(1)

Tiek ierosināta jauna plānošanas un piegādes palīdzības struktūra, lai Kopienas ārējo palīdzību padarītu efektīvāku. Padomes Regula (EK) Nr. 1085/2006 (2) izveido Pirmspievienošanās instrumentu (IPA), kas ietver Kopienas palīdzību kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm. Regula (EK) Nr. 1638/2006 (3) paredz vispārīgus noteikumus Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta (ENPI) izveidošanai. Padomes Regula (EK) Nr. 1934/2006 (4) izveido instrumentu rūpnieciski attīstītajām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni. Regula (EK) Nr. 1717/2006 (5) izveido stabilitātes instrumentu. Regula (EK) Nr. …/2007 (6) izveido instrumentu sadarbībai kodoldrošības jomā. Regula (EK) Nr. 1889/2006 (7) izveido finansēšanas instrumentu demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai pasaules mērogā. Padomes Regula (EK) Nr. 1257/96 (8) attiecas uz humāno palīdzību. Ar šo Regulu izveido finanšu instrumentu attīstības sadarbībai, kas nodrošina tiešu atbalstu Eiropas Kopienas sadarbības politikas attīstībai.

(2)

Kopiena īsteno sadarbības politiku attīstības jomā, kuras mērķis ir – mazināt nabadzību, panākt ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo attīstību, kā arī jaunattīstības valstu vienmērīgu un pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā.

(3)

Kopiena īsteno sadarbības politiku, kas sekmē Kopienas un partnervalstu un reģionu uzņēmēju sadarbības, partnerattiecību un kopuzņēmumu attīstību un veicina dialogu starp attiecīgo nozaru politiskiem, ekonomiskiem un sociāliem partneriem.

(4)

Kopienas sadarbības politikas attīstības jomā un starptautiskās darbības mērķis ir sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas 2000. gada 8. septembrī pieņemtos Tūkstošgades attīstības mērķus (TAM), kā piemēram, panākt galējas nabadzības un bada izskaušanu, un galvenos attīstības mērķus un principus, ko Kopiena un tās dalībvalstis ir apstiprinājušas saistībā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) un citām kompetentām starptautiskām organizācijām, kas darbojas attīstības sadarbības jomā.

(5)

Lai panāktu attīstības politikas saskaņotību, ir svarīgi, lai Kopienas politika, kas neattiecas uz attīstību, atbalstītu jaunattīstības valstu centienus TAM sasniegšanā, saskaņā ar Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 178. pantu.

(6)

Politiska vide, kas garantē mieru un stabilitāti, cilvēktiesību, pamatbrīvību, demokrātijas principu ievērošanu, tiesiskumu, labu pārvaldību un dzimumu līdztiesību, ir nozīmīga ilgtermiņa attīstībai.

(7)

Droša un ilgtspējīga ekonomiskā politika ir attīstības priekšnosacījums.

(8)

Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) locekļi 4. ministru konferencē Dohā apņēmās attīstības stratēģijās integrēt tirdzniecību un nodrošināt ar tirdzniecību saistītu tehnisku un iespēju veidošanas palīdzību, kā arī vajadzīgos pasākumus nolūkā veicināt tehnoloģiju nodošanu, izmantojot tirdzniecību un tās labā, stiprināt saikni starp ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem un tirdzniecību, kā arī tirdzniecības un vides savstarpēju saikni, palīdzēt jaunattīstības valstīm to dalībā jaunās tirdzniecības sarunās un īstenot to sasniegtos rezultātus.

(9)

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju, Eiropas Parlamenta un Komisijas kopīgais paziņojums attiecībā uz Eiropas Savienības attīstības politiku: “Eiropas konsenss attīstības jomā” (2005. gada 20. decembris) (9) un jebkādi turpmākie grozījumi nosaka Kopienas darbību struktūru attīstības jomā. Pamatojoties uz to, būtu jāplāno un jāīsteno palīdzība attīstības jomā un sadarbības stratēģijas.

(10)

Sadarbība attīstības jomā būtu jāīsteno, izmantojot ģeogrāfiskās un tematiskās programmas. Ģeogrāfiskām programmām būtu jāatbalsta attīstība un jāstiprina sadarbība ar Latīņamerikas, Āzijas, Vidusāzijas, Tuvo Austrumu un Dienvidāfrikas valstīm.

(11)

Kopiena un tās dalībvalstis ir noslēgušas partnerattiecību un sadarbības nolīgumus ar dažām no šīm partnervalstīm un reģioniem, lai sniegtu nozīmīgu ieguldījumu partnervalstu ilgtermiņa attīstībā un to iedzīvotāju labklājībā. Partnerattiecību un sadarbības nolīgumi balstās uz tādu kopīgu un universālu vērtību ievērošanu un veicināšanu kā cilvēktiesības, pamatbrīvības, demokrātijas principi un tiesiskums. Šajā saistībā būtu jāpievērš uzmanība tiesībām uz pienācīgu darbu un to cilvēku tiesībām, kam ir īpašas vajadzības. Kopienas un partnervalstu divpusējo attiecību uzturēšana un padziļināšana, kā arī daudzpusējo iestāžu konsolidēšana ir svarīgi faktori, lai sniegtu ievērojamu ieguldījumu pasaules ekonomikas līdzsvarā un attīstībā, kā arī stiprinātu Kopienas un partnervalstu un reģionu nozīmi un vietu pasaulē.

(12)

Lai gan tematiskajās programmās galvenokārt būtu jāatbalsta jaunattīstības valstis, divām saņēmējvalstīm, kā arī aizjūras zemēm un teritorijām (AZT), kas neatbilst prasībām, lai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komiteja (ESAO/APK) to noteiktu par Oficiālās attīstības palīdzības (OAP) saņēmēju, un uz kurām attiecas 2. panta 4. punkta otrās daļas pirmais ievilkums, arī vajadzētu būt iespējai piedalīties tematiskajās programmās ar noteikumiem, kādi izklāstīti šajā regulā. Kopienai būtu jāfinansē tematiskās programmas valstīs, reģionos un teritorijās, kuras var saņemt palīdzību šajā regulā minētajā ģeogrāfiskajā programmā, palīdzību saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1638/2006, vai uz kurām attiecas ģeogrāfiskā sadarbība saistībā ar Eiropas Attīstības Fondu (EAF). Padomes Lēmumā 2001/822/EK (2001. gada 27. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (10), kas ir piemērojams līdz 2011. gada 31. decembrim, izklāsta nosacījumus par aizjūras zemju un teritoriju atbilstību attīstības palīdzības tematiskām darbībām, ko finansē no Eiropas Savienības vispārējā budžeta un kuras šī regula negroza.

(13)

Tematiskām programmām būtu jānodrošina izteikta papildu vērtība un būtu jāietver pasākumi, kas papildina ģeogrāfiskās programmas, kuras ir galvenais pamats Kopienas sadarbībai ar trešām valstīm. Sadarbībai attīstības jomā, kas īstenota, izmantojot tematiskās programmas, vajadzētu būt saistītai ar šajā regulā un Regulā (EK) Nr. 1638/2006 minētajām ģeogrāfiskajām programmām, kā arī ar ģeogrāfisko sadarbību saistībā ar Eiropas Attīstības Fondu (EAF). Tematiskās programmas ir saistītas ar konkrētu darbības jomu, kurā ir ieinteresēta partnervalstu grupa, kuru nenosaka pēc ģeogrāfiskās atrašanās vietas, vai sadarbības pasākumiem, kas attiecas uz dažādiem reģioniem vai partnervalstu grupām, vai starptautisku rīcību, kas nav paredzēta kādai konkrētai ģeogrāfiskai teritorijai. Tām ir arī svarīga nozīme, ārēji attīstot Kopienas politiku un nodrošinot nozaru saskaņu un skaidrību.

(14)

Tematiskajām programmām būtu jāatbalsta darbības tādās jomās kā cilvēka un sabiedrības attīstība, vide un dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana, tostarp enerģijas, nevalstiskās struktūras un pašvaldības, nodrošinātība ar pārtiku, migrācija un patvēruma politika. Tematisko programmu saturs ir sagatavots, pamatojoties uz Komisijas paziņojumiem Eiropas Parlamentam un Padomei.

(15)

Tematiskajai programmai vides un ilgtspējīgas resursu, ieskaitot enerģijas, apsaimniekošanas jautājumos būtu jāveicina, inter alia, starptautiskā vides pārvaldība un ES vides un enerģijas politikas ārzemēs.

(16)

Tematiskai programmai migrācijas un patvēruma jautājumos būtu jāveicina Eiropadomes Briseles sanāksmes 2005. gada 15. un 16. decembra secinājumos minētie mērķi, proti – pastiprināt Kopienas finansiālo palīdzību jomās, kas attiecas uz migrāciju vai ir saistītas ar to tās attiecībās ar trešām valstīm.

(17)

Kopienas politika attiecībā uz nodrošinātību ar pārtiku tiek attīstīta, lai atbalstītu plaša mēroga stratēģijas attiecībā uz nodrošinātību ar pārtiku valsts, reģionu un pasaules līmenī, ierobežotu pārtikas palīdzības sniegšanu humanitārās situācijās un lai izvairītos no negatīvas ietekmes uz vietējo ražošanu un tirgu, un jāņem vērā to valstu īpašais stāvoklis, kas ir strukturāli vājas un lielā mērā atkarīgas no palīdzības nodrošinātības ar pārtiku jomā, lai izvairītos pārmērīgi samazināt Kopienas palīdzību šādām valstīm.

(18)

Atbilstīgi Padomes 2005. gada 24. maija secinājumiem būtu jāatbalsta darbības, lai uzlabotu reproduktīvo un seksuālo veselību jaunattīstības valstīs un lai garantētu ar to saistīto tiesību ievērošanu, un sniegtu finansiālu palīdzību un attiecīgu pieredzi, lai tādējādi veicinātu vienotu pieeju un reproduktīvās un seksuālās veselības un tiesību atzīšanu, kā definēts Starptautiskās konferences par iedzīvotājiem un attīstību (ICPD) Rīcības programmā, tostarp drošu mātes stāvokli un plašu pieeju vispusīgam drošu un uzticamu reproduktīvās un seksuālās veselības pakalpojumu klāstam. Ja īsteno sadarbības pasākumus, attiecīgā gadījumā stingri jāievēro ICPD pieņemtie lēmumi.

(19)

Atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 266/2006 (2006. gada 15. februāris), ar ko ievieš papildu pasākumus Cukura protokola valstīs, kuras ietekmē ES cukura režīma reforma (11), būtu jānodrošina palīdzība tām ĀKK valstīm, kas parakstījušas Cukura protokolu un kuras ietekmē kopējā cukura tirgus reforma, un šī palīdzība jāvirza, lai atbalstītu to pielāgošanās procesu.

(20)

Lai nodrošinātu palīdzības apjomu un konsekvenci, vienlaikus samazinot partnervalstu izmaksas, īstenojot Kopienas politiku attīstības jomā, ir būtiski svarīgi palielināt palīdzības efektivitāti un panākt to, ka palīdzība ir papildinošāka un labāk saskaņota un ka palīdzības sniegšanas procedūras ir pielīdzinātas un saskaņotas gan starp Kopienu un tās dalībvalstīm, gan attiecībās ar citiem līdzekļu devējiem un partneriem attīstības veicināšanā – minētais tika apstiprināts Deklarācijā, kuru pieņēma Augsta līmeņa forums par harmonizāciju, kas notika Parīzē, 2005. gada martā.

(21)

Lai sasniegtu šīs regulas mērķus, ir jāīsteno diferencēta pieeja – atkarībā no attīstības konteksta un vajadzībām izstrādājot īpašas, partnervalstīm vai reģioniem pielāgotas programmas, pamatojoties uz to vajadzībām, stratēģijām, prioritātēm un līdzekļiem.

(22)

Partnervalstu iesaistīšanās attīstības stratēģiju piemērošanā ir attīstības politikas panākumu atslēga, un tādēļ būtu jāveicina visplašākā iespējamā visu sabiedrības slāņu līdzdalība. Lai nodrošinātu rezultativitāti un pārredzamību, kā arī sekmētu valstu līdzdalību, līdzekļu devēju sadarbības stratēģijas un to īstenošanas procedūras būtu pēc iespējas jāpielāgo partnervalstu stratēģijām un procedūrām.

(23)

Ņemot vērā to, ka jānodrošina rezultatīva saikne starp humāno palīdzību un ilgtermiņa palīdzību attīstības jomā, pasākumus, kurus var finansēt atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1717/2006, saskaņā ar šo regulu principā nebūtu jāfinansē, izņemot, ja ir jānodrošina, ka sadarbība pēc krīzes pārvarēšanas turpinās, līdz tiek panākti stabili, attīstībai piemēroti apstākļi.

(24)

Atbalsta atsaiste atbilstīgi ESAO/APK labākajai praksei ir galvenais faktors, lai nodrošinātu palīdzības papildu vērtību un palielinātu vietējās spējas. Noteikumi attiecībā uz dalību konkursos un dotāciju līgumos, kā arī noteikumi attiecībā uz preču izcelsmi būtu jānosaka saskaņā ar jaunākajām attīstības tendencēm attiecībā uz atbalsta atsaisti.

(25)

Palīdzība būtu jāpārvalda saskaņā ar Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (12) iekļautajiem noteikumiem par ārējo palīdzību, kā arī attiecīgiem noteikumiem, kuru mērķis ir aizsargāt Kopienas finansiālās intereses.

(26)

Ar šo regulu izveido tādu finanšu shēmu laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam, kas būs galvenā atsauce Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (13) 38. punkta nozīmē.

(27)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (14). Plānošanas dokumenti un daži īpaši ieviešanas pasākumi būtu jāpieņem, izmantojot vadības komitejas procedūru.

(28)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – ierosināto sadarbību ar jaunattīstības valstīm, teritorijām un reģioniem, kas nav Kopienas dalībvalstis un nav atbilstīgas, lai saņemtu Kopienas palīdzību saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1085/2006 vai Regulu (EK) Nr. 1638/2006 – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības apjoma dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(29)

Pieņemot šo regulu, būtu jāatceļ vairākas pašreizējās regulas, lai pārstrukturētu ārējās darbības instrumentus, jo īpaši attiecībā uz sadarbību attīstības jomā,

—

stiprina un atbalsta demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un pamatbrīvības, labu pārvaldību, dzimumu līdztiesību un saistītus starptautiskos tiesību aktus,

—

veicina partnervalstu un reģionu, un jo īpaši visvairāk atpalikušo valstu un reģionu, ilgtspējīgu attīstību – tostarp politisko, ekonomisko, sociālo un vides aspektu attīstību,

—

sekmē vienmērīgu un pakāpenisku šo valstu integrāciju pasaules ekonomikā,

—

palīdz attīstīt starptautiskus pasākumus, lai saglabātu un uzlabotu vides kvalitāti, kā arī pasaules dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, tādējādi nodrošinot ilgtspējīgu attīstību, tostarp cīņu pret klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības sekmēšanu,

—

stiprina attiecības starp Kopienu un partnervalstīm un reģioniem.

—

saņēmēja iezīmes neliek veikt citus pasākumus vai

—

ar šo programmu netiek īstenota vispārēja iniciatīva, kopienas politikas prioritāte vai starptautiskas saistības vai Kopienas apņemšanās, kā minēts 11. panta 2. punktā, un šim pasākumam nepiemīt iezīmes, kas atbilstu šādiem kritērijiem.

a)

veicināt tādu attīstības procesu, ko vada un kurā aktīvi iesaistās partnervalsts. Kopiena aizvien vairāk pielāgo savu atbalstu partnervalstu attīstības stratēģijām, reformu politikai un procedūrām. Kopiena darbojas, lai stiprinātu partnervalstu valdību un līdzekļu devēju savstarpējo atbildību, iesaista vietējos speciālistus un darbiniekus;

b)

sekmēt iekļaujošu un līdzdarbību veicinošu pieeju attīstībai un visu sabiedrības slāņu plašu iesaistīšanos attīstības procesā un valstī notiekošajā dialogā, tostarp politiskajā dialogā;

c)

attīstīt rezultatīvus sadarbības veidus un instrumentus, kā noteikts 25. pantā, saskaņā ar ESAO/APK labu pieredzi, kas pielāgota īpašajiem apstākļiem katrā dalībvalstī vai reģionā, galveno uzmanību pievēršot uz programmām balstītām pieejām, paredzama atbalsta finansējuma nodrošināšanai, valsts sistēmu izveidei un izmantošanai, un uz rezultātiem balstītām pieejām attīstības jomā, attiecīgā gadījumā ietverot TAM uzdevumus un rādītājus;

d)

veicināt politikas un plānošanas ietekmi, koordinējot un saskaņojot līdzekļu devēju darbību, lai mazinātu pārklāšanās un dublēšanās gadījumus, uzlabotu papildināmību, kā arī atbalstītu līdzekļu devēju plašās ierosmes. Koordinācija notiek partnervalstīs un reģionos, izmantojot saskaņotas pamatnostādnes un koordinācijas un atbalsta efektivitātes labas prakses principus;

e)

izveidot TAM profilu valsts stratēģijas dokumentos un tās daudzgadu programmā.

a)

atbalstīt tādu politikas jomu īstenošanu, kuru mērķis ir mazināt nabadzību un sasniegt TAM;

b)

nodrošināt iedzīvotāju pamatvajadzības, jo īpaši attiecībā uz pamatizglītību un veselību, jo īpaši:

c)

veicināt sociālo kohēziju, kā Kopienas un partnervalstu attiecību politikas prioritāti, galveno uzmanību pievēršot sociālajai un fiskālajai politikai, tādējādi apkarojot nabadzību, nevienlīdzību un mazāk aizsargāto grupu atstumtību;

d)

veicināt un aizsargāt dzimumu līdztiesību, pamatiedzīvotāju tiesības un bērnu tiesības, tostarp atbalstīt ANO Konvencijas par bērnu tiesībām īstenošanu, kā arī darbības, kas vērstas uz problēmu, ar ko saskaras “ielu bērni” un bērni, kas nodarbināti tā, ka tiek apdraudēta un/vai ierobežota pilna laika izglītība, risināšanu;

e)

stiprināt iestāžu sistēmu, lai sekmētu un veicinātu mazu un vidēju uzņēmumu veidošanos, lai veicinātu darbavietu veidošanos;

f)

sekmēt un aizsargāt pamatbrīvības un cilvēktiesības, nostiprināt demokrātiju, tiesiskumu, tiesas pieejamību, labu pārvaldību, tostarp pasākumus, lai cīnītos pret korupciju, inter alia veidojot iespējas un stiprinot iestāžu un likumdošanas bāzi, jo īpaši valsts administrācijas jomā, politiku plānošanā un īstenošanā, un valsts finanšu un valsts resursu pārvaldē;

g)

atbalstīt aktīvu pilsonisko sabiedrību, tostarp pilsoniskas sabiedrības organizācijas, kas pārstāv nabadzībā dzīvojošus cilvēkus, kā arī sekmēt pilsonisko dialogu, līdzdalību un samierināšanos, un iestāžu izveidi;

h)

veicināt sadarbību un politikas reformu drošības un tiesiskuma jomā, jo īpaši attiecībā uz patvēruma sniegšanu un migrāciju, narkotiku apkarošanu un cilvēku tirdzniecības apkarošanu, korupcijas un nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanas apkarošanu;

i)

veicināt sadarbību un politikas reformu migrācijas un patvēruma jomā ar partnervalstīm un sekmēt spēju palielināšanas centienus, lai palīdzētu formulēt un īstenot migrācijas politiku par labu attīstībai;

j)

atbalstīt efektīvu daudzpusēju darbību, jo īpaši pievienojoties un efektīvi īstenojot starptautiskos tiesību aktus un daudzpusējus nolīgumus, kas attiecas uz attīstības jomu;

k)

sniegt palīdzību partnervalstīm un reģioniem tirdzniecības, ieguldījumu un reģionālās integrācijas jomā, tostarp tehnisko palīdzību un stiprināt spēju izstrādāt un īstenot pareizu tirdzniecības politiku, veicināt labvēlīgāku uzņēmējdarbības vidi, pareizu ekonomikas un finanšu politiku un privātā sektora attīstību, lai partnervalstis un reģioni iegūtu no to integrācijas pasaules ekonomikā un tiktu atbalstīts sociālais taisnīgums un ekonomikas izaugsme par labu nabadzīgajiem;

l)

atbalstīt pievienošanos PTO un PTO nolīgumu īstenošanu, sniedzot tehnisko palīdzību un veicinot iespēju veidošanu, jo īpaši īstenojot ar tirdzniecību saistītus intelektuālā īpašuma aspektus (TRIPS), jo īpaši sabiedrības veselības jomā;

m)

atbalstīt ekonomisko un tirdzniecības sadarbību un stiprināt investīciju attiecības starp Eiropas Kopienu un partnervalstīm un reģioniem, tostarp izmantojot pasākumus, lai veicinātu un nodrošinātu, ka privātās personas, tostarp vietējie un Eiropas uzņēmumi, veicina sociāli atbildīgu ekonomisko attīstību, tostarp ievērojot Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) darba pamatstandartus;

n)

veicināt ilgtspējīgu attīstību, izmantojot vides aizsardzību un dabas resursu ilgtspējīgu pārvaldību, tostarp bioloģisko daudzveidību un energoefektivitāti;

o)

atbalstīt pilsētas vides uzlabojumus;

p)

ilgtspējīgus ražošanas un patēriņa modeļus, kā arī drošu un ilgtspējīgu ķimikāliju un atkritumu apsaimniekošanu, ņemot vērā to ietekmi uz veselību;

q)

nodrošināt, ka tiek ievērota un atbalstīta tādu starptautisko nolīgumu vides jomā īstenošana, kā, piemēram, konvencija par bioloģisko daudzveidību, Konvencija par cīņu pret pārtuksnešošanos un Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām;

r)

izveidot iespējas būt gataviem ārkārtas situācijām un dabas katastrofu novēršanai;

s)

atbalstīt ilgtspējīgu ūdens resursu pārvaldi, īpašu uzsvaru liekot uz vispārēju piekļuvi dzeramajam ūdenim un sanitārijai un uz ilgtspējīgu un efektīvu ūdens resursu izmantošanu, tostarp lauksaimniecības un rūpniecības vajadzībām;

t)

veicināt ilgtspējīgas enerģētikas tehnoloģiju plašāku izmantošanu;

u)

sniegt ieguldījumu ekonomikas infrastruktūras attīstībā, tostarp atbalstot reģionālo integrāciju, veicinot informācijas un komunikāciju tehnoloģiju plašāku izmantošanu;

v)

atbalstīt ilgtspējīgu lauku attīstību, jo īpaši, lai nodrošinātu ar pārtiku;

w)

vidējā un ilgā termiņā atjaunot un rehabilitēt reģionus un valstis, kas cieš no konfliktiem, cilvēku vai dabas izraisītām katastrofām, tostarp atbalstīt mīnu apkarošanas, demobilizācijas un reintegrēšanas darbības, vienlaikus nodrošinot saikni starp atbrīvošanu, rehabilitāciju un attīstību saskaņā ar 2. panta 6. punktu, paturot prātā Kopienas un tās dalībvalstu kompetenci;

x)

veikt vidēja un ilga termiņa darbības, kuru mērķis ir tādu personu saimnieciskā patstāvība un integrācija vai reintegrācija, kas zaudējuši saiknes ar dzimto zemi, nodrošinot to, ka piemēro integrētu un paredzamu pieeju humanitārai palīdzībai, rehabilitācijai, palīdzībai cilvēkiem, kas zaudējuši saknes ar dzimto zemi un attīstības sadarbībai. Kopienas darbībām jāatvieglo pāreja no ārkārtas uz attīstības stāvokli, veicinot sociāli ekonomisko integrāciju vai skarto personu reintegrāciju, un veicinot demokrātisku struktūru izveidi vai nostiprināšanu un sabiedrības lomu attīstības procesā;

y)

nestabilās vai neveiksmi cietušās valstīs, kas atbalsta pamatpakalpojumu sniegšanu un veido likumīgas, efektīvas un stabilas valsts iestādes;

z)

risināt Kopienai un tās partneriem kopīgās attīstības problēmas, jo īpaši atbalstīt nozaru dialogus, divpusēju nolīgumu īstenošanu un jebkuru citu darbības jomu atbilstīgi šīs regulas darbības jomai.

a)

veicināt sociālo kohēziju, kas ir Kopienas un Latīņamerikas attiecību kopīgais mērķis un politikas prioritāte, tādējādi apkarojot nabadzību, nevienlīdzību un sociālo atstumtību. Īpašu uzmanību pievērš sociālajai labklājībai un nodokļu politikai, rezultatīviem ieguldījumiem, lai izveidotu vairāk un labākas darba vietas, diskriminācijas un narkotiku ražošanas, lietošanas un tirdzniecības apkarošanas politikai, kā arī sociālo pamatpakalpojumu uzlabošanai, jo īpaši veselības un izglītības jomā;

b)

veicināt lielāku reģionālo integrāciju, tostarp atbalstīt reģionālās integrācijas dažādos procesus un infrastruktūru tīkla iekšēju savietojamību, vienlaikus nodrošinot papildināmību ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) un citu iestāžu atbalstītām darbībām;

c)

atbalstīt labas pārvaldības un valsts iestāžu stiprināšanu, cilvēktiesību aizsardzību, tostarp bērnu un pamatiedzīvotāju tiesību aizsardzību;

d)

atbalstīt ES un Latīņamerikas kopīgu augstākās izglītības telpas izveidi;

e)

veicināt ilgtspējīgu attīstību visās tās dimensijās, īpašu uzmanību veltot mežu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai.

a)

sasniegt TAM veselības aizsardzības jomā, tostarp attiecībā uz HIV/AIDS apkarošanu, un izglītības jomā, izmantojot, inter alia, politikas dialogu nozaru reformai;

b)

risināt pārvaldes jautājumus jo īpaši nestabilās valstīs, lai palīdzētu veidot likumīgas, efektīvas un stabilas valsts iestādes, aktīvu un organizētu pilsonisko sabiedrību, kā arī lai stiprinātu cilvēktiesību, tostarp bērnu tiesību, aizsardzību;

c)

veicināt lielāku reģionālo integrāciju un sadarbību, atbalstot reģionālās integrācijas dažādos procesus un dialogu;

d)

sniegt ieguldījumu epidēmiju un zoonožu kontrolē, kā arī skarto nozaru atjaunošanā;

e)

veicināt ilgtspējīgu attīstību visās tās dimensijās, īpašu uzmanību veltot mežu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai;

f)

apkarot narkotiku ražošanu, lietošanu un tirdzniecību, kā arī cita veida nelikumīgu tirdzniecību.

a)

veicināt konstitucionālās reformas un likumdošanas, administratīvo un reglamentējošo saskaņošanu ar Kopienu, tostarp stiprināt valsts pārvaldes iestādes un struktūras, kas atbildīgas par politikas rezultatīvu īstenošanu tajās jomās, uz ko attiecas partnerības un sadarbības nolīgumi (PSN), kā piemēram, vēlēšanu struktūras, parlamenti, valsts pārvaldes reforma un valsts finanšu pārvalde;

b)

veicināt tirgus ekonomikas attīstību un partnervalstu integrāciju PTO, vienlaikus risinot pārejas sociālos aspektus;

c)

atbalstīt efektīvu robežu pārvaldību un pārrobežu sadarbību, lai veicinātu ilgtspējīgu ekonomisko, sociālo un vides attīstību robežreģionos;

d)

apkarot narkotiku ražošanu, lietošanu un tirdzniecību, kā arī cita veida nelikumīgu tirdzniecību;

e)

apkarot HIV/AIDS;

f)

veicināt reģionālu sadarbību, dialogu un integrāciju, tostarp ar valstīm, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 1638/2006 un citi Kopienas instrumenti, jo īpaši tos, ar ko veicina sadarbību vides – sevišķi, ūdens un sanitārijas –, izglītības, enerģētikas un transporta nozarē, tostarp starptautiskā transporta un enerģētikas darbības aizsardzību un drošību, savstarpējo sadarbību, sadarbības tīklus un to darbības, atjaunīgos enerģijas avotus, energoefektivitāti.

a)

veicinot sociālo kohēziju, lai nodrošinātu sociālo taisnīgumu, īpaši saistībā ar iekšzemes dabas resursu izmantošanu, un lai nodrošinātu politisko vienlīdzību, jo īpaši, veicinot cilvēktiesības, tostarp dzimumu līdztiesību;

b)

veicināt ekonomikas dažādošanu, tirgus ekonomikas attīstību un partnervalstu integrāciju PTO;

c)

veicināt reģionu sadarbību, dialogu un integrāciju, tostarp ar valstīm, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 1638/2006 un citi Kopienas instrumenti, atbalstot reģionālos integrācijas centienus attiecībā uz ekonomiku, enerģētiku, transportu un bēgļiem;

d)

atbalstīt starptautisku nolīgumu noslēgšanu un starptautisko tiesību aktu, jo īpaši ANO rezolūciju un daudzpusēju konvenciju efektīvu īstenošanu;

e)

risināt pārvaldes jautājumus it īpaši nestabilās valstīs, lai palīdzētu veidot likumīgas, efektīvas un stabilas valsts iestādes, aktīvu un organizētu pilsonisko sabiedrību, kā arī lai stiprinātu cilvēktiesību, tostarp bērnu tiesību, aizsardzību.

a)

atbalstīt demokrātiskas sabiedrības, labas pārvaldības un tiesiskas valsts nostiprināšanos un veicināt reģionu un kontinenta stabilitāti un integrāciju;

b)

sniegt atbalstu pielāgošanās centieniem reģionā, kas risinās sakarā ar brīvās tirdzniecības zonu izveidi saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecību starp Kopienu un Dienvidāfriku (15), attīstību un sadarbību un citiem reģionāliem pasākumiem;

c)

atbalstīt cīņu pret nabadzību, nevienlīdzību un sociālo atstumtību, tostarp risinot agrāk sliktos apstākļos dzīvojušo kopienu pamatvajadzības;

d)

risināt HIV/AIDS pandēmiju un tās ietekmi uz Dienvidāfrikas sabiedrību.

a)

Kopienas politikas mērķus nevar piemēroti vai efektīvi sasniegt ar ģeogrāfisko programmu palīdzību, un programmu īsteno starpniekorganizācija vai ar starpniekorganizācijas palīdzību, piemēram, nevalstiskas struktūras, citas nevalstiskas struktūras, starptautiskas organizācijas vai daudzpusēji mehānismi. Tas ietver visaptverošas ierosmes, ar kurām atbalsta Tūkstošgades attīstības mērķus, ilgtspējīgu attīstību vai vispārēju sabiedrisku labumu un darbības dalībvalstīs un kandidātvalstīs, atkāpjoties no 24. panta, kā paredzēts attiecīgajā tematiskajā programmā;

un/vai

b)

šādas darbības partnervalstīs un reģionos:

a)

laba veselība visiem sabiedrības locekļiem:

b)

izglītība, zināšanas un prasmes:

c)

dzimumu līdztiesība:

d)

citi cilvēka un sabiedrības attīstības aspekti:

a)

strādāt, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm sasniegt TAM vides ilgtspējības jomā, veicinot spējas saistībā ar vides integrāciju jaunattīstības valstīs, atbalstot pilsoniskās sabiedrības struktūras, pašvaldības un konsultatīvas platformas, vides uzraudzību un novērtējumu, attīstot novatoriskas pieejas un mērķsadarbību, lai dalītos pieredzē un pastiprinātu sadarbību šajās jomās ar galvenajām valstīm;

b)

veicināt Kopienas iniciatīvu īstenošanu un starptautiskā un reģionālā līmenī noslēgtu saistību īstenošanu, atbalstot ilgtspējīgu attīstību, tostarp darbības, lai pievērstos esošajiem un turpmākajiem klimata izmaiņu jautājumiem, bioloģiskajai dažādībai, pārtuksnešošanai, mežiem, augsnes degradācijai, nelegālai mežistrādei un mežu pārvaldei, zivsaimniecībai un jūras resursiem, atbilstībai vides standartiem (attiecībā uz produktiem un ražošanas procesiem), drošai ķīmisku vielu un atkritumu apsaimniekošanai, gaisa piesārņojumam, ilgtspējīgai ražošanai un patēriņam un ar vides jautājumiem saistītai migrācijai. Tajā ietilpst arī centieni sekmēt labu mežu pārvaldību un cīnīties pret nelikumīgu mežizstrādi, jo īpaši saistībā ar FLEGT, un novatoriskus pasākumus mežu saglabāšanai un ilgtspējīgai apsaimniekošanai, aktīvi iesaistoties vietējām kopienām un tautām, kas atkarīgas no meža resursiem.

Attiecībā uz ūdeni ar tematisko programmu plāno izveidot sistēmu ūdens resursu ilgtermiņa aizsardzībai un sekmēt ilgtspējīgu ūdens izmantošanu, atbalstot politiku saskaņošanu;

c)

labāk integrēt vides mērķus, atbalstot metodisko darbu, stiprinot Kopienas pieredzi vides jomā un veicinot saskaņotību;

d)

stiprināt Kopienas un tās dalībvalstu vides pārvaldību un starptautiskās rīcības vadību, strādājot, lai panāktu saskaņu starp vidi un pārējiem ilgtspējīgas attīstības starptautiskās pārvaldības pīlāriem un palīdzot reģionālai un starptautiskai vides uzraudzībai un novērtējumam, sniedzot papildu atbalstu daudzpusēju vides nolīgumu sekretariātiem, veicinot daudzpusēju vides nolīgumu efektīvu atbilstību un to īstenošanas pasākumus, tostarp ar spēju palielināšanas palīdzību, atbalstot starptautiskas organizācijas un procesus, atbalstot pilsonisko sabiedrību un politikas ideju laboratorijas un uzlabojot starptautisko sarunu efektivitāti;

e)

atbalstīt ilgtspējīgas enerģētikas iespējas partnervalstīs un reģionos, integrējot ilgtspējīgu enerģētiku attīstības plānos un stratēģijās, attīstīt iestāžu atbalstu un tehnisko palīdzību, izveidot labvēlīgu likumdošanas un politikas sistēmu, lai atjaunīgās enerģijas avotiem piesaistītu jaunus uzņēmumus un investorus, pastiprināt enerģijas kā tāda līdzekļa nozīmi, ar ko izveidot ienākumu avotu nabadzīgajiem iedzīvotājiem, veicināt novatoriskas finansēšanas pieejas un veicināt reģionālo sadarbību starp valdībām, nevalstiskām organizācijām un privāto sektoru minētajās jomās. Kopienas stratēģiskie pasākumi dos īpašu ierosmi izmantot neizsīkstošās enerģijas avotus, palielināt energoefektivitāti un piemērotas regulējuma sistēmas izveidei enerģētikas jomā attiecīgajās valstīs un reģionos, un aizstāt īpaši kaitīgos enerģijas avotus ar tādiem, kas ir mazāk kaitīgi.

a)

veicinātu integrētu un neatkarīgu sabiedrību, lai:

b)

paaugstināt Eiropas iedzīvotāju zināšanu līmeni par attīstības jautājumiem un mobilizēt Kopienā un kandidātvalstīs aktīvu publisko atbalstu nabadzības samazināšanai un ilgtspējīgas attīstības stratēģijām partnervalstīs, lai padarītu attiecības starp attīstītajām un jaunattīstības valstīm taisnīgākas, un stiprināt pilsoniskās sabiedrības nozīmi, tiecoties pēc šiem mērķiem;

c)

panākt efektīvāku sadarbību, sekmēt sinerģiju un vienkāršot strukturētu dialogu starp pilsoniskās sabiedrības tīkliem to organizācijās un ar Kopienas iestādēm.

a)

darbības jaunattīstības valstīs un reģionos, ar ko:

b)

palielināt sabiedrības informētību par attīstības jautājumiem un veicināt izglītību attīstības jomā Kopienā un kandidātvalstīs, lai nostiprinātu attīstības politiku Eiropas sabiedrībās, mobilizētu lielāku sabiedrības atbalstu Kopienā un kandidātvalstīs, lai cīnītos pret nabadzību un par taisnīgākām attiecībām starp attīstītajām un jaunattīstības valstīm, lai Kopienā palielinātu izpratni par jautājumiem un grūtībām, ar ko saskaras jaunattīstības valstis un to iedzīvotāji, un lai veicinātu globalizācijas sociālo dimensiju;

c)

koordinācija un komunikācija starp pilsoniskās sabiedrības un pašvaldību tīkliem to organizāciju iekšienē un starp dažādām pusēm, kas iesaistītas Eiropas un globālajās publiskajās debatēs par attīstību.

a)

veicināt starptautiska sabiedriska labuma sniegšanu, jo īpaši izpēti un tehniskos jauninājumus par labu nabadzīgajiem, kā arī spēju attīstību, zinātnisku un tehnisku sadarbību un mērķsadarbību jaunattīstības valstu starpā un starp attīstītajām un jaunattīstības valstīm;

b)

atbalstīt globālas, kontinentālas un reģionālas programmas, ar kurām īpaši:

c)

atbalstīt un turpināt programmu nodrošināšanai ar pārtiku. Kopiena turpinās starptautiskās sarunās risināt galvenos jautājumus saistībā ar nodrošināšanu ar pārtiku un veicinās attīstības partneru un līdzekļu devēju politikas un palīdzības sniegšanas veidu saskaņošanu, atbilstību un tuvināšanu. Jo īpaši būtu jāstiprina pilsoniskās sabiedrības loma jautājumos, kas saistīti ar pārtikas nodrošinājumu;

d)

risināt pārtikas nodrošinājuma jautājumus īpašās pārejas procesu un valstu nestabilitātes situācijās, pildot galveno lomu, lai saistītu palīdzību, rehabilitāciju un attīstību. Ar tematisko programmu:

e)

izstrādāt novatoriskus pārtikas nodrošinājuma plānus, stratēģijas un pieejas un stiprināt iespēju, ka tos atkārtos un izplatīs no vienas jaunattīstības valsts citā. Pasākumu jomā var ietilpt lauksaimniecība, tostarp zemes reforma un zemes politika, dabas resursu ilgtspējīga pārvalde un piekļuve tiem, pārtikas nodrošinājums saistībā ar lauku un vietējo attīstību, tostarp infrastruktūra, barība, demogrāfija un darbs, migrācija, veselības aprūpe un izglītība. Tiks nodrošināta saskaņa un papildināmība ar citām Kopienas programmām šajā jomā.

a)

sekmēt saikni starp migrāciju un attīstību, īpaši, veicinot diasporu ieguldījumu to izcelsmes valsts attīstībā un pastiprinot migrantu atgriešanās nozīmi; mazināt “smadzeņu aizplūšanu” un veicināt kvalificēto migrantu apļveida migrāciju; vienkāršot migrantiem finanšu pārskaitījumus uz izcelsmes valsti; atbalstīt migrantu labprātīgu atgriešanos un reintegrāciju un attīstīt spējas migrācijas pārvaldīšanai; sekmēt spēju palielināšanas centienus, lai palīdzētu valstīm formulēt migrācijas politiku par labu attīstībai un kopīgi pārvaldīt migrācijas plūsmas;

b)

veicināt labi pārvaldītu darbaspēka migrāciju, jo īpaši, informējot par legālo migrāciju un ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem Kopienas dalībvalstu teritorijā; sniedzot informāciju par darbaspēka migrācijas iespējām un vajadzībām dalībvalstīs un par kvalifikāciju, kas vajadzīga tiem, kas vēlas migrēt no trešām valstīm; atbalstot legālās migrācijas kandidātu apmācību pirms izceļošanas; un veicinot tiesību aktu sistēmas definēšanu un īstenošanu attiecībā uz migrējošiem strādniekiem trešās valstīs;

c)

apkarot nelegālo imigrāciju un vienkāršot nelegālo imigrantu atpakaļuzņemšanu, tostarp starp trešām valstīm, un jo īpaši apkarot cilvēku kontrabandu un tirdzniecību; samazināt nelegālo imigrāciju un palielināt izpratni par risku, kas ar to saistīts; uzlabot spējas robežu, vīzu un pasu pārvaldes jomā, tostarp dokumentu un biometrisko datu ievadīšanas drošības un viltotu dokumentu atklāšanas jomā; efektīvi ieviest ar Kopienu noslēgtos atpakaļuzņemšanas nolīgumus un saistības, kas izriet no starptautiskiem nolīgumiem; un palīdzēt trešām valstīm nelegālās imigrācijas pārvaldē un to politikas koordinācijā;

d)

aizsargāt migrantus, tostarp visneaizsargātākos, piemēram, sievietes un bērnus, pret ekspluatāciju un sociālo atstumtību ar tādiem pasākumiem kā trešo valstu likumdošanas attīstība migrācijas jomā; atbalstīt integrāciju un nediskrimināciju, kā arī pasākumus, lai aizsargātu migrantus no rasisma un ksenofobijas; novērst un apkarot cilvēku kontrabandu un tirdzniecību un jebkāda veida verdzību;

e)

veicināt patvēruma sniegšanu un starptautisko aizsardzību, tostarp ar reģionālu aizsardzības programmu palīdzību, jo īpaši, lai stiprinātu iestāžu spējas; atbalstīt patvēruma meklētāju un bēgļu reģistrēšanu; veicināt bēgļu aizsardzības starptautiskās normas un instrumentus; atbalstīt uzņemšanas apstākļu un vietējās integrācijas uzlabošanu un meklēt ilgtspējīgus risinājumus.

a)

uzlabot cukura un cukurniedru nozares konkurētspēju, kur tas ir ilgtspējīgs process, ņemot vērā ražošanas ķēdes dažādo iesaistīto pušu apstākļus;

b)

veicināt ekonomisko dažādošanu jomās, kas atkarīgas no cukura nozares;

c)

risināt plašāku ietekmi, ko radījis pielāgošanās process, kas – iespējams – saistīta, bet neaprobežojas ar nodarbinātību un sociālajiem pakalpojumiem, zemes izmantojumu un vides atjaunošanu, enerģētikas sektoru, izpēti un jauninājumiem un makroekonomisko stabilitāti.

a)

partnervalstis un reģioni, un to iestādes;

b)

decentralizētas partnervalstu struktūras, piemēram, pašvaldības, provinces, departamenti un reģioni;

c)

jauktas struktūras, ko dibinājušas partnervalstis un reģioni kopā ar Kopienu;

d)

starptautiskas organizācijas, tostarp reģionālas organizācijas, ANO struktūras, dienesti un misijas, starptautiskas un reģionālas finanšu iestādes un attīstības bankas, ciktāl tās veicina šīs regulas mērķu īstenošanu;

e)

Kopienas iestādes un struktūras, bet tikai, lai realizētu tāda veida atbalsta pasākumus, kas minēti 26. pantā;

f)

ES aģentūras;

g)

šādas dalībvalstu, partnervalstu un reģionu vai jebkuras trešās valsts iestādes un struktūras, atbilstīgi 31. pantā paredzētajiem noteikumiem par Kopienas ārējās palīdzības pieejamību, ja tās palīdz sasniegt šīs regulas mērķus:

a)

projekti un programmas;

b)

budžeta palīdzība, ja partnervalsts valsts izdevumu vadība ir pietiekami pārskatāma, droša un efektīva un ja partnervalsts ir īstenojusi pietiekami formulētu un izstrādātu nozaru vai makroekonomikas politiku, ko pozitīvi novērtējuši tās galvenie līdzekļu devēji; tostarp, attiecīgā gadījumā, starptautiskas finanšu iestādes. Komisija konsekventi izmanto pieeju, kas vērsta uz rezultātiem un attīstības rādītājiem, un skaidri definē un uzrauga tās nosacītību un atbalsta partnervalstu centienus izstrādāt parlamentāru kontroli un revīzijas iespējas, kā arī palielināt pārredzamību un publisku piekļuvi informācijai. Budžeta atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka ir bijis apmierinošs progress, lai sasniegtu mērķus attiecībā uz ietekmi un rezultātiem;

c)

nozares atbalsts;

d)

izņēmuma gadījumos nozaru vai vispārējas programmas importam, kas var būt:

e)

līdzekļi, kas nodoti EIB vai citu finanšu starpnieku rīcībā, balstoties uz Komisijas programmām, kas paredzētas, lai sniegtu aizdevumus (īpaši investīciju un attīstības atbalstam privātajā sektorā), riska kapitāls (pakārtotu vai nosacītu aizdevumu formā), vai citus mazākus pagaidu līdzdalības veidus uzņēmumu kapitālā, kā arī ieguldījumus garantijas fondos atbilstīgi 32. pantā paredzētajiem nosacījumiem, tādā apmērā, lai Kopienas finansiālais risks aprobežotos ar šiem līdzekļiem;

f)

procentu izmaksas subsidēšana, it īpaši aizdevumiem vides jomā;

g)

parādu atvieglojuma programmas, par kurām panākta starptautiska vienošanās;

h)

dotācijas, kas paredzētas tādu projektu finansēšanai, ko iesniegušas 24. panta 1. punkta b), c), d) un f) apakšpunktā, kā arī g) apakšpunkta i) līdz v) daļā minētās iestādes;

i)

dotācijas, kas paredzētas tādu iestāžu darbības izmaksu finansēšanai, kas minētas 24. panta 1. punkta b), c), d) un f) apakšpunktā, kā arī g) apakšpunkta i), iii) un iv) daļā;

j)

sadraudzības programmu finansēšana starp valsts iestādēm, pašvaldībām, valsts struktūrām vai privāttiesību subjektiem, kuriem uzticēts veikt dalībvalsts valsts struktūru pienākumus, un attiecīgām partnervalsts vai reģiona struktūrām;

k)

ieguldījumi starptautiskos fondos, it īpaši tajos, ko vada starptautiskas vai reģionālas organizācijas;

l)

ieguldījumi valsts fondos, ko dibinājušas partnervalstis un reģioni, lai piesaistītu vairāku līdzekļu devēju vienoto līdzfinansējumu, vai ieguldījumi fondos, ko dibinājis viens vai vairāki līdzekļu devēji, lai kopīgi īstenotu projektus;

m)

kapitāla ieguldījums starptautiskās finanšu institūcijās un reģionālās attīstības bankās;

n)

cilvēku un materiālie resursi, kas nepieciešami partnervalstu un reģionu projektu un programmu efektīvai administrācijai un pārraudzībai.

a)

dalībvalstīm un to reģionālajām un vietējām iestādēm, un jo īpaši to valsts un daļēji valsts aģentūrām;

b)

citām līdzekļu devējvalstīm, un it īpaši no to valsts un daļēji valsts aģentūrām;

c)

starptautiskām organizācijām, tostarp reģionālām organizācijām, un it īpaši no starptautiskajām un reģionālajām finanšu iestādēm;

d)

uzņēmumiem, firmām, citām privātām organizācijām un uzņēmējsabiedrībām, un citām nevalstiskām struktūrām;

e)

partnervalstīm vai reģioniem, kas saņem finansējumu.

—

saņēmējas partnervalsts vai reģiona metodes atbilst pārredzamības, proporcionalitātes, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principiem un novērš interešu konfliktu,

—

saņēmēja partnervalsts vai reģions apņemas regulāri pārbaudīt, lai Eiropas Savienības vispārējā budžeta finansētās darbības tiek pienācīgi īstenotas, veikt attiecīgus pasākumus, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu un vajadzības gadījumā uzsākt procedūras, lai atgūtu nepamatoti izmaksātos līdzekļus.

—

finansēšanas līgumi,

—

dotāciju līgumi,

—

iepirkuma līgumi,

—

darba līgumi.

a)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2110/2005 (2005. gada 14. decembris) par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai (19);

b)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 806/2004 (2004. gada 21. aprīlis) par dzimumu līdztiesības veicināšanu attīstības sadarbībā (20);

c)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 491/2004 (2004. gada 10. marts), ar ko izveido finansiālas un tehniskas palīdzības migrācijas un patvēruma jomā programmu trešām valstīm (AENEAS) (21);

d)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1568/2003 (2003. gada 15. jūlijs) par atbalstu cīņā ar nabadzības izraisītajām slimībām (HIV/AIDS, malāriju un tuberkulozi) jaunattīstības valstīs (22);

e)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1567/2003 (2003. gada 15. jūlijs) par atbalstu politikas izstrādei un pasākumiem attiecībā uz reproduktīvo un seksuālo veselību un ar to saistītām tiesībām jaunattīstības valstīs (23);

f)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2130/2001 (2001. gada 29. oktobris) par darbībām, lai atbalstītu personas, kuras zaudējušas saikni ar dzimto zemi Āzijas un Latīņamerikas jaunattīstības valstīs (24);

g)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2494/2000 (2000. gada 7. novembris) par pasākumiem, kas veicina tropu mežu un citu mežu saglabāšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu jaunattīstības valstīs (25);

h)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2493/2000 (2000. gada 7. novembris) par pasākumiem, lai veicinātu vides aspekta pilnīgu iekļaušanu jaunattīstības valstu attīstības procesā (26);

i)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1726/2000 (2000. gada 29. jūnijs) par sadarbību ar Dienvidāfriku attīstības jomā (27);

j)

Padomes Regula (EK) Nr. 1659/98 (1998. gada 17. jūlijs) par decentralizētu sadarbību (28);

k)

Padomes Regula (EK) Nr. 1658/98 (1998. gada 17. jūlijs) par līdzfinansējuma darbībām, ko kopā ar Eiropas nevalstiskajām organizācijām (NVO) veic jomās, kurās ir ieinteresētas jaunattīstības valstis (29);

l)

Padomes Regula (EK) Nr. 1292/96 (1996. gada 27. jūnijs) par pārtikas atbalsta politiku, pārtikas atbalsta vadību un īpašiem pasākumiem pārtikas drošības atbalstam (30);

m)

Padomes Regula (EEK) Nr. 443/92 (1992. gada 25. februāris) par finansiālu un tehnisku palīdzību Āzijas un Latīņamerikas jaunattīstības valstīm un ekonomisku sadarbību ar tām (31).

1.

Argentīna

2.

Bolīvija

3.

Brazīlija

4.

Čīle

5.

Kolumbija

6.

Kostarika

7.

Kuba

8.

Ekvadora

9.

Salvadora

10.

Gvatemala

11.

Hondurasa

12.

Meksika

13.

Nikaragva

14.

Panama

15.

Paragvaja

16.

Peru

17.

Urugvaja

18.

Venecuēla

19.

Afganistāna

20.

Bangladeša

21.

Butāna

22.

Kambodža

23.

Ķīna

24.

Indija

25.

Indonēzija

26.

Korejas Tautas Demokrātiskā Republika

27.

Laosa

28.

Malaizija

29.

Maldīvu salas

30.

Mongolija

31.

Mjanma/Birma

32.

Nepāla

33.

Pakistāna

34.

Filipīnas

35.

Šrilanka

36.

Taizeme

37.

Vjetnama

38.

Kazahstāna

39.

Kirgizstānas Republika

40.

Tadžikistāna

41.

Turkmenistāna

42.

Uzbekistāna

43.

Irāna

44.

Irāka

45.

Omāna

46.

Saūda Arābija

47.

Jemena

48.

Dienvidāfrika

1.

Barbadosa

2.

Beliza

3.

Gajāna

4.

Jamaika

5.

Sentkitsa un Nevisa

6.

Trinidāda un Tobāgo

7.

Fidži

8.

Kongo Republika

9.

Kotdivuāra

10.

Kenija

11.

Madagaskara

12.

Malāvija

13.

Maurīcija

14.

Mozambika

15.

Svazilenda

16.

Tanzānija

17.

Zambija

18.

Zimbabve

1.

Austrālija

2.

Bahreina

3.

Bruneja

4.

Kanāda

5.

Ķīnas Taibeja

6.

Honkonga

7.

Japāna

8.

Koreja

9.

Makao

10.

Jaunzēlande

11.

Kuveita

12.

Katara

13.

Singapūra

14.

Apvienotie Arābu Emirāti

15.

Amerikas Savienotās Valstis