25.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 193/1

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

25.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 193/3

(1)

Komisijas Regulas (EK) Nr. 1913/2006 (2) 5. panta 4. punktā tika pieļauta redakcionāla kļūda formulējumā par noteicošo dienu atbalsta piešķiršanai dažu piena produktu piegādē, kā paredzēts 1. pantā Komisijas 2000. gada 11. decembra Regulā (EK) Nr. 2707/2000, kurā izklāstīti noteikumi par Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 piemērošanu attiecībā uz Kopienas atbalstu piena un dažu piena produktu piegādē izglītības iestāžu skolēniem (3). Ir lietderīgi labot šo kļūdu, lai novērstu jebkādu maldinošu interpretāciju.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1913/2006 11. panta c) apakšpunkta formulējumā ir 6. pantā ietvertās informācijas lieks atkārtojums. Skaidrības labad minētajā punktā jāsvītro vārdi “kurai maiņas kursa noteicošā diena ir 1. oktobris”.

(3)

Kodifikācijas procedūru attiecībā uz Komisijas 1993. gada 15. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2825/93, ar ko nosaka dažus sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EEK) Nr. 1766/92 attiecībā uz koriģēto kompensāciju noteikšanu un piešķiršanu par labību, ko eksportē dažu alkoholisko dzērienu veidā (4), un Komisijas 2000. gada 15. marta Regulu (EK) Nr. 562/2000, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus par Padomes Regulas (EK) Nr. 1254/1999 piemērošanu attiecībā uz liellopu gaļas iepirkšanu (5), pabeidza pirms Regulas (EK) Nr. 1913/2006 pieņemšanas un publicēšanas. No 2006. gada 30. novembra Regulas (EEK) Nr. 2825/93 un (EK) Nr. 562/2000 ir atceltas un aizstātas attiecīgi ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1670/2006 (kodificēta versija) (6) un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1669/2006 (kodificēta versija) (7). Tādējādi atsauces uz Regulu (EEK) Nr. 2825/93 un Regulu (EK) Nr. 562/2000 ir novecojušas, un tāpēc Regulā (EK) Nr. 1913/2006 tās ir jālabo.

(4)

Šajā regulā noteiktie grozījumi un labojumi jāpiemēro no tās pašas dienas, kurā stājas spēkā grozītā regula.

(5)

Attiecīgi jāgroza un jālabo Regula (EK) Nr. 1913/2006.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar attiecīgo pārvaldības komiteju atzinumu,

1)

Regulas 5. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Atbalsta piešķiršanai dažu piena produktu piegādē izglītības iestāžu skolēniem, kā minēts Regulas (EK) Nr. 2707/2000 1. pantā, maiņas kursa noteicošā diena ir tā perioda pirmā diena, uz kuru attiecas maksājuma pieteikums, kas noteikts minētās regulas 11. pantā.”

2)

Regulas 11. panta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

3)

Regulas 18. pantu aizstāj ar šādu:

“18. pants

Regulas (EK) Nr. 1670/2006 grozījumi

Regulas (EK) Nr. 1670/2006 6. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

4)

Regulas 21. pantu aizstāj ar šādu:

“21. pants

Regulas (EK) Nr. 1669/2006 grozījumi

Regulas (EK) Nr. 1669/2006 16. pantu aizstāj ar šādu:

25.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 193/5

(1)

Regulas (EK) Nr. 1786/2003 4. panta 2. punktā ir noteikta atbalsta summa, kura jāpārskaita pārstrādes uzņēmumiem par žāvēto rupjo lopbarību, nepārsniedzot garantēto maksimālo apjomu, kas noteikts minētās regulas 5. panta 1. punktā.

(2)

Saskaņā ar 33. panta 1. punkta pirmo daļu Komisijas 2005. gada 7. marta Regulā (EK) Nr. 382/2005, ar ko nosaka piemērošanas kārtību Padomes Regulai (EK) Nr. 1786/2003 par žāvētās rupjās lopbarības tirgus kopīgo organizāciju (2), dalībvalstis Komisijai ir paziņojušas žāvētās rupjās lopbarības daudzumus, par kuriem ir iesniegti atbalsta pieteikumi 2006./2007. tirdzniecības gadam. No šīs informācijas izriet, ka maksimālais garantētais apjoms žāvētai rupjajai lopbarībai nav pārsniegts.

(3)

Tādējādi atbalsta summa par žāvēto rupjo lopbarību ir EUR 33 par tonnu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1786/2003 4. panta 2. punktu.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

25.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 193/6

(1)

Regulā (EK) Nr. 994/98 Komisija ir pilnvarota ar regulu noteikt limitu, par kuru mazākus atbalsta pasākumus uzskata par neatbilstīgiem visiem Līguma 87. panta 1. punkta kritērijiem, un tāpēc uz tiem neattiecina Līguma 88. panta 3. punktā paredzēto paziņošanas procedūru.

(2)

Pamatojoties uz minēto regulu, Komisija ir pieņēmusi 2001. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 69/2001 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (3), kurā paredzēts limits EUR 100 000 vienam saņēmējam trīs gadu laikposmā. Sākotnēji šo regulu nepiemēroja lauksaimniecības, zvejniecības un akvakultūras un transporta nozarēm, jo tām bija paredzēti īpaši noteikumi.

(3)

Attiecībā uz lauksaimniecības un zivsaimniecības nozari ar Komisijas 2004. gada 6. oktobra Regulu (EK) Nr. 1860/2004 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarē (4) noteica šīm nozarēm piemērojamu īpašu limitu EUR 3 000 vienam saņēmējam trīs gadu laikposmā, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi, jo – ņemot vērā Komisijas pieredzi – var apgalvot, ka ļoti nelielais atbalsts, kas tiek piešķirts šajās nozarēs, neatbilst Līguma 87. panta 1. punkta kritērijiem. Tā notiek tad, ja gan individuālo ražotāju saņemtā atbalsta apjoms ir mazs, gan minētajās nozarēs piešķirtā atbalsta kopējais apjoms ir procentuāli neliels salīdzinājumā ar produkcijas vērtību.

(4)

Ekonomisko apstākļu maiņas dēļ un ņemot vērā spēkā esošo vispārīgo de minimis noteikumu piemērošanā gūto pieredzi, iepriekš minētie noteikumi bija jāmaina. Tāpēc Komisija pieņēma 2006. gada 15. decembra Regulu (EK) Nr. 1998/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (5). Ar šo regulu aizstāja Regulu (EK) Nr. 69/2001, palielināja kopējo de minimis limitu no EUR 100 000 līdz EUR 200 000, piemērošanas jomā iekļāva lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību un noteica jaunu de minimis limitu – EUR 100 000 – valsts atbalstam autotransporta jomā.

(5)

Nesenā pieredze valsts atbalsta noteikumu piemērošanā zivsaimniecības nozarē, un jo īpaši tā de minimis limita piemērošanā, kas noteikts Regulā (EK) Nr. 1860/2004 un Pamatnostādnēs valsts atbalsta izskatīšanai zivsaimniecībā un akvakultūrā (6), ir pierādījusi, ka de minimis atbalsta radītā konkurences izkropļojuma risks ir mazāks, nekā to paredzēja 2004. gadā.

(6)

Ņemot vērā Komisijas gūto pieredzi, var uzskatīt, ka tāds atbalsts zivsaimniecības nozares uzņēmumiem, kas nepārsniedz EUR 30 000 vienam saņēmējam trīs gadu laikposmā, neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm un/vai neizkropļo konkurenci vai nedraud to izkropļot, ja kopējā šāda atbalsta summa, kura visiem zivsaimniecības nozares uzņēmumiem piešķirta trīs gadu laikposmā, ir mazāka par summu, kas atbilst apmēram 2,5 % no zivsaimniecības nozares gada produkcijas. Tāpēc var teikt, ka Līguma 87. panta 1. punkts uz šādu atbalstu neattiecas. Šajā gadījumā “gadi” ir fiskālie gadi, kurus attiecīgajā dalībvalstī izmanto fiskāliem mērķiem. Attiecīgajā triju gadu laikposmā jāveic regulāri novērtējumi, ikreiz pirms jauna de minimis atbalsta piešķiršanas nosakot attiecīgajā fiskālajā gadā, kā arī divos iepriekšējos fiskālajos gados piešķirtā atbalsta kopējo apjomu.

(7)

Piešķirot de minimis atbalstu, jāņem vērā arī cita veida valsts atbalsts, ko piešķīrusi dalībvalsts.

(8)

Nedrīkst pastāvēt iespēja de minimis limitu pārsniegušu valsts atbalstu sadalīt mazākās daļās, kuras katra atsevišķi atbilst šīs regulas darbības jomai.

(9)

Ievērojot principus, kas reglamentē atbalstu, uz kuru attiecas Līguma 87. panta 1. punkts, de minimis atbalsts jāuzskata par piešķirtu tad, kad saskaņā ar valstī spēkā esošo tiesisko regulējumu juridiskās tiesības uz atbalsta saņemšanu tiek nodotas saņēmējam.

(10)

Eiropas Kopienu Tiesa ir noteikusi, ka, tiklīdz Kopiena pieņem tiesību aktu par kopīgu tirgus organizāciju konkrētā lauksaimniecības jomā, dalībvalstu pienākums ir atturēties no tādu pasākumu veikšanas, kas varētu kaitēt šai kopīgajai organizācijai vai paredzēt izņēmumus no tās (7). Šis princips attiecas arī uz zivsaimniecības nozari. Tāpēc šo regulu nedrīkst piemērot atbalstam, kura summu nosaka, pamatojoties uz tirgū laisto produktu cenu vai daudzumu.

(11)

Šo regulu nedrīkst piemērot eksporta atbalstam vai de minimis atbalstam par labu vietējiem produktiem attiecībā pret importētiem produktiem. Turklāt šo regulu nedrīkst attiecināt uz atbalstu izplatīšanas tīkla izveides un darbības finansēšanai citās valstīs. Atbalsts, kuru piešķir, lai segtu maksu par dalību tirdzniecības izstādēs vai maksu par pētījumiem vai konsultāciju pakalpojumiem, kas vajadzīgi jauna vai jau izstrādāta produkta laišanai jaunā tirgū, parasti nav eksporta atbalsts.

(12)

Ņemot vērā to, cik sarežģīti ir noteikt grūtībās nonākušiem uzņēmumiem piešķirtā atbalsta dotācijas bruto ekvivalentu, šī regula nav jāpiemēro grūtībās nonākušiem uzņēmumiem tādā nozīmē, kas paredzēta Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (8).

(13)

Ņemot vērā kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, atbalstam, kura mērķis ir zvejas kapacitātes palielināšana, un atbalstam, kas piešķirts zvejas kuģu būvei vai iegādei, nav jāietilpst šīs regulas piemērošanas jomā, izņemot atbalstu kuģa galvenā klāja modernizācijai, kā minēts 11. pantā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (9).

(14)

Pārskatāmības, vienādas attieksmes un de minimis limitu pareizas piemērošanas labad dalībvalstīm ir lietderīgi izmantot vienu un to pašu aprēķina metodi. Lai atvieglotu šādu aprēķinu veikšanu un saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1998/2006, atbalsta summas, kas nav skaidras naudas līdzekļu dotācijas, ir lietderīgi izteikt ar dotācijas bruto ekvivalentu. Lai aprēķinātu dotācijas ekvivalentu pārredzamiem atbalsta veidiem, kas nav vairākās daļās maksājamas dotācijas, jāizmanto šāda atbalsta piešķiršanas laikā dominējošās tirgus procentu likmes. Lai vienādi, pārredzami un vienkārši piemērotu noteikumus par valsts atbalstu, šajā regulā tirgus likmes ir jāuzskata par atsauces likmēm, kuras Komisija regulāri nosaka, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, un kuras publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai internetā. Tomēr iespējams, ka minimālajai likmei ir jāpievieno papildu bāzes punkti, ņemot vērā sniegto nodrošinājumu vai ar saņēmēju saistīto risku.

(15)

Pārredzamības, vienādas attieksmes un efektīvas uzraudzības labad šī regula ir jāpiemēro tikai tādam de minimis atbalstam, kas ir pārredzams. Pārredzams atbalsts ir tāds atbalsts, kuram iespējams precīzi ex ante aprēķināt dotācijas bruto ekvivalentu, neveicot riska novērtējumu. Šādus precīzus aprēķinus var veikt, piemēram, par dotācijām, procentu likmju subsīdijām un nepārsniedzamiem nodokļu atbrīvojumiem. Atbalsts, kuru veido kapitāla ieguldīšana, nav jāuzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, izņemot tad, ja publiskā kapitāla ieguldījuma kopējā vērtība nepārsniedz de minimis limitu. Atbalsts, kuru veido riska kapitāla pasākumi, kas minēti Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu, lai veicinātu riska kapitāla ieguldījumus mazos un vidējos uzņēmumos (10), nav jāuzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, izņemot tad, ja attiecīgajā riska kapitāla shēmā katram mērķa uzņēmumam paredzētais kapitāls nepārsniedz de minimis limitu. Atbalsts, kuru veido aizdevumi, ir jāuzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, ja dotācijas bruto ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz tirgus procentu likmēm, kuras dominē dotācijas piešķiršanas laikā.

(16)

Šī regula neizslēdz iespēju, ka dalībvalsts pieņemts pasākums netiek uzskatīts par valsts atbalstu Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, to pamatojot ar šajā regulā neizklāstītiem apsvērumiem, piemēram, kapitāla ieguldīšanas gadījumā, jo lēmums par šādu pasākumu ir pieņemts saskaņā ar tirgus investora principu.

(17)

Ir jānodrošina juridiskā noteiktība garantiju shēmām, kuras nevar ietekmēt tirdzniecību vai izkropļot konkurenci un par kurām pieejamie dati ir pietiekami, lai ticami izvērtētu jebkādu potenciālo ietekmi. Tādēļ ar šo regulu vispārējais de minimis limits (EUR 30 000 vienam saņēmējam) ir jātransponē no garantijas atkarīgā limitā, kura noteikšanas pamatā ir konkrētam aizdevumam atbilstošā summa, par kuru ir sniegtas garantijas. Minēto limitu ir lietderīgi aprēķināt, izmantojot metodiku, ar ko novērtē valsts atbalsta apjomu garantiju shēmās, kuras attiecas uz dzīvotspējīgiem uzņēmumiem izsniegtiem aizdevumiem. Metodika un dati, kurus izmanto, lai aprēķinātu no garantijas atkarīgo limitu, nav jāpiemēro grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, kas minēti Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai. Tāpēc šis limits nav jāattiecina nedz uz iespējamu individuālo atbalstu, kas neietilpst garantiju shēmā, nedz uz atbalstu, ko piešķir grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, vai uz garantijām darījumos, kas nav aizdevumi, piemēram, uz pašu kapitāla darījumu garantijām. Minētais limits jānosaka, pamatojoties uz to, ka – ņemot vērā 13 % lielo nepārsniedzamo likmi (tīrā zaudējuma likme), kas atbilst sliktākajam scenārijam saistībā ar garantiju shēmām Kopienā, – EUR 225 000 lielu garantiju var uzskatīt par tādu, kuras dotācijas bruto ekvivalents ir vienāds ar šajā regulā noteikto de minimis limitu. Šis no garantijas atkarīgais limits jāattiecina tikai uz garantijām, kuras sedz līdz 80 % no attiecīgā aizdevuma.

(18)

Komisijas pienākums ir nodrošināt, lai valsts atbalsta noteikumi tiktu ievēroti un, jo īpaši, lai saskaņā ar de minimis noteikumiem piešķirtais atbalsts stingri atbilstu šo noteikumu nosacījumiem. Saskaņā ar Līguma 10. pantu dalībvalstīm jāatvieglo šā uzdevuma veikšana, izveidojot sistēmu, kura vajadzīga, lai nodrošinātu, ka tā atbalsta kopsumma, kas piešķirts saskaņā ar de minimis noteikumiem, vai nu nepārsniedz limitu EUR 30 000 vienam saņēmējam, vai nepārsniedz kopējo limitu, kuru Komisija nosaka, pamatojoties uz zivsaimniecības nozares produkcijas vērtību dalībvalstī triju fiskālo gadu laikposmā. Tālab dalībvalstīm, kad tās piešķir de minimis atbalstu, ir lietderīgi, atsaucoties uz šo regulu, informēt attiecīgo uzņēmumu par atbalsta apjomu un par to, ka tas ir de minimis atbalsts. Turklāt, pirms piešķirt šādu atbalstu, attiecīgajai dalībvalstij no uzņēmuma jāsaņem deklarācija par attiecīgajā fiskālajā gadā un iepriekšējos divos fiskālajos gados saņemto de minimis atbalstu un rūpīgi jāpārbauda, vai ar jauno de minimis atbalstu netiks pārsniegti de minimis limiti. Šo limitu ievērošanu var nodrošināt arī ar centrālā reģistra palīdzību.

(19)

Skaidrības labad un tā kā de minimis atbalsta limits zivsaimniecības nozarē atšķiras no de minimis atbalsta limita lauksaimniecības nozarē, jāpieņem īpaša regula, kas piemērojama tikai zivsaimniecības nozarei, un attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1860/2004.

(20)

Ņemot vērā Komisijas pieredzi, sevišķi to, cik bieži ir jāpārskata valsts atbalsta politika, un jo īpaši ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1998/2006 un Regulas (EK) Nr. 1860/2004 piemērošanas laikposmu, ir lietderīgi šai regulai noteikt ierobežotu piemērošanas laiku – līdz 2013. gada 31. decembrim. Ja šīs regulas piemērošanas laikposms netiek pagarināts, jādod dalībvalstīm sešu mēnešu pielāgošanās laiks attiecībā uz šajā regulā paredzēto de minimis atbalstu. Tiesiskās paļāvības labad ir lietderīgi precizēt regulas ietekmi uz piešķirto atbalstu, pirms tā ir stājusies spēkā,

a)

atbalstu, kura summu nosaka, pamatojoties uz tirgū laisto produktu cenu vai daudzumu;

b)

atbalstu ar eksportu saistītām darbībām, proti, atbalstu, kas ir tiešā saistībā ar eksportētajiem daudzumiem, ar izplatīšanas tīkla izveidošanu un darbību vai ar citiem kārtējiem izdevumiem, kas ir saistīti ar eksporta darbībām;

c)

atbalstu, kas piešķirts, lai importētu preču vietā tiktu izmantotas vietējās preces;

d)

atbalstu, kura mērķis ir palielināt zvejas kapacitāti, kas izteikta ar tilpību vai jaudu, kā definēts Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. panta n) punktā, ja vien tas nav atbalsts galvenā klāja modernizācijai, kā noteikts minētās regulas 11. panta 5. punktā;

e)

atbalstu zvejas kuģu iegādei vai būvei;

f)

atbalstu grūtībās nonākušiem uzņēmumiem.

a)

“zivsaimniecības nozares uzņēmumi” ir uzņēmumi, kas nodarbojas ar zivsaimniecības produktu ražošanu, apstrādi un tirdzniecību;

b)

“zivsaimniecības produkti” ir Padomes Regulas (EK) Nr. 104/2000 (11) 1. pantā definētie produkti;

c)

“apstrāde un tirdzniecība” ir visas darbības, tostarp pārvietošana, pārstrāde, ražošana un izplatīšana, ko veic no izkraušanas vai iegūšanas posma līdz galaprodukta posmam.

a)

atbalstu, kuru veido aizdevumi, uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, ja dotācijas bruto ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz tirgus procentu likmēm, kuras dominē dotācijas piešķiršanas laikā;

b)

atbalstu, kuru veido kapitāla ieguldīšana, neuzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, izņemot tad, ja publiskā kapitāla ieguldījuma kopējā vērtība nepārsniedz de minimis limitu;

c)

atbalstu, kuru veido riska kapitāla pasākumi, neuzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, izņemot tad, ja attiecīgajā riska kapitāla shēmā paredzētais kapitāls nepārsniedz de minimis limitu katram mērķa uzņēmumam;

d)

atbalstu, kuru veido atmaksājami avansa maksājumi, neuzskata par pārredzamu atbalstu, ja attiecīgo atmaksājamo avansa maksājumu kopējā summa pārsniedz saskaņā ar šo regulu piemērojamo limitu;

e)

individuālo atbalstu, ko saskaņā ar garantiju shēmu sniedz uzņēmumiem, kuri nav grūtībās nonākuši uzņēmumi, uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, ja atbilstoši šādai shēmai piešķirtā aizdevumā garantētā daļa nepārsniedz EUR 225 000 vienam uzņēmumam. Ja garantētā daļa atbilstošajā aizdevumā veido tikai zināmu procentuālu daļu no minētā limita, uzskata, ka attiecīgās garantijas dotācijas bruto ekvivalents atbilst tai pašai procentuālajai daļai no piemērojamā limita, kas noteikts 2. punktā. Garantijas apjoms nepārsniedz 80 % no tai atbilstošā aizdevuma summas.

a)

nosaukumā vārdus “un zivsaimniecības nozarē” aizstāj ar vārdu “nozarē”;

b)

regulas 1. pantā vārdus “lauksaimniecības vai zivsaimniecības nozarē” aizstāj ar vārdiem “lauksaimniecības nozarē”;

c)

regulas 2. pantā:

d)

regulas 3. panta 2. punktā svītro trešo daļu;

e)

regulas 4. panta 2. punktā svītro vārdus “attiecīgi” un “un zivsaimniecībai”;

f)

regulas 4. panta 3. punkta otrajā daļā svītro vārdus “vai zivsaimniecības”;

g)

svītro II pielikumu.

25.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 193/13

(1)

Pēc Eiropas Kopienas pievienošanās 1999. gada 2. jūlijā pieņemtajam Hāgas vienošanās par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju Ženēvas aktam, kas tika apstiprināta ar Padomes Lēmumu 2006/954/EK (2), un ar to saistīto grozījumu izdarīšanas Regulā (EK) Nr. 6/2002, ir jāpieņem daži tehniski īstenošanas pasākumi.

(2)

Tādēļ atbilstīgi jāgroza Komisijas 2002. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 2245/2002, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem (3).

(3)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 6/2002 109. pantu,

1)

Regulu papildina ar šādu 11.a pantu:

“11.a pants

Atteikuma pamatojumu pārbaude

1.   Ja atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 6/2002 106.e panta 1. punktam Birojs, veicot starptautiskās reģistrācijas pārbaudi, konstatē, ka dizainparaugs, kuram pieprasīta aizsardzība, neatbilst minētās regulas 3. panta a) apakšpunktā iekļautajai definīcijai vai ir pretrunā ar sabiedrisko kārtību vai pieņemtajiem morāles principiem, tas ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc starptautiskās reģistrācijas publikācijas dienas nosūta atteikuma paziņojumu (notifikāciju) Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Starptautiskajam birojam (še turpmāk – “Starptautiskais birojs”), norādot atteikuma pamatojumus atbilstīgi 12. panta 2. daļai 1999. gada 2. jūlijā pieņemtajā Hāgas vienošanās par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju Ženēvas aktā (še turpmāk – “Ženēvas akts”), kas tika apstiprināts ar Padomes Lēmumu 2006/954/EK (4).

2.   Birojs nosaka termiņu, kura laikā atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 6/2002 106.e panta 2. punktam starptautiskās reģistrācijas īpašniekam ir iespēja atteikties no starptautiskās reģistrācijas attiecībā uz Kopienu, attiecībā uz Kopienu ierobežot starptautisko reģistrāciju, atstājot tajā vienu vai vairākus dizainparaugus, vai iesniegt apsvērumus.

3.   Ja starptautiskās reģistrācijas īpašniekam ir jābūt pārstāvētam Birojā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 6/2002 77. panta 2. punktu, paziņojumā atsaucas uz īpašnieka pienākumu iecelt pārstāvi, kas atbilst minētās regulas 78. panta 1. punkta prasībām.

Mutatis mutandis piemēro šā panta 2. punktā noteikto termiņu.

4.   Ja īpašnieks neieceļ pārstāvi noteiktajā termiņā, Birojs atsaka starptautiskās reģistrācijas aizsardzību.

5.   Ja noteiktajā termiņā īpašnieks iesniedz apsvērumus, kas Biroju apmierina, Birojs atsauc atteikumu un paziņo par to Starptautiskajam birojam atbilstīgi Ženēvas akta 12. panta 4. daļai.

Ja atbilstīgi Ženēvas akta 12. panta 2. daļai noteiktajā termiņā īpašnieks neiesniedz apsvērumus, kas apmierina Biroju, Birojs apstiprina lēmumu par starptautiskās reģistrācijas aizsardzības atteikumu. Minēto lēmumu var pārsūdzēt atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 6/2002 VII sadaļai.

6.   Ja īpašnieks attiecībā uz Kopienu atsakās no starptautiskās reģistrācijas (renonsē to) vai ierobežo starptautisko reģistrāciju atstājot tajā vienu vai vairākus dizainparaugus, tas, ievērojot ieraksta procedūru atbilstīgi Ženēvas akta 16. panta 1. daļas iv) un v) apakšpunktam, informē par to Starptautisko biroju. Īpašnieks var informēt Biroju, iesniedzot attiecīgu paziņojumu.

2)

Regulas 22. pantu aizstāj ar šādu:

“22. pants

Kopienas dizainparauga reģistrācijas atjaunošana

1.   Reģistrācijas atjaunošanas iesniegumā iekļauj:

2.   Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 6/2002 13. pantam par reģistrācijas atjaunošanu maksājamās maksas ir šādas:

3.   Ja maksājums, kas minēts šā panta 2. punktā, izdarīts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2246/2002 5. panta 1. punkta noteikumiem, to uzskata par reģistrācijas atjaunošanas pieprasījumu, ar nosacījumu, ka tajā norādīts viss, kas prasīts šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā un minētās regulas 6. panta 1. punktā.

4.   Ja reģistrācijas atjaunošanas iesniegumu iesniedz Regulas (EK) Nr. 6/2002 13. panta 3. punktā noteiktajā termiņā, bet nav izpildīti pārējie minētās regulas 13. pantā un šajā regulā noteiktie reģistrācijas atjaunošanas nosacījumi, Birojs informē iesniedzēju par trūkumiem.

5.   Ja reģistrācijas atjaunošanas iesniegumu neiesniedz vai iesniedz pēc Regulas (EK) Nr. 6/2002 13. panta 3. punkta otrajā teikumā noteiktā termiņa beigām vai ja maksas nav samaksātas vai ir samaksātas tikai pēc attiecīgā termiņa beigām, vai ja trūkumi nav novērsti Biroja noteiktajā termiņā, Birojs pieņem nolēmumu, ka reģistrācijas darbības termiņš ir beidzies, un paziņo par to īpašniekam.

Attiecībā uz kompleksu reģistrāciju, ja samaksātās maksas nav pietiekamas, lai aptvertu visus dizainparaugus, attiecībā uz kuriem pieprasa reģistrācijas atjaunošanu, šādu nolēmumu pieņem tikai pēc tam, kad Birojs ir konstatējis, par kuriem dizainparaugiem ir paredzēta samaksātā summa.

Ja nav citu kritēriju, lai konstatētu, par kuriem dizainparaugiem paredzēta samaksātā summa, Birojs ņem vērā dizainparaugus pēc kārtas, ievērojot secību, kādā tie uzskaitīti saskaņā ar 2. panta 4. punktu.

Birojs pieņem nolēmumu, ka reģistrācijas darbības termiņš ir beidzies attiecībā uz visiem dizainparaugiem, par kuriem reģistrācijas atjaunošanas maksa nav samaksāta vai nav samaksāta pilnībā.

6.   Ja saskaņā ar 5. punktu pieņemtais nolēmums ir kļuvis galīgs, Birojs svītro dizainparaugu no reģistra ar nākamo dienu pēc esošās reģistrācijas darbības termiņa beigām.

7.   Ja 2. punktā paredzētās reģistrācijas atjaunošanas maksas ir samaksātas, bet reģistrācija nav atjaunota, minētās maksas atmaksā.

8.   Var iesniegt vienu reģistrācijas atjaunošanas iesniegumu par diviem vai vairākiem dizainparaugiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir vienas un tās pašas kompleksās reģistrācijas daļa vai nav, par katru dizainparaugu samaksājot noteiktās maksas, ja katrā atsevišķā gadījumā īpašnieki vai pārstāvji ir vieni un tie paši.”;

3)

Regulu papildina ar šādu 22.a pantu:

“22.a pants

Tādas starptautiskās reģistrācijas atjaunošana, kurā norādīta Eiropas Kopiena

Starptautisko reģistrāciju atjauno tieši Starptautiskajā Birojā atbilstīgi Ženēvas akta 17. pantam.”.

4)

Regulas 31. pantu papildina ar šādu punktu:

“6.   Ja Birojs atzīst starptautisko reģistrāciju par spēkā neesošu Kopienas teritorijā, Birojs paziņo Starptautiskajam birojam par šo lēmumu, kad tas kļūst galīgs.”;

5)

Regulas 47. pantu papildina ar šādu 3. punktu:

“3.   Birojs un Starptautiskais birojs, abpusēji vienojoties par saziņas veidu un formātu, sazinās, ja iespējams, izmantojot elektroniskos līdzekļus. Visas atsauces uz veidlapām ietver arī elektroniski pieejamas veidlapas.”.

6)

Regulas 71. pantu papildina ar šādu 3. punktu:

“3.   Birojs sniedz informāciju par dizainparaugu starptautiskajām reģistrācijām, kurās norādīta Kopiena, norādot elektronisku saiti uz Starptautiskā biroja uzturētu datu bāzi ar meklēšanas iespējām.”.

25.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 193/16

(1)

Pēc Eiropas Kopienas pievienošanās 1999. gada 2. jūlijā pieņemtajam Hāgas vienošanās par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju Ženēvas aktam (še turpmāk – “Ženēvas akts”), kas tika apstiprināta ar Padomes Lēmumu 2006/954/EK (2), un ar to saistīto grozījumu izdarīšanas Regulā (EK) Nr. 6/2002 jāpieņem daži īstenošanas pasākumi par maksām, kuras maksājamas Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Starptautiskajam birojam.

(2)

Regulas (EK) Nr. 6/2002 106.c pantā noteikts, ka Ženēvas akta 7. panta 1. daļā minētās noteiktās maksas par norādījumu tiek aizstātas ar individuālu maksu par norādījumu.

(3)

Minētās maksas apmērs ir noteikts Deklarācijā par individuālo maksu sistēmu, kas pievienota Lēmumam 2006/954/EK, kurš pieņemts saskaņā ar Ženēvas akta 7. panta 2. daļu.

(4)

Lai nodrošinātu vajadzīgo elastību un atvieglotu maksu kārtošanu, ir lietderīgi saskaņot noteikumus, ko piemēro maksām par dizainparaugiem, ar noteikumiem, ko piemēro maksām par preču zīmēm, kuri paredzēti Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulā (EK) Nr. 2869/95 par maksām, kas jāmaksā Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes un dizainparaugi) (3), nepieļaujot skaidru naudu un čekus kā maksāšanas līdzekļus.

(5)

Tādēļ atbilstīgi jāgroza Komisijas 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 2246/2002 par maksām, kas maksājamas Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes un dizainparaugi) par Kopienas dizainparaugu reģistrēšanu (4).

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes un dizainparaugi) Maksu, īstenošanas noteikumu un Apelācijas padomju procesuālo noteikumu komiteja,

1)

Regulas 1. panta a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

2)

Regulas 2. pantu aizstāj ar šādu:

“2. pants

Maksas

1.   Maksas, kas maksājamas Birojam, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 6/2002 un Regulu (EK) Nr. 2245/2002, noteiktas šīs regulas pielikumā.

2.   Individuālās maksas par norādījumu, kas maksājamas Starptautiskajam birojam, pamatojoties uz Ženēvas akta 7. panta 2. daļu saistībā ar Regulas (EK) Nr. 6/2002 106.c pantu, minētās Regulas 13. panta 1. punktu un Regulas (EK) Nr. 2245/2002 22. panta 2. punkta a) apakšpunktu, noteiktas šīs regulas pielikumā.”.

3)

Regulas 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Maksas, kas maksājamas Birojam, maksā EUR, iemaksājot tās Birojam piederošā bankas kontā vai pārskaitot tās uz šo kontu.”.

4)

Regulas 7. pantu groza šādi:

5)

Pielikumu groza šādi:

25.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 193/18

(1)

Kopiena un dalībvalstis ir noteikušas sev mērķi apkarot krāpšanu un citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Kopienas finansiālās intereses, tostarp cigarešu kontrabandu un viltošanu. Lai sasniegtu šo mērķi, ir jāizmanto visi iespējamie līdzekļi, vienlaikus saglabājot pašreizējo atbildības sadalījumu un līdzsvaru starp valsts un Kopienas līmeņiem.

(2)

Darbības, kuru mērķis ir sniegt labāku informāciju, veikt pētījumus un nodrošināt apmācību vai tehnisku palīdzību, būtiski palīdz aizsargāt Kopienas finansiālās intereses.

(3)

Atbalsts šādām iniciatīvām subsīdiju veidā iepriekš deva iespēju nostiprināt Kopienas un dalībvalstu darbības krāpšanas un Kopienas finansiālo interešu aizsardzības jomā, kā arī sasniegt Hercule programmas no 2004. līdz 2006. gadam noteiktos mērķus.

(4)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 804/2004/EK (3) 7. panta a) punktu Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) ziņojumu par Hercule programmas īstenošanu un tās turpināšanas lietderību. Tā secinājumos uzsvērts, ka Hercule programmā noteiktie mērķi ir sasniegti. Ieteikts turpināt to no 2007. līdz 2013. gadam.

(5)

Lai apvienotu Kopienas un dalībvalstu darbības Kopienas finansiālo interešu aizsardzības jomā, kurā ietilpst arī cigarešu kontrabandas un viltošanas apkarošana, jaunajā programmā vienā pamataktā jāapkopo visi darbības izdevumi, kas saistīti ar vispārējiem krāpšanas apkarošanas pasākumiem, kurus veic Komisija (OLAF).

(6)

Piešķirot subsīdijas par darbībām un tiesībām uz publiskā iepirkuma līgumu noslēgšanu, kuru mērķis ir veicināt un īstenot programmu, jāievēro Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, kuru piemēro Eiropas Kopienu kopbudžetam (4), un tās īstenošanas noteikumos paredzētie nosacījumi. Ir pieņemami neiekļaut programmā darbības subsīdijas, jo tās nav izmantotas iniciatīvu atbalstam iepriekš.

(7)

Pievienošanās valstīm un kandidātvalstīm vajadzētu būt iespējai piedalīties Hercule II programmā saskaņā ar nodomu protokolu, kas jāsagatavo atbilstīgi attiecīgajiem pamatnolīgumiem.

(8)

Ar šo lēmumu visam programmas darbības laikam paredz finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauce, kā paredzēts 37. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (5),

1)

Lēmuma 1. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“1. pants

Programmas mērķi

1.   Ar šo lēmumu izveido Kopienas rīcības programmu, lai veicināta darbības Kopienas finansiālo interešu aizsardzības jomā. Programma tiek nosaukta par Hercule II programmu (turpmāk – “programma”).

2.   Programma veicina darbības saskaņā ar vispārīgiem kritērijiem, kas noteikti šajā lēmumā. Tā īpaši attiecas uz šādiem mērķiem:

2)

Iekļauj šādu pantu:

“1.a pants

Darbības

Programmu īsteno, izmantojot turpmāk minētās darbības saistībā ar Kopienas finansiālo interešu aizsardzību, tostarp saistībā ar cigarešu kontrabandas un viltošanas novēršanu un apkarošanu:

3)

Lēmuma 2. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“2. pants

Kopienas finansējums

1.   Kopienas finansējumam var būt šādi juridiskie veidi saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002:

2.   Lai pretendētu uz Kopienas subsīdiju darbībai, kas vērsta uz Kopienas finansiālo interešu aizsardzību, subsīdiju saņēmējiem jāizpilda šajā lēmumā paredzētie noteikumi. Darbībai jāatbilst principiem, kas ir Kopienas rīcības pamatā Kopienas finansiālo interešu aizsardzības jomā, un, to veicot, jāņem vērā īpašie kritēriji, kas noteikti attiecīgajos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, atbilstīgi prioritātēm, kas izklāstītas subsīdiju gada programmā, kurā sīkāk izstrādāti šajā lēmumā minētie vispārīgie kritēriji.

3.   Kopienas finansējums, ko piešķir publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību vai subsīdiju veidā, sedz darbības izdevumus, kas saistīti ar darbībām Kopienas finansiālās aizsardzības jomā.

4.   Darbības, ko veic organizācijas, kuras var saņemt Kopienas finansējumu (publiskā iepirkuma līgumu vai subsīdiju veidā) saistībā ar programmu, ietilpst vienā izdevumu kategorijā ar darbībām, kuru mērķis ir stiprināt Kopienas pasākumus, lai aizsargātu Kopienas finansiālās intereses un tiektos sasniegt vispārējas nozīmes mērķus Eiropā šajā jomā vai mērķi, kurš ir Eiropas Savienības politikas daļa šajā jomā.”

4)

Iekļauj šādus pantus:

“2.a pants

Organizācijas, kas ir atbilstīgas Kopienas finansējumam

Kopienas finansējumam saskaņā ar programmu ir atbilstīgas šādas organizācijas:

2.b pants

Saņēmēju atlase

Organizācijas, kurām saskaņā ar 2.a pantu ir tiesības pretendēt uz subsīdiju par kādu darbību, izraugās, pamatojoties uz uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, atbilstīgi prioritātēm, kas izklāstītas subsīdiju gada programmā, kurā sīkāk izstrādāti šajā lēmumā minētie vispārīgie kritēriji. Subsīdijas, kas piešķirtas darbībai, uz kuru attiecas programma, atbilst šajā lēmumā izklāstītajiem vispārīgajiem kritērijiem.

2.c pants

Subsīdiju pieteikumu izvērtēšanas kritēriji

Pieteikumus subsīdijas saņemšanai par darbībām izvērtē, ņemot vērā:

2.d pants

Atbilstīgie izdevumi

Saskaņā ar 2. panta 4. punktu, aprēķinot subsīdijas, ņem vērā vienīgi izdevumus, kas ir nepieciešami sekmīgai darbības īstenošanai.

Atbilstīgie izdevumi ir arī tie, kas saistīti ar pārstāvju piedalīšanos no tām Balkānu valstīm, kuras piedalās Dienvidaustrumeiropas valstu stabilizācijas un asociācijas procesā (6), no Krievijas Federācijas, no valstīm, uz kurām attiecas Eiropas Kaimiņattiecību politika (7), kā arī no atsevišķām valstīm, ar kurām Kopiena ir noslēgusi savstarpējās palīdzības nolīgumu muitas jomā.

5)

Lēmuma 3. pantu groza šādi:

6)

Lēmuma 4. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“4. pants

Īstenošana

Kopienas finansējumu īsteno saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002.”

7)

Lēmuma 5. pantu groza šādi:

8)

Iekļauj šādu pantu:

“5.a pants

Pārbaudes un revīzijas

1.   Subsīdijas saņēmējs nodrošina, ka vajadzības gadījumā Komisijai ir pieejami partneru vai locekļu īpašumā esošie apliecinošie dokumenti.

2.   Komisija var veikt Kopienas finansējuma izlietošanas revīziju, ko veic Komisijas darbinieki tieši vai jebkāda cita kvalificēta ārēja struktūra pēc Komisijas izvēles. Šādas revīzijas var veikt visā līguma vai nolīguma darbības laikā un piecu gadu laikā pēc galīgā maksājuma dienas. Attiecīgā gadījumā revīzijas rezultātu dēļ Komisija var pieņemt lēmumu par līdzekļu atgūšanu.

3.   Komisijas darbiniekiem un Komisijas pilnvarotam pieaicinātam personālam ir attiecīgas piekļuves tiesības vietām un telpām, kurās veic darbību, un visai informācijai, tostarp informācijai elektroniskā formātā, kas vajadzīga, lai veiktu 2. punktā minētās revīzijas.

4.   Revīzijas palātai un OLAF ir tādas pašas tiesības, jo īpaši piekļuves tiesības, kā personām, kuras norādītas 3. punktā.

5.   Turklāt, lai aizsargātu Kopienas finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām, Komisija veic pārbaudes un apskates uz vietas šīs programmas ietvaros saskaņā ar Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (8). Vajadzības gadījumā izmeklēšanu veic OLAF, un šo izmeklēšanu reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1073/1999 (9).

9)

Lēmuma 6. pantu groza šādi:

10)

Lēmuma 7. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“7. pants

Uzraudzība un izvērtēšana

Komisija (OLAF) sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadēju ziņojumu par programmas rezultātiem. Tajā iekļauj informāciju par programmas saskaņotību un papildināmību ar citām Eiropas Savienības līmeņa programmām un darbībām.

Līdz 2010. gada 31. decembrim veic neatkarīgu izvērtēšanu par programmas īstenošanu, tostarp programmas darbības un sasniegto mērķu pārbaudi.

Komisija (OLAF) līdz 2014. gada 31. decembrim sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par programmas mērķu sasniegšanu.”

11)

Iekļauj šādu pantu:

“7.a pants

Programmas vadība

Pamatojoties uz izmaksu lietderības analīzi, Komisija var algot speciālistus un izmantot jebkuru citu tehnisku un administratīvu palīdzību, kurā neietilpst valsts pārvaldes uzdevumi, par kuriem noslēgti īpaši ad hoc ārpakalpojumu līgumi. Tā var arī finansēt pētījumus un organizēt speciālistu sanāksmes, lai veicinātu programmas īstenošanu, un veikt informācijas un izplatīšanas pasākumus, kas ir tieši saistīti ar programmas mērķu sasniegšanu.”

12)

Svītro pielikumu.

25.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 193/23

(1)

Komisijas 2006. gada 23. novembra Lēmums 2006/802/EK, ar ko apstiprina plānus par klasiskā cūku mēra izplatības apkarošanu savvaļas cūku vidū un par savvaļas cūku un saimniecībās turēto cūku ārkārtas vakcināciju pret klasisko cūku mēri Rumānijā (2), tika pieņemts, lai apkarotu klasisko cūku mēri minētajā dalībvalstī.

(2)

Šā lēmuma 4. pants apstiprina plānu cūku ārkārtas vakcinācijai pret klasisko cūku mēri ar dzīvu novājinātu standarta vakcīnu cūku saimniecībās (“apstiprinātais plāns”), ko Rumānija iesniedza Komisijai 2006. gada 27. septembrī.

(3)

Lēmuma 2006/802/EK 5. panta c) apakšpunkts nosaka, ka Rumānija nodrošina, ka cūkgaļu, kas iegūta no cūkām, kuras vakcinētas saskaņā ar 4. pantu, paredz tikai privātam vietējam patēriņam vai ražotāja veiktai tiešai piegādei nelielā apjomā galapatērētājam vai vietējam tirgum tajā pašā pašvaldībā un nesūta uz citām dalībvalstīm. Šā lēmuma 5. panta b) apakšpunkts nosaka īpašu šādas cūkgaļas marķēšanu.

(4)

Apstiprinātais plāns nosaka, ka mājas cūku un cūkgaļas, šādu cūku produktu un blakusproduktu pārvietošana no neprofesionālām saimniecībām ir aizliegta, izņemot ģimenes patēriņam izcelsmes saimniecībā. Attiecīgos gadījumos tikai vietējā tirgū var pārdot dzīvus dzīvniekus.

(5)

Rumānija 2007. gada 3. maijā iesniedza Komisijai apstiprinātā plāna grozījumus. Apstiprinātais plāns ar grozījumiem atļauj, ievērojot dažus nosacījumus, cūku tiešu pārvietošanu no mazām vai neprofesionālām saimniecībām un, ja ārkārtas vakcinācija ar dzīvu novājinātu standarta vakcīnu veikta saskaņā ar Lēmuma 2006/802/EK 4. pantu, uz kautuvēm, kas atrodas tajā pašā reģionā, kur izcelsmes saimniecība, vai, ja šajā reģionā nav kautuves, tad uz blakusreģionā atrodošos kautuvi.

(6)

Bez tam Rumānija ir pieprasījusi līdz 2007. gada 31. augustam pagaidu atkāpes no Lēmuma 2006/802/EK 5. panta c) apakšpunkta, lai, ņemot vērā lielās grūtības, kas rodas, meklējot pietiekamu vietējo tirgu pašvaldībā, varētu reģiona līmenī laist tirgū cūkgaļu, kas iegūta no minētajām cūkām.

(7)

Apstiprinātā plāna grozījumi un pieprasījums pēc pagaidu atkāpes no Lēmuma 2006/802/EK 5. panta c) apakšpunkta ir savienojami ar mērķi Rumānijā izskaust klasisko cūku mēri. Tomēr dzīvnieku veselības interesēs atkāpēm jāatbilst dažiem nosacījumiem, īpaši – ka attiecīgajai cūkgaļai jābūt marķētai ar speciālu marķējumu, lai garantētu pilnīgu izsekojamību, un to nevar sūtīt uz citām dalībvalstīm.

(8)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Lēmums 2006/802/EK.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1)

Regulas 4. pantu aizstāj ar šādu:

“4. pants

Plāns cūku ārkārtas vakcinācijai pret klasisko cūku mēri saimniecībās, izmantojot dzīvu novājinātu standarta vakcīnu

Plāns, ko Rumānija 2006. gada 27. septembrī iesniedza Komisijai, ar grozījumiem, ko iesniedza Komisijai 2007. gada 3. maijā, par cūku ārkārtas vakcināciju pret klasisko cūku mēri ar dzīvu novājinātu standarta vakcīnu cūku saimniecībās rajonā, kas noteikts pielikuma 4. punktā, ir apstiprināts.”

2)

Iekļauj šādu 5a. pantu:

“5.a pants

Atkāpe no 5. panta c) apakšpunkta nosacījumiem

1.   Atkāpjoties no 5. panta c) apakšpunkta, Rumānija var atļaut laist tirgū cūkgaļu, kas iegūta no cūkām, kuras vakcinētas saskaņā ar 4. pantu, tā paša reģiona vietējā tirgū, kurā atrodas šo cūku izcelsmes saimniecība, ievērojot šādus nosacījumus:

2.   Cūkgaļu, kas minēta 1. punktā, nesūta uz citām dalībvalstīm.”