Ārkārtas intervence augsto enerģijas cenu problēmas risināšanai

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Elektroenerģijas pieprasījuma samazināšana

Ar šo regulu ievieš:

• brīvprātīgu 10 % mēneša elektroenerģijas patēriņa samazināšanas mērķrādītāju;
• saistošu 5 % mēneša elektroenerģijas patēriņa samazināšanas mērķrādītāju maksimumstundās.

Salīdzinājumam izmanto vidējo elektroenerģijas patēriņu attiecīgajos mēnešos laikposmā no novembra līdz martam iepriekšējos piecos gados.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ir atbildīgas par šādiem uzdevumiem.

• Apzināt maksimumstundas, kas kopumā atbilst vismaz 10 % no visām stundām laikposmā no 2022. gada 1. decembra līdz 2023. gada 31. martam, kuru laikā tās samazinās pieprasījumu.
• Izvēlēties patēriņa samazināšanas pasākumus. Prasības pasākumiem:
  • pasākumi ir skaidri definēti, pārredzami, samērīgi, mērķtiecīgi, nediskriminējoši un verificējami;
  • pasākumi nepamatoti nekropļo konkurenci vai elektroenerģijas tirgus pareizu funkcionēšanu;
  • pasākumi nekavē fosilā kurināmā tehnoloģiju aizstāšanu ar tehnoloģijām, kuras izmanto elektroenerģiju.

Obligātie elektroenerģijas tirgus ieņēmumu griesti

Inframarginālo elektroenerģijas ražotāju tirgus ieņēmumiem piemēro maksimālos griestus 180 EUR/MWh apmērā, lai, pastāvot ārkārtīgi augstām gāzes cenām, kas sadārdzina ar gāzi darbināmo elektrostaciju izmaksas, uz laiku ierobežotu elektroenerģijas ražotāju ar zemākām robežizmaksām ārkārtas tirgus ieņēmumus. Šis līmenis ir paredzēts, lai saglabātu operatoru rentabilitāti un nekavētu investīcijas atjaunīgajos energoresursos. Griesti ir piemērojami elektroenerģijai, kura ražota no šādiem energoresursiem:

• vēja enerģija,
• saules enerģija (saules siltumenerģija un saules fotoelementu enerģija),
• ģeotermālā enerģija,
• caurteces hidroelektrostacijās ražota enerģija,
• biomasas kurināmais, izņemot biometānu,
• atkritumi,
• kodolenerģija,
• lignīts,
• jēlnaftas produkti,
• kūdra.

Dalībvalstīm ir pienākums:

• nodrošināt, ka tirgus ieņēmumu griesti attiecas uz visiem ražotāju un, attiecīgā gadījumā, starpnieku ieņēmumiem;
• ieviest iedarbīgus pasākumus, lai nepieļautu ražotājiem noteikto pienākumu apiešanu, jo īpaši kad ražotājus kontrolē vai kad tie daļēji pieder citiem uzņēmumiem.

Dažos izņēmuma gadījumos ieņēmumu griestus nepiemēro, t. sk.:

• demonstrējumu projektiem;
• ražotājiem, kuru ražošanas jauda ir līdz 1 MW, gadījumos, kad griesti var radīt ievērojamu administratīvo slogu;
• elektroenerģijai, kas ražota hibrīdelektrostacijās, kurās izmanto arī tradicionālos energoresursus, gadījumos, kad ir risks, ka palielināsies CO₂ emisijas un samazināsies atjaunīgās enerģijas ražošana.

Valstu krīzes pasākumi

Dalībvalstis var noteikt atšķirīgus ieņēmumu ierobežojumus, lai:

• diferencētu tehnoloģijas;
• piemērotu papildu ierobežojumus elektroenerģijas tirgotājiem;
• piemērotu augstākus ieņēmumu griestus ražotājiem, kuru investīcijas un darbības izmaksas pārsniedz 180 EUR/MWh;
• saglabātu vai ieviestu valstu pasākumus nolūkā ierobežot tirgus ieņēmumus ražotājiem, kuri ražo elektroenerģiju no energoresursiem, kas nav minēti iepriekš.

Dalībvalstis var arī noteikt īpašus griestus tirgus ieņēmumiem, kuri gūti no tādas elektroenerģijas pārdošanas, kas saražota no akmeņoglēm vai hidroelektrostacijās, kuras nav iekļautas iepriekš minētajā sarakstā. Pasākumi:

• ir samērīgi un nediskriminējoši;
• neapdraud investīciju signālus;
• nodrošina, ka tiek segtas investīcijas un darbības izmaksas;
• nekropļo elektroenerģijas vairumtirgu darbību.

Dalībvalstis nodrošina, ka visi tirgus ieņēmumiem piemēroto griestu rezultātā radušies virsieņēmumi tiek izmantoti, lai finansētu elektroenerģijas galalietotājiem domātus atbalsta pasākumus, kuri mērķtiecīgi mīkstina augsto elektroenerģijas cenu ietekmi. Tas var ietvert:

• atbalstu elektroenerģijas patēriņa samazināšanai;
• tiešus pārskaitījumus galalietotājiem, tajā skaitā izmantojot tīkla tarifu samazinājumus;
• kompensāciju piegādātājiem, kuriem pēc valsts intervences cenu noteikšanā elektroenerģija lietotājiem jāpiegādā zem pašizmaksas;
• galalietotāju elektroenerģijas iegādes izmaksu samazināšanu;
• galalietotāju investīciju veicināšanu dekarbonizācijas tehnoloģijās, atjaunīgajos energoresursos un energoefektivitātē.

Dalībvalstīm, kuru atkarība no neto enerģijas importa ir lielāka par 100 %, līdz 2022. gada 1. decembrim jānoslēdz nolīgums ar eksportētāju dalībvalsti par virsieņēmumu atbilstīgu sadali. Visas dalībvalstis, kas importē enerģiju, var noslēgt līdzīgus nolīgumus.

Mazumtirdzniecības pasākumi

Dažos gadījumos dalībvalstis var uz laiku:

• īstenot intervenci, nosakot elektroenerģijas piegādes cenas maziem un vidējiem uzņēmumiem;
• izņēmuma kārtā noteikt elektroenerģijas cenas zem pašizmaksas.

Naftas, gāzes, ogļu un naftas pārstrādes nozaru solidaritātes iemaksas

Ar regulu nosaka obligātu pagaidu solidaritātes iemaksu no naftas, dabasgāzes, ogļu un naftas pārstrādes nozaru uzņēmumu virspeļņas, ko aprēķina no ar nodokli apliekamās peļņas fiskālajā gadā, kas sākas 2022. un/vai 2023. gadā, kura pārsniedz 20 % pieaugumu no vidējās gada ar nodokli apliekamās peļņas laikposmā no 2018. līdz 2021. gadam.

Ieņēmumus dalībvalstis izmanto, lai sniegtu mērķtiecīgu finansiālu atbalstu:

• galalietotājiem un jo īpaši mazaizsargātām mājsaimniecībām, kā arī uzņēmumiem, lai mīkstinātu augsto enerģijas cenu ietekmi;
• enerģijas patēriņa samazināšanai, izmantojot dažādas shēmas;
• lai veicinātu iekšējas investīcijas atjaunīgajos energoresursos, strukturālajā energoefektivitātē un citās dekarbonizācijas tehnoloģijās;
• uzņēmumiem energoietilpīgās nozarēs ar nosacījumu, ka tie investē atjaunīgajos energoresursos, energoefektivitātē vai citās dekarbonizācijas tehnoloģijās;
• enerģētiskās autonomijas attīstīšanai, jo īpaši investīcijām saskaņā ar “REPowerEU” mērķiem;
• tādu dalībvalstu pasākumu kopīgai finansēšanai, ar kuriem palīdz aizsargāt nodarbinātību un atbalsta darbaspēka pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidi.

Pārskatīšana

Eiropas Komisija pārskatīs pieprasījuma samazināšanas un cenu ierobežošanas pasākumus līdz 2023. gada 30. aprīlim. Solidaritātes iemaksu pasākums tiks pārskatīts līdz 2023. gada 15. oktobrim.