29.8.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 205/25

1)

Vai EKL 3. panta [1. punkta] g) apakšpunkts, 4., 10., 81. un 98. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem nepieļauj tādu valsts regulējumu kā to, kas izriet no 2003. gada 25. novembra likuma Nr. 339 1. un 2. panta, ar kuriem no jauna tiek ieviesta advokāta profesijas praktizēšanas nesavienojamība ar nepilna laika nodarbinātību valsts civildienestā, un ierēdņiem, kas ir uzņemti zvērinātu advokātu skaitā, tiek liegts praktizēt profesijā, ar kompetentās Advokātu kolēģijas padomes lēmumu svītrojot viņus no advokātu reģistra, ja vien ierēdnis neizvēlas izbeigt civildienesta attiecības?

2)

Vai EKL 3. panta [1. punkta] g) apakšpunkts, 4., 10. un 98. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem nepieļauj tādu valsts regulējumu kā to, kas izriet no 2003. gada 25. novembra likuma Nr. 339 1. un 2. panta, ar kuriem no jauna tiek ieviesta advokāta profesijas praktizēšanas nesavienojamība ar nepilna laika nodarbinātību valsts civildienestā, un ierēdņiem, kas ir uzņemti zvērinātu advokātu skaitā, tiek liegts praktizēt profesijā, ar kompetentās Advokātu kolēģijas padomes lēmumu svītrojot viņus no advokātu reģistra, ja vien ierēdnis neizvēlas izbeigt civildienesta attiecības?

3)

Vai Padomes 1977. gada 22. marta Direktīvas 77/249/EEK par pasākumiem, kas palīdz advokātiem sekmīgi īstenot brīvību sniegt pakalpojumus (1), 6. pants, kurā ir noteikts, ka “jebkura dalībvalsts var izslēgt advokātus, kuri atrodas algota darba attiecībās ar valsts vai privātu uzņēmumu, no darbības veikšanas saistībā ar šā uzņēmuma pārstāvēšanu tiesvedības procesā tiktāl, cik šajā valstī reģistrētajiem advokātiem nav atļauts veikt šīs darbības”, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to nepieļauj tādu valsts regulējumu kā to, kas izriet no 2003. gada 25. novembra likuma Nr. 339 1. un 2. panta, ar kuriem no jauna tiek ieviesta advokāta profesijas praktizēšanas nesavienojamība ar nepilna laika nodarbinātību valsts civildienestā, un ierēdņiem, kas ir uzņemti zvērinātu advokātu skaitā, tiek liegts praktizēt profesijā, ar kompetentās Advokātu kolēģijas padomes lēmumu svītrojot viņus no advokātu reģistra, ja vien ierēdnis neizvēlas izbeigt civildienesta attiecības, ja šo valsts regulējumu piemēro arī advokātiem, kuri atrodas algota darba attiecībās un darbojas advokāta profesijā izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvību?

4)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvas 98/5/EK par pasākumiem, lai atvieglotu advokāta profesijas pastāvīgu praktizēšanu dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā iegūta kvalifikācija (2), 8. pants, kurā ir noteikts, ka “advokāts, kurš reģistrēts uzņēmējā dalībvalstī ar savas mītnes valsts profesionālo nosaukumu, var praktizēt kā algots jurists, strādājot pie cita advokāta, advokātu asociācijā vai juridiskā firmā, vai valsts vai privātā uzņēmumā, ciktāl uzņēmēja dalībvalsts to atļauj advokātiem, kuri reģistrēti ar šajā valstī lietoto profesionālo nosaukumu”, ir jāinterpretē tādējādi, ka to nepiemēro advokātiem, kuri kā ierēdņi ir nodarbināti uz nepilnu darba laiku?

5)

Vai vispārīgais Kopienu tiesiskās paļāvības un jau iegūto tiesību aizsardzības princips nepieļauj tādu valsts regulējumu kā to, kas izriet no 2003. gada 25. novembra likuma Nr. 339 1. un 2. panta, ar kuriem no jauna tiek ieviesta advokāta profesijas praktizēšanas nesavienojamība ar nepilna laika nodarbinātību valsts civildienestā, kuru piemēro arī advokātiem, kuri 2003. gada likuma Nr. 339 spēkā stāšanās brīdī jau bija reģistrēti advokātu reģistros, 2. pantā paredzot tikai īsu “papildlaiku”, lai viņi izdarītu izvēli starp civildienestu vai profesionālo praksi?