Direktīva attiecas uz “elektronisko komunikāciju pakalpojumiem” un “elektronisko komunikāciju tīkliem”. Ar to tiek aizstāti iepriekšējie termini “telekomunikāciju pakalpojumi” un “telekomunikāciju tīkli”. Izmaiņas nodrošina vienotu definīciju visiem pakalpojumiem un tīkliem, kuriem izmanto vadus, radio, optiskos vai citus elektromagnētiskos līdzekļus, un aptver fiksētus, bezvadu, kabeļu televīzijas un satelītu tīklus.
Tā neattiecas uz pakalpojumiem, kas nodrošina vai īsteno pārraidītā satura redakcionālu kontroli.
Ar šo direktīvu atceļ Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iespējas piešķirt vai saglabāt ekskluzīvas vai īpašas tiesības uzņēmumam nodrošināt elektronisko komunikāciju tīklus vai publiski pieejamus pakalpojumus.
Direktīvā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, ka:
ikviens uzņēmums bez jebkādiem ierobežojumiem var nodrošināt elektronisko komunikāciju pakalpojumus vai tīklus;
vispārējā atļauja, lai nodrošinātu pakalpojumus vai tīklus, ir pamatota uz objektīviem, nediskriminējošiem, samērīgiem un caurredzamiem kritērijiem;
vertikāli integrēti publiskie uzņēmumi1, kas nodrošina elektronisko komunikāciju tīklus un kas ir dominējošā stāvoklī, neveic diskrimināciju par labu savām darbībām;
visi atteikumi nodrošināt pakalpojumus vai tīklus tiek pilnībā izskaidroti, un uzņēmumam ir jābūt tiesībām apstrīdēt lēmumu neatkarīgā iestādē, tiesā vai tribunālā.
Ar direktīvu atceļ ekskluzīvas vai īpašas tiesības:
izmantot radio frekvences (šīs tiesības jāpiešķir pamatojoties uz objektīviem, caurredzamiem, nediskriminējošiem un samērīgiem kritērijiem);
publicēt katalogus un sniegt uzziņu pakalpojumus;
izmantot apstiprinātus zemes satelītstacijas tīklus.
Noteikumi par kabeļtelevīziju nosaka, ka uzņēmumi, kas nodrošina publiskos elektronisko komunikāciju tīklus, nedrīkst izmantojot to pašu juridisko personu, ja tā:
ir šīs dalībvalsts kontrolē vai izmanto īpašās tiesības;
dominē būtiskā kopīgā tirgus daļā;
veic darbības ar kabeļtelevīzijas tīklu, kas izveidots saskaņā ar īpašām vai ekskluzīvām tiesībām.
Tā ir piemērojama kopš , un dalībvalstu tiesību aktos tā bija jātransponē līdz .
KONTEKSTS
ES elektroniskās komunikācijas politika sekmē konkurenci, inovācijas un patērētāju tiesības Eiropas vienotajā tirgū.
Direktīva ir daļa no tiesiskā regulējuma, kas stājās spēkā . Pārējie tiesību akti ir:
Direktīva 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (piekļuves direktīva), kas vēlāk atcelta un pārstrādāta ar Direktīvu (ES) 2018/1972, ar ko izveido Eiropas Elektronisko sakaru kodeksu (skatīt kopsavilkumu);
Direktīva 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām (universālā pakalpojuma direktīva), kas vēlāk atcelta un pārstrādāta ar Direktīvu (ES) 2018/1972 (skatīt kopsavilkumu);
Direktīva 2002/58/EK par privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (skatīt kopsavilkumu);
Lēmums 2002/676/EK par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai (radiofrekvenču spektra lēmums) (skatīt kopsavilkumu).
GALVENIE TERMINI
Vertikāli integrēts publiskais uzņēmums: uzņēmums, kuru tieši vai netieši vada viena persona vai personas.
PAMATDOKUMENTS
Komisijas Direktīva 2002/77/EK () par konkurenci elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu tirgū (OV L 249, , 21.–26. lpp.)
SAISTĪTIE DOKUMENTI
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1972 () par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (pārstrādāta redakcija) (OV L 321, , 36.–214. lpp.)
Direktīvas (ES) 2018/1972 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.
Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija – Trešā daļa – Savienības iekšpolitika un rīcība – VII sadaļa – Kopīgi noteikumi par konkurenci, nodokļiem un tiesību aktu tuvināšanu – 1. nodaļa – Konkurences noteikumi – 1. iedaļa – Noteikumi, kas attiecas uz uzņēmumiem – 106. pants (bijušais EKL 86. pants) (OV C 202, , 90.–91. lpp.)
Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 676/2002/EK () par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā (radiofrekvenču spektra lēmums) (OV L 108, , 1.–6. lpp.)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK () par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, , 37.–47. lpp.)