Eiropadomes Lēmums 2013/272/ES par Eiropas Komisijas locekļu skaitu
Ar to nosaka Eiropas Komisijas locekļu skaitu un nodrošina, ka Komisijas sastāvā ir pa vienam pilsonim no katras Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts.
Līguma par Eiropas Savienību (LES) 17. pantā ir noteikta Komisijas kompetence.
Procesa sākumā Eiropadome ierosina Eiropas Parlamentam Komisijas priekšsēdētāja amata kandidātu. Priekšsēdētāju ievēl ar Eiropas Parlamenta deputātu balsu vairākumu.
Pirmo reizi 2014. gadā ES vadītājiem, izvēloties Komisijas priekšsēdētāju, bija jāņem vērā tā paša gada maijā notikušo Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti. Praktiski tas nozīmē, ka kandidātam bija jāiegūst Parlamenta vairākuma atbalsts, kad Eiropas Parlamenta deputāti jūlijā balsoja par priekšsēdētāja amata kandidātu. Komisijas priekšsēdētāja amata kandidāts iepazīstina Parlamentu ar politiskajām pamatnostādnēm savam pilnvaru termiņam, lai pirms balsošanas vēlēšanās varētu apzināti apmainīties viedokļiem.
Komisāru kolēģijas sastāvs
Pēc ievēlēšanas Komisijas priekšsēdētājs sazinās ar dalībvalstu valdību vadītājiem, lai palīdzētu izveidot komisāru kolēģiju. Kolēģijas locekļus (komisārus) izvēlas, ņemot vērā viņu vispārējo kompetenci un uzticību ES. Pēc apspriešanās starp priekšsēdētāju un valdību vadītājiem Eiropas Savienības Padome ar ievēlētā priekšsēdētāja piekrišanu pieņem to personu sarakstu, kuras ierosina iecelt par Komisijas locekļiem. Par viņu neatkarību nedrīkst būt ne mazāko šaubu. Priekšsēdētājs lemj par Komisijas iekšējo organizāciju un jaunajā komandā sadala dažādus politikas portfeļus, piemēram, enerģētikas, vides un tirdzniecības politikas jomas, un šis process prasa lielu politisko prasmi, lai saskaņotu konkurējošās prasības un gaidas.
Eiropas Parlamenta loma
Kad ir zināma komisāru kandidātu identitāte un pienākumi, katrs no viņiem dodas uz publisku uzklausīšanu parlamentārajā komitejā, kas atbilst viņa portfelim. Uzklausīšanas laikā viņus sīki izvaicā, lai pārliecinātos par viņu piemērotību amatam un kompetenci attiecīgajā atbildības jomā. Tā nav tikai formalitāte. Iepriekš ir bijuši gadījumi, kad komisāru amatu kandidātiem ir nācies atkāpties pēc tam, kad viņiem nav izdevies iegūt komitejas atbalstu. Pēc tam Parlaments kopumā balso par jauno Komisijas komandu, kuru pēc apstiprināšanas ieceļ Eiropadome. Jaunā kolēģija parasti sāk darbu 1. novembrī.
Komisija kopumā ir atbildīga Eiropas Parlamenta priekšā. Parlaments ir vienīgā ES iestāde, kas var atlaist Komisiju tās piecu gadu pilnvaru laikā, izsakot tai neuzticību.
Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Saskaņā ar LES 18. pantu par Augsto pārstāvi tiek iecelts Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. Kandidātu šim amatam izvēlas ES valstu un valdību vadītāji ar Komisijas priekšsēdētāja piekrišanu. Viņš ne tikai darbojas Komisijā, bet arī vada ārlietu ministru sanāksmes un ir atbildīgs par Eiropas Ārējās darbības dienestu. Augstais pārstāvis vada arī ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku un kopējo drošības un aizsardzības politiku.
Komisāru skaits
Saskaņā ar LES 17. panta 5. punktu no 2014. gada novembra komisāru skaitam bija jāatbilst divām trešdaļām dalībvalstu skaita, ja vien ES līderi nepieņemtu lēmumu šo skaitu mainīt. Tomēr 2013. gada maijā Eiropadome nolēma, ka to skaits arī turpmāk būs vienāds ar dalībvalstu skaitu.
Lēmums ir spēkā no 2014. gada 1. novembra.
Pašreizējā Komisāru kolēģija, kuru vada Urzula fon der Leiena, stājās amatā 2019. gada decembrī uz 2019.-2024. gada periodu.
Plašāka informācija:
Eiropadomes Lēmums 2013/272/ES (2013. gada 22. maijs) par Eiropas Komisijas locekļu skaitu (OV L 165, 18.6.2013., 98. lpp.).
Līguma par Eiropas Savienību konsolidētā versija – III Sadaļa – Noteikumi attiecībā uz Savienības iestādēm – 17. pants (OV C 202, 7.6.2016., 25.–26. lpp.).
Līguma par Eiropas Savienību konsolidētā versija – III Sadaļa – Noteikumi attiecībā uz Savienības iestādēm – 18. pants (OV C 202, 7.6.2016., 26.–27. lpp.).
Pēdējo reizi atjaunots: 20.03.2024