ir interpretējams tādējādi, ka pasažieru gaisa pārvadājuma gadījumā no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti, kas veikts, pamatojoties uz līgumu, kurš noslēgts ar vienu aviosabiedrību, kas ir faktiskais pārvadātājs, tiesa, kuras kompetencē ir izskatīt kompensācijas lūgumu, kas pamatots ar šo pārvadājuma līgumu un ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regulu (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91, pēc prasītāja izvēles ir tā, kuras jurisdikcijā atrodas minētajā līgumā paredzētā lidmašīnas izlidošanas vai ielidošanas vieta.

(1) OV C 197, 02.08.2008.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/9

Tiesas (piektā palāta) 2009. gada 9. jūlija spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Spānijas Karaliste

(Lieta C-272/08) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2004/83/EK - Tiesības uz patvērumu - Netransponēšana noteiktajā termiņā)

2009/C 205/14

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Condou-Durande un E. Adsera Ribera)

Atbildētāja: Spānijas Karaliste (pārstāvis — B. Plaza Cruz)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Tādu tiesību aktu nepieņemšana noteiktajā termiņā, kas vajadzīgi, lai izpildītu Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu (OV L 304, 12. lpp.), prasības

Rezolutīvā daļa:

nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu, prasības, Spānijas Karaliste nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

2)	Spānijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 209, 15.08.2008.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/9

Tiesas (sestā palāta) 2009. gada 2. jūlija spriedums (Finanzgericht München (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Zino Davidoff SA/Bundesfinanzdirektion Südost

(Lieta C-302/08) (1)

(Preču zīmes - Starptautiska reģistrācija - Protokols par Madrides nolīgumu - Regula (EK) Nr. 40/94 - 146. pants - Starptautiskas reģistrācijas un Kopienas preču zīmes identiskas sekas Kopienā - Regula (EK) Nr. 1383/2003 - 5. panta 4. punkts - Preces, par kurām ir aizdomas, ka tās pārkāpj preču zīmi - Muitas iestāžu rīcība - Kopienas preču zīmes īpašnieks - Tiesības panākt rīcību arī citās dalībvalstīs, ne vien tajā, kurā iesniegts pieprasījums rīkoties - Attiecināšana uz starptautiskas reģistrācijas īpašnieku)

2009/C 205/15

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht München

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Zino Davidoff SA

Atbildētāja: Bundesfinanzdirektion Südost

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Finanzgericht München — Padomes 2003. gada 22. jūlija Regulas (EK) Nr. 1383/2003 par muitas rīcību attiecībā uz precēm, par kurām ir aizdomas, ka tās pārkāpj atsevišķas intelektuālā īpašuma tiesības, un pasākumiem, ko veic attiecībā uz precēm, kas ir pārkāpušas šādas tiesības (OV L 196, 7. lpp.), 5. panta 4. punkta interpretācija — Tikai Kopienas preču zīmes īpašniekiem paredzētas tiesības iesniegt pieprasījumu par muitas aresta uzlikšanu, lai panāktu aresta uzlikšanu ne tikai dalībvalstī, kur tas iesniegts, bet arī citā vai vairākās citās dalībvalstīs — Šo tiesību attiecināšana arī uz starptautisku preču zīmju īpašniekiem Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 146. panta nozīmē — Eiropas Kopienas pievienošanās Madrides nolīguma par preču zīmju starptautisko reģistrāciju protokolam juridiskās sekas

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2003. gada 22. jūlija Regulas (EK) Nr. 1383/2003 par muitas rīcību attiecībā uz precēm, par kurām ir aizdomas, ka tās pārkāpj atsevišķas intelektuālā īpašuma tiesības, un pasākumiem, ko veic attiecībā uz precēm, kas ir pārkāpušas šādas tiesības, 5. panta 4. punkts, aplūkojot to saistībā ar Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi, kurā grozījumi ir izdarīti ar Padomes 2003. gada 27. oktobra Regulu (EK) Nr. 1992/2003, 146. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ļauj starptautiski reģistrētās preču zīmes īpašniekam, tāpat kā Kopienas preču zīmes īpašniekam, panākt muitas iestāžu rīcību vienā vai vairākās citās dalībvalstīs, ne vien tajā, kurā tas iesniedzis savu pieprasījumu.

(1) OV C 247, 27.09.2008.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/10

Tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 25. jūnija spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Austrijas Republika

(Lieta C-356/08) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Pakalpojumu sniegšanas brīvība - Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Kapitāla brīva aprite - Valsts regulējums, ar kuru Augšaustrijas zemes teritorijā dzīvojošiem ārstiem ir uzlikts pienākums atvērt bankas kontu konkrētā bankā)

2009/C 205/16

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — E. Traversa, pārstāvis, A. Böhlke, advokāts)

Atbildētāja: Austrijas Republika (pārstāvis — C. Pesendorfer)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — EKL 43., 49. un 56. panta pārkāpums — Valsts regulējums, ar kuru Augšaustrijas zemes teritorijā dzīvojošiem ārstiem ir uzlikts pienākums atvērt bankas kontu bankā Oberösterreichische Landesbank

Rezolutīvā daļa:

uzliekot pienākumu visiem Augšaustrijas zemes teritorijā dzīvojošiem ārstiem atvērt bankas kontu bankā Oberösterreichische Landesbank Lincā (Linz), kurā tiek pārskaitīti par sniegtajiem pakalpojumiem maksājamie honorāri, kurus to profesionālās darbības veikšanas ietvaros saņem slimokases, Austrijas Republika nav izpildījusi EKL 49. pantā paredzētos pienākumus;

2)	Austrijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 247, 27.9.2008

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/10

Tiesas (septītā palāta) 2009. gada 2. jūlija spriedums (Corte suprema di cassazione (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — EGN BV — Filiale Italiana/Agenzia delle Entrate — Ufficio di Roma 2

(Lieta C-377/08) (1)

(Sestā PVN direktīva - 17. panta 3. punkta a) apakšpunkts - Iespēja atskaitīt PVN, kas samaksāts priekšnodoklī, un tā atmaksāšana - Telekomunikāciju pakalpojumu sniegšana - Pakalpojumu sniegšana citā dalībvalstī reģistrēta pakalpojumu saņēmēja interesēs - 9. panta 2. punkta e) apakšpunkts - Pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšana)

2009/C 205/17

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Corte suprema di cassazione

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: EGN BV — Filiale Italiana

Atbildētāja: Agenzia delle Entrate — Ufficio di Roma 2

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Corte suprema di cassazione — Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.), 9. panta 2. punkta e) apakšpunkta un 17. panta 3. punkta a) apakšpunkta interpretācija — Pārrobežu telekomunikāciju pakalpojumu sniegšana — Šādu pakalpojumu sniedzēja tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu atbilstoši valsts tiesiskajam regulējumam

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, kas grozīta ar Padomes 1995. gada 10. aprīļa Direktīvu 95/7/EK, 17. panta 3. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tāds telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs, kāds ir minēts pamata lietā, kurš ir reģistrēts dalībvalsts teritorijā, saskaņā ar šo tiesību normu var šajā dalībvalstī saņemt pievienotās vērtības nodokļa, kas ir samaksāts priekšnodoklī, atskaitījumu vai atmaksāšanu par telekomunikāciju pakalpojumiem, ka ir tikuši sniegti citā dalībvalstī reģistrētam uzņēmumam, ja šāds pakalpojumu sniedzējs varētu izmantot šīs tiesības gadījumā, ja attiecīgie pakalpojumu tiktu sniegti pirmās dalībvalsts teritorijā.

(1) OV C 285, 08.11.2008.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/11

Tiesas (astotā palāta) 2009. gada 2. jūlija spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Grieķijas Republika

(Lieta C-465/08) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2005/36/EK - Tiesības veikt uzņēmējdarbību - Profesionālo kvalifikāciju atzīšana - Netransponēšana noteiktajā termiņā)

2009/C 205/18

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Karanasou Apostolopoulou un H. Støvlbæk)

Atbildētāja: Grieķijas Republika (pārstāvis — E. Skandalou)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Tiesību aktu, kas nepieciešami, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV L 255, 22. lpp.), ar kuru atcelta Direktīva 89/49/EEK (OV L 19, 16. lpp.), prasības, nepieņemšana noteiktajā termiņā.

Rezolutīvā daļa:

1)	nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu prasības, Grieķijas Republika nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

2)	Grieķijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 327, 20.12.2008.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/11

Tiesas (astotā palāta) 2009. gada 9. jūlija spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Beļģijas Karaliste

(Lieta C-469/08) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2005/36/EK - Profesionālo kvalifikāciju atzīšana - Netransponēšana noteiktajā termiņā)

2009/C 205/19

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — H. Støvlbæk un V. Peere)

Atbildētāja: Beļģijas Karaliste (pārstāvis — D. Haven)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Tiesību aktu, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV L 255, 22. lpp.), nepieņemšana vai nepaziņošana noteiktajā termiņā

Rezolutīvā daļa:

1)	noteiktajā termiņā nepieņemot visus normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, Beļģijas Karaliste nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

2)	Beļģijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 6, 10.01.2009.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/11

Tiesas (piektā palāta) 2009. gada 30. jūnija spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Beļģijas Karaliste

(Lieta C-490/08) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2005/68/EK - Pārapdrošināšana - Netransponēšana noteiktajā termiņā)

2009/C 205/20

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — N. Yerrell)

Atbildētāja: Beļģijas Karaliste (pārstāvis — D. Haven)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Normatīvo un administratīvo aktu, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 16. novembra Direktīvas 2005/68/EK par pārapdrošināšanu un Padomes Direktīvu 73/239/EEK un 92/49/EEK grozījumiem, kā arī Direktīvu 98/78/EK un 2002/83/EK grozījumiem (OV L 232, 1. lpp.) prasības, nepieņemšana vai nepaziņošana noteiktajā laikā

Rezolutīvā daļa:

noteiktajā termiņā nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 16. novembra Direktīvas 2005/68/EK par pārapdrošināšanu un Padomes Direktīvu 73/239/EEK un 92/49/EEK grozījumiem, kā arī Direktīvu 98/78/EK un 2002/83/EK grozījumiem prasības, Beļģijas Karaliste nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

2)	Beļģijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 6, 10.01.2009.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/12

Tiesas (piektā palāta) 2009. gada 9. jūlija spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

(Lieta C-556/08) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2005/36/EK - Profesionālo kvalifikāciju atzīšana - Netransponēšana noteiktajā termiņā)

2009/C 205/21

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — H. Støvlbæk un A. A. Gilly)

Atbildētāja: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvis — H. Walker)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Aktu, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV L 225, 22. lpp.) prasības, nepieņemšana paredzētajā termiņā

Rezolutīvā daļa:

nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu prasības, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

2)	Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 44, 21.02.2009.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/12

Tiesas (piektā palāta) 2009. gada 9. jūlija spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

(Lieta C-557/08) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2005/35/EK - Kuģu radītais piesārņojums un sankciju ieviešana par pārkāpumiem - Netransponēšana)

2009/C 205/22

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — L. Lozano Palacios un A. A. Gilly)

Atbildētāja: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvis — H. Walker)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Tiesību aktu, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvas 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem prasības, nepieņemšana noteiktajā termiņā.

Rezolutīvā daļa:

nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvas 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem prasības, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

2)	Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 44, 21.02.2009.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/13

Tiesas (septītā palāta) 2009. gada 2. jūlija spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Luksemburgas Lielhercogiste

(Lieta C-567/08) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2005/36/EK - Profesionālo kvalifikāciju atzīšana - Netransponēšana noteiktajā termiņā)

2009/C 205/23

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — H. Støvlbæk un V. Peere)

Atbildētāja: Luksemburgas Lielhercogiste (pārstāvis — C. Schiltz)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Tādu aktu nepieņemšana vai nepaziņošana noteiktajā termiņā, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV L 255, 22. lpp.) prasības

Rezolutīvā daļa:

noteiktajā termiņā nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu prasības, Luksemburgas Lielhercogiste nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

2)	Luksemburgas Lielhercogiste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 44, 21.02.2009.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/13

Tiesas (piektā palāta) 2009. gada 4. jūnija rīkojums (Hof van beroep te Brussel un Rechtbank van eerste aanleg te Brugge (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Belgische Staat/KBC Bank SA

(Apvienotās lietas C-439/07 un C-499/07) (1)

(Tiesas Reglamenta 104. panta 3. punkta pirmā daļa - EKL 43. un 56. pants - Direktīva 90/435/EEK - 4. panta 1. punkts - Valsts tiesiskais regulējums, kas vērsts uz sadalītās peļņas dubultas aplikšanas ar nodokli novēršanu - Saņemto dividenžu atskaitīšana no mātes sabiedrības nodokļa bāzes tikai tiktāl, ciktāl tā ir guvusi ar nodokli apliekamus ienākumus)

2009/C 205/24

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesas

Hof van beroep te Brussel, Rechtbank van eerste aanleg te Brugge

Lietu dalībnieki

Prasītāji: Belgische Staat (C-439/07), Beleggen, Risicokapitaal, Beheer NV (C-499/07)

Atbildētāji: KBC Bank NV (C-439/07), Belgische Staat (C-499/07)

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Hof van beroep te Brussel — EKL 43. un 56. panta un Padomes 1990. gada 23. jūlija Direktīvas 90/435/EEK par kopējo nodokļu sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kuras atrodas dažādās dalībvalstīs (OV L 225, 6. lpp.), 4. panta 1. punkta pirmā ievilkuma un 2. punkta interpretācija — Valsts tiesību noteikumi, kas vērsti un nodokļu dubultās uzlikšanas sadalītajai peļņai novēršanu — Ar galīgo nodokli aplikto ienākumu atskaitīšanas sistēma

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1990. gada 23. jūlija Direktīvas 90/435/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs, 4. panta 1. punkta pirmais ievilkums ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj dalībvalsts tiesisko regulējumu, kurā attiecībā uz tādu dividenžu atbrīvošanu no nodokļa, kuras šajā valstī dibināta mātes sabiedrība ir saņēmusi no meitas sabiedrības, kuras juridiskā adrese ir citā dalībvalstī, ir noteikts, ka šīs dividendes tiek ietvertas mātes sabiedrības nodokļa aprēķina bāzē, lai vēlāk tiktu atskaitītas 95 % apmērā tiktāl, ciktāl attiecīgajā taksācijas periodā pēc tam, kad ir atskaitīta pārējā peļņa, kas ir atbrīvota no nodokļa, paliek pozitīvs peļņas atlikums, kā rezultātā:

—	mātes sabiedrības saņemtā peļņa tiek aplikta ar nodokli vēlākā taksācijas periodā, ja tā nav saņēmusi nekādu ar nodokļiem apliekamu peļņu vai nav saņēmusi pietiekami lielu ar nodokļiem apliekamas peļņas summu taksācijas periodā, kura laikā tika veikta peļņas sadale, vai

—	šajā taksācijas periodā ciestie zaudējumi tiek kompensēti ar izmaksāto peļņu, un tos šīs saņemtās peļņas apmērā nevar pārnest uz nākamo taksācijas periodu;

Direktīvas 90/435 4. panta 1. punkta pirmais ievilkums, to lasot kopā ar šī paša panta 2. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstīm nav pienākuma katrā ziņā sadalīto peļņu, ko šajā valstī dibināta sabiedrība saņem no savas meitas sabiedrības, kuras juridiskā adrese ir citā dalībvalstī, ļaut pilnībā atskaitīt no peļņas taksācijas periodā un no tā radušos zaudējumus uzskatīt par tādiem, kas ir pārnesami uz nākamo taksācijas periodu. Dalībvalstu ziņā ir, ņemot vērā gan to iekšējās tiesiskās kārtības vajadzības, gan minētajā 4. panta 2. punktā paredzētās izvēles tiesības, paredzēt noteikumus, ar kuriem tiek sasniegts šī paša panta 1. punkta pirmajā ievilkumā paredzētais rezultāts.

Tomēr tad, ja dalībvalsts ir izvēlējusies Direktīvas 90/435 4. panta 1. punkta pirmajā ievilkumā paredzēto atbrīvojuma sistēmu un ja šīs dalībvalsts tiesiskais regulējums principā atļauj zaudējumus pārnest uz vēlākiem taksācijas gadiem, minētā norma nepieļauj dalībvalsts tiesisko regulējumu, ar kuru tie mātes sabiedrības zaudējumi, kurus šādi var pārnest, tiek samazināti līdz saņemto dividenžu apmēram;

ja valsts tiesību akti attiecībā uz risinājumiem, ko tie paredz tīri iekšējām situācijām, atbilst Kopienu tiesību aktos izmantotajiem risinājumiem, vienīgi valsts tiesa EKL 234. pantā paredzētās tiesas spriešanas funkciju sadales starp valsts tiesām un Tiesu ietvaros var novērtēt precīzu šīs atsauces uz Kopienu tiesībām apjomu, jo to ierobežojumu, ko valsts likumdevējs noteicis Kopienu tiesību piemērojamībai tīri iekšējām situācijām, vērā ņemšana ir attiecīgās dalībvalsts tiesību jautājums un tātad ietilpst tās tiesu ekskluzīvajā kompetencē;

ja atbilstoši dalībvalsts tiesiskajam regulējumam attieksme pret dividendēm, kuras izmaksā trešā valstī dibināta sabiedrība, ir nelabvēlīgāka nekā attieksme pret dividendēm, kuras izmaksā sabiedrība, kuras juridiskā adrese ir šajā dalībvalstī, valsts tiesai ņemot vērā gan tiesisko regulējumu, gan tās izskatāmās lietas faktus, sākumā jāpārliecinās, vai EKL 56. pants ir piemērojams un vajadzības gadījumā — vai tas aizliedz šo atšķirīgo attieksmi;

EKL 43. pants neaizliedz tādus dalībvalsts tiesību aktus, saskaņā ar kuriem dalībvalstī dibināta mātes sabiedrība, kura no meitas sabiedrības, kas dibināta citā dalībvalstī, saņem izmaksāto peļņu, to var atskaitīt no saviem ar nodokli apliekamajiem ienākumiem tikai līdz peļņas summas apmēram tajā taksācijas periodā, kurā peļņas izmaksa ir notikusi, turpretim izmaksātā peļņa būtu atbrīvota pilnībā, ja šī sabiedrība būtu nodibinājusi pastāvīgu uzņēmumu šajā citā dalībvalstī, ar nosacījumu, ka attieksme pret peļņu no šajā citā dalībvalstī dibinātiem uzņēmumiem nav diskriminējoša salīdzinājumā ar attieksmi pret peļņu no salīdzināmiem šīs pirmās valsts uzņēmumiem.

(1) OV C 315, 22.12.2007.

OV C 22, 26.01.2008.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/14

Tiesas 2009. gada 26. marta rīkojums — Efkon AG/Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome, Eiropas Kopienu Komisija

(Lieta C-146/08 P) (1)

(Apelācija - Direktīva 2004/52/EK - Ceļu lietotāju nodokļa elektronisko iekasēšanas sistēmu savstarpēja izmantojamība Kopienā - Acīmredzami nepieņemama vai acīmredzami nepamatota apelācijas sūdzība)

2009/C 205/25

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Efkon AG (pārstāvis — M. Novak, Rechtsanwalt)

Pretējās puses procesā: Eiropas Parlaments (pārstāvji — U. Rösslein un A. Neergaard) Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — M. Bauer un E. Karlsson), Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — N. Yerrell un G. Braun)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (piektā palāta) 2008. gada 22. janvāra spriedumu lietā T-298/04 Efkon/Parlaments un Padome, ar kuru Pirmās instances tiesa kā nepieņemamu noraidīja prasību atcelt Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/52/EK par ceļu lietotāju nodokļa elektronisko iekasēšanas sistēmu savstarpēju izmantojamību Kopienā (OV L 166, 124. lpp.) — Prasība būt individuāli skartam ar apstrīdētu aktu — Tiesības tikt uzklausītam — Tiesvedības Pirmās instances tiesā termiņš

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Efkon AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 171, 05.07.2008.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/15

Tiesas 2009. gada 25. marta rīkojums — Isabella Scippacercola, Ioannis Terezakis/Eiropas Kopienu Komisija

(Lieta C-159/08 P) (1)

(Apelācija - Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana - Iespējami pārmērīgas nodevas, ko piemēro Atēnu Starptautiskās lidostas apsaimniekotājs - Sūdzības noraidīšana - Kopienu interešu neesamība)

2009/C 205/26

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Isabella Scippacercola, Ioannis Terezakis (pārstāvis — B. Lombart, avocat)

Pretējā puse procesā: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — T. Christoforou, V. Di Bucci un F. Ronkes Agerbeek)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (piektā palāta) 2008. gada 16. janvāra spriedumu lietā T-306/05 Isabella Scippacercola un Ioannis Terezakis/Komisija, ar kuru Pirmās instances tiesa ir noraidījusi prasību atcelt Komisijas 2005. gada 2. maija lēmumu, ar kuru savukārt ir atteikts izskatīt prasītāju sūdzību par Atēnu Starptautiskās lidostas Spatā (Grieķija) iespējamu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, piemērojot lietotājiem pārmērīgas nodevas

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Scippacercola un Terezakis atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 171, 05.07.2008.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/15

Tiesas 2009. gada 19. maija rīkojums (Amtsgericht Büdingen (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — kriminālprocess pret Guido Weber

(Lieta C-166/08) (1)

(Reglamenta 104. panta 3. punkts - Direktīva 89/397/EEK - Pārtikas produktu oficiālā kontrole - Iespēja attiecīgajām personām veikt citu ekspertīzi par pārbaudāmajiem objektiem - Attiecīgo personu jēdziens)

2009/C 205/27

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Amtsgericht Büdingen

Lietas dalībnieks pamata procesā

Guido Weber

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Amtsgericht Büdingen — Padomes 1989. gada 14. jūnija Direktīva 89/397/EEK par pārtikas produktu oficiālo kontroli (OV L 186, 23. lpp.) 7. panta 1. punkta otrā teikuma interpretācija — Attiecīgo personu tiesības lūgt veikt citu ekspertīzi pārtikas produktu oficiālās pārbaudes laikā — Izplatītāja, kas ir atbildīgs krimināltiesiskā vai administratīvā kārtā par pārtikas produktu stāvokli un marķējumu, kvalificēšana “attiecīgās personas” statusā

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1989. gada 14. jūnija Direktīvas 89/397/EEK par pārtikas produktu oficiālo kontroli 7. panta 1. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka sabiedrība, kura ir importējusi, pēc tam tirgojusi pārtikas produktu un kuras vadītāju, pamatojoties uz šī produkta mazumtirdzniecībā paņemto paraugu analīzi, par minētā produkta stāvokli un marķējumu var saukt pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības, ir jāuzskata par “attiecīgo personu” šīs normas izpratnē.

(1) OV C 183, 19.07.2008.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/16

Tiesas 2009. gada 5. maija rīkojums — WWF-UK/Eiropas Savienības Padome, Eiropas Kopienu Komisija

(Lieta C-355/08 P) (1)

(Apelācija - Regula (EK) Nr. 2371/2002 - Apspriešanās ar reģionālajām konsultatīvajām padomēm par zvejas apgabaliem un resursiem, kā arī par ilgtspējīgu zvejošanu - Regula (EK) Nr. 41/2007 - Kopējās pieļaujamās mencu nozvejas noteikšana 2007. gadā - Reģionālās konsultatīvās padomes biedri, kas ir pauduši atšķirīgu mazākuma viedokli šīs padomes ziņojumā par šo kopējo pieļaujamo nozveju - Biedra celta prasība atcelt Regulu Nr. 41/2007 - Nepieņemamība - Acīmredzami nepamatota apelācija)

2009/C 205/28

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: WWF-UK (pārstāvji — P. Sands un J. Simor, barristers, R. Stein, solicitor)

Pretējā puse procesā: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — M. Moore un A. De Gregorio Merino), Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — P. Oliver)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (astotā palāta) 2008. gada 2. jūnija rīkojumu lietā T-91/07 WWF-UK/Padome, kurā Pirmās instances tiesa atzina par nepieņemamu prasību daļēji atcelt Padomes 2006. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 41/2006, ar ko nosaka 2007. gada zvejas iespējas un ar tām saistītos nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kas piemērojami Kopienas ūdeņos un — attiecībā uz Kopienas kuģiem — ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi (OV L 15, 1. lpp.), tiktāl, ciktāl tā nosaka “kopējo pieļaujamo nozveju” (KPN) 2007. gadam attiecībā uz mencu nozveju apgabalos, uz kuriem attiecas Regula Nr. 423/2004 (OV L 70, 8. lpp.) — Nosacījums par to, ka apstrīdētajam aktam attiecīgā persona jāskar individuāli

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	WWF UK Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

3)	Eiropas Kopienu Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 260, 11.10.2008.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/16

Tiesas 2009. gada 5. maija rīkojums — Atlantic Dawn Ltd, Antarctic Fishing Co. Ltd, Atlantean Ltd, Killybegs Fishing Enterprises Ltd, Doyle Fishing Co. Ltd, Western Seaboard Fishing Co. Ltd, O'Shea Fishing Co. Ltd, Aine Fishing Co. Ltd, Brendelen Ltd, Cavankee Fishing Co. Ltd, Ocean Trawlers Ltd, Eileen Oglesby, Noel McGing, Mullglen Ltd, Bradan Fishing Co. Ltd, Larry Murphy, Pauric Conneely, Thomas Flaherty, Carmarose Trawling Co. Ltd, Colmcille Fishing Ltd/Eiropas Kopienu Komisija, Spānijas Karaliste

(Lieta C-372/08 P) (1)

(Apelācijas sūdzība - Regula (EK) Nr. 147/2007 - Īrijai piešķirto makreļu nozvejas kvotu 2007.– 2012. gadam samazināšana - Prasība par Regulas Nr. 147/2007 atcelšanu, kuru ir cēlusi Īrijas zvejnieku grupa, kuru veido 20 no pavisam 23 jūras ūdeņu saldētās pelaģiskās zvejas flotes licencētiem uzņēmumiem - Nepieņemamība - Acīmredzami nepamatota apelācijas sūdzība)

2009/C 205/29

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Atlantic Dawn Ltd, Antarctic Fishing Co. Ltd, Atlantean Ltd, Killybegs Fishing Enterprises Ltd, Doyle Fishing Co. Ltd, Western Seaboard Fishing Co. Ltd, O'Shea Fishing Co. Ltd, Aine Fishing Co. Ltd, Brendelen Ltd, Cavankee Fishing Co. Ltd, Ocean Trawlers Ltd, Eileen Oglesby, Noel McGing, Mullglen Ltd, Bradan Fishing Co. Ltd, Larry Murphy, Pauric Conneely, Thomas Flaherty, Carmarose Trawling Co. Ltd, Colmcille Fishing Ltd (pārstāvji — G. Hogan, SC, N. Travers, BL, T. O'Sullivan, BL, D. Barry, solicitor)

Pretējā puse procesā: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — K. Banks), Spānijas Karaliste (pārstāve — N. Díaz Abad)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (septītā palāta) 2008. gada 2. jūnija rīkojumu lietā T-172/07 Atlantic Dawn Ltd u.c./Eiropas Kopienu Komisija, ar kuru Pirmās instances tiesa atzina par nepieņemamu prasību atcelt Komisijas 2007. gada 15. februāra Regulu (EK) Nr. 147/2007, ar kuru 2007.–2012. gadam pielāgo konkrētas nozvejas kvotas saskaņā ar 23. panta 4. punktu Regulā (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku — Prasība, lai apstrīdētais akts skartu tieši

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

Atlantic Dawn Ltd, Antarctic Fishing Co. Ltd, Atlantean Ltd, Killybegs Fishing Enterprises Ltd, Doyle Fishing Co. Ltd, Western Seaboard Fishing Co. Ltd, O'Shea Fishing Co. Ltd, Aine Fishing Co. Ltd, Brendelen Ltd, Cavankee Fishing Co. Ltd, Ocean Trawlers Ltd, Eileen Oglesby, Noel McGing, Mullglen Ltd, Bradan Fishing Co. Ltd, Larry Murphy, Pauric Conneely un Thomas Flaherty, Carmarose Trawling Co. Ltd, kā arī Colmcille Fishing Ltd sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

(1) OV C 285, 08.11.2008.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/17

Tiesas 2009. gada 3. aprīļa rīkojums — VDH Projektentwicklung GmbH, Edeka Handelsgesellschaft Rhein-Ruhr mbH/Eiropas Kopienu Komisija

(Lieta C-387/08 P) (1)

(Apelācija - Prasība sakarā ar bezdarbību - Direktīva 89/665/EEK - 3. panta 2. punktā paredzētā korekcijas mehānisma neīstenošana no Komisijas puses - Fiziskas un juridiskas personas - Tieša ietekme - Nepieņemamība)

2009/C 205/30

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: VDH Projektentwicklung GmbH, Edeka Handelsgesellschaft Rhein-Ruhr mbH (pārstāvis — C. Antweiler, advokāts)

Pretējā puse procesā: Eiropas Kopienu Komisija

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2008. gada 25. jūnija rīkojumu lietā T-185/08 VDH Projektentwicklung un Edeka Rhein-Ruhr/Komisija, ar kuru Pirmās instances tiesa kā acīmredzami nepieņemamu noraidīja prasību, kuras priekšmets bija prasība sakarā ar bezdarbību, lai konstatētu Komisijas bezdarbību tādēļ, ka attiecībā uz publisko darbu koncesijas noslēgšanu un vispārēja uzņēmuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu Komisija neesot bez kavēšanās īstenojusi Direktīvas 89/665/EEK 3. panta paredzēto korekcijas mehānismu un Vācijas Federatīvajai Republikai nosūtījusi minētas direktīvas 3. panta 2. punktā paredzēto paziņojumu — Fizisku un juridisku personu prasība sakarā ar bezdarbību — Noteikums, ka ar aktu, sakarā ar kuru attiecīgai iestādei tiek pārmesta bezdarbība, prasītājam jābūt tieši skartam

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	VDH Projektentwicklung GmbH un Edeka Handelsgesellschaft Rhein-Ruhr mbH sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 141, 20.6.2009.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/17

Tiesas 2009. gada 24. aprīļa rīkojums (Monomeles Protodikeio Athinon — Grieķija lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Archontia Koukou/Elliniko Dimosio

(Lieta C-519/08) (1)

(Tiesas Reglamenta 104. panta 3. punkta pirmā daļa - Sociālā politika - Direktīva 1999/70/EK - Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 5. un 8. klauzula - Uz noteiktu laiku slēgti darba līgumi publiskajā sektorā - Secīgi līgumi - Vispārējā darba ņēmēju aizsardzības līmeņa pazemināšanās - Pasākumi, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu - Sankcijas - Absolūts aizliegums publiskajā sektorā uz noteiktu laiku slēgtos darba līgumus pārveidot var darba līgumiem uz nenoteiktu laiku - Direktīvas nepareizas transponēšanas sekas - Atbilstīga interpretācija)

2009/C 205/31

Tiesvedības valoda — grieķu

Iesniedzējtiesa

Monomeles Protodikeio Athinon

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Archontia Koukou

Atbildētāja: Elliniko Dimosio (Grieķijas Valsts)

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Monomeles Protodikeio Athinon — Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvas 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku (OV L 175, 43. lpp.) pielikuma 5. un 3. klauzulas interpretācija — Objektīvi iemesli, ar kuriem var attaisnot neierobežotu skaitu secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu atjaunošanu — Ar valsts tiesisko regulējumu noteikts pienākums noslēgt šādus līgumus — Aizliegums pieņemt tādu transponējošu tiesisko regulējumu, ar kuru tiek mazināts darba ņēmēju aizsardzības līmenis — Mazināšanas jēdziens

Rezolutīvā daļa:

Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas noslēgts 1999. gada 18. martā un kas pievienots Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvai 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku, 5. klauzulas 1. punkta a) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka ar to pretrunā ir secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu slēgšana, kuru pamato tikai apstāklis, ka šādu līgumu slēgšana ir paredzēta saskaņā ar dalībvalsts vispārēju likumu vai noteikumiem. Gluži pretēji, jēdziens “objektīvi iemesli” minētās klauzulas izpratnē prasa, lai šāda īpaša veida darba tiesisko attiecību veida, kās tas ir paredzēts valsts tiesiskajā regulējumā, izmantošana būtu pamatota ar konkrētu elementu, kas saistīti ar attiecīgo darbību un tās īstenošanas nosacījumiem, esamību;

pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 5. klauzulas 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka ar to pretrunā nav tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds ir pamata lietā, kurā, nosakot kopējo maksimālo šāda darba līguma ilgumu kā pasākumu ļaunprātīgas secīgas darba līgumu uz noteiktu laiku izmantošanas novēršanai, vienlaicīgi ir paredzēti izņēmumi no šī pēdējā minētā ierobežojuma attiecībā uz noteiktām darba ņēmēju grupām, jo uz tiem attiecas vismaz viens no minētajā klauzulā norādītajiem preventīvajiem secīgo darba līgumu uz noteiktu laiku ļaunprātīgais izmantošanas pasākumiem;

pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 5. klauzulas 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka ar to pretrunā nav tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds ir pamata lietā un kurā kā secīgo darba līgumu uz noteiktu laiku ļaunprātīgais izmantošanas apkarošanas pasākums ir paredzēts pienākums maksāt atalgojumu un atlaišanas pabalstu, kā arī krimināltiesiskos un disciplināros naudas sodus, ja vien, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai, atbilstošo valsts tiesību normu piemērošanas nosacījumi, kā arī efektīvā īstenošana ir atbilstošs pasākums, lai valsts iestādes sodītu par secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu izmantošanu;

pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 5. klauzulas 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tiktāl, ciktāl attiecīgās dalībvalsts tiesību sistēmā publiskajā sektorā nav ietverti citi efektīvi pasākumi, lai novērstu un vajadzības gadījumā noteiktu sodu par ļaunprātīgu secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu izmantošanu, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai, ar to pretrunā ir tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds ir pamata lietā, jo tas ratione temporis nav piemērojams secīgiem darba līgumiem uz noteiktu laiku, kas noslēgti vai atjaunoti pēc Direktīvā 1999/70 noteiktā tās transponēšanas laikposma beigām, ja tie vairs nebija spēkā šī tiesiskā regulējuma spēkā stāšanās dienā vai trīs mēnešu laikposmā pirms šīs spēkā stāšanās;

tādos apstākļos, kā pamata lietā pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 5. klauzulas 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka, ja attiecīgās dalībvalsts tiesību sistēmā konkrētajā sektorā ir ietverti citi efektīvi pasākumi, lai novērstu un vajadzības gadījumā noteiktu sodu par ļaunprātīgu secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu izmantošanu šī 1. punkta izpratnē, ar to pretrunā nav tādas valsts tiesību normas piemērošana, ar kuru publiskajā sektorā ir absolūti aizliegts pārveidot par darba līgumiem uz nenoteiktu laiku secīgus darba līgumus uz noteiktu laiku, kuri ir uzskatāmi par ļaunprātīgiem, jo tie ir noslēgti pastāvīgu un ilgstošu darba devēja vajadzību apmierināšanai. Tomēr iesniedzējtiesai ir jāpārbauda kādā ziņā atbilstošie valsts tiesību normu piemērošanas nosacījumu, kā arī efektīva īstenošana ir atbilstoši pasākumi, lai novērstu un vajadzības gadījumā valsts iestādēm noteiktu sodu par secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu ļaunprātīgu izmantošanu;

pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 5. klauzulas 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka ar to principā pretrunā nav tas, ka strīdi par secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu ļaunprātīgu izmantošanu publiskajā sektorā ietilpst ekskluzīvajā administratīvo tiesu kompetencē. Tomēr iesniedzējtiesai ir jāraugās, lai tiktu nodrošināta efektīva tiesību aizsardzība tiesā, ievērojot efektivitātes un līdzvērtības principus;

pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 8. klauzulas 3. punkts ir interpretējams tādējādi, ka ar to pretrunā nav tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds ir pamata lietā un kurā, lai konstatētu darba līgumu uz noteiktu laiku ļaunprātīgas izmantošanas esamību, ir paredzēti papildus nosacījumi tiem, kas bija paredzēti agrākajās valsts tiesībās, piemēram, cita starpā Likuma Nr. 2112/1920 par obligāto darba ņēmēju privātajā sektorā darba līgumu izbeigšanu 8. panta 3. punktā, jo šie nosacījumi, kas ir jāpārbauda minētajai tiesai, skar nelielu darba ņēmēju grupu, kuri ir noslēguši darba līgumu uz noteiktu laiku vai tiek kompensēti, pieņemot preventīvus darba līgumu uz noteiktu laiku ļaunprātīgas izmantošanas pasākumu minētā pamatnolīguma 5. klauzulas 1. punkta izpratnē;

iesniedzējtiesai atbilstošās valsts tiesību normas ir jāinterpretē cik vien iespējams atbilstoši pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 5. klauzulas 1. punktam un 8. klauzulas 3. punktam, kā arī, to darot, ir jāpārbauda, vai tāds valsts tiesiskais regulējums kā Likuma Nr. 2112/1920 8 panta 3. punktā paredzētais pamata lietā ir jāpiemēro dažu citu valsts tiesību normu vietā.

(1) OV C 44, 21.02.2009.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/19

Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (septītā palāta) 2009. gada 31. marta spriedumu lietā T-405/06 ArcelorMittal Luxembourg u.c./Komisija 2009. gada 8. jūnijā iesniegusi ArcelorMittal Luxembourg SA

(Lieta C-201/09 P)

2009/C 205/33

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: ArcelorMittal Luxembourg SA, iepriekš Arcelor Luxembourg SA (pārstāvis — A. Vandencasteele, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Kopienu Komisija, ArcelorMittal Belval & Differdange, iepriekš Arcelor Profil Luxembourg SA, ArcelorMittal International, iepriekš Arcelor International SA

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—

atcelt Pirmās instances tiesas spriedumu lietā T-405/06 daļā, kurā attiecībā uz ArcelorMittal Luxembourg SA apstiprināts Komisijas 2006. gada 8. novembra lēmums C (2006) 5342 par [EOTKL] 65. panta piemērošanas procedūru attiecībā uz Eiropas siju ražotāju nolīgumiem un saskaņotām darbībām (lieta COMP/F/38.907 — Tērauda sijas);

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt šajā instancē, kā arī tiesvedībā Pirmās instances tiesā radušos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savu prasījumu atbalstam apelācijas sūdzības iesniedzēja ir izvirzījusi četrus pamatus.

Saskaņā ar pirmo pamatu, kurš sastāv no divām daļām, apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, pirmkārt, ka, piemērojot EOTKL 65. pantu pēc EOTK līguma darbības beigu datuma, 2002. gada 23. jūlija, Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi EOTKL 97. pantu un nepareizi izmantojusi savas pilnvaras. Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka iestāžu pienākums nodrošināt saskaņotu dažādo līgumu interpretāciju nekādā ziņā nevar būt pamats tam, ka Kopienu tiesību sistēmā kāda līguma noteikumi paliek spēkā arī pēc tā darbības beigām.

Pirmā pamata otrās daļas ietvaros apelācijas sūdzības iesniedzēja, otrkārt, apgalvo, ka, nospriežot, ka Komisijas kompetences pieņemt lēmumu par EOTKL 65. panta piemērošanu pamatā ir regula, saskaņā ar kuru Komisijai ir piešķirtas pilnvaras vienīgi attiecībā uz EKL 81. un 82. pantu, Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi Regulu Nr. 1/2003 (1) un nepareizi izmantojusi savas pilnvaras. Šī regula, kas saskaņā tikai un vienīgi ar EK līgumu ir pieņemta pēc EOTK līguma darbības beigām, nevar piešķirt Komisijai kompetenci piemērot sodu par EOTKL 65. panta pārkāpumu, jo tādējādi tiktu pārkāpti gan EOTK līguma, gan tiesību normu hierarhijas principi.

Izvirzot otro pamatu, kurš sastāv no trīs daļām, apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi sodu individuālas piemērošanas principu, Tiesas judikatūru atbildības inkriminēšanas jomā, res judicata principu un tiesību normu hierarhijas principus, tiktāl, ciktāl Pirmās instances tiesa ir atzinusi, ka Komisija ir tiesīga inkriminēt kādai sabiedrībai atbildību par pret konkurenci vērstu citas grupas sabiedrības darbību, pat ja pirmā minētā sabiedrība šajā pārkāpumā nav piedalījusies. Nedz ar to, ka dažādas attiecīgās sabiedrības, kas pieder vienai un tai pašai grupai, ir uzskatāmas par vienu saimniecisko vienību, nedz ar to, ka mātes sabiedrība pilnībā kontrolē savu meitas sabiedrību, kas ir īstenojusi attiecīgo pārkāpumu, nedz arī ar mātes sabiedrības izšķirošo ietekmi pār tās meitas sabiedrību nav pietiekami, lai pierādītu apelācijas sūdzības iesniedzējas līdzdalību attiecīgajā pārkāpumā un līdz ar to tas nav pamats atbildības par meitas sabiedrības rīcību inkriminēšanai mātes sabiedrībai.

Trešā pamata ietvaros apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Pirmās instances tiesa ir kļūdaini piemērojusi noteikumus par procesuālo darbību noilgumu un ir pārkāpusi res judicata principu, tiktāl, ciktāl Pirmās instances tiesa savā spriedumā ir norādījusi uz noilgumu apturošiem aktiem, lai gan no Komisijas 1994. gadā pieņemtā sākotnējā lēmuma nepārprotami izriet, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja ir expressis verbis atzīta par nesaistītu ar attiecīgā pārkāpuma izdarīšanu.

Saskaņā ar ceturto pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja, visbeidzot, norāda, ka ar Pirmās instances tiesas spriedumu ir pārkāptas tās tiesības uz aizstāvību, jo tajā nav norādīts pamatojums attiecībā uz īpaši garo procedūras ilgumu, kā rezultātā apelācijas sūdzības iesniedzēja vairs nevarēja iesniegt vajadzīgos pierādījumus, lai atspēkotu attiecībā uz to pastāvošo atbildības prezumpciju. Turklāt ar Pirmās instances tiesas spriedumu tiekot pārkāpts res judicata, kas izriet no 2003. gada 2. oktobra sprieduma lietā C-176/99 P ARBED/Komisija, kurā Komisijas lēmums ir atcelts tiktāl, ciktāl tas attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzēju.

(1) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti [EKL] 81. un 82. pantā (OV 2003, L 1, 1. lpp.).

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/20

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Szombathelyi Városi Bíróság (Ungārijas Republika) 2009. gada 8. jūnija rīkojumu — kriminālprocess pret Emil Eredics u.c.

(Lieta C-205/09)

2009/C 205/34

Tiesvedības valoda — ungāru

Iesniedzējtiesa

Szombathelyi Városi Bíróság

Lietas dalībnieki pamata procesā

Emil Eredics u.c.

Prejudiciālie jautājumi

Szombathelyi Városi Bíróság vēlas uzzināt, vai kriminālprocesā, kurš tai ir nodots izskatīšanā, “persona, kas nav fiziska persona” ietilpst “cietušā” jēdzienā Padomes Pamatlēmuma 2001/220/TI 1. panta a) apakšpunkta izpratnē, ņemot vērā pienākumu veicināt izlīgumu starp cietušo un likumpārkāpēju Pamatlēmuma 10.pantā paredzētajās krimināllietās, precizējot un papildinot Tiesas 2007. gada 28. jūnija spriedumu lietā C-467/05 Dell’Orto.

Šī tiesa saistībā ar Padomes Pamatlēmuma 2001/220/TI 10. pantu, saskaņā ar kuru “katra dalībvalsts cenšas veicināt izlīgumu krimināllietās par nodarījumiem, attiecībā uz kuriem tās šāda veida pasākumus uzskata par atbilstošiem”, vēlas uzzināt, vai jēdzienu “nodarījumi” ir iespējams interpretēt tādējādi, ka tas attiecas uz visiem nodarījumiem, kuru likumā noteiktie materiāltiesiskie apstākļi būtībā ir vienādi.

Vai Pamatlēmuma 2001/220/TI 10. panta 1. punktā ietvertā frāze “katra dalībvalsts cenšas veicināt izlīgumu krimināllietās par nodarījumiem […]” var tikt interpretēta tādējādi, ka izlīguma nosacījumu radīšana attiecībā uz likumpārkāpēju un cietušo ir iespējama vismaz līdz brīdim, kad tiek pieņemts nolēmums pirmajā instancē, proti, ka prasība atzīt faktus tiesvedības laikā pēc izmeklēšanas beigām, ar nosacījumu, ka tiek izpildīti citi paredzētie nosacījumi, atbilst pienākumam veicināt izlīgumu?

Attiecībā uz Pamatlēmuma 2001/220/TI 10. panta 1. punktu šī tiesa uzdod jautājumu, vai frāze, saskaņā ar kuru “katra dalībvalsts cenšas veicināt izlīgumu krimināllietās par nodarījumiem, attiecībā uz kuriem tās šāda veida pasākumus uzskata par atbilstošiem”, nozīmē, ka ir jānodrošina vispārēja pieeja izlīguma iespējai krimināllietās, ja tiek izpildīti likumā paredzēti nosacījumi, bez interpretācijas iespējām. Proti, ja uz šo jautājumu tiek atbildēts apstiprinoši, vai nosacījums, atbilstoši kuram “ņemot vērā pārkāpuma raksturu, izlīguma veidu un aizdomās turētā personību, var iztikt bez tiesvedības uzsākšanas tiesā, ja ir pamats uzskatīt, ka tiesa varēs izvērtēt patiesu nodarītā nožēlošanu, nosakot soda veidu”, atbilst iepriekš minētā 10. panta noteikumiem (prasībām)?

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/20

Prasība, kas celta 2009. gada 9. jūnijā — Eiropas Kopienu Komisija/Slovākijas Republika

(Lieta C-207/09)

2009/C 205/35

Tiesvedības valoda — slovāku

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — K. Simonsson un A. Tokár)

Atbildētāja: Slovākijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt, ka, izmantojot neatzītu organizāciju Direktīvas 94/57/EK (1) 2. un 4. panta izpratnē pakalpojumus, lai veiktu šīs direktīvas 3. pantā paredzētās pārbaudes vai apsekojumus, Slovākijas Republika nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Slovākijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Slovākijas Republika ir izmantojusi tādu organizāciju pakalpojumus, kas nav atzītas klasificēšanas sabiedrības Direktīvas 94/57/EK izpratnē, un saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju nav atsaukusi šīm organizācijām piešķirto pilnvarojumu. Turklāt, ņemot vērā, ka Slovākijas Republika nav ieviesusi tādu tiesisko regulējumu, ar kuru nākotnē tiktu liegta iespēja piešķirt pilnvarojumu neatzītām klasificēšanas sabiedrībām, pastāv risks, ka var atkārtoties kļūdaini Direktīvas 94/57/EK piemērošanas gadījumi, līdzīgi šajā prasības pieteikumā paredzētajam.

(1) Padomes 1994. gada 22. novembra Direktīva 94/57/EK par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā (OV L 319, 1994. gada 12. decembris, 20. lpp.).

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/21

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Cour administrative d'appel de Nantes (Francija) 2009. gada 10. jūnijā rīkojumu — Scott SA, Kimberly Clark SNC, šobrīd — Kimberly Clark SAS/Orleānas pilsēta

(Lieta C-210/09)

2009/C 205/36

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour administrative d'appel de Nantes

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Scott SA, Kimberly Clark SNC, šobrīd — Kimberly Clark SAS

Atbildētāja: Orleānas pilsēta

Prejudiciālais jautājums

Vai gadījumā, ja Francijas administratīvā tiesa atceļ maksājuma pieprasījumus, kuri tika izsniegti valsts atbalstu atgūšanai, kurus Eiropas Kopienu Komisija 2000. gada 12. jūlijā atzina par nesaderīgiem ar kopējo tirgu (1), jo ir pārkāptas tiesību normas attiecīgā uz šo maksājumu pieprasījumu materiālo formu, ņemot vērā, ka kompetentajai valsts iestādei ir iespēja labot šajos lēmumos pieļauto kļūdu, var radīt šķērsli tūlītējai un efektīvai Eiropas Kopienu Komisijas 2000. gada 12. jūlija lēmuma izpildei, tādējādi pārkāpjot Padomes 1999. gada 22. marta regulas, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. [88.] panta piemērošanai (2), 14. panta 3. punktu?

(1) Komisijas 2000. gada 12. jūlija Lēmums Nr. 2002/14/EK par valsts atbalstu, kuru Francija ir piešķīrusi Scott Paper SA/Kimberly-Clark (OV, L 12, 1. lpp.).

(2) Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. [88.] panta piemērošanai (OV L 83, 1. lpp.).

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/22

Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (septītā palāta) 2009. gada 31. marta spriedumu lietā T-405/06 ArcelorMittal Luxembourg u.c./Komisija 2009. gada 15. jūnijā iesniegusi Eiropas Kopienu Komisija

(Lieta C-216/09 P)

2009/C 205/38

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — F. Castillo de la Torre un X. Lewis)

Pārējie lietas dalībnieki: ArcelorMittal Luxembourg SA, iepriekš Arcelor Luxembourg SA, ArcelorMittal Belval & Differdange, iepriekš Arcelor Profil Luxembourg SA, ArcelorMittal International, iepriekš Arcelor International SA

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—

atcelt un atzīt par spēkā neesošu 2009. gada 31. marta spriedumu lietā T-405/06 ArcelorMittal Luxembourg u.c./Komisija, ciktāl ar to ir atcelti naudas sodi, kas uzlikti ArcelorMittal Belval & Differdange SA (iepriekš ProfilARBED) un ArcelorMittal International SA (iepriekš TradeARBED) ar Komisijas 2006. gada 8. novembra lēmumu (2006) 5342 galīgā redakcija (1);

—	noraidīt ArcelorMittal Belval & Differdange SA un ArcelorMittal International SA prasību;

—	piespriest pārējiem lietas dalībniekiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja savas apelācijas sūdzības pamatošanai izvirza tikai vienu pamatu, kas izriet no tā, ka Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi noteikumus par procesuālo darbību noilgumu.

Komisija uzskata, ka Pirmās instances spriedums bija balstīts uz burtisku un pārmērīgi ierobežotu Lēmuma 715/78/EOTK (2), it īpaši tā 2. panta 3. punkta un 3. panta, interpretāciju, ciktāl tajā noilguma pārtraukšana bija nošķirta no noilguma apturēšanas. Atšķirībā no 2. panta 2. punkta, kas skaidri paredz erga omnes iedarbību noilguma pārtraukšanai, 3. pantā nekas nav minēts par noilguma apturēšanas sekām. Pirmās instances tiesas spriedumā tika pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, ciktāl tajā bija secināts, ka noilguma apturēšana sakarā ar to, ka lietas dalībnieks ir uzsācis tiesvedību Kopienu tiesā, ir spēkā tikai attiecībā uz uzņēmumu — prasītāju, un tādējādi tika uzskatīts, ka noilguma termiņš attiecībā uz pārējiem lietas dalībniekiem ir beidzies.

Komisija pretēji tam, ko atzina Pirmās instances tiesa, atzīmē, ka tas, ka tiesību aktā nekas nav minēts par apturēšanas sekām, par tām neko neliecina, un Lēmuma 715/78/EOTK 3. pants ir jāinterpretē, ņemot vērā attiecīgā tiesiskā regulējuma mērķus, kas ir saistīti ar Komisijas iespēju efektīvi izmeklēt un sodīt par konkurences tiesību pārkāpumiem.

(1) Komisijas 2006. gada 8. novembra lēmums C (2006) 5342, galīgā redakcija, par EOTKL 65. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP/F/38.907 —Tērauda sijas) attiecībā uz Eiropas siju ražotāju nolīgumiem un saskaņotām darbībām.

(2) Komisijas 1978. gada 6. aprīļa Lēmums Nr. 715/78/EOTK par noilgumu attiecībā uz procesuālām darbībām un izpildi Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma piemērošanas jomā [neoficiāls tulkojums] (OV L 94, 22. lpp.).

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/22

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Tribunale Amministrativo Regionale del Piemonte (Itālija) 2009. gada 15. jūnija rīkojumu — Maurizio Polisseni/A.S.L. N. 14 V.C.O. Omegna

(Lieta C-217/09)

2009/C 205/39

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale del Piemonte

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Maurizio Polisseni

Atbildētājs: A.S.L. N. 14 V.C.O. Omegna

Prejudiciālie jautājumi

Vai tāda valsts tiesību norma, kā tā, kas ir paredzēta 1968. gada 2. aprīļa Likuma Nr. 475 1. pantā un Republikas Prezidenta 1971. gada 21. augusta dekrēta Nr. 1275 13. pantā tiktāl, ciktāl atļauja pārcelt aptiekas atrašanās vietu uz citu vietu, pat ja tas notiek tajā pašā zonā, ir pakārtota prasībai ievērot vismaz 200 metru attālumu no citām aptiekām, kas tiek aprēķināts kā tuvākais attālums, ejot pa visīsāko gājēju ceļu starp aptieku sliekšņiem, ir pretēja EKL 43. pantam un Kopienu konkurences tiesībām; it īpaši, vai iepriekš minētajā valsts tiesiskajā regulējumā paredzētie brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojumi ir saderīgi ar vispārējo interešu iemesliem, pamatojoties uz kuriem varētu attaisnot šādus ierobežojumus, un ir piemēroti, lai apmierinātu šīs intereses?

Vai ierobežojums aptiekāru brīvai ekonomiskai iniciatīvai, kas paredzēts saskaņā ar iepriekš pirmajā jautājumā norādītajiem tiesību noteikumiem, ar kuriem tiek noteikti attāluma ierobežojumi, ir saderīgs ar samērīguma principu, kas ir jāievēro vienmēr, kad tiek noteikts leģitīms ierobežojums brīvībai veikt uzņēmējdarbību un konkurencei?

Vai tāda valsts tiesību norma, kāda ir paredzēta 1968. gada 2. aprīļa Likuma Nr. 475 1. pantā un Republikas Prezidenta 1971. gada 21. augusta dekrēta Nr. 1275 13. pantā tiktāl, ciktāl atļauja pārcelt aptiekas atrašanās vietu uz citu vietu, pat ja tas notiek tajā pašā zonā, ir pakārtota prasībai ievērot vismaz 200 metru attālumu no citām aptiekām, kas tiek aprēķināts kā tuvākais attālums, ejot pa visīsāko gājēju ceļu starp aptieku sliekšņiem, neņemot vērā patērētāju intereses un vajadzību pēc efektīvas attiecīgo ar veselības aizsardzības nodrošināšanu saistīto pakalpojumu izplatību, ir pretējs EKL 152. un 153. pantam, saskaņā ar kuriem cilvēku un patērētāju veselības aizsardzībai ir noteikts augsts un prioritārs līmenis?

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/23

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Tribunale di Milano (Itālija) 2009. gada 16. jūnija rīkojumu — Vitra Patente AG/High Tech Srl

(Lieta C-219/09)

2009/C 205/40

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale di Milano

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Vitra Patente AG

Atbildētāja: High Tech Srl

Prejudiciālie jautājumi

vai Direktīvas 98/71/EK (1) 17. un 19. pants ir interpretējams tādā nozīmē, ka, piemērojot dalībvalsts likumu, — ar kuru valsts tiesību sistēmu pielāgo minētajai direktīvai — šai dalībvalstij minētā paredzētā rīcības brīvība patstāvīgi noteikt, kādā mērā un ar kādiem nosacījumiem šī aizsardzība ir piešķirama, var ietvert arī tādu rīcības brīvību, pamatojoties uz kuru šo aizsardzību var liegt attiecībā uz tiem dizainparaugiem, kuri — neraugoties uz to, ka tie atbilst autortiesību aizsardzības prasībām — ir jāuzskata par tādiem, kas bija nodoti atklātībā pirms datuma, kurā stājās spēkā valsts tiesību akti, ar kuriem veic pielāgojumus, ja tie nekad nav bijuši reģistrēti kā dizainparaugi vai arī ja attiecīgās reģistrācijas periods tobrīd jau bija beidzies;

ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noraidoša, vai Direktīvas 98/71/EK 17. un 19. pants ir interpretējams tādā nozīmē, ka dalībvalstij paredzētā rīcības brīvība patstāvīgi noteikt, kādā mērā un ar kādiem nosacījumiem šī aizsardzība ir piešķirama, var ietvert tādu rīcības brīvību, pamatojoties uz kuru šo aizsardzību var no jauna liegt, ja trešā persona bez dizainparauga autortiesību īpašnieka atļaujas — pamatojoties uz attiecīgo dizainparaugu, jau ir ražojusi un tirgojusi attiecīgajā dalībvalstī preces, kas bijušas nodotas atklātībā pirms datuma, kurā stājies spēkā valsts tiesiskais regulējums, ar ko veic pielāgojumus;

ja atbilde uz pirmo un otro jautājumu ir noraidoša, vai Direktīvas 98/71/EK 17. un 19. pants ir interpretējams tādā nozīmē, ka dalībvalstij paredzētā rīcības brīvība patstāvīgi noteikt, kādā mērā un ar kādiem nosacījumiem šī aizsardzība ir piešķirama, var ietvert tādu rīcības brīvību, pamatojoties uz kuru šo aizsardzību var no jauna liegt, ja trešā persona bez dizainparauga autortiesību īpašnieka atļaujas — pamatojoties uz attiecīgo dizainparaugu, jau ir ražojusi un tirgojusi attiecīgajā dalībvalstī preces, ja aizsardzība tiek liegta uz būtisku laika posmu (desmit gadiem)

(1) OV L 289, 28. lpp.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/23

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Prim’Awla tal-Qorti Civili (Maltas Republika) 2009. gada 17. jūnija rīkojumu — AJD Tuna Ltd/Direttur tal-Agrikoltura u s-Sajd un Avukat Ġenerali

(Lieta C-221/09)

2009/C 205/41

Tiesvedības valoda — maltiešu

Iesniedzējtiesa

Prim’Awla tal-Qorti Ċivili (Malta)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: AJD Tuna Ltd

Atbildētāji: Direttur tal-Agrikoltura u s-Sajd un Avukat Ġenerali

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai Komisijas Regula (EK) Nr. 530/2008 nav spēkā tādēļ, ka ar to tiek pārkāpts EKL 253. pants, jo šajā regulā nav norādīts pietiekams pamatojums ārkārtas pasākumu noteikšanai tās 1., 2. un 3. pantā un nav pietiekami skaidri sniegti šo pasākumu pamatā esošie iemesli?

Vai Komisijas Regula (EK) Nr. 530/2008 nav spēkā tādēļ, ka ar to ir pārkāpts Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 7. panta 1. punkts, jo tās preambulas apsvērumos nav pietiekami pierādīti i) zvejas darbības dēļ pastāvošie nopietnie draudi dzīvo ūdens resursu saglabāšanai vai jūras ekosistēmai un ii) vajadzība pēc tūlītējas rīcības?

3)	Vai Komisijas Regula (EK) Nr. 530/2008 nav spēkā tādēļ, ka veiktie pasākumi liedz tādiem Kopienu uzņēmējiem kā prasītāja tiesisko paļāvību, kas balstīta uz Komisijas 2008. gada 22. maija Regulas (EK) Nr. 446/2008 1. pantu un Padomes 2002. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 2371/2002 2. pantu?

Vai Komisijas Regulas (EK) Nr. 530/2008 3. pants nav spēkā tādēļ, ka ar to tiek pārkāpts samērīguma princips, ciktāl tajā paredzēts, ka: i) neviens Kopienu uzņēmums nevar veikt darbību, kas ietver tunzivju izkraušanu krastā vai iesprostošanu, lai audzētu un uzbarotu, pat ja tās ir tunzivis, kas nozvejotas iepriekš un pilnīgi likumīgi, ņemot vērā Komisijas Regulu Nr. 530/208, un ii) neviens Kopienu uzņēmums nevar veikt šo darbību attiecībā uz tunzivīm, ko nozvejojuši zvejnieki, kuri peld uz kuģiem zem kādas no Komisijas Regulas Nr. 530/2008 1. pantā uzskatītajām dalībvalstīm karoga, pat ja šīs tunzivis ir nozvejotas, ievērojot [Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas] noteiktās kvotas?

5)	Vai Komisijas Regula (EK) Nr. 530/2008 nav spēkā tādēļ, ka ar to ir pārkāpts samērīguma princips, jo Komisija nav pierādījusi, ka pasākums, ko tā gatavojusies pieņemt, būtu veicinājis tunzivju krājumu atjaunošanu?

Vai Komisijas Regula (EK) Nr. 530/2008 nav spēkā tādēļ, ka tajā iekļautie noteikumi ir nesaprātīgi un diskriminējoši pilsonības dēļ EKL 12. panta izpratnē, jo minētajā regulā ir noteikta atšķirība starp seineriem, kuri peld ar Spānijas karogu, un tiem, kuri peld ar Grieķijas, Francijas, Itālijas, Kipras un Maltas karogu, un šīs sešas dalībvalstis tiek nošķirtas no citām?

7)	Vai Komisijas Regula (EK) Nr. 530/2008 nav spēkā tādēļ, ka nav tikuši ievēroti Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā aizsargājamie tiesiskuma principi, jo ieinteresētajām personām un dalībvalstīm nav bijusi iespēja iesniegt savus rakstveida apsvērumus pirms lēmuma pieņemšanas?

8)	Vai Komisijas Regula (EK) Nr. 530/2008 nav spēkā tādēļ, ka nav ticis ievērots sacīkstes princips (audi alteram partem), kas ir Kopienu tiesību vispārīgais princips, jo ieinteresētajām personām un dalībvalstīm nav bijusi iespēja iesniegt savus rakstveida apsvērumus pirms lēmuma pieņemšanas?

Vai [Padomes] Regulas (EK) Nr. 2371/2002 7. panta 2. punkts nav spēkā tādēļ, ka nav ticis ievērots sacīkstes princips (audi alteram partem), kas ir Kopienu tiesību vispārīgais princips, un/vai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā aizsargājamie tiesiskuma principi, un līdz ar to Komisijas Regula (EK) Nr. 530/2008 nav spēkā tādēļ, ka tā ir tikusi pieņemta, pamatojoties uz Padomes Regulu (EK) Nr. 2371/2002?

10)

Ja Kopienu Tiesa nospriedīs, ka Regula (EK) Nr. 530/2008 ir spēkā, — vai šī regula ir interpretējama tādējādi, ka tās 3. pantā noteiktie pasākumi liedz Kopienu uzņēmējiem arī pieņemt tādu zilo tunzivju izkraušanu krastā, iesprostošanu, lai uzbarotu vai audzētu, vai pārkraušanu Kopienu ūdeņos vai ostās, ko Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45°R garuma un Vidusjūrā nozvejoja seineri, kas peld ar trešās valsts karogu?

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/25

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Tribunale di Bolzano (Itālija) 2009. gada 19. jūnija rīkojumu — kriminālprocess pret Martha Nussbaumer

(Lieta C-224/09)

2009/C 205/42

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale di Bolzano

Lietas dalībniece pamata procesā

Martha Nussbaumer

Prejudiciālie jautājumi:

Vai ar tādu valsts tiesību aktu, kāds ir 2008. gada 9. aprīļa Likumdošanas dekrēts Nr. 81, it īpaši kopsakarā ar noteikumu, kurš iekļauts 90. panta 11. punktā, — daļā, kurā šajā tiesību aktā ir paredzēta atkāpe no pasūtītāja vai projekta vadītāja pienākuma jebkuram būvlaukumam, kurā darbojas vairāk nekā viens uzņēmums, iecelt sagatavošanas koordinatoru saskaņā ar tās pašas normas 3. punktu, privātiem darbiem, kuriem nav vajadzīga būvniecības atļauja, neizvērtējot, kāds ir darbu raksturs un īpašie riski, kuri uzskaitīti Direktīvas II pielikumā, — ir pārkāpts regulējums, kas paredzēts 1992. gada 24. jūnija Direktīvas 92/57/EEK (1) 3. pantā?

Vai ar valsts tiesību aktu, kāds ir 2008. gada 9. aprīļa Likumdošanas dekrēts Nr. 81, it īpaši ar noteikumu, kurš iekļauts 90. panta 11. punktā, ir pārkāpts regulējums, kas paredzēts 1992. gada 24. jūnija Direktīvas 92/57/EEK 3. pantā saistībā ar pasūtītāja vai projekta vadītāja pienākumu katrā gadījumā iecelt koordinatoru projekta izpildes laikā būvlaukumos, neatkarīgi no darbu veida, tātad arī tādu privātu darbu gadījumā, kuriem nav vajadzīga būvniecības atļauja, kuri var ietvert Direktīvas II pielikumā minētos riskus?

Vai ar noteikumu, kurš iekļauts ar 2008. gada 9. aprīļa Likumdošanas dekrēta Nr. 81 90. panta 11. punktu, — daļā, kurā ir paredzēts izpildes koordinatora pienākums izstrādāt darba drošības plānu vienīgi tad, ja privātu darbu gadījumā, kuriem nav vajadzīga būvniecības atļauja, projekta gaitā līdzās pirmajam uzņēmumam, kuram darbi uzdoti sākotnēji, projektā iesaistās citi uzņēmumi, — ir pārkāpts 1992. gada 24. jūnija Direktīvas 92/57/EEK 3. pants, kurā ikvienā gadījumā ir noteikts pienākums iecelt izpildes koordinatoru, neatkarīgi no darbu veida, un kurā nav pieļauta atkāpe no pienākuma izstrādāt darba drošības un veselības aizsardzības plānu gadījumā, ja attiecīgie darbi ir saistīti ar īpašiem riska veidiem, kādi uzskaitīti Direktīvas II pielikumā?

(1) OV L 245, 6. lpp.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/25

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Giudice di pace di Cortona (Itālija) 2009. gada 19. jūnija rīkojumu — Joanna Jakubowlka Edyta/Alessandro Maneggia

(Lieta C-225/09)

2009/C 205/43

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Giudice di pace di Cortona

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Joanna Jakubowlka Edyta

Atbildētājs: Alessandro Maneggia

Prejudiciālie jautājumi

Vai EKL 3. panta [1. punkta] g) apakšpunkts, 4., 10., 81. un 98. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem nepieļauj tādu valsts regulējumu kā to, kas izriet no 2003. gada 25. novembra likuma Nr. 339 1. un 2. panta, ar kuriem no jauna tiek ieviesta advokāta profesijas praktizēšanas nesavienojamība ar nepilna laika nodarbinātību valsts civildienestā, un ierēdņiem, kas ir uzņemti zvērinātu advokātu skaitā, tiek liegts praktizēt profesijā, ar kompetentās Advokātu kolēģijas padomes lēmumu svītrojot viņus no advokātu reģistra, ja vien ierēdnis neizvēlas izbeigt civildienesta attiecības?

Vai EKL 3. panta [1. punkta] g) apakšpunkts, 4., 10. un 98. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem nepieļauj tādu valsts regulējumu kā to, kas izriet no 2003. gada 25. novembra likuma Nr. 339 1. un 2. panta, ar kuriem no jauna tiek ieviesta advokāta profesijas praktizēšanas nesavienojamība ar nepilna laika nodarbinātību valsts civildienestā, un ierēdņiem, kas ir uzņemti zvērinātu advokātu skaitā, tiek liegts praktizēt profesijā, ar kompetentās Advokātu kolēģijas padomes lēmumu svītrojot viņus no advokātu reģistra, ja vien ierēdnis neizvēlas izbeigt civildienesta attiecības?

Vai Padomes 1977. gada 22. marta Direktīvas 77/249/EEK par pasākumiem, kas palīdz advokātiem sekmīgi īstenot brīvību sniegt pakalpojumus (1), 6. pants, kurā ir noteikts, ka “jebkura dalībvalsts var izslēgt advokātus, kuri atrodas algota darba attiecībās ar valsts vai privātu uzņēmumu, no darbības veikšanas saistībā ar šā uzņēmuma pārstāvēšanu tiesvedības procesā tiktāl, cik šajā valstī reģistrētajiem advokātiem nav atļauts veikt šīs darbības”, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to nepieļauj tādu valsts regulējumu kā to, kas izriet no 2003. gada 25. novembra likuma Nr. 339 1. un 2. panta, ar kuriem no jauna tiek ieviesta advokāta profesijas praktizēšanas nesavienojamība ar nepilna laika nodarbinātību valsts civildienestā, un ierēdņiem, kas ir uzņemti zvērinātu advokātu skaitā, tiek liegts praktizēt profesijā, ar kompetentās Advokātu kolēģijas padomes lēmumu svītrojot viņus no advokātu reģistra, ja vien ierēdnis neizvēlas izbeigt civildienesta attiecības, ja šo valsts regulējumu piemēro arī advokātiem, kuri atrodas algota darba attiecībās un darbojas advokāta profesijā izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvību?

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvas 98/5/EK par pasākumiem, lai atvieglotu advokāta profesijas pastāvīgu praktizēšanu dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā iegūta kvalifikācija (2), 8. pants, kurā ir noteikts, ka “advokāts, kurš reģistrēts uzņēmējā dalībvalstī ar savas mītnes valsts profesionālo nosaukumu, var praktizēt kā algots jurists, strādājot pie cita advokāta, advokātu asociācijā vai juridiskā firmā, vai valsts vai privātā uzņēmumā, ciktāl uzņēmēja dalībvalsts to atļauj advokātiem, kuri reģistrēti ar šajā valstī lietoto profesionālo nosaukumu”, ir jāinterpretē tādējādi, ka to nepiemēro advokātiem, kuri kā ierēdņi ir nodarbināti uz nepilnu darba laiku?

Vai vispārīgais Kopienu tiesiskās paļāvības un jau iegūto tiesību aizsardzības princips nepieļauj tādu valsts regulējumu kā to, kas izriet no 2003. gada 25. novembra likuma Nr. 339 1. un 2. panta, ar kuriem no jauna tiek ieviesta advokāta profesijas praktizēšanas nesavienojamība ar nepilna laika nodarbinātību valsts civildienestā, kuru piemēro arī advokātiem, kuri 2003. gada likuma Nr. 339 spēkā stāšanās brīdī jau bija reģistrēti advokātu reģistros, 2. pantā paredzot tikai īsu “papildlaiku”, lai viņi izdarītu izvēli starp civildienestu vai profesionālo praksi?

(1) OV L 78, 17. lpp.

(2) OV L 77, 36. lpp.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/26

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Tribunale ordinario di Torino (Itālija) 2009. gada 22. jūnija rīkojumu — Antonino Accardo u.c./Comune di Torino

(Lieta C-227/09)

2009/C 205/44

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale ordinario di Torino

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Antonino Accardo, Viola Acella, Antonio Acuto, Domenico Ambrisi, Paolo Battaglino, Riccardo Bevilacqua, Fabrizio Bolla, Daniela Bottazzi, Roberto Brossa, Luigi Calabro’, Roberto Cammardella, Michelangelo Capaldi, Giorgio Castellaro, Davide Cauda, Tatiana Chiampo, Alessia Ciaravino, Alessandro Cicero, Paolo Curtabbi, Paolo Dabbene, Mauro D'Angelo, Giancarlo Destefanis, Mario Di Brita, Bianca Di Capua, Michele Di Chio, Marina Ferrero, Gino Forlani, Giovanni Galvagno, Sonia Genisio, Laura Dora Genovese, Sonia Gili, Maria Gualtieri, Gaetano La Spina, Maurizio Loggia, Giovanni Lucchetta, Sandra Magoga, Manuela Manfredi, Fabrizio Maschio, Sonia Mignone, Daniela Minissale, Domenico Mondello, Veronnica Mossa, Plinio Paduano, Barbaro Pallavidino, Monica Palumbo, Michele Paschetto, Frederica, Peinetti, Nadia Pizzimenti, Gianluca Ponzo, Enrico Pozzato, Gaetano Puccio, Danilo Ranzani, Pergianni Risso, Luisa Rossi, Paola Sabia, Renzo Sangiano, Davide Scagno, Paola Settia, Raffaella Sottoriva, Rossana Trancuccio, Fulvia Varotto, Giampiero Zucca, Fabrizio Lacognata, Guido Mandia, Luigi Rigon, Daniele Sgavetti

Atbildētāja: Comune di Torino

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 1993. gada 23. novembra Direktīvas 93/104/EK (1) par dažiem darba laika organizācijas aspektiem 5., 17. un 18. pants ir interpretējami tādā nozīmē, ka tie ir tieši piemērojami valsts tiesību sistēmā neatkarīgi no formālās transponēšanas vai neatkarīgi no valsts normām, ar kurām ierobežota šo pantu piemērojamība atsevišķām profesiju kategorijām, prāvā, kurā ir notikusi tādu darba koplīgumu pieņemšana, kuri atbilst minētajai direktīvai?

Vai dalībvalsts tiesai katrā ziņā ir pienākums neatkarīgi no šādas tiešās ietekmes izmantot tādu direktīvu, kas vēl nav transponēta vai kuras piemērojamību pēc transponēšanas, šķiet, nepieļauj valsts normas, kā valsts tiesību interpretācijas līdzekli un tātad kā norādi, ar kuru kliedēt iespējamās interpretācijas šaubas?

3)	Vai dalībvalsts tiesai ir aizliegts izdot atzinumu par rīcības nelikumību, attiecīgi atzīstot kaitējuma atlīdzību par prettiesisku rīcību, ja šāda rīcība ir atļauta ar darba koplīgumiem un minētā atļauja atbilst Kopienu tiesībām, arī netransponētas direktīvas veidā?

Vai Direktīvas 17. panta 3. punkts ir interpretējams tādā nozīmē, ka tas ļauj patstāvīgi — un līdz ar to gluži nesaistīti ar 2. punktu un ar tajā norādīto darbību un profesiju uzskaitījumu — noslēgt darba koplīgumus un tajos ieviest noteikumus, kuros paredzētas atkāpes saistībā ar nedēļas atpūtas laiku?

(1) OV L 307, 18. lpp.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/27

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Vestre Landsret (Dānija) 2009. gada 26. jūnija rīkojumu — Skatteministeriet/DSV Road A/S

(Lieta C-234/09)

2009/C 205/45

Tiesvedības valoda — dāņu

Iesniedzējtiesa

Vestre Landsret

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Skatteministeriet

Atbildētāja: DSV Road A/S

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 204. panta 1. punkta a) apakšpunkts ar atsauci uz 92. un 96. pantu kopsakarā ar 1. pantu un 4. panta 9. un 10. punktu ir interpretējams tādējādi, ka

a)	rodas muitas parāds, ja attiecībā uz precēm, kas fiziski nepastāv, NCTS sistēmā kļūdas dēļ licencēts sūtītājs uzsāk tranzīta procedūru un tā rezultātā pēc tam tranzīta procedūru nevar noslēgt atbilstoši noteikumiem, vai [tas interpretējams tādējādi], ka

b)	muitas parāds nerodas, jo tiek prezumēts, ka tranzīta procedūra ir piemērojama vienīgi attiecībā uz precēm, kas fiziski pastāv, tā ka kļūdaini izveidots tranzīts NCTS sistēmā attiecībā uz precēm, kas fiziski nepastāv, neizraisa muitas nodokļu uzlikšanu?

Ja atbilde uz 1.a jautājumu ir apstiprinoša, vai jēdziens “preces ievedot”, kas minēts 4. panta 10. punktā, kopsakarā ar jēdzienu “preces” atbilstoši Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 204. panta 1. punkta a) apakšpunktam ir interpretējami tādējādi, ka šis jēdziens aptver gan preces, kas fiziski pastāv, gan preces, kas fiziski nepastāv?

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/27

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Cour de cassation (Francija) 2009. gada 29. jūnija rīkojumu — DHL Express France SAS/Chronopost SA

(Lieta C-235/09)

2009/C 205/46

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: DHL Express France SAS

Atbildētājs: Chronopost SA

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) 40/93 (1) 98. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka Kopienas preču zīmju tiesas noteiktais aizliegums ir spēkā visā Kopienā?

2)	Ja tas tā nav, vai tiesa ir tiesīga attiecināt tieši šo aizliegumu uz citam valstīm, kurās ir veikti pārkāpumi vai bijuši pārkāpuma draudi?

3)	Vienā vai otrā gadījumā, vai piespiedu pasākumi, kurus tiesa, piemērojot savas valsts tiesības, ir noteikusi papildus tās piespriestajam aizliegumam, ir piemērojami dalībvalstīs, uz kurām attieksies šī aizlieguma iedarbība?

4)	Pretējā gadījumā, vai tiesa var noteikt šādu piespiedu pasākumu, līdzīgu vai atšķirīgu no tā, ko tiesa ir noteikusi saskaņā ar savas valsts tiesībām, piemērojot to valstu tiesības, uz kurām attieksies šī aizlieguma iedarbība?

(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/28

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Cour constitutionnelle (Beļģija) 2009. gada 29. jūnija rīkojumu — Association Belge des Consommateurs Test-Achats ASBL, Yann van Vugt, Charles Basselier/Conseil des ministres

(Lieta C-236/09)

2009/C 205/47

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour constitutionnelle

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Association Belge des Consommateurs Test-Achats ASBL, Yann van Vugt, Charles Basselier

Atbildētājs: Conseil des ministres

Prejudiciālie jautājumi:

vai Padomes 2004. gada 13. decembra Direktīvas 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu (1) 5. panta 2. punkts ir saderīgs ar Līguma par Eiropas Savienību 6. panta 2. punktu un konkrētāk — ar šajā normā nostiprināto vienlīdzības un nediskriminācijas principu?

2)	noliedzošas atbildes uz pirmo jautājumu gadījumā — vai direktīvas 5. panta 2. punkts ir nesaderīgs ar Līguma par Eiropas Savienību 6. panta 2. punktu arī tad, ja to piemēro vienīgi līgumiem par dzīvības apdrošināšanu?

(1) OV L 373, 37. lpp.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/28

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Cour d'appel de Bruxelles (Beļģija) 2009. gada 3. jūlija rīkojumu — Fluxys SA/Commission de régulation de l'électricité et du gaz (Creg)

(Lieta C-241/09)

2009/C 205/48

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour d'appel de Bruxelles

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Fluxys SA

Atbildētāja: Commission de régulation de l'électricité et du gaz (Creg)

Prejudiciālais jautājums

Vai Direktīvas 2003/55/EK (1) 1., 2. un 18. pants un Regulas Nr. 1775/2005/EK (2) 3. pants liedz valsts tiesību aktos noteikt īpašu tarifu regulējumu attiecībā uz tranzīta darbību, kurā ir izdarītas atkāpes no noteikumiem par transportēšanu, transportēšanas darbībā “pārvadi” nodalot no “tranzīta”?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīva 2003/55/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 98/30/EK atcelšanu (OV L 176, 57. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 28. septembra Regula (EK) Nr. 1775/2005 par dabasgāzes pārvades tīklu piekļuves nosacījumiem (OV L 289, 1. lpp.).

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/28

Prasība, kas celta 2009. gada 7. jūlijā — Eiropas Kopienu Komisija/Portugāles Republika

(Lieta C-252/09)

2009/C 205/49

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — G. Zavvos un G. Braga da Cruz,)

Atbildētāja: Portugāles Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Komisijas 2007. gada 19. marta Direktīvas 2007/16/EK, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU), paskaidrojot atsevišķas definīcijas (1), prasības, vai jebkurā gadījumā nedarot šos aktus zināmus Komisijai, Portugāles Republika nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus; un

—	piespriest Portugāles Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš direktīvas transponēšanai valsts tiesībās beidzās 2008. gada 23. martā.

(1) JO L 79, 11. lpp.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/29

Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (sestā palāta) 2009. gada 7. maija spriedumu lietā T-185/07 Calvin Klein Trademark Trust/ITSB un Zafra Marroquineros, S.L.2009. gada 9. jūlijā iesniegusi Calvin Klein Trademark Trust

(Lieta C-254/09 P)

2009/C 205/50

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Calvin Klein Trademark Trust (pārstāvis — T. Andrade Boué, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) un Zafra Marroquineros, S.L.

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Pirmās instances tiesas (sestā palāta) 2009. gada 7. maija spriedumu lietā T-185/07;

—	piespriest ITSB un Zafra Marroquineros, S.L. atīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Judikatūras jautājumā par Regulas Nr. 40/94 (1) par Kopienas preču zīmi 8. panta 1. punkta interpretāciju, saskaņā ar kuru jāņem vērā visi konkrēto lietu raksturojošie faktori, neievērošana, proti, juridiski neesot izvērtēts apstāklis, ka Kopienas preču zīmes pieteicēja šo preču zīmi ir izmantojusi, lai atdarinātu pazīstamās preču zīmes “cK”, un ar savu rīcību nepārprotami apliecinājusi, ka strīdīgajā Kopienas preču zīmē visvairāk atšķirtspējas piemīt burtiem “CK”.

Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta pārkāpums, jo neesot tikusi izvērtēta konfliktējošo preču zīmju atpazīstamība saistībā ar minēto pantu.

(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.)

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/29

Prasība, kas celta 2009. gada 9. jūlijā — Eiropas Kopienu Komisija/Portugāles Republika

(Lieta C-255/09)

2009/C 205/51

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — E. Traversa un M. França)

Atbildētāja: Portugāles Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, 13. augusta Dekrētā-likumā Nr. 177/92, ar kuru tiek noteikti nosacījumi ārzemēs radušos medicīnas izdevumu atlīdzināšanai, vai jebkurā citā valsts tiesību aktā, neparedzot iespēju atmaksāt citā dalībvalstī radušos medicīniskos izdevumus, kas nav slimnīcas izdevumi, izņemot gadījumus, kas paredzēti Regulā (EEK) Nr. 1408/71 (1), vai gadījumā, ja šajā Dekrētā-likumā ir paredzēta iespēja atmaksāt citā dalībvalstī radušos medicīniskos izdevumus, kas nav slimnīcas izdevumi, pakļaujot šo atmaksāšanu nosacījumam par iepriekšēju autorizāciju, Portugāles Republika nav izpildījusi EKL 49. pantā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Portugāles Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija uzskata, ka Portugāles Republika nav izpildījusi EKL 49. pantā, kā tas interpretēts Eiropas Kopienu Tiesas judikatūrā, paredzētos pienākumus.

No šīs judikatūras izriet, ka EKL 49. pants attiecas uz tādu pacientu, kurš par samaksu saņem medicīniskos pakalpojumus citā dalībvalstī, kas nav viņa dzīvesvietas valsts.

Portugālē Dekrētā-likumā Nr. 177/92, ar kuru tiek noteikti nosacījumi ārzemēs radušos medicīnas izdevumu atlīdzināšanai, nav skaidri noteikts, ka tiek atmaksāti citā dalībvalstī radušies medicīniskie izdevumi, izņemot gadījumus, kas noteikti Regulā Nr. 1408/71, vai atbilstoši Portugāles iestāžu piedāvātajai interpretācijai, šo medicīnisko izdevumu, kas nav slimnīcas izdevumi, atmaksāšana ir pakļauta nosacījumam par iepriekšēju autorizāciju ar ierobežojošiem nosacījumiem.

(1) Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 149, 05.07.1971., 2. lpp.).

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/31

Pirmās instances tiesas 2009. gada 9. jūlija spriedums — JSC Kirovo-Chepetsky Khimichesky Kombinat/Padome

(Lieta T-348/05 INTP)

(Tiesvedība - Sprieduma interpretācija)

2009/C 205/54

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: JSC Kirovo-Chepetsky Khimichesky Kombinat, Kirovo-Chepetsk (Krievija) (pārstāvis — B. Evtimov, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — J.-P. Hix, kam palīdz G. Berrisch, advokāts)

Persona, kas iestājusies lietā, lai atbalstītu atbildētājas prasījumus: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — K. Talabér-Ritz un H. van Vliet)

Priekšmets

Lūgums interpretēt Pirmās instances tiesas 2008. gada 10. septembra spriedumu lietā T-348/05

Rezolutīvā daļa:

Pirmās instances tiesas 2008. gada 10. septembra sprieduma lietā T-348/05 JSC Kirovo-Chepetsky Khimichesky Kombinat/Padome rezolutīvās daļas 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka Padomes 2005. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 945/2005, ar kuru pēc starpposma pārskatīšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 3. punktu groza Regulu (EK) Nr. 658/2002, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu attiecībā uz Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importu, un Regulu (EK) Nr. 132/2001, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu attiecībā uz, inter alia, Ukrainas izcelsmes amonija nitrāta importu, tiktāl, ciktāl šī regula attiecas uz JSC Kirovo-Chepetsky Khimichesky Kombinat, ir atcelta;

2)	JSC Kirovo-Chepetsky Khimichesky Kombinat, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Kopienu Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas;

3)	šī sprieduma oriģināls tiek pievienots interpretētā sprieduma oriģinālam, kura malā ir izdarāma atzīme par šo spriedumu.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/31

Pirmās instances tiesas 2009. gada 10. jūlija spriedums — Itālija/Komisija

(Lieta T-373/05) (1)

(ELVGF - Garantiju nodaļa - Izdevumi, kas ir izslēgti no Kopienas finansējuma - Jēltabaka - Pienākums norādīt pamatojumu - Regulas (EK) Nr. 1258/1999 7. panta 4. punkts)

2009/C 205/55

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Itālijas Republika (pārstāvis — G. Aiello, avvocato dello Stato)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — C. Cattabriga un L. Visaggio)

Priekšmets

Lūgums daļēji atcelt Komisijas 2005. gada 20. jūlija Lēmumu 2005/579/EK, ar ko no Kopienas finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu (OV L 199, 84. lpp.), tiktāl, ciktāl ar to izslēdz atsevišķus Itālijas Republikai radušos izdevumus jēltabakas nozarē

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Itālijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 296, 26.11.2005.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/32

Pirmās instances tiesas 2009. gada 9. jūlija spriedums — Peugeot un Peugeot Nederland/Komisija

(Lieta T-450/05) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Automašīnu izplatīšana - Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums - Paralēla eksporta no Nīderlandes ierobežojums - Koncesionāru atlīdzības sistēma un spiediens uz tiem - Vienošanās ar pret konkurenci vērstu mērķi - Naudas sodi - Pārkāpuma smagums un ilgums)

2009/C 205/56

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Automobiles Peugeot SA, Parīze (Francija), un Peugeot Nederland NV, Utrehta (Nīderlande) (pārstāvji — O. d’Ormesson un N. Zacharie, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — sākotnēji A. Bouquet, F. Arbault un A. Whelan, vēlāk A. Bouquet un M. Kellerbauer)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2005. gada 5. oktobra Lēmumu C(2005)3683 galīgā redakcijā par [EK līguma] 81. panta piemērošanas procedūru (lietas F-2/36.623/36.820/37.275 — SEP u.c./Automobiles Peugeot SA) un, pakārtoti, samazināt ar minēto lēmumu prasītajām uzliktā naudas soda apmēru

Rezolutīvā daļa:

naudas soda, kas Automobiles Peugeot SA un Peugeot Nederland NV ir uzlikts ar Komisijas 2005. gada 5. oktobra Lēmuma C(2005)3683 galīgā redakcijā par [EK līguma] 81. panta piemērošanas procedūru (lietas F-2/36.623/36.820/37.275 — SEP u.c./Automobiles Peugeot SA) 3. punktu, apmērs ir noteikts 44,55 miljonu EUR apmerā;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	Automobiles Peugeot un Peugeot Nederland sedz deviņas desmitdaļas savu, kā arī atlīdzina deviņas desmitdaļas Eiropas Kopienu Komisijas tiesāšanās izdevumu;

4)	Eiropas Kopienu Komisija sedz vienu desmitdaļu savu, kā arī atlīdzina vienu desmitdaļu Automobiles Peugeot un Peugeot Nederland tiesāšanās izdevumu.

(1) OV C 74, 25.3.2006.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/32

Pirmās instances tiesas 2009. gada 8. jūlija spriedums — Zenab/Komisija

(Lieta T-33/06) (1)

(Kopienu finansiāls atbalsts - Eiropas audiovizuālo darbu (MEDIA Plus) attīstības, izplatīšanas un veicināšanas rosināšanas programma - Uzaicinājums iesniegt piedāvājumus - Piedāvājuma noraidījums - Komisijai piekrītošās kompetences iespējami nelikumīga deleģēšana - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Pienākums norādīt pamatojumu - Piekļuve dokumentiem - Prasība atcelt tiesību aktu un atlīdzināt zaudējumus)

2009/C 205/57

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Zenab SPRL, Brisele (Beļģija) (pārstāvji — J. Windey un P. De Bandt, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J.-P. Keppenne un L. Pignataro-Nolin)

Priekšmets

Pirmkārt, Komisijas 2005. gada 9. novembra Lēmuma Nr. 648599 atcelšana un, otrkārt, Eiropas Kopienas ārpuslīgumiskās atbildības konstatēšana un piespriešana Komisijai maksāt prasītājam summu EUR 37 807 kā atlīdzību par izdevumiem, kas radušies uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus ietvaros, morālā kaitējuma atlīdzību reputācijas aizskāruma dēļ un atlīdzību par mantisko zaudējumu, kas radies projekta Euro VOD izpildes nokavējuma rezultātā, kā arī nozīmēt ekspertu šo zaudējumu novērtēšanai.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Zenab SPRL atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 74, 25.03.2006.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/33

Pirmās instances tiesas 2009. gada 8. jūlija spriedums — DSV Road/Komisija

(Lieta T-219/07) (1)

(Muitas savienība - Diskešu imports no Taizemes - Ievedmuitas nodokļa vēlāka piedziņa - Lūgums piemērot ievedmuitas nodokļa atlaišanu - Regulas (EK) Nr. 2913/92 220. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 239. pants)

2009/C 205/58

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: DSV Road NV, Puurs (Beļģija) (pārstāvji — A. Poelmans, A. Calewaert un R. de Wit, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Konstantinidis un S. Schønberg, pārstāvji, kam palīdz F. Tuytschaever, advokāts)

Priekšmets

Komisijas 2007. gada 24. aprīļa lēmuma, ar kuru Beļģijas iestādēm norādīts, ka ir pieļaujams ievedmuitas nodokli par disketēm no Taizemes iegrāmatot vēlāk un to nedrīkst atlaist (Dok. Nr. REC 05/02), atcelšana.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	DSV Road NV atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 211, 08.09.2007.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/33

Pirmās instances tiesas 2009. gada 8. jūlija spriedums — Laboratorios Del Dr. Esteve/ITSB — Ester C (“ESTER-E”)

(Lieta T-230/07) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “ESTER-E” reģistrācijas pieteikums - Kopienas agrāka grafiska preču zīme “ESTEVE” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

2009/C 205/59

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Laboratorios Del Dr. Esteve, SA, Barselona (Spānija) (pārstāvis — K. Manhaeve, avocat)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — A. Folliard-Monguiral)

Cita procesa Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: The Ester C Company, Prescott (Arizona, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji — sākotnēji R. Bird, solicitor, pēc tam H. Wistam, avocat)

Priekšmets

Prasība, kas celta par ITSB Apelāciju otrās padomes 2007. gada 17. aprīļa lēmumu (lieta R 737/2006-2) par iebildumu procesu starp Laboratorios Del Dr. Esteve, SA un The Ester C Company.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Laboratorios Del Dr. Esteve, SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 199, 25.08.2007.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/33

Pirmās instances tiesas 2009. gada 9. jūlija spriedums — Ristic u.c./Komisija

(Lieta T-238/07) (1)

(Veterinārās pārbaudes - Aizsargpasākumi - Lēmums 2007/362/EK - Prasība atcelt tiesību aktu - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas - Prasība par zaudējumu atlīdzību - Samērīguma princips - Tiesiskās paļāvības aizsardzības princips - Rūpības pienākums - Īpašumtiesības un tiesības veikt saimniecisko darbību)

2009/C 205/60

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Ristic AG, Burgthann (Vācija); Piratic Meeresfrüchte Import GmbH, Burgthann (Vācija); Prime Catch Seafood GmbH, Burgthann (Vācija); un Rainbow Export Processing, SA (pārstāvis — H. Schmidt, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — F. Erlbacher un A. Szmytkowska)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība atcelt Komisijas 2007. gada 16. maija Lēmumu 2007/362/EK, ar ko groza Lēmumu 2004/432/EK par trešo valstu iesniegto atliekvielu uzraudzības plānu apstiprināšanu saskaņā ar Padomes Direktīvu 96/23/EK (OV L 138, 18. lpp.), un, otrkārt, prasība atlīdzināt zaudējumus

Rezolutīvā daļa:

1)	tiesvedību lietā par prasību atcelt tiesību aktu izbeigt;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	Ristic AG, Piratic Meeresfrüchte Import GmbH, Prime Catch Seafood GmbH, un Rainbow Export Processing, SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus, to skaitā tos, kas saistīti ar pagaidu noregulējuma tiesvedību.

(1) OV C 211, 08.09.2007.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/34

Pirmās instances tiesas 2009. gada 8. jūlija spriedums — Mars/ITSB — Ludwig Schokolade (šokolādes batoniņa forma)

(Lieta T-28/08) (1)

(Kopienas preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Kopienas trīsdimensiju preču zīme - Šokolādes batoniņa forma - Absolūts atteikuma pamatojums - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Izmantošanas rezultātā iegūtās atšķirtspējas neesamība - Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punkts (tagad Regulas Nr. 207/2009 7. panta 3. punkts) - Tiesības tikt uzklausītam - Regulas Nr. 40/94 73. un 74. pants (tagad Regulas Nr. 207/2009 75. un 76. pants))

2009/C 205/61

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Mars, Inc., McLean (Virginie, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji — A. Bryson, barrister, un G. Mills, solicitor)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — P. Bullock)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: Ludwig Schokolade GmbH & Co. KG, Bergisch Gladbach (Vācija) (pārstāvji — M. Knitter un R. Jacobs, advokāti)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2007. gada 23. oktobra lēmumu lietā R 1325/2006-2 saistībā ar spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Ludwig Schokolade GmbH & Co. KG un Mars, Inc.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Mars, Inc. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 92, 12.04.2008.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/34

Pirmās instances tiesas 2009. gada 8. jūlija spriedums — Promat/ITSB — Prosima Comercial (“PROSIMA PROSIMA COMERCIAL S.A.”)

(Lieta T-71/08) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “PROSIMA PROSIMA COMERCIAL S.A.” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts vārdiska preču zīme “PROMINA” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespēja - Preču līdzības neesamība - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

2009/C 205/62

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Promat GmbH, Ratingena (Vācija) (pārstāvji — sākotnēji S. Beckmann, pēc tam H. Alt, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — sākotnēji A. Poch, pēc tam G. Schneider)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: Prosima Comercial, SA, Barselona (Spānija)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2007. gada 27. novembra lēmumu lietā R 574/2007-2 saistībā ar iebildumu procesu starp Promat GmbH un Prosima Comercial, SA

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Promat GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 92, 12.04.2008.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/35

Pirmās instances tiesas 2009. gada 8. jūlija spriedums — Komisija/Atlantic Energy

(Lieta T-182/08) (1)

(Šķīrējtiesas klauzula - Līgums par Kopienas finanšu palīdzību, kas noslēgts īpašas programmas ietvaros enerģijas, kas nav atomenerģija, jomā - Līguma neizpilde - Avansa atmaksa - Likumā noteikta kompensācija - Aizmuguriska lietas izskatīšana)

2009/C 205/63

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — sākotnēji A.-M. Rouchaud-Joët un S. Lejeune, pēc tam A.-M. Rouchaud-Joët un F. Mirza, pārstāvji, kam palīdz M. Jarvis, barrister)

Atbildētājs: Atlantic Energy Ltd, Truro, Cornouailles (Apvienotā Karaliste)

Priekšmets

Komisijas prasība saskaņā ar EKL 238. pantu, ar ko tiek lūgts piespriest atbildētājam atmaksāt avansa maksājumu, kuru Eiropas Kopiena ir samaksājusi, kā arī nokavējuma procentus, līguma BU 183/95 UK/AT ietvaros.

Rezolutīvā daļa:

Atlantic Energy Ltd atmaksā Eiropas Kopienu Komisijai EUR 226 010, kuriem pieskaitīti līguma BU 183/95 UK/AT Vispārējo noteikumu 23.1. punktā paredzētie procenti, par laika posmu, pirmkārt, no 1996. gada 1. jūnija līdz 2002. gada 28. februārim, un, otrkārt, no 2002. gada 16. jūlija līdz 2008. gada 31. maijam, no kuras tiek atskaitīti EUR 3 610,53, jo šai gala summai jau tika pieskaitīti procenti, kas ir noteikti iepriekš minēto Vispārējo noteikumu 23.1. punktā, sākot no 2008. gada 1. jūnija un līdz pilnīgai parāda samaksai;

2)	Atlantic Energy atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 171, 05.07.2008.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/35

Pirmās instances tiesas 2009. gada 8. jūlija spriedums — Mineralbrunnen Rhön-Sprudel Egon Schindel/ITSB (“ALASKA”)

(Lieta T-225/08) (1)

(Kopienas preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Kopienas grafiska preču zīme “ALASKA” - Absolūts atteikuma pamatojums - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad — Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts))

2009/C 205/64

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Mineralbrunnen Rhön-Sprudel Egon Schindel GmbH, Ebersburg (Vācija) (pārstāvis — P. Wadenbach, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — G. Schneider)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: Schwarzbräu GmbH, Zusmarshausen (Vācija) (pārstāvis — L. Schlarmann, advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2008. gada 8. aprīļa lēmumu R 877/2004-4 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Mineralbrunnen Rhön-Sprudel Egon Schindel GmbH un Schwarzbräu GmbH

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Rhön-Sprudel Egon Schindel GmbH sedz savus, kā arī atlīdzina Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) tiesāšanās izdevumus;

3)	Schwarzbräu GmbH sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 223, 30.8.2008.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/36

Pirmās instances tiesas 2009. gada 8. jūlija spriedums — Mineralbrunnen Rhön-Sprudel Egon Schindel/ITSB — Schwarzbräu (“Alaska”)

(Lieta T-226/08) (1)

(Kopienas preču zīme - Atzīšanas par spēkā neesošu process - Kopienas vārdiska preču zīme “Alaska” - Absolūts atteikuma pamatojums - Aprakstoša rakstura neesamība - Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad — Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts))

2009/C 205/65

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Mineralbrunnen Rhön-Sprudel Egon Schindel GmbH, Ebersburg (Vācija) (pārstāvis — P. Wadenbach, avocat)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — G. Schneider)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: Schwarzbräu GmbH, Zusmarshausen (Vācija) (pārstāvis — L. Schlarmann, avocat)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2008. gada 8. aprīļa lēmumu lietā R 1124/2004-4 attiecībā uz atzīšanas par spēkā neesošu procesu starp Mineralbrunnen Rhön-Sprudel Egon Schindel GmbH un Schwarzbräu GmbH

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Rhön-Sprudel Egon Schindel GmbH sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) tiesāšanās izdevumus;

3)	Schwarzbräu GmbH sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 223, 30.08.2008.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/36

Pirmās instances tiesas 2009. gada 8. jūlija spriedums — Procter & Gamble/ITSB — Laboratorios Alcala Farma (“oli”)

(Lieta T-240/08) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “oli” reģistrācijas pieteikums - Agrākas Kopienas vārdiskas preču zīmes “OLAY” - Absolūts atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

2009/C 205/66

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: The Procter & Gamble Company, Cincinati, Ohaijo [Cincinnati, Ohio] (Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji — T. Scourfield, N. Beckett, solicitors, un A. Speck, barrister)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — A. Folliard-Monguiral)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Laboratorios Alcala Farma SL, Madride (Spānija)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2008. gada 2. aprīļa lēmumu lietā R 1481/2007-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp The Procter & Gamble Company un Laboratorios Alcala Farma SL

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	The Procter & Gamble Company atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 209,15.08.2008.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/37

Pirmās instances tiesas 2009. gada 9. jūlija spriedums — Melli Bank/Padome

(Apvienotās lietas T-246/08 un T-332/08) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Pret Irānas Islāma republiku ar mērķi novērst kodolieroču izplatīšanu pieņemtie ierobežojošie pasākumi - Līdzekļu iesaldēšana - Prasība atcelt tiesību aktu - Pārbaude tiesā - Samērīgums - Vienlīdzīga attieksme - Pienākums norādīt pamatojumu - Iebilde par prettiesiskumu - Regulas (EK) Nr. 423/2007 7. panta 2. punkta d) apakšpunkts)

2009/C 205/67

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Melli Bank plc, Londona (Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — sākotnēji R. Gordon, QC, J. Stratford un M. Hoskins, barristers, R. Gwynne un T. Din, solicitors, pēc tam D. Anderson, QC, M. Hoskins, S. Gadhia, D. Murray un M. Din, solicitors)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — M. Bishop un E. Finnegan)

Personas, kas iestājušās lietā, atbalstot atbildētāju: Francijas Republika (pārstāvji: G. de Bergues, E. Belliard un L. Butel), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji: V. Jackson, kam palīdz S. Lee, barrister) un Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji: S. Boelaert un P. Aalto)

Priekšmets

Prasība lietās T-246/08 un T-332/08 atcelt Padomes 2008. gada 23. jūnija Lēmuma 2008/45/EK, ar ko īsteno 7. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 423/2007 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV L 163, 29. lpp.), pielikuma B tabulas 4. punktu, ciktāl tas attiecas uz Melli Bank plc, un lietā T-332/08 — vajadzības gadījumā atzīt, ka Padomes 2007. gada 19. aprīļa Regulas (EK) Nr. 423/2007 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV L 103, 1. lpp.) 7. panta 2. punkta d) apakšpunkts nav piemērojams

Rezolutīvā daļa:

1)	prasības noraidīt;

2)	Melli Bank plc papildus saviem tiesāšanās izdevumiem atlīdzina Eiropas Savienības Padomes atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ieskaitot ar pagaidu noregulējuma tiesvedībām saistītos;

3)	Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, Francijas Republika un Eiropas Kopienu Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus, ieskaitot ar pagaidu noregulējuma tiesvedībām saistītos, pašas.

(1) OV C 197, 02.08.2008.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/37

Pirmās instances tiesas 2009. gada 9. jūlija spriedums — Biotronik/ITSB (“BioMonitor”)

(Lieta T-257/08) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas vārdiskas preču zīmes “BioMonitor” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamatojums - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts))

2009/C 205/68

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Biotronik GmbH & Co. KG, Berlīne (Vācija) (pārstāvji — sākotnēji U. Sander un R. Böhm, pēc tam R. Böhm, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — S. Schäffner)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2008. gada 24. aprīļa lēmumu lietā R 466/2007-4 attiecībā uz pieteikumu reģistrēt vārdisku apzīmējumu “BioMonitor” kā Kopienas preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Biotronik GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 223, 30.08.2008.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/37

Pirmās instances tiesas 2009. gada 30. jūnija rīkojums — Impala/Komisija

(Lieta T-464/04) (1)

(Konkurence - Koncentrācija - Sony BMG kopuzņēmums - Strīda priekšmeta izzušana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

2009/C 205/69

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Independent Music Publishers and Labels Association (Impala, starptautiska apvienība), Brisele (Beļģija) (pārstāvji — S. Crosby un J. Golding, solicitors, un I. Wekstein, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — X. Lewis un K. Mojzesowicz)

Personas, kas iestājušās lietā, atbalstot atbildētāju: Bertelsmann AG, Gīterslo (Vācija) (pārstāvji P. Chappatte un J. Boyce, solicitors), Sony BMG Music Entertainment BV, Vjanena (Nīderlande) un Sony Corporation of America, Ņujorka (Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji — N. Levy, barrister, R. Snelders un T. Graf, avocats)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2004. gada 19. jūlija Lēmumu 2005/188/EK, ar kuru koncentrācija atzīta par saderīgu ar kopējo tirgu un EEZ līguma darbību (lieta Nr. COMP/M.3333 — Sony/BMG) (OV 2005, L 62, 30. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību;

2)	katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats gan Pirmās instances tiesā, gan Tiesā.

(1) OV C 6, 08.01.2005.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/38

Pirmās instances tiesas 2009. gada 26. jūnija rīkojums — Marcuccio/Komisija

(Lieta T-114/08 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Ierēdņi - Saprātīgs termiņš prasības par zaudējumu atlīdzību iesniegšanai - Nokavējums - Apelācijas sūdzība, kas daļēji ir acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami nepamatota)

2009/C 205/70

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Luigi Marcuccio, Tricase (Itālija) (pārstāvis — G. Cipressa, advokāts)

Pretējā puse procesā: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Currall un C. Berardis-Kayser, pārstāvji, kam palīdz A. Dal Ferro, advokāts)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2007. gada 14. decembra rīkojumu lietā F-21/07 Marcuccio/Komisija (Krājumā vēl nav publicēts), ar kuru tiek lūgts šo rīkojumu atcelt.

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Luigi Marcuccio sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina tos, kas šajā instancē radušies Eiropas Kopienu Komisijai.

(1) OV C 107, 26.04.2008.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/38

Pirmās instances tiesas 2009. gada 30. jūnija rīkojums — Securvita/ITSB (“Natur-Aktien-Index”)

(Lieta T-285/08) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas vārdiskas preču zīmes “Natur-Aktien-Index” reģistrācijas pieteikums - Relatīvs atteikuma pamatojums - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad — Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Lūgums veikt grozījumus - Acīmredzama nepieņemamība)

2009/C 205/71

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Securvita — Gesellschaft zur Entwicklung alternativer Versicherungskonzepte mbH, Hamburga (Vācija) (pārstāvji — M. van Eendenburg, C. Uhlig un J. Nabert, avocats)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — S. Schäffner)

Priekšmets

Prasība, kas celta par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2008. gada 26. maija lēmumu (lieta R 525/2007-4) par pieteikumu reģistrēt vārdisku apzīmējumu “Natur-Aktien-Index” kā Kopienas preču zīmi.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu;

2)	Securvita — Gesellschaft zur Entwicklung alternativer Versicherungskonzepte mbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 247, 27.9.2008.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/39

Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 2009. gada 2. jūlija rīkojums — Insula/Komisija

(Lieta T-246/09 R)

(Pagaidu noregulējums - Parādzīmes - Pieteikums par izpildes apturēšanu - Formas prasību neievērošana - Nepieņemamība)

2009/C 205/72

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Conseil scientifique international pour le développement des îles (Insula), Parīze (Francija) (pārstāvji — P. Marsal un J.-D. Simonet, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Priekšmets

Pieteikums par izpildes apturēšanu saistībā ar divām parādzīmēm, ar kurām noteikts pienākums atmaksāt naudas summas, kas izmaksātas prasītājai saistībā ar subsīdiju līgumiem.

Rezolutīvā daļa:

1)	pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt;

2)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/39

Prasība, kas celta 2009. gada 19. maijā — Balfe u.c./Parlaments

(Lieta T-219/09)

2009/C 205/73

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Richard Balfe, Newmarket (Apvienotā Karaliste), C, Milāna (Itālija), C, Madride (Spānija), C, Lancashire (Apvienotā Karaliste), C, Gnobkummerfeld (Vācija), C, Longré (Francija), C, Saint-Martin de Crau (Francija), C, Bregenz (Austrija), C, West Yorkshire (Apvienotā Karaliste), C, Marseļa (Francija), C, Rudsebheim (Vācija), C, Devon (Apvienotā Karaliste), C, Barselona (Spānija), C, Parīze (Francija), C, Wexford (Īrija), C, Bozen (Itālija), C, Madride, C, Porto (Portugāle), C, Iaf Nennhau (Apvienotā Karaliste), C, Milāna, C, Limonest (Francija), C, Colares-Sintra (Portugāle), C, Benfica do Ribatejo (Portugāle), C, Saint-Étienne, (Francija), C, Cournon-d’Auvergne (Francija), C, Lutterworth Leics (Apvienotā Karaliste), C, Cumbria (Apvienotā Karaliste), C, Oxfordshire (Apvienotā Karaliste), C, Bratislava (Slovākija), C (Polija), C, Varšava (Polija), C, Radom (Polija), C, Boulogne-Billancourt (Francja), C, Helsinki (Somija), C, Liona (Francija), C, Atēnas (Grieķija), C, Funchal (Portugāle), C, Londona (Apvienotā Karaliste), C, Le Val-d’Ajol (Francija), C, Tallina (Igaunija), C, Glāzgova (Apvienotā Karaliste), C, Riom (Francija), C, Hampshire (Apvienotā Karaliste), C, Coventry (Apvienotā Karaliste), C, Helsinki, C Krakova (Polija), C, Pampelune (Spānija), C, Skotija (Apvienotā Karaliste), C, Lisabona (Portugāle), C, Lisabona, C, Parīze, C, Budapešta (Ungārija), C, Maia (Portugāle), C, Bielsko-Biała (Polija), C, Wetherby (Apvienotā Karaliste), C, La Possession (Francija), C, Cornwall (Apvienotā Karaliste), C, Epernay (Francija), C, Bolton (Apvienotā Karaliste), C, Kępno (Polija), C, Amsterdama (Nīderlande), C, Palermo (Itālija), C, Kenta (Apvienotā Karaliste), C, Bedforshire (Apvienotā Karaliste), C, Varšava, Fonds de pension-députés au Parlement européen, Luksemburga (Luxemburga) (pārstāvji: S. Orlandi, A. Coolen, J.-N. Louis un E. Marchal, avocats)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt Parlamenta Prezidija 2009. gada 9. marta un 3. aprīļa lēmumus, ar kuriem izdara grozījumus Eiropas Parlamenta deputātu papildu brīvprātīgajā pensiju shēmā;

—	piespriest Parlamentam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītāji lūdz atcelt Eiropas Parlamenta Prezidija 2009. gada 9. marta un 3. aprīļa lēmumus, ar kuriem izdara grozījumus Eiropas Parlamenta deputātu papildu (brīvprātīgajā) pensiju shēmā, kas ietverta Noteikumu par Eiropas Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām VIII pielikumā. Grozījumi būtībā attiecas uz iespēju priekšlaicīgu pensionēties, sasniedzot 50 gadu vecumu, un iespēju saņemt pensiju kapitāla formā, kā arī pensijas vecuma paaugstināšanu no 60 uz 63 gadiem.

Savas prasības pamatojumam prasītāji izvirza četrus pamatus par:

—	Parlamenta kompetences viepusēji grozīt līguma noteikumus par pievienošanos papildu brīvprātīgajai pensiju shēmai neesamību;

—	iegūto tiesību, kā arī vienlīdzīgas attieksmes, samērīguma un tiesiskās drošības principu pārkāpumu, tostarp, neievērojot skaidros Eiropas Parlamenta deputātu Nolikuma noteikumus un neparedzot nekādus pārejas pasākumus;

—	apstrīdēto aktu pamatojumā ietvertajām iemeslu un motīvu kļūdām attiecībā gan uz šīs īpašās papildu un fakultatīvās pensiju shēmas tiesisko režīmu, gan uz pensiju fonda pārvaldību un finansiālo stāvokli;

—	labticības principa pārkāpumu un voluntāru klauzulu, ar kurām vienpusēji un ar atpakaļejošu spēku tiek mainīti saistību noteikumi un netiek paredzēta atlīdzība, spēkā neesamību.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/40

Prasība, kas celta 2009. gada 5. jūnijā — CEVA/Komisija

(Lieta T-224/09)

2009/C 205/74

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Centre d’étude et de valorisation des algues SA (CEVA), Pleubian (Francija) (pārstāvis — J.-M. Peyrical, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	primāri, atzīt, ka Komisijas un CEVA starpā nepastāv līgumattiecības un tādēļ

—	atcelt Eiropas Komisijas 2009. gada 6. aprīļa izpildes rīkojumu Nr. 3230900440,

—	pakārtoti, atzīt, ka Eiropas Komisijas 2009. gada 6. aprīļa izpildes rīkojumam Nr. 3230900440 nav pamatojuma;

—	atzīt, ka pastāv Komisijas nepamatotas iedzīvošanās risks gadījumā, ja CEVA būtu jāatlīdzina EUR 179 896, ietverot nokavējuma procentus;

—	tādēļ, atcelt Eiropas Komisijas 2009. gada 6. aprīļa izpildes rīkojumu Nr. 3230900440.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītāja lūdz atcelt izpildes rīkojumu, ar kuru Komisija prasa pilnā apmērā atmaksāt avansa maksājumus, kas prasītājai izmaksāti līguma PROTOP Nr. EVK3-CT-2002-30004 par tehnoloģiju izpēti un attīstību ietvaros.

Savas prasības atbalstam prasītāja izvirza trīs pamatus, kas saistīti ar:

—	izpildes rīkojuma nepieņemamību, jo prasītājs un Komisijas starpā nav līgumattiecību;

—	nepietiekamu pamatojumu tiktāl, ciktāl Komisija ir pamatojusies uz līgumattiecību iespējamu pārkāpumu, ko izdarījis prasītājs, šī apgalvojuma pamatojumam nenorādot nekādus faktus vai tiesību normas;

—	nepamatotas iedzīvošanās aizlieguma principa pārkāpumu, jo Komisijas pieprasītās visas summas atmaksas rezultātā tā nepamatoti iedzīvotos, tādēļ, ka tās rīcībā paliktu visi prasītāja veiktie darbi un pētījumi, par kuru veikšanu tas nebūtu saņēmis samaksu.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/40

Prasība, kas celta 2009. gada 12. jūnijā — Access Info Europe/Padome

(Lieta T-233/09)

2009/C 205/75

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Access Info Europe, Madride (Spānija) (pārstāvji — O. Brouwer un J. Blockx, lawyers)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus atbilstoši Pirmās instances tiesas Reglamenta 87. pantam, tostarp visu personu, kas iestājušās lietā, tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja lūdz atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1049/2001 (1), atcelt Padomes lēmumu atteikt pilnu piekļuvi dokumentam Nr. 16338/08, Padomes Ģenerālsekretariāta piezīmei Informācijas darba grupai par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem. Tiek apgalvots, ka Padome ir nodrošinājusi prasītājas piekļuvi vienīgi šī dokumenta rediģētajai redakcijai, no kuras ir izslēgtas daļas, kas ļautu identificēt delegācijas, kuras ir izdarījušas priekšlikumus grozījumiem.

Prasītāja norāda, ka apstrīdētais lēmums ir jāatceļ šādu iemeslu dēļ:

Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka

(a)	neparādot, kā delegāciju nosaukumu publiskošana varētu nopietni kaitēt iestādes lēmumu pieņemšanas procedūrai,

(b)	nepamatojot ne risku, ka delegācijas pārtrauks izteikt savu viedokli rakstveidā, ne arī kā tas nopietni kaitētu iestādes lēmumu pieņemšanas procedūrai; un

(c)	neņemot vērā sabiedrības prioritārās intereses, lai tiktu publiskotas valstu delegāciju identitātes,

Padome ir pārkāpusi Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 3. punkta pirmo daļu.

Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka Padome neesot izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu, kas ir prasīts EKL 253. pantā un Regulas (EK) Nr. 1049/2001 7. panta 1. punktā un 8. panta 1. punktā.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.).

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/41

Prasība, kas celta 2009. gada 16. jūnijā — Nikolaou/Revīzijas palāta

(Lieta T-241/09)

2009/C 205/76

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Kalliopi Nikolaou, Atēnas (Grieķija) (pārstāvis — V. Christianos)

Atbildētāja: Revīzijas palāta

Prasītājas prasījumi:

—

piespriest Revīzijas palātai atlīdzināt K. Nikolaou nodarīto morālo kaitējumu, veicot šādas darbības:

—	nosūtīt oficiālu paziņojumu — saskaņojot tā saturu ar K. Nikolaou un nosūtot to arī viņai — visām Kopienu iestādēm un it īpaši Eiropas Parlamentam un Komisijai, kā arī citām Kopienu iestādēm un struktūrām, norādot, ka ir atsauktas pret K. Nikolaou izvirzītās apsūdzības;

—

publicēt oficiālus paziņojumus Luksemburgas, Vācijas, Grieķijas, Francijas, Spānijas un Beļģijas laikrakstos, kuros attiecībā uz K. Nikolaou bija publicēti negatīvi komentāri, kuru avots bija Revīzijas palāta, kā arī laikrakstā “European Voice”, norādot, ka ir atsauktas pret K. Nikolaou izvirzītās apsūdzības;

—

pakārtoti, gadījumā, ja Revīzijas palāta neatjaunotu K. Nikolaou publisko tēlu, veicot iepriekš minētās darbības, piespriest tai samaksāt K. Nikolaou simts tūkstošus euro (EUR 100 000) kā atlīdzību par tai nodarīto morālo kaitējumu, pieskaitot procentus, sākot no 2009. gada 14. aprīļa, kas ir datums, kurā tai tika nosūtīts “Request for compensation”, līdz faktiskai samaksai; K. Nikolaou apņemas šo summu izlietot iepriekš minēto paziņojumu un publikāciju veikšanai;

—

piespriest Revīzijas palātai samaksāt K. Nikolaou četrdesmit tūkstošus euro (EUR 40 000) kā atlīdzību par morālo kaitējumu, kas tai nodarīts, uzsākot tiesvedību Luksemburgas tiesu iestādēs, pieskaitot šai summai procentus, sākot no 2009. gada 14. aprīļa, kas ir datums, kurā tai tika nosūtīts “Request for compensation”, līdz faktiskai samaksai;

—

piespriest Revīzijas palātai samaksāt K. Nikolaou piecdesmit septiņus tūkstošus septiņsimt septiņdesmit vienu euro un četrdesmit centus (EUR 57 771,40) kā atlīdzību par materiālajiem zaudējumiem, kas tai nodarīti, uzsākot tiesvedību Luksemburgas tiesu iestādēs un it īpaši Juge d’instruction un Tribunal d’arrondissement de Luxembourg, kas ietver advokātam Hosa [Hoss] kungam maksājamo atlīdzību par prasītājas pārstāvēšanu abās iepriekš minētajās tiesu iestādēs, un četrus tūkstošus euro (EUR 4 000) par prasītājas transporta izdevumiem Luksemburgā, lai nokļūtu iepriekš minētajās tiesu iestādēs, t.i., vienu tūkstoti piecsimt euro (EUR 1 500) par ierašanos Juge d’instruction un divus tūkstošus piecus simtus euro (EUR 2 500) par ierašanos Tribunal d’arrondissement de Luxembourg, pieskaitot visām šīm summām procentus, sākot no 2009. gada 14. aprīļa, kas ir datums, kurā Revīzijas palātai tika nosūtīts “Request for compensation”, līdz faktiskai samaksai;

—	piespriest Revīzijas palātai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja apgalvo, ka Revīzijas palāta ir acīmredzami pārkāpusi gan speciālās tiesību normas, kurās paredzētas privātpersonu tiesības, gan pamattiesības, kas tai jāievēro savu pilnvaru īstenošanā.

Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka Revīzijas palāta ir acīmredzami pārkāpusi Regulas (EK) Nr. 45/2001 (1) 4. pantu, Revīzijas palātas Lēmuma 99/50 2. pantu un nav izpildījusi savu pienākumu sniegt palīdzību, jo tā ir pieļāvusi, ka pret K. Nikolaou izvirzītās apsūdzības pirms oficiālās izmeklēšanas nonāk trešo personu rīcībā. Prasītāja uzskata, ka Revīzijas palāta nav veikusi nekādus pasākumus, lai šī noplūde nenotiktu un turklāt vēlāk nekad tā arī nav atkārtoti pārbaudījusi šīs apsūdzības un tās atsaukusi, kā rezultātā prasītājai ir nodarīts būtisks morālais kaitējums.

Otrkārt, Revīzijas palāta, veicot sākotnējo izmeklēšanu pret prasītāju, ir acīmredzami pārkāpusi Lēmuma 99/50 2. un 4. pantu, prasītājas tiesības uz aizstāvību un izmeklēšanas objektivitātes principu apvienojumā ar labas pārvaldības principu. Šīs rīcības rezultātā prasītājai ir nodarīts morālais kaitējums, kā arī ievērojami materiālie zaudējumi, jo, pamatojoties uz izmeklēšanā iegūto informāciju, prasītājas lieta tika nosūtīta Luksemburgas tiesu iestādēm un tai bija jāsedz ievērojami izdevumi.

Treškārt, Revīzijas palāta ir acīmredzami pārkāpusi pienākumu sniegt palīdzību un labas pārvaldības principu, jo nav nosūtījusi Luksemburgas tiesu iestādēm tās rīcībā esošo informāciju, kurai bija izšķiroša nozīme, lai atspēkotu pret prasītāju izvirzītās apsūdzības. Prasītāja arī norāda, ka šī informācija bija saistīta ar Revīzijas palātas personāla atvaļinājumiem un, ja šī informācija būtu bijusi nosūtīta, prasītājas lieta netiktu nodota izmeklēšanas iestādēm un Luksemburgas krimināltiesai un tiktu atjaunots tās gods un reputācija.

Ceturtkārt, prasītāja norāda, ka, nolemjot nosūtīt prasītājas lietu tiesu iestādēm, Revīzijas palāta ir acīmredzami pārkāpusi objektivitātes un labas pārvaldības principu. Šī rīcība prasītājai ir nodarījusi vēl lielāku morālo kaitējumu.

Piektkārt, prasītāja apgalvo, ka Revīzijas palāta ir acīmredzami pārkāpusi pienākumu sniegt palīdzību, nepieņemdama oficiālu lēmumu par pret prasītāju izvirzīto apsūdzību atsaukšanu un pēc šīs attaisnošanas neatjaunojot tās labo slavu. Šādas bezdarbības rezultātā saglabājās šaubas par K. Nikolaou nevainīgumu un tai tika nodarīts papildu morālais kaitējums.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV 2001, L 8, 1. lpp.).

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/42

Prasība, kas celta 2009. gada 24. jūnijā — Schräder/KAŠB — Hansson (“Lemon Symphony”)

(Lieta T-242/09)

2009/C 205/77

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Ralf Schräder, Lüdinghausen (Vācija) (pārstāvji — T. Leidereiter un W.-A. Schmidt, Rechtsanwälte)

Atbildētājs: Kopienas Augu šķirņu birojs

Otrs procesa KAŠB Apelācijas padomē dalībnieks: Jørn Hansson, Søndersø (Dānija)

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt atbildētāja Apelācijas padomes 2009. gada 23. janvāra lēmumu;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā aizsargātā Kopienas augu šķirne:“Lemon Symphony”

Aizsargātās Kopienas augu šķirnes īpašnieks: Jørn Hansson

Apelācijas padomē apstrīdētais Kopienas Augu šķirņu biroja lēmums: noraidīt lūgumu pasludināt Kopienas augu šķirnes “Lemon Symphony” aizsardzību par spēkā neesošu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2100/94 (1) 20. panta 1. punkta a) apakšpunktu

Persona, kas iesniegusi apelācijas sūdzību Apelācijas padomē: prasītājs

Apelācijas padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati:

—	Regulas (EK) Nr. 2100/94 76. panta un vispāratzīto procesuālo tiesību principu Regulas Nr. 2100/94 81. panta izpratnē pārkāpums, jo Apelācijas padome esot pieņēmusi apstrīdēto lēmumu, nesavācot pietiekamus pierādījumus par izvērtējamiem faktiem;

—	Regulas Nr. 2100/94 20. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 7. panta pārkāpums, jo Apelācijas padome esot acīmredzami kļūdaini uzskatījusi, ka prasītājam neizdevās parādīt, ka 20. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, un līdz ar to neesot ievērojusi minētās normas saturu;

—	Regulas Nr. 2100/94 75. panta pārkāpums, jo Apelācijas padome esot balstījusi savu lēmumu uz pamatojumu, par kuru prasītājam nebija iespējas izteikt savu viedokli pirms lēmuma pieņemšanas;

—	Regulas Nr. 1239/95 (2) 63. panta 1. un 2. punkta pārkāpums, jo par procesa mutisko daļu nav sagatavots atbilstošs protokols.

(1) Padomes 1994. gada 27. jūlija Regula (EK) Nr. 2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību (OV L 227, 1. lpp.).

(2) Komisijas 1995. gada 31. maija Regula (EK) Nr. 1239/95 par noteikumiem, kas jāievēro, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 2100/94 attiecībā uz lietu izskatīšanas procesiem Kopienas Augu šķirņu birojā (OV L 121, 37. lpp.).

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/43

Prasība, kas celta 2009. gada 18. jūnijā — Fedecom/Komisija

(Lieta T-243/09)

2009/C 205/78

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Fédération de l’Organisation Economique Fruits et Légumes (Fedecom), Parīze (Francija) (pārstāvis — C. Galvez, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu, pamatojoties uz EK līguma 230. panta 4. daļu;

—	piespriest Komisija atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja lūdz atcelt Komisijas 2009. gada 28. janvāra Lēmumu C(2009) 203 galīgā redakcijā (1), ar kuru Komisija par nesaderīgiem ar kopējo tirgu atzina Francijas Republikas “lauksaimniecības plānu” ietvaros piešķirto valsts atbalstu augļu un dārzeņu ražotājiem, kura mērķis bija atvieglot Francijā audzēto lauksaimniecības produktu tirdzniecību, un uzdeva Francijas Republikai atgūt aplūkoto atbalstu.

Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza trīs pamatus, kas attiecas uz:

—	valsts atbalsta jēdziena EKL 87. panta 1. punkta izpratnē pārkāpumu, ciktāl Komisija ir atzinusi, ka lauksaimniecības plānu ietvaros ražotāju veiktās brīvprātīgās iemaksas (nozares iemaksas) ir valsts līdzekļi;

—	EKL 87. panta 3. punkta noteikumu pārkāpumu, ciktāl Komisija, neveicot katra lauksaimniecības plāna padziļinātu analīzi, ir atzinusi, ka lauksaimniecības plānu ietvaros īstenotie pasākumi nebija saderīgi ar kopējo tirgu;

—	tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu, ciktāl Komisijas bezdarbības desmit gadu laikā dēļ, kaut arī tai vajadzēja būt informētai par lauksaimniecības plānu esamību, ražotājiem varēja rasties paļāvība, ka ārkārtas rīcības plāni ir likumīgi.

(1) OV L 127, 11. lpp.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/43

Prasība, kas celta 2009. gada 16. jūnijā — Evropaïki Dynamiki/Komisija

(Lieta T-247/09)

2009/C 205/79

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Evropaïki Dynamiki — Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE, Atēnas (Grieķija) (pārstāvji — N. Korogiannakis un M. Dermitzakis, lawyers)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Komisijas lēmumu, ar kuru noraidīts prasītājas piedāvājums, kas tika iesniegts, atbildot uz paziņojumu par atklātu konkursu AO 10186 ““Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša pielikuma”: TED tīmekļa vietne, OVP DVD-ROM un saistītie nesaistes un tiešsaistes plašsaziņas līdzekļi, sagatavošana un izplatīšana” (OV 2009/S 2-001445), un kurš tika paziņots prasītājai ar 2009. gada 7. aprīļa vēstuli, un visus turpmākos Komisijas lēmumus, tai skaitā lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu konkursā uzvarējušajam pretendentam;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājai zaudējumus EUR 1 490 215,58 apmērā, kas tai radās attiecīgās publiskā iepirkuma procedūras sakarā;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājai tiesāšanās izdevumus un izdevumus, kas radušies saistībā ar šo prasību, pat ja šī prasība tiek noraidīta.

Pamati un galvenie argumenti

Šajā lietā prasītāja prasa atcelt atbildētājas lēmumu, ar kuru ir noraidīts tās piedāvājums, kas tika iesniegts, atbildot uz paziņojumu par atklātu konkursu saistībā ar “Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša pielikuma”: TED tīmekļa vietne, OVP DVD-ROM un saistītie nesaistes un tiešsaistes plašsaziņas līdzekļi, sagatavošanas un izplatīšanas pakalpojumiem (AO 10186), un līguma slēgšanas tiesības piešķirtas konkursā uzvarējušajam pretendentam. Tāpat prasītāja prasa kompensāciju par tai it kā nodarītajiem zaudējumiem konkursa procedūras dēļ.

Savas prasības pamatošanai prasītāja izvirza šādus pamatus.

Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka atbildētāja pieļāva vairākas un acīmredzamas kļūdas vērtējumā un ka tā atteicās sniegt prasītājai pamatojumu vai paskaidrojumu, pārkāpjot Finanšu regulu (1) un tās īstenošanas noteikumus, kā arī Direktīvu 2004/18 (2) un EKL 253. pantu. Tā apgalvo, ka, neskatoties uz prasītājas rakstisku lūgumu, Komisija to neinformēja par konkursā uzvarējušā pretendenta nopelniem, kaut arī tas bija Komisijas pienākums. Pēc prasītājas domām, Komisijas sniegtie komentāri bija neskaidri, nepamatoti un telegrāfiski, un nav uzskatāmi par pieņemamu pamatojumu. Tāpat prasītāja apgalvo, ka Komisija izlaboja ex-post apstrīdētā lēmuma pamatojumu pēc tam, kad vērtēšanas komiteja bija izskatījusi tās ziņojumu un nolēmusi izņemt komentāru attiecībā uz konkursā uzvarējušo pretendentu.

Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka atbildētāja pārkāpa Finanšu regulas 106. un 107. pantu, kā arī pārskatāmības un nediskriminācijas principus, neizslēdzot piedāvājumu iesniedzējus, kuri atsaucās uz valstīs, kas nav PTO/VIN dalībvalstis, veiktajiem darbiem; ja šādiem piedāvājumu iesniedzējiem būtu atļauts piedalīties, tad, kā apgalvo prasītāja, konkursam būtu jānotiek taisnīgā, pārskatāmā un nediskriminējošā veidā, precizējot izvēles kritērijus, kurus atbildētāja izmantotu, izslēdzot vienus uzņēmumus vai izvēloties otrus.

Treškārt, prasītāja apgalvo, ka atbildētāja pieļāva acīmredzamas kļūdas prasītājas piedāvājuma vērtējumā salīdzinājumā ar citu pretendentu piedāvājumiem un ka tā nesniedza pamatojumu, ņemot vērā, ka vērtēšanas komitejas negatīvie apsvērumi attiecībā uz prasītājas piedāvājumu bija neskaidri un nepamatoti.

(1) Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV 2002 L 248, 1. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu [būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu], piegādes valsts līgumu [piegādes publiskā iepirkuma līgumu] un pakalpojumu valsts līgumu [pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu] slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV 2004 L 134, 114. lpp.).

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/44

Prasība, kas celta 2009. gada 26. jūnijā — Wilo/ITSB (motora apvalka forma)

(Lieta T-253/09)

2009/C 205/80

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Wilo SE, Dortmunda (Vācija) (pārstāvis — G. Braun, Rechtsanwalt)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju padomes 2009. gada 30. marta lēmumu lietā R 1184/2008-1;

—	piespriest Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: trīsdimensiju preču zīme, kas attēlo apkures sūkņa motora apvalku, attiecībā uz precēm, kas ietilpst 7. un 11. klasē (reģistrācijas pieteikums Nr. 5 805 692)

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta (tagad — Regulas (EK) Nr. 207/2009 (1) 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts) pārkāpums, jo reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei esot bijusi minimālā prasītā atšķirtspēja.

(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/44

Prasība, kas celta 2009. gada 26. jūnijā — Wilo/ITSB (zaļa apvalka attēls)

(Lieta T-254/09)

2009/C 205/81

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Wilo SE, Dortmunda (Vācija) (pārstāvis — G. Braun, Rechtsanwalt)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju padomes 2009. gada 30. marta lēmumu lietā R 1196/2008-1;

—	piespriest Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme, kurā attēlots zaļš apvalks, attiecībā uz precēm, kas ietilpst 7., 9. un 11. klasē (reģistrācijas pieteikums Nr. 5 620 001)

Pārbaudītāja lēmums: noraidīt reģistrācijas pieteikumu

Apelāciju padomes lēmums: noraidīt apelācijas sūdzību

Izvirzītie pamati: Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta (tagad — Regulas Nr. 207/2009 (1) 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts) pārkāpums, jo reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei piemīt nepieciešamā minimālā atšķirtspēja.

(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/45

Prasība, kas celta 2009. gada 6. jūlijā — i-content/ITSB (“BETWIN”)

(Lieta T-258/09)

2009/C 205/82

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: i-content Ltd Zweigniederlassung Deutschland, Berlīne (Vācija) (pārstāvis — A. Nordemann, Rechtsanwalt)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2009. gada 4. maija lēmumu lietā R 1528/2008-4 par Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Nr. 006849641 — vārds “BETWIN”, kā arī Biroja agrāku — 2008. gada 10. septembra — lēmumu attiecībā uz Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Nr. 0068496641 — vārds “BETWIN”

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “BETWIN” attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 35., 38. un 41. klasē (reģistrācijas pieteikums Nr. 6 849 641)

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas (EK) Nr. 207/2009 (1) 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpums, jo reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei ir minimālā prasītā atšķirtspēja un nepastāv nepieciešamība to saglabāt [brīvai izmantošanai] sabiedriskajā telpā; Regulas (EK) Nr. 207/2009 79. panta pārkāpums kopsakarā ar vienlīdzīgas attieksmes principu un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. un 14. pantu; EKL 49. panta pārkāpums.

(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 24.03.2009, 1. lpp.).

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/45

Prasība, kas celta 2009. gada 6. jūlijā — Defense Technology/ITSB — DEF-TEC Defense Technology (“FIRST DEFENSE AEROSOL PEPPER PROJECTOR”)

(Lieta T-262/09)

2009/C 205/83

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Defense Technology Corporation of America, Džeksonvilla [Jacksonville], Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis — R. Kunze, lawyer un Solicitor)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: DEF-TEC Defense Technology GmbH, Frankfurte pie Mainas [Frankfurt/Main] (Vācija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2009. gada 4. maija lēmumu lietā R 493/2002-4(II); un

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme “FIRST DEFENSE AEROSOL PEPPER PROJECTOR” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5., 8. un 13. klasē — reģistrācijas pieteikums Nr. 643 668

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Amerikas Savienotajās Valstīs veikta vārdiskas preču zīmes “FIRST DEFENSE” reģistrācija attiecībā uz precēm, kas ietilpst 13. klasē; agrāka preču zīme “FIRST DEFENSE”, kas labi pazīstama Beļģijā, Vācijā un Francijā; agrāka preču zīme “FIRST DEFENSE AND DESIGN”, kas labi pazīstama Beļģijā, Vācijā un Francijā; agrāka nereģistrēta vārdiska preču zīme “FIRST DEFENSE”, kas ir aizsargāta Vācijā un Francijā; agrāka Beļģijā, Vācijā un Francijā nereģistrēta preču zīme “FIRST DEFENSE AND DESIGN”, Vācijā aizsargāta firma “FIRST DEFENSE”.

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt daļēji

Apelāciju padomes lēmums: Iebildumu nodaļas lēmumu atcelt un noraidīt iebildumus

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas 207/2009 8. panta 3. punkta pārkāpums, jo Apelāciju padome neesot pienācīgi piemērojusi minēto normu un turklāt esot pieņēmusi lēmumu, kas balstās uz kļūdainu izvirzīto faktu izpratni; Padomes Regulas 207/2009 65., 75. un 76. panta pārkāpums, jo Apelāciju padome neesot veikusi vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu Pirmās instances tiesas 2006. gada 6. septembra spriedumu lietā T-6/05 DEF-TEC Defence Technology/ITSB (“FIRST DEFENSE AEROSOL PEPPER PROJECTOR”)

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/46

Prasība, kas celta 2009. gada 7. jūlijā — Mannatech/ITSB (“BOUNCEBACK”)

(Lieta T-263/09)

2009/C 205/84

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Mannatech, Inc., Coppell (Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji — R. Niebel un C. Steuer, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2009. gada 26. marta lēmumu lietā R 100/2009-1 un

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “BOUNCEBACK” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē

Pārbaudītāja lēmums: noraidīt prasītājas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu

Apelāciju padomes lēmums: noraidīt apelācijas sūdzību

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 2. punkta pārkāpums, jo Apelāciju padome esot pieļāvusi kļūdu minētajos noteikumos paredzēto juridisko kritēriju piemērošanā.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/46

Prasība, kas celta 2009. gada 10. jūlijā — Serrano Aranda/ITSB — Burg Groep (“LE LANCIER”)

(Lieta T-265/09)

2009/C 205/85

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Enrique Serrano Aranda, Murcia (Spānija) (pārstāvji — J. Calderón Chavero, abogado un T. Villate Consonni, abogada)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: Burg Groep BV, Bergen (Nīderlande)

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt ITSB Apelāciju pirmās padomes 2009. gada 27. marta lēmumu lietā R 366/2008-1;

—	uz šīs atcelšanas pamata, apmierināt iebildumus un īstenot juridiskās sekas, kas no tā izriet, pilnībā noraidot Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu 3 343 365;

—	piespriest ITSB un ikvienai personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā, ja tās iesniegtu pretprasību, un noraidīt ITSB un personu, kas iestājušās lietā, prasījumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: Burg Groep B.V.

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “LE LANCIER”, (reģistrācijas pieteikums Nr. 3 343 365) attiecībā uz precēm, kas ietilpst 29. un 30. klasē

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašnieks: Enrique Serrano Aranda

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Spānijas vārdiska preču zīme “EL LANCERO” Nr. 838 740 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 30. klasē, Spānijas grafiska preču zīme Nr. 941 979, kas ietver vārdisku elementu “EL LANCERO” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 30. klasē, Spānijas vārdiska preču zīme Nr. 943 767“EL LANCERO” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 31. klasē, un Spānijas vārdiska preču zīme Nr. 1 806 835“EL LANCERO” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 29. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas (EK) Nr. 2 072 009 par Kopienas preču zīmi 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta nepareiza piemērošana

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/48

Prasība, kas celta 2009. gada 11. maijā — Schopphoven/Komisija

(Lieta F-48/09)

2009/C 205/88

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Nikolaus Schopphoven, Cemera [Zemmer] (Vācija) (pārstāvji — S. Rodriges [S. Rodrigues], K. Bernards-Glancs [C. Bernard-Glanz], advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

EPSO lēmuma neierakstīt prasītāju vispārējā konkursa EPSO/AD/117/08 rezerves sarakstā atcelšana

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) lēmumu neierakstīt prasītāju vispārējā konkursa EPSO/AD/117/08 rezerves sarakstā un vajadzības gadījumā atcelt EPSO lēmumus noraidīt prasītāja iesniegtos lūgumus par pārskatīšanu;

—	atcelt konkursa EPSO/AD/117/08 rezerves sarakstu;

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/48

Prasība, kas celta 2009. gada 19. maijā — Petrilli/Komisija

(Lieta F-51/09)

2009/C 205/89

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Alessandro Petrilli, Grottammare (pārstāvji — J.-L. Lodomez, J. Lodomez, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Iecēlējinstitūcijas lēmuma, ar ko nosaka prasītāja pamata dzīvesvietu, atcelšana

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt 2009. gada 19. februāra lēmumu, ar ko iecēlējinstitūcija ir atteikusies prasītāja pamata dzīvesvietu noteikt Itālijā;

—

piespriest Komisijai, sākot no 2007. gada 1. jūlija, samaksāt procentus atbilstoši likmei, ko ECB noteikusi galvenajām refinansēšanas operācijām attiecīgajā laika posmā un kam pieskaitīti divi punkti, par summām, kuras jāmaksā, pamatojoties uz Itālijai paredzētā korekcijas koeficienta piemērošanu viņa pensijai ar atpakaļejošu spēku, kuras jāmaksā kā pārcelšanās pabalsts un kuras jāmaksā, pamatojoties uz ģimenes pabalsta divkāršošanu;

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/48

Prasība, kas celta 2009. gada 4. jūnijā — Marcuccio/Komisija

(Lieta F-56/09)

2009/C 205/90

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Luigi Marcuccio, Tricase (Itālija) (pārstāvis — G. Cipressa, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Komisijas lēmuma, ar kuru noraidīts prasītāja lūgums, pirmkārt, atlīdzināt kaitējumu, kas radies sakarā ar to, ka Komisijas darbinieki 2002. gada 8. aprīlī ir apmeklējuši viņa dienesta dzīvokli Luandā, un, otrkārt, noteikt pienākumu iesniegt šajā brīdī uzņemto fotogrāfiju kopijas un iznīcināt visu ar šo notikumu saistīto dokumentāciju, atcelšana.

Prasītāja prasījumi:

—	atzīt, ka lēmumam, ar kuru noraidīts 2008. gada 24. aprīļa lūgums, nav juridiskā pamata, vai, pakārtoti, atcelt šo lēmumu;

—	tiktāl, ciktāl nepieciešams, atzīt, ka 2008. gada 11. septembra ziņojumam nav juridiskā pamata, vai, pakārtoti, atcelt šo ziņojumu;

—	tiktāl, ciktāl nepieciešams atzīt, ka aktam, ar kuru noraidīta 2008. gada 3. novembra sūdzība, nav juridiskā pamata, vai, pakārtoti, atcelt šo aktu;

—	apstiprināt, ka 2002. gada 8. aprīlī Komisijas darbinieki apmeklēja prasītāja dienesta dzīvokli, uzņēma fotogrāfijas un veica atsevišķu mantu aprakstu, un apstiprināt un atzīt, ka šāda rīcība ir prettiesiska;

—	noteikt, ka Komisijai ir jāiesniedz prasītājam rakstveidā saraksts, kurā ietverta detalizēta dokumentācija, kura ir saistīta ar iepriekš minēto rīcību;

—	noteikt, ka Komisijai šī dokumentācija kopā ar fotogrāfijām ir jānosūta prasītājam rakstveidā;

—	noteikt, ka Komisijai ir jāiznīcina šī dokumentācija un par to jāpaziņo prasītājam;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājam iepriekš minētās rīcības dēļ nodarīto kaitējumu EUR 225 000 apmērā vai lielāku vai mazāku naudas summu, kuru Civildienesta tiesa uzskatītu par taisnīgu atlīdzību; EUR 225 000 veido: (a) EUR 100 000 — par nodarīto kaitējumu, prettiesiski apmeklējot prasītāja dienesta dzīvokli; (b) EUR 100 000 — par nodarīto kaitējumu, prettiesiski uzņemot fotogrāfijas; (c) EUR 25 000 — par nodarīto kaitējumu, prettiesiski veicot atsevišķu tādu mantu aprakstu, kuras ir saistītas ar prasītāja privāto dzīvi;

—	piespriest Komisijai, sākot no dienas, kas seko dienai, kad Komisija saņēma 2008. gada 24. aprīļa lūgumu, līdz EUR 225 000 samaksas dienai, samaksāt prasītājam par šo summu procentus ar likmi 10 % gadā ar ikgadējo kapitalizāciju;

—

piespriest Komisijai, sākot no rītdienas līdz dienai, kad prasītājam ir iesniegts dokumentācijas saraksts, kā atlīdzību par kaitējumu, kuru prasītājs cietis dokumentācijas saraksta neiesniegšanas dēļ, samaksāt prasītājam EUR 100 dienā vai lielāku vai mazāku naudas summu, kuru Civildienesta tiesa uzskatītu par taisnīgu atlīdzību; noteikt, ka šī naudas summa ir jāsamaksā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko mēnesim, kurā pasludināts spriedums šajā lietā, ņemot vērā naudas summu, kura jau ir uzkrājusies par laikposmu no rītdienas līdz pēdējai tā mēneša dienai, kurā ir pasludināts spriedums šajā lietā, un katra tā mēneša pirmajā dienā, kas seko mēnesim, kurā attiecībā uz iepriekšējā mēnesī iegūtajām tiesībām ir pasludināts spriedums;

—

piespriest Komisijai, sākot no rītdienas līdz dienai, kad tiek iznīcināta dokumentācija, kā atlīdzību par kaitējumu, kuru prasītājs cietis dokumentācijas neiznīcināšanas dēļ, samaksāt prasītājam EUR 100 dienā vai lielāku vai mazāku naudas summu, kuru Civildienesta tiesa uzskatītu par taisnīgu atlīdzību; noteikt, ka šī naudas summa ir jāsamaksā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko mēnesim, kurā pasludināts spriedums šajā lietā, ņemot vērā naudas summu, kura jau ir uzkrājusies par laikposmu no rītdienas līdz pēdējai tā mēneša dienai, kurā ir pasludināts spriedums šajā lietā, un katra tā mēneša pirmajā dienā, kas seko mēnesim, kurā attiecībā uz iepriekšējā mēnesī iegūtajām tiesībām ir pasludināts spriedums;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājam visus tiesāšanās izdevumus, advokāta honorārus un citas izmaksas, ieskaitot tās, kuras ir saistītas ar eksperta ziņojuma sagatavošanu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt izdevumus par Civildienesta tiesas noteiktās ekspertīzes eventuālo sagatavošanu.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/49

Prasība, kas celta 2009. gada 13. jūnijā — Nicola/EIB

(Lieta F-59/09)

2009/C 205/91

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Carlo De Nicola, Strassen (Luksemburga) (pārstāvji — L. Isola, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Investīciju banka

Strīda priekšmets un apraksts

Pirmkārt, Pārsūdzību izskatīšanas komitejas 2008. gada 14. novembra lēmuma atcelšana vai tā labošana daļā, kurā prasītājs (nevis viņa advokāts) ir minēts kā persona, kura ir pieteikusi noraidījumu trīs komitejas locekļiem; otrkārt, 2008. gada 29. aprīlī pieņemtā lēmuma par paaugstināšanu amatā atcelšana tiktāl, ciktāl saistībā ar šo paaugstināšanu amatā netika izvērtēts prasītāja stāvoklis, un visu saistīto lēmumu atcelšana; visbeidzot, prasītāja atzīšana par personu, kura cietusi no mobinga, un pienākuma atbildētājai izbeigt šādu rīcību noteikšana.

Prasītāja prasījumi:

—

atcelt Pārsūdzību izskatīšanas komitejas lēmumu un katrā ziņā to labot daļā, kurā Carlo De Nicola (nevis viņa advokāts) ir minēts kā persona, kura ir pieteikusi noraidījumu trīs komitejas locekļiem, un kurā ir norādīts, ka noraidījuma pieteikšanas iemesls, kuru šie trīs locekļi kļūdaini piedēvēja prasītājam, bija “tikai un vienīgi 2007. gada 14. decembra lēmuma apstrīdēšana”, nevis viņa izvirzīto prasību pieņemšanas un atstāšanas bez ievērības sekas;

—

atcelt 2008. gada 29. aprīļa lēmumu par paaugstināšanu amatā, pamatojoties uz to, ka par šo paaugstināšanu amatā tika pieņemts lēmums, saistībā ar šo paaugstināšanu amatā neizvērtējot prasītāja stāvokli, un visus saistītos, izrietošos un pirms tam veiktos pasākumus, ieskaitot novērtējumu par 2007. gadu, un attiecīgā gadījumā atzīt, ka ierobežojumi, kuri ir noteikti personālvadības departamenta izdotajās instrukcijās, ir prettiesiski;

—	atzīt, ka prasītājs ir cietis no mobinga, un līdz ar to

—	piespriest Eiropas Investīciju bankai izbeigt mobingu un atlīdzināt prasītājam nodarīto personisko, materiālo un nemateriālo kaitējumu, un atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, piespriestajām naudas summām pieskaitot procentus un ar monetāro pārvērtēšanu saistītās summas.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/50

Prasība, kas celta 2009. gada 24. jūnijā — Birkhoff/Komisija

(Lieta F-60/09)

2009/C 205/92

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Gerhard Birkhoff, Weitnau (Vācija) (pārstāvis — C. Inzillo, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Lēmuma, ar kuru noraidīts prasītāja lūgums no 2009. gada 1. janvāra attiecībā uz viņa meitu turpināt piemērot Civildienesta noteikumu VII pielikuma 2. panta 5. punktu un piespriest Komisijai samaksāt viņam saskaņā ar šo tiesību normu maksājamo naudas summu no 2009. gada 1. janvāra, atcelšana.

Prasītāja prasījumi:

—

atzīt par prettiesisku un tādējādi atcelt iecēlējinstitūcijas 2009. gada 2. aprīļa lēmumu tiktāl, ciktāl tas ir prettiesisks un acīmredzami nepamatots no faktiskā un tiesiskā viedokļa, un jebkuru pēc šī iecēlējinstitūcijas lēmuma veiktu pasākumu un/vai pirms tā pieņemtu lēmumu, ja šis iecēlējinstitūcijas lēmums ir saistīts ar tiem vai izriet no tiem, it īpaši PM04 pieņemto 2008. gada 14. novembra lēmumu;

—	piespriest Komisijai samaksāt naudas summas, kuras prasītājam nav samaksātas no 2009. gada 1. janvāra, pieskaitot indeksāciju un procentus līdz to samaksas brīdim;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/50

Prasība, kas celta 2009. gada 26. jūnijā — Donati/ECB

(Lieta F-63/09)

2009/C 205/93

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Paola Donati, Frankfurte pie Mainas [Francfort sur Main] (Vācija) (pārstāvji — L. Levi, M. Vandenbussche, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka

Tiesvedības priekšmets un apraksts

ECB lēmuma neizvērtēt apgalvojumus par šķietamo psiholoģisko vajāšanu, kam bijusi pakļauta prasītāja, atcelšana, kā arī nodarītā morālā kaitējuma atlīdzināšana

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Valdes 2008. gada 16. decembra lēmumu daļā, kurā ir ietverti draudi un prasītājas iebiedēšanas mēģinājums;

—

atcelt Valdes 2008. gada 16. decembra lēmumu daļā, kurā nav ietverts lēmums par administratīvās izmeklēšanas rezultātiem un prasītājas sūdzības iznākumu; pakārtoti — atcelt Valdes 2008. gada 16. decembra lēmumu daļā, kurā ir ietverts “netiešs” lēmums atstāt prasītājas sūdzību bez virzības un neveikt turpmākus pasākumus, it īpaši, neuzsākt disciplinārlietu;

—	atcelt, ja nepieciešams, 2008. gada 16. aprīļa lēmumu, ar kuru noraidīta prasītājas īpašā apelācijas sūdzība;

—	piespriest atbildētājai samaksāt kompensāciju par nodarīto morālo kaitējumu, kas, novērtējot ex aequo et bono, ir EUR 10 000;

—	piespriest Eiropas Centrālajai bankai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/51

Prasība, kas celta 2009. gada 9. jūlijā — Saracco/ECB

(Lieta F-66/09)

2009/C 205/94

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Roberta Saracco, Arona (Itālija) (pārstāvji — F. Parrat, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā Banka

Strīda priekšmets un apraksts

ECB lēmuma, ar kuru atteikts pagarināt prasītājai piešķirto atvaļinājumu personīgu iemeslu dēļ, atcelšana

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt lēmumu, ar kuru prasītājai atteikts piešķirt atvaļinājumu personīgu iemeslu dēļ, sākot no 2008. gada 1. novembra;

—	tiktāl, ciktāl nepieciešams, atcelt lēmumus, ar kuriem atteikts pārskatīt pieņemto lēmumu un noraidīta sūdzība;

—	piespriest Eiropas Centrālajai Bankai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

29.8.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/52

Paziņojuma Oficiālajā Vēstnesī lietā T-159/09 labojums

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” C 153, 2009. gada 4. jūlijā, 44. lpp. )

2009/C 205/95

Paziņojumu OV lietā T-159/09, Biofrescos/Komisija, lasīt šādi:

“Prasība, kas celta 2009. gada 21. aprīlī — Biofrescos — Comércio de Produtos Alimentares, Lda/Eiropas Kopienu Komisija

(lieta T-159/09)

2009/C 193/67

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Biofrescos — Comércio de Produtos Alimentares, Lda, Linda-a-Velha (Portugāle) (pārstāvis — A. Magalhães e Menezes, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2009. gada 16. janvāra Lēmumu C (2009) 72 galīgā redakcija, ar kuru noraidīts prasītājas lūgums par atbrīvošanu no ievedmuitas nodokļa EUR 41 271,09 apmērā un uzdota tā vēlāka piedziņa.

Pamati un galvenie argumenti

Laikā no 2003. gada septembra līdz 2005. gada februārim prasītāja no Indonēzijas ieveda vairākas partijas saldētu garneļu, attiecībā uz kurām tā lūdza atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa saskaņā ar Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (1) 220. panta 2. punkta b) apakšpunktu, 236. pantu un 239. panta 1. punktu.

Prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi vismaz iepriekš minētās normas tiktāl, ciktāl, pirmkārt, tā neizteica savu viedokli par visiem prasītājas lūgumā par atbrīvošanu no ievedmuitas nodokļa minētajiem argumentiem; otrkārt, tā sniedza nepietiekamu, maldinošu un nesaprotamu pamatojumu; treškārt, tā nepareizi interpretēja Indonēzijas iestāžu pašu pieļauto kļūdu; un, visbeidzot, ceturtkārt, tā kā pierādītus pasniedza faktus, kas patiesībā nav pierādīti un attiecībā uz kuriem pierādīšanas pienākums bija dažādām iestādēm, kas secīgi iesaistījās procedūrā, nevis prasītājai.

(1) OV L 97, 38. lpp.”

		ISSN 1725-5201 doi:10.3000/17255201.C_2009.205.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 205

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	52. sējums 2009. gada 29. augusts

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTA INFORMĀCIJA
	Eiropas Kopienu tiesa
2009/C 205/01	Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā VēstnesīOV C 193, 15.8.2009.	1

	Labojumi
2009/C 205/95	Paziņojuma Oficiālajā Vēstnesī lietā T-159/09 labojums (OV C 153, 4.7.2009., 44. lpp.)	52