30.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 110/1

(1)

Pasaules Tirdzniecības Organizācijas (“PTO”) Strīdu izšķiršanas organizācija (“SIO”) 2003. gada 27. janvārī pieņēma Apelācijas iestādes lēmumu (1) un Speciālistu grupas lēmumu (2), kuru atbalstīja Apelācijas iestādes lēmums, konstatējot, ka Akts par ilgstošu dempinga un pretsubsīdijas kompensāciju (“CDSOA”) nav saderīgs ar Amerikas Savienoto Valstu saistībām, kuras noteiktas PTO nolīgumos.

(2)

Ņemot vērā to, ka Amerikas Savienotās Valstis nenodrošināja savu tiesību aktu atbilstību attiecīgajiem nolīgumiem, Kopiena lūdza SIO atļauju pārtraukt attiecībā uz Amerikas Savienotajām Valstīm piemērot tarifu koncesijas un citas attiecīgas saistības, kas noteiktas saskaņā ar 1994. gada Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību (“VVTT”) (3). Amerikas Savienotās Valstis iebilda pret tarifu koncesiju un attiecīgo saistību pārtraukšanas apjomu, un lieta tika nodota šķīrējtiesai.

(3)

Šķīrējtiesnesis 2004. gada 31. augustā konstatēja, ka Kopienai katru gadu radītais zudums vai samazinājums bija 72 % no CDSOA antidempinga vai pretsubsīdiju maksājumu summas par importu no Kopienas pēdējā gadā, par kuru attiecīgajā laikā bija pieejami dati, kā tos publicējušas Amerikas Savienoto Valstu iestādes. Šķīrējtiesnesis secināja, ka ar PTO noteikumiem būtu saderīga tāda koncesiju vai citu saistību pārtraukšana no Kopienas puses, piemērojot papildu ievedmuitu kopā ar saistošajiem muitas nodokļiem, attiecībā uz Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes preču sarakstu, kura gadā aptver tirdzniecības apjomu, kas nepārsniedz zuduma vai samazinājuma apjomu. Atbilstīgi šķīrējtiesneša lēmumam SIO 2004. gada 26. novembrī deva atļauju pārtraukt tarifu koncesiju un attiecīgo saistību, kas noteiktas saskaņā ar VVTT 1994, piemērošanu Amerikas Savienotajām Valstīm.

(4)

CDSOA maksājumi par pēdējo gadu, par kuru ir pieejami dati, saistīti ar antidempinga un pretsubsīdiju maksājumiem, kas iekasēti 2004. budžeta gadā (no 2003. gada 1. oktobra līdz 2004. gada 30. septembrim). Pamatojoties uz Amerikas Savienoto Valstu Muitas un robežaizsardzības iestādes publicētajiem datiem, Kopienai radītais zudums vai samazinājuma apjoms ir aprēķināts USD 27,81 miljonu apjomā. Tādēļ Kopiena par līdzvērtīgu summu var pārtraukt tarifu koncesiju piemērošanu Amerikas Savienotajām Valstīm. Tā rezultātā pēc 15 % ad valorem papildu ievedmuita, kuru piemēro tādu I pielikumā uzskaitīto preču importam, kuru izcelsme ir Amerikas Savienotās Valstīs, atbilst tirdzniecības vērtībai, kas vienā gadā nepārsniedz USD 27,81 miljonus. Attiecībā uz minētajām precēm Kopienai būtu no 2005. gada 1. maija jāpārtrauc tarifu koncesiju piemērošana Amerikas Savienotajām Valstīm.

(5)

Ja SIO lēmumus un ieteikumus netiek pildīts, Komisijai katru gadu būtu jāpielāgo pārtraukšanas apjoms tādam zuduma vai samazinājuma apjomam, kādu attiecīgajā periodā CDSOA ir radījis Kopienai. Komisijai būtu jāgroza I pielikumā iekļautais saraksts vai attiecīgi jāmaina papildu ievedmuitas likme tā, lai papildu ievedmuita, ko piemēro atsevišķu preču importam no Amerikas Savienotajām Valstīm, vienā gadā atbilstu tirdzniecības vērtībai, kas nepārsniedz zuduma vai samazinājuma apjomu.

(6)

Komisijai būtu jāievēro šādi kritēriji:

(7)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (4).

(8)

Lai izvairītos no papildu nodokļa maksāšanas, šai regulai būtu jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā,

a)

zuduma vai samazinājuma apjoms ir līdzvērtīgs 72 % no CSDOA antidempinga vai pretsubsīdiju maksājumu summas par importu no Kopienas pēdējā gadā, par kuru attiecīgajā laikā ir pieejami dati, kā tos publicējušas Amerikas Savienoto Valstu iestādes;

b)

grozījumu izdara tā, lai papildu ievedmuita, ko piemēro atsevišķu Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes preču importam, vienā gadā atbilstu tirdzniecības vērtībai, kas nepārsniedz zuduma vai samazinājuma apjomu;

c)

izņemot e) apakšpunktā paredzētos apstākļus, gadījumā, ja pārtraukšanas apjoms palielinās, Komisija iekļauj preces I pielikuma sarakstā. Šīs preces izraugās no II pielikuma saraksta, ievērojot minētā saraksta secību;

d)

izņemot e) apakšpunktā paredzētos apstākļus, gadījumā, ja pārtraukšanas apjoms samazinās, preces svītro no I pielikuma saraksta. Komisija vispirms svītro tās preces, kuras pašlaik ir II pielikuma sarakstā un kuras pēc tam ir iekļautas I pielikuma sarakstā. Pēc tam Komisija svītro preces, kuras pašlaik iekļautas I pielikuma sarakstā, ievērojot minētā saraksta secību;

e)

Komisija maina papildu nodokļa likmi, ja pārtraukšanas apjomu nevar pielāgot zuduma vai samazinājuma apjomam, preces iekļaujot I pielikuma sarakstā vai svītrojot no tā.

30.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 110/6

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

30.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 110/8

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. pantu starpību starp Regulas 1. pantā minēto produktu kursu vai cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Kompensācijas jānosaka, ņemot vērā faktorus, kas minēti 1. pantā Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (2).

(3)

Attiecībā uz kviešu un rudzu miltiem, putraimiem un rupja maluma miltiem, šiem produktiem piemērojamo kompensāciju aprēķina, ņemot vērā attiecīgo produktu ražošanai nepieciešamo labības daudzumu. Šie daudzumi ir noteikti Regulā (EK) Nr. 1501/95.

(4)

Situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašas prasības var prasīt kompensācijas diferenciāciju dažiem produktiem atkarībā no to galamērķa.

(5)

Kompensāciju nosaka reizi mēnesī. To starplaikā var mainīt.

(6)

Šo noteikumu piemērošana pašreizējai tirgus situācijai labības nozarē un jo īpaši šo produktu kursiem vai cenām Kopienā un pasaules tirgū liek noteikt kompensāciju kā norādīts pielikumā.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

30.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 110/10

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 14. panta 2. punktu kompensācija, ko labības eksportam piemēro izvešanas atļaujas pieprasījuma iesniegšanas dienā, pēc lūguma ir jāpiemēro eksportam visā atļaujas derīguma laikposmā. Šajā gadījumā kompensāciju var koriģēt.

(2)

Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regula (EK) Nr. 1501/95, ar ko nosaka Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas dažus nosacījumus jautājumā par eksporta kompensāciju piešķiršanu un pasākumiem, kas jāveic traucējumu gadījumā labības nozarē (2), ļauj noteikt korektīvo summu attiecībā produktiem, kuri minēti Regulas (EEK) Nr. 1766/92 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā (3). Šo korekciju aprēķina, ņemot vērā faktorus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā.

(3)

Situācija pasaules tirgū vai noteiktu tirgu īpašas prasības var likt noteikt dažādu korektīvo summu atkarībā no galamērķa.

(4)

Korektīvā summa jānosaka vienlaicīgi ar kompensāciju un saskaņā ar tādu pašu procedūru. To var mainīt laikposmā starp divām noteikšanām.

(5)

Saskaņā ar minētajiem punktiem korektīvā summa jānosaka atbilstīgi šīs regulas pielikumam.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

30.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 110/12

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. pantu starpību starp minētās regulas 1. pantā uzskaitīto produktu cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Kompensācijas jānosaka, ņemot vērā faktorus, kas minēti 1. pantā Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (2).

(3)

Iesalam piemērojamā kompensācija jāaprēķina, ņemot vērā attiecīgo produktu ražošanai nepieciešamo labības daudzumu. Šie daudzumi ir noteikti Regulā (EK) Nr. 1501/95.

(4)

Situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašas prasības var prasīt kompensācijas diferenciāciju dažiem produktiem atkarībā no to galamērķa.

(5)

Kompensācija jānosaka reizi mēnesī. Tā var tikt mainīta starplaikā.

(6)

Šo noteikumu piemērošana pašreizējai tirgus situācijai labības nozarē un jo īpaši šo produktu kursiem vai cenām Kopienā un pasaules tirgū liek noteikt kompensāciju, kā norādīts pielikumā.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

30.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 110/14

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 14. panta 2. punktu, kompensācija, ko labības eksportam piemēro izvešanas atļaujas pieprasījuma iesniegšanas dienā, pēc lūguma ir jāpiemēro eksportam visā atļaujas derīguma laikposmā. Šajā gadījumā kompensāciju var koriģēt.

(2)

Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regula (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (2), ļauj noteikt korekcijas summu attiecībā uz iesalu, kas minēts Regulas (EEK) Nr. 1766/92 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā (3). Šo korekciju aprēķina, ņemot vērā faktorus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā.

(3)

Atbilstīgi minētajiem noteikumiem jānosaka korekcija saskaņā ar šās regulas pielikumu.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

30.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 110/16

(1)

Padomes 1974. gada 21. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2681/74 par Kopienas finansējumu izdevumiem, kas saistīti ar lauksaimniecības produktu piegādi pārtikas palīdzībā (3), 2. pantā paredzēts, ka Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju nodaļa sedz to izdevumu daļu, kas atbilst eksporta kompensācijām, kādas attiecīgajā jomā noteiktas saskaņā ar Kopienas noteikumiem.

(2)

Lai vienkāršotu budžeta izstrādi un pārvaldīšanu attiecībā uz Kopienas darbībām pārtikas palīdzībā un ļautu dalībvalstīm būt informētām par Kopienas iesaistes līmeni valsts darbībās pārtikas palīdzības jomā, ir jānosaka par šīm darbībām piešķiramo kompensāciju apjoms.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. pantā un Regulas (EK) Nr. 3072/95 13. pantā paredzētos vispārējos noteikumus un piemērošanas noteikumus attiecībā uz eksporta kompensācijām minētajās operācijās piemēro mutatis mutandis.

(4)

Īpašie kritēriji, kas jāņem vērā rīsu eksporta kompensācijas aprēķināšanā, ir definēti Regulas (EK) Nr. 3072/95 13. pantā.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

30.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 110/18

(1)

Komisijas 2000. gada 25. jūlija Regulā (EK) Nr. 1623/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Regulu (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopējo organizāciju attiecībā uz tirgus mehānismiem (2), inter alia, ir noteikti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā realizēt spirta krājumus, kas iegūti destilācijas procesā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 27., 28. un 30. pantu un kas ir intervences aģentūru rīcībā.

(2)

Saskaņā ar 80. punktu Regulā (EK) Nr. 1623/2000 būtu jāorganizē izsoles jauniem rūpnieciskiem izmantojumiem paredzēta vīna spirta izpārdošanai, lai samazinātu vīna spirta krājumus Kopienā un lai nodrošinātu iespēju veikt nelielus rūpnieciskās ražošanas projektus, pārstrādājot šādu spirtu precēs, kas paredzētas izvešanai rūpnieciskām vajadzībām. Dalībvalstu krājumos esošo Kopienas vīna spirtu veido daudzumi, kas iegūti destilācijas procesā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 27., 28. un 30. pantu.

(3)

No 1999. gada 1. janvāra, kopš tika pieņemta Padomes 1998. gada 15. decembra Regula (EK) Nr. 2799/98 par euro agromonetārā režīma ieviešanu (3), piedāvājumu cenas un izsoles nodrošinājums jānorāda euro, un maksājumi jāveic euro.

(4)

Jānosaka iesniedzamo piedāvājumu minimālās cenas, kas iedalītas atbilstīgi paredzētajiem izmantošanas veidiem.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vīnu pārvaldības komitejas atzinumu,

Onivins-Libourne, Délégation nationale

17, avenue de la Ballastière, boîte postale 231

F-33505 Libourne Cedex

(tālr. (33-5) 57 55 20 00

telekss: 57 20 25

fakss (33-5) 57 55 20 59),

30.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 110/21

(1)

Komisijas 2004. gada 29. oktobra Regula (EK) Nr. 1973/2004, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 piemērošanai attiecībā uz atbalsta shēmām, kas paredzētas šīs regulas IV un IV bis sadaļā, un attiecībā uz atmatā atstātās zemes izmantošanu izejvielu ražošanai (2), cita starpā, paredz nosacījumus attiecībā uz platībatkarīgajiem maksājumiem par šķiedras liniem.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1973/2004 56. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) daļu, to sēklu šķirņu izmantošana, kas uzskaitītas minētās regulas V pielikumā, ir nosacījums, lai saņemtu platībatkarīgos maksājumus par šķiedras liniem. Tomēr, saskaņā ar apvienoto maksājumu piešķiršanas nosacījumiem, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1782/2003, šis palīdzības piešķiršanas nosacījums nav pamatots, jo apvienoto maksājumu summa par linu un citu laukaugu hektāru ir vienāda. Savstarpēji nesaistītu maksājumu sistēmā nav noteikumu attiecībā uz linu šķirņu sarakstu. Tādēļ, ņemot vērā vienkāršošanu, ir lietderīgi atcelt šo nosacījumu.

(3)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1973/2004.

(4)

Tā kā Regula (EK) Nr. 1973/2004 attiecas uz atbalsta pieprasījumiem, kas paredzēti tirdzniecības gadiem, sākot no 2005. gada 1. janvāra, šī regula jāpiemēro no tā paša datuma.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Tiešo maksājumu pārvaldības komitejas atzinumu,

1)

Regulas 56. panta 1. punkta b) apakšpunktā svītro i) daļu.

2)

Svītro V pielikumu.

30.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 110/22

(1)

Saskaņā ar Komisijas 1997. gada 15. decembra Regulu (EK) Nr. 2571/97 par sviesta pārdošanu par pazeminātām cenām un par atbalsta piešķiršanu krējuma, sviesta un iebiezināta sviesta izmantošanai mīklas izstrādājumu, saldējuma un citu pārtikas produktu ražošanā (2), intervences aģentūras, īstenojot konkursu, veic noteiktu daudzumu intervences sviesta pārdevumus no krājumiem, kas ir to pārvaldībā, un piešķir atbalstu par krējumu, sviestu un iebiezinātu sviestu. Minētās regulas 18. pantā paredzēts, ka, ņemot vērā saņemtos piedāvājumus, kas iesniegti katram atsevišķam konkursam, nosaka minimālo sviesta pārdošanas cenu, kā arī maksimālo summu atbalstam par krējumu, sviestu un iebiezinātu sviestu, kas var būt atšķirīga atkarībā no paredzētā sviesta izmantojuma, tā tauku satura un pievienošanas veida, vai pieņem lēmumu noraidīt piedāvājumus. Atbilstoši ir jānosaka pārstrādes nodrošinājumu summas.

(2)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

30.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 110/24

(1)

Saskaņā ar Komisijas 1997. gada 15. decembra Regulu (EK) Nr. 2571/97 par sviesta pārdošanu par pazeminātām cenām un par atbalsta piešķiršanu krējuma, sviesta un iebiezināta sviesta izmantošanai mīklas izstrādājumu, saldējuma un citu pārtikas produktu ražošanā (2) intervences aģentūras, īstenojot konkursu, veic noteiktu daudzumu intervences sviesta pārdevumus no krājumiem, kas ir to pārvaldībā, un piešķir atbalstu par krējumu, sviestu un iebiezinātu sviestu. Minētās regulas 18. pantā paredzēts, ka, ņemot vērā saņemtos piedāvājumus, kas iesniegti katram atsevišķam konkursam, nosaka minimālo sviesta pārdošanas cenu, kā arī maksimālo summu atbalstam par krējumu, sviestu un iebiezinātu sviestu, kas var būt atšķirīga atkarībā no paredzētā sviesta izmantojuma, tā tauku satura un pievienošanas veida, vai pieņem lēmumu noraidīt piedāvājumus. Atbilstoši ir jānosaka pārstrādes nodrošinājumu summas.

(2)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

30.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 110/26

(1)

Saskaņā ar 26. pantu Komisijas 1999. gada 17. decembra Regulā (EK) Nr. 2799/1999 par sīki izstrādātiem izpildes noteikumiem Padomes Regulai (EK) Nr. 1255/1999 attiecībā uz atbalsta piešķiršanu par vājpienu un sauso vājpienu, ko paredzēts izmantot dzīvnieku barībā, un šāda sausā vājpiena pārdošanu (2), intervences aģentūras atklājušas pastāvīgu konkursu noteiktu to pārvaldībā esošā sausā vājpiena daudzumu pārdošanai.

(2)

Saskaņā ar minētās regulas 30. pantu, ņemot vērā piedāvājumus, kas saņemti attiecībā uz katru atsevišķu konkursu, tiek noteikta minimālā pārdošanas cena vai tiek pieņemts lēmums noraidīt visus piedāvājumus; pārstrādes nodrošinājuma summa jānosaka, ņemot vērā starpību starp sausā vājpiena tirgus cenu un minimālo pārdošanas cenu.

(3)

Atbilstīgi saņemtajiem piedāvājumiem minimālā pārdošanas cena ir jānosaka līmenī, kas norādīts turpmāk šajā dokumentā, un atbilstoši ir jānosaka pārstrādes nodrošinājuma summa.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

30.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 110/27

(1)

Saskaņā ar Komisijas 1990. gada 20. februāra Regulu (EEK) Nr. 429/90 par to, kā, īstenojot konkursu, piešķirams atbalsts attiecībā uz tiešam patēriņam Kopienā domātu iebiezinātu sviestu (2), intervences aģentūras īsteno pastāvīgu konkursu attiecībā uz tāda atbalsta piešķiršanu, kurš paredzēts attiecībā uz iebiezinātu sviestu. Saskaņā ar 6. pantu minētajā regulā, ņemot vērā piedāvājumus, kas saņemti attiecībā uz katru atsevišķu konkursu, tiek noteikta maksimālā summa atbalstam par iebiezinātu sviestu ar minimālo tauku saturu 96 % vai tiek pieņemts lēmums noraidīt visus piedāvājumus. Atbilstīgi ir jānosaka izmantojuma nodrošinājuma summa.

(2)

Atbilstīgi saņemtajiem piedāvājumiem maksimālā atbalsta summa ir jānosaka līmenī, kas norādīts še turpmāk, un atbilstoši ir jānosaka izmantojuma nodrošinājuma summa.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

30.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 110/28

(1)

Saskaņā ar 21. pantu Komisijas 1999. gada 16. decembra Regulā (EK) Nr. 2771/1999, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1255/1999 attiecībā uz intervenci sviesta un krējuma tirgū (2), intervences aģentūras, izmantojot pastāvīgu konkursu, ir laidušas pārdošanā noteiktu to glabāšanā esošā sviesta daudzumu.

(2)

Ņemot vērā piedāvājumus, kas saņemti pēc katra atsevišķā konkursa uzaicinājuma, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2771/1999 24.a pantu nosaka minimālo pārdošanas cenu vai nolemj piedāvājumus noraidīt.

(3)

Ņemot vērā saņemtos piedāvājumus, nosaka minimālo pārdošanas cenu.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

30.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 110/29

(1)

Saskaņā ar 2001. gada 12. janvārī pieņemtās Komisijas Regulas (EK) Nr. 214/2001 21. pantu, kas nosaka detalizētus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 īstenošanai attiecībā uz intervenci vājpiena tirgū (2), intervences aģentūras pēc pastāvīga uzaicinājuma uz konkursu piedāvā pārdošanai noteiktu daudzumu to rīcībā esoša vājpiena pulvera.

(2)

Vadoties pēc piedāvājumiem, kas saņemti, atbildot uz katru individuālu uzaicinājumu uz konkursu, tiek noteikta minimālā pārdošanas cena vai pieņemts lēmums neveikt piešķīrumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 214/2001 24.a pantu.

(3)

Vadoties pēc saņemtajiem piedāvājumiem, nosakāma minimālā pārdošanas cena.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

30.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 110/30

(1)

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. pantā paredzēts, ka, ievedot minētās Regulas 1. pantā uzskaitītos produktus, tiek iekasētas kopējā muitas tarifa nodevu likmes. Taču šā panta 2. punktā minētajiem produktiem ievedmuitas nodoklis ir vienāds ar intervences cenu šiem produktiem, tos ievedot, palielinot to par 55 % un atskaitot CIF importa cenu, kas piemērojama attiecīgajai kravai. Taču šī nodeva nedrīkst pārsniegt muitas tarifa nodevu likmi.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 3. punktu CIF importēšanas cenas aprēķina, par pamatu ņemot attiecīgā produkta raksturīgās cenas pasaules tirgū.

(3)

Regulā (EK) Nr. 1249/96 ir sīki izstrādāti noteikumi, lai piemērotu Regulu (EK) Nr. 1784/2003 attiecībā uz ievedmuitas nodokli labības nozarē.

(4)

Ievedmuitas nodokli piemēro, kamēr nosaka jaunu nodokli un tas stājas spēkā.

(5)

Lai nodrošinātu ievedmuitas režīma normālu funkcionēšanu, ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai jāņem reprezentatīvā tirgus likmes, kas konstatētas atsauces perioda laikā.

(6)

Piemērojot Regulu (EK) Nr. 1249/96, jānosaka ievedmuitas nodoklis saskaņā ar šās Regulas pielikumu,

30.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 110/33

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 7. panta 3. punktu ražošanas kompensācijas var piešķirt par produktiem, kas uzskaitīti minētās regulas 1. panta 1. punkta a) un f) apakšpunktā, par sīrupiem, kas minēti tā paša punkta d) apakšpunktā, kā arī par KN kodā 1702 50 00 minētu ķīmiski tīru fruktozi (levulozi) kā starpproduktu, turklāt līguma 23. panta 2. punktā minētajos apstākļos, ja šos produktus izmanto atsevišķu ķīmijas rūpniecības produktu izgatavošanā.

(2)

Komisijas 2001. gada 27. jūnija Regula (EK) Nr. 1265/2001, ar kuru nosaka, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par ražošanas kompensāciju piešķiršanu dažu cukura nozares produktu ražošanai, ko izmanto ķīmijas rūpniecībā (2), paredz, ka kompensācijas tiek noteiktas uz baltajam cukuram noteiktās kompensācijas pamata.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1265/2001 9. pantā paredzēts, ka ražošanas kompensācija baltajam cukuram tiek noteikta ik mēnesi laikposmiem, kas sākas katra mēneša pirmajā dienā.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

30.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 110/34

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2032/2004 (2) tika atklāts piedāvājumu konkurss attiecībā uz rīsu eksporta kompensēšanu.

(2)

Atbilstīgi 5. pantam Komisijas Regulā (EEK) Nr. 584/75 (3), Komisija, pamatojoties uz iesniegtajiem piedāvājumiem un piemērojot procedūru, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1785/2003 26. panta 2. punktā, var noteikt maksimālo eksporta kompensāciju. Nosakot šo maksimumu, ir jāņem vērā kritēriji, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1785/2003 14. panta 4. punktā. Līgumtiesības piešķir katram pieteikuma iesniedzējam, kura piedāvājums ir vienāds vai mazāks par maksimālo eksporta kompensāciju.

(3)

Iepriekš minētos kritērijus piemērojot pašreizējai situācijai konkrēto rīsu tirgū, maksimālā eksporta kompensācija nosakāma atbilstīgi summai, kas norādīta 1. pantā.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

30.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 110/35

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2031/2004 (2) tika atklāts piedāvājumu konkurss attiecībā uz rīsu eksporta kompensēšanu.

(2)

Saskaņā ar 5. pantu Komisijas Regulā (EEK) Nr. 584/75 (3), Komisija, pamatojoties uz iesniegtajiem piedāvājumiem un piemērojot procedūru, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1785/2003 26. panta 2. punktā, var noraidīt visus iesniegtos piedāvājumus.

(3)

Ievērojot kritērijus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1785/2003 14. panta 4. punktā, maksimālā kompensācija nav jānosaka.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

30.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 110/36

(1)

Padomes 1984. gada 15. oktobra Direktīva 84/500/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz keramikas izstrādājumiem, kuri paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem (2), ir īpašs pasākums Regulas (EK) Nr. 1935/2004 5. panta nozīmē. Tas attiecas uz iespējamo svina un kadmija migrāciju no keramikas izstrādājumiem, kas gatavā formā ir paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem vai kas ir saskarē ar pārtikas produktiem, un kuri paredzēti minētajam nolūkam.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1935/2004 16. pantā noteiktajiem īpašajiem pasākumiem jāparedz, ka visiem materiāliem un izstrādājumiem, uz ko attiecas šie pasākumi, tiek pievienota rakstiska deklarācija, kura apliecina to atbilstību tiem piemērojamiem noteikumiem.

(3)

Šī prasība vēl nav norādīta Direktīvā 84/500/EEK. Pastāv nepieciešamības noteikt šādu prasību visiem keramikas izstrādājumiem, kas vēl nav saskarē ar pārtikas produktiem, lai tos skaidri varētu nošķirt no dekoratīviem izstrādājumiem.

(4)

Valsts kompetentajām iestādēm jābūt pieejai dokumentiem, kuros norādīts, ka keramikas izstrādājumi atbilst noteiktajām svina un kadmija migrācijas robežām. Tādēļ ražotājs vai ievedējs Kopienā informāciju par veikto analīzi sniedz kompetentām iestādēm pēc to pieprasījuma.

(5)

Direktīva 84/500/EEK nosaka svina un kadmija kvantitatīvo analīzes metodi. Šajā jomā ir sasniegta tehnoloģiskā attīstība, un šajā direktīvā izklāstītā analīzes metode ir tikai viena no vairākām pielietojamām metodēm. Šai direktīvai būtu jāņem vērā tehnoloğiskā attīstība un jānosaka izpildes kritēriju kopums analīzes metodei, ņemot vērā Komisijas 2001. gada 8. marta Direktīvu 2001/22/EK, ar ko nosaka paraugu ņemšanas metodes un analīzes metodes svina, kadmija, dzīvsudraba un 3-MHPD satura oficiālajai kontrolei pārtikas produktos (3).

(6)

Saskaņā ar proporcionalitātes principu keramikas izstrādājumu, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, brīvas aprites nodrošināšanas pamatmērķa sasniegšanai ir nepieciešams un ir atbilstoši izstrādāt noteikumus pareizai Direktīvas 84/500/EEK piemērošanai. Šī direktīva nepārsniedz to, kas nepieciešams, lai sasniegtu izvirzītos mērķus saskaņā ar Līguma 5. panta trešo daļu.

(7)

Tādēļ Direktīva 84/500/EEK attiecīgi jāgroza.

(8)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu,

1)

Iekļauj šādu 2.a pantu:

“2.a pants

1.   Visos tirdzniecības posmos, iekļaujot mazumtirdzniecības posmu, keramikas izstrādājumiem, kas vēl nav saskarē ar pārtikas produktiem, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1935/2004 (4) 16. pantu pievieno rakstisku deklarāciju.

Šo deklarāciju izsniedz ražotājs vai pārdevējs, kas reģistrēts Kopienā, un tajā ir informācija, kas noteikta šīs direktīvas III pielikumā.

2.   Atbilstošu dokumentāciju, kas parāda, ka keramikas izstrādājumi atbilst 2. pantā norādītajām svinam un kadmijam noteiktajām migrācijas robežām, ražotājs vai ievedējs Kopienā dara pieejamu valsts kompetentajām iestādēm pēc to pieprasījuma. Šajā dokumentācijā jānorāda veiktās analīzes rezultāti, testēšanas apstākļi, nosaukums un laboratorijas adrese, kurā tika veikta testēšana.

2)

Direktīvas II pielikumu aizstāj ar šīs direktīvas I pielikuma tekstu.

3)

Pievieno jaunu III pielikumu, kura teksts ir izklāstīts šīs direktīvas II pielikumā.

a)

atļautu to keramikas izstrādājumu tirdzniecību un lietošanu, kas atbilst šai direktīvai, no 2006. gada 20. maija;

b)

aizliegtu to keramikas izstrādājumu ražošanu un ievešanu Kopienā, kas neatbilst šai direktīvai, no 2007. gada 20. maija.

30.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 110/40

(1)

2001. gada 16. oktobrī Padome pilnvaroja Komisiju apspriest ar Monako Firstisti nolīgumu, kas ļautu šai valstij pieņemt līdzvērtīgus pasākumus tiem, kuri jāpiemēro Kopienā, lai nodrošinātu procentu ienākumu no uzkrājumiem efektīvu aplikšanu ar nodokli.

(2)

Nolīguma teksts, kas izriet no šīm sarunām, atbilst sarunu pamatnostādnēm, kuras pieņēmusi Padome. Šim tekstam pievienota starp Eiropas Kopienu un Monako Firstisti noslēgtā Nodomu deklarācija. Abi teksti ir pievienoti Padomes Lēmumam 2005/35/EK (2).

(3)

Direktīvas 2003/48/EK (3) piemērošana ir atkarīga no tā, kā Monako Firstiste piemēro līdzvērtīgus pasākumus tiem, kuri noteikti minētajā direktīvā, saskaņā ar nolīgumu starp šo valsti un Eiropas Kopienu.

(4)

Saskaņā ar Lēmumu 2005/35/EK un ar nosacījumu, ka tiks pieņemts lēmums par nolīguma noslēgšanu, nolīgums Eiropas Kopienas vārdā parakstīts 2004. gada 7. decembrī.

(5)

Šis nolīgums un tam pievienotā Nodomu deklarācija būtu jāapstiprina Kopienas vārdā.

(6)

Jāparedz vienkārša un ātra procedūra, lai varētu pielāgot nolīguma 1. un 2. pielikumu,

30.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 110/42

(1)

Saskaņā ar Līguma 104. pantu dalībvalstīm jāizvairās no pārmērīga valsts budžeta deficīta.

(2)

Stabilitātes un izaugsmes pakts ir balstīts uz mērķi nodrošināt stabilas valdības finanses kā līdzekli, lai stiprinātu nosacījumus cenu stabilitātei un spēcīgai ilgtspējīgai izaugsmei, kas veicinātu nodarbinātību. Stabilitātes un izaugsmes pakts ietver Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (1), kas noteikta Līguma 104. pantā, lai veicinātu pārmērīga valsts budžeta deficīta tūlītēju novēršanu.

(3)

Amsterdamas Eiropadomes 1997. gada 17. jūnija Rezolūcija par Stabilitātes un izaugsmes paktu (2) svinīgi aicina visas puses, proti, dalībvalstis, Padomi un Komisiju, stingri un savlaicīgi īstenot Līgumu un Stabilitātes un izaugsmes paktu.

(4)

Padome ar Lēmumu 2004/918/EK (3) saskaņā ar Līguma 104. panta 6. punktu konstatēja, ka Ungārijā pastāv pārmērīgs budžeta deficīts.

(5)

Saskaņā ar Līguma 104. panta 7. punktu un Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 4. punktu Padome 2004. gada 5. jūlijā pieņēma Ieteikumu Ungārijas iestādēm, lai tās pēc iespējas ātrāk novērš pārmērīgu budžeta deficītu un veic darbības vidējā laikposmā, lai līdz 2008. gadam budžeta deficītu pārliecinoši un stabili samazinātu zem 3 % no IKP saskaņā ar budžeta deficīta samazināšanas plānu, kas izklāstīts Ungārijas iestāžu iesniegtajā konverģences programmā, kura apstiprināta ar Padomes 2004. gada 5. jūlija Atzinumu (4). Minētajā ieteikumā Ungārijas valdībai ir dots laiks līdz 2004. gada 5. novembrim, lai efektīvi rīkotos, izmantojot paredzētos pasākumus, lai 2005. gadā sasniegtu budžeta deficīta mērķi 4,1 % no IKP. Minētajā ieteikumā Padome Ungārijas Republikai ieteica arī stingri īstenot pasākumus, kas paredzēti 2004. gada maija konverģences programmā, un jo īpaši būt gatavai vajadzības gadījumā ieviest papildu pasākumus, lai 2004. gadā sasniegtu vispārējās valdības deficīta mērķi 4,6 % no IKP. Turklāt Padome aicināja Ungārijas iestādes izmantot katru iespēju, lai paātrinātu fiskālo sakārtošanu, īstenot paredzētās reformas valsts pārvaldes, veselības aizsardzības un izglītības sistēmās un nodrošināt, ka plānotie nodokļu samazinājumi tiek atbilstoši finansēti, un noteikt, ka to ieviešana ir atkarīga no budžeta deficīta mērķu sasniegšanas.

(6)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 4. panta 2. punktu Padomei, lemjot par to, vai tās ieteikumiem saskaņā ar Līguma 104. panta 7. punktu seko efektīva rīcība, savā lēmumā jāņem vērā attiecīgās dalībvalsts valdības publiski paziņotie lēmumi.

(7)

Novērtējot lēmumus, ko Ungārijas Republika publiski paziņojusi, kopš Padome saskaņā ar Līguma 104. panta 7. punktu pieņēma ieteikumu un minētajā ieteikumā noteiktajā termiņā, var secināt, ka:

(8)

Līguma 104. panta 8. punktā paredzēts – ja Padome konstatē, ka tās ieteikumam saskaņā ar Līguma 104. panta 7. punktu nav sekojusi efektīva rīcība, tā var nolemt publiskot šo ieteikumu. Taču saskaņā ar Eiropadomes Rezolūciju par Stabilitātes un izaugsmes paktu Ungārijas Republika ir piekritusi ieteikuma publiskošanai 2004. gada jūlijā,

30.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 110/44

(1)

Šis lēmums ir adresēts šādiem uzņēmumiem un/vai uzņēmumu apvienībām:

(2)

No 1971. gada tā laika galvenie organisko peroksīdu ražotāji (Akzo Nobel Chemicals International BV un Akzo Nobel Polymer Chemicals BV, Luperox GmbH (kas kļuva par sastāvdaļu galvenajai vācu uzņēmuma filiālei Atofina SA) turpmāk saukti par Akzo un Peroxid Chemie GmbH & Co. KG) iekļāvās un darbojās ilgstošā līgumā, kas bija pretrunā ar Līguma 81. panta 1. punktu un EEZ līguma 53. panta 1. punktu, dažkārt aptverot visu vai lielāko daļu no Kopienas un EEZ, kur tie vienojās par tirgus daļām, noteica preču cenas, vienojās un ieviesa cenu pieauguma mehānismu, sadalīja klientus un izveidoja mehānismu, lai uzraudzītu un realizētu to līgumus. Peroxidos Organicos S.A. (no 1975. līdz 1999. gadam) iesaistījās īpašā pasākumā vispārējā līguma ietvaros. Iesaistīts bija arī AC Treuhand AG (no 1993. līdz 1999. gadam).

(3)

Dalības ilgums

(4)

Organiskais peroksīds ir organiska molekula, kura satur peroksīdu vai skābekļa-skābekļa saiti (-O-O-). Organiskie peroksīdi (turpmāk “OP”) ir viegli uzliesmojoši un nopietni negadījumi nav rūpniecībā reta parādība. Tie ir pieejami kā cietas vielas (parasti kā smalki pulveri), šķidrumi vai masas. OP un OP saturoši maisījumi tiek izmantoti kā akseleratori, aktivētāji, katalizatori, starpķēdes reaģenti, dziedējoši reaģenti, cietinātāji, ierosinātāji un veicinātāji. OP var izšķirt gan pēc to trīs galvenajiem izmantošanas veidiem, gan pēc septiņām kategorijām.

(5)

OP ir ļoti svarīga loma plastmasas un gumijas rūpniecībā, kur tos pielieto trīs veidos:

(6)

Komisija konstatējusi, ka šī biznesa ģeogrāfiskais pārklājums ir vismaz EEZ aptverošs. 1999. gadā, kas bija pēdējais pārkāpuma gads, kartelis aptvēra vairāk kā 90 % no EEZ tirgus minētajām precēm, konkrētajā gadā aprēķinot šim tirgum kopējo aptuveno vērtību – EUR 250 miljonus.

(7)

Līguma pamatteksts tika izstrādāts 1971. gadā, kurā sākotnēji bija iesaistīti trīs dalībnieki (Akzo, Peroxid Chemie un Atofina (tajā laikā Luperox)). Tas ietvēra apakšpasākumus, kas bija paredzēti High Polymer un Thermoset-OP, kā arī bija sadalīts reģionālos kritērijos. Reģionālie apakšpasākumi attiecās uz Franciju (līdz 1992. gadam), Apvienoto Karalisti (līdz 1992. gadam), Spāniju (no 1975. gada beigām) un atlikušajai Eiropas daļai, ievērojot vispārējā līguma pamatprincipus un noteikumus. 1983. gadā tika noslēgts vēl viens no apakšpasākumiem starpķēdes OP, kas aptvēra Eiropas valstu lielāko daļu. Šiem apakšpasākumiem bija ievērojama dublēšanās ar vispārējo līgumu, piem., minētais periods, abpusējas kontroles un kompensācijas mehānismi, puses, preces, klienti vai darbojošās personas ir bijuši iesaistīti katrā no apakšpasākumiem.

(8)

Vispārējais līgums bija vērsts uz tirgus daļu saglabāšanu un cenu pieauguma koordinēšanu, kas pamatots ar rakstisku “līgumu” no 1971. gada. Lai sasniegtu šo mērķi, neatkarīga institūcija (AC Treuhand no 1993. gada) cieši uzraudzīja izvērstus iesaistīto firmu pārdošanas datus, klienti tika sadalīti un gadījumos, kad notika novirzīšanās no paredzētās tirgus daļas, tika izmaksātas kompensācijas vai pārdalīti klienti. Tika organizētas regulāras sanāksmes, lai precīzi regulētu līguma darbību. Līgums ietvēra daudz apakšpasākumus par specifiskām precēm vai apakšprecēm, vai attiecīgajiem reģioniem. Šie apakšpasākumi daļēji eksistēja līdz noteiktam periodam vai tika ietverti citos apakšpasākumos. Perorsa bija iesaistīta spāņu apakšpasākumā.

(9)

Tika konstatēts, ka AC Treuhand pārkāpa Līguma 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu, organizējot sanāksmes, veicinot konfliktus, piedāvājot tirgus daļas un slēpjot apsūdzamus pierādījumus. AC Treuhand darbojās kā uzņēmumu apvienība un/vai kā uzņēmums.

(10)

1992. gadā kartelī valdīja domstarpības un 1999. gadā tas izbeidza savu darbību, kad puses nevarēja vienoties par daļām. Daži apakšpasākumi beidzās jau agrāk.

(11)

Komisija uzskata, ka minētie uzņēmumi ir izdarījuši ļoti nopietnu pārkāpumu. Pārkāpuma veids un tā ģeogrāfiskais pārklājums norāda, ka šāds pārkāpums ir klasificējams kā ļoti nopietns, neskatoties uz to, vai pārkāpuma ietekme uz tirgu ir vai nav izmērāma.

(12)

Ļoti nopietni pārkāpumu klasifikācijas ietvaros iespējamo naudas sodu apmēri pieļauj izmantot diferencētu pieeju uzņēmumiem, lai ņemtu vērā likumpārkāpēju efektīvās ekonomiskās spējas, lai radītu ievērojamu konkurences kaitējumu, kā arī, lai noteiktu naudas sodu tādā apmērā, kas ir pietiekami ietekmīgs. Akzo ir lielākais ražotājs ar vairāk nekā 40 % no kopējā tirgus daļas un tādēļ ir ierindojams pirmajā kategorijā. Atofina un Peroxid Chemie ar aptuveni 20 % – 25 % tirgus daļām ir ierindojami otrajā kategorijā. Perorsa ar mazāk kā 5 % tirgus daļu Eiropā ir ierindojams trešajā kategorijā.

(13)

No 1992. gada 1. septembraDegussa UK Holdings (agrāk saukts Laporte plc.) ir Peroxid Chemie mātes uzņēmums un ir ierindojams tajā pašā kategorijā, kurā ir Peroxid Chemie, un kopīgi ar Peroxid Chemie tas ir atbildīgs par Peroxid Chemie nelikumīgajām darbībām.

(14)

Peroxid Chemie un Degussa UK Holdings ir šādi sadalīta naudas sodu atbildība. Peroxid Chemie no 1971. gada 1. janvāra līdz 1999. gada 31. decembrim bija iesaistīts līguma darbībā, un Degussa UK Holdings ir kopīgi un atsevišķi atbildīgs par laika periodu no 1992. gada 1. septembra līdz 1999. gada 31. decembrim, kad tam pilnībā piederēja Peroxid Chemie.

(15)

AC Treuhand tiek uzskatīts par atsevišķu uzņēmumu. Komisija atzīst, ka par uzņēmumu un/vai uzņēmumu apvienību, kuram kartelī ir šāda loma, lēmuma pieņemšana lielā mērā ir jaunums. Tas jāņem vērā, lemjot par naudas sodu apmēriem. Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija uzskata, ka atbilstošs naudas sods AC Treuhand ir EUR 1 000.

(16)

Lai tiktu ņemts vērā uzņēmumu apmērs un pieejamie resursi, un nodrošinātu, ka naudas sods ir pietiekami ietekmīgs, Komisija uzskata, ka sākuma summa ir piemērojama Akzo un Atofina.

(17)

Komisija ir konstatējusi, ka Akzo, Atofina un Peroxid Chemie ir pārkāpuši Līguma 81. panta 1. punktu no 1971. gada 1. janvāra līdz 1999. gada 31. decembrim, Perorsa – vismaz no 1975. gada 31. decembra līdz 1999. gada 31. decembrim un Degussa UK Holdings – no 1992. gada 1. septembra līdz 1999. gada 31. decembrim, AC Treuhand darbojās kā uzņēmums un/vai uzņēmumu apvienība no 1993. gada 28. decembra līdz 1999. gada 31. decembrim.

(18)

Naudas soda aprēķināšanai Komisija ņem vērā pilnus mēnešus un tādējādi par uzņēmumu pārkāpuma darbības ilgumu nosaka 29 gadu periodu (Akzo, Atofina un Peroxid Chemie), 6 gadu periodu (AC Treuhand), 7 gadu un 4 mēnešu periodu (Degussa UK Holdings) un 24 gadu periodu (Perorsa). Peroxid Chemie periods ir sadalīts divos apakšperiodos, kad uzņēmums viens pats bija atbildīgs (21 gads un 8 mēneši) un kad tas bija atbildīgs kopā ar mātes uzņēmumu Degussa UK Holdings (7 gadi un 4 mēneši).

(19)

Komisija secina, ka AC Treuhand, Akzo, Atofina, Degussa UK Holdings, Peroxid Chemie un Perorsa pārkāpums bija ilgstošs (vairāk nekā piecus gadus). Attiecīgi Akzo un Atofina jāpiemēro 245 % palielinājums pie noteiktā pamata naudas soda. Peroxid Chemie jāpiemēro 207,5 % palielinājums pie noteiktā pamata naudas soda. Peroxid Chemie/Degussa UK Holdings jāpiemēro 70 % palielinājums pie noteiktā pamata naudas soda. Perorsa jāpiemēro 220 % palielinājums pie noteiktā pamata naudas soda. Minētie procenti ir noteikti, pamatojoties uz 10 % pieaugumu gadā pārkāpuma pēdējo divdesmit gadu laikā (no 1980. līdz 1999. gadam) un 5 % pieaugumu gadā par pārkāpumiem, kuri norisinājās pirms 21 – 29 gadiem (no 1971. līdz 1979. gadam).

(20)

Atofina ir jau agrāk sodīta par dalību četros karteļos un Peroxid Chemie/Degussa UK Holdings ir sodīti par dalību vienā kartelī. Tāpēc atkārtots pārkāpums tiek uzskatīts par vainu pastiprinošu apstākli.

(21)

Tādējādi Komisija uzskata, ka noteiktā soda naudas pamata summa jāpalielina par 50 % Atofina gadījumā, lai atspoguļotu faktu, ka Komisija par to jau ir pieņēmusi lēmumus agrākos karteļu gadījumos, un – par 50 % Degussa UK Holdings un Peroxid Chemie gadījumos, lai atspoguļotu faktu, Komisija par tiem jau ir pieņēmusi lēmumu vienā no agrākiem karteļa gadījumiem – tiešā veidā (Degussa UK Holdings) vai kā par piederošo uzņēmumu (Peroxid Chemie).

(22)

Atofina pastiprināja Komisijas argumentus, lai pierādītu karteļa 29 gadu pastāvēšanas ilgumu.

(23)

Ievērojot taisnīguma principu, ir ierosināts piemērot Atofina īpašu vainu mīkstinošu apstākli “sadarbība bez atvieglojuma protokola”. Šis vainu mīkstinošais apstāklis sadarbības rezultātā pieļauj Atofina nemaksāt augstāku soda naudu, kas būtu bijis jādara, ja nebūtu notikusi sadarbība.

(24)

Ņemot vērā augstākminēto, Komisija uzskata, ka par konstruktīvu sadarbību ir atbilstoši samazināt pamatsummu EUR 94,19 miljonus, kas netika iekļauta Atofina atvieglojuma protokolā.

(25)

17. regulas 15. panta 2. punktā minētais 10 % apgrozījuma ierobežojums ir piemērojams Perorsa un Peroxid Chemie.

(26)

Akzo tiek piešķirts atbrīvojums no soda naudām par to, ka tas bija pirmais uzņēmums, kas Komisijai sniedza ziņas par karteli.

(27)

Atofina tiek piešķirts 50 % samazinājums par sadarbību Komisijas izmeklēšanas gaitā. Atofina bija pirmā firma starp tām firmām, kurām tiek piemērots ievērojams samazinājums, kas sadarbojās ar Komisiju un sniedza vislielāko ieguldījumu. Tāpat kā citas firmas, kas sadarbojās ar Komisiju, arī tā neapstrīdēja faktus, uz kuriem Komisija pamatoja liecības.

(28)

Peroxid Chemie un Degussa UK Holdings tiek piešķirts 25 % samazinājums par sadarbību Komisijas izmeklēšanas gaitā. To iesniegtie pierādījumi tika atklāti vēlāk un to sadarbība bija daudz ierobežotāka nekā Akzo un Atofina.

(29)

Perorsa, kas bija pēdējā firma, kura sadarbojās, tiek piešķirts 15 % samazinājums.

(30)

Neviena no firmām neiesniedza prasību par maksātnespēju.

1)

Tiek noteikti šādi naudas sodi:

2)

Minētajiem uzņēmumiem un/vai uzņēmumu apvienībām nekavējoties jāpārtrauc līdz šim brīdim izdarītie pārkāpumi, ja tas jau nav izdarīts. Tie nedrīkst atkārtot jebkuru rīcību vai darbību par šajā lietā konstatētajiem pārkāpumiem un jebkuru rīcību vai darbību, kas vērsta uz tādu pašu vai līdzīgu mērķi jeb rezultātu.

30.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 110/48

(1)

Ar 2001. gada 14. decembra vēstuli Komisija lūdza Spānijas iestādēm informāciju par atbalsta shēmu olīvu izspaidu eļļas ražošanas uzņēmumiem.

(2)

Ar 2002. gada 4. janvāra vēstuli Spānijas iestādes paziņoja Komisijai par atbalsta shēmu olīvu izspaidu eļļas ražošanas uzņēmumiem, kas minēta lēmumā par Līguma 88. panta 2. punktā paredzētās procedūras uzsākšanu.

(3)

Atbalsta shēma jau bija pieņemta, tādēļ tā tika pārcelta uz tādu atbalstu sarakstu, par kuriem nav paziņots (atbalsts Nr. NN 14/02).

(4)

Ar 2002. gada 12. marta vēstuli Komisija informēja Spāniju par lēmumu uzsākt Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz minēto atbalsta shēmu.

(5)

Komisijas lēmums par procedūras uzsākšanu tika publicēts Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija aicināja ieinteresētās puses iesniegt savus apsvērumus par attiecīgajiem pasākumiem.

(6)

Ar 2002. gada 15. aprīļa vēstuli Spānija nosūtīja vairākus apsvērumus. Ar 2004. gada 2. aprīļa vēstuli Spānija nosūtīja papildu informāciju.

(7)

Komisija nav saņēmusi apsvērumus no ieinteresētajām pusēm.

(8)

Nosaukums, shēma: atbalsta shēma olīvu izspaidu eļļas ražošanas uzņēmumiem.

(9)

Budžets: maksimālais paredzētais budžets ir EUR 1 202 024,21.

(10)

Ilgums: viens gads.

(11)

Saņēmēji: olīvu izspaidu eļļas ekstrakcijas, rafinēšanas un iepildīšanas uzņēmumi.

(12)

Pasākuma mērķis: finansēt nozares ražošanas procesu pielāgošanu jaunajām prasībām, kas paredzētas ministru prezidenta 2001. gada 25. jūlija rīkojumā, ar ko nosaka ierobežojumus atsevišķu policiklisko aromātisko ogļūdeņražu daudzumam olīvu izspaidu eļļā (3), kā arī nodrošināt eļļas spiestuvju normālu darbību 2001./2002. gada sezonā.

(13)

Pasākuma iespējamās sekas: konkurences izkropļojumi, veicinot noteiktu olīveļļas produktu ražošanu, un attiecīgās kopējā tirgus organizācijas nosacījumu pārkāpumi.

(14)

Atbalsta intensitāte, kompensējamās izmaksas, uzkrājumi: aizdevumu procentu likmes subsīdijas un subsīdijas attiecībā uz galvojumiem par šiem aizdevumiem. Aizdevumu summas lielums katram saņēmējam var būt atšķirīgs.

(15)

Turpmāk uzskaitīti iemesli, kāpēc uzsākta šī procedūra.

(16)

Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministrijas 2001. gada 14. novembra rīkojumā, ar ko izveido kredītlīniju olīvu izspaidu eļļas ekstrakcijas, rafinēšanas un iepildīšanas uzņēmumiem (4), paredzēti aizdevumi par kopējo maksimālo summu 5 000 miljoni pesetu (EUR 30 050 000), kuru procentu likmes subsidētu Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministrija (turpmāk – “M.A.P.A.”), kas var noteikt arī subsīdijas attiecībā uz galvojumiem par šiem aizdevumiem.

(17)

Aizdevumi ir paredzēti, lai finansētu nozares ražošanas procesu pielāgošanu jaunajām prasībām, kas paredzētas ministru prezidenta 2001. gada 25. jūlija rīkojumā, un lai nodrošinātu eļļas spiestuvju normālu darbību 2001./2002. gada sezonā.

(18)

Maksimālā viena aizdevuma summa ir norādīta dokumentā par tiesību atzīšanu, ko izdevusi M.A.P.A. ar Olīveļļas aģentūras starpniecību. Šajā nolūkā tiek ņemti vērā garantētie eļļas krājumi visās rūpnieciskās ražošanas fāzēs katrā uzņēmumā 2001. gada 3. jūlijā, eļļas daudzums, kas piegādāts iepildīšanas uzņēmumiem tālākai izplatīšanai tirdzniecībā no minētā datuma līdz dienai, kad stājas spēkā M.A.P.A.2001. gada 14. novembra rīkojums, un parastā maksimālā cena 125 pesetas (EUR 0,761266) par kilogramu krājumā.

(19)

Atbalsta saņēmējiem jāpielāgo vai jāsāk pielāgot savus ražošanas procesus jaunajām prasībām pirms pirmā procentu apmaksas termiņa, un ražošanas apjomam 2001./2002. gada sezonā jābūt tādam pašam kā trijās iepriekšējās sezonās.

(20)

Maksimālais aizdevumu apjoms dažādiem sektoriem ir šāds:

(21)

Valsts kredītinstitūts (Instituto de Crédito Oficial (ICO)) ar finanšu iestāžu starpniecību piedāvā aizdevumus ar šādiem nosacījumiem:

(22)

M.A.P.A. var noteikt arī subsīdijas attiecībā uz galvojumiem, ko šajā gadījumā piešķīrusi Valsts lauksaimniecības garantiju sabiedrība, ja tas ir nepieciešams aizdevumu saņemšanai. Galvojumu subsīdijas paredzētas, lai apmaksātu pārvaldes izdevumus, kuru summa nepārsniedz 1 % no tā aizdevuma atlikuma, attiecībā uz kuru izsniegts galvojums.

(23)

Uzsākot šo procedūru, Komisija ņēma vērā turpmāk izklāstītos apsvērumus.

(24)

Aizdevumu procentu likmes subsīdija ir atbalsts, ko valsts piešķir olīvu izspaidu eļļas ekstrakcijas, rafinēšanas un iepildīšanas uzņēmumiem. Bez tam atsevišķi uzņēmumi saņem arī citu valsts piešķirtu atbalstu, ko veido attiecībā uz šiem subsidētajiem aizdevumiem piešķirto galvojumu pārvaldes izdevumu daļas apmaksa.

(25)

Aizdevumi daļēji ir paredzēti, lai finansētu nozares ražošanas procesu pielāgošanu jaunajām normām un prasībām, kas noteiktas ministru prezidenta 2001. gada 25. jūlija rīkojumā. Tomēr subsidēto aizdevumu summa un atbalsta summa nav piesaistīta ražošanas procesu pielāgošanas izmaksām. Tiešām maksimālā viena aizdevuma summa vienam saņēmējam ir norādīta dokumentā par tiesību atzīšanu, ko izdevusi M.A.P.A. ar Olīveļļas aģentūras starpniecību. Šajā nolūkā tiek ņemti vērā garantētie eļļas krājumi visās rūpnieciskās ražošanas fāzēs katrā uzņēmumā 2001. gada 3. jūlijā un eļļas daudzums, kas piegādāts iepildīšanas uzņēmumiem tālākai izplatīšanai tirdzniecībā. Šobrīd Komisijas rīcībā nav informācijas, kas norādītu, ka šis atbalsts bija piesaistīts ieguldījumiem, kas saistīti ar attaisnotiem izdevumiem, kas minēti Kopienas Pamatnostādnēs par valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē (5).

(26)

Tāpēc, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju, Komisija uzskata, ka atbalsts, kas paredzēts kā aizdevuma procentu likmju subsīdijas un kā galvojumu izmaksu daļējas subsīdijas, ir valsts atbalsts, kas paredzēts, lai uzlabotu ražotāju finansiālo stāvokli, tomēr nekādā veidā neveicinot nozares attīstību (3.5. punkts Kopienas Pamatnostādnēs par valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē). Tādēļ šobrīd šķiet, ka piešķirtais atbalsts ir darbības atbalsts, kas nav savienojams ar kopējo tirgu. Šādam atbalstam nav nekādas ilgstošas ietekmes uz nozares attīstību, un tā tūlītējā ietekme izzūd līdz ar pašu pasākumu (skatīt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 1995. gada 8. jūnija spriedumu Lietā T-459/93, Siemens SA pret Komisiju  (6). Šāda atbalsta tiešas sekas ir šo produktu ražošanas un tirdzniecības iespēju uzlabošanās attiecīgā atbalsta saņēmējiem salīdzinājumā ar citiem nozares pārstāvjiem (valsts teritorijā un citās dalībvalstīs), kuri nesaņem pielīdzināmus atbalstus.

(27)

Bez tam šis atbalsts olīvu izspaidu eļļas ekstrakcijas, rafinēšanas un iepildīšanas uzņēmumiem attiecas uz vienu ražojumu veidu – olīveļļu, uz ko attiecas kopīga tirgus organizācija saskaņā ar Padomes 1966. gada 22. septembra Regulu Nr. 136/66/EEK par eļļas un tauku tirgus kopīgo organizāciju (7), – un pastāv ierobežojumi attiecībā uz to, ciktāl dalībvalstis var iejaukties šīs organizācijas darbībā, kas ir vienīgi Kopienas kompetencē. Kopienu Tiesa ir atkārtoti spriedusi (cita starpā skatīt 1979. gada 26. jūnija spriedumu Lietā 177/78 – Pigs and Bacon Commission pret McCarren and Company Limited  (8)), ka kopīgas tirgus organizācijas jāuzskata par pilnīgām un visaptverošām sistēmām, kas izslēdz to, ka dalībvalstis pašas varētu pieņemt izņēmumus vai pretrunīgus pasākumus. Tādēļ šobrīd šķiet, ka šis atbalsts uzskatāms par kopīgas tirgus organizācijas noteikumu pārkāpumu un līdz ar to neatbilst Kopienas noteikumiem.

(28)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija procedūras sākuma fāzē uzskatīja, ka minētais atbalsts, šķiet, ir darbības atbalsts, kas nav savienojams ar kopējo tirgu, un nešķiet, ka uz to varētu attiecināt kādu no izņēmumiem, kas paredzēti Līguma 87. panta 3. punktā, un tādēļ nolēma attiecībā uz šo atbalstu uzsākt procedūru, kas noteikta Līguma 88. panta 2. punktā.

(29)

Ar 2002. gada 15. aprīļa vēstuli Spānija darīja zināmus šādus argumentus.

(30)

Spānijas valdība ar Veselības un patērētāju lietu ministrijas starpniecību 2001. gada 3. jūlijā nolēma pārtraukt apriti attiecībā uz visām olīvu izspaidu eļļas partijām, kas tobrīd bija Spānijas tirgū dažādos pārtikas aprites posmos.

(31)

Tika nolemts pārtraukt olīveļļas apriti un aizliegt pārdot iedzīvotājiem olīveļļu tikai un vienīgi tāpēc, lai aizsargātu patērētāju intereses, jo iepriekšējās dienās dažādās kvalitātes pārbaudēs, ko dažādas iestādes veica, lai pārbaudītu, kā tiek ievērotas sanitārās prasības, tika atklāts, ka vismaz daļa olīvu izspaidu eļļas, kas tobrīd bija tirdzniecībā, saturēja atsevišķus piemaisījumus no policiklisko aromātisko ogļūdeņražu grupas tādā koncentrācijā, kas varētu apdraudēt patērētājus.

(32)

Tāpēc Spānijas valdība ar ministru prezidenta starpniecību publicēja 2001. gada 25. jūlija rīkojumu, ar ko nosaka ierobežojumus atsevišķu policiklisko aromātisko ogļūdeņražu daudzumam minētajā eļļā, un šajā rīkojumā izstrādāti arī olīvu izspaidu eļļas ražošanas procesa standartizēti noteikumi.

(33)

Olīvu izspaidu eļļas daudzums, uz ko šie ierobežojumi attiecās, bija apmēram 30 000 tonnu 56 ekstrakcijas uzņēmumos, kas darbojās Spānijā, vēl 12 000 tonnu tika uzglabātas septiņos rafinēšanas uzņēmumos, un vēl 8 000 tonnu atradās 150 iepildīšanas uzņēmumos, kas atradās Spānijā.

(34)

M.A.P.A. apzinājās, cik lielas grūtības nozarei rada šīs 50 000 tonnas olīvu eļļas, kuras aprite apturēta olīveļļas ražošanas sezonas laikā, un, aprēķinot, ka tā gada sezonas raža varētu pārsniegt miljonu tonnu, no tās iegūtā izspaidu eļļa varētu pārsniegt 80 000 tonnu. Tas nozīmēja, ka 2002. gada sākumā varētu būt apmēram 130 000 tonnu izspaidu eļļas, kurai būtu ierobežotas iespējas atrast tirgu.

(35)

Spānijā izspaidu eļļas ekstrakcijas uzņēmumu pienākums ir izņemt no eļļas spiestuvēm eļļas ražošanas blakusproduktus – izspaidas un blakusproduktus, ko sauc par alperujos, – tāpēc, ņemot vērā krīzi, radās šaubas, ka eļļas ekstrakcijas uzņēmumi izvedīs izspaidas un citus blakusproduktus no eļļas spiestuvēm uz savām iekārtām, lai iegūtu izspaidu eļļu. Pastāvēja iespēja, ka radīsies neaprēķināma apmēra vides krīze, jo eļļas spiestuvēm nebija iespēju ne uzglabāt blakusproduktus neierobežotu laiku, ne arī veikt to sanāciju.

(36)

Izņemot blakusproduktus no eļļas spiestuvēm, izspaidu eļļas ekstrakcijas uzņēmumi pilnībā atrisināja vides problēmas, kas varētu rasties olīveļļas iegūšanas procesā. Tāpat arī ķēdei: izspaidu eļļas ekstrakcija – rafinēšana – iepildīšana – izplatīšana ir izšķiroša nozīme šajā tautsaimniecības nozarē (10 % no Spānijas lauksaimniecības gala produkcijas).

(37)

Pasivitāte olīveļļas apritē varētu paralizēt visu nozari, padarot neiespējamu jaunās sezonas finansēšanu, ņemot vērā to, ka maksājumu saistības, kas izriet no iepriekšējā finansējuma, daļēji netiktu pildītas, un līdz ar to finanšu iestādes nebūtu noskaņotas finansēt jauno sezonu.

(38)

Valdības mērķis bija veicināt situāciju, kad tie ražošanas procesa dalībnieki, kuri sakarā ar sanitāro trauksmi nevarētu rēķināties ar parastajiem ienākumiem no eļļas tirdzniecības, varētu veikt attiecīgos maksājumus par iepriekšējo sezonu un atgūt kredītspēju kredītiestādē pirms jaunās sezonas sākuma, kā arī veicināt tādu ražošanas procesu, kas nodrošinātu pilnīgas sanitārās garantijas, un atgūt patērētāju uzticību.

(39)

Tā bija ārkārtas situācija, ko izraisīja aprites apturēšana vienā tirgus daļā, ko Spānijas administrācija veica sakarā ar pārtikas drošību, lai gan ne Kopienas, ne Spānijas tiesību aktos nebija noteikts atrasto vielu maksimālais pieļaujamais līmenis. Tas bija samērā nenozīmīgs profilaktisks līdzeklis, lai novērstu ārkārtēju situāciju, piemēram, tirgus darbības apturēšanu, kas varētu radīt ārkārtīgi nopietnas sekas visai Spānijas eļļas ražotāju nozarei.

(40)

Šis atbalsts tika piešķirts saņēmējiem pēc vairāku saistību uzņemšanās. Pirmā prasība bija sākt pielāgot savu ražošanas procesu jaunajām Spānijas tiesību aktu prasībām attiecībā uz pieļaujamo robežu atsevišķu policiklisko aromātisko ogļūdeņražu klātbūtnei olīvu izspaidu eļļā, ko agrāk neierobežoja ne Kopienas, ne Spānijas tiesību aktu noteikumi. Otra prasība bija atbalsta saņēmēju apņemšanās 2001./2002. gada sezonā sasniegt tādu ražošanas līmeni, kas atbilstu trim iepriekšējām sezonām. Tādā veidā tika nodrošināta izspaidu apstrādes nozares attīstība un kaitīgo atkritumu izņemšana.

(41)

Šā atbalsta mērķis nebija tikai vienkārša ražotāju finansiālā stāvokļa uzlabošana, neko nedarot nozares attīstības labā. Šis atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu, jo ietver veicinošus pasākumus, kas izvirza prasības atbalsta saņēmējiem. Turklāt nav pareizi apgalvot, ka piešķiršanā tiek ņemta vērā tikai cena, daudzums, ražošanas vienība vai ražošanas līdzekļu vienība. Lai noteiktu aizdevuma apmēru, par pamatu tiek ņemtas arī vairākas obligāti pildāmas prasības, nevis tikai kvantitatīvie lielumi.

(42)

Komisijas paziņojumā par valsts atbalstu īstermiņa aizdevumu veidā ar procentu likmes subsīdijām lauksaimniecības nozarē (“pārvaldes kredīti”) (9) tiek atzīts, ka Kopienas lauksaimniecība atrodas nelabvēlīgākā stāvoklī nekā citas nozares, vērtējot gan nepieciešamību saņemt īstermiņa aizdevumus, gan iespējas tos finansēt. Šos aizdevumus nevajadzētu izmantot, lai sniegtu selektīvu atbalstu noteiktām nozarēm vai lauksaimniecības nozares uzņēmējiem ar iemesliem, kas nav noteikti saistīti ar šīm grūtībām. Tomēr valsts atbalsts tādiem aizdevumiem var izslēgt citas saimnieciskās darbības vai uzņēmējus, kam pēc ieinteresētās dalībvalsts vērtējuma ir mazākas grūtības saņemt īstermiņa aizdevumu.

(43)

Visbeidzot, Spānija uzskata, ka:

(44)

Ar 2004. gada 2. aprīļa vēstuli Spānija nosūtīja arī papildu informāciju. Saskaņā ar šo informāciju aprites apturēšana tirgū, izziņojot sanitāro trauksmi, un valsts iestāžu veikta jaunu noteikumu pieņemšana lika izņemt no tirgus olīvu izspaidu eļļu. Nozares iepildīšanas uzņēmumiem tika lūgts veikt jaunu rafinēšanu, lai likvidētu eļļā atrastos policikliskos aromātiskos ogļūdeņražus, no jauna iepildīt eļļu un uzlīmēt etiķetes, lai produktu varētu laist tirgū.

(45)

Tika aplēsts, ka apmēram 50 000 tonnu olīvu izspaidu eļļas publiski tika paziņotas par bojātām. Tā kā maksimālais aprēķinātais budžets bija EUR 1 202 024,21, vienai tonnai paredzētais atbalsts bija EUR 24. Tā kā olīvu izspaidu eļļas vienas tonnas cena ir EUR 600, atbalsta summa atbilst 4 % no eļļas izmaksām.

(46)

Izmaksas, kas bija nepieciešamas, lai nozarē veiktu eļļas izņemšanu no apgrozības, izliešanu no iepakojuma, atkārtotu apstrādi un iepildīšanu, lai varētu to laist tirgū, bija ļoti lielas un radīja šīs nozares rūpniecībai ievērojamus zaudējumus. Šīs izmaksas daudzkārt pārsniedz piešķirtā atbalsta summu.

(47)

Aizdevumu procentu likmes subsidēšana ir valsts atbalsts olīvu izspaidu eļļas ekstrakcijas, rafinēšanas un iepildīšanas uzņēmumiem. Bez tam daži no šiem uzņēmumiem saņēma valsts atbalstu, kas izpaudās kā šo subsidēto aizdevumu galvojumu pārvaldes izdevumu daļas apmaksa. Līdz ar to Komisija uzskata, ka šos pasākumus var uzskatīt par valsts piešķirtu selektīvu atbalstu.

(48)

Līguma 87. un 88. pants attiecas uz visiem lauksaimniecības produktiem, kas minēti tā I pielikumā un ir pakļauti kopīgai tirgus organizācijai. Olīvu izspaidu eļļas ekstrakcijas, rafinēšanas un iepildīšanas uzņēmumi ir saistīti ar vienu kopīgai tirgus organizācijai pakļautu produktu – olīveļļu. Tāpēc 87. un 88. pants attiecināms uz šo atbalstu.

(49)

Saskaņā ar 87. panta 1. punktu ar kopējo tirgu nav saderīgs atbalsts, kas ietekmē tirdzniecības apmaiņu starp dalībvalstīm un ko piešķir valsts vai ar valsts fondu starpniecību jebkādā veidā, kas izkropļo vai draud izkropļot konkurenci, radot labvēlīgākus apstākļus noteiktiem uzņēmumiem vai ražojumiem.

(50)

Tādā gadījumā atbalsts tā saņēmējam rada priekšrocības, kas samazina izdevumus, kuri parasti ietekmē tā budžetu. Atbalstu piešķir valsts vai ar valsts līdzekļu starpniecību. Atbalsts ir īpašs vai selektīvs tādā nozīmē, ka atbalsta noteiktu uzņēmumu vai ražojumu, konkrētajā gadījumā – olīvu izspaidu eļļas ekstrakcijas, rafinēšanas un iepildīšanas uzņēmumus.

(51)

Lai ietilptu 87. panta 1. punkta piemērošanas jomā, atbalstam bez tam jāietekmē arī konkurence un tirdzniecība starp dalībvalstīm. Šis kritērijs nosaka, ka atbalsta saņēmējam jāveic saimnieciska darbība. Tiesu praksē saistībā ar šo noteikumu tiek uzskatīts, ka tirdznieciskā apmaiņa tiek ietekmēta tad, ja atbalsta saņēmējs uzņēmums veic saimniecisku darbību, kas ir tirdznieciskās apmaiņas starp dalībvalstīm objekts. Tikai tāpēc, ka atbalsts pastiprina uzņēmuma pozīcijas attiecībā pret citiem konkurējošiem uzņēmumiem starpvalstu tirdzniecībā, var uzskatīt, ka savstarpējā tirdznieciskā apmaiņa tiek ietekmēta.

(52)

Šajā gadījumā atbalsta saņēmēji veic saimniecisku darbību – olīvu izspaidu eļļas ekstrakciju, rafinēšanu un iepildīšanu, kas ir dalībvalstu tirdznieciskās apmaiņas objekts. Spānija uz Kopienu 2000. gadā eksportēja olīvu izspaidu eļļu par EUR 7 160 250, bet importēja tikai par EUR 2 941 310 (10).

(53)

Patiešām, uzņēmumi atbalsta saņēmēji darbojas nozarē, kas ir īpaši pakļauta konkurencei. Tāpēc noteikti jāuzsver, ka olīveļļas nozarē pastāv intensīva konkurence starp dalībvalstu ražotājiem, kuru ražojumi ir starpvalstu apmaiņas objekts. Spānijas ražotāji pilnvērtīgi piedalās šajā konkurencē, piegādājot ievērojamus lauksaimniecības produktu daudzumus citām dalībvalstīm.

(54)

Līdz ar to šis atbalsts var ietekmēt tirdzniecības apmaiņu ar olīveļļu starp dalībvalstīm, kā tas notiek, ja atbalsts rada labvēlīgāku situāciju ražotājiem, kas darbojas kādā dalībvalstī, kaitējot ražotājiem citās dalībvalstīs. Minētie pasākumi tieši un nekavējoties ietekmē olīvu izspaidu eļļas ražošanas izmaksas Spānijā. Līdz ar to tie ir iemesls ekonomiskām priekšrocībām salīdzinājumā ar citu dalībvalstu ražotājiem, kuriem nav pieejams pielīdzināms atbalsts. Tādēļ tiek izkropļota vai apdraudēta konkurence.

(55)

Ņemot vērā visu iepriekš izklāstīto, minētais atbalsts uzskatāms par valsts atbalstu, kas atbilst 87. panta 1. punkta nosacījumiem. Tomēr ir daži izņēmumi attiecībā uz 87. panta 1. punktā izklāstītajiem nesaderības principiem.

(56)

Līguma 87. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteikts, ka ar kopējo tirgu ir saderīgs atbalsts, kas paredzēts, lai mazinātu zaudējumus, ko nodara dabas katastrofas vai citi ārkārtas apstākļi. Spānija pamatoja šo atbalstu, atgādinot, ka tas bija paredzēts, lai mazinātu ārkārtas apstākļu nodarītos zaudējumus.

(57)

Pēc Spānijas uzskatiem, tas bija ārkārtas gadījums, kas izrietēja no tirgus darbības apturēšanas, ko veica Spānijas iestādes pārtikas drošības apsvērumu dēļ, un uz kuru varēja attiecināt 87. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteikto saderību.

(58)

Attiecībā uz izņēmumiem galvenajā principā par valsts atbalsta nesaderību ar kopējo tirgu saskaņā ar 87. panta 1. punktu Komisija uzskata, ka strikti jāinterpretē jēdziens “ārkārtas gadījums”, kas minēts 87. panta 2. punkta b) apakšpunktā. Līdz šim Komisija bija pieņēmusi, ka ārkārtas gadījumi ir kari, iekšējas nekārtības vai streiki un zināmā mērā, kā arī atkarībā no apjomiem – kodolavārijas vai rūpnieciska rakstura negadījumi un ugunsgrēki, kas radījuši lielus zaudējumus. Tā kā ir grūti paredzēt šādus gadījumus, Komisija nosaka šādu atbalstu saderību, analizējot ikvienu gadījumu un balstoties uz iepriekšējo pieredzi attiecīgajā jomā (11.2.1. punkts Kopienas Pamatnostādnēs par valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē).