Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Mērķi

ELFLA mērķi ir:

• uzlabot konkurētspēju lauksaimniecības nozarē;
• nodrošināt dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un klimata pārmaiņu apkarošanai paredzēto pasākumu efektīvu īstenošanu;
• panākt ES lauku teritoriju līdzsvarotu teritoriālo attīstību, tostarp radot un saglabājot nodarbinātību.

Prioritātes

ES atbalsta darbības šādu sešu prioritāro mērķu sasniegšanai:

• uzlabot zināšanu pārnesi un inovācijas;
• uzlabot visu lauksaimniecības veidu dzīvotspēju un konkurētspēju un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu;
• veicināt pārtikas preču aprites organizēšanu, tostarp lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību, dzīvnieku labturību un riska pārvaldību lauksaimniecībā;
• atjaunot, saglabāt un uzlabot ekosistēmas, kas saistītas ar lauksaimniecību un mežsaimniecību;
• veicināt resursu efektīvu izmantošanu un pāreju uz mazoglekļa ekonomiku;
• veicināt sociālo iekļautību, nabadzības mazināšanu un ekonomisko attīstību lauku apvidos.

ES dalībvalstis un reģioni var pievērsties arī tādu jautājumu risināšanai, kas aktuāli tieši to teritorijā, piemēram:

• gados jauni lauksaimnieki;
• mazās lauku saimniecības;
• kalnu apgabali;
• sievietes lauku apvidos;
• klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un bioloģiskā daudzveidība.

Budžets

• ELFLA budžets 2015. gadam bija noteikts 99,3 miljardu EUR apmērā. Vismaz 30 % no tiem bija jāizlieto pasākumiem, kas paredzēti vides aizsardzībai un klimata pārmaiņu apkarošanai, un 5 % bija paredzēti vietējā līmeņa stratēģiju izstrādei.
• Ar Deleģēto regulu (ES) 2015/791 pārskata lauku attīstības programmām paredzētā ES atbalsta budžeta sadalījumu (Regulas (ES) Nr. 1305/2013 I pielikums).

Regulas 2017. gada grozījums

Regulas (ES) 2017/2393, kas ir piemērojama kopš 2018. gada 1. janvāra,, mērķis ir vienkāršot un uzlabot lauksaimnieku piekļuvi KLP finansējumam. Cita starpā tā ievieš:

• jaunu nozarei raksturīgu ienākumu stabilizācijas instrumentu, kas nodrošina kompensāciju lauksaimniekiem, kurus ietekmē straujš ienākumu samazinājums;
• atbalstu apdrošināšanas līgumiem gadījumos, kad vairāk nekā 20 % lauksaimnieku gada produkcijas ir iznīcināti, piemēram, skarbu laikapstākļu dēļ.

Īstenošana

Regulā ir noteikts, ka lauku attīstības politikai ir jābūt saskanīgai ar citām šīs nozares politikas jomām. ES mēroga noteikumi un nolīgumi ir paredzēti tam, lai nodrošinātu, ka ES finansējums tiek izmantots efektīvi, līdz minimumam samazinot pārklāšanos un konsekvences trūkumu.

Covid-19 pandēmija

• Ar grozījumu Regulu (ES) 2020/872 tiek nodrošināts ārkārtas pagaidu atbalsts lauksaimniekiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas nodarbojas ar lauksaimniecības vai kokvilnas produktu pārstrādi, tirdzniecību vai izstrādi, ko nodrošina ELFLA.
• ES dalībvalstīm atbalsts mērķtiecīgi jānovirza Covid-19 krīzes visvairāk skartajiem saņēmējiem, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un objektīviem un nediskriminējošiem atlases kritērijiem.
• Atbalsts jāsniedz vienreizēja maksājuma veidā, kas jāsamaksā līdz 2021. gada 30. jūnijam, pamatojoties uz atbalsta pieteikumiem, kurus valsts kompetentā iestāde apstiprinājusi līdz 2020. gada 31. decembrim.
• Atbalsta maksimālā summa nedrīkst pārsniegt 7000 EUR vienam lauksaimniekam un 50 000 EUR vienam MVU.

Ārkārtas pagaidu atbalsts

• Ar grozījumu Regulu (ES) 2022/1033 dalībvalstīm tiek dota iespēja no ELFLA līdzekļiem nodrošināt ārkārtas pagaidu atbalstu likviditātes problēmu risināšanai lauksaimniekiem un MVU, reaģējot uz ietekmi, ko rada Krievijas iebrukums Ukrainā. Atbalsta mērķis ir risināt problēmas, kas apdraud lauksaimniecības darbību un to mazo uzņēmumu darbības nepārtrauktību, kuri nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi – būtisks ielaides cenu, jo īpaši barības un mēslošanas līdzekļu cenu, pieaugums un paaugstinātas enerģijas izmaksas.
• Lauksaimnieki un MVU varēs saņemt atbalstu attiecīgi līdz pat 15 000 EUR un 100 000 EUR apmērā. Tas tiks izmaksāts līdz 2023. gada 15. oktobrim. Tādēļ dalībvalstīm būs jāiesniedz grozījumi to lauku attīstības programmās, lai ieviestu šo jauno pasākumu.

Pārejas noteikumi 2021. un 2022. gadam

• Grozījumu Regula (ES) 2020/2220 ļauj turpināt 2014.–2020. gadam paredzētā KLP regulējuma piemērošanu un nodrošina ELFLA atbalsta maksājumu nepārtrauktību lauksaimniekiem un citiem saņēmējiem 2021. un 2022. gadā līdz brīdim, kad no 2023. gada 1. janvāra sāks piemērot jauno tiesisko regulējumu.
• Turklāt ārkārtas pagaidu atbalsts lauksaimniekiem un MVU, kurus īpaši smagi skārusi Covid-19 izraisītā krīze, palīdzēs novērst likviditātes problēmas, kas apdraud lauksaimniecības darbību un mazo uzņēmumu, kuri nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, tirdzniecību vai izstrādi, darbības nepārtrauktību.
• Kopējais maksimālais ES atbalsta apjoms lauku attīstībai laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim būs 26 896 831 880 EUR pašreizējās cenās un saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam.
• Vēl 8 070 486 840 EUR pašreizējās cenās no ELFLA līdzekļiem tiks darīti pieejami kā papildu resursi ES lauksaimniecības nozares un lauku teritoriju atveseļošanai 2021. un 2022. gadā. Regulā ir izklāstīti detalizēti noteikumi par to, kā šie līdzekļi būtu jāpiešķir tādām prioritātēm kā ekonomiskā un sociālā attīstība klimatrīcība, dzīvnieku labturība utt.