Amsterdamas Līgums

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Līgums nosaka ES šādus mērķus:

• veicināt ekonomisku un sociālu attīstību, augstu nodarbinātību un panākt līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību;
• apliecināt ES identitāti starptautiskā mērogā;
• stiprināt ES pilsoņu tiesības un intereses;
• uzturēt un attīstīt ES kā telpu, kurā valda brīvība, drošība un tiesiskums;
• uzturēt un attīstīt ES tiesību kopumu (kas pazīstams kā acquis communautaire).

Kopējā ārpolitika un drošības politika (KĀDP)

• Šos mērķus cenšas sasniegt:
  • nosakot kopējas stratēģijas, kopīgu rīcību, kopēju nostāju un sistemātiskāku sadarbību starp ES valstīm;
  • iekļaujot visus jautājumus, kas attiecas uz ES drošību, to skaitā pakāpenisku kopējas aizsardzības politikas izstrādi KĀDP ietvaros;
  • veidojot ciešākas saiknes ar aizsardzības organizāciju, proti, Rietumeiropas Savienību;
  • pieprasot dalībvalstīm saskaņot savas nostājas starptautiskās organizācijās, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijā;
  • izveidojot Augstā pārstāvja kopējās ārpolitikas un drošības politikas jautājumos amatu, ko izpilda Padomes ģenerālsekretārs;
  • izveidojot politikas plānošanas un agrīnas brīdināšanas vienību.

Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās

• policijas sadarbība ietver:
  • kriminālnoziegumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu;
  • atbilstīgas informācijas apkopošanu, glabāšanu, apstrādi, analīzi un apmaiņu;
  • kopīgu mācību iniciatīvu un ierēdņu apmaiņas organizēšanu;
  • izmeklēšanas metožu izvērtēšanu, jo īpaši organizētās noziedzības atklāšanai;
  • Eiropola resursu izmantošanu tādās jomās kā sadarbība starp prokuroriem un izmeklētājiem, kā arī vienotas sistēmas izveidi ES valstu noziedzības izpētes, dokumentācijas un statistikas jomā.
• tiesu iestāžu sadarbība ietver:
  • izdošanas (mehānisms, ar kura palīdzību valstis pieprasa personu atgriešanu no citām valstīm, ja tās ir apsūdzētas kriminālnoziegumos vai tām ir jāizcieš sods) atvieglošanu starp ES valstīm;
  • valstu tiesisko regulējumu saderības nodrošināšanu;
  • piekritības konfliktu novēršanu;
  • minimālo normatīvo prasību noteikšanu attiecībā uz noziedzīgām darbībām un sodiem tādās jomās kā organizētā noziedzība, terorisms un nelegāla tirdzniecība ar narkotiskām vielām.

Ciešāka sadarbība

ES valdības, kas vēlas ciešāk sadarboties noteiktās politikas jomās, drīkst to darīt, ja vien šī sadarbība:

• ir vērsta uz ES mērķu sasniegšanu, tās interešu aizstāvēšanu un tās principu ievērošanu;
• tiek izmantota tikai kā galējs līdzeklis;
• iesaista vismaz lielāko daļu ES valstu;
• neietekmē ES tiesību kopumu;
• neietekmē to valstu kompetenci, tiesības, pienākumus un intereses, kuras šajā sadarbībā neiesaistās.

Vīzu, patvēruma, imigrācijas un citas politikas, kas saistītas ar personu brīvu pārvietošanos

• Šīs politikas pakāpeniski attālinās no starpvaldību sadarbības līmeņa un tiek iekļautas parastajā ES lēmumu pieņemšanas procesā. ES valdībām piecu gadu laikā jāparedz pasākumi, lai:
  • novērstu un apkarotu kriminālnoziegumus, vienlaikus aizsargājot ārpussavienības valstu pilsoņu tiesības;
  • stiprinātu tiesu iestāžu un valsts pārvaldes iestāžu sadarbību;
  • noteiktu standartus un procedūras, kas jāievēro, lai veiktu personu pārbaudi uz ES ārējām robežām;
  • noteiktu noteikumus par vīzām;
  • noteiktu kritērijus un mehānismus patvēruma lūgumu izskatīšanai.
• ES tiesiskajā sistēmā ir iekļauts Šengenas Nolīgums par ceļošanu bez pasu kontroles (lai gan Apvienotā Karaliste (¹) un Īrija nepiedalās šajā sistēmā).

Nodarbinātība

• ES apņemšanos nodrošināt augstu nodarbinātību veicina šādi pasākumi:
  • šo mērķi ņem vērā, nosakot un īstenojot visas ES politikas un darbības;
  • gada pārskatu iesniegšana izskatīšanai ES vadītājiem;
  • prasība ikvienai valdībai reizi gadā sniegt informāciju par tās veiktajām darbībām augsta nodarbinātības līmeņa sasniegšanai;
  • konsultatīvas Nodarbinātības komitejas izveide.

Institucionālie jautājumi

• Likumdošanas procedūra
  • koplēmuma procedūra, kur ES valdības ar kvalificētu balsu vairākumu kopīgi ar Eiropas Parlamentu pieņem tiesību aktus, tiek piemērota lielākajai daļai politiku, kā arī ir pieņemti skaidri noteikumi strīdu risināšanai ar Samierināšanas komitejas palīdzību.
• Eiropas Parlaments
  • maksimālais Parlamenta locekļu skaits ir 700;
  • izstrādā priekšlikumu vienotai Eiropas vēlēšanu procedūrai;
  • pieņem noteikumus un vispārīgus nosacījumus, kas reglamentē Parlamenta locekļu pienākumu izpildi;
  • veic balsošanu, lai apstiprinātu Eiropas Komisijas priekšsēdētāja un Komisijas kā pārvaldes struktūras iecelšanu.
• Eiropas Komisija
  • no 20 ES valstīm katra valsts var izvirzīt komisāru ar nosacījumu, ka ir panākta vienošanās par valstu balsu sadalījumu Padomē;
  • vismaz vienu gadu pirms 21. valsts pievienošanās ir pilnībā jāpārskata ES institucionālā sistēma.

Sankcijas

ES valdības var atņemt kādai ES valstij Līgumā paredzētās tiesības, tai skaitā tiesības balsot par likumprojektiem, ja ir konstatēts, ka tā “vairākkārt nopietni pārkāpusi” ES pamatprincipus.

Vienkāršošana

Šis Līgums vienkāršo vairākus ES līgumus, izdarot tajos grozījumus vai dzēšot vairāk nekā 50 novecojušu pantu un pārnumurējot tos, lai uzlabotu pārskatāmību.