ISSN 1725-5112 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 62 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
48. sējums |
Saturs |
|
I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta |
Lappuse |
|
|
||
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
Komisijas Direktīva 2005/23/EK (2005. gada 8. marts), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/25/EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni ( 1 ) |
|
|
Tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu |
|
|
* |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta
9.3.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 62/1 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 385/2005
(2005. gada 8. marts),
ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem. |
(2) |
Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2005. gada 9. martā.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 8. martā
Komisijas vārdā —
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
J. M. SILVA RODRÍGUEZ
(1) OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1947/2002 (OV L 299, 1.11.2002., 17. lpp.).
PIELIKUMS
Komisijas 2005. gada 8. martā Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem
(EUR/100 kg) |
||
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta ievešanas vērtība |
0702 00 00 |
052 |
122,8 |
204 |
97,9 |
|
212 |
143,7 |
|
624 |
163,4 |
|
999 |
132,0 |
|
0707 00 05 |
052 |
144,5 |
068 |
159,6 |
|
096 |
128,5 |
|
204 |
130,8 |
|
999 |
140,9 |
|
0709 10 00 |
220 |
21,9 |
999 |
21,9 |
|
0709 90 70 |
052 |
160,4 |
204 |
147,1 |
|
999 |
153,8 |
|
0805 10 20 |
052 |
57,9 |
204 |
49,4 |
|
212 |
54,3 |
|
220 |
50,9 |
|
421 |
39,1 |
|
624 |
61,1 |
|
999 |
52,1 |
|
0805 50 10 |
052 |
59,4 |
220 |
22,0 |
|
624 |
51,0 |
|
999 |
44,1 |
|
0808 10 80 |
388 |
93,2 |
400 |
109,1 |
|
404 |
70,8 |
|
508 |
65,9 |
|
512 |
68,4 |
|
528 |
64,0 |
|
720 |
65,0 |
|
999 |
76,6 |
|
0808 20 50 |
052 |
196,3 |
388 |
68,7 |
|
400 |
93,4 |
|
512 |
56,2 |
|
528 |
55,0 |
|
999 |
93,9 |
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.). Kods “999” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.
9.3.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 62/3 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 386/2005
(2005. gada 8. marts),
ar kuru groza vairākas regulas attiecībā uz Kombinētās nomenklatūras kodiem dažiem augļiem un dārzeņiem un dažiem augļu un dārzeņu pārstrādes produktiem
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1979. gada 5. februāra Regulu (EEK) Nr. 234/79 par kopējā muitas tarifa nomenklatūras pielāgošanas procedūru attiecībā uz lauksaimniecības produktiem (1) un jo īpaši tās 2. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Komisijas 2004. gada 7. septembra Regula (EK) Nr. 1810/2004 par grozījumiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā (2) paredz grozījumus Kombinētajā nomenklatūrā dažiem augļiem un dārzeņiem un dažiem augļu un dārzeņu pārstrādes produktiem. |
(2) |
Regulas, ar kurām groza Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (3) I pielikumu, iepriekšējo gadu laikā ir ieviesušas grozījumus Kombinētajā nomenklatūrā dažiem augļiem un dārzeņiem un dažiem augļu un dārzeņu pārstrādes produktiem; ne visi šie grozījumi ir iekļauti turpmākajās regulās, kuras reglamentē augļu un dārzeņu tirgus un augļu un dārzeņu pārstrādes produktu tirgus kopējo organizāciju: Komisijas 1987. gada 5. jūnija Regula (EEK) Nr. 1591/87, ar ko nosaka kvalitātes standarus galviņkāpostiem, Briseles kāpostiem, salātu selerijai, dārza spinātiem un plūmēm (4); Komisijas 1988. gada 15. jūnija Regula (EEK) Nr. 1677/88, ar ko nosaka kvalitātes standartus gurķiem (5); Padomes 1994. gada 21. februāra Regula (EK) 399/94 par īpašiem pasākumiem attiecībā uz žāvētām vīnogām (6) Komisijas 1994. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem noteikumiem ievešanas režīma piemērošanai augļiem un dārzeņiem (7); Komisijas 1996. gada 30. jūlija Regula Nr. 1555/96 par noteikumiem papildu ievedmuitas nodokļu piemērošanai augļiem un dārzeņiem (8) un Komisijas 2001. gada 8. oktobra Regula (EK) Nr. 1961/2001, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 2200/96 ieviešanai attiecībā uz eksporta kompensācijām par augļiem un dārzeņiem (9). |
(3) |
Tādēļ attiecīgi jāgroza Regulas (EEK) Nr. 1591/87, (EEK) Nr. 1677/88, (EK) Nr. 399/94, (EK) Nr. 3223/94, EK Nr. 1555/96 un EK Nr. 1961/2001. |
(4) |
Minētos grozījumus piemēro tajā pašā laikā, kad piemēro Regulu (EK) Nr. 1810/2004. |
(5) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Svaigu augļu un dārzeņu pārvaldības komitejas un Augļu un dārzeņu pārstrādes produktu pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Ar šo Regulas (EEK) Nr. 1591/87 1. pantu aizstāj ar šādu:
“Turpmāk minēto produktu kvalitātes standarti ir izklāstīti I, II, III, IV un V pielikumā:
— |
galviņkāposti, kas atbilst KN kodam 0704 90, |
— |
Briseles kāposti, kas atbilst KN kodam 0704 20 00, |
— |
salātu selerija, kas atbilst KN kodam 0709 40 00, |
— |
spināti, kas atbilst KN kodam 0709 70 00.” |
2. pants
Ar šo Regulas (EEK) Nr. 1677/88 1. pantu aizstāj ar šādu:
“Kvalitātes standarti gurķiem, kas atbilst KN kodam 0707 00 05, ir izklāstīti pielikumā.”
3. pants
Ar šo Regulas (EEK) Nr. 399/94 1. pantu aizstāj ar šādu:
“Īpaši pasākumi, kas attiecas uz Kopienā ražotu žāvētu vīnogu kvalitāti, kas atbilst KN kodam 0806 20 10 un 0806 20 30 ir jāpieņem saskaņā ar 4. pantā minēto procedūru.”
4. pants
Regulas (EK) Nr. 3223/94 pielikuma A daļu groza šādi:
1) |
Tabulas piektajā rindā KN kodus svaigiem saldiem apelsīniem, kas atbilst kodiem “ex 0805 10 10, ex 0805 10 30 un ex 0805 10 50” aizstāj ar KN kodu “ex 0805 10 20”. |
2) |
Tabulas desmitajā rindā KN kodus āboliem, kas atbilst kodiem “ex 0808 10 20, ex 0808 10 50 un ex 0808 10 90”, aizstāj ar KN kodu “ex 0808 10 80”. |
5. pants
Regulas (EK) Nr. 1555/96 pielikumu groza šādi:
1) |
Tabulas piektajā rindā KN kodus apelsīniem, kas atbilst kodiem “ex 0805 10 10, ex 0805 10 30 un ex 0805 10 50”, aizstāj ar KN kodu “ex 0805 10 20”. |
2) |
Tabulas desmitajā rindā KN kodus āboliem, kas atbilst kodiem “ex 0808 10 20, ex 0808 10 50 un ex 0808 10 90” aizstāj ar KN kodu “ex 0808 10 80.” |
6. pants
Regulas (EK) Nr. 1961/2001 7. panta 2. punkta trešo apakšpunktu groza šādi:
1) |
Piekto ievilkumu aizstāj ar šādu:
|
2) |
Vienpadsmito un divpadsmito ievilkumu aizstāj ar šādu:
|
3) |
Četrpadsmito ievilkumu aizstāj ar šādu:
|
7. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2005. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 8. martā
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 34, 9.2.1979., 2. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 3290/94 (OV L 349, 31.12.1994., 105. lpp.).
(2) OV L 327, 30.10.2004., 1. lpp.
(3) OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1989/2004 (OV L 344, 20.11.2004., 5. lpp.).
(4) OV L 146, 6.6.1987., 36. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 907/2004 (OV L 163, 30.4.2004., 50. lpp.).
(5) OV L 150, 16.6.1988., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 907/2004.
(6) OV L 54, 25.2.1994., 3. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2826/2000 (OV L 328, 23.12.2000., 2. lpp.).
(7) OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 537/2004 (OV L 86, 24.3.2004., 9. lpp.).
(8) OV L 193, 3.8.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1844/2004 (OV L 322, 23.10.2004., 12. lpp.).
(9) OV L 268, 9.10.2001., 8. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 537/2004.
9.3.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 62/5 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 387/2005
(2005. gada 8. marts),
ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 831/97, ar ko nosaka tirdzniecības standartus, kuri piemērojami avokado
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulu (EK) Nr. 2200/96 par augļu un dārzeņu tirgus kopējo organizāciju (1) un jo īpaši tās 2. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) darba grupa ātri bojājošos produktu pārstrādes standartizācijai un kvalitātes uzlabošanai ir nesen grozījusi standartu FFV-42 par avokado tirdzniecību un komerciālo kvalitāti. Skaidrības un starptautiskas pārredzamības labad šie grozījumi jāņem vērā Komisijas Regulā (EK) Nr. 831/97 (2). |
(2) |
Avokado gatavību un attīstību var novērtēt pēc to sausnas satura. Lai novērstu tirdzniecību ar augļiem, kurus nav iespējams nogatavināt, jāizvirza prasība par minimālo sausnas saturu. |
(3) |
Tirdzniecība ar maziem “Hass” šķirnes avokado vēršas plašumā atbilstoši pieprasījumam, ko pauž atsevišķi patērētāji. Tādēļ minimālais lielums šīs šķirnes avokado augļiem ir jāsamazina. |
(4) |
Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 831/1997. |
(5) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Svaigu augļu un dārzeņu pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 831/1997 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Tā ir piemērojama no 2005. gada 1. maija.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 8. martā
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 297, 21.11.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 47/2003 (OV L 7, 11.1.2003., 64. lpp.).
(2) OV L 119, 8.5.1997., 13. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 907/2004 (OV L 163, 30.4.2004., 50. lpp.).
PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 831/1997 pielikumu groza šādi:
1. |
Pielikuma II nodaļu (Noteikumi attiecībā uz kvalitāti) groza šādi:
|
2. |
Pielikuma III nodaļu (Noteikumi attiecībā uz klasificēšanu pēc lieluma) groza šādi:
|
(1) Vienā iepakojumā mazākā un lielākā augļa svars nedrīkst atšķirties par vairāk nekā 25 g.
9.3.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 62/7 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 388/2005
(2005. gada 8. marts),
ar ko pieņem 2006. gada ad hoc moduļa specifikāciju pārejai no darba uz pensionēšanos, kas paredzēts ar Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 246/2003
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1998. gada 9. marta Regulu (EK) Nr. 577/98 par darbaspēka izlases veida apsekojuma organizēšanu Kopienā (1) un jo īpaši tās 4. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Komisijas 2003. gada 10. februāra Regulā (EK) Nr. 246/2003, ar ko pieņem 2004. līdz 2006. gada ad hoc moduļu programmu darbaspēka izlases veida apsekojumam, kas paredzēts ar Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98 (2), ir paredzēts ad hoc modulis pārejai no darba uz pensionēšanos. |
(2) |
Ir nepieciešams visaptverams un salīdzināms datu kopums par pāreju no darba uz pensionēšanos, lai pārraudzītu virzību uz kopīgajiem mērķiem Kopienas Nodarbinātības stratēģijas ietvaros un atklātās koordinācijas metodes pensionēšanās jomā, ko ieviesa 2001. gada decembra Lākenes Eiropadome. Šajos procesos ir atzīts, ka rīcības prioritāte ir veicināt aktīvas vecumdienas un darba dzīves pagarināšanu, jo īpaši piemērojot 5. pamatnostādni 2003. gada Nodarbinātības pamatnostādnēs “Palielināt darbaspēka pieejamību un veicināt aktīvu novecošanu”, ko 2003. gada 22. jūlijā (3) un pensionēšanās procesa 5. mērķi, kā tas izstrādāts Kopīgajā ziņojumā par mērķiem un darba metodēm pensionēšanās jomā, kuru 2001. gada 14. un 15. decembrī apstiprināja Lākenes Padome, un Komisijas un Padomes Kopīgajā ziņojumā par atbilstošu un ilgtspējīgu pensionēšanos, kuru 2003. gada 20. un 21. martā pieņēma Briseles Padome. |
(3) |
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 10. jūnija Lēmumu Nr. 1145/2002/EK (4) par Kopienas veicināšanas pasākumiem nodarbinātības jomā Kopienas darbības attiecībā uz dalībvalstu analīzi, pētniecību un sadarbību nodarbinātības un darba tirgus jomā īsteno laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim un viens no šo darbību mērķiem ir ar skatu uz nākotni pilnveidot, kontrolēt un novērtēt Eiropas Nodarbinātības stratēģiju. |
(4) |
Turklāt ir jāatjauno Regulas (EK) Nr. 246/2003 pielikuma 3. iedaļā iekļautās izlases specifikācija, lai palielinātu izlases analīzes potenciālu ad hoc modulim. |
(5) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Statistikas programmu komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Pielikumā norāda detalizētu informācijas sarakstu, kas jāsavāc 2006. gadā ad hoc modulī par pāreju no darba uz pensionēšanos.
2. pants
Regulas (EK) Nr. 246/2003 pielikuma 3. iedaļā punktu “Izlase” aizstāj ar šādu tekstu:
“Izlase: Mērķa vecuma grupa šā moduļa izlasei ir personas vecumā no 50 līdz 69 gadiem. Darbaspēka apsekojuma mainīgo lielumu pilnīgu kopumu savāc izlases grupai, kuru izmanto ad hoc modulī. Ja izlases vienība ir indivīds, netiek prasītas ziņas par pārējiem mājsaimniecības locekļiem.”
3. pants
Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 8. martā
Komisijas vārdā —
Komisijas loceklis
Joaquín ALMUNIA
(1) OV L 77, 14.3.1998., 3. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2257/2003 (OV L 336, 23.12.2003., 6. lpp.).
(2) OV L 34, 11.2.2003., 3. lpp.
(3) OV L 197, 5.8.2003., 13. lpp.
(4) OV L 170, 29.6.2002., 1. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 786/2004/EK (OV L 138, 30.4.2004., 7. lpp.).
PIELIKUMS
DARBASPĒKA APSEKOJUMS
2006. gada ad hoc moduļa specifikācijas par pāreju no darba uz pensionēšanos
1. |
Attiecīgās dalībvalstis un reģioni: visi |
2. |
Mainīgajiem lielumiem ir šādi kodi: Darbaspēka apsekojuma mainīgo lielumu numerācija ailē “Filtrs” (C11/14, C24 un C67/70) attiecas uz Komisijas Regulu (EK) Nr. 1575/2000. |
Aile |
Kods |
Apraksts |
Filtrs |
240 |
|
Persona saīsināja savas darba stundas, lai pilnībā pensionētos |
Visas personas vecumā no 50 līdz 69 gadiem un ((C24 = 3, 5 un (C67/70 – C11/14) > 49) vai (C24 = 1, 2)) |
1 |
Jā, progresīvā pensiju shēmā/ daļējā pensijā |
||
2 |
Jā, taču ne progresīvā pensiju shēmā/ ne daļējā pensijā |
||
3 |
Nē, taču plāno tuvāko 5 gadu laikā |
||
4 |
Nē, un neplāno tuvāko 5 gadu laikā/ tā nerīkojās |
||
5 |
Nē, un nav plānu nākamajiem 5 gadiem vai nav ar to saistītu plānu |
||
9 |
Nav piemērojams (nav iekļauts filtrā) |
||
Tukšs |
Nav atbildes |
||
241/242 |
|
Vecums, kādā plāno pārtraukt algotu darbu vai darbu ar peļņu |
Visas personas vecumā no 50 līdz 69 gadiem ((C24 = 3, 5 un (C67/70 – C11/14) > 49) vai (C24 = 1, 2)) |
50–93 |
2 cipari |
||
94 |
Nav konkrēta plānotā vecuma, taču līdz 60 gadu vecumam |
||
95 |
Nav konkrēta plānotā vecuma, taču vecumā no 60 līdz 64 gadiem |
||
96 |
Nav konkrēta plānotā vecuma, taču 65 gadu vecumā vai vēlāk, vai paredz strādāt iespējami ilgāk |
||
97 |
Nav konkrēta plānotā vecuma un nezina, kad |
||
98 |
Vairs nestrādā algotu darbu vai darbu ar peļņu |
||
99 |
Nav piemērojams (nav iekļauts filtrā) |
||
Tukšs |
Nav atbildes |
||
243 |
|
Galvenais darba statuss tūlīt pēc aiziešanas no pēdējās darbavietas vai, pēc uzņēmējdarbības pārtraukšanas |
Visas personas vecumā no 50 – 69 gadiem un C24 = 3, 5 un (C67/70 – C11/14) > 49 |
1 |
Bezdarbnieks |
||
2 |
Pensijā vai priekšlaicīgā pensionēšanās |
||
3 |
Ilgstoši slims vai invalīds |
||
4 |
Cits |
||
9 |
Nav piemērojams (nav iekļauts filtrā) |
||
Tukšs |
Nav atbildes |
||
244 |
|
Galvenie pensionēšanās vai priekšlaicīgas pensionēšanās iemesli |
C243 = 2 |
1 |
Zaudēts darbs |
||
2 |
Sasniegts obligātais pensionēšanās vecums |
||
3 |
Sakarā ar veselības stāvokli vai darbnespēju |
||
4 |
Sakarā ar aprūpes pienākumiem |
||
5 |
Problēmas darbā |
||
6 |
Labvēlīgi finanšu noteikumi, lai aizietu no darba |
||
7 |
Tiek dota priekšroka darba pārtraukšanai, nevis iepriekšējiem kodiem |
||
8 |
Cits |
||
9 |
Nav piemērojams (nav iekļauts filtrā) |
||
Tukšs |
Nav atbildes |
||
245 |
|
Elastīgāki darba laika noteikumi būtu sekmējuši to, ka persona strādātu ilgāk/ sekmētu to, ka persona strādātu ilgāk |
Visas personas vecumā no 50 līdz 69 gadiem ((C24 = 3, 5 un (C67/70 – C11/14) > 49) vai (C24 = 1, 2)) |
1 |
Jā |
||
2 |
Nē |
||
9 |
Nav piemērojams (nav iekļauts filtrā) |
||
Tukšs |
Nav atbildes |
||
246 |
|
Lielākas iespējas pilnveidot iemaņas būtu sekmējušas to, ka persona strādātu ilgāk/ sekmētu to, ka persona strādātu ilgāk |
Visas personas vecumā no 50 līdz 69 gadiem ((C24 = 3, 5 un (C67/70 – C11/14) > 49) vai (C24 = 1, 2)) |
1 |
Jā |
||
2 |
Nē |
||
9 |
Nav piemērojams (nav iekļauts filtrā) |
||
Tukšs |
Nav atbildes |
||
247 |
|
Labāka veselības aizsardzība un/vai drošība darba vietā būtu sekmējusi to, ka persona strādātu ilgāk/ sekmētu to, ka persona strādātu ilgāk |
Visas personas vecumā no 50 līdz 69 gadiem ((C24 = 3, 5 un (C67/70 – C11/14) > 49) vai (C24 = 1, 2)) |
1 |
Jā |
||
2 |
Nē |
||
9 |
Nav piemērojams (nav iekļauts filtrā) |
||
Tukšs |
Nav atbildes |
||
248/249 |
|
Vecums, kādā persona sāka saņemt individuālo izdienas pensiju |
Visas personas vecumā no 50 līdz 69 gadiem ((C24 = 3, 5 un (C67/70 – C11/14) > 49) vai (C24 = 1, 2)) |
|
2 cipari |
||
97 |
Nesaņem individuālo izdienas pensiju, lai gan uz to ir tiesības |
||
98 |
Nav/ vēl nav tiesību saņemt individuālo izdienas pensiju |
||
99 |
Nav piemērojams (nav iekļauts filtrā) |
||
Tukšs |
Nav atbildes |
||
250 |
|
Persona saņem individuālo pensiju vai individuālās priekšrocības, kas nav izdienas pensija un bezdarbnieka pabalsts, piemēram, invaliditātes pensija, slimības pabalsts vai priekšlaicīgas pensionēšanās režīma pabalsts |
Visas personas vecumā no 50 līdz 69 gadiem un C24 = 3, 5 un (C67/70 – C11/14) > 49 |
1 |
Jā, invaliditātes pensiju vai slimības pabalstu |
||
2 |
Jā, priekšlaicīgas pensionēšanās režīma pabalstu |
||
3 |
Jā, citu individuālo pabalstu, kas nav klasificēts citur |
||
4 |
Jā, 1., 2. vai 3. koda kombinācija |
||
5 |
Nē |
||
9 |
Nav piemērojams (nav iekļauts filtrā) |
||
Tukšs |
Nav atbildes |
||
251 |
|
Galvenais finansiālais stimuls, lai strādātu |
Visas personas vecumā no 50 līdz 69 gadiem un C24 = 1, 2 un C248/249 < 98 |
1 |
Palielināt tiesības uz izdienas pensiju |
||
2 |
Nodrošināt pietiekamus mājsaimniecības ieņēmumus |
||
3 |
Nav finansiāla stimula |
||
9 |
Nav piemērojams (nav iekļauts filtrā) |
||
Tukšs |
Nav atbildes |
||
252/253 |
|
Gadu skaits, kas nostrādāts algotā darbā vai darbā ar peļņu (darba dzīves laikā) |
Visas personas vecumā no 50 līdz 69 gadiem ((C24 = 3, 5 un (C67/70 – C11/14) > 49) vai (C24 = 1, 2)) |
|
2 cipari |
||
99 |
Nav piemērojams (nav iekļauts filtrā) |
||
Tukšs |
Nav atbildes |
||
254/259 |
|
Svēruma koeficients 2006. gada darbaspēka apsekojuma modulim (fakultatīvs) |
Visas personas vecumā no 50 līdz 69 gadiem ((C24 = 3, 5 un (C67/70 – C11/14) > 49) vai (C24 = 1, 2)) |
0000–9999 |
254.–257. ailē doti veseli skaitļi |
||
00–99 |
258.–259. ailē dotas zīmes aiz komata |
9.3.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 62/12 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 389/2005
(2005. gada 8. marts),
ar ko nosaka atkāpes no Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/96 un Regulas (EK) Nr. 800/1999 attiecībā uz dažiem cukura veidiem, ko izmanto dažos augļu un dārzeņu pārstrādes produktos un eksportē uz trešām valstīm, izņemot Šveici un Lihtenšteinu
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulu (EK) Nr. 2201/96 par augļu un dārzeņu pārstrādes produktu tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 18. panta 7. punktu,
tā kā:
(1) |
Regulas (EK) Nr. 2201/96 16. un 18. pantu un Komisijas 1999. gada 15. aprīļa Regulu (EK) Nr. 800/1999, ar kuru nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem (2), piemēro, eksportējot dažus cukura veidus, ko izmanto dažos augļu un dārzeņu pārstrādes produktos. |
(2) |
Regulas (EK) Nr. 2201/96 18. panta 6. punktā noteikts, ka diferencētas kompensācijas gadījumā kompensāciju izmaksā, ja tiek pierādīts, ka produkti ir sasnieguši atļaujā norādīto galamērķi vai citu galamērķi, kam ir noteikta kompensācija. Turpat noteikts arī, ka var noteikt izņēmumus no šā noteikuma, ja ir paredzēti nosacījumi, kas nodrošina līdzvērtīgas garantijas. |
(3) |
Regulas (EK) Nr. 800/1999 3. pantā noteikts, ka tiesības uz eksporta kompensāciju iegūst, importējot konkrētā trešā valstī, ja šai trešai valstij piemēro diferencētu kompensāciju. Minētās regulas 14., 15. un 16. pantā noteikti diferencētas kompensācijas izmaksas nosacījumi, jo īpaši dokumenti, kas jāuzrāda kā apliecinājums tam, ka preces ir nogādātas galamērķī. |
(4) |
Attiecībā uz diferencētu kompensāciju Regulas (EK) Nr. 800/1999 18. panta 1. un 2. punktā ir noteikts, ka daļu kompensācijas, ko aprēķina, izmantojot zemāko kompensācijas likmi, samaksā pēc eksportētāja iesnieguma, ja tiek iesniegts apliecinājums tam, ka produkts ir izvests no Kopienas muitas teritorijas. |
(5) |
2004. gada oktobrī parakstīto Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumu, ar kuru groza 1972. gada 22. jūlija Eiropas Ekonomikas kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumu par noteikumiem, kas piemērojami apstrādātiem lauksaimniecības produktiem (3), provizoriski piemēro no 2005. gada 1. februāra ar Padomes Lēmumu 2005/45/EK (4) par minētā nolīguma noslēgšanu un pagaidu piemērošanu. |
(6) |
Saskaņā ar Lēmumu 2005/45/EK par cukuru (HS pozīcijas 1701, 1702 un 1703), ko izmanto dažu apstrādātu lauksaimniecības produktu ražošanai un ko eksportē uz Šveici un Lihtenšteinu, no 2005. gada 1. februāra vairs nevar saņemt eksporta kompensāciju. |
(7) |
Ar nolīgumu, kas apstiprināts ar Lēmumu 2005/45/EK, ieviesti īpaši noteikumi par administratīvo sadarbību, lai cīnītos ar pārkāpumiem un krāpšanu muitā un jautājumos, kas saistīti ar eksporta kompensācijām. |
(8) |
Ņemot vērā šos noteikumus un lai izvairītos no nevajadzīgu izmaksu radīšanas uzņēmējiem komerctirdzniecībā ar citām trešām valstīm, jāizdara atkāpe no Regulas (EK) Nr. 2201/96 un Regulas (EK) Nr. 800/1999, ciktāl tajā ir pieprasīts ievešanas apliecinājums diferencētu kompensāciju gadījumā. Ja konkrētām attiecīgā galamērķa valstīm eksporta kompensācijas nav noteiktas, arī to ir lietderīgi neņemt vērā, nosakot viszemāko kompensācijas likmi. |
(9) |
Tā kā ar Lēmumu 2005/45/EK apstiprinātajā Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumā paredzētos pasākumus piemēro no 2005. gada 1. februāra, šī regula jāpiemēro no tās pašas dienas. |
(10) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augļu un dārzeņu pārstrādes produktu pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 2201/96 18. panta 6. punkta un Regulas (EK) Nr. 800/1999 16. panta, ja kompensāciju diferencē tikai tādēļ, ka Šveicei un Lihtenšteinai nav noteikta kompensācija, apliecinājums, ka ir izpildītas muitas ievešanas formalitātes, nav nosacījums tam, lai izmaksātu kompensāciju par dažiem cukura veidiem, ko izmanto dažos augļu un dārzeņu pārstrādes produktos, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 2201/96 un kuri uzskaitīti Eiropas Ekonomikas kopienas un Šveices Konfederācijas 1972. gada 22. jūlija nolīguma 2. protokola I un II tabulā.
2. pants
To, ka nav noteikta eksporta kompensācija par tādu dažu cukura veidu, ko izmanto dažos augļu un dārzeņu pārstrādes produktos, eksportu uz Šveici un Lihtenšteinu, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 2201/96 un kuri uzskaitīti Eiropas Ekonomikas kopienas un Šveices Konfederācijas 1972. gada 22. jūlija nolīguma 2. protokola I un II tabulā, neņem vērā, nosakot viszemāko kompensācijas likmi Regulas (EK) Nr. 800/1999 18. panta 2. punkta nozīmē.
3. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2005. gada 1. februāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2005. gada 8. martā
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 297, 21.11.1996., 29. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 386/2004 (OV L 64, 2.3.2004., 25. lpp.).
(2) OV L 102, 17.4.1999., 11. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 671/2004 (OV L 105, 14.4.2004., 5. lpp.).
(3) OV L 23, 26.1.2005., 19. lpp.
(4) OV L 23, 26.1.2005., 17. lpp.
9.3.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 62/14 |
KOMISIJAS DIREKTĪVA 2005/23/EK
(2005. gada 8. marts),
ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/25/EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 4. aprīļa Direktīvu 2001/25/EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni (1), un jo īpaši tās 22. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Direktīva 2001/25/EK nosaka minimālās sagatavotības, sertifikācijas un sardzes pildīšanas prasības jūrniekiem, kas dien uz Kopienas kuģiem. Šīs prasības balstās uz standartiem, kas noteikti Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanas, diplomēšanas un sardzes pildīšanas standartiem (STCW konvencija) un Jūrnieku sagatavošanas, diplomēšanas un sardzes pildīšanas kodeksā (STCW kodekss). |
(2) |
STCW konvencija un STCW kodekss grozīti ar Starptautiskās jūrniecības organizācijas Jūras drošības komitejas rezolūcijām MSC.66(68) un MSC.67(68), kas stājās spēkā 1999. gada 1. janvārī, rezolūciju MSC.78(70), kas stājās spēkā 2003. gada 1. janvārī, un apkārtrakstiem STCW.6/Circ.3 un STCW.6/Circ.5, kas stājās spēkā attiecīgi 1998. gada 20. maijā un 2000. gada 26. maijā. |
(3) |
Jaunā SCTW konvencijas Regula V/3, kas pievienota ar rezolūciju MSC.66(68), nosaka kapteiņu, virsnieku, matrožu un pārējā pasažieru kuģu, kas nav ro-ro tipa pasažieru kuģi, personāla apmācību un kvalifikācijas prasību obligāto minimumu. |
(4) |
Tāpēc attiecīgi jāgroza Direktīva 2001/25/EK. |
(5) |
Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Kuģošanas drošības komitejas atzinumu, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2099/2002 (2), |
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Direktīvas 2001/25/EK I pielikuma V nodaļa grozīta šādi:
1) |
Regulas V/2 3. punktam pievienots šāds teksts: “… vai iesniedz pierādījumu, ka ir ieguvuši nepieciešamo sagatavotības līmeni pēdējo piecu gadu laikā.” |
2) |
Nodaļas beigās pievienots sekojošs teksts: “Regula V/3 Kapteiņu, virsnieku, matrožu un pārējā pasažieru kuģu, kas nav ro-ro tipa pasažieru kuģi, personāla apmācību un kvalifikācijas prasību obligātais minimums
|
2. pants
1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 2005. gada 29. septembrim. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.
Kad dalībvalstis pieņem minētos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.
2. Dalībvalstis paziņo Komisijai noteikumu tekstu valsts tiesību aktos, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
3. pants
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
4. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Briselē, 2005. gada 8. martā
Komisijas vārdā —
priekšsēdētāja vietnieks
Jacques BARROT
(1) OV L 136, 18.5.2001., 17. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/103/EK (OV L 326, 13.12.2003., 28. lpp.).
(2) OV L 324, 29.11.2002., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 415/2004 (OV L 68, 6.3.2004., 10. lpp.).
II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta
Padome
9.3.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 62/16 |
PADOMES LĒMUMS
(2004. gada 5. jūlijs)
par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu Slovākijā
(2005/182/EK)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 104. panta 6. punktu,
ņemot vērā Komisijas ieteikumu,
ņemot vērā Slovākijas izteiktos apsvērumus,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Līguma 104. pantu dalībvalstīm ir jāizvairās no pārmērīga deficīta; tas attiecas arī uz dalībvalstīm ar izņēmuma statusu, kādas ir visas valstis, kas pievienojās ES 2004. gada 1. maijā. |
(2) |
Stabilitātes un izaugsmes pakts ir balstīts uz mērķi nodrošināt stabilas valdības finanses kā līdzekli, lai stiprinātu nosacījumus cenu stabilitātei un spēcīgai ilgtspējīgai izaugsmei, kas veicinātu nodarbinātību. |
(3) |
Saskaņā ar 104. pantu pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra paredz lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu, un Līgumam pievienotajā Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru ir paredzēti turpmāki noteikumi saistībā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu. Padomes Regula (EK) Nr. 3605/93 (1) paredz sīki izstrādātus noteikumus un definīcijas minētā protokola piemērošanai. |
(4) |
Līguma 104. panta 5. punkts nosaka, ka Komisija adresē atzinumu Padomei, ja Komisija uzskata, ka dalībvalstī pastāv vai var rasties pārmērīgs budžeta deficīts. Izskatot visus atbilstīgos faktorus, kas ņemti vērā ziņojumā saskaņā ar 104. panta 3. punktu, un, ņemot vērā Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu saskaņā ar 104. panta 4. punktu, Komisija 2004. gada 24. jūnija atzinumā secināja, ka Slovākijā pastāv pārmērīgs budžeta deficīts. |
(5) |
Līguma 104. panta 6. punkts paredz, ka Padomei, pirms tā uz vispārēja novērtējuma pamata pieņem lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu, ir jāizskata visi apsvērumi, ko var būt iesniegusi attiecīgā dalībvalsts. |
(6) |
Vispārējais novērtējums ļauj izdarīt šādus secinājumus: vispārējās valdības deficīts Slovākijā 2003. gadā sasniedza 3,6 % no IKP, t.i., pārsniedza Līgumā noteikto atsauces vērtību 3 % no IKP. Tas, ka vispārējās valdības deficīts pārsniedza atsauces vērtību, nebija sekas kādam neparastam apstāklim, ko Slovākijas iestādēm nav iespējams kontrolēt, tāpat kā to neradīja spēcīga ekonomiskā lejupslīde Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētajā nozīmē. Vispārējās valdības deficīts 2004. gadā varētu saglabāties virs 3 % no IKP. Konkrētāk, saskaņā ar Komisijas 2004. gada pavasara prognozi tiek paredzēts, ka 2004. gadā budžeta deficīts sasniegs 4,1 % no IKP, lai gan Slovākijas konverģences programma paredz deficītu 4,0 % no IKP. Parāda procentuālā vērtība, kas 2003. gadā bija 42,8 %, 2004. gadā varētu saglabāties zemāka par Līgumā noteikto atsauces vērtību – 60 % no IKP, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
No vispārējā izvērtējuma var secināt, ka Slovākijā pastāv pārmērīgs budžeta deficīts.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts Slovākijas Republikai.
Briselē, 2004. gada 5. jūlijā
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
J.-C. JUNCKER
(1) OV L 332, 31.12.1993., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 351/2002 (OV L 55, 26.2.2002., 23. lpp.).
9.3.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 62/18 |
PADOMES LĒMUMS
(2004. gada 5. jūlijs)
par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu Polijā
(2005/183/EK)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 104. panta 6. punktu,
ņemot vērā Komisijas ieteikumu,
ņemot vērā Polijas apsvērumus,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Līguma 104. pantu dalībvalstīm jāizvairās no pārmērīga valsts budžeta deficīta; tas attiecas arī uz dalībvalstīm ar izņēmuma statusu, kādas ir visas valstis, kas pievienojās ES 2004. gada 1. maijā. |
(2) |
Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķis ir laba valsts finanšu pārvaldība kā līdzeklis, lai stiprinātu priekšnosacījumus cenu stabilitātei un spēcīgai, ilgtspējīgai izaugsmei, kas sekmē nodarbinātību. |
(3) |
Līguma 104. pantā noteiktā pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra paredz pieņemt lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu. Līgumam pievienotajā Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru ir izklāstīti papildu noteikumi par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu. Padomes Regula (EK) Nr. 3605/93 (1993. gada 22. novembris) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (1), paredz sīki izstrādātus noteikumus un definīcijas minētā protokola noteikumu piemērošanai. |
(4) |
Līguma 104. panta 5. punkts prasa, lai Komisija sniedz Padomei atzinumu, ja Komisija uzskata, ka dalībvalstī pastāv vai var rasties pārmērīgs budžeta deficīts. Pārbaudījusi visus būtiskos faktorus, kas saskaņā ar 104. panta 3. punktu ņemti vērā tās ziņojumā, un, ņemot vērā saskaņā ar 104. panta 4. punktu sniegto Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu, Komisija savā 2004. gada 24. jūnija atzinumā konstatēja, ka Polijā pastāv pārmērīgs budžeta deficīts. |
(5) |
Līguma 104. panta 6. punkts paredz, ka Padomei pirms lēmuma pieņemšanas par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu, pamatojoties uz vispārēju novērtējumu, būtu jāizskata visi apsvērumi, ko var būt iesniegusi attiecīgā dalībvalsts. |
(6) |
Vispārējais novērtējums ļauj izdarīt secinājumu, ka vispārējā valsts budžeta deficīts Polijā 2003. gadā sasniedza 4,1 % no IKP, t.i., pārsniedza Līgumā noteikto atsauces vērtību 3 % no IKP. Tas, ka vispārējā valsts budžeta deficīts pārsniedza atsauces vērtību, nebija sekas kādam neparastam apstāklim, ko Polijas iestādēm nav iespējams kontrolēt, tāpat kā to neradīja spēcīgā ekonomiskā lejupslīde Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētajā nozīmē. Vispārējā valsts budžeta deficīts, visticamāk, paliks virs 3 % no IKP 2004. gadā. Konkrētāk, saskaņā ar Komisijas 2004. gada pavasara prognozi tiek paredzēts, ka 2004. gadā budžeta deficīts sasniegs 6,0 % no IKP, lai gan Polijas konverģences programma paredz deficītu 5,7 % no IKP. Parāda procentuālā vērtība, kas 2003. gadā bija 45,4 %, visticamāk saglabāsies zem Līgumā noteiktās atsauces vērtības, kas ir 60 % no IKP. Budžeta deficīta un parāda skaitļi būs jālabo uz augšu, ja atklātos pensiju fondus izslēgs no vispārējās pārvaldes sektora saskaņā ar Statistikas biroja lēmumu par finansēto pensiju shēmu klasifikāciju, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
No vispārējā novērtējuma izriet, ka Polijā pastāv pārmērīgs budžeta deficīts.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts Polijas Republikai.
Briselē, 2004. gada 5. jūlijā
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
J.-C. JUNCKER
(1) OV L 332, 31.12.1993., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 351/2002 (OV L 55, 26.2.2002., 23. lpp.).
9.3.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 62/19 |
PADOMES LĒMUMS
(2004. gada 5. jūlijs)
par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu Kiprā
(2005/184/EK)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 104. panta 6. punktu,
ņemot vērā Komisijas ieteikumu,
ņemot vērā Kipras apsvērumus,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Līguma 104. pantu dalībvalstīm jāizvairās no pārmērīga valsts budžeta deficīta; tas attiecas arī uz dalībvalstīm ar izņēmuma statusu, kādas ir visas valstis, kas pievienojās ES 2004. gada 1. maijā. |
(2) |
Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķis ir laba valsts finanšu pārvaldība kā līdzeklis, lai stiprinātu priekšnosacījumus cenu stabilitātei un spēcīgai, ilgtspējīgai izaugsmei, kas sekmē nodarbinātību. |
(3) |
Līguma 104. pantā noteiktā pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra paredz pieņemt lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu. Līgumam pievienotajā Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru ir izklāstīti papildu noteikumi par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu. Padomes Regula (EK) Nr. 3605/93 (1993. gada 22. novembris) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (1), paredz sīki izstrādātus noteikumus un definīcijas minētā protokola noteikumu piemērošanai. |
(4) |
Līguma 104. panta 5. punkts prasa, lai Komisija sniedz Padomei atzinumu, ja Komisija uzskata, ka dalībvalstī pastāv vai var rasties pārmērīgs budžeta deficīts. Pārbaudījusi visus būtiskos faktorus, kas saskaņā ar 104. panta 3. punktu ņemti vērā tās ziņojumā, un, ņemot vērā saskaņā ar 104. panta 4. punktu sniegto Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu, Komisija savā 2004. gada 24. jūnija atzinumā konstatēja, ka Kiprā pastāv pārmērīgs budžeta deficīts. |
(5) |
Līguma 104. panta 6. punkts paredz, ka Padomei pirms lēmuma pieņemšanas par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu, pamatojoties uz vispārēju novērtējumu, būtu jāizskata visi apsvērumi, ko var būt iesniegusi attiecīgā dalībvalsts. |
(6) |
Vispārējais novērtējums ļauj izdarīt secinājumu, ka vispārējā valsts budžeta deficīts Kiprā 2003. gadā sasniedza 6,3 % no IKP, t.i., pārsniedza Līgumā noteikto atsauces vērtību 3 % no IKP. Tas, ka vispārējā valsts budžeta deficīts pārsniedza atsauces vērtību, nebija sekas kādam neparastam apstāklim, ko Kipras iestādēm nav iespējams kontrolēt, tāpat kā to neradīja spēcīgā ekonomiskā lejupslīde Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētajā nozīmē. Vispārējā valsts budžeta deficīts, visticamāk, paliks virs 3 % no IKP 2004. gadā. Konkrētāk, saskaņā ar Komisijas 2004. gada pavasara prognozi tiek paredzēts, ka 2004. gadā budžeta deficīts sasniegs 4,6 % no IKP, lai gan Kipras konverģences programma paredz deficītu 5,2 % no IKP. Parāda procentuālā vērtība, kas 2003. gadā bija 72,2 %, 2004. gadā varētu turpināt novirzīties no Līguma atsauces vērtības, kas ir 60 % no IKP, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
No vispārējā novērtējuma izriet, ka Kiprā pastāv pārmērīgs budžeta deficīts.
2. pants
Šīs lēmums ir adresēts Kipras Republikai.
Briselē, 2004. gada 5. jūlijā
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
J.-C. JUNCKER
(1) OV L 332, 31.12.1993., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 351/2002 (OV L 55, 26.2.2002., 23. lpp.).
9.3.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 62/20 |
PADOMES LĒMUMS
(2004. gada 5. jūlijs)
par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu Čehijas Republikā
(2005/185/EK)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 104. panta 6. punktu,
ņemot vērā Komisijas ieteikumu,
ņemot vērā Čehijas Republikas apsvērumus,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Līguma 104. pantu dalībvalstīm jāizvairās no pārmērīga valsts budžeta deficīta; tas attiecas arī uz dalībvalstīm ar izņēmuma statusu, kādas ir visas valstis, kas pievienojās ES 2004. gada 1. maijā. |
(2) |
Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķis ir laba valsts finanšu pārvaldība kā līdzeklis, lai stiprinātu priekšnosacījumus cenu stabilitātei un spēcīgai, ilgtspējīgai izaugsmei, kas sekmē nodarbinātību. |
(3) |
Līguma 104. pantā noteiktā pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra paredz pieņemt lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu. Līgumam pievienotajā Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru ir izklāstīti papildu noteikumi par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu. Padomes Regula (EK) Nr. 3605/93 (1993. gada 22. novembris) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (1), paredz sīki izstrādātus noteikumus un definīcijas minētā protokola noteikumu piemērošanai. |
(4) |
Līguma 104. panta 5. punkts prasa, lai Komisija sniedz Padomei atzinumu, ja Komisija uzskata, ka dalībvalstī pastāv vai var rasties pārmērīgs budžeta deficīts. Pārbaudījusi visus būtiskos faktorus, kas saskaņā ar 104. panta 3. punktu ņemti vērā tās ziņojumā, un, ņemot vērā saskaņā ar 104. panta 4. punktu sniegto Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu, Komisija savā 2004. gada 24. jūnija atzinumā konstatēja, ka Čehijas Republikā pastāv pārmērīgs budžeta deficīts. |
(5) |
Līguma 104. panta 6. punkts paredz, ka Padomei pirms lēmuma pieņemšanas par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu, pamatojoties uz vispārēju novērtējumu, būtu jāizskata visi apsvērumi, ko var būt iesniegusi attiecīgā dalībvalsts. |
(6) |
Vispārējais novērtējums ļauj izdarīt secinājumu, ka vispārējā valsts budžeta deficīts Čehijas Republikā 2003. gadā sasniedza 12,9 % no IKP (5,9 % no IKP, neņemot vērā nozīmīgu vienreizēju operāciju, kas attiecas uz aprēķinātajām valsts garantijām), t.i., pārsniedza Līgumā noteikto atsauces vērtību 3 % no IKP. Tas, ka vispārējā valsts budžeta deficīts pārsniedza atsauces vērtību, nebija sekas kādam neparastam apstāklim, ko Čehijas iestādēm nav iespējams kontrolēt, tāpat kā to neradīja spēcīgā ekonomiskā lejupslīde Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētajā nozīmē. Vispārējā valsts budžeta deficīts, visticamāk, paliks virs 3 % no IKP 2004. gadā. Konkrētāk, saskaņā ar Komisijas 2004. gada pavasara prognozi tiek paredzēts, ka 2004. gadā budžeta deficīts sasniegs 5,9 % no IKP, lai gan Čehijas Republikas konverģences programma paredz deficītu 5,3 % no IKP. Parāda procentuālā vērtība, kas 2003. gadā bija 37,6 %, 2004. gadā varētu saglabāties zem Līgumā noteiktās atsauces vērtības, kas ir 60 % no IKP, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
No vispārējā novērtējuma izriet, ka Čehijas Republikā pastāv pārmērīgs budžeta deficīts.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts Čehijas Republikai.
Briselē, 2004. gada 5. jūlijā
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
J.-C. JUNCKER
(1) OV L 332, 31.12.1993., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 351/2002 (OV L 55, 26.2.2002., 23. lpp.).
9.3.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 62/21 |
PADOMES LĒMUMS
(2004. gada 5. jūlijs)
par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu Maltā
(2005/186/EK)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 104. panta 6. punktu,
ņemot vērā Komisijas ieteikumu,
ņemot vērā Maltas apsvērumus,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Līguma 104. pantu dalībvalstīm jāizvairās no pārmērīga valsts budžeta deficīta; tas attiecas arī uz dalībvalstīm ar izņēmuma statusu, kādas ir visas valstis, kas pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā. |
(2) |
Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķis ir laba valsts finanšu pārvaldība kā līdzeklis, lai stiprinātu priekšnosacījumus cenu stabilitātei un spēcīgai, ilgtspējīgai izaugsmei, kas sekmē nodarbinātību. |
(3) |
Līguma 104. pantā noteiktā pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra paredz pieņemt lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu. Līgumam pievienotajā Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru ir izklāstīti papildu noteikumi par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu. Padomes Regula (EK) Nr. 3605/93 (1993. gada 22. novembris) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (1), paredz sīki izstrādātus noteikumus un definīcijas minētā protokola noteikumu piemērošanai. |
(4) |
Līguma 104. panta 5. punkts prasa, lai Komisija sniedz Padomei atzinumu, ja Komisija uzskata, ka dalībvalstī pastāv vai var rasties pārmērīgs budžeta deficīts. Pārbaudījusi visus būtiskos faktorus, kas saskaņā ar 104. panta 3. punktu ņemti vērā tās ziņojumā, un, ņemot vērā saskaņā ar 104. panta 4. punktu sniegto Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu, Komisija savā 2004. gada 24. jūnija atzinumā konstatēja, ka Maltā pastāv pārmērīgs budžeta deficīts. |
(5) |
Līguma 104. panta 6. punkts paredz, ka Padomei pirms lēmuma pieņemšanas par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu, pamatojoties uz vispārēju novērtējumu, būtu jāizskata visi apsvērumi, ko var būt iesniegusi attiecīgā dalībvalsts. |
(6) |
Vispārējais novērtējums ļauj izdarīt secinājumu, ka vispārējā valsts budžeta deficīts Maltā 2003. gadā sasniedza 9,7 % no IKP (3,2 % no IKP – vienreizējas operācijas dēļ), t.i., pārsniedza Līgumā noteikto atsauces vērtību 3 % no IKP. Tas, ka vispārējā valsts budžeta deficīts pārsniedza atsauces vērtību, nebija sekas kādam neparastam apstāklim, ko Maltas iestādēm nav iespējams kontrolēt, tāpat kā to neradīja spēcīgā ekonomiskā lejupslīde Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētajā nozīmē. Vispārējā valsts budžeta deficīts paliks virs 3 % no IKP 2004. gadā. Konkrētāk, saskaņā ar Komisijas 2004. gada pavasara prognozi tiek paredzēts, ka 2004. gadā budžeta deficīts sasniegs 5,9 % no IKP, lai gan Maltas konverģences programma paredz deficītu 5,2 % no IKP. Parāda procentuālā vērtība, kas 2003. gadā bija 72,0 %, 2004. gadā varētu turpināt novirzīties no Līgumā noteiktās atsauces vērtības, kas ir 60 % no IKP, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
No vispārējā novērtējuma izriet, ka Maltā pastāv pārmērīgs budžeta deficīts.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts Maltas Republikai.
Briselē, 2004. gada 5. jūlijā
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
J.-C. JUNCKER
(1) OV L 332, 31.12.1993., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 351/2002 (OV L 55, 26.2.2002., 23. lpp.).
Komisija
9.3.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 62/22 |
KOMISIJAS IETEIKUMS (EK)
(2005. gada 2. marts)
par saskaņotu pārbaužu programmu dzīvnieku ēdināšanas jomā 2005. gadam, kas atbilst Padomes Direktīvai 95/53/EK
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2005/187/EK)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1995. gada 25. oktobra Direktīvu 95/53/EK, ar ko nosaka principus, kas reglamentē oficiālu pārbaužu organizēšanu dzīvnieku ēdināšanas jomā (1), un jo īpaši tās 22. panta 3. punktu,
tā kā:
(1) |
Dalībvalstis 2004. gadā noteica vairākas jomas, kurās 2005. gadā būtu lietderīgi veikt saskaņotu pārbaužu programmu. |
(2) |
Lai gan Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. maija Direktīva 2002/32/EK par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā (2) nosaka aflatoksīna B1 maksimālo daudzumu barībā, nav Kopienas noteikumu par citiem mikotoksīniem, piemēram, okratoksīnu A, zearalenonu, deoksinivalenolu un fumonizīniem. Izlases veida pārbaudēs iegūtā informācija par šiem mikotoksīniem varētu sniegt noderīgu informāciju situācijas izvērtēšanai, lai izstrādātu tiesību aktus. Turklāt tādas barības vielas kā graudaugi un eļļas augi novākšanas, uzglabāšanas un transportēšanas apstākļu dēļ ir īpaši pakļauti mikotoksīnu iedarbībai. Tā kā mikotoksīnu koncentrācija gadu no gada atšķiras, par visiem minētajiem mikotoksīniem jāvāc dati vairāku gadu garumā. |
(3) |
Antibiotikas, kas nav kokcidiostati un histomonostati, var pārdot un lietot kā barības piedevas līdz 2005. gada 31. decembrim. Iepriekšējās pārbaudes, kas veiktas, lai noteiktu antibiotiku un kokcidiostatu klātbūtni tādā barībā, kurā dažu minēto vielu klātbūtne nav atļauta, liecina par to, ka šādi pārkāpumi vēl aizvien ir sastopami. Atklāto pārkāpumu biežuma un jautājuma problemātiskuma dēļ pārbaudes ir jāturpina. |
(4) |
Svarīgi nodrošināt efektīvu ierobežojumu īstenošanu attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktu lietošanu barībā, kā noteikts attiecīgos Kopienas tiesību aktos. |
(5) |
Jānodrošina, lai vara un cinka mikroelementu līmenis kombinētajā cūku barībā nepārsniegtu maksimāli pieļaujamo līmeni, kas noteikts Komisijas 2003. gada 25. jūlija Regulā (EK) Nr. 1334/2003, ar kuru groza nosacījumus, ar kādiem atļauj izmantot vairākas barības piedevas, kas pieder mikroelementu grupai (3). |
(6) |
Šajos ieteikumos paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
AR ŠO IESAKA.
1. |
Dalībvalstīm 2005. gadā ieteicams īstenot saskaņotu pārbaužu programmu, kuras mērķis ir pārbaudīt:
|
2. |
Dalībvalstīm ieteicams iekļaut 1. punktā paredzētās saskaņotās pārbaužu programmas rezultātus kā atsevišķu nodaļu gada pārskatā par pārbaudes darbībām, kas saskaņā ar Direktīvas 95/53/EK 22. panta 2. punktu un saskaņotā ziņošanas parauga jaunāko redakciju jānosūta līdz 2006. gada 1. aprīlim. |
Briselē, 2005. gada 2. martā
Komisijas vārdā —
Komisijas loceklis
Markos KYPRIANOU
(1) OV L 265, 8.11.1995., 17. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/46/EK (OV L 234, 1.9.2001., 55. lpp.).
(2) OV L 140, 30.5.2002., 10. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2003/100/EK (OV L 285, 1.11.2003., 33. lpp.).
(3) OV L 187, 26.7.2003., 11. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2112/2003 (OV L 317, 2.12.2003., 22. lpp.).
I PIELIKUMS
Konkrētu mikotoksīnu (aflatoksīns B1, okratoksīns A, zearalenons, deoksinivalenols, fumonizīni) koncentrācija barībā
Atsevišķi visu pārbaudīto paraugu rezultāti; 1. punkta a) apakšpunktā minētais ziņojumu paraugs
Barība |
Paraugu ņemšana (izlases veida vai mērķa) |
Mikotoksīnu veids un koncentrācija (μg/kg attiecībā pret barību ar mitruma līmeni 12 %) |
|||||
Veids |
Izcelsmes valsts |
Aflatoksīns B1 |
Okratoksīns A |
Zearalenons |
Deoksinivalenols |
Fumonizīni (1) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kompetentā iestāde norāda arī:
— |
pasākumus, kas veikti, ja pārsniegts maksimāli pieļaujamais aflatoksīna B1 līmenis, |
— |
izmantotās analīžu metodes, |
— |
noteikšanas robežas. |
(1) Fumonizīnu koncentrācija aptver B1, B2 un B3 fumonizīnu kopējo daudzumu.
II PIELIKUMS
Tādu konkrētu medikamentu klātbūtne, kurus nav atļauts izmantot kā barības piedevas
Konkrētu antibiotiku, kokcidiostatu un citu medikamentu klātbūtne ir atļauta piedevu veidā noteiktu sugu un kategoriju dzīvnieku premiksos un kombinētajā barībā, ja to pieļauj prasības, kas noteiktas 10. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulā (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1).
Neatļautu medikamentu klātbūtne barībā uzskatāma par pārkāpumu.
Kontrolējamie medikamenti jāizraugās no šādām vielām:
1. |
Medikamenti, kurus atļauts izmantot kā barības piedevas tikai dažām dzīvnieku sugām un kategorijām:
|
2. |
Medikamenti, kurus vairs nav atļauts izmantot kā barības piedevas:
|
3. |
Medikamenti, kuri nekad nav bijuši atļauti kā barības piedevas:
|
(1) OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.
(2) Kompetentās iestādes veiktajā izmeklēšanā konstatētais iemesls neatļautas vielas klātbūtnei barībā.
III PIELIKUMS
Dzīvnieku izcelsmes barības vielu ražošanas un izmantošanas ierobežojumi
Neskarot Direktīvas 95/53/EK 3. līdz 13. un 15. pantu, 2005. gadā dalībvalstis īsteno saskaņotu pārbaužu programmu, lai noteiktu, vai ir ievēroti dzīvnieku izcelsmes barības vielu ražošanas un izmantošanas ierobežojumi.
Lai jo īpaši nodrošinātu, ka tiek efektīvi īstenots aizliegums izbarot pārstrādātu dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas noteiktiem dzīvniekiem, kas paredzēts IV pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulā (EK) Nr. 999/2001, ar kuru nosaka noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (1), dalībvalstīm jāīsteno noteikta, uz mērķa pārbaudēm pamatota kontroles programma. Saskaņā ar Direktīvas 95/53/EK 4. pantu kontroles programma ir jāpamato uz riskam atbilstošu stratēģiju, kas aptver visus ražošanas posmus un visas telpas, kurās barību ražo, apstrādā un izbaro. Dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība to kritēriju definēšanai, kas var būt saistīti ar risku. Riskam veltītajiem apsvērumiem ir jābūt proporcionāliem šim riskam. Pārbaužu biežumam un telpās ņemto un analizēto paraugu skaitam jāatbilst šīm telpām paredzēto apsvērumu skaitam.
Izstrādājot kontroles programmu, jāapsver šādi telpu veidi un kritēriji:
Telpas |
Kritēriji |
Apsvērumi |
Barības fabrika |
Divplūsmas barības fabrikas, kurās ražo tādu kombinēto barību atgremotājiem un dzīvniekiem, kas nav atgremotāji, kas ietver atrunās minētas pārstrādātas dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas Barības fabrikas, kurās iepriekš konstatēta neatbilstība vai attiecībā uz kurām pastāv aizdomas, ka tās varētu neatbilst prasībām Barības fabrikas ar lielu tādas ievestas barības daudzumu, kas ietver daudz tādu olbaltumvielu kā zivju milti, sojas pupiņas, kukurūzas lipeklis un olbaltumvielu koncentrāti Barības fabrikas ar lielu kombinētās barības ražošanas jaudu Savstarpējas inficēšanās draudi, kuru iemesls ir iekšējās darbības procedūras (bunkuru izmantošana, efektīvas līniju nošķiršanas kontrole, sastāvdaļu kontrole, iekšējā laboratorija, paraugu ņemšanas procedūras) |
|
Robežkontroles punkti un citi punkti, kurus šķērso, iebraucot Kopienā |
Liels/mazs barības importa apjoms Barība ar augstu olbaltumvielu saturu |
|
Saimniecības |
Saimniecību ražotnes, kurās izmanto atrunās minētās pārstrādātās dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas Saimniecības, kurās tur atgremotājus un citu sugu dzīvniekus (šķērspadeves risks) Saimniecības, kas iepērk barību vairumā |
|
Piegādātāji |
Noliktavas un pagaidu uzglabāšana barībai ar augstu proteīna saturu Liels neiesaiņotas barības tirgošanas īpatsvars Ārvalstīs ražotas kombinētās barības piegādātāji |
|
Pārvietojamas ražotnes |
Ražotnes, kurās izgatavo barību gan atgremotājiem, gan citiem dzīvniekiem, kas nav atgremotāji Ražotnes, kurās iepriekš konstatēta neatbilstība vai attiecībā uz kurām pastāv aizdomas, ka tās varētu neatbilst prasībām Ražotnes, kurās izmanto barību ar augstu olbaltumvielu saturu Ražotnes ar lielu barības ražošanas jaudu Liels skaits apkalpoto saimniecību, tostarp tādu saimniecību, kurās tur atgremotājus |
|
Transportēšanas veids |
Transporta līdzekļi, kurus izmanto pārstrādātu dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu un barības transportēšanai Transporta līdzekļi, kas iepriekš nav atbilduši prasībām vai attiecībā uz kuriem pastāv aizdomas, ka tie varētu neatbilst prasībām |
|
Kā alternatīvu šīm telpām un kritērijiem dalībvalstis līdz 2005. gada 31. martam var iesniegt Komisijai pašas savu riska novērtējumu.
Paraugi jāņem no tādām partijām vai tādos gadījumos, ja ir iespējama savstarpēja inficēšanās ar aizliegtām dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielām (pirmā partija pēc tādas barības partijas transportēšanas, kurā ietvertas aizliegtu dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas, tehniskas problēmas, mainot ražošanas līnijas, izmaiņas neiesaiņotu materiālu uzglabāšanas tvertnēs vai bunkuros).
2005. gadā dalībvalstīm jāveic cukurbiešu masas un ievesto barības sastāvdaļu analīze.
Minimālais pārbaužu skaits gadā vienā dalībvalstī ir 10 pārbaudes uz 100 000 tonnām saražotās kombinētās barības. Minimālais oficiāli ņemto paraugu skaits gadā vienā dalībvalstī ir 20 paraugi uz 100 000 tonnām saražotās kombinētās barības. Līdz alternatīvo metožu apstiprināšanai paraugu analizēšanā jāizmanto mikroskopiskā identifikācija un novērtēšana, kā to paredz Komisijas 2003. gada 23. decembra Direktīva 2003/126/EK par dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļu noteikšanas analīzes metodi oficiālai lopbarības pārbaudei (2). Jebkādu aizliegtu dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļu klātbūtni barībā uzskata par barības aizlieguma pārkāpumu.
Pārbaužu programmu rezultāti ir jādara zināmi Komisijai, izmantojot šādus formātus:
To pārbaužu kopsavilkums, kas saistītas ar barības ierobežojumiem dzīvnieku izcelsmes barībai (aizliegtu pārstrādātu dzīvnieku izcelsmes proteīnu izbarošana)
A. Dokumentētās pārbaudes
Posms |
To pārbaužu skaits, kurās pārbaudīta pārstrādātu dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu klātbūtne |
Dokumentu pārbaudē utt., nevis laboratoriskajās pārbaudēs konstatēto pārkāpumu skaits |
Barības materiālu imports |
|
|
Barības materiālu uzglabāšana |
|
|
Barības fabrikas |
|
|
Saimniecību ražotnes/pārvietojamās ražotnes |
|
|
Barības izplatīšanas starpnieki |
|
|
Transportēšanas veids |
|
|
Saimniecības, kurās netur atgremotājus |
|
|
Saimniecības, kurās tur atgremotājus |
|
|
Citi:……………………. |
|
|
B. Barības materiālu un kombinētās barības paraugi un pārbaudes, lai noteiktu pārstrādātu dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu klātbūtni
Telpas |
To oficiālo paraugu skaits, kas pārbaudīti, lai noteiktu pārstrādātu dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu klātbūtni |
Neatbilstošo paraugu skaits |
|||||||
No sauszemes dzīvniekiem iegūtu pārstrādātu dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu klātbūtne |
No zivīm iegūtu pārstrādātu dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu klātbūtne |
||||||||
Barības materiāli |
Kombinētā barība |
Barības materiāli |
Kombinētā barība |
Barības materiāli |
Kombinētā barība |
||||
atgremotājiem |
citiem dzīvniekiem |
atgremotājiem |
citiem dzīvniekiem |
atgremotājiem |
citiem dzīvniekiem |
||||
Ievešanas vietā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Barības fabrikas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pie starpniekiem/uzglabāšanas vietā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Transportēšanas līdzeklis |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Saimniecību ražotnes/pārvietojamās ražotnes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Saimniecībā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citur: … |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C. Kopsavilkums par atgremotājiem paredzētās barības paraugos atrastajām pārstrādātajām dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielām
|
Parauga ņemšanas mēnesis |
Piesārņojuma veids, pakāpe un izcelsme |
Noteiktās sankcijas (vai citi veiktie pasākumi) |
1 |
|
|
|
2 |
|
|
|
3 |
|
|
|
4 |
|
|
|
5 |
|
|
|
… |
|
|
|
|
|
|
|
(1) OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 214/2005 (OV L 37, 10.2.2005., 9. lpp.).
IV PIELIKUMS
Atsevišķi visu paraugu rezultāti (gan tie, kas atbilst prasībām, gan tie, kas neatbilst prasībām), kas ņemti, lai noteiktu vara un cinka līmeni cūkām paredzētajā kombinētajā barībā
Kombinētās barības veids (dzīvnieku kategorija) |
Mikroelementi (varš vai cinks) |
Noteiktais līmenis (mg/kg gatavās barības) |
Iemesls, kādēļ pārsniegts maksimālais pieļaujamais līmenis (1) |
Veiktie pasākumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(1) Konstatēts kompetentās iestādes veiktajā izmeklēšanā.
9.3.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 62/30 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2004. gada 19. jūlijs),
ar ko uzņēmumu koncentrāciju atzīst par saderīgu ar kopējo tirgu un EEZ līguma darbību
(Lieta Nr. COMP/M.3333 – SONY/BMG)
(izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 2815)
(Autentisks ir vienīgi teksts angļu valodā)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2005/188/EK)
Komisija 2004. gada 19. jūlijā pieņēma lēmumu uzņēmumu apvienošanās lietā saskaņā ar Padomes 1989. gada 21. decembra Regulu (EEK) Nr. 4064/89 par uzņēmumu koncentrācijas kontroli (1) un jo īpaši šīs regulas 8. panta 2. punktu. Visa lēmuma nekonfidenciālā versija lietas autentiskajā valodā un Komisijas darba valodās atrodama Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: http://europa.eu.int/comm/competition/index_en.html
(1) |
Saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 4064/89 (“Apvienošanās regula”) 2004. gada 9. janvārī Komisija saņēma paziņojumu par darījumu, ar kuru uzņēmumi Bertelsmann AG (“Bertelsmann”) un Sony Corporation of America, kas pieder Sony grupai (“Sony”) kopuzņēmumā apvieno savu mūzikas ierakstu darbību visā pasaulē (izņemot Sony darbību Japānā). Šis kopuzņēmums darbosies ar nosaukumu Sony BMG un izvērsīs aktīvu darbību mākslinieku atklāšanā un attīstībā (tā saucamajā A&R (2)) sekojošā tirgdarbībā un mūzikas ierakstu pārdošanā. Sony BMG nenodarbosies ar saistītajiem uzņēmējdarbības veidiem, tādiem kā mūzikas ierakstu izdevējdarbība, ražošana un izplatīšana. |
(2) |
Bertelsmann ir starptautisks plašsaziņas līdzekļu uzņēmums ar pasaules mērogā izvērstu darbību mūzikas ierakstīšanā un izdošanā, televīzijā, radio, grāmatu un žurnālu izdošanā, tipogrāfijas pakalpojumos, grāmatu un mūzikas klubos. Bertelsmann aktīvi darbojas mūzikas ierakstu jomā ar pilnībā tā īpašumā esošā meitas uzņēmuma Bertelsmann Music Group BMG starpniecību. BMG izmanto ierakstu marķējumus Arista Records, Jive Records, Zomba un RCA. |
(3) |
Sony pasaules mērogā aktīvi darbojas mūzikas ierakstīšanas un izdošanas, rūpnieciskajā un patēriņa elektronikas ražošanas un izklaides jomā. Mūzikas ierakstu jomā tas darbojas arī ar Sony Music Entertainment starpniecību. Sony izmanto marķējumus Columbia Records Group, Epic Records Group un Sony Classical. |
(4) |
Padomdevēju komiteja uzņēmumu koncentrācijas jautājumos 2004. gada 9. jūlijā tās 127. sanāksmē sniedza labvēlīgu atzinumu par Komisijas iesniegto lēmuma projektu par atbrīvojuma piešķiršanu. |
(5) |
Uzklausīšanas amatpersona 2004. gada 5. jūlija ziņojumā pauda viedokli, ka pušu tiesības būt uzklausītām ir ievērotas. |
I. ATTIECĪGIE TIRGI
Mūzikas ieraksti
(6) |
Komisija konstatēja, ka mūzikas ierakstu attiecīgo produktu tirgu (ieskaitot “A&R” un mūzikas ierakstu reklāmu, pārdošanu un tirgdarbību) var iedalīt sīkāk atsevišķu produktu tirgos, balstoties uz mūzikas žanru (piemēram, starptautiskā popmūzika, vietējā popmūzika, klasiskā mūzika), vai saliktos darbos. Tomēr šajā lietā var atstāt neatbildētu jautājumu, vai minētie mūzikas žanri vai kategorijas veido atsevišķus tirgus, jo, pamatojoties uz jebkuru tirgus definīciju, uzņēmumu koncentrācja neradīs vai nenostiprinās to dominējošo stāvokli. |
(7) |
Tirgus izpētes gaitā apstiprinājās, ka daudzi faktori (piemēram, A&R, cenu veidošana, pārdošana un tirgdarbība, kas galvenokārt notiek valsts mērogā, spēcīgais vietējā repertuāra pieprasījums un neatkarīgo starptautisko mūzikas ierakstu uzņēmumu ierobežotā klātbūtne) attiecīgajos mūzikas ierakstu ģeogrāfiskajos tirgos uzskatāmi par iekšējiem faktoriem. |
Mūzika tiešsaistē
(8) |
Balstoties uz tirgus izpētes rezultātiem, Komisija uzskata, ka mūzika tiešsaistē neveido mūzikas fizisko ierakstu tirgus daļu, īpaši šī produkta un tā izplatīšanas atšķirību dēļ. Tā identificēja divus atšķirīgus produktu tirgus mūzikai tiešsaistē: i) licenču vairumtirdzniecības tirgus mūzikai tiešsaistē un ii) mazumtirdzniecības tirgus mūzikas izplatīšanai tiešsaistē. |
(9) |
Šajā lietā Komisija uzskata, ka gan licenču vairumtirdzniecības tirgus mūzikai tiešsaistē, gan mazumtirdzniecības tirgus mūzikas izplatīšanai tiešsaistē pēc savas darbības apjoma ir iekšzemes. Nākotnē tas varētu mainīties atkarībā no turpmākām pārrobežu attīstības tendencēm mūzikas tiešsaistē licencēšanā un mūzikas izplatīšanā. |
Mūzikas izdošana
(10) |
Balstoties gan uz pieprasījuma, gan piedāvājuma puses apsvērumiem, Komisija konstatēja pazīmes tam, ka mūzikas izdošanā pastāv atsevišķi produktu tirgi atkarībā no dažādu tiesību kategoriju izmantošanas (t.i., mehāniskā atskaņošana, izpildījums, sinhronizācijas, drukas un citas tiesības). Tomēr attiecīgā produkta tirgus precīzais apjoms var palikt nenoteikts, jo, pamatojoties uz jebkuru tirgus definīciju, ietekmes uz konkurenci novērtējums ir tāds pats. |
(11) |
Tirgus izpēte ir devusi apstiprinājumu tam, ka, neraugoties uz dažiem pārrobežu elementiem, tirgus ģeogrāfiskā ziņā pēc būtības ir iekšzemes, ņemot vērā to, ka maksājumi par mehāniskās atskaņošanas vai izpildījuma tiesību licencēm parasti tiek iekasēti katrā valstī. Šajā lietā attiecīgā ģeogrāfiskā tirgus precīzais apjoms var palikt nenoteikts, jo, pamatojoties uz jebkuru tirgus definīciju, ietekmes uz konkurenci novērtējums ir tāds pats. |
II. VĒRTĒJUMS
A. Iespējamā kolektīvā dominējošā stāvokļa nostiprināšana mūzikas ierakstu tirgos
Ievads
(12) |
Izmeklēšanas gaitā Komisija nav guvusi pietiekamus pierādījumus secinājumam par piecu lielāko uzņēmumu (Sony, BMG, Universal, EMI un Warner) kolektīvā dominējošā stāvokļa esamību mūzikas ierakstu tirgos. |
(13) |
Pamatojoties uz Eiropas tiesu precedentiem, īpaši uz spriedumu Airtours lietā, kolektīvā dominējošā stāvokļa nepieciešamie priekšnosacījumi tirgus dalībnieku vidū ir: i) vienota koordinēšanas noteikumu izpratne; ii) iespēja novērot, vai šie noteikumi tiek ievēroti; iii) sankciju mehānisma esamība gadījumiem, ja netiek ievēroti noteikumi; un iv) trešās puses (esošie un potenciālie konkurenti, klienti) nespēj nopietni apdraudēt no koordinācijas sagaidāmās priekšrocības. |
(14) |
Novērtējot, vai pieciem lielākajiem mūzikas ierakstu uzņēmumiem ir kolektīvs dominējošs stāvoklis mūzikas ierakstu tirgū, Komisija analizēja, vai pēdējo triju līdz četru gadu laikā EEZ dalībvalstīs varētu būt bijusi lielāko uzņēmumu saskaņota cenu politika. |
(15) |
Šajā nolūkā Komisija izpētīja piecu lielāko uzņēmumu vairumtirdzniecības cenu veidošanu vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem laika posmā no 1998. gada līdz 2003. gadam katrā dalībvalstī. Analizējot Komisija īpaši pievērsa uzmanību tam, kā šajā laika posmā mainījās vidējās neto vairumtirdzniecības cenas, izplatītajiem publicētās cenas (PPD), bruto un neto cenas savstarpējās attiecības, kā arī rēķina atlaides un retrospektīvās atlaides. |
(16) |
Lai novērtētu lielāko uzņēmumu iespējamo vairumtirdzniecības cenu koordināciju, Komisija analizēja katra lielā uzņēmuma 100 vispopulārāko singlu albumu vidējo neto cenu izmaiņu (ievērojot inflācijas koeficientu) paralēlismu piecās lielākajās dalībvalstīs (to uzskata par reprezentatīvu piemēru, jo 100 vispopulārāko singlu albumi veido apmēram 70-80 % no lielāko uzņēmumu attiecīgi pārdotajiem mūzikas ierakstiem). Otrkārt, Komisija pārbaudīja, vai cenu koordinācija varētu tikt sasniegta, kā galveno instrumentu izmantojot cenrāžu cenas (PPD). Treškārt, Komisija analizēja, vai dažādās lielāko uzņēmumu atlaides bija izlīdzinātas un pietiekami pārskatāmas, lai faktiski varētu novērot konkurējošas darbības. |
Francija, Vācija, Itālija, Spānija, Apvienotā Karaliste
(17) |
Pamatojoties uz vidējām neto cenām, Komisija konstatēja nelielu paralēlismu un salīdzinoši līdzīgas lielāko uzņēmumu cenu izmaiņas piecos lielākajos tirgos - Francijā, Vācijā, Itālijā, Spānijā un Apvienotajā Karalistē. Tomēr šie novērojumi kā tādi nav pietiekami, lai secinātu, ka pagātnē ir notikusi cenu veidošanas koordinācija. |
(18) |
Tādēļ Komisija izmeklēja arī, vai papildu elementi, piemēram, cenrāžu cenas un atlaides bija izlīdzinātas un pietiekami pārskatāmas, lai nodrošinātu pietiekamus koordinācijas pierādījumus. |
(19) |
Komisija konstatēja dažas norādes par to, ka PPD varētu būt izmantoti kā galvenie instrumenti lielāko uzņēmumu cenrāžu cenu izlīdzināšanai visās piecās dalībvalstīs. Attiecībā uz atlaidēm izmeklēšana parādīja, ka atlaižu līmenis lielākajiem uzņēmumiem bija nedaudz atšķirīgs un ka noteikti atlaižu veidi nebija pietiekami pārskatāmi, lai uzskatītu, ka pastāvējusi slepena noruna. |
(20) |
Turklāt Komisija analizēja, vai mūzikas ierakstu tirgiem ir raksturīgas kolektīvo dominējošo stāvokli atvieglojošas iezīmes, īpaši apsverot produkta viendabīgumu, pārskatāmību un sankciju mehānismus. |
(21) |
Attiecībā uz produkta viendabīgumu Komisija konstatēja, ka albumu saturs ir atšķirīgs, taču arī ka cenu veidošana un tirgdarbība zināmā mērā ir standartizēti. Tomēr satura neviendabīgums zināmā mērā ietekmē cenu veidošanu un samazina tirgus pārskatāmību, kas apgrūtina slepenas norunas klusējot, jo šim nolūkam nepieciešama novērošana katra albuma līmenī. |
(22) |
Attiecībā uz pārskatāmību Komisija konstatēja, ka nedēļas populārāko dziesmu/albumu tabulu publicēšana, pastāvīgo klientu bāzes stabilitāte un lielāko uzņēmumu mazumtirdzniecības tirgus novērošana ar nedēļas atskaišu palīdzību palielina tirgus pārskatāmību un atvieglo koordinēšanas politikas novērošanu. Tomēr izmeklēšana sniedza norādes arī par to, ka kampaņveida atlaižu novērošanai nepieciešama novērošana albuma līmenī, kas samazina pārskatāmību tirgū un apgrūtina slepenas norunas klusējot. Tomēr Komisija nav konstatējusi pietiekamus pierādījumus tam, ka lielākie uzņēmumi ir pārvarējušas šo pārskatāmības trūkumu pagātnē. |
(23) |
Kas attiecas uz sankcijām, Komisija pētīja, vai lielākie uzņēmumi varētu sodīt kādu citu no lielākajiem uzņēmumiem par “krāpšanos”, īpaši ar (pagaidu) atgriešanos pie konkurējošām darbībām vai ar pārkāpēja izslēgšanu no piedalīšanās kopuzņēmumos un norunās. Tomēr Komisija nav atradusi pietiekamus pierādījumus tam, ka pagātnē šādi sankciju mehānismi ir tikuši piemēroti vai izmantoti kā draudi. |
Nīderlande, Zviedrija, Īrija, Austrija, Beļģija, Dānija, Somija, Norvēģija, Portugāle, Grieķija
(24) |
Mazākajās dalībvalstīs Komisija tāpat konstatēja ievērojamu paralēlisma pakāpi starp lielāko uzņēmumu PPD, kurus lielie uzņēmumi varēja izmantot kā galveno instrumentu cenu izlīdzināšanai. Tomēr izmeklēšanā arī mazākajās dalībvalstīs attiecībā uz dažām atlaidēm atklājās zināmas atšķirības atlaižu līmenī un pārskatāmības trūkums. |
(25) |
Komisijas apsvērumi par produkta viendabīgumu, tirgus pārskatāmību un sankciju iespējām, kā iepriekš norādīts attiecībā uz lielākajām dalībvalstīm, ir spēkā arī attiecībā uz mazākajām dalībvalstīm. |
Secinājums
(26) |
Komisija uzskata, ka nav atrasti pietiekami pierādījumi piecu lielāko mūzikas ierakstu uzņēmumu kolektīvā dominējošā stāvokļa pastāvēšanai mūzikas ierakstu tirgos kādā no EEZ dalībvalstīm. |
B. Iespējamā kolektīvā dominējošā stāvokļa radīšana mūzikas ierakstu tirgos
(27) |
Komisija ir apsvērusi arī, vai uzņēmumu apvienošanās neradīs lielāko mūzikas ierakstu uzņēmumu kolektīvu dominējošu stāvokli kādā no EEZ dalībvalstīm. Tomēr, ņemot vērā minēto, īpaši attiecībā uz tirgus pārskatāmību, produkta satura viendabīgumu un sankcijām, Komisija uzskata, ka uzņēmumu apvienošanās rezultātā notiekošā lielāko uzņēmumu skaita samazināšanās no pieciem uz četriem nebūs pietiekama, lai izraisītu lielāko uzņēmumu kolektīvu dominējošu stāvokli mūzikas ierakstu tirgos. |
C. Iespējamā viena uzņēmuma dominējošā stāvokļa radīšana mūzikas ierakstu tirgos
(28) |
Trešās puses izteikušas bažas par to, ka kopuzņēmums varētu iegūt viena uzņēmuma dominējošo stāvokli mūzikas ierakstu tirgos sakarā ar kopuzņēmuma vertikālajām attiecībām ar Bertelsmann plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem. Pastāv viedoklis, ka Bertelsmann varētu izmantot savu stāvokli televīzijas kanālos un radio stacijās, lai ierobežotu konkurentus par labu Sony BMG, piešķirot izdevīgāku maksu vai attieksmi vai ierobežojot konkurentu iespējas reklamēt savus māksliniekus šajos kanālos. |
(29) |
Komisija secina, ka neliekas iespējams, ka paredzētais kopuzņēmums iegūtu viena uzņēmuma dominējošo stāvokli mūzikas ierakstu tirgos Vācijā, Nīderlandē, Beļģijā, Luksemburgā un Francijā, kur uzņēmuma Bertelsmann aktīvi darbojas RTL televīzijas kanālos un radio stacijās. No vertikālās integrācijas Bertelsmann plašsaziņas līdzekļu grupā atvasinātās priekšrocības (piemēram, izmantojot Pop Idol formātu, kas, saskaņā ar nozares ekspertu viedokli, jau ir sasniedzis savu virsotni) ir jau iekļautas BMG tirgus daļās 2003. gadam. Balstoties uz šīm tirgus daļām, plānotais kopuzņēmums nesasniedz viena uzņēmuma dominējošā stāvokļa slieksni. Turklāt Komisija nav radusi apstiprinājumu tam, ka Bertelsmann konkurentu pieejas ierobežošana televīzijas kanāliem un radio stacijām varētu būt rentabla stratēģija. |
D. Iespējamā kolektīvā dominējošā stāvokļa rašanās licenču vairumtirdzniecības tirgos mūzikai tiešsaistē
(30) |
Komisija atzīmē, ka tirgus likumīgai mūzikai atskaņošanai tiešsaistē pašlaik atrodas sākuma stadijā, jo lielākā daļa tīmekļa vietņu mūzikas atskaņošanai tiešsaistē EEZ ir sākušas darboties tikai nesen. Tādēļ ir grūti izdarīt galīgu secinājumu par lielāko mūzikas ierakstu uzņēmumu stāvokli tirgū, īpaši attiecībā uz valstu iekšzemes tirgiem. Bez tam informācija par faktiski lejupielādētām vai tiešsaistē klausītajām dziesmām nesniedz skaidru priekšstatu par dažādo tirgus dalībnieku stāvokli tirgū, un nekāda informācija par nozari nav publiski pieejama. Tomēr, pamatojoties uz Komisijas saņemto informāciju, var secināt, ka lielāko ierakstu uzņēmumu stāvoklis licenču vairumtirdzniecības tirgū mūzikai tiešsaistē šķiet lielā mērā līdzīgs to stāvoklim mūzikas ierakstu tirgos. |
(31) |
Ņemot vērā, ka šie tirgi ir tapšanas stadijā, kā arī cenu noteikšanas un nosacījumu atšķirības spēkā esošajos līgumos, Komisija ir izdarījusi secinājumu, ka nav atrasti pietiekami pierādījumi lielāko uzņēmumu kolektīvam dominējošam stāvoklim valstu iekšzemes tirgos licencēm mūzikai tiešsaistē vai tam, ka uzņēmumu koncentrācija varētu radīt to kolektīvo dominējošo stāvokli šajos tirgos. |
E. Iespējamā viena uzņēmuma dominējošā stāvokļa rašanās tirgos mūzikas ierakstu izplatīšanai tiešsaistē
(32) |
Trešās puses ir izteikušas bažas par to, ka darījuma rezultātā Sony varētu iegūt viena uzņēmuma dominējošo stāvokli mūzikas ierakstu izplatīšanai tiešsaistē valstu tirgos ar savu Sony Connect mūzikas lejuplādēšanas pakalpojumu starpniecību. Pastāv viedokļi, ka Sony varētu izmantot kontroli kopuzņēmumā, lai ierobežotu tā konkurentus pakārtotajā tirgū mūzikas izplatīšanai tiešsaistē, jo īpaši liedzot konkurējošām tīmekļa vietnēm pieeju kopuzņēmuma bibliotēkai vai iesaistoties diskriminējošā rīcībā pret saviem konkurentiem, piemēram, ar lietošanas noteikumu palīdzību, jaunu dziesmu izlaides laiku un ieraksta formātu. |
(33) |
Komisija uzskata, ka pēc darbības uzsākšanas ASV 2004. gada maijā uzņēmums Sony Connect Eiropā pašlaik atrodas tikai darbības uzsākšanas sākumstadijā. Tādēļ šobrīd tai nepieder nekāda tirgus daļa. Tāpat citi tirgus dalībnieki šajā tirgū ir jau ieguvuši noteiktu tirgus daļu (piemēram, OD2), un vēl citi tirgus dalībnieki ir nesen uzsākuši darbību šajā tirgū vai paziņojuši, ka drīzumā to darīs. Turklāt, ierobežojot konkurentus, plānotais kopuzņēmums Sony BMG nesaņemtu licenču ienākumus par ierakstiem, ko pārdos konkurenti, un jāapšauba, vai šāda stratēģija būtu rentabla. |
F. Iespējamās ārējās sekas mūzikas izdošanā
(34) |
Trešās puses ir izteikušas bažas, ka kopuzņēmuma izveidošanas rezultātā varētu notikt pušu konkurējošās darbības koordinēšana ar mūzikas izdošanu cieši saistītajos tirgos. |
(35) |
Komisija uzskata, ka jebkura koordinācija varētu būt iespējama diezgan ierobežotā mērā, jo izdošanas tiesību pārvaldību galvenokārt veic autortiesību aģentūras (vismaz attiecībā uz svarīgākajām – mehāniskās atskaņošanas un izpildījuma tiesībām). Pamatojoties uz piemērojamajiem tiesību aktiem, autortiesību aģentūras licences izsniedz nediskriminējoši un ar izdevējiem, autoriem un komponistiem vienojas par autoratlīdzību. Komisija arī uzskata, ka, pretēji dažu trešo pušu bažām, uzņēmumu koncentrācijas rezultātā lielie uzņēmumi neapietu autortiesību aģentūras, jo par šādu stratēģiju nav pietiekami konkrētu pierādījumu. |
III. NOBEIGUMS
(36) |
Lēmumā ir izdarīts secinājums, ka paredzētā uzņēmumu koncentrācija nerada vai nestiprina viena uzņēmuma vai uzņēmumu kolektīvo dominējošo stāvokli mūzikas ierakstu, licenču mūzikai tiešsaistē vai mūzikas izplatīšanas tiešsaistē valstu iekšzemes tirgos, kā rezultātā kopējā tirgū vai ievērojamā tā daļā varētu tikt būtiski kavēta efektīva konkurence. Lēmumā arī izdarīts secinājums, ka darījuma mērķis vai rezultāts nav vienošanās starp kopuzņēmuma mātes uzņēmumiem Sony un Bertelsmann par konkurējošu darbību mūzikas izdošanas tirgos. Līdz ar to lēmumā ir atzīts, ka uzņēmumu koncentrācija ir saderīga ar kopējo tirgu un EEZ līgumu saskaņā ar Apvienošanās regulas 2. panta 2. un 4. punktu un 8. panta 2. punktu un EEZ līguma 57. pantu. |
(1) OV L 395, 30.12.1989., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1310/97 (OV L 180, 09.07.1997., 1. lpp.)
(2) A&R = Mākslinieks un repertuārs (Artist and Repertoire); mūzikas nozarē šis ir līdzvērtīgs apzīmējumam “pētniecība un attīstība”.
9.3.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 62/34 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2005. gada 7. marts),
ar ko groza 2003. gada Pievienošanās akta XIV pielikuma papildinājumu attiecībā uz dažiem Slovākijas gaļas nozares uzņēmumiem
(izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 512)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2005/189/EK)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas Pievienošanās aktu (1), un jo īpaši tā XIV pielikuma 5. nodaļas B iedaļas d) punktu,
tā kā:
(1) |
Minētā 2003. gada Pievienošanās akta XIV pielikuma 5. nodaļas B iedaļas a) punktā noteikts, ka strukturālās prasības, kas paredzētas I pielikumā Padomes 1964. gada 26. jūnija Direktīvai 64/433/EEK par veselības nosacījumiem svaigas gaļas ražošanai un tirdzniecībai (2) un A un B pielikumā Padomes 1976. gada 21. decembra Direktīvā 77/99/EEK par veselības problēmām, kas ietekmē gaļas produktu un dažu citu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu un tirdzniecību (3), saskaņā ar dažiem nosacījumiem līdz 2006. gada 31. decembrim nav jāpiemēro Slovākijas uzņēmumiem, kuri uzskaitīti Pievienošanās akta XIV pielikuma papildinājumā (4). |
(2) |
Grozījumi 2003. gada Pievienošanās akta XIV pielikuma papildinājumā izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2004/463/EK (5). |
(3) |
Saskaņā ar Slovākijas kompetentās iestādes oficiālu paziņojumu trīs gaļas uzņēmumi ir pabeiguši pārkārtošanās procesu un pilnībā atbilst Kopienas tiesību aktiem. Turklāt divi minētajā sarakstā iekļautie gaļas uzņēmumi ir pārtraukuši darbību. Tādēļ minētie uzņēmumi jāsvītro no to uzņēmumu saraksta, kuriem noteikts pārejas posms. |
(4) |
Trīs gaļas uzņēmumi, kas iekļauti to uzņēmumu sarakstā, kuriem noteikts pārejas posms, ir daudz paveikuši, lai panāktu atbilstību Kopienas tiesību aktos noteiktajām strukturālajām prasībām. Tomēr šie uzņēmumi ārkārtēju tehnisku ierobežojumu dēļ nespēs pabeigt pārkārtošanās procesu noteiktajā termiņā. Tādēļ ir pamatoti pagarināt tiem minēto termiņu, lai pabeigtu pārkārtošanās procesu. |
(5) |
Tādēļ attiecīgi jāgroza 2003. gada Pievienošanās akta XIV pielikuma papildinājums. Skaidrības labad tas ir jāaizstāj. |
(6) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
2003. gada Pievienošanās akta XIV pielikuma papildinājumu aizstāj ar šī lēmuma pielikuma tekstu.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2005. gada 7. martā
Komisijas vārdā —
Komisijas loceklis
Markos KYPRIANOU
(1) OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.
(2) 121, 29.7.1964., 2012/64. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/41/EK (OV L 157, 30.4.2004., 33. lpp.; labotais variants OV L 195, 2.6.2004., 12. lpp.).
(3) OV L 26, 31.1.1977., 85. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/41/EK.
(4) OV C 227 E, 23.9.2003., 1654. lpp.
(5) OV L 156, 30.4.2004., 138. lpp.; labotais variants OV L 202, 7.6.2004., 95. lpp.
PIELIKUMS
“PAPILDINĀJUMS,
kas minēts XIV pielikuma (1) 5. nodaļas B iedaļā
Uzņēmumu saraksts, ieskaitot nepilnības un termiņu šo nepilnību novēršanai
Veterinārā apstiprinājuma numurs |
Uzņēmuma nosaukums |
Nepilnības |
Pilnīgas atbilstības datums |
|||||||||||||||||
GA 6-2 |
|
|
31.12.2006 |
|||||||||||||||||
PB 5-6-1 |
|
Padomes Direktīva 91/493/EEK:
|
30.11.2006 |
Veterinārā apstiprinājuma numurs |
Uzņēmuma nosaukums un adrese |
Gaļas nozare |
Atbilstības datums |
|||||
Uzņēmuma darbības veids |
||||||||
Svaiga gaļa, kaušana, izciršana |
Gaļas produkti |
Saldētava |
||||||
PE 6-10 |
|
X |
X |
|
30.4.2005 |
|||
MI 6-1 |
|
|
X |
|
30.4.2005 |
|||
MA 6-30 |
|
X |
X |
|
30.4.2005 |
|||
CA 6-31 |
|
|
X |
|
15.2.2005” |
(1) XIV pielikuma tekstu skatīt OV L 236, 23.9.2003., 915. lpp.
Tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu
9.3.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 62/37 |
PADOMES VIENOTĀ RĪCĪBA 2005/190/KĀDP
(2005. gada 7. marts)
par Eiropas Savienības Integrēto tiesiskuma misiju Irākā, EUJUST LEX
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 14. pantu, 25. panta trešo daļu, 26. pantu un 28. panta 3. punktu,
tā kā:
(1) |
Eiropas Savienība vēlas, lai Irāka būtu droša, stabila, vienota, pārtikusi un demokrātiska valsts, kas dotu pozitīvu ieguldījumu reģiona stabilitātē. ES atbalsta Irākas tautu un Irākas pagaidu valdību centienos panākt Irākas ekonomisku, sociālu un politisku atjaunošanu, īstenojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 2004. gada 8. jūnija Rezolūciju 1546. |
(2) |
Eiropadome 2004. gada 5. novembrī pauda gandarījumu par Apvienoto faktu vākšanas misiju attiecībā uz iespējamu integrēto policijas, tiesiskuma un civilās administrācijas misiju Irākā un izskatīja tās ziņojumu. Eiropadome atzina, cik svarīgi ir stiprināt krimināltiesību sistēmu, kas ievērotu tiesiskumu, cilvēktiesības un pamatbrīvības. Tā atzina Irākas iestāžu vēlmi, lai ES aktīvāk iesaistītos Irākā, un apliecināja, ka krimināltiesību jomas stiprināšana atbilst Irākas vajadzībām un prioritātēm. |
(3) |
Eiropadome vienojās, ka integrētā ES misija varētu sniegt lietderīgu ieguldījumu stabilas, drošas un demokrātiskas Irākas izveidošanā un atjaunošanā; šī misija cita starpā veicinātu ciešāku sadarbību starp dažādiem krimināltiesību sistēmā iesaistītiem subjektiem un stiprinātu policijas, tiesu sistēmas un brīvības atņemšanas iestāžu augstāko un cerīgāko ierēdņu vadības spējas, kā arī uzlabotu ar kriminālizmeklēšanu saistītas prasmes un kriminālizmeklēšanas procedūras, pilnībā ievērojot tiesiskumu un cilvēktiesības. |
(4) |
Saskaņā ar Eiropadomes vienošanos Padome ar Vienoto rīcību 2004/909/KĀDP (1) pieņēma lēmumu nosūtīt ekspertu grupu, kas turpinātu dialogu ar Irākas iestādēm, sāktu plānot iespējamu integrēto misiju policijas, tiesiskuma un civilās administrācijas jomā, kas sāktu darboties pēc vēlēšanām, un jo īpaši novērtētu šādas misijas steidzamākās drošības vajadzības. |
(5) |
Padome 2005. gada 21. februārī ir pieņēmusi lēmumu sākt integrētu tiesiskuma misiju Irākā, kam būtu jāsāk darboties cik drīz vien iespējams, ja ir saņemts oficiāls Irākas iestāžu ielūgums. |
(6) |
misijas panākumi būs atkarīgi no efektīvas stratēģiskas un tehniskas partnerības ar irākiešiem visā operācijas laikā, saskaņā ar Eiropas drošības un aizsardzības politiku un ievērojot komplementaritāti attiecība uz Apvienoto Nāciju Organizācijas veiktajām darbībām. |
(7) |
ES izmantos dialogu ar Irāku un tās kaimiņiem, lai veicinātu ilgstošu reģiona iesaisti un atbalstu drošības uzlabošanā un tajā politiskajā un atjaunošanas procesā Irākā, kas balstīts uz visu pušu iesaisti, demokrātijas principiem, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu, kā arī lai veicinātu atbalstu drošībai un sadarbībai reģionā. |
(8) |
EUJUST LEX īstenos pilnvaras situācijā, kas apdraud likumību, kārtību, personu aizsardzību un drošību un Irākas stabilitāti un kas varētu kaitēt kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķiem, kuri izklāstīti Līguma 11. pantā. |
(9) |
Ievērojot Nicā 2000. gada 7. līdz 9. decembrī sanākušās Eiropadomes sniegtās pamatnostādnes, šai vienotajai rīcībai atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienību 18. un 26. pantam būtu jānosaka Ģenerālsekretāra/Augstā pārstāvja, še turpmāk – “ĢS/AP”, loma. |
(10) |
Līguma 14. panta 1. punkts paredz, ka visam vienotās rīcības īstenošanas termiņam jāparedz bāzes finansējums. Paredzamās summas, kas jāfinansē no Kopienas budžeta, liecina par likumdevējas iestādes labo gribu un ir atkarīgas no tā, vai attiecīgajā budžeta gadā ir pieejamas saistību apropriācijas. EUJUST LEX arī saņems ieguldījumus natūrā no dalībvalstīm, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO VIENOTO RĪCĪBU.
1. pants
Misija
1. Ar šo Eiropas Savienība nodibina Eiropas Savienības Integrēto tiesiskuma misiju Irākā EUJUST LEX, kas ietver plānošanas fāzi, kura sākas vēlākais 2005. gada 9. martā, un operatīvo fāzi, kura sākas vēlākais 2005. gada 1. jūlijā.
2. EUJUST LEX darbojas saskaņā ar mērķiem un citiem noteikumiem, kas iekļauti 2. pantā izklāstītajā pamatuzdevumā.
2. pants
Pamatuzdevums
1. EUJUST LEX risina Irākas krimināltiesību sistēmas steidzamākās vajadzības, piedāvājot mācības augsta un vidēja līmeņa ierēdņiem, kas ir iesaistīti augstākās vadības darbā un kriminālizmeklēšanā. Šo mācību mērķis ir uzlabot dažādo Irākas krimināltiesību sistēmā iesaistīto komponentu kapacitāti, koordināciju un sadarbību.
2. EUJUST LEX veicina ciešāku sadarbību starp dažādiem Irākas krimināltiesību sistēmā iesaistītajiem subjektiem un stiprina augstāko un cerīgāko galvenokārt policijas, tiesu sistēmas un brīvības atņemšanas iestāžu ierēdņu vadības spējas, kā arī uzlabo ar kriminālmeklēšanu saistītās prasmes un kriminālizmeklēšanas procedūras, pilnībā ievērojot tiesiskumu un cilvēktiesības.
3. Mācības notiek Eiropas Savienībā vai arī attiecīgajā reģionā, un EUJUST LEX misijai būs sadarbības birojs Bagdadē.
Atkarībā no drošības stāvokļa attīstības Irakā un piemērotas infrastruktūras pieejamības Padome izskata iespēju organizēt mācības Irākā un, ja vajadzīgs, attiecīgi groza šo vienoto rīcību.
4. Misijas laikā attīsta efektīvas stratēģiskas un tehniskas partnerattiecības ar Irākas partneriem, jo īpaši saistībā ar mācību programmas izstrādi plānošanas fāzē. Koordinācija būs vajadzīga arī tā personāla atlasē, drošības pārbaudē, izvērtēšanā, novērojumos un koordinācijā, kurš apmeklēs mācības, lai panāktu, ka irākieši ātri pārņem pieredzi. Plānošanas fāzē un operatīvajā fāzē ir vajadzīga arī cieša koordinācija starp EUJUST LEX un dalībvalstīm, kuras nodrošina mācības. To panāk, iesaistot attiecīgo dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības Irākā un uzturot kontaktus ar dalībvalstīm, kam ir svaiga pieredze misijai būtisku mācību sniegšanā.
5. EUJUST LEX misija ir droša, neatkarīga un nodalīta, taču tā papildina un paaugstina vērtību pašreizējiem starptautiskiem, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas, centieniem, kā arī attīsta sinerģiju ar Kopienas un dalībvalstu pieliktiem pūliņiem. Šajā sakarā EUJUST LEX uztur sakarus ar dalībvalstīm, kas pašreiz īsteno mācību projektus.
3. pants
Struktūra
EUJUST LEX struktūra principā ir šāda:
a) |
misijas vadītājs; |
b) |
koordinācijas birojs Briselē; |
c) |
sadarbības birojs Bagdādē; |
d) |
mācību objekti un instruktori, ko nodrošina dalībvalstis un koordinē EUJUST LEX. |
Šos elementus sīkāk izstrādā Operāciju koncepcijā (CONOPS) un Operācijas plānā (OPLAN).
4. pants
Misijas vadītājs
1. Misijas vadītājs uzņemas EUJUST LEX darbības ikdienas vadību un koordināciju un atbild par personāla un disciplīnas jautājumiem.
2. Misijas vadītājs paraksta līgumu ar Komisiju.
5. pants
Plānošanas fāze
1. Misijas sagatavošanas fāzē izveido plānošanas grupu, kurā darbojas misijas vadītājs, kas to vada, un vajadzīgais personāls, kas veic darbības, kuras saistītas ar noteiktajām misijas vajadzībām.
2. Plānošanas prioritāte ir veikt pilnīgu riska novērtējumu, ko vajadzības gadījumā atjaunina.
3. Plānošanas grupa sagatavo Operācijas plānu un izstrādā visus vajadzīgos tehniskos instrumentus misijas īstenošanai, tostarp kopējas mācību programmas, kurās ņemti vērā pašreizējie dalībvalstu mācību projekti. Operāciju koncepcijā un Operācijas plānā ņem vērā pilnīgu riska novērtējumu. Operācijas plānā tiek iekļautas kopējas ES mācību programmas kursiem, ko būs izstrādājusi plānošanas grupa, apspriežoties ar irākiešiem un dalībvalstīm, tostarp ar tām dalībvalstīm, kas sniedz ar misiju saistītas mācības. Operāciju koncepciju un Operācijas plānu apstiprina Padome.
4. Plānošanas grupa darbojas saskaņoti ar attiecīgiem starptautiskiem subjektiem, jo īpaši ar Apvienoto Nāciju Organizāciju.
6. pants
Personāls
1. EUJUST LEX darbinieku skaits un viņu kompetence atbilst 2. pantā izklāstītajam misijas pamatuzdevumam un 3. pantā izklāstītajai struktūrai.
2. ES dalībvalstis vai iestādes norīko EUJUST LEX personālu. Katra dalībvalsts sedz izmaksas, kas saistītas ar to norīkoto EUJUST LEX personālu, tostarp algas, medicīniskās aprūpes izdevumus, pabalstus, kas nav dienas nauda, kā arī ceļa izdevumus, kā noteikts finanšu pārskatā.
3. Starptautisko un vietējo personālu EUJUST LEX pieņem darbā uz līguma pamata pēc vajadzības.
4. Visi personāla locekļi paliek attiecīgas ES dalībvalsts vai iestādes pakļautībā un veic pienākumus un rīkojas misijas interesēs. Gan misijas laikā, gan pēc tās viņi ievēro vislielāko piesardzību attiecībā uz visiem ar misiju saistītiem faktiem un informāciju. Personāls ievēro drošības principus un minimālos standartus, kas noteikti Padomes Lēmumā 2001/264/EK (2001. gada 19. marts), ar ko pieņem Padomes drošības reglamentus (2).
7. pants
Personāla statuss
1. Vajadzības gadījumā par EUJUST LEX personāla statusu, attiecīgā gadījumā ietverot privilēģijas, imunitāti un turpmākās garantijas, kas vajadzīgas EUJUST LEX misijas pabeigšanai un vienmērīgai darbībai, vienojas saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Līguma 24. pantā. ĢS/AP, kas palīdz prezidentvalstij, var tās vārdā vienoties par to.
2. ES dalībvalsts vai iestāde, kas ir norīkojusi personāla locekli, ir atbildīga par sūdzību izskatīšanu saistībā ar šo norīkojumu gan tad, ja sūdzību iesniedz personāla loceklis, gan tad, ja ir saņemta sūdzība par šo locekli. Attiecīgā ES dalībvalsts vai iestāde ir pilnībā atbildīga par lietas ierosināšanu pret norīkoto personu.
8. pants
Komandķēde
1. EUJUST LEX struktūrai ir vienota komandķēde kā krīzes vadības operācijai.
2. Politikas un drošības komiteja (še turpmāk – “PDK”) veic politisku kontroli un stratēģisku virzību.
3. Misijas vadītājs vada misiju un uzņemas tās koordināciju un ikdienas vadību.
4. Misijas vadītājs ziņo ĢS/AP.
5. ĢS/AP sniedz norādījumus misijas vadītājam.
9. pants
Politiskā kontrole un stratēģiskā virzība
1. Par PDK veikto politisko kontroli un misijas stratēģisko virzību atbild Padome. Ar šo Padome pilnvaro PDK pieņemt attiecīgos lēmumus saskaņā ar Līguma 25. pantu. Šis pilnvarojums ietver tiesības pēc ĢS/AP ierosinājuma iecelt misijas vadītāju un veikt grozījumus Operāciju koncepcijā, Operācijas plānā un komandķēdē. Lēmumu pieņemšanas pilnvaras attiecībā uz operācijas mērķiem un tās pabeigšanu paliek Padomei, kam palīdz ĢS/AP.
2. PDK regulāri sniedz ziņojumus Padomei.
3. PDK no misijas vadītāja regulāri saņem ziņojumus par ieguldījumiem misijā un tās veikšanu. Vajadzības gadījumā PDK uz savām sanāksmēm var uzaicināt misijas vadītāju.
10. pants
Drošība
1. Misijas vadītājs ir atbildīgs par EUJUST LEX drošību un, apspriežoties ar Padomes ģenerālsekretariāta Drošības biroju (še turpmāk – “PĢS Drošības birojs”), ir atbildīgs par to, lai būtu ievērotas minimālās drošības prasības, kas attiecas uz misiju.
2. Attiecībā uz misijas elementiem, ko īsteno dalībvalstīs, uzņēmējvalsts veic visus vajadzīgos un atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu dalībnieku un instruktoru drošību tās teritorijā.
3. Attiecībā uz koordinācijas biroju Briselē vajadzīgos un atbilstīgos pasākumus organizē PĢS Drošības birojs sadarbībā ar uzņēmējvalsts iestādēm.
4. Ja mācības notiek trešā valstī, ES, iesaistot attiecīgās dalībvalstis, lūdz trešās valsts iestādes veikt attiecīgus ar dalībnieku un instruktoru drošību saistītus pasākumus attiecīgās valsts teritorijā.
5. EUJUST LEX ir misijas drošības amatpersona, kas ziņo misijas vadītājam.
6. Misijas vadītājs, saskaņā ar ĢS/AP norādījumiem, apspriežas ar PDK par drošības jautājumiem, kas ietekmē misijas izvēršanu.
7. EUJUST LEX darbinieki apmeklē obligātas drošības mācības, ko organizē PĢS Drošības birojs, kā arī piedalās medicīniskās pārbaudēs pirms jebkura norīkojuma vai brauciena uz Irāku.
8. Dalībvalstis veicina to, lai EUJUST LEX misijai, jo īpaši sadarbības birojam, nodrošina drošu mitekli, bruņuvestes un stingru aizsardzību Irākā.
11. pants
Finanšu noteikumi
1. Bāzes finansējums to izdevumu segšanai, kas saistīti ar misiju, ir EUR 10 000 000.
2. Izdevumus, ko finansē no 1. punktā minētās summas, pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, kurus piemēro Eiropas Savienības vispārējam budžetam, taču avansa maksājumi nepaliek Kopienas īpašumā. Ja mācības daļēji īsteno trešās valstīs, trešo valstu pilsoņi var piedalīties piedāvājumu konkursos. Šajā gadījumā EUJUST LEX pirkto preču un pakalpojumu izcelsme var arī būt trešās valstīs.
3. Ņemot vērā īpašo drošības situāciju Irākā, pakalpojumus Bagdādē sniedz saskaņā ar esošajiem līgumiem, ko Apvienotā Karaliste ir noslēgusi ar pielikumā uzskaitītajām sabiedrībām. EUJUST LEX budžets sedz šādus izdevumus, nepārsniedzot maksimāli pieļaujamo summu EUR 2 340 000. Apvienotā Karaliste, apspriežoties ar misijas vadītāju, regulāri sniedz Padomei pietiekamu informāciju par šiem izdevumiem.
4. Misijas vadītājs ir Komisijas pārraudzībā un ziņo Komisijai par pilnīgi visiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar viņa līgumu.
5. Finanšu noteikumos ņem vērā EUJUST LEX operatīvās vajadzības, tostarp aprīkojuma savietojamību.
6. Izdevumi ir atļauti no dienas, kad šī vienotā rīcība stājas spēkā.
7. Aprīkojumu un materiālus koordinācijas birojam Briselē pērk un nomā ES vārdā.
12. pants
Kopienas rīcība
1. Padome ņem vērā Komisijas nodomu darboties tā, lai sasniegtu šīs vienotās rīcības mērķus visās ierosinātās operācijas fāzēs, tostarp ņemot vērā to, ka Komisija apsver iespējamu turpinājumu Eiropas drošības un aizsardzības politikas operācijai atbilstīgi Kopienas programmām.
2. Padome arī ņem vērā to, ka koordinēšanas pasākumi būtu jāveic gan Briselē, gan vajadzības gadījumā Bagdādē.
13. pants
Klasificētas informācijas izpaušana
Saskaņā ar Padomes drošības reglamentu un misijas operatīvām vajadzībām ĢS/AP ir pilnvarots attiecīgajos gadījumos uzņēmējvalstij un Apvienoto Nāciju Organizācijai nodot ES klasificētu informāciju un operācijai sagatavotos dokumentus ar slepenības pakāpi līdz “RESTREINT UE”. Šim nolūkam paredz pasākumus uz vietas.
14. pants
Stāšanās spēkā
Šī vienotā rīcība stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.
Tā zaudē spēku 2006. gada 30. jūnijā.
15. pants
Publicēšana
Šo vienoto rīcību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2005. gada 7. martā
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
J. KRECKÉ
(1) Padomes Vienotā rīcība 2004/909/KĀDP (2004. gada 26. novembris), ar ko izveido ekspertu grupu, lai, iespējams, Irākā organizētu Eiropas Savienības integrēto misiju policijas, tiesiskuma un civilās administrācijas jomā (OV L 381, 28.12.2004., 84. lpp.).
(2) OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/194/EK (OV L 63, 28.2.2004., 48. lpp.).
PIELIKUMS
11. panta 3. punktā minēto sabiedrību saraksts
— |
(Sabiedrība ar ierobežotu atbildību) |
— |
(Exploration Logistics Group plc nodaļa) |
— |
|
— |
|