ES valsts elastīgums attiecībā uz ģenētiski modificētu organismu audzēšanu

KOPSAVILKUMS:

Direktīva (ES) 2015/412 – par atļauju ES valstīm ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētu organismu audzēšanu savā teritorijā

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

Ar to groza Direktīvu 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu (ĢMO)* apzinātu izplatīšanu vidē, lai katra ES valsts atsevišķi varētu aizliegt vai ierobežot to audzēšanu savā teritorijā. Saskaņā ar iepriekšējiem noteikumiem tas bija iespējams gadījumos, ja ES valsts rīcībā bija nonākuši jauni pierādījumi par to, ka attiecīgais ĢMO rada risku cilvēku veselībai vai videi.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Jaunā direktīva papildina 2001. gada direktīvas noteikumus. Tajā ir ievērots subsidiaritātes princips, ar ko ES valstīm piešķir lielāku elastīgumu attiecībā uz ĢMO audzēšanu, neietekmējot vides risku novērtējumu, kas ir daļa no Regulā (EK) Nr. 1829/2003 un Direktīvā 2001/18/EK noteiktās ES ĢMO atļauju piešķiršanas sistēmas. Tā ļauj katrai valstij atsevišķi aizliegt vai ierobežot ĢMO audzēšanu, ievērojot konkrētus nosacījumus:

• konkrēta ĢMO atļaujas piešķiršanas procedūras ietvaros valsts var 45 dienu laikā pēc sākotnējā novērtējuma lūgt grozīt atļaujas ģeogrāfiskās darbības jomu, lai visā vai daļā tās teritorijas netiktu atļauta ĢMO audzēšana;
• pēc ĢMO atļaujas piešķiršanas valsts var aizliegt vai ierobežot tā audzēšanu, pamatojoties uz iemesliem, kas saistīti ar:
  • vides politikas mērķiem;
  • lauksaimniecības politikas mērķiem;
  • pilsētu un lauku teritoriju plānojumu, kā arī zemes izmantojuma jautājumiem;
  • sociālekonomisko ietekmi;
  • izvairīšanos no ĢMO klātbūtnes citos produktos;
  • sabiedrisko politiku (ierobežojumus parasti nevar pamatot vienīgi ar šo faktoru, kā arī tas nevar būt svarīgāks par vides risku novērtējumiem).

ES valstu veiktajiem pasākumiem jāatbilst ES tiesību aktiem un jābūt pamatotiem, proporcionāliem un nediskriminējošiem. ES valstis var vēlāk pārskatīt savus lēmumus un to teritorijas no jauna iekļaut ĢMO atļaujas ģeogrāfiskās darbības jomā.

ES valstīm, kurās audzē ĢMO, jāveic pasākumi pierobežas teritorijās, lai nepieļautu iespējamu invāziju kaimiņu ES valstīs, kurās attiecīgo ĢMO audzēšana ir aizliegta.

Ziņojumi

Līdz 2019. gada 3. aprīlim Eiropas Komisija iesniegs ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā tiek izmantota šī direktīva, tostarp par to, kā ES valstis to izmanto, lai ierobežotu vai aizliegtu ĢMO audzēšanu, un kā tas ietekmē ES iekšējo tirgu. Ziņojumā var iekļaut citus tiesību aktu priekšlikumus.

Komisija arī ziņos par videi nodarīto kaitējumu faktiskas atlīdzināšanas izteiksmē, kas varētu rasties ĢMO audzēšanas rezultātā.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2015. gada 2. aprīļa.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

• ĢMO reglamentējošie tiesību akti (Eiropas Komisija).

GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/412 (2015. gada 11. marts), ar ko Direktīvu 2001/18/EK groza attiecībā uz iespēju, ka dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) audzēšanu savā teritorijā (OV L 68, 13.3.2015., 1.–8. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1829/2003 (2003. gada 22. septembris) par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (OV L 268, 18.10.2003., 1.–23. lpp.)

Regulas (EK) Nr. 1829/2003 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/18/EK (2001. gada 12. marts) par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu. Komisijas deklarācija (OV L 106, 17.4.2001., 1.–39. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 08.03.2018