9.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 62/1

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

9.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 62/3

(1)

Komisijas 2004. gada 7. septembra Regula (EK) Nr. 1810/2004 par grozījumiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā (2) paredz grozījumus Kombinētajā nomenklatūrā dažiem augļiem un dārzeņiem un dažiem augļu un dārzeņu pārstrādes produktiem.

(2)

Regulas, ar kurām groza Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (3) I pielikumu, iepriekšējo gadu laikā ir ieviesušas grozījumus Kombinētajā nomenklatūrā dažiem augļiem un dārzeņiem un dažiem augļu un dārzeņu pārstrādes produktiem; ne visi šie grozījumi ir iekļauti turpmākajās regulās, kuras reglamentē augļu un dārzeņu tirgus un augļu un dārzeņu pārstrādes produktu tirgus kopējo organizāciju: Komisijas 1987. gada 5. jūnija Regula (EEK) Nr. 1591/87, ar ko nosaka kvalitātes standarus galviņkāpostiem, Briseles kāpostiem, salātu selerijai, dārza spinātiem un plūmēm (4); Komisijas 1988. gada 15. jūnija Regula (EEK) Nr. 1677/88, ar ko nosaka kvalitātes standartus gurķiem (5); Padomes 1994. gada 21. februāra Regula (EK) 399/94 par īpašiem pasākumiem attiecībā uz žāvētām vīnogām (6) Komisijas 1994. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem noteikumiem ievešanas režīma piemērošanai augļiem un dārzeņiem (7); Komisijas 1996. gada 30. jūlija Regula Nr. 1555/96 par noteikumiem papildu ievedmuitas nodokļu piemērošanai augļiem un dārzeņiem (8) un Komisijas 2001. gada 8. oktobra Regula (EK) Nr. 1961/2001, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 2200/96 ieviešanai attiecībā uz eksporta kompensācijām par augļiem un dārzeņiem (9).

(3)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regulas (EEK) Nr. 1591/87, (EEK) Nr. 1677/88, (EK) Nr. 399/94, (EK) Nr. 3223/94, EK Nr. 1555/96 un EK Nr. 1961/2001.

(4)

Minētos grozījumus piemēro tajā pašā laikā, kad piemēro Regulu (EK) Nr. 1810/2004.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Svaigu augļu un dārzeņu pārvaldības komitejas un Augļu un dārzeņu pārstrādes produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

1)

Tabulas piektajā rindā KN kodus svaigiem saldiem apelsīniem, kas atbilst kodiem “ex 0805 10 10, ex 0805 10 30 un ex 0805 10 50” aizstāj ar KN kodu “ex 0805 10 20”.

2)

Tabulas desmitajā rindā KN kodus āboliem, kas atbilst kodiem “ex 0808 10 20, ex 0808 10 50 un ex 0808 10 90”, aizstāj ar KN kodu “ex 0808 10 80”.

1)

Tabulas piektajā rindā KN kodus apelsīniem, kas atbilst kodiem “ex 0805 10 10, ex 0805 10 30 un ex 0805 10 50”, aizstāj ar KN kodu “ex 0805 10 20”.

2)

Tabulas desmitajā rindā KN kodus āboliem, kas atbilst kodiem “ex 0808 10 20, ex 0808 10 50 un ex 0808 10 90” aizstāj ar KN kodu “ex 0808 10 80.”

1)

Piekto ievilkumu aizstāj ar šādu:

2)

Vienpadsmito un divpadsmito ievilkumu aizstāj ar šādu:

3)

Četrpadsmito ievilkumu aizstāj ar šādu:

9.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 62/5

(1)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) darba grupa ātri bojājošos produktu pārstrādes standartizācijai un kvalitātes uzlabošanai ir nesen grozījusi standartu FFV-42 par avokado tirdzniecību un komerciālo kvalitāti. Skaidrības un starptautiskas pārredzamības labad šie grozījumi jāņem vērā Komisijas Regulā (EK) Nr. 831/97 (2).

(2)

Avokado gatavību un attīstību var novērtēt pēc to sausnas satura. Lai novērstu tirdzniecību ar augļiem, kurus nav iespējams nogatavināt, jāizvirza prasība par minimālo sausnas saturu.

(3)

Tirdzniecība ar maziem “Hass” šķirnes avokado vēršas plašumā atbilstoši pieprasījumam, ko pauž atsevišķi patērētāji. Tādēļ minimālais lielums šīs šķirnes avokado augļiem ir jāsamazina.

(4)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 831/1997.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Svaigu augļu un dārzeņu pārvaldības komitejas atzinumu,

9.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 62/7

(1)

Komisijas 2003. gada 10. februāra Regulā (EK) Nr. 246/2003, ar ko pieņem 2004. līdz 2006. gada ad hoc moduļu programmu darbaspēka izlases veida apsekojumam, kas paredzēts ar Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98 (2), ir paredzēts ad hoc modulis pārejai no darba uz pensionēšanos.

(2)

Ir nepieciešams visaptverams un salīdzināms datu kopums par pāreju no darba uz pensionēšanos, lai pārraudzītu virzību uz kopīgajiem mērķiem Kopienas Nodarbinātības stratēģijas ietvaros un atklātās koordinācijas metodes pensionēšanās jomā, ko ieviesa 2001. gada decembra Lākenes Eiropadome. Šajos procesos ir atzīts, ka rīcības prioritāte ir veicināt aktīvas vecumdienas un darba dzīves pagarināšanu, jo īpaši piemērojot 5. pamatnostādni 2003. gada Nodarbinātības pamatnostādnēs “Palielināt darbaspēka pieejamību un veicināt aktīvu novecošanu”, ko 2003. gada 22. jūlijā (3) un pensionēšanās procesa 5. mērķi, kā tas izstrādāts Kopīgajā ziņojumā par mērķiem un darba metodēm pensionēšanās jomā, kuru 2001. gada 14. un 15. decembrī apstiprināja Lākenes Padome, un Komisijas un Padomes Kopīgajā ziņojumā par atbilstošu un ilgtspējīgu pensionēšanos, kuru 2003. gada 20. un 21. martā pieņēma Briseles Padome.

(3)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 10. jūnija Lēmumu Nr. 1145/2002/EK (4) par Kopienas veicināšanas pasākumiem nodarbinātības jomā Kopienas darbības attiecībā uz dalībvalstu analīzi, pētniecību un sadarbību nodarbinātības un darba tirgus jomā īsteno laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim un viens no šo darbību mērķiem ir ar skatu uz nākotni pilnveidot, kontrolēt un novērtēt Eiropas Nodarbinātības stratēģiju.

(4)

Turklāt ir jāatjauno Regulas (EK) Nr. 246/2003 pielikuma 3. iedaļā iekļautās izlases specifikācija, lai palielinātu izlases analīzes potenciālu ad hoc modulim.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Statistikas programmu komitejas atzinumu,

9.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 62/12

(1)

Regulas (EK) Nr. 2201/96 16. un 18. pantu un Komisijas 1999. gada 15. aprīļa Regulu (EK) Nr. 800/1999, ar kuru nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem (2), piemēro, eksportējot dažus cukura veidus, ko izmanto dažos augļu un dārzeņu pārstrādes produktos.

(2)

Regulas (EK) Nr. 2201/96 18. panta 6. punktā noteikts, ka diferencētas kompensācijas gadījumā kompensāciju izmaksā, ja tiek pierādīts, ka produkti ir sasnieguši atļaujā norādīto galamērķi vai citu galamērķi, kam ir noteikta kompensācija. Turpat noteikts arī, ka var noteikt izņēmumus no šā noteikuma, ja ir paredzēti nosacījumi, kas nodrošina līdzvērtīgas garantijas.

(3)

Regulas (EK) Nr. 800/1999 3. pantā noteikts, ka tiesības uz eksporta kompensāciju iegūst, importējot konkrētā trešā valstī, ja šai trešai valstij piemēro diferencētu kompensāciju. Minētās regulas 14., 15. un 16. pantā noteikti diferencētas kompensācijas izmaksas nosacījumi, jo īpaši dokumenti, kas jāuzrāda kā apliecinājums tam, ka preces ir nogādātas galamērķī.

(4)

Attiecībā uz diferencētu kompensāciju Regulas (EK) Nr. 800/1999 18. panta 1. un 2. punktā ir noteikts, ka daļu kompensācijas, ko aprēķina, izmantojot zemāko kompensācijas likmi, samaksā pēc eksportētāja iesnieguma, ja tiek iesniegts apliecinājums tam, ka produkts ir izvests no Kopienas muitas teritorijas.

(5)

2004. gada oktobrī parakstīto Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumu, ar kuru groza 1972. gada 22. jūlija Eiropas Ekonomikas kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumu par noteikumiem, kas piemērojami apstrādātiem lauksaimniecības produktiem (3), provizoriski piemēro no 2005. gada 1. februāra ar Padomes Lēmumu 2005/45/EK (4) par minētā nolīguma noslēgšanu un pagaidu piemērošanu.

(6)

Saskaņā ar Lēmumu 2005/45/EK par cukuru (HS pozīcijas 1701, 1702 un 1703), ko izmanto dažu apstrādātu lauksaimniecības produktu ražošanai un ko eksportē uz Šveici un Lihtenšteinu, no 2005. gada 1. februāra vairs nevar saņemt eksporta kompensāciju.

(7)

Ar nolīgumu, kas apstiprināts ar Lēmumu 2005/45/EK, ieviesti īpaši noteikumi par administratīvo sadarbību, lai cīnītos ar pārkāpumiem un krāpšanu muitā un jautājumos, kas saistīti ar eksporta kompensācijām.

(8)

Ņemot vērā šos noteikumus un lai izvairītos no nevajadzīgu izmaksu radīšanas uzņēmējiem komerctirdzniecībā ar citām trešām valstīm, jāizdara atkāpe no Regulas (EK) Nr. 2201/96 un Regulas (EK) Nr. 800/1999, ciktāl tajā ir pieprasīts ievešanas apliecinājums diferencētu kompensāciju gadījumā. Ja konkrētām attiecīgā galamērķa valstīm eksporta kompensācijas nav noteiktas, arī to ir lietderīgi neņemt vērā, nosakot viszemāko kompensācijas likmi.

(9)

Tā kā ar Lēmumu 2005/45/EK apstiprinātajā Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumā paredzētos pasākumus piemēro no 2005. gada 1. februāra, šī regula jāpiemēro no tās pašas dienas.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augļu un dārzeņu pārstrādes produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

9.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 62/14

(1)

Direktīva 2001/25/EK nosaka minimālās sagatavotības, sertifikācijas un sardzes pildīšanas prasības jūrniekiem, kas dien uz Kopienas kuģiem. Šīs prasības balstās uz standartiem, kas noteikti Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanas, diplomēšanas un sardzes pildīšanas standartiem (STCW konvencija) un Jūrnieku sagatavošanas, diplomēšanas un sardzes pildīšanas kodeksā (STCW kodekss).

(2)

STCW konvencija un STCW kodekss grozīti ar Starptautiskās jūrniecības organizācijas Jūras drošības komitejas rezolūcijām MSC.66(68) un MSC.67(68), kas stājās spēkā 1999. gada 1. janvārī, rezolūciju MSC.78(70), kas stājās spēkā 2003. gada 1. janvārī, un apkārtrakstiem STCW.6/Circ.3 un STCW.6/Circ.5, kas stājās spēkā attiecīgi 1998. gada 20. maijā un 2000. gada 26. maijā.

(3)

Jaunā SCTW konvencijas Regula V/3, kas pievienota ar rezolūciju MSC.66(68), nosaka kapteiņu, virsnieku, matrožu un pārējā pasažieru kuģu, kas nav ro-ro tipa pasažieru kuģi, personāla apmācību un kvalifikācijas prasību obligāto minimumu.

(4)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Direktīva 2001/25/EK.

(5)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Kuģošanas drošības komitejas atzinumu, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2099/2002 (2),

1)

Regulas V/2 3. punktam pievienots šāds teksts:

“… vai iesniedz pierādījumu, ka ir ieguvuši nepieciešamo sagatavotības līmeni pēdējo piecu gadu laikā.”

2)

Nodaļas beigās pievienots sekojošs teksts:

“Regula V/3

Kapteiņu, virsnieku, matrožu un pārējā pasažieru kuģu, kas nav ro-ro tipa pasažieru kuģi, personāla apmācību un kvalifikācijas prasību obligātais minimums

9.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 62/16

(1)

Saskaņā ar Līguma 104. pantu dalībvalstīm ir jāizvairās no pārmērīga deficīta; tas attiecas arī uz dalībvalstīm ar izņēmuma statusu, kādas ir visas valstis, kas pievienojās ES 2004. gada 1. maijā.

(2)

Stabilitātes un izaugsmes pakts ir balstīts uz mērķi nodrošināt stabilas valdības finanses kā līdzekli, lai stiprinātu nosacījumus cenu stabilitātei un spēcīgai ilgtspējīgai izaugsmei, kas veicinātu nodarbinātību.

(3)

Saskaņā ar 104. pantu pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra paredz lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu, un Līgumam pievienotajā Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru ir paredzēti turpmāki noteikumi saistībā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu. Padomes Regula (EK) Nr. 3605/93 (1) paredz sīki izstrādātus noteikumus un definīcijas minētā protokola piemērošanai.

(4)

Līguma 104. panta 5. punkts nosaka, ka Komisija adresē atzinumu Padomei, ja Komisija uzskata, ka dalībvalstī pastāv vai var rasties pārmērīgs budžeta deficīts. Izskatot visus atbilstīgos faktorus, kas ņemti vērā ziņojumā saskaņā ar 104. panta 3. punktu, un, ņemot vērā Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu saskaņā ar 104. panta 4. punktu, Komisija 2004. gada 24. jūnija atzinumā secināja, ka Slovākijā pastāv pārmērīgs budžeta deficīts.

(5)

Līguma 104. panta 6. punkts paredz, ka Padomei, pirms tā uz vispārēja novērtējuma pamata pieņem lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu, ir jāizskata visi apsvērumi, ko var būt iesniegusi attiecīgā dalībvalsts.

(6)

Vispārējais novērtējums ļauj izdarīt šādus secinājumus: vispārējās valdības deficīts Slovākijā 2003. gadā sasniedza 3,6 % no IKP, t.i., pārsniedza Līgumā noteikto atsauces vērtību 3 % no IKP. Tas, ka vispārējās valdības deficīts pārsniedza atsauces vērtību, nebija sekas kādam neparastam apstāklim, ko Slovākijas iestādēm nav iespējams kontrolēt, tāpat kā to neradīja spēcīga ekonomiskā lejupslīde Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētajā nozīmē. Vispārējās valdības deficīts 2004. gadā varētu saglabāties virs 3 % no IKP. Konkrētāk, saskaņā ar Komisijas 2004. gada pavasara prognozi tiek paredzēts, ka 2004. gadā budžeta deficīts sasniegs 4,1 % no IKP, lai gan Slovākijas konverģences programma paredz deficītu 4,0 % no IKP. Parāda procentuālā vērtība, kas 2003. gadā bija 42,8 %, 2004. gadā varētu saglabāties zemāka par Līgumā noteikto atsauces vērtību – 60 % no IKP,

9.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 62/18

(1)

Saskaņā ar Līguma 104. pantu dalībvalstīm jāizvairās no pārmērīga valsts budžeta deficīta; tas attiecas arī uz dalībvalstīm ar izņēmuma statusu, kādas ir visas valstis, kas pievienojās ES 2004. gada 1. maijā.

(2)

Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķis ir laba valsts finanšu pārvaldība kā līdzeklis, lai stiprinātu priekšnosacījumus cenu stabilitātei un spēcīgai, ilgtspējīgai izaugsmei, kas sekmē nodarbinātību.

(3)

Līguma 104. pantā noteiktā pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra paredz pieņemt lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu. Līgumam pievienotajā Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru ir izklāstīti papildu noteikumi par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu. Padomes Regula (EK) Nr. 3605/93 (1993. gada 22. novembris) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (1), paredz sīki izstrādātus noteikumus un definīcijas minētā protokola noteikumu piemērošanai.

(4)

Līguma 104. panta 5. punkts prasa, lai Komisija sniedz Padomei atzinumu, ja Komisija uzskata, ka dalībvalstī pastāv vai var rasties pārmērīgs budžeta deficīts. Pārbaudījusi visus būtiskos faktorus, kas saskaņā ar 104. panta 3. punktu ņemti vērā tās ziņojumā, un, ņemot vērā saskaņā ar 104. panta 4. punktu sniegto Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu, Komisija savā 2004. gada 24. jūnija atzinumā konstatēja, ka Polijā pastāv pārmērīgs budžeta deficīts.

(5)

Līguma 104. panta 6. punkts paredz, ka Padomei pirms lēmuma pieņemšanas par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu, pamatojoties uz vispārēju novērtējumu, būtu jāizskata visi apsvērumi, ko var būt iesniegusi attiecīgā dalībvalsts.

(6)

Vispārējais novērtējums ļauj izdarīt secinājumu, ka vispārējā valsts budžeta deficīts Polijā 2003. gadā sasniedza 4,1 % no IKP, t.i., pārsniedza Līgumā noteikto atsauces vērtību 3 % no IKP. Tas, ka vispārējā valsts budžeta deficīts pārsniedza atsauces vērtību, nebija sekas kādam neparastam apstāklim, ko Polijas iestādēm nav iespējams kontrolēt, tāpat kā to neradīja spēcīgā ekonomiskā lejupslīde Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētajā nozīmē. Vispārējā valsts budžeta deficīts, visticamāk, paliks virs 3 % no IKP 2004. gadā. Konkrētāk, saskaņā ar Komisijas 2004. gada pavasara prognozi tiek paredzēts, ka 2004. gadā budžeta deficīts sasniegs 6,0 % no IKP, lai gan Polijas konverģences programma paredz deficītu 5,7 % no IKP. Parāda procentuālā vērtība, kas 2003. gadā bija 45,4 %, visticamāk saglabāsies zem Līgumā noteiktās atsauces vērtības, kas ir 60 % no IKP. Budžeta deficīta un parāda skaitļi būs jālabo uz augšu, ja atklātos pensiju fondus izslēgs no vispārējās pārvaldes sektora saskaņā ar Statistikas biroja lēmumu par finansēto pensiju shēmu klasifikāciju,

9.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 62/19

(1)

Saskaņā ar Līguma 104. pantu dalībvalstīm jāizvairās no pārmērīga valsts budžeta deficīta; tas attiecas arī uz dalībvalstīm ar izņēmuma statusu, kādas ir visas valstis, kas pievienojās ES 2004. gada 1. maijā.

(2)

Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķis ir laba valsts finanšu pārvaldība kā līdzeklis, lai stiprinātu priekšnosacījumus cenu stabilitātei un spēcīgai, ilgtspējīgai izaugsmei, kas sekmē nodarbinātību.

(3)

Līguma 104. pantā noteiktā pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra paredz pieņemt lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu. Līgumam pievienotajā Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru ir izklāstīti papildu noteikumi par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu. Padomes Regula (EK) Nr. 3605/93 (1993. gada 22. novembris) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (1), paredz sīki izstrādātus noteikumus un definīcijas minētā protokola noteikumu piemērošanai.

(4)

Līguma 104. panta 5. punkts prasa, lai Komisija sniedz Padomei atzinumu, ja Komisija uzskata, ka dalībvalstī pastāv vai var rasties pārmērīgs budžeta deficīts. Pārbaudījusi visus būtiskos faktorus, kas saskaņā ar 104. panta 3. punktu ņemti vērā tās ziņojumā, un, ņemot vērā saskaņā ar 104. panta 4. punktu sniegto Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu, Komisija savā 2004. gada 24. jūnija atzinumā konstatēja, ka Kiprā pastāv pārmērīgs budžeta deficīts.

(5)

Līguma 104. panta 6. punkts paredz, ka Padomei pirms lēmuma pieņemšanas par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu, pamatojoties uz vispārēju novērtējumu, būtu jāizskata visi apsvērumi, ko var būt iesniegusi attiecīgā dalībvalsts.

(6)

Vispārējais novērtējums ļauj izdarīt secinājumu, ka vispārējā valsts budžeta deficīts Kiprā 2003. gadā sasniedza 6,3 % no IKP, t.i., pārsniedza Līgumā noteikto atsauces vērtību 3 % no IKP. Tas, ka vispārējā valsts budžeta deficīts pārsniedza atsauces vērtību, nebija sekas kādam neparastam apstāklim, ko Kipras iestādēm nav iespējams kontrolēt, tāpat kā to neradīja spēcīgā ekonomiskā lejupslīde Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētajā nozīmē. Vispārējā valsts budžeta deficīts, visticamāk, paliks virs 3 % no IKP 2004. gadā. Konkrētāk, saskaņā ar Komisijas 2004. gada pavasara prognozi tiek paredzēts, ka 2004. gadā budžeta deficīts sasniegs 4,6 % no IKP, lai gan Kipras konverģences programma paredz deficītu 5,2 % no IKP. Parāda procentuālā vērtība, kas 2003. gadā bija 72,2 %, 2004. gadā varētu turpināt novirzīties no Līguma atsauces vērtības, kas ir 60 % no IKP,

9.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 62/20

(1)

Saskaņā ar Līguma 104. pantu dalībvalstīm jāizvairās no pārmērīga valsts budžeta deficīta; tas attiecas arī uz dalībvalstīm ar izņēmuma statusu, kādas ir visas valstis, kas pievienojās ES 2004. gada 1. maijā.

(2)

Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķis ir laba valsts finanšu pārvaldība kā līdzeklis, lai stiprinātu priekšnosacījumus cenu stabilitātei un spēcīgai, ilgtspējīgai izaugsmei, kas sekmē nodarbinātību.

(3)

Līguma 104. pantā noteiktā pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra paredz pieņemt lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu. Līgumam pievienotajā Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru ir izklāstīti papildu noteikumi par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu. Padomes Regula (EK) Nr. 3605/93 (1993. gada 22. novembris) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (1), paredz sīki izstrādātus noteikumus un definīcijas minētā protokola noteikumu piemērošanai.

(4)

Līguma 104. panta 5. punkts prasa, lai Komisija sniedz Padomei atzinumu, ja Komisija uzskata, ka dalībvalstī pastāv vai var rasties pārmērīgs budžeta deficīts. Pārbaudījusi visus būtiskos faktorus, kas saskaņā ar 104. panta 3. punktu ņemti vērā tās ziņojumā, un, ņemot vērā saskaņā ar 104. panta 4. punktu sniegto Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu, Komisija savā 2004. gada 24. jūnija atzinumā konstatēja, ka Čehijas Republikā pastāv pārmērīgs budžeta deficīts.

(5)

Līguma 104. panta 6. punkts paredz, ka Padomei pirms lēmuma pieņemšanas par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu, pamatojoties uz vispārēju novērtējumu, būtu jāizskata visi apsvērumi, ko var būt iesniegusi attiecīgā dalībvalsts.

(6)

Vispārējais novērtējums ļauj izdarīt secinājumu, ka vispārējā valsts budžeta deficīts Čehijas Republikā 2003. gadā sasniedza 12,9 % no IKP (5,9 % no IKP, neņemot vērā nozīmīgu vienreizēju operāciju, kas attiecas uz aprēķinātajām valsts garantijām), t.i., pārsniedza Līgumā noteikto atsauces vērtību 3 % no IKP. Tas, ka vispārējā valsts budžeta deficīts pārsniedza atsauces vērtību, nebija sekas kādam neparastam apstāklim, ko Čehijas iestādēm nav iespējams kontrolēt, tāpat kā to neradīja spēcīgā ekonomiskā lejupslīde Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētajā nozīmē. Vispārējā valsts budžeta deficīts, visticamāk, paliks virs 3 % no IKP 2004. gadā. Konkrētāk, saskaņā ar Komisijas 2004. gada pavasara prognozi tiek paredzēts, ka 2004. gadā budžeta deficīts sasniegs 5,9 % no IKP, lai gan Čehijas Republikas konverģences programma paredz deficītu 5,3 % no IKP. Parāda procentuālā vērtība, kas 2003. gadā bija 37,6 %, 2004. gadā varētu saglabāties zem Līgumā noteiktās atsauces vērtības, kas ir 60 % no IKP,

9.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 62/21

(1)

Saskaņā ar Līguma 104. pantu dalībvalstīm jāizvairās no pārmērīga valsts budžeta deficīta; tas attiecas arī uz dalībvalstīm ar izņēmuma statusu, kādas ir visas valstis, kas pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā.

(2)

Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķis ir laba valsts finanšu pārvaldība kā līdzeklis, lai stiprinātu priekšnosacījumus cenu stabilitātei un spēcīgai, ilgtspējīgai izaugsmei, kas sekmē nodarbinātību.

(3)

Līguma 104. pantā noteiktā pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra paredz pieņemt lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu. Līgumam pievienotajā Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru ir izklāstīti papildu noteikumi par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu. Padomes Regula (EK) Nr. 3605/93 (1993. gada 22. novembris) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (1), paredz sīki izstrādātus noteikumus un definīcijas minētā protokola noteikumu piemērošanai.

(4)

Līguma 104. panta 5. punkts prasa, lai Komisija sniedz Padomei atzinumu, ja Komisija uzskata, ka dalībvalstī pastāv vai var rasties pārmērīgs budžeta deficīts. Pārbaudījusi visus būtiskos faktorus, kas saskaņā ar 104. panta 3. punktu ņemti vērā tās ziņojumā, un, ņemot vērā saskaņā ar 104. panta 4. punktu sniegto Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu, Komisija savā 2004. gada 24. jūnija atzinumā konstatēja, ka Maltā pastāv pārmērīgs budžeta deficīts.

(5)

Līguma 104. panta 6. punkts paredz, ka Padomei pirms lēmuma pieņemšanas par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu, pamatojoties uz vispārēju novērtējumu, būtu jāizskata visi apsvērumi, ko var būt iesniegusi attiecīgā dalībvalsts.

(6)

Vispārējais novērtējums ļauj izdarīt secinājumu, ka vispārējā valsts budžeta deficīts Maltā 2003. gadā sasniedza 9,7 % no IKP (3,2 % no IKP – vienreizējas operācijas dēļ), t.i., pārsniedza Līgumā noteikto atsauces vērtību 3 % no IKP. Tas, ka vispārējā valsts budžeta deficīts pārsniedza atsauces vērtību, nebija sekas kādam neparastam apstāklim, ko Maltas iestādēm nav iespējams kontrolēt, tāpat kā to neradīja spēcīgā ekonomiskā lejupslīde Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētajā nozīmē. Vispārējā valsts budžeta deficīts paliks virs 3 % no IKP 2004. gadā. Konkrētāk, saskaņā ar Komisijas 2004. gada pavasara prognozi tiek paredzēts, ka 2004. gadā budžeta deficīts sasniegs 5,9 % no IKP, lai gan Maltas konverģences programma paredz deficītu 5,2 % no IKP. Parāda procentuālā vērtība, kas 2003. gadā bija 72,0 %, 2004. gadā varētu turpināt novirzīties no Līgumā noteiktās atsauces vērtības, kas ir 60 % no IKP,

9.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 62/22

(1)

Dalībvalstis 2004. gadā noteica vairākas jomas, kurās 2005. gadā būtu lietderīgi veikt saskaņotu pārbaužu programmu.

(2)

Lai gan Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. maija Direktīva 2002/32/EK par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā (2) nosaka aflatoksīna B1 maksimālo daudzumu barībā, nav Kopienas noteikumu par citiem mikotoksīniem, piemēram, okratoksīnu A, zearalenonu, deoksinivalenolu un fumonizīniem. Izlases veida pārbaudēs iegūtā informācija par šiem mikotoksīniem varētu sniegt noderīgu informāciju situācijas izvērtēšanai, lai izstrādātu tiesību aktus. Turklāt tādas barības vielas kā graudaugi un eļļas augi novākšanas, uzglabāšanas un transportēšanas apstākļu dēļ ir īpaši pakļauti mikotoksīnu iedarbībai. Tā kā mikotoksīnu koncentrācija gadu no gada atšķiras, par visiem minētajiem mikotoksīniem jāvāc dati vairāku gadu garumā.

(3)

Antibiotikas, kas nav kokcidiostati un histomonostati, var pārdot un lietot kā barības piedevas līdz 2005. gada 31. decembrim. Iepriekšējās pārbaudes, kas veiktas, lai noteiktu antibiotiku un kokcidiostatu klātbūtni tādā barībā, kurā dažu minēto vielu klātbūtne nav atļauta, liecina par to, ka šādi pārkāpumi vēl aizvien ir sastopami. Atklāto pārkāpumu biežuma un jautājuma problemātiskuma dēļ pārbaudes ir jāturpina.

(4)

Svarīgi nodrošināt efektīvu ierobežojumu īstenošanu attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktu lietošanu barībā, kā noteikts attiecīgos Kopienas tiesību aktos.

(5)

Jānodrošina, lai vara un cinka mikroelementu līmenis kombinētajā cūku barībā nepārsniegtu maksimāli pieļaujamo līmeni, kas noteikts Komisijas 2003. gada 25. jūlija Regulā (EK) Nr. 1334/2003, ar kuru groza nosacījumus, ar kādiem atļauj izmantot vairākas barības piedevas, kas pieder mikroelementu grupai (3).

(6)

Šajos ieteikumos paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1.

Dalībvalstīm 2005. gadā ieteicams īstenot saskaņotu pārbaužu programmu, kuras mērķis ir pārbaudīt:

2.

Dalībvalstīm ieteicams iekļaut 1. punktā paredzētās saskaņotās pārbaužu programmas rezultātus kā atsevišķu nodaļu gada pārskatā par pārbaudes darbībām, kas saskaņā ar Direktīvas 95/53/EK 22. panta 2. punktu un saskaņotā ziņošanas parauga jaunāko redakciju jānosūta līdz 2006. gada 1. aprīlim.

9.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 62/30

(1)

Saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 4064/89 (“Apvienošanās regula”) 2004. gada 9. janvārī Komisija saņēma paziņojumu par darījumu, ar kuru uzņēmumi Bertelsmann AG (“Bertelsmann”) un Sony Corporation of America, kas pieder Sony grupai (“Sony”) kopuzņēmumā apvieno savu mūzikas ierakstu darbību visā pasaulē (izņemot Sony darbību Japānā). Šis kopuzņēmums darbosies ar nosaukumu Sony BMG un izvērsīs aktīvu darbību mākslinieku atklāšanā un attīstībā (tā saucamajā A&R (2)) sekojošā tirgdarbībā un mūzikas ierakstu pārdošanā. Sony BMG nenodarbosies ar saistītajiem uzņēmējdarbības veidiem, tādiem kā mūzikas ierakstu izdevējdarbība, ražošana un izplatīšana.

(2)

Bertelsmann ir starptautisks plašsaziņas līdzekļu uzņēmums ar pasaules mērogā izvērstu darbību mūzikas ierakstīšanā un izdošanā, televīzijā, radio, grāmatu un žurnālu izdošanā, tipogrāfijas pakalpojumos, grāmatu un mūzikas klubos. Bertelsmann aktīvi darbojas mūzikas ierakstu jomā ar pilnībā tā īpašumā esošā meitas uzņēmuma Bertelsmann Music Group BMG starpniecību. BMG izmanto ierakstu marķējumus Arista Records, Jive Records, Zomba un RCA.

(3)

Sony pasaules mērogā aktīvi darbojas mūzikas ierakstīšanas un izdošanas, rūpnieciskajā un patēriņa elektronikas ražošanas un izklaides jomā. Mūzikas ierakstu jomā tas darbojas arī ar Sony Music Entertainment starpniecību. Sony izmanto marķējumus Columbia Records Group, Epic Records Group un Sony Classical.

(4)

Padomdevēju komiteja uzņēmumu koncentrācijas jautājumos 2004. gada 9. jūlijā tās 127. sanāksmē sniedza labvēlīgu atzinumu par Komisijas iesniegto lēmuma projektu par atbrīvojuma piešķiršanu.

(5)

Uzklausīšanas amatpersona 2004. gada 5. jūlija ziņojumā pauda viedokli, ka pušu tiesības būt uzklausītām ir ievērotas.

(6)

Komisija konstatēja, ka mūzikas ierakstu attiecīgo produktu tirgu (ieskaitot “A&R” un mūzikas ierakstu reklāmu, pārdošanu un tirgdarbību) var iedalīt sīkāk atsevišķu produktu tirgos, balstoties uz mūzikas žanru (piemēram, starptautiskā popmūzika, vietējā popmūzika, klasiskā mūzika), vai saliktos darbos. Tomēr šajā lietā var atstāt neatbildētu jautājumu, vai minētie mūzikas žanri vai kategorijas veido atsevišķus tirgus, jo, pamatojoties uz jebkuru tirgus definīciju, uzņēmumu koncentrācja neradīs vai nenostiprinās to dominējošo stāvokli.

(7)

Tirgus izpētes gaitā apstiprinājās, ka daudzi faktori (piemēram, A&R, cenu veidošana, pārdošana un tirgdarbība, kas galvenokārt notiek valsts mērogā, spēcīgais vietējā repertuāra pieprasījums un neatkarīgo starptautisko mūzikas ierakstu uzņēmumu ierobežotā klātbūtne) attiecīgajos mūzikas ierakstu ģeogrāfiskajos tirgos uzskatāmi par iekšējiem faktoriem.

(8)

Balstoties uz tirgus izpētes rezultātiem, Komisija uzskata, ka mūzika tiešsaistē neveido mūzikas fizisko ierakstu tirgus daļu, īpaši šī produkta un tā izplatīšanas atšķirību dēļ. Tā identificēja divus atšķirīgus produktu tirgus mūzikai tiešsaistē: i) licenču vairumtirdzniecības tirgus mūzikai tiešsaistē un ii) mazumtirdzniecības tirgus mūzikas izplatīšanai tiešsaistē.

(9)

Šajā lietā Komisija uzskata, ka gan licenču vairumtirdzniecības tirgus mūzikai tiešsaistē, gan mazumtirdzniecības tirgus mūzikas izplatīšanai tiešsaistē pēc savas darbības apjoma ir iekšzemes. Nākotnē tas varētu mainīties atkarībā no turpmākām pārrobežu attīstības tendencēm mūzikas tiešsaistē licencēšanā un mūzikas izplatīšanā.

(10)

Balstoties gan uz pieprasījuma, gan piedāvājuma puses apsvērumiem, Komisija konstatēja pazīmes tam, ka mūzikas izdošanā pastāv atsevišķi produktu tirgi atkarībā no dažādu tiesību kategoriju izmantošanas (t.i., mehāniskā atskaņošana, izpildījums, sinhronizācijas, drukas un citas tiesības). Tomēr attiecīgā produkta tirgus precīzais apjoms var palikt nenoteikts, jo, pamatojoties uz jebkuru tirgus definīciju, ietekmes uz konkurenci novērtējums ir tāds pats.

(11)

Tirgus izpēte ir devusi apstiprinājumu tam, ka, neraugoties uz dažiem pārrobežu elementiem, tirgus ģeogrāfiskā ziņā pēc būtības ir iekšzemes, ņemot vērā to, ka maksājumi par mehāniskās atskaņošanas vai izpildījuma tiesību licencēm parasti tiek iekasēti katrā valstī. Šajā lietā attiecīgā ģeogrāfiskā tirgus precīzais apjoms var palikt nenoteikts, jo, pamatojoties uz jebkuru tirgus definīciju, ietekmes uz konkurenci novērtējums ir tāds pats.

(12)

Izmeklēšanas gaitā Komisija nav guvusi pietiekamus pierādījumus secinājumam par piecu lielāko uzņēmumu (Sony, BMG, Universal, EMI un Warner) kolektīvā dominējošā stāvokļa esamību mūzikas ierakstu tirgos.

(13)

Pamatojoties uz Eiropas tiesu precedentiem, īpaši uz spriedumu Airtours lietā, kolektīvā dominējošā stāvokļa nepieciešamie priekšnosacījumi tirgus dalībnieku vidū ir: i) vienota koordinēšanas noteikumu izpratne; ii) iespēja novērot, vai šie noteikumi tiek ievēroti; iii) sankciju mehānisma esamība gadījumiem, ja netiek ievēroti noteikumi; un iv) trešās puses (esošie un potenciālie konkurenti, klienti) nespēj nopietni apdraudēt no koordinācijas sagaidāmās priekšrocības.

(14)

Novērtējot, vai pieciem lielākajiem mūzikas ierakstu uzņēmumiem ir kolektīvs dominējošs stāvoklis mūzikas ierakstu tirgū, Komisija analizēja, vai pēdējo triju līdz četru gadu laikā EEZ dalībvalstīs varētu būt bijusi lielāko uzņēmumu saskaņota cenu politika.

(15)

Šajā nolūkā Komisija izpētīja piecu lielāko uzņēmumu vairumtirdzniecības cenu veidošanu vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem laika posmā no 1998. gada līdz 2003. gadam katrā dalībvalstī. Analizējot Komisija īpaši pievērsa uzmanību tam, kā šajā laika posmā mainījās vidējās neto vairumtirdzniecības cenas, izplatītajiem publicētās cenas (PPD), bruto un neto cenas savstarpējās attiecības, kā arī rēķina atlaides un retrospektīvās atlaides.

(16)

Lai novērtētu lielāko uzņēmumu iespējamo vairumtirdzniecības cenu koordināciju, Komisija analizēja katra lielā uzņēmuma 100 vispopulārāko singlu albumu vidējo neto cenu izmaiņu (ievērojot inflācijas koeficientu) paralēlismu piecās lielākajās dalībvalstīs (to uzskata par reprezentatīvu piemēru, jo 100 vispopulārāko singlu albumi veido apmēram 70-80 % no lielāko uzņēmumu attiecīgi pārdotajiem mūzikas ierakstiem). Otrkārt, Komisija pārbaudīja, vai cenu koordinācija varētu tikt sasniegta, kā galveno instrumentu izmantojot cenrāžu cenas (PPD). Treškārt, Komisija analizēja, vai dažādās lielāko uzņēmumu atlaides bija izlīdzinātas un pietiekami pārskatāmas, lai faktiski varētu novērot konkurējošas darbības.

(17)

Pamatojoties uz vidējām neto cenām, Komisija konstatēja nelielu paralēlismu un salīdzinoši līdzīgas lielāko uzņēmumu cenu izmaiņas piecos lielākajos tirgos - Francijā, Vācijā, Itālijā, Spānijā un Apvienotajā Karalistē. Tomēr šie novērojumi kā tādi nav pietiekami, lai secinātu, ka pagātnē ir notikusi cenu veidošanas koordinācija.

(18)

Tādēļ Komisija izmeklēja arī, vai papildu elementi, piemēram, cenrāžu cenas un atlaides bija izlīdzinātas un pietiekami pārskatāmas, lai nodrošinātu pietiekamus koordinācijas pierādījumus.

(19)

Komisija konstatēja dažas norādes par to, ka PPD varētu būt izmantoti kā galvenie instrumenti lielāko uzņēmumu cenrāžu cenu izlīdzināšanai visās piecās dalībvalstīs. Attiecībā uz atlaidēm izmeklēšana parādīja, ka atlaižu līmenis lielākajiem uzņēmumiem bija nedaudz atšķirīgs un ka noteikti atlaižu veidi nebija pietiekami pārskatāmi, lai uzskatītu, ka pastāvējusi slepena noruna.

(20)

Turklāt Komisija analizēja, vai mūzikas ierakstu tirgiem ir raksturīgas kolektīvo dominējošo stāvokli atvieglojošas iezīmes, īpaši apsverot produkta viendabīgumu, pārskatāmību un sankciju mehānismus.

(21)

Attiecībā uz produkta viendabīgumu Komisija konstatēja, ka albumu saturs ir atšķirīgs, taču arī ka cenu veidošana un tirgdarbība zināmā mērā ir standartizēti. Tomēr satura neviendabīgums zināmā mērā ietekmē cenu veidošanu un samazina tirgus pārskatāmību, kas apgrūtina slepenas norunas klusējot, jo šim nolūkam nepieciešama novērošana katra albuma līmenī.

(22)

Attiecībā uz pārskatāmību Komisija konstatēja, ka nedēļas populārāko dziesmu/albumu tabulu publicēšana, pastāvīgo klientu bāzes stabilitāte un lielāko uzņēmumu mazumtirdzniecības tirgus novērošana ar nedēļas atskaišu palīdzību palielina tirgus pārskatāmību un atvieglo koordinēšanas politikas novērošanu. Tomēr izmeklēšana sniedza norādes arī par to, ka kampaņveida atlaižu novērošanai nepieciešama novērošana albuma līmenī, kas samazina pārskatāmību tirgū un apgrūtina slepenas norunas klusējot. Tomēr Komisija nav konstatējusi pietiekamus pierādījumus tam, ka lielākie uzņēmumi ir pārvarējušas šo pārskatāmības trūkumu pagātnē.

(23)

Kas attiecas uz sankcijām, Komisija pētīja, vai lielākie uzņēmumi varētu sodīt kādu citu no lielākajiem uzņēmumiem par “krāpšanos”, īpaši ar (pagaidu) atgriešanos pie konkurējošām darbībām vai ar pārkāpēja izslēgšanu no piedalīšanās kopuzņēmumos un norunās. Tomēr Komisija nav atradusi pietiekamus pierādījumus tam, ka pagātnē šādi sankciju mehānismi ir tikuši piemēroti vai izmantoti kā draudi.

(24)

Mazākajās dalībvalstīs Komisija tāpat konstatēja ievērojamu paralēlisma pakāpi starp lielāko uzņēmumu PPD, kurus lielie uzņēmumi varēja izmantot kā galveno instrumentu cenu izlīdzināšanai. Tomēr izmeklēšanā arī mazākajās dalībvalstīs attiecībā uz dažām atlaidēm atklājās zināmas atšķirības atlaižu līmenī un pārskatāmības trūkums.

(25)

Komisijas apsvērumi par produkta viendabīgumu, tirgus pārskatāmību un sankciju iespējām, kā iepriekš norādīts attiecībā uz lielākajām dalībvalstīm, ir spēkā arī attiecībā uz mazākajām dalībvalstīm.

(26)

Komisija uzskata, ka nav atrasti pietiekami pierādījumi piecu lielāko mūzikas ierakstu uzņēmumu kolektīvā dominējošā stāvokļa pastāvēšanai mūzikas ierakstu tirgos kādā no EEZ dalībvalstīm.

(27)

Komisija ir apsvērusi arī, vai uzņēmumu apvienošanās neradīs lielāko mūzikas ierakstu uzņēmumu kolektīvu dominējošu stāvokli kādā no EEZ dalībvalstīm. Tomēr, ņemot vērā minēto, īpaši attiecībā uz tirgus pārskatāmību, produkta satura viendabīgumu un sankcijām, Komisija uzskata, ka uzņēmumu apvienošanās rezultātā notiekošā lielāko uzņēmumu skaita samazināšanās no pieciem uz četriem nebūs pietiekama, lai izraisītu lielāko uzņēmumu kolektīvu dominējošu stāvokli mūzikas ierakstu tirgos.

(28)

Trešās puses izteikušas bažas par to, ka kopuzņēmums varētu iegūt viena uzņēmuma dominējošo stāvokli mūzikas ierakstu tirgos sakarā ar kopuzņēmuma vertikālajām attiecībām ar Bertelsmann plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem. Pastāv viedoklis, ka Bertelsmann varētu izmantot savu stāvokli televīzijas kanālos un radio stacijās, lai ierobežotu konkurentus par labu Sony BMG, piešķirot izdevīgāku maksu vai attieksmi vai ierobežojot konkurentu iespējas reklamēt savus māksliniekus šajos kanālos.

(29)

Komisija secina, ka neliekas iespējams, ka paredzētais kopuzņēmums iegūtu viena uzņēmuma dominējošo stāvokli mūzikas ierakstu tirgos Vācijā, Nīderlandē, Beļģijā, Luksemburgā un Francijā, kur uzņēmuma Bertelsmann aktīvi darbojas RTL televīzijas kanālos un radio stacijās. No vertikālās integrācijas Bertelsmann plašsaziņas līdzekļu grupā atvasinātās priekšrocības (piemēram, izmantojot Pop Idol formātu, kas, saskaņā ar nozares ekspertu viedokli, jau ir sasniedzis savu virsotni) ir jau iekļautas BMG tirgus daļās 2003. gadam. Balstoties uz šīm tirgus daļām, plānotais kopuzņēmums nesasniedz viena uzņēmuma dominējošā stāvokļa slieksni. Turklāt Komisija nav radusi apstiprinājumu tam, ka Bertelsmann konkurentu pieejas ierobežošana televīzijas kanāliem un radio stacijām varētu būt rentabla stratēģija.

(30)

Komisija atzīmē, ka tirgus likumīgai mūzikai atskaņošanai tiešsaistē pašlaik atrodas sākuma stadijā, jo lielākā daļa tīmekļa vietņu mūzikas atskaņošanai tiešsaistē EEZ ir sākušas darboties tikai nesen. Tādēļ ir grūti izdarīt galīgu secinājumu par lielāko mūzikas ierakstu uzņēmumu stāvokli tirgū, īpaši attiecībā uz valstu iekšzemes tirgiem. Bez tam informācija par faktiski lejupielādētām vai tiešsaistē klausītajām dziesmām nesniedz skaidru priekšstatu par dažādo tirgus dalībnieku stāvokli tirgū, un nekāda informācija par nozari nav publiski pieejama. Tomēr, pamatojoties uz Komisijas saņemto informāciju, var secināt, ka lielāko ierakstu uzņēmumu stāvoklis licenču vairumtirdzniecības tirgū mūzikai tiešsaistē šķiet lielā mērā līdzīgs to stāvoklim mūzikas ierakstu tirgos.

(31)

Ņemot vērā, ka šie tirgi ir tapšanas stadijā, kā arī cenu noteikšanas un nosacījumu atšķirības spēkā esošajos līgumos, Komisija ir izdarījusi secinājumu, ka nav atrasti pietiekami pierādījumi lielāko uzņēmumu kolektīvam dominējošam stāvoklim valstu iekšzemes tirgos licencēm mūzikai tiešsaistē vai tam, ka uzņēmumu koncentrācija varētu radīt to kolektīvo dominējošo stāvokli šajos tirgos.

(32)

Trešās puses ir izteikušas bažas par to, ka darījuma rezultātā Sony varētu iegūt viena uzņēmuma dominējošo stāvokli mūzikas ierakstu izplatīšanai tiešsaistē valstu tirgos ar savu Sony Connect mūzikas lejuplādēšanas pakalpojumu starpniecību. Pastāv viedokļi, ka Sony varētu izmantot kontroli kopuzņēmumā, lai ierobežotu tā konkurentus pakārtotajā tirgū mūzikas izplatīšanai tiešsaistē, jo īpaši liedzot konkurējošām tīmekļa vietnēm pieeju kopuzņēmuma bibliotēkai vai iesaistoties diskriminējošā rīcībā pret saviem konkurentiem, piemēram, ar lietošanas noteikumu palīdzību, jaunu dziesmu izlaides laiku un ieraksta formātu.

(33)

Komisija uzskata, ka pēc darbības uzsākšanas ASV 2004. gada maijā uzņēmums Sony Connect Eiropā pašlaik atrodas tikai darbības uzsākšanas sākumstadijā. Tādēļ šobrīd tai nepieder nekāda tirgus daļa. Tāpat citi tirgus dalībnieki šajā tirgū ir jau ieguvuši noteiktu tirgus daļu (piemēram, OD2), un vēl citi tirgus dalībnieki ir nesen uzsākuši darbību šajā tirgū vai paziņojuši, ka drīzumā to darīs. Turklāt, ierobežojot konkurentus, plānotais kopuzņēmums Sony BMG nesaņemtu licenču ienākumus par ierakstiem, ko pārdos konkurenti, un jāapšauba, vai šāda stratēģija būtu rentabla.

(34)

Trešās puses ir izteikušas bažas, ka kopuzņēmuma izveidošanas rezultātā varētu notikt pušu konkurējošās darbības koordinēšana ar mūzikas izdošanu cieši saistītajos tirgos.

(35)

Komisija uzskata, ka jebkura koordinācija varētu būt iespējama diezgan ierobežotā mērā, jo izdošanas tiesību pārvaldību galvenokārt veic autortiesību aģentūras (vismaz attiecībā uz svarīgākajām – mehāniskās atskaņošanas un izpildījuma tiesībām). Pamatojoties uz piemērojamajiem tiesību aktiem, autortiesību aģentūras licences izsniedz nediskriminējoši un ar izdevējiem, autoriem un komponistiem vienojas par autoratlīdzību. Komisija arī uzskata, ka, pretēji dažu trešo pušu bažām, uzņēmumu koncentrācijas rezultātā lielie uzņēmumi neapietu autortiesību aģentūras, jo par šādu stratēģiju nav pietiekami konkrētu pierādījumu.

(36)

Lēmumā ir izdarīts secinājums, ka paredzētā uzņēmumu koncentrācija nerada vai nestiprina viena uzņēmuma vai uzņēmumu kolektīvo dominējošo stāvokli mūzikas ierakstu, licenču mūzikai tiešsaistē vai mūzikas izplatīšanas tiešsaistē valstu iekšzemes tirgos, kā rezultātā kopējā tirgū vai ievērojamā tā daļā varētu tikt būtiski kavēta efektīva konkurence. Lēmumā arī izdarīts secinājums, ka darījuma mērķis vai rezultāts nav vienošanās starp kopuzņēmuma mātes uzņēmumiem Sony un Bertelsmann par konkurējošu darbību mūzikas izdošanas tirgos. Līdz ar to lēmumā ir atzīts, ka uzņēmumu koncentrācija ir saderīga ar kopējo tirgu un EEZ līgumu saskaņā ar Apvienošanās regulas 2. panta 2. un 4. punktu un 8. panta 2. punktu un EEZ līguma 57. pantu.

9.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 62/34

(1)

Minētā 2003. gada Pievienošanās akta XIV pielikuma 5. nodaļas B iedaļas a) punktā noteikts, ka strukturālās prasības, kas paredzētas I pielikumā Padomes 1964. gada 26. jūnija Direktīvai 64/433/EEK par veselības nosacījumiem svaigas gaļas ražošanai un tirdzniecībai (2) un A un B pielikumā Padomes 1976. gada 21. decembra Direktīvā 77/99/EEK par veselības problēmām, kas ietekmē gaļas produktu un dažu citu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu un tirdzniecību (3), saskaņā ar dažiem nosacījumiem līdz 2006. gada 31. decembrim nav jāpiemēro Slovākijas uzņēmumiem, kuri uzskaitīti Pievienošanās akta XIV pielikuma papildinājumā (4).

(2)

Grozījumi 2003. gada Pievienošanās akta XIV pielikuma papildinājumā izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2004/463/EK (5).

(3)

Saskaņā ar Slovākijas kompetentās iestādes oficiālu paziņojumu trīs gaļas uzņēmumi ir pabeiguši pārkārtošanās procesu un pilnībā atbilst Kopienas tiesību aktiem. Turklāt divi minētajā sarakstā iekļautie gaļas uzņēmumi ir pārtraukuši darbību. Tādēļ minētie uzņēmumi jāsvītro no to uzņēmumu saraksta, kuriem noteikts pārejas posms.

(4)

Trīs gaļas uzņēmumi, kas iekļauti to uzņēmumu sarakstā, kuriem noteikts pārejas posms, ir daudz paveikuši, lai panāktu atbilstību Kopienas tiesību aktos noteiktajām strukturālajām prasībām. Tomēr šie uzņēmumi ārkārtēju tehnisku ierobežojumu dēļ nespēs pabeigt pārkārtošanās procesu noteiktajā termiņā. Tādēļ ir pamatoti pagarināt tiem minēto termiņu, lai pabeigtu pārkārtošanās procesu.

(5)

Tādēļ attiecīgi jāgroza 2003. gada Pievienošanās akta XIV pielikuma papildinājums. Skaidrības labad tas ir jāaizstāj.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu,

9.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 62/37

(1)

Eiropas Savienība vēlas, lai Irāka būtu droša, stabila, vienota, pārtikusi un demokrātiska valsts, kas dotu pozitīvu ieguldījumu reģiona stabilitātē. ES atbalsta Irākas tautu un Irākas pagaidu valdību centienos panākt Irākas ekonomisku, sociālu un politisku atjaunošanu, īstenojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 2004. gada 8. jūnija Rezolūciju 1546.

(2)

Eiropadome 2004. gada 5. novembrī pauda gandarījumu par Apvienoto faktu vākšanas misiju attiecībā uz iespējamu integrēto policijas, tiesiskuma un civilās administrācijas misiju Irākā un izskatīja tās ziņojumu. Eiropadome atzina, cik svarīgi ir stiprināt krimināltiesību sistēmu, kas ievērotu tiesiskumu, cilvēktiesības un pamatbrīvības. Tā atzina Irākas iestāžu vēlmi, lai ES aktīvāk iesaistītos Irākā, un apliecināja, ka krimināltiesību jomas stiprināšana atbilst Irākas vajadzībām un prioritātēm.

(3)

Eiropadome vienojās, ka integrētā ES misija varētu sniegt lietderīgu ieguldījumu stabilas, drošas un demokrātiskas Irākas izveidošanā un atjaunošanā; šī misija cita starpā veicinātu ciešāku sadarbību starp dažādiem krimināltiesību sistēmā iesaistītiem subjektiem un stiprinātu policijas, tiesu sistēmas un brīvības atņemšanas iestāžu augstāko un cerīgāko ierēdņu vadības spējas, kā arī uzlabotu ar kriminālizmeklēšanu saistītas prasmes un kriminālizmeklēšanas procedūras, pilnībā ievērojot tiesiskumu un cilvēktiesības.

(4)

Saskaņā ar Eiropadomes vienošanos Padome ar Vienoto rīcību 2004/909/KĀDP (1) pieņēma lēmumu nosūtīt ekspertu grupu, kas turpinātu dialogu ar Irākas iestādēm, sāktu plānot iespējamu integrēto misiju policijas, tiesiskuma un civilās administrācijas jomā, kas sāktu darboties pēc vēlēšanām, un jo īpaši novērtētu šādas misijas steidzamākās drošības vajadzības.

(5)

Padome 2005. gada 21. februārī ir pieņēmusi lēmumu sākt integrētu tiesiskuma misiju Irākā, kam būtu jāsāk darboties cik drīz vien iespējams, ja ir saņemts oficiāls Irākas iestāžu ielūgums.

(6)

misijas panākumi būs atkarīgi no efektīvas stratēģiskas un tehniskas partnerības ar irākiešiem visā operācijas laikā, saskaņā ar Eiropas drošības un aizsardzības politiku un ievērojot komplementaritāti attiecība uz Apvienoto Nāciju Organizācijas veiktajām darbībām.

(7)

ES izmantos dialogu ar Irāku un tās kaimiņiem, lai veicinātu ilgstošu reģiona iesaisti un atbalstu drošības uzlabošanā un tajā politiskajā un atjaunošanas procesā Irākā, kas balstīts uz visu pušu iesaisti, demokrātijas principiem, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu, kā arī lai veicinātu atbalstu drošībai un sadarbībai reģionā.

(8)

EUJUST LEX īstenos pilnvaras situācijā, kas apdraud likumību, kārtību, personu aizsardzību un drošību un Irākas stabilitāti un kas varētu kaitēt kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķiem, kuri izklāstīti Līguma 11. pantā.

(9)

Ievērojot Nicā 2000. gada 7. līdz 9. decembrī sanākušās Eiropadomes sniegtās pamatnostādnes, šai vienotajai rīcībai atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienību 18. un 26. pantam būtu jānosaka Ģenerālsekretāra/Augstā pārstāvja, še turpmāk – “ĢS/AP”, loma.

(10)

Līguma 14. panta 1. punkts paredz, ka visam vienotās rīcības īstenošanas termiņam jāparedz bāzes finansējums. Paredzamās summas, kas jāfinansē no Kopienas budžeta, liecina par likumdevējas iestādes labo gribu un ir atkarīgas no tā, vai attiecīgajā budžeta gadā ir pieejamas saistību apropriācijas. EUJUST LEX arī saņems ieguldījumus natūrā no dalībvalstīm,

a)

misijas vadītājs;

b)

koordinācijas birojs Briselē;

c)

sadarbības birojs Bagdādē;

d)

mācību objekti un instruktori, ko nodrošina dalībvalstis un koordinē EUJUST LEX.