Ar to izveido kopīgu sistēmu, kā veicināt enerģijas no atjaunojamiem energoresursiem1 izmantošanu dažādos sektoros. Jo īpaši tā:
nosaka saistošu Eiropas Savienības (ES) mērķi energoresursu struktūras koplietošanā 2030. gadā;
pirmo reizi regulē pašpatēriņu;
izveido kopīgu noteikumu kopumu attiecībā uz atjaunojamo energoresursu lietojumu elektroenerģijas, siltumapgādes, aukstumapgādes un transporta nozarēs ES.
Tās mērķis ir palielināt atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām, aizsargātu vidi un samazinātu ES energoatkarību, un sniegtu ieguldījumu ES tehnoloģiju un industriālajā līderībā, darba vietu radīšanā un izaugsmē, tostarp lauku un izolētās teritorijās.
SVARĪGĀKIE ASPEKTI
Atjaunojamā enerģija
Viens no ES enerģētikas politikas mērķiem ir veicināt enerģijas atjaunojamos veidus.
ES ir atjauninājusi savus enerģētikas noteikumus, kas ir daļa no Eiropas zaļā kursa un tiesību aktu paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, kuru mērķis ir nodrošināt, lai šie noteikumi atbilstu tās 2050. gada klimatneitralitātes mērķim un mērķim līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas vismaz par 55 %, salīdzinot ar 1990. gada līmeni.
Šie noteikumi ir grozīti arī, lai īstenotu plānu “REPowerEU”, kura mērķis ir samazināt ES atkarību no Krievijas naftas un gāzes.
Šī direktīva tika grozīta ar Direktīvu (ES) 2023/2413.
Direktīvā ir noteikti šādi aspekti:
noteikumi rentablam un uz tirgu balstītam finanšu atbalstam elektroenerģijas iegūšanai no atjaunojamiem energoresursiem;
atbalsta shēmu aizsardzība no izmaiņām, kas apdraud esošos projektus;
sadarbības mehānismi starp ES dalībvalstīm un starp ES dalībvalstīm un ārpussavienības valstīm;
noteikumi, kas palīdz elektriskajiem transportlīdzekļiem un akumulatoriem nodrošināt mūsu energosistēmas elastību, nepieciešamības gadījumā piegādājot atjaunojamo elektroenerģiju tīklam;
noteikumi, kas ļauj patērētājiem ražot savu elektroenerģiju, to darot individuāli vai piedaloties atjaunojamās enerģijas kopienās bez nepamatotiem ierobežojumiem;
paātrinātas atļauju izsniegšanas procedūras atjaunojamās enerģijas projektiem;
stingrākas prasības biomasas atbalstam un izmantošanai enerģētikā, lai samazinātu neilgtspējīgas bioenerģijas ražošanas risku.
Mērķi
Saistošs vispārējais mērķis līdz 2030. gadam sasniegt 42,5 % atjaunojamo energoresursu īpatsvaru ES kopējā enerģijas patēriņā ar papildu 2,5 % indikatīvu papildinājumu, lai sasniegtu 45 % mērķi.
Transporta nozarē dalībvalstis var izvēlēties:
saistošu mērķi līdz 2030. gadam par 14,5 % samazināt siltumnīcefekta gāzu intensitāti transporta nozarē, izmantojot atjaunojamos energoresursus; vai
saistošu mērķi līdz 2030. gadam vismaz 29 % atjaunojamo energoresursu īpatsvaru transporta nozares enerģijas galapatēriņā.
Rūpniecības nozarē:
indikatīvs atjaunojamās enerģijas izmantošanas pieaugums vidēji par 1,6 % gadā;
līdz 2030. gadam 42 % no rūpniecībā izmantotā ūdeņraža jāiegūst no atjaunojamiem nebioloģiskas izcelsmes kurināmajiem un 60 % – līdz 2035. gadam.
Būvniecības nozarē un apkures un dzesēšanas nozarē:
indikatīvs mērķis – vismaz 49 % atjaunojamās enerģijas īpatsvars ēkās 2030. gadā;
pakāpeniski palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru apkures un dzesēšanas nozarē par 0,8 % gadā valsts līmenī līdz 2026. gadam un par 1,1 % no 2026. līdz 2030. gadam.
Deleģētie akti un īstenošanas akti
Eiropas Komisija ir pieņēmusi vairākus deleģētos un īstenošanas aktus.
Starp tiem ir Deleģētā Regula (ES) 2021/2003, ar ko izveido ES atjaunīgo energoresursu attīstības platformu, kuras mērķis ir atbalstīt dalībvalstis, kuras ir ieinteresētas izmantot atjaunīgo energoresursu sadarbības mehānismus, jo sevišķi statistiskos pārvedumus.
KOPŠ KURA LAIKA ŠIE NOTEIKUMI IR PIEMĒROJAMI?
Direktīva (ES) 2018/2001 bija jātransponē valsts tiesību aktos līdz .
Lielākā daļa noteikumu, kas ieviesti ar Direktīvu (ES) 2023/2413, ir jātransponē līdz , lai gan lielākā daļa noteikumu attiecībā uz atļauju piešķiršanas procedūrām ir jātransponē līdz .
Enerģija no atjaunojamiem energoresursiem. Enerģija no atjaunojamiem nefosilajiem energoresursiem, proti, vēja, saules (saules siltumenerģija un saules fotoelementu enerģija) un aerotermālā, ģeotermālā, hidrotermālā enerģija, apkārtējā siltuma, plūdmaiņu, viļņu un cita jūras enerģija, hidroenerģija un biomasas, atkritumu poligonu gāzes, notekūdeņu attīrīšanas staciju gāzes un biogāzes enerģija.
PAMATDOKUMENTI
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 () par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija) (OV L 328, , 82.–209. lpp.).
Direktīvas (ES) 2018/2001 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/2413 (), ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu (ES) 2018/2001, Regulu (ES) 2018/1999 un Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652 (OV L 2023/2413, ).
SAISTĪTIE DOKUMENTI
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2023/1184 (), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 papildina, izveidojot Savienības metodiku, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo šķidro un gāzveida transporta degvielu ražošanu (OV L 157, , 11.–19. lpp.).
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2023/1185 (), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 papildina, nosakot siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma minimālo robežvērtību reciklēta oglekļa degvielām un precizējot metodiku, ar kuru novērtē siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu no nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgām šķidrajām un gāzveida transporta degvielām un no reciklēta oglekļa degvielām (OV L 157, , 20.–33. lpp.).
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2023/1640 () par metodiku tādas transporta biodegvielas un biogāzes īpatsvara noteikšanai, ko ražo no biomasas, kuru pārstrādā kopīgā procesā ar fosilajām degvielām (OV L 205, , 1.–6. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/1791 () par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādāta redakcija) (OV L 231, , 1.–111. lpp.).
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/759 (), ar ko attiecībā uz metodiku, kā aprēķināt aukstumapgādei un centralizētajai aukstumapgādei izmantotās atjaunīgās enerģijas daudzumu, groza Direktīvas (ES) 2018/2001 VII pielikumu (OV L 139, , 1.–12. lpp.).
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/2003 (), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001, proti, izveido Eiropas Savienības atjaunīgo energoresursu attīstības platformu (OV L 407, , 4.–8. lpp.).
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/807 (), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 papildina attiecībā uz to, kā identificēt izejvielas, kas rada augstu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku un kam konstatēta būtiska produktīvās platības izplešanās uz tādu zemes platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums, un kā sertificēt biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas, kas rada zemu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku (OV L 133, , 1.–7. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 () par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, , 1.–77. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2002 (), ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti (OV L 328, , 210.–230. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES () par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, , 1.–56. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/70/EK (), kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EEK (OV L 350, , 58.–68. lpp.).