This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52012DC0209
COMMUNICATION FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT, THE COUNCIL, THE EUROPEAN ECONOMIC AND SOCIAL COMMITTEE AND THE COMMITTEE OF THE REGIONS EU State Aid Modernisation (SAM)
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI ES valsts atbalsta modernizācija (VAM)
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI ES valsts atbalsta modernizācija (VAM)
/* COM/2012/0209 final */
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI ES valsts atbalsta modernizācija (VAM) /* COM/2012/0209 final */
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS
PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN
REĢIONU KOMITEJAI ES valsts atbalsta modernizācija (VAM) (Dokuments attiecas uz EEZ) 1. Ievads: valsts atbalsta
kontrole pašreizējos apstākļos 1. "Eiropa 2020" ir ES
izaugsmes stratēģija šai desmitgadei. Mainīgā pasaulē
Eiropas Komisijas politika ir vērsta uz to, lai Eiropas ekonomika
kļūtu gudra, ilgtspējīga un integrējoša. Šiem trim
savstarpēji papildinošiem mērķiem vajadzētu sekmēt
augstu nodarbinātības, ražīguma un sociālās
kohēzijas līmeni ES un dalībvalstīs. 2. No šāda viedokļa
vienotais tirgus ir Eiropas vērtīgākais aktīvs, lai
nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi. Lai iekšējais tirgus
darbotos efektīvi, ir jāizmanto divi instrumenti: pirmkārt –
regulējums, lai izveidotu integrētu tirgu bez valstu robežām, un
otrkārt – konkurences politika, kurā ietilpst arī valsts
atbalsta kontrole, lai nodrošinātu, ka minētā iekšējā
tirgus darbību neizkropļo uzņēmumu darbība, kas ir
pretrunā ar konkurenci, vai dalībvalstis, kuras rada
labvēlīgākus apstākļus vieniem tirgus
dalībniekiem uz citu dalībnieku rēķina. Konkurence ir
galvenais izaugsmes virzītājspēks; tā mudina
uzņēmumus, tostarp jaunus uzņēmumus, apgūt jaunus
tirgus un būt radošiem, uzlabot ražīgumu un konkurētspēju
globālā kontekstā. Konkurence ir arī rentabla politika, jo
to var izmantot, neradot izmaksas publiskajā vai privātajā
sektorā. Tādējādi valsts atbalsta kontrolei kā vienam
no instrumentiem konkurences politikā ir būtiska loma vienotā
tirgus aizsardzībā un nostiprināšanā. 3. Ekonomikas un finanšu
krīze apdraudēja vienoto tirgu un palielināja pret konkurenci
vērstu darbību risku. Vienlaikus krīze palielināja
pieprasījumu pēc valsts lomas palielināšanas, lai
aizsargātu visneaizsargātākos sabiedrības locekļus un
veicinātu ekonomikas atkopšanos. Bet tā arī radīja slodzi
dalībvalstu budžetam, pieprasot fiskālo konsolidāciju un
trūcīgo resursu labāku izmantošanu. Visbeidzot tā
palielināja atšķirību starp dalībvalstu rezervēm, ko
tās izmanto savas politikas finansēšanai. 4. Eiropas izaugsmes
potenciālu var palielināt, vairāk uzmanības pievēršot
valsts izdevumiem un radot piemērotus apstākļus, lai ekonomikas
atkopšanās vispār notiktu un lai tā būtu noturīga. Jo
īpaši valsts izdevumiem būtu jākļūst
lietderīgākiem un efektīvākiem[1] un būtu jābūt
mērķtiecīgi vērstiem uz izaugsmi veicinošu politiku, kas
īsteno kopīgus Eiropas mērķus. 5. Daži no šiem valsts
izdevumiem var izpausties kā valsts atbalsts[2] gan tiešu izdevumu,
nodokļu atvieglojumu, valsts garantiju, gan citā formā. Stingrāka
un mērķtiecīgāka valsts atbalsta kontrole var veicināt
efektīvākas politikas izstrādi izaugsmes veicināšanai un
nodrošināt to, ka konkurences izkropļojumu skaits ir neliels,
tādējādi iekšējam tirgum paliekot atvērtam un
pieejamam. Tāpat tā var uzlabot valsts finanses. Mērķtiecīgāka
sistēma ļaus dalībvalstīm labāk iesaistīties gan
"Eiropa 2020" ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijas
īstenošanā, gan veikt budžeta konsolidāciju. 6. Valsts atbalsta kontroles
modernizācija ir nepieciešama, lai stiprinātu Komisijas pārbaužu
kvalitāti un pārvērstu minēto instrumentu par rīku,
kas veicina saprātīgu valsts līdzekļu izmantošanu uz
izaugsmi vērstiem politikas virzieniem un samazina konkurences
izkropļojumus, kuri grautu vienlīdzīgus konkurences
apstākļus iekšējā tirgū. Pašreizējo
materiālo un procesuālo tiesību noteikumu
sarežģītība un to vienāda piemērošana maza un liela
apjoma lietām rada problēmas, veicot valsts atbalsta kontroli. 7. Vajadzību pēc plaša
modernizācijas pasākumu kopuma ES valsts atbalsta politikas jomā
tāpat ir veicinājuši citi elementi: vairāku valsts atbalsta
galveno instrumentu darbības termiņa beigas 2013. gada
izskaņā; ES daudzgadu finanšu shēmas un ES struktūrfondu
noteikumu sagatavošana 2014.–2020. gadam; un visbeidzot – ekonomikas un
budžeta uzraudzības sistēmas nostiprināšana ES pusgada
procedūrā. 8. Tādēļ valsts
atbalsta kontroles modernizācijas mērķi ir trejādi: i)
veicināt ilgtspējīgu, viedu un iekļaujošu izaugsmi
konkurētspējīgā iekšējā tirgū; ii) Komisijas
ex ante pārbaudes mērķtiecīgi vērst uz
lietām, kurām ir vislielākā ietekme uz iekšējo tirgu,
vienlaikus stiprinot dalībvalstu sadarbību valsts atbalsta noteikumu
izpildē; iii) vienkāršot noteikumus un paātrināt
lēmumu pieņemšanas procesu. 9. Šajā
paziņojumā ir izklāstīta integrēta
stratēģija reformai, lai sasniegtu minētos mērķus, kas
ir savā starpā cieši saistīti un kas būtu jāuzskata
par iekļautiem struktūras elementiem vienotā reformas
paketē. 2. Valsts atblasta
modernizācijas mērķi un instrumenti to sasniegšanai 2.1. Sekmēt izaugsmi
nostiprinātā, dinamiskā un konkurētspējīgā
iekšējā tirgū 10. "Eiropa 2020"
izaugsmes stratēģija atzīst valsts atbalsta lomu izaugsmē
un tā iespējas "aktīvi un pozitīvi ietekmēt
Eiropa 2020 mērķu sasniegšanu, sekmējot un atbalstot inovatīvāku,
efektīvāku un videi nekaitīgāku tehnoloģiju
iniciatīvas, vienlaikus veicinot valsts atbalsta pieejamību
ieguldījumiem, riska kapitālam un pētniecības un
attīstības finansēšanai"[3].
11. Politika "Eiropa
2020" mērķu sasniegšanai var dot ievērojamu ieguldījumu
krīzes pārvarēšanai un ilgtspējīgas izaugsmes
atjaunošanai. Dalībvalstis un Savienība attiecīgi noteiks
budžeta izdevumu prioritātes, daži budžeta izdevumi ietvers arī
valsts atbalstu. 12. Modernizētai valsts
atbalsta kontrolei būtu jāveicina tāda atbalsta izmantošana, kas
ir pārdomāts, vērsts uz konstatētām tirgus
nepilnībām un kopēju interešu mērķiem un vismazāk
izkropļo konkurenci (labs atbalsts). Tas nodrošina, ka valsts
līdzekļi stimulē inovāciju, videi draudzīgas
tehnoloģijas, cilvēkkapitāla attīstību, nenodara
kaitējumu videi un visbeidzot veicina izaugsmi un nodarbinātību
un ES konkurētspēju. Šāds atbalsts vislabāk veicinās
izaugsmi, ja tas mērķtiecīgi vērsts uz konstatētu
tirgus nepilnību un tādējādi nevis aizstāj, bet
papildina privātos izdevumus. Vēlamā sabiedriskās politikas
mērķa sasniegšanā valsts atbalsts būs efektīvs tikai
tad, ja tam būs stimulējoša ietekme, t.i., tas mudinās atbalsta
saņēmēju veikt darbības, kuras tas nevarētu veikt bez
atbalsta. Turklāt valsts atbalstam būs vislielākā ietekme
uz izaugsmi tikai tad, ja tas būs pārdomāti veidots tā, lai
samazinātu konkurences izkropļojumus un saglabātu
konkurētspējīgu un atvērtu iekšējo tirgu. Tādēļ
valsts atbalsta kontrolei ir būtiska nozīme, lai uzlabotu valsts
atbalsta veidā sniegtu valsts izdevumu lietderību un
efektivitāti, pāri visam tiecoties sasniegt mērķi –
paātrināt izaugsmi iekšējā tirgū, kam konkurences
attīstība ir obligāts priekšnosacījums. Valsts atbalsts,
kas nav mērķtiecīgi vērsts uz tirgus nepilnību
novēršanu un kam nav stimulējošas ietekmes, ne tikai
izšķērdē valsts līdzekļus, bet darbojas arī
kā šķērslis izaugsmei, pasliktinot konkurences
apstākļus iekšējā tirgū. 13. Valsts atbalsta kontrole jau
atbalsta stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvas. Piemēram,
„platjoslas pamatnostādnēs” ir paredzēti nosacījumi
efektīvam valsts atbalstam platjoslas pakalpojumu izmantošanai, atbalstot
"Digitālās programmas Eiropai" mērķu sasniegšanu.
Valsts atbalsts infrastruktūras attīstībai tāpat ir
instruments, lai panāktu viedus, modernizētus un pilnībā
savstarpēji saistītus transporta un enerģētikas
tīklus, kā tas paredzēts "Ceļvedī par resursu
efektīvu izmantošanu Eiropā". Nostādnes par valsts atbalstu
pētniecībai, attīstībai un inovācijai veicina
"Inovācijas savienības" un "Integrētas
rūpniecības politikas globalizācijas laikmetam"
mērķu sasniegšanu. "Piesārņotājs maksā"
principa īstenošana, kā arī iespēja sniegt atbalstu
nolūkā mudināt uzņēmumus ieviest standartus, kas ir
stingrāki par ES vides standartiem, vai veicināt energoefektivitāti,
kā paredzēts Pamatnostādnēs par atbalstu vides jomā,
ir rīki pamatiniciatīvas "Par resursu efektīvu izmantošanu
Eiropā" īstenošanai. Iespēja atbalstīt
mācības no valsts līdzekļiem palīdz sasniegt
mērķus, kas noteikti "Jaunu prasmju un darba vietu programmā".
Pamatnostādnes par valsts atbalstu glābšanai un
pārstrukturēšanai ļauj sniegt valsts atbalstu
grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, tikai
ievērojot stingrus nosacījumus un tad, ja atbalsta rezultātā
uzņēmumiem tiks atgriezta dzīvotspēja ilgtermiņā,
tādējādi veicinot neefektīvu uzņēmumu izzušanu un
stiprinot uzņēmumus globālai konkurencei, veicinot
"Integrētu rūpniecības politiku globalizācijas
laikmetam". Saikne starp stratēģijas “Eiropa 2020”
mērķiem un pamatiniciatīvām, no vienas puses, un valsts
atbalsta noteikumiem, no otras puses, būtu jāattīsta arī
turpmāk, lai vienkāršotu Komisijas instrumentus un mudinātu
dalībvalstis novirzīt trūcīgos valsts līdzekļus
kopējām prioritātēm. 14. Liekot uzsvaru uz atbalsta
kvalitāti un efektivitāti, valsts atbalsta kontrole
dalībvalstīm var palīdzēt arī nostiprināt budžeta
disciplīnu un uzlabot valsts finanšu kvalitāti,
tādējādi labāk izmantojot nodokļu maksātāju
naudu. Tas ir īpaši svarīgi, lai panāktu viedu fiskālo
konsolidāciju, saskaņojot mērķtiecīgu valsts izdevumu
lomu izaugsmes veicināšanā ar nepieciešamību kontrolēt
budžetu. Tādēļ nepieciešams valsts atbalsta kontroli un
vispārīgākus konkurences apsvērumus iekļaut arī
ES pusgada procedūrā. 15. Valsts atbalsta
spēcīga kontrole ir arī būtiska, lai nodrošinātu labi
funkcionējošu vienoto tirgu. Šāda spēcīga kontrole iet
roku rokā ar ES iekšējā tirgus noteikumu īstenošanu un ir
īpaši svarīga tirgos, kuri ir atvērti tikai neilgu laiku un
kuros vēl aizvien liela loma ir lieliem, tradicionāliem tirgus
dalībniekiem, kas saņem valsts atbalstu, piemēram, transporta,
pasta pakalpojumu vai retākos gadījumos – enerģētikas
jomā. Valsts atbalsta modernizācija var uzlabot iekšējā
tirgus darbību ar efektīvāku politiku, kas vērsta uz
konkurences izkropļojumu ierobežošanu, vienlīdzīgu konkurences
apstākļu saglabāšanu un protekcionisma apkarošanu. Šobrīd
šīs valsts atbalsta kontroles loma kļūst aizvien
nozīmīgāka, jo mums ir jāmobilizē izaugsmei viss
iekšējā tirgus potenciāls. 16. Globālā vide rada
Eiropas uzņēmumiem izaicinājumus un iespējas. Visā
pasaulē pastāv atšķirīgas konkurences noteikumu
sistēmas. Salīdzinājumā – ES noteikumi par valsts atbalstu
piedāvā pārredzamāku, saskaņotāku un uz izaugsmi
vērstu struktūru, vienlaikus pieļaujot salīdzināmus
atbalsta apmērus[4].
Tam, ka modernizētā ES valsts atbalsta struktūra aizvien
mērķtiecīgāk pievēršas izaugsmi veicinošiem
mērķiem, vienlaikus nodrošinot atbilstošu iekšējā tirgus
darbību, būtu jāuzlabo ES uzņēmumu
konkurētspēja arī ārpus ES. 17. Konkrētos
apstākļos, ja kādas trešās valsts piešķirtas
subsīdijas radītu konkurences izkropļojumu, PTO noteikumi veido
pamatsistēmu, kā labot konkrētas sekas, ko ES
uzņēmumiem nodarījušas nelikumīgas ārvalstu
subsīdijas. Turklāt divpusējos brīvās
tirdzniecības nolīgumos, ko ES ir noslēgusi ar trešajām
valstīm, arī var iekļaut noteikumus par subsīdijām,
lai risinātu konkrētus jautājumus, kas nav ietverti PTO
regulējumā (piem., Brīvās tirdzniecības nolīgums
ar Koreju). Minētajās jomās var izmantot tirdzniecības
politikas instrumentus. 18. Priekšlikumi valsts atbalsta
noteikumu modernizācijai, kas vērsta uz izaugsmes mērķa
sasniegšanu, ir šādi. (a)
Noteikt un definēt vienotus principus,
kas piemērojami saderīguma izvērtējumam par visiem atbalsta
pasākumiem, kuriem šo vērtējumu veic Komisija; šādi
horizontāli principi precizētu to, kā Komisija vērtētu
kopīgas iezīmes, kas šobrīd netiek skatītas vienādi
dažādās pamatnostādnēs un regulējumos; minētajiem
principiem būtu jābūt pēc iespējas
operacionāliem, un ar to palīdzību varētu definēt un
izvērtēt reālas tirgus nepilnības, stimulējošās
ietekmes un valsts iejaukšanās negatīvo ietekmi, tostarp
iespējamos apsvērumus par atbalsta vispārīgo ietekmi. (b)
Valsts atbalsta pamatnostādņu
pārskatīšana un vienkāršošana, lai
tās saskaņotu ar minētajiem vienotajiem principiem. Pārskatīšanā
tiks ievērota vispārēja pieeja, kuras pamatā ir
iekšējā tirgus stiprināšana, palielinot valsts izdevumu
efektivitāti (valsts atbalsta izmantošana tikai gadījumos, kur tas
atbilst reālai pievienotai vērtībai); šajā kontekstā,
lai nodrošinātu līdzekļu racionālu izmantojumu un
novērstu konkurences izkropļojumus, būtiska loma būs
skaidrākai to tirgus nepilnību definīcijai, kuras ir
jānovērš, un stimulējošās ietekmes rūpīgākai
pārbaudei. Jācenšas panākt valsts atbalsta iespējamo
negatīvo izpausmju sistemātiskāku vērtējumu, jo
īpaši saistībā ar izkropļojumiem sadales un
dinamiskajā efektivitātē, sacensībās par
subsīdijām un ietekmi tirgū. Tādējādi,
piemēram, pārskatītās glābšanas un
pārstrukturēšanas pamatnostādnes attiecībā uz
nefinanšu uzņēmumiem kļūs par nozīmīgu
instrumentu šāda konkurenci ļoti izkropļojoša atbalsta veida
kontrolei, lai nodrošinātu, ka iziešanas no tirgus process ar valsts
atbalstu tiek pārtraukts tikai tiešām pamatotos gadījumos. Līdzīgi
gadījumos, kad tirgus apstākļi to ļauj, pēckrīzes
apstākļos tiks izveidots jauns noteikumu kopums finanšu iestāžu
glābšanai un pārstrukturēšanai, un tas saskanēs ar
turpmākajiem priekšlikumiem par krīzes pārvarēšanu un
noregulēšanu ES. Visbeidzot, paraugprakses noteikšanai attiecībā
uz "Eiropa 2020" stratēģijas izdevumu prioritātēm
vajadzētu ļaut ātri nokārtot rentabla un izaugsmi veicinoša
atbalsta piešķiršanu. Attiecībā uz vienkāršošanu, vispirms
līdz 2013. gada beigām varētu saskaņot un,
iespējams, konsolidēt ar vienotajiem principiem vairākas
pamatnostādnes, tostarp pamatnostādnes reģionālajam
atbalstam, pētniecībai, izstrādei un inovācijai, videi un
riska kapitālam (atbalsta kategorijas, kas veido vairāk nekā
divas trešdaļas no ES piešķirtā atbalsta). Tas ļautu
arī meklēt sinerģiju starp dažādiem atbalsta režīmiem
un panākt vairāku mērķu sasniegšanu. Šajā
laikposmā pakāpeniski un bez kavēšanās tiks pieņemta
katra pamatnostādne atsevišķi. Pēc tam pakāpeniski
saskaņotu un konsolidētu pārējās pamatnostādnes. 2.2. Mērķtiecīga
darbību vēršana uz lietām ar lielāko ietekmi uz
iekšējo tirgu 19. Centieniem panākt
rentablākus izdevumus nevajadzētu pārtapt visu valsts izdevumu
sīkumainā kontrolē, bet gan izpausties prioritāšu
noteikšanā un rūpīgākās pārbaudēs
attiecībā uz atbalstu ar būtisku ietekmi uz vienoto tirgu,
piemēram, tiem pasākumiem, kas veido apjomīgu atbalstu ar,
iespējams, izkropļojošu ietekmi, tostarp fiskālo atbalstu. Vienlaikus
vajadzētu vienkāršot tādu lietu analīzi, kam ir
vietējs raksturs un neliela ietekme uz tirdzniecību. Minēto
rezultātu varētu panākt, definējot
samērīgākus un diferencētākus noteikumus un
modernizējot valsts atbalsta kontroles procedūras, palielinot
dalībvalstu atbildību atbalsta pasākumu izstrādē un
īstenošanā. Tam būs nepieciešama skaidrāka noteikumu
definīcija un pastiprināta ex post uzraudzība, ko veiks
Komisija nolūkā nodrošināt noteikumu atbilstīgu
ievērošanu. Tāpat tas samazinās administratīvo slogu valsts
iestādēm un atbalsta saņēmējiem nelielu atbalsta summu
gadījumos. 20. Priekšlikumi valsts atbalsta
noteikumu modernizācijai, kas vērsta uz prioritāšu noteikšanu,
ir šādi. (a)
Iespējama De minimis regulas
pārskatīšana nolūkā pārbaudīt, vai
spēkā esošās robežvērtības joprojām atbilst
tirgus apstākļiem; pārskatīšanu veiktu, pamatojoties uz
sīki izstrādātu ietekmes novērtējumu, ņemot
vērā situāciju visās dalībvalstīs un
iekšējā tirgū kopumā, kā arī šādas
pārskatīšanas ietekmi uz budžetu. (b)
Iespējamie grozījumi Padomes Pilnvarojošajā
regulā, kas ļautu Komisijai noteiktas atbalsta kategorijas
atzīt par saderīgām ar iekšējo tirgu un
tādēļ tās tiek atbrīvotas no ex ante
paziņošanas. Tas, savukārt, ļautu palielināt to atbalsta
veidu skaitu, kam, balstoties uz Komisijas pieredzi, varētu piemērot
šādu vienkāršotu kontroli, nevājinot efektīvu Komisijas
pārraudzību un ex post uzraudzību. Minētie jaunie
atbalsta veidi, uz kuriem varētu attiekties Pilnvarojošā regula,
varētu būt šādi: atbalsts kultūrai; atbalsts, lai
novērstu dabas katastrofu nodarīto kaitējumu; atbalsts
projektiem, ko (daļēji) finansē ES, piemēram, JESSICA;
un citi. (c)
Vispārējās grupu atbrīvojuma
regulas pārskatīšana un iespējamā
tās darbības jomas paplašināšana attiecībā uz atbalsta
kategorijām, uz kurām attiecas pārskatītā
Pilnvarojošā regula, lai nodrošinātu valsts līdzekļu
labāku novirzīšanu konkrētiem pamatotiem mērķiem,
vienlaikus vienkāršojot administratīvo apstrādi labi
izstrādātiem pasākumiem, kam ir salīdzinoši nelielas
atbalsta summas. 21. Ja Komisija nolemtu
palielināt to atbalsta pasākumu apmēru un darbības jomu,
kam nav nepieciešama paziņošana, palielinātos dalībvalstu
atbildība par valsts atbalsta noteikumu pareizu izpildi. Ja būs
vairāk pasākumu, kam nav nepieciešama paziņošana,
dalībvalstīm būs jānodrošina de minimis
pasākumu un grupu atbrīvojuma shēmu un lietu ex ante
atbilstība valsts atbalsta noteikumiem, cieši koordinējot ar
Komisiju, kura turpinās veikt šādu pasākumu ex post
kontroli. Komisija gaidīs labāku sadarbību no
dalībvalstīm attiecībā uz informācijas sniegšanas un
paziņojumu sagatavošanas kvalitāti un savlaicīgumu, kā
arī efektīvām valsts sistēmām (tostarp noteikumu
ievērošanu privātajā sektorā), lai nodrošinātu to, ka
Savienības tiesību aktiem atbilst valsts atbalsta pasākumi, kam
nav nepieciešama ex ante paziņošana. Mazāku
administratīvo slogu, samazinot paziņošanas pienākumu, var
paredzēt tikai tad, ja to attiecībā uz atbilstību
noteikumiem papildina lielākas saistības un labāks sniegums no
valstu iestāžu puses. Rezultātā ex post kontrole, ko veic
Komisija, būs jāpalielina arī tādēļ, ka grupu
atbrīvojuma pasākumu īstenošanas uzraudzības, ko veic
dalībvalstis, pašreizējie rezultāti parāda, ka bieži netiek
ievēroti valsts atbalsta noteikumi. Tādējādi var
nodrošināt īstenošanas efektivitāti. 2.3. Vienkāršāki
noteikumi un ātrāka lēmumu pieņemšana 22. Laika gaitā valsts
atbalsta noteikumi ir kļuvuši par sarežģītu tiesisko
regulējumu. Noteikumi varētu būt skaidrāki,
vienkāršāki un konsekventāki, izvērtēšanas
procedūra – racionālāka. Nepieciešams labāk izskaidrot
valsts atbalsta jēdzienus un konsolidēt horizontālos un
materiālos noteikumus. 23. Komisijas pienākums ir
pārbaudīt visas sūdzības par iespējamo atbalstu,
taču praksē tai nav iespēju noteikt prioritātes
sūdzību izskatīšanai. Turklāt Komisijai ne vienmēr ir
iespēja saņemt pilnīgu un pareizu informāciju no
pusēm, un tas var paildzināt procesu. Cieši sadarbojoties ar
dalībvalstīm, nepieciešams vienkāršot un pārskatīt
procedūras, lai pieņemtu lēmumus
uzņēmējdarbības videi piemērotos termiņos. Uz
minēto mērķi vērsto pasākumu kopuma elementi ir
šādi. (d)
Valsts atbalsta jēdziena labāka izskaidrošana: atbalsta jēdziens ir
objektīva koncepcija, kas tieši definēta Līguma
107. pantā kā jebkurš pasākums, kas ir valsts vai valsts
līdzekļu piešķiršanas rezultāts un iespaido
tirdzniecību starp dalībvalstīm, kas sniedz priekšrocības
atbalsta saņēmējam un rada vai draud radīt konkurences
izkropļojumus. Attiecībā uz to Komisijas loma nevar sniegties
tālāk par skaidrojumiem par to, kā tā izprot un
piemēro Līgumu noteikumus atbilstoši Tiesas interpretācijai. Šajās
robežās Komisija arī turpmāk sniegs skaidrojumus par
pamatkoncepcijām saistībā ar atbalsta jēdzienu, lai
tādējādi atvieglotu īstenošanu. (e)
Valsts atbalsta procedūras regulas modernizācija attiecībā uz sūdzību
izskatīšanu un tirgus informācijas rīkiem nolūkā dot
iespēju Komisijai mērķtiecīgāk vērst savas
darbības uz atbalsta lietām, kurām ir
visbūtiskākā ietekme uz iekšējo tirgu. Šim nolūkam
nepieciešams dot iespēju Komisijai noteikt prioritātes
sūdzību izskatīšanai, lai pēc prioritātēm
sakārtotu sūdzības par iespējamu atbalstu, kam ir liela
ietekme uz konkurenci un tirdzniecību iekšējā tirgū. Vienlaikus,
lai Komisija varētu efektīvi izmeklēt lietas par atbalstu, kam
ir būtiska ietekme, tās rīcībā vajadzētu nodot
efektīvākus rīkus, lai no tirgus dalībniekiem
savlaicīgi iegūtu visu nepieciešamo informāciju, kas ļautu
pieņemt lēmumus uzņēmējdarbības videi
piemērotos termiņos. Šāda procedūru modernizācija
ļautu Komisijai arī veikt lielāku skaitu ex officio
izmeklēšanu par būtiskiem konkurences izkropļojumiem, kas
traucē iekšējam tirgum. Tāpat tam vajadzētu dot
iespēju ātri pārliecināties par atbalsta pasākumu
ietekmi uz tirgu, kas nodrošinātu ātrāku lēmumu
pieņemšanu. 3. turpmākā
rīcība 24. Iepriekš
izklāstītās valsts atbalsta modernizācijas rezultātam
būtu jābūt skaidrākai un saskaņotākai valsts
atbalsta kontroles struktūrai. Iepriekš izklāstītie
iespējamie pasākumi veido integrētus pamatelementus vienotā
reformu paketē. 25. Tādējādi
iepriekš izklāstītie iespējamie pasākumi darbojas vienoti
augsta līmeņa mērķu sasniegšanai – tie ir savstarpēji
papildinoši un saistīti. Piemēram, ierosinātie iespējamie
procesuālie pasākumi nodrošinātu ātrāku lēmumu
pieņemšanu un ļautu Komisijai mērķtiecīgi vērst
darbības uz pasākumiem, kam ir vislielākā nozīme ES
līmenī. Līdzīga loģika tiek piemērota
Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas darbības jomas
paplašināšanai, veicot grozījumus Pilnvarojošā regulā. 26. Ņemot vērā
minēto paketes mērķu un elementu savstarpējo atkarību,
lai palielinātu valsts atbalsta modernizācijas rezultātus,
tāpat ir vēlams, lai reformas galvenie elementi stātos
spēkā vienlaicīgi. Tādēļ dažādi procesi tiks
sākti uzreiz pēc šā paziņojuma pieņemšanas, un paketes
galvenie instrumenti, tostarp Padomes akti, būtu jāpieņem
līdz 2013. gada beigām. 27. Lai sasniegtu šo
mērķi, Komisijas priekšlikumi par Procedūras regulu un
Pilnvarojošo regulu būtu jāpieņem 2012. gada rudenī. Komisija
centīsies nākamajos mēnešos izstrādāt
pārējos paketes aktus, lai pakāpeniski veiktu Komisijas aktu un
pamatnostādņu pārskatīšanu un vienkāršošanu līdz
2013. gada beigām. Komisija plāno apspriesties ar
dalībvalstīm un sākt atklātu dialogu ar Eiropas Parlamentu
un pārejām ieinteresētajām personām, lai savāktu
informāciju pārrunām par valsts atbalsta noteikumu
modernizācijas priekšlikumiem. [1] Atbilstoši Ceļvedim par resursu efektīvu
izmantošanu Eiropā (COM (2011) 571 galīgā redakcija, 10. lpp.),
tas ietvertu arī tādu subsīdiju pakāpenisku izbeigšanu,
kuru rezultātā resursi tiek izmantoti neefektīvi vai tiek
nodarīts kaitējums videi. [2] Pārskats par valsts izdevumiem no valsts atbalsta
atrodams "Valsts atbalsta progresa ziņojumā – Ziņojumā
par ES dalībvalstu piešķirto valsts atbalstu",
COM (2011) 848 galīgā redakcija. [3] Komisijas paziņojums
“Eiropa 2020 — stratēģija gudrai,
ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”
(COM (2010) 2020 galīgā redakcija, 3.3.2010.,
20. lpp.). [4] Salīdzinošā pētījumā, ko
2006. gadā veica PTO, teikts, ka ES dalībvalstu sniegtā
valsts atbalsta apmērs ir salīdzināms ar atbalsta apmēru,
ko piešķīruši galvenie ES tirdzniecības partneri (subsīdiju
daļa procentos no IKP). Skatīt Pasaules Tirdzniecības
Organizācijas 2006. gada ziņojumu "Pētot saikni starp
subsīdijām, tirdzniecību un PTO" http://www.wto.org/english/res_e/booksp_e/anrep_e/world_trade_report06_e.pdf.
Skatīt "Subsīdijas, tirdzniecība un PTO"
II nodaļu, E sadaļu "Subsīdiju biežums".