Valsts atbalsta jēdziens

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

LESD 107. panta 1. punktā sniegtā valsts atbalsta definīcija

• Ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir ES valsts vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp ES valstīm.
• Pastāv četri kumulatīvi kritēriji, lai noteiktu, ka attiecīgs atbalsts ir valsts atbalsts:
  • atbalstu piešķir valsts vai no valsts līdzekļiem;
  • atbalstu piešķir par labu vienam vai vairākiem uzņēmumiem, radot selektīvu priekšrocību;
  • atbalsts rada vai var potenciāli radīt konkurences izkropļojumus;
  • atbalsts ietekmē tirdzniecību starp ES valstīm.

Norādes un skaidrojums

Sistemātiski apkopojot ES tiesu judikatūru un Eiropas Komisijas lēmumu pieņemšanas praksi, paziņojumā ir sniegtas vispārējas norādes par visiem valsts atbalsta definīcijas aspektiem.

• Uzņēmuma un saimnieciskās darbības jēdziens – tas, vai attiecīgā struktūra veic saimniecisko darbību:
  • Eiropas Savienības Tiesa “uzņēmumus” konsekventi ir definējusi kā subjektus, kas veic saimniecisko darbību, neatkarīgi no to juridiskā statusa un finansēšanas veida. “Saimnieciskā darbība” ir ikviena darbība, kas ietver preču un pakalpojumu piedāvāšanu tirgū.
• Valstiska izcelsme – tas, vai attiecīgajam atbalstam ir valstiska izcelsme:
  • valsts atbalsts var būt atbalsta tieša vai netieša piešķiršana no valsts līdzekļiem un pasākuma attiecināmība uz valsti. Valsts līdzekļi ietver visus publiskā sektora līdzekļus, tostarp valsts iekšējo struktūru (decentralizētu, federālu, reģionālu vai citu) līdzekļus, un noteiktos apstākļos arī privāto struktūru līdzekļus.
• Priekšrocība – tas, vai ir gūts saimnieciskais labums:
  • priekšrocība pastāv, ja uzņēmuma finansiālais stāvoklis uzlabojas tādas valsts iejaukšanās rezultātā, kuras nosacījumi atšķiras no parastajiem tirgus nosacījumiem.
• Selektivitāte – tas, vai ar valsts atbalstu ir selektīvi piešķirta priekšrocība konkrētiem uzņēmumiem vai uzņēmumu kategorijām, vai konkrētām tautsaimniecības nozarēm:
  • vispārēji pasākumi, kas ir faktiski pieejami visiem uzņēmumiem, kas noteiktā ES valstī darbojas ar vienādiem nosacījumiem, nav selektīvi. Tomēr, lai pasākumi būtu patiesi vispārēji pēc būtības, to darbības jomu faktiski nedrīkst ietekmēt faktori, kas ierobežo to praktisko ietekmi.
• Ietekme uz tirdzniecību un konkurenci – tas, vai saimnieciskā darbība rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, un tikai ciktāl tas iespaido tirdzniecību starp ES valstīm:
  • uzskata, ka valsts pieņemts pasākums rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, ja tas var uzlabot saņēmēja konkurētspēju salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, ar kuriem tas konkurē. Nav nepieciešams konstatēt, ka atbalsts faktiski ietekmē tirdzniecību starp ES valstīm, bet tikai to, ka atbalsts var ietekmēt šo tirdzniecību.

Valsts ieguldījumi infrastruktūrā

• Turklāt paziņojumā ir precizēti vairāki aspekti saistībā ar valsts ieguldījumiem infrastruktūrā, kad ar infrastruktūras publisko finansēšanu tiek dota priekšroka uzņēmumam, piešķirta priekšrocība un ietekmēta konkurence un tirdzniecība starp ES valstīm.
• Infrastruktūras projektos bieži ir iesaistītas vairākas dalībnieku kategorijas, un attiecīgais valsts atbalsts var nākt par labu infrastruktūras izbūvei (tostarp piebūvēm vai uzlabojumiem), ekspluatācijai vai izmantošanai. Tāpēc paziņojumā ir sniegtas īpašas norādes par to, kā nošķirt:
  • atbalstu infrastruktūras attīstītājam un/vai pirmajam īpašniekam;
  • atbalstu infrastruktūras operatoriem (tas ir, uzņēmumiem, kuri tiešā veidā izmanto attiecīgo infrastruktūru, lai sniegtu pakalpojumus galalietotājiem, tostarp uzņēmumus, kuri infrastruktūru iegādājas no attīstītāja/īpašnieka saimnieciskam izmantojumam vai kuri infrastruktūras lietošanai un ekspluatēšanai iegūst koncesijas vai nomas līgumu);
  • atbalstu infrastruktūras galalietotājiem.