Negodīga komercprakse

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

• Direktīva 2005/29/EK:
  • definē uzņēmēju negodīgu komercpraksi attiecībā pret patērētājiem, kas Eiropas Savienībā (ES) ir aizliegta;
  • ir piemērojama jebkurai tirgotāja darbībai vai informācijas noklusējumam, kas ir tieši saistīts ar produkta* popularizēšanu, pārdošanu vai piegādi, ko tirgotājs veic patērētājiem* pārdošanu vai piegādi, aizsargājot patērētāju ekonomiskās intereses pirms komercdarījuma veikšanas, tā laikā un pēc tā;
  • nodrošina vienādu aizsardzības līmeni visiem patērētājiem neatkarīgi no tā, kur ES teritorijā veikts pirkums vai pārdošanas darījums.
• Tajā izdarīja grozījumus 2019. gadā ar Direktīvu (ES) 2019/2161, ar kuru tika modernizēti arī ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumi par patērētāju tiesībām (skatīt kopsavilkumu), par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (skatīt kopsavilkumu) un par cenu norādīšanu (skatīt kopsavilkumu), lai nodrošinātu labāku izpildi un pievērstos jaunumiem tirgū, jo īpaši tiešsaistes tirdzniecībai.
• 2024. gadā ar Direktīvu (ES) 2024/825 ieviesa papildu noteikumus, lai novērstu komercpraksi, kas maldina patērētājus un neļauj viņiem izdarīt ilgtspējīgu patēriņa izvēli. Šie noteikumi (piemērojami no 2026. gada 27. septembra) attiecas uz praksi, kas saistīta ar preču priekšlaicīgu novecošanos, maldinošiem vides apgalvojumiem (“zaļmaldināšana”) un maldinošu informāciju par produktu vai tirgotāju uzņēmumu sociālajām īpašībām.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

• Komercprakse ir negodīga, ja:
  • tā ir pretrunā profesionālās rūpības* un
  • tā var būtiski kropļot vidusmēra patērētāja lēmumus par pirkumiem.
• Atsevišķiem patērētājiem nodrošina augstāku aizsardzības līmeni, jo viņi ir īpaši neaizsargāti pret šādu praksi vai attiecīgo produktu, vai arī viņu vecuma (bērni vai gados vecāki cilvēki), lētticības vai garīgu vai fizisku traucējumu dēļ.
• Direktīvā 2005/29/EK izšķir divas komercprakses kategorijas, kas ir negodīgas, ja tās liek vidusmēra patērētājam pieņemt tādu lēmumu par pirkumu, kādu viņš citādi nebūtu pieņēmis: maldinoša komercprakse (ar darbību vai bezdarbību) un agresīva komercprakse.
• Direktīvas 2005/29/EK I pielikumā ir ietverts to darbību saraksts, kas ir aizliegtas visos apstākļos (“melnais saraksts”).

Maldinoša komercprakse

Maldinošas darbības

Prakse ir maldinoša, ja tā satur nepatiesu vai nepatiesu informāciju vai var maldināt vidusmēra patērētāju, pat ja informācija, iespējams, ir pareiza, un likt viņam pieņemt lēmumu par pirkumu, ko viņš citādi nebūtu pieņēmis. Šādas rīcības piemēri ir nepatiesas vai maldinošas informācijas sniegšana par:

• produkta esamību vai īpašībām;
• produkta galvenajām īpašībām (tā pieejamību, priekšrocībām, riskiem, sastāvu vai ģeogrāfisko izcelsmi, sagaidāmajiem lietošanas rezultātiem utt.);
• tirgotāja saistību apjomu (kas noteikts rīcības kodeksā, ko viņš ir uzņēmies ievērot);
• cenu un konkrēta cenas atvieglojuma esamību;
• vajadzību pēc apkopes vai labošanas.

Direktīva arī aizliedz maldinoši tirgot preces kā identiskas, lai gan patiesībā to sastāvs dažādās ES dalībvalstīs būtiski atšķiras (to bieži dēvē par preču “dubulto kvalitāti”).

Maldinoša noklusēšana

• Prakse ir maldinoša arī tad, ja būtiska informācija, kas vidējam patērētājam nepieciešama, lai pieņemtu apzinātu lēmumu par pirkumu, netiek sniegta vai tiek sniegta neskaidri, nesaprotami, divdomīgi vai nelaikā un var likt patērētājam pieņemt tādu lēmumu par pirkumu, kādu viņš citādi nebūtu pieņēmis.
• Direktīvā 2005/29/EK ir ietverts vispārīgs saraksts ar informāciju, kas būtu uzskatāma par būtisku, piemēram, par cenu un produkta galvenajām īpašībām. Tiešsaistes tirdzniecībai ir noteiktas papildu prasības, piemēram, pienākumi tiešsaistes tirdzniecības vietām* ir pienākums informēt patērētājus par galvenajiem kritērijiem, nosakot ranžējumu* par piedāvājumiem, kas sniegti, atbildot uz meklēšanas pieprasījumu, un pienākums sniegt informāciju par to, vai un kā tiek pārbaudīts patērētāju atsauksmju autentiskums.

Agresīva komercprakse

• Patērētājam lēmums veikt pirkumu ir jāpieņem brīvi. Komercprakse ir agresīva un negodīga, ja tā ar uzmākšanos, piespiešanu vai nesamērīgu ietekmi* ievērojami ierobežo vidusmēra patērētāja izvēles brīvību un liek pieņemt lēmumu par pirkumu, ko viņš citādi nebūtu pieņēmis.
• Lai konstatētu, vai komercprakse ir agresīva, ir jāņem vērā vairāki elementi. Tie ir šādi:
  • prakses iedaba, vieta un ilgums;
  • draudīgas vai aizvainojošas runas vai uzvedības iespējama izmantošana;
  • tirgotājs izmanto jebkādus īpašus apstākļus, kas ir tik nopietni (piemēram, nāve vai nopietna slimība), ka tie vājina patērētāja spriestspēju, lai ietekmētu viņa lēmumu attiecībā uz produktu;
  • jebkuri nesamērīgi nelīgumiski nosacījumi, ko tirgotājs uzliek patērētājam, kurš vēlas izmantot līgumiskas tiesības (piemēram, izbeigt vai mainīt līgumu).

Komercprakses, kas ir aizliegtas jebkuros apstākļos (“melnais saraksts”)

• Direktīvā 2005/29/EK ir uzskaitītas tādas komercprakses, kas ir aizliegtas jebkuros apstākļos. Saskaņā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu (ES) 2019/2161, ir aizliegtas arī vairākas papildu prakses, piemēram, publicēt viltotas patērētāju atsauksmes, ieslēpt reklāmu meklēšanas rezultātos un tālākpārdot biļetes, kuras tirgotājs ir ieguvis, izmantojot automatizētus līdzekļus (tā sauktos robotus).
• Ar Direktīvu (ES) 2024/825 melnajam sarakstam ir pievienotas arī vairākas papildu prakses, kas minētas turpmāk.
  • Zaļmaldināšanas (maldinoši vides apgalvojumi) veidi, tostarp turpmāk minētie.
    • Vispārīgas vidiskuma norāžu, kas norāda vai rada iespaidu par izcilu ekoloģiskumu, piemēram, “videi draudzīgs”, “ekoloģijai draudzīgs”, “zaļš”, “ekoloģisks”, “klimatam draudzīgs”, “mazoglekļa”, “energoefektīvs”, “bioloģiski noārdāms” vai tamlīdzīgu, sniegšana, bez atzītiem izciliem ekoloģiskajiem raksturlielumiem, kas attiecas uz šo norādi.
    • Ilgtspējas marķējuma izvietošana, kas nav balstīts uz sertifikācijas shēmu vai ko nav izveidojušas valsts iestādes. Pirms ilgtspējības marķējuma izvietošanas tirgotājam ir jānodrošina, ka tas atbilst obligātajiem pārredzamības un uzticamības nosacījumiem un ka tiek objektīvi uzraudzīta atbilstība shēmas prasībām. Šī uzraudzība jāveic trešai personai, kuras kompetence un neatkarība gan no shēmas īpašnieka, gan tirgotāja puses ir nodrošināta, pamatojoties uz starptautiskiem, ES vai valsts standartiem un procedūrām.
    • Tādu uz siltumnīcefekta gāzu emisiju kompensēšanu balstītu apgalvojumu, ka produktam ir neitrāla, samazināta vai pozitīva ietekme uz vidi attiecībā uz emisijām, sniegšana, kas var maldināt patērētājus, liekot domāt, ka šādi apgalvojumi attiecas uz pašu produktu vai tā piegādi un ražošanu, vai ka šī produkta patēriņam nav ietekmes uz vidi.
  • Maldinoša prakse, kas noved pie priekšlaicīgas novecošanās, tostarp:
    • nepatiesi apgalvojumi par preces ilgmūžību vai labojamību;
    • jebkāds komerciāls paziņojums saistībā ar preci, kurai ir iezīme, kas ieviesta, lai ierobežotu tās ilgmūžību, lai gan tirgotājam ir pieejama informācija par šo īpašību un tās ietekmi uz preces ilgmūžību.

Kompensācijas un sodi

• Dalībvalstīm jānodrošina, ka patērētājiem ir tiesības uz individuāliem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem (kompensācija, cenas samazinājums u. c.), ja negodīga komercprakse tiem ir nodarījusi kaitējumu.
• Dalībvalstīm jāievieš efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas, lai sodītu tirgotājus, kas pārkāpj valsts noteikumus par negodīgu komercpraksi.
• Piemērojot sankcijas, dalībvalstīm jāparedz naudas sodi vismaz 4 % apmērā no tirgotāja apgrozījuma vai 2 miljonu EUR apmērā, ja nav pieejama informācija par apgrozījumu, gadījumos, kad vairāku valstu iestādes sadarbojas, lai novērstu būtiskus pārrobežu pārkāpumus, kas ietekmē patērētājus vairākās dalībvalstīs.

Pamatnostādnes

Eiropas Komisija 2021. gadā pieņēma atjauninātas pamatnostādnes par to, kā īstenot un piemērot direktīvu 2005/29/EK. Tajās ir izskaidroti galvenie jēdzieni un noteikumi un sniegti praktiski piemēri no Eiropas Savienības Tiesas un valstu tiesu judikatūras, kā arī pārvaldes iestāžu prakses, lai valstu iestādēm atvieglotu direktīvas piemērošanu un tirgotājiem nodrošinātu lielāku juridisko noteiktību. Pamatnostādnēs ir ietverti grozījumi, kas izdarīti ar Direktīvu (ES) 2019/2161.

KOPŠ KURA LAIKA ŠIE NOTEIKUMI IR PIEMĒROJAMI?

• Direktīva 2005/29/EK bija jātransponē valsts tiesību aktos līdz 2007. gada 12. jūnijam. Šos noteikumus piemēro kopš 2007. gada 12. decembra.
• Ieviestie noteikumi, ar kuriem veikti grozījumi Direktīvā (ES) 2019/2161, tiek piemēroti no 2022. gada 28. maija.
• Ar Direktīvu (ES) 2024/825 ieviestie noteikumi ir jātransponē līdz 2026. gada 27. martam un tiks piemēroti no 2026. gada 27. septembra.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

• Negodīgas komercprakses direktīva (Eiropas Komisija);
• Faktu lapa – Jaunais darījums patērētājiem – Kādas priekšrocības es kā patērētājs gūšu? (Eiropas Komisija);
• Patērētāju pilnvarošana pārejai uz zaļo ekonomiku (Eiropas Komisija).

GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”) (OV L 149, 11.6.2005., 22.–39. lpp.).

Direktīvas 2005/29/EK turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/825 (2024. gada 28. februāris), ar ko attiecībā uz patērētāju dalības veicināšanu zaļās pārkārtošanās procesā, nodrošinot viņiem labāku aizsardzību pret negodīgu praksi un viņu labāku informētību, groza Direktīvas 2005/29/EK un 2011/83/ES (OV L, 2024/825, 6.3.2024.).

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Komisijas paziņojums – Pamatnostādnes par to, kā interpretēt un piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem (OV L 526, 29.12.2021., 1.–129. lpp.).

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei Jaunā patērētāju tiesību aizsardzības programma Patērētāju noturības stiprināšana, lai panāktu ilgtspējīgu atveseļošanos (COM(2020) 696 final, 13.11.2020.).

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Uz patērētājiem orientēts jaunais kurss (COM(2018) 183 final, 11.4.2018.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2394 (2017. gada 12. decembris) par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (OV L 345, 27.12.2017., 1.–26. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris) par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (OV L 304, 22.11.2011., 64.–88. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/6/EK (1998. gada 16. februāris) par patērētāju aizsardzību, norādot patērētājiem piedāvāto produktu cenas (OV L 80, 18.3.1998., 27.–31. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV L 95, 21.4.1993., 29.–34. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 31.05.2024