Lisabonas Līgums

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Institucionālas izmaiņas

Eiropas Parlaments

• tagad sastāv no ES pilsoņu pārstāvjiem, nevis kā iepriekš – no ES dalībvalstu cilvēkiem, tādējādi veidojot spēcīgu demokrātisko saikni starp Eiropas Parlamenta locekļiem (EPL) un elektorātu;
• izmanto palielinātu likumdevējvaru, izmantojot parastu likumdošanas procedūru. Lisabonas Līgums paplašina šo līdz 40 jaunām politikas jomām, palielinot kopējo skaitu līdz 73, kur Parlaments un Padome vienlīdzīgi pieņem tiesību aktus;
• ievēl Eiropas Komisijas priekšsēdētāju ar locekļu balsu vairākumu;
• sastāv maksimāli no 751 locekļa.

Eiropadome

Sastāvā iekļaujot valstu vai valdību galvas, tas sniedz ES lielāku nepārtrauktību un koherenci. To formāli uzskata par ES iestādi, kas nosaka ES vispārīgos politiskos virzienus un prioritātes.

Tā ar balsu vairākumu ievēl priekšsēdētāju uz vienu atjaunojamu 30 mēnešu mandātu, aizstājot iepriekšējo sešu mēnešu rotējošo lomu.

Padome

Tā piemēro jaunus balsu vairākuma nosacījumus, kad pieņem tiesību aktus. Vairākumam ir nepieciešami vismaz 55 % no ES dalībvalstīm, kas pārstāv vismaz 65 % ES populācijas. Lai noraidītu ieteikumu, vismaz četrām dalībvalstīm jābūt pret.

Apspriežot tiesību aktu projektus un balsojot par tiem, tā satiekas publiski.

Eiropas Komisija

Komisijas priekšsēdētājs:

• tiek izvēlēts un ievēlēts, ņemot vērā Eiropas vēlēšanu rezultātus;
• ir atbildīgs ar komisāru iecelšanu amatā, to portfolio sadali un var pieprasīt atsevišķu komisāru atkāpšanos.

Eiropas Savienības Tiesa

Tās jurisdikcija ietver visas ES politikas jomas, izņemot kopējo ārpolitiku un drošības politiku.

Eiropas Centrālā banka (ECB)

ECB tagad ir oficiāli atzīta par ES iestādi, kas iekļauta Līguma par Eiropas Savienību (LES) 13. pantā.

Kopējā ārpolitika un drošības politika

Ar līgumu:

• Izveido jaunu Komisijas priekšsēdētāja vietnieka un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos amatu. Persona vada Ārlietu padomi (LES 18. pants);
• izveido Eiropas Ārējās darbības dienestu, kura personāls ir no Komisijas, Padomes un valstu diplomātiskajiem dienestiem;
• ievieš savstarpējo aizsardzības klauzulu, kas nozīmē, ka visām ES dalībvalstīm ir jāpalīdz vienai otrai, ja pastāv uzbrukuma draudi.

Citas izmaiņas

ES politikas

Iepriekšējo pamatstruktūru aizstāj jauna kompetenču izplatīšana:

• ekskluzīvi: jomas, kur ES viena pati izdot tiesību aktus un dalībvalstis ievieš tos (Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 3. pants).
• kopīgi: jomas, kurās ES dalībvalstis var izstrādāt un pieņemt juridiski saistošus pasākumus, ja ES vēl to nav izdarījusi (LESD 4. pants);
• atbalsts: jomas, kurās ES pieņemt pasākumus, lai sniegtu atbalstu, koordinētu un papildinātu valstu politikas (LESD 6. pants);
• turklāt visas politikas ar robežkontroli, patvērumu, imigrāciju un tiesu iestāžu un policijas sadarbību kļūst par ES kompetenci, nevis starpvaldību atbildību kā iepriekš.

Demokrātijas stiprināšana

Ar līgumu:

• apstiprina demokrātijas vienlīdzības¹, netiešās demokrātijas² un līdzdalības demokrātijas³ trīs pamata principus;
• ievieš pilsoņu iniciatīvu, kas ir viena no Lisabonas Līguma ievērojamākajiem jaunievedumiem, ar kuru ne mazāk kā viens miljons pilsoņu (noteiktos apstākļos) var lūgt Komisiju iesniegt priekšlikumu (LES 11. pants);
• padara Pamattiesību hartu par tiesiski saistošu un piešķir tai tādu pašu juridisko vērtību kā līgumiem (LES 6. pants)
• piešķir valstu parlamentiem lielākas pilnvaras ES lēmumu pieņemšanā (LES 12. pants);
• parasta likumdošanas procedūra (iepriekš koplēmums) tagad ir standarta likumdošanas kārtība, kur Eiropas Parlamentam ir vienlīdzīgas tiesības ar Padomi kā otram likumdevējam (LESD 294. pants);
• ievieš atšķirību starp tiesību aktiem un neleģislatitīviem aktiem atkarībā no to lēmumu pieņemšanas procesa (LESD 297. pants);
• ievieš deleģētos aktus (LESD 290. pants) un īstenošanas aktus (LESD 291. pants). Deleģētie akti nodrošina Komisijai iespēju pieņemt vispārīgus neleģislatitīvos aktus, lai papildinātu tiesību aktu (bet ne būtiskos elementus). Īstenošanas akts nodrošina Komisijas darba ietvaru iepriekšējām komitoloģijas jomām.

Izstāšanās no ES

Pirmo reizi Līgumā ir norādīta formāla procedūra ES dalībvalstij, kas vēlas izstāties no ES (LES 50. pants – skatiet kopsavilkumu 50. pantā par sarunām ar Apvienoto Karalisti (1)).