This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Klimatrīcība attiecas uz centieniem apkarot klimata pārmaiņas un to ietekmi. Šie centieni ietver siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu (klimata pārmaiņu mazināšana) un/vai rīcību, lai sagatavotos un pielāgotos klimata pārmaiņu pašreizējai ietekmei, kā arī prognozētajai nākotnes ietekmei (pielāgošanās klimata pārmaiņām).
Kopš deviņdesmitajiem gadiem Eiropas Savienība ir bijusi vadošā dalībniece starptautiskajās sarunās par klimata pārmaiņām, un tai ir bijusi liela nozīme Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām izstrādē, kā arī sarunās par Kioto protokolu un Parīzes nolīgumu.
Lai nepieļautu, ka klimata pārmaiņas sasniedz bīstamu līmeni, starptautiskā sabiedrība ir vienojusies, ka globālā sasilšana nedrīkst pārsniegt 2 °C salīdzinājumā ar pirmsindustrializācijas līmeni, un cenšas ierobežot temperatūras paaugstināšanos līdz 1,5 °C. Eiropas Savienība (ES) iegulda daudz darba, lai samazinātu emisijas un mudinātu citus lielākos piesārņotājus rīkoties.
ES jau ir uz pareizā ceļa, lai sasniegtu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķi 2020. gadam, un Komisija ir nākusi klajā ar plānu līdz 2030. gadam samazināt emisijas vēl vismaz par 55 %. ES mērķis ir līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti.
Klimatrīcība, jo īpaši siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, ir viens no Eiropas Zaļā kursa pamatelementiem. Zaļajā kursā ir paredzētas šādas iniciatīvas:
SKATĪT ARĪ: