2000A1215 — LV — 22.06.2010 — 001.001

Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

Grozīta ar:

▼B

PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMS

starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas noslēgts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū

1. DAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

I SADAĻA

MĒRĶI, PRINCIPI UN DALĪBNIEKI

1. NODAĻA

Mērķi un principi

1. pants

Partnerattiecību mērķi

Kopiena un tās dalībvalstis, no vienas puses, un ĀKK valstis, no otras puses, še turpmāk – “Puses”, ar šo noslēdz Nolīgumu, lai veicinātu un paātrinātu ĀKK valstu ekonomikas, kultūras un sociālo attīstību nolūkā sekmēt mieru un drošību un veicināt stabilu un demokrātisku politisko vidi.

Partnerattiecības koncentrējas uz mērķi samazināt un eventuāli izskaust nabadzību atbilstīgi mērķiem – ĀKK valstu noturīga attīstība un integrācija pasaules ekonomikā.

▼M10

Šos mērķus un Pušu starptautiskās saistības, tostarp Tūkstošgades attīstības mērķus, ietver visās attīstības stratēģijās un tiem pievēršas ar integrētu pieeju, vienlaicīgi ņemot vērā attīstības politiskos, ekonomiskos, sociālos, kultūras un vides aspektus. Partnerattiecības sniedz saskaņotu atbalsta sistēmu katras ĀKK valsts pieņemtajām attīstības stratēģijām.

Stabila ekonomiska izaugsme, kas attīsta privāto sektoru, palielina nodarbinātību un uzlabo piekļūšanu ražošanas resursiem, ir šīs sistēmas sastāvdaļa. Atbalstu sniedz indivīda tiesību ievērošanai un pamatvajadzību apmierināšanai, sociālās attīstības veicināšanai un attīstības rezultātu taisnīgas sadales nosacījumiem. Veicina un atbalsta reģionālus un apakšreģionālus integrācijas procesus, kas sekmē ĀKK valstu integrāciju pasaules ekonomikā tirdzniecības un privāto ieguldījumu ziņā. Dalībnieku spēju veidošana attīstībā un iestāžu sistēmas uzlabošana, kas ir nepieciešama sociālai kohēzijai, demokrātiskas sabiedrības pastāvēšanai un tirgus ekonomikai, kā arī aktīvas un organizētas pilsoniskās sabiedrības izveidei, ir šīs pieejas neatņemama sastāvdaļa. Sistemātiski ņem vērā sieviešu stāvokli un dzimumu līdztiesības jautājumus visās jomās – politiskā, ekonomiskā un sociālā. Katrā partnerattiecību līmenī piemēro un integrē dabas resursu un vides, tostarp klimata pārmaiņu, ilgtspējīgas pārvaldības principus.

2. pants

Pamatprincipi

ĀKK un EK sadarbībā, kuras pamatā ir juridiski saistoša sistēma un kopīgu iestāžu esamība, tiek ņemta vērā starptautiski saskaņota palīdzības efektivitātes programma attiecībā uz piederību, tuvināšanu, saskaņošanu, uz rezultātiem vērstas palīdzības pārvaldību un savstarpēju atbildību, ko īsteno, pamatojoties uz šādiem pamatprincipiem:

▼B

3. pants

Šā Nolīguma mērķu sasniegšana

Puses, katra tādā mērā, kādā to skar šis Nolīgums, veic visus lietderīgos vispārīgos vai konkrētos pasākumus, lai nodrošinātu no šā Nolīguma izrietošo saistību izpildi un sekmētu tā mērķu sasniegšanu. Tās atturas no pasākumiem, kas var apdraudēt šos mērķus.

2. NODAĻA

Partnerattiecību dalībnieki

▼M10

4. pants

Vispārīga pieeja

ĀKK valstis pilnīgi suverēni nosaka attīstības principus, stratēģijas un savas ekonomikas un sabiedrības modeļus. Tās kopā ar Kopienu nosaka sadarbības programmas, kas paredzētas saskaņā ar šo Nolīgumu. Tomēr Puses atzīst nevalstisko dalībnieku, ĀKK valstu parlamentu un vietējo decentralizēto iestāžu ieguldījumu papildu nozīmi un potenciālu, veicinot attīstības procesu, īpaši valstu un reģionālā līmenī. Šajā nolūkā atbilstīgi šā Nolīguma nosacījumiem nevalstiskos dalībniekus, ĀKK valstu parlamentus un vietējās decentralizētās iestādes attiecīgā gadījumā:

Nevalstiski dalībnieki un vietējās decentralizētās iestādes attiecīgā gadījumā:

▼B

5. pants

Informācija

Sadarbība atbalstīs darbību sniegt vairāk informācijas un radīt lielāku izpratni par ĀKK un ES partnerattiecību pamatiezīmēm. Sadarbība arī:

6. pants

Definīcijas

▼M10

1.  Sadarbības dalībnieki būs:

▼B

2.  Pušu nevalstisko dalībnieku atzīšana ir atkarīga no apmēra, kādā tie pievēršas iedzīvotāju vajadzībām, no to konkrētās kompetences un tā, vai tos organizē un pārvalda demokrātiski un pārredzami.

7. pants

Jaudas palielināšana

Pilsoniskas sabiedrības ieguldījumu attīstībā var palielināt, nostiprinot Kopienas organizācijas un bezpeļņas nevalstiskās organizācijas visās sadarbības jomās. Tam būs nepieciešama:

II SADAĻA

POLITISKĀ DIMENSIJA

▼M10

8. pants

Politiskais dialogs

1.  Puses regulāri iesaistās visaptverošā, līdzsvarotā un dziļā politiskā dialogā, kas noved pie abu pušu saistībām.

2.  Šā dialoga mērķis ir apmainīties ar informāciju, sekmēt savstarpējo izpratni un veicināt saskaņotu prioritāšu un kopīgu darba kārtību izveidi, īpaši atzīstot esošās saiknes starp dažādiem attiecību aspektiem starp Pusēm un sadarbības dažādās jomas, kā noteikts šajā Nolīgumā. Dialogs veicina sarunas un stiprina sadarbību starp Pusēm starptautiskos forumos, kā arī veicina un atbalsta efektīvu daudzpusēju attiecību sistēmu. Dialoga mērķi ir arī situāciju rašanās novēršana, kurās viena Puse varētu uzskatīt par nepieciešamu izmantot 96. un 97. pantā paredzētās apspriežu procedūras.

3.  Dialogs ietver visus šajā Nolīgumā noteiktos mērķus un nolūkus, kā arī visus kopējas, vispārējas vai reģionālas nozīmes jautājumus, tostarp jautājumus, kas attiecas uz reģionālo un kontinentālo integrāciju. Ar dialogu Puses sekmē mieru, drošību un stabilitāti un veicina stabilu un demokrātisku politisko vidi. Tas ietver sadarbības stratēģijas, tostarp palīdzības efektivitātes programmu, kā arī globālas un nozaru politikas, tostarp vides, klimata pārmaiņu, dzimumu un migrācijas jomā, un jautājumus, kas saistīti ar kultūras mantojumu. Tajā tiek aplūkota arī abu Pušu globālā un nozaru politika, kas varētu ietekmēt sadarbības mērķu sasniegšanu attīstības jomā.

4.  Dialogā, cita starpā, uzmanība tiek pievērsta konkrētiem politiskiem jautājumiem, par kuriem ir savstarpēja interese vai kuriem ir vispārēja nozīme šā Nolīguma mērķu sasniegšanai saistībā ar, piemēram, ieroču tirdzniecību, pārmērīgiem militāriem izdevumiem, narkotikām, organizēto noziedzību vai bērnu darbu, kā arī jebkura veida diskrimināciju, piemēram, atkarībā no rases, ādas krāsas, dzimuma, valodas, reliģiskās, politiskās vai citas piederības, valstspiederības vai sociālās izcelsmes, mantiskā stāvokļa, dzimšanas vietas vai cita stāvokļa. Dialogs ietver arī notikumu regulāru novērtēšanu cilvēktiesību, demokrātisko principu, tiesiskuma un labas pārvaldības jomās.

5.  Šajā dialogā nozīmīga loma ir plaši pamatotām politikām, lai veicinātu mieru un novērstu, pārvaldītu un atrisinātu vardarbīgus konfliktus, tāpat kā nepieciešamībai pilnīgi ievērot miera un demokrātiskas stabilitātes mērķi, definējot sadarbības prioritārās jomas. Šajā nolūkā dialogā pilnībā iesaistās attiecīgās ĀKK reģionālās organizācijas un attiecīgā gadījumā Āfrikas Savienība.

6.  Dialogs notiek elastīgi. Dialogs pēc vajadzības ir formāls vai neformāls, un tas notiek iestāžu sistēmā un ārpus tās, tostarp ĀKK valstu grupā, Apvienotajā parlamentārajā asamblejā, attiecīgā veidā un attiecīgā līmenī, tostarp valsts, reģionālā, kontinentālā vai visu ĀKK valstu līmenī.

7.  Reģionālās organizācijas un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji ir saistīti ar šo dialogu, tāpat kā attiecīgā gadījumā ĀKK valstu parlamenti.

8.  Ja vajadzīgs un lai izvairītos no tādu situāciju rašanās, kurās viena Puse varētu uzskatīt par nepieciešamu izmantot 96. pantā paredzēto apspriežu procedūru, dialogs attiecībā uz svarīgākajiem elementiem ir sistemātisks un formāls saskaņā ar VII pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.

▼B

9. pants

▼M4

Svarīgākie elementi cilvēktiesību, demokrātijas principu un tiesiskuma jomā un labas vadīšanas pamatelements

▼B

1.  Sadarbība vērsta uz noturīgu attīstību, kas koncentrējas uz cilvēku, kas ir galvenais varonis un attīstības labumguvējs; tas ir saistīts ar visu cilvēktiesību ievērošanu un veicināšanu.

Visu cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, ieskaitot sociālo pamattiesību, demokrātijas ievērošanu, pamatojoties uz tiesiskumu un pārredzamu un atbildīgu vadīšanu, ir noturīgas attīstības neatņemama sastāvdaļa.

2.  Puses atsaucas uz savām starptautiskajām saistībām un apņemšanos ievērot cilvēktiesības. Tās vairākkārt atkārto savu dziļo pievēršanos cilvēka cieņai un cilvēktiesībām, kas ir indivīdu un cilvēku likumīgie centieni. Cilvēktiesības ir universālas, nedalāmas un savstarpēji saistītas. Puses apņemas veicināt un aizsargāt visas pamatbrīvības un cilvēktiesības, neatkarīgi no tā, vai tās ir civilas un politiskas, vai ekonomiskas, sociālas un kultūras. Šajā sakarā Puses no jauna apstiprina vīriešu un sieviešu līdztiesību.

Puses no jauna apstiprina, ka demokratizācija, attīstība un pamatbrīvību un cilvēktiesību aizsardzība ir savstarpēji saistīta un savstarpēji pastiprinoša. Demokrātiski principi ir vispāratzīti principi, kas ir pamatā valsts organizācijai, lai nodrošinātu tās varas leģitimitāti, tās rīcības likumību, kas atspoguļota tās konstitucionālajā, likumdošanas un reglamentējošajā sistēmā, un līdzdalības mehānismu esamībā. Pamatojoties uz vispāratzītiem principiem, katra valsts veido savu demokrātijas kultūru.

Valsts struktūru un dažādu varu prerogatīvas balsta uz tiesiskumu, kas īpaši ir saistīts ar iedarbīgiem un pieejamiem likumīgas atlīdzības līdzekļiem, neatkarīgu tiesību sistēmu, kas garantē vienlīdzību likuma priekšā, un izpildvaru, kas ir pilnīgi pakļauta likumam.

Cilvēktiesību, demokrātijas principu un tiesiskuma ievērošana, kas ir pamatā ĀKK un ES partnerattiecībām, ir pamatā Pušu iekšzemes un starptautiskajai politikai un veido šā Nolīguma svarīgākos elementus.

3.  Politiskas un institucionālas vides sakarā, kas atbalsta cilvēktiesības, demokrātijas principus un tiesiskumu, labu vadīšanu, ir pārredzama un atbildīga cilvēku, dabas, ekonomisko un finanšu resursu pārvaldība taisnīgas un noturīgas attīstības nolūkā. Tas ir saistīts ar skaidrām lēmumu pieņemšanas procedūrām valsts iestāžu līmenī, pārredzamām un atbildīgām iestādēm, likuma augstāko spēku un resursu sadali un jaudas palielināšanu, lai izstrādātu un īstenotu pasākumus, kuru mērķis īpaši ir novērst un apkarot korupciju.

▼M10

Laba pārvaldība, uz ko balstītas ĀKK un ES partnerattiecības, ir pamatā Pušu iekšzemes un starptautiskajai politikai un ir šā Nolīguma pamatelements. Puses vienojas, ka tikai nopietni korupcijas gadījumi, tostarp uzpirkšana, kas noved pie šādas korupcijas, kā minēts 97. pantā, ir šā elementa pārkāpums.

▼B

4.  Partnerattiecības aktīvi atbalsta cilvēktiesību, demokratizācijas procesu veicināšanu, tiesiskuma nostiprināšanu un labu vadīšanu.

Šīs jomas būs nozīmīgs politiskā dialoga temats. Šā dialoga sakarā Puses īpašu nozīmi piešķir notiekošajām izmaiņām un panāktā progresa nepārtrauktībai. Šajā regulārajā novērtējumā ņem vērā katras valsts ekonomisko, sociālo un kultūrvēsturisko kontekstu.

Šīm jomām pievērsīsies arī atbalsts attīstības stratēģijām. Kopiena sniedz atbalstu politiskām, institucionālām un juridiskām reformām, kā arī valsts un privāto dalībnieku un pilsoniskas sabiedrības jaudas palielināšanai stratēģiju ietvaros, kuras kopīgi saskaņotas starp attiecīgo valsti un Kopienu.

▼M10

Šajā pantā noteikto svarīgāko elementu un pamatelementu principus piemēro vienādi ĀKK valstīm, no vienas puses, un Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm, no otras puses.

▼B

10. pants

Citi politiskās vides elementi

1.  Puses uzskata šādus elementus par tādiem, kas sekmē stabilas un demokrātiskas politiskās vides uzturēšanu un nostiprināšanu:

▼M10

▼B

2.  Puses atzīst, ka ►M10  sociālas tirgus ekonomikas ◄ principi, kurus atbalsta pārredzami konkurences noteikumi un pamatotas ekonomikas un sociālās politikas, veicina partnerattiecību mērķu sasniegšanu.

▼M10

11. pants

Miera nostiprināšanas politikas, konfliktu novēršana un atrisināšana un reaģēšana uz nestabilām situācijām

1.  Puses apzinās, ka bez nabadzības samazināšanas un attīstības nebūs iespējams ilgtspējīgs miers un drošība, savukārt bez miera un drošības nav iespējama ilgtspējīga attīstība. Puses īsteno aktīvu, visaptverošu un integrētu miera nostiprināšanas, konfliktu novēršanas un atrisināšanas un iedzīvotāju drošības politiku un risina nestabilas situācijas partnerattiecībās. Šī politika ir balstīta uz piederības principu, un tajā īpaša uzmanība tiek pievērsta spēju palielināšanai valstu, reģionālā un kontinentālā līmenī, kā arī vardarbīgu konfliktu novēršanai agrīnā stadijā, mērķtiecīgi risinot to pamatcēloņus, tostarp nabadzību, un atbilstoši apvienojot visus pieejamos instrumentus.

1.  Puses apzinās, ka ir jārisina jauni vai plašumā ejoši drošības draudi, piemēram, organizētā noziedzība, pirātisms un jo īpaši cilvēku, narkotiku un ieroču tirdzniecība. Ir jāņem vērā arī tādu globālo problēmu ietekme kā starptautisko finanšu tirgu satricinājumi, klimata pārmaiņas un pandēmijas.

1.  Puses uzsver reģionālo organizāciju lielo nozīmi miera nostiprināšanā un konfliktu novēršanā un atrisināšanā, kā arī jaunu vai plašumā ejošu drošības draudu novēršanā, Āfrikā galvenajai atbildībai par to gulstoties uz Āfrikas Savienību.

2.  Drošības un attīstības savstarpēja atkarība nosaka tādu pasākumu kā miera nostiprināšana, konfliktu novēršana un atrisināšana raksturu, kuri apvieno gan īstermiņa, gan ilgtermiņa pieejas, kuras ietver kā krīžu pārvarēšanas, tā citas – plašākas – darbības. Pasākumi jaunu vai plašumā ejošu drošības draudu novēršanai, cita starpā, atbalsta likuma piemērošanu, tostarp sadarbojoties robežkontroles jomā, veicinot starptautiskās piegādes ķēdes drošību un uzlabojot gaisa, jūras un autotransporta aizsardzību.

2.  Pasākumi miera nostiprināšanas, konfliktu novēršanas un atrisināšanas jomā īpaši vērsti uz politisku, ekonomisku, sociālu un kultūras iespēju līdzsvarošanu starp visiem sabiedrības slāņiem, demokrātijas likumības un pārvaldības efektivitātes nostiprināšanu, efektīvu mehānismu izveidi grupu interešu samierināšanai, sieviešu aktīvu iesaistīšanu, atšķirību samazināšanu starp dažādiem sabiedrības slāņiem, kā arī atbalstu aktīvai un organizētai pilsoniskai sabiedrībai. Šajā saistībā īpaša uzmanība jāpievērš agrīnas brīdināšanas sistēmu un miera nostiprināšanas mehānismu izstrādei, kas dotu ieguldījumu konfliktu novēršanā.

3.  Attiecīgi pasākumi, cita starpā, ietver arī atbalstu starpniecībai, sarunām un samierināšanai, kopīgu, ierobežotu dabas resursu efektīvai reģionālai pārvaldībai, bijušo kaujinieku demobilizācijai un reintegrācijai sabiedrībā, bērnu kareivju problēmas risināšanai un pret sievietēm un bērniem vērstas vardarbības novēršanai. Tiek veikti atbilstoši pasākumi, lai noteiktu atbildīgus militāro izdevumu un ieroču tirdzniecības ierobežojumus, tostarp atbalstot saskaņotu standartu un rīcības kodeksu veicināšanu un piemērošanu, kā arī lai cīnītos pret darbībām, kas uzkurina konfliktu.

3.a  Īpašu nozīmi piešķir cīņai pret pretkājnieku mīnām un sprādzienbīstamām karadarbības paliekām, kā arī nelielu ieroču un vieglo ieroču un to munīcijas nelikumīgas ražošanas, pārvadāšanas, aprites un uzkrāšanas problēmas risināšanai, tostarp pievēršoties neatbilstīgi nodrošinātiem un slikti pārvaldītiem krājumiem un noliktavām, kā arī to nekontrolētai izplatīšanai.

3.a  Puses vienojas koordinēt, ievērot un pilnībā īstenot savas attiecīgās saistības saskaņā ar visām atbilstošajām starptautiskajām konvencijām un dokumentiem, un tālab tās apņemas sadarboties valstu, reģionālā un kontinentālā līmeni.

3.b  Tāpat Puses apņemas sadarboties, lai novērstu ar algotņiem saistītas darbības atbilstīgi savām saistībām saskaņā ar visām atbilstošajām starptautiskajām konvencijām un dokumentiem, kā arī saviem attiecīgajiem tiesību aktiem un noteikumiem.

4.  Lai stratēģiski un efektīvi risinātu nestabilas situācijas, Puses apmainās ar informāciju un veicina profilaktisku aizsargreaģēšanu, kas saskaņotā veidā ietver diplomātiskos, drošības un attīstības sadarbības instrumentus. Tās vienojas par labāko veidu, kā stiprināt valstu pamatfunkciju pildīšanas spējas un stimulēt politisko gribu veikt reformas, ievērojot piederības principu. Nestabilās situācijās politiskajam dialogam ir īpaši liela nozīme, un to attīsta un stiprina arī turpmāk.

5.  Vardarbīga konflikta gadījumos Puses veiks visus piemērotos pasākumus, lai novērstu vardarbības pastiprināšanos, lai ierobežotu tās teritoriālo izplatību un lai veicinātu esošo strīdu mierīgu atrisināšanu. Īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, lai nodrošinātu, ka finanšu līdzekļi sadarbībai tiktu izlietoti saskaņā ar partnerattiecību principiem un mērķiem, un lai novērstu līdzekļu novirzīšanu kara mērķiem.

6.  Pēckonflikta situācijās Puses veic visus piemērotos pasākumus, lai stabilizētu situāciju pārejas posmā un veicinātu atgriešanos nevardarbīgā, stabilā un demokrātiskā stāvoklī. Puses nodrošina nepieciešamo saikņu izveidi starp ārkārtas pasākumiem, rehabilitāciju un sadarbību attīstības jomā.

7.  Sekmējot miera un starptautiskā tiesiskuma stiprināšanu, Puses no jauna apstiprina savu apņemšanos:

7.  Puses cenšas veikt pasākumus, lai ratificētu un īstenotu Romas Statūtus un ar tiem saistītus instrumentus.

12. pants

Kopienas politikas virzienu vienotība un to ietekme uz šā Nolīguma īstenošanu

Puses ir apņēmušās mērķtiecīgi, stratēģiski un uz partnerību orientēti nodrošināt attīstības politikas saskaņotību, tostarp stiprinot dialogu par attīstības politikas konsekventas īstenošanas jautājumiem. Savienība apzinās, ka Savienības politika atšķirībā no attīstības jomas politikas var atbalstīt ĀKK valstu attīstības prioritātes saskaņā ar šā Nolīguma mērķiem. Balstoties uz šādu pieeju, Savienība palielinās šo politikas virzienu saskaņotību, lai sasniegtu šā Nolīguma mērķus.

Neskarot 96. pantu, ja Kopiena, izmantojot savas tiesības, plāno veikt pasākumu, kas varētu ietekmēt ĀKK valstu intereses, ciktāl tas attiecas uz šā Nolīguma mērķiem, tā laicīgi informē ĀKK valstu grupu par saviem nodomiem. Šim nolūkam Komisija regulāri informē ĀKK valstu grupas sekretariātu par plānotajiem priekšlikumiem un vienlaicīgi paziņo savu priekšlikumu šiem pasākumiem. Vajadzības gadījumā informāciju var arī pieprasīt pēc ĀKK valstu iniciatīvas.

Pēc to pieprasījuma nekavējoties notiek apspriedes, lai pirms galīgā lēmuma pieņemšanas varētu ņemt vērā to bažas par šo pasākumu ietekmi.

Turklāt pēc šīm apspriedēm ĀKK valstis un ĀKK valstu grupa var savas bažas Kopienai rakstveidā paust pēc iespējas ātrāk un iesniegt ierosinājumus par grozījumiem, norādot veidu, kā kliedēt to bažas.

Ja Kopiena nepiekrīt ĀKK valstu iesniegumiem, tā informē tās pēc iespējas ātrāk, norādot iemeslus.

ĀKK valstu grupai iespēju robežās iepriekš sniedz arī pietiekamu informāciju par šo lēmumu stāšanos spēkā.

▼B

13. pants

Migrācija

1.  Migrācijas jautājums ir visaptveroša dialoga temats ĀKK un ES partnerattiecību ietvaros.

Puses no jauna apstiprina savas esošās saistības un apņemšanos starptautiskajās tiesībās, lai nodrošinātu cilvēktiesību ievērošanu un likvidētu visu veidu diskrimināciju, īpaši pamatojoties uz izcelsmi, dzimumu, rasi, valodu un reliģiju.

2.  Puses vienojas ievērot, ka partnerattiecības attiecībā uz migrāciju nozīmē taisnīgu attieksmi pret trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturas to teritorijās, integrācijas politiku, kuras mērķis ir piešķirt viņiem tiesības un pienākumus, kas pielīdzināmi to valstspiederīgo tiesībām un pienākumiem, veicinot nediskrimināciju ekonomiskajā, sociālajā un kultūras dzīvē un izveidojot pasākumus pret rasismu un ksenofobiju.

3.  Katras dalībvalsts attieksme pret ĀKK valstu darba ņēmējiem, kuri ir likumīgi nodarbināti tās teritorijā, neietver diskrimināciju, pamatojoties uz valstspiederību, kas attiecas uz tās pašas valstspiederīgo darba apstākļiem, atalgojumu un atlaišanu. Turklāt šajā sakarā katra ĀKK valsts izrāda līdzvērtīgu nediskriminējošu attieksmi pret darba ņēmējiem, kuri ir kādas dalībvalsts valstspiederīgie.

4.  Puses uzskata, ka stratēģijas, kuru mērķis ir nabadzības samazināšana, dzīves un darba apstākļu uzlabošana, nodarbinātības radīšana un apmācības izveide, ilgtermiņā veicina migrantu plūsmu normalizēšanos.

Puses attīstības stratēģiju un nacionālās un reģionālās plānošanas ietvaros ņems vērā strukturālus ierobežojumus, kas saistīti ar migrantu plūsmām, lai atbalstītu to reģionu ekonomisko un sociālo attīstību, no kuriem nāk migranti, un samazinātu nabadzību.

Kopiena ar nacionālās un reģionālās sadarbības programmām atbalsta ĀKK valstspiederīgo apmācību viņu izcelsmes valstī, citā ĀKK valstī vai Eiropas Savienības dalībvalstī. Kas attiecas uz apmācību dalībvalstī, Puses nodrošina, ka šī rīcība ir vērsta uz ĀKK valstspiederīgo profesionālo integrāciju viņu izcelsmes valstīs.

Puses izstrādā sadarbības programmas, lai veicinātu izglītības pieejamību ĀKK valstu studentiem, īpaši, izmantojot jaunas sakaru tehnoloģijas.

5.  

2. DAĻA

NOTEIKUMI PAR IESTĀDĒM

▼M10

14. pants

Kopīgās iestādes

1.  Šā Nolīguma iestādes ir Ministru padome, Vēstnieku komiteja un Apvienotā parlamentārā asambleja.

2.  Kopīgas iestādes un iestādes, kuras izveidotas saskaņā ar ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem, neskarot attiecīgos esošo vai turpmāko ekonomisko partnerattiecību nolīgumu noteikumus, cenšas nodrošināt koordināciju, saskaņotību un papildināmību, kā arī efektīvu un savstarpēju informācijas plūsmu.

▼M10

14.a pants

Valsts vai valdības vadītāju sanāksmes

Ja Puses par to kopīgi vienojas, tās rīko attiecīgas valstu vadītāju vai valdības līmeņa sanāksmes.

▼B

15. pants

Ministru padome

1.  Ministru padomē ir, no vienas puses, Eiropas Savienības Padomes locekļi un Eiropas Kopienu Komisijas locekļi un, no otras puses, katras ĀKK valsts valdības loceklis.

Ministru padomes prezidenta amatu secīgi ieņem Eiropas Savienības Padomes loceklis un ĀKK valsts valdības loceklis.

▼M10

Ministru padome parasti sanāk reizi gadā pēc prezidenta iniciatīvas un tad, kad tas šķiet nepieciešams, tādā veidā un ģeogrāfiskā sastāvā, kas atbilst apspriežamajiem jautājumiem. Šādas sanāksmes ietvers augsta līmeņa apspriedes par jautājumiem, kuri ir īpaši svarīgi Pusēm, papildinot darbu, kas veikts Apvienotajā ministru komitejā tirdzniecības jautājumos, kā noteikts 38. pantā, kā arī ĀKK un EK Attīstības finansiālās sadarbības komitejā, kā noteikts 83. pantā, dodot ieguldījumu ikgadējās regulārās Ministru padomes sanāksmēs.

▼B

2.  Ministru padomes funkcijas ir:

3.  Ministru padome pieņem lēmumus ar Pušu kopēju piekrišanu. Ministru padomes process ir spēkā tikai tad, ja piedalās Eiropas Savienības Padomes locekļi, viens Komisijas loceklis un divas trešdaļas locekļu, kuri pārstāv ĀKK valstu valdības. Ministru padomes locekli, kurš nevar ierasties, var pārstāvēt. Pārstāvis izmanto visas šā locekļa tiesības.

▼M10

Ikgadējās regulārās sanāksmēs vai rakstiskā procedūrā tā var pieņemt lēmumus, kas Pusēm ir saistoši, kā arī pamatrezolūcijas, ieteikumus un atzinumus. Tā ziņo katru gadu Apvienotai parlamentārai asamblejai par šā Nolīguma īstenošanu. Tā izskata un ņem vērā rezolūcijas un ieteikumus, ko pieņēmusi Apvienotā parlamentārā asambleja.

▼B

Ministru padome vada pastāvīgu dialogu ar sociālo un ekonomisko partneru pārstāvjiem un citiem pilsoniskas sabiedrības dalībniekiem ĀKK un ES. Šim nolūkam līdzās sanāksmēm var organizēt apspriedes.

4.  Ministru padome var deleģēt pilnvaras Vēstnieku komitejai.

5.  Ministru padome pieņem savu reglamentu sešu mēnešu laikā pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā.

16. pants

Vēstnieku komiteja

1.  Vēstnieku komitejā ir, no vienas puses, katras dalībvalsts pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā un Komisijas pārstāvis un, no otras puses, katras ĀKK valsts misijas vadītājs Eiropas Savienībā.

Vēstnieku komitejas priekšsēdētāja amatu ieņem secīgi Kopienas izraudzīts dalībvalsts pastāvīgais pārstāvis un ĀKK valstu izraudzīts misijas vadītājs, kurš pārstāv ĀKK valsti.

2.  Komiteja palīdz Ministru padomei tās uzdevumu izpildē un pilda jebkuras pilnvaras, ko tai uzticējusi Padome. Šajā sakarā tā uzrauga šā Nolīguma īstenošanu un tajā noteikto mērķu sasniegšanas progresu.

Vēstnieku komiteja sanāk regulāri, īpaši, lai sagatavotu Padomes sēdes un tad, kad tas izrādās nepieciešams.

3.  Komiteja pieņem savu reglamentu sešu mēnešu laikā pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā.

17. pants

Apvienotā parlamentārā asambleja

1.  Apvienotajā parlamentārajā asamblejā ir vienāds skaits ES un ĀKK pārstāvju. Apvienotās parlamentārās asamblejas locekļi ir, no vienas puses, Eiropas Parlamenta locekļi un, no otras puses, parlamenta locekļi vai, ja tā nav, – katras ĀKK valsts parlamenta izraudzīti pārstāvji. Parlamenta neesamības gadījumā attiecīgās ĀKK valsts pārstāvja piedalīšanās ir atkarīga no Apvienotās parlamentārās asamblejas iepriekšējā apstiprinājuma.

2.  Apvienotās parlamentārās asamblejas kā saskaņošanas iestādes loma ir:

▼M10

▼M10

▼M10

3.  Apvienotā parlamentārā asambleja sanāk divreiz gadā plenārsēdē secīgi Eiropas Savienībā un kādā no ĀKK valstīm. Lai stiprinātu reģionālo integrāciju un sekmētu sadarbību starp valstu parlamentiem, reģionālā līmenī organizē ES un ĀKK parlamenta deputātu sanāksmes.

3.  Šādas sanāksmes reģionālā līmenī organizē atbilstīgi mērķiem, kas paredzēti šā Nolīguma 14. panta 2. punktā.

▼B

4.  Apvienotā parlamentārā asambleja pieņem savu reglamentu sešu mēnešu laikā pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā.

3. DAĻA

SADARBĪBAS STRATĒĢIJAS

18. pants

Sadarbības stratēģijas pamatojas uz attīstības stratēģijām un ekonomisko un tirdzniecisko sadarbību, kas ir savstarpēji saistītas un papildinošas. Puses nodrošina, lai abās iepriekšminētajās jomās veiktie pasākumi būtu savstarpēji nostiprinoši.

I SADAĻA

ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJAS

1. NODAĻA

Vispārējs ietvars

19. pants

Principi un mērķi

1.  ĀKK un EK sadarbības galvenais mērķis ir nabadzības samazināšana un galu galā tās izskaušana; noturīga attīstība un ĀKK valstu pakāpeniska integrācija pasaules ekonomikā. Šajā sakarā sadarbības ietvars un orientācijas tiek pielāgotas katras ĀKK valsts atsevišķajiem apstākļiem, veicina ekonomisko un sociālo reformu vietējo piederību un privātā sektora un pilsoniskas sabiedrības dalībnieku integrāciju attīstības procesā.

▼M10

2.  Sadarbība attiecas uz Apvienoto Nāciju Organizācijas konferenču secinājumiem un uz starptautiskā līmenī saskaņotiem mērķiem, nolūkiem un rīcības programmām un uz to kontroli kā attīstības principu pamatu. Sadarbība attiecas arī uz starptautiskās sadarbības mērķiem attīstības jomā un īpašu uzmanību pievērš kvalitātes un kvantitātes progresa rādītāju izveidei. Puses centīsies saskaņot pasākumus, lai paātrinātu Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu.

▼B

3.  Valdības un nevalstiski dalībnieki katrā ĀKK valstī uzsāk apspriedes par valsts attīstības stratēģijām un sabiedrības atbalstu tām.

20. pants

Pieeja

▼M10

1.  ĀKK un EK sadarbības attīstības jomā mērķus sasniedz ar integrētām stratēģijām, kas ietver ekonomiskus, sociālus, kultūras, vides un institucionālus elementus, kuriem jābūt ar vietēju piederību. Tādējādi sadarbība sniedz saskaņotu, veicinošu atbalstu ĀKK valstu pašu attīstības stratēģijām, nodrošinot dažādo elementu papildināmību un mijiedarbību, īpaši valstu un reģionālā līmenī, kā arī starp šiem līmeņiem. Šajā sakarā, kā arī saistībā ar attīstības politiku un reformu pamatvirzieniem, kurus īsteno ĀKK valstis, ĀKK un EK sadarbības stratēģiju mērķis valstu un attiecīgā gadījumā reģionālā līmenī ir:

▼M10

▼B

▼M10

2.  Sistemātiski pievērš uzmanību šādu tematisku sadaļu vai transversālu tēmu iekļaušanai visās sadarbības jomās: cilvēktiesības, dzimumu līdztiesības jautājumi, demokrātija, laba pārvaldība, vides ilgtspēja, klimata pārmaiņas, infekciju un neinfkeciju slimības, institucionālā attīstība un spēju veidošana. Šīm jomām pienākas arī Kopienas atbalsts.

▼B

3.  Detalizētus tekstus par sadarbības mērķiem un stratēģijām attīstības jomā, īpaši sektorpolitikām un stratēģijām, iekļauj uzskaitījumā, kas paredz darbības pamatnostādnes konkrētās sadarbības jomās vai nozarēs. Šos tekstus Ministru padome var pārskatīt, pārbaudīt un/vai izdarīt tajos grozījumus, pamatojoties uz ĀKK un EK Attīstības finansiālās sadarbības komitejas ieteikumu.

2. NODAĻA

Atbalsta jomas

1. IEDAĻA

Ekonomikas attīstība

21. pants

Ieguldījumi un privātā sektora attīstība

1.  Sadarbība atbalsta nepieciešamās ekonomiskās un institucionālās reformas un politikas nacionālā un/vai reģionālā līmenī, kuru mērķis ir radīt labvēlīgu vidi ►M10  ieguldījumiem ◄ , un dinamiska, dzīvotspējīga un konkurētspējīga privātā sektora attīstību. Sadarbība turklāt atbalsta:

2.  Sadarbība atbalsta arī finanšu un nefinanšu pakalpojumu kvalitātes, pieejamības uzlabošanu privātiem uzņēmumiem formālajā un neformālajā nozarē:

3.  Sadarbība veicina uzņēmējdarbības attīstību, sniedzot finanšu, garantiju mehānismus un tehnisko atbalstu, kura mērķis ir veicināt un atbalstīt dinamisku, dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu uzņēmumu radīšanu, nodibināšanu, paplašināšanos, diversifikāciju, rehabilitāciju, pārstrukturēšanu, modernizāciju vai privatizāciju visās tautsaimniecības nozarēs, kā arī finanšu starpniekus, piemēram, attīstības finansēšanas un riska kapitāla iestādes, un izpirkumnomas uzņēmumus:

4.  Sadarbība atbalsta mikrouzņēmumu izveidi ar labāku piekļūšanu finanšu un nefinanšu pakalpojumiem; atbilstošu politiku un reglamentējošus noteikumus to attīstībai un sniedz apmācības un informācijas pakalpojumus par paraugpraksēm mikrofinansēšanā.

▼M10

5.  Atbalsts ieguldījumiem un privātā sektora attīstībai ietver darbības un iniciatīvas makro-, mezo- un mikroekonomikas līmenī un veicina novatorisku finansēšanas mehānismu meklējumus, tostarp attīstības finansējuma privāto un valsts avotu apvienošanu un izmantošanu.

▼M10

6.  Sadarbība atbalsta uz privātā sektora attīstību, ekonomisko izaugsmi un nabadzības izskaušanu vērstus privātā sektora ieguldījumus pamata infrastruktūrā.

▼B

22. pants

Makroekonomikas un strukturālas reformas un politikas

1.  Sadarbība atbalsta ĀKK pasākumus, lai īstenotu:

▼M10

2.  Makroekonomikas politiku un strukturālu pielāgojumu programmu izveide atspoguļo attiecīgo valstu sociāli politisko fonu un iestāžu jaudu, nodrošina pozitīvu ietekmi uz nabadzības samazināšanu un sociālo pakalpojumu pieejamību un pamatojas uz šādiem principiem:

▼M10

23. pants

Tautsaimniecības nozares attīstība

Sadarbība atbalsta noturīgas politikas un institucionālas reformas un ieguldījumus, kas ir nepieciešami taisnīgai piekļūšanai ekonomiskai darbībai un ražošanas resursiem, īpaši:

▼M10

23.a pants

Zivsaimniecība

Apzinoties zivsaimniecības un akvakultūras lielo nozīmi ĀKK valstīs un to pozitīvo ieguldījumu darba vietu radīšanā, ieņēmumu nodrošināšanā, lauku un piekrastes kopienu nodrošinātībā ar pārtiku un iztikas līdzekļiem un tādējādi nabadzības mazināšanā, sadarbības mērķis ir zivsaimniecības un akvakultūras nozares turpmāka attīstība ĀKK valstīs, lai ilgtspējīgā veidā palielinātu ar tām saistītos sociālos un ekonomiskos ieguvumus.

Ar sadarbības programmām un pasākumiem tiek atbalstīta, cita starpā, ilgtspējīgas akvakultūras un zivsaimniecības attīstības stratēģiju un pārvaldības plānu izstrāde un īstenošana ĀKK valstīs un reģionos; akvakultūras un zivsaimniecības iekļaušana valsts un reģionālajās attīstības stratēģijās; infrastruktūras un tehniskās paraugprakses attīstība, kas nepieciešama, lai ĀKK valstis varētu iegūt maksimāli ilgtspējīgu vērtību no savas zivsaimniecības un lauksaimniecības; ĀKK valstu spēju veidošanu, lai sekmīgi pārvarētu ārējās problēmas, kuras neļauj šīm valstīm pilnībā izmantot savus zivsaimniecības resursus; kā arī kopuzņēmumu veicināšana un attīstība, lai veiktu ieguldījumus ĀKK valstu zivsaimniecības un akvakultūras nozarēs. Jebkurā zvejas nolīgumā, kas var tikt pārrunāts starp Kopienu un ĀKK valstīm, pienācīgu uzmanību pievērš atbilstībai attīstības stratēģijām šajā jomā.

Ja tiek panākta kopīga vienošanās, var rīkot augsta līmeņa apspriedes, tostarp ministru līmenī, lai izstrādātu, uzlabotu un/vai stiprinātu ĀKK un ES sadarbību, attīstot ilgtspējīgu akvakultūru un zivsaimniecību.

▼B

24. pants

Tūrisms

Sadarbības mērķis būs tūrisma nozares noturīga attīstība ĀKK valstīs un apakšreģionos, atzīstot tās pieaugošo nozīmi pakalpojumu nozares izaugsmē ĀKK valstīs, un to globālās tirdzniecības, tās spējas veicināt citu ekonomiskas darbības nozaru un tās lomas paplašināšana, kas tai var būt nabadzības izskaušanā.

Sadarbības programmas un projekti atbalstīs ĀKK valstu pasākumus, lai izveidotu un uzlabotu valstu juridisko un iestāžu sistēmu un resursus noturīgu tūrisma politiku un programmu attīstīšanai un īstenošanai, kā arī, cita starpā, nozares, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) konkurences uzlabošana, ieguldījumu atbalsts un veicināšana, produktu izstrāde, ieskaitot vietējās kultūras attīstīšanu ĀKK valstīs, un saikņu nostiprināšanu starp tūrisma nozari un citām ekonomiskas darbības nozarēm.

2. IEDAĻA

Sociāla un humāna attīstība

25. pants

Sociālās jomas attīstība

1.  Sadarbība atbalsta ĀKK pasākumus, lai izstrādātu vispārīgas un sektorpolitikas un reformas, kas uzlabo pamata sociālās infrastruktūras un pakalpojumu segumu, kvalitāti un pieejamību un ievēro vietējās vajadzības un visneaizsargātāko un visnelabvēlīgāko konkrētas prasības, tādējādi samazinot šo pakalpojumu pieejamības nevienlīdzību. Īpaša uzmanība tiek pievērsta tam, lai nodrošinātu valsts izdevumu pienācīgus līmeņus sociālajās jomās. Šajā sakarā sadarbības mērķis ir:

▼M10

▼B

▼M4

▼B

2.  Sadarbība atbalsta arī jaudas palielināšanu sociālajās jomās, piemēram, apmācību programmas sociālo politiku izstrādē un sociālo projektu un programmu modernā vadīšanā; politikas, kas veicina tehnoloģiju attīstību un pētniecību; vietējās kompetences palielināšana un partnerattiecību veicināšana, un apaļā galda sarunas nacionālā un/vai reģionālā līmenī.

3.  Sadarbība veicina un atbalsta sociālās aizsardzības un nodrošināšanas politiku un sistēmu izveidi un īstenošanu, lai palielinātu sociālo kohēziju un sekmētu pašpalīdzību un sabiedrības solidaritāti. Atbalsts, cita starpā, ir vērsts uz pasākumu izstrādi, pamatojoties uz ekonomisko solidaritāti, īpaši, izveidojot sociālās attīstības fondus, kas pielāgoti vietējām vajadzībām un dalībniekiem.

26. pants

Jaunatnes problēmas

Sadarbība atbalsta arī saskaņotas un visaptverošas politikas izveidi, lai palielinātu jaunatnes potenciālu, lai to labāk integrētu sabiedrībā, lai sasniegtu pilnu potenciālu. Šajā sakarā sadarbība atbalsta politikas, pasākumus un darbības, kuru mērķis ir:

▼M4

▼M4

▼B

27. pants

▼M10

Kultūra un attīstība

▼B

Sadarbības kultūras jomā mērķis ir:

▼M10

▼B

▼M10

▼B

3. IEDAĻA

Reģionālā sadarbība un integrācija

▼M10

28. pants

Vispārīga pieeja

1.  ĀKK un ES sadarbība sniedz efektīvu palīdzību, lai sasniegtu mērķus un prioritātes, ko ĀKK valstis ir noteikušas reģionālās sadarbības un integrācijas sakarā.

2.  Atbilstīgi vispārīgiem mērķiem, kas noteikti 1. un 20. pantā, ĀKK un ES sadarbības mērķis ir:

3.  Saskaņā ar 58. pantā minētajiem nosacījumiem ar sadarbību atbalsta arī starpreģionu un ĀKK iekšējo sadarbību, kas ietver:

29. pants

ĀKK un ES sadarbība reģionālās sadarbības un integrācijas atbalstam

1.  Stabilitātes, miera uzturēšanas un konfliktu novēršanas jomā sadarbība atbalsta:

2.  Reģionālās ekonomikas integrācijas jomā sadarbība atbalsta:

3.  Reģionālo politiku ilgtspējīgas attīstības jomā sadarbība atbalsta ĀKK reģionu prioritātes un īpaši:

30. pants

Spēju veidošana ĀKK valstu reģionālās sadarbības un integrācijas atbalstam

Lai sasniegtu reģionālo politiku efektivitāti un iedarbīgumu, sadarbība attīsta un nostiprina:

▼B

4. IEDAĻA

Tematiskas un transversālas tēmas

31. pants

Dzimumu līdztiesības jautājumi

Sadarbība palīdz nostiprināt politikas un programmas, kas uzlabo, nodrošina un paplašina vīriešu un sieviešu vienādu līdzdalību visās politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras dzīves sfērās. Sadarbība palīdz uzlabot sieviešu piekļūšanu visiem resursiem, kas nepieciešami viņu pamattiesību pilnīgai izmantošanai. Konkrētāk sadarbība rada atbilstošu ietvaru, lai:

▼M10

31.a pants

HIV/AIDS

Sadarbība atbalsta ĀKK valstu centienus visās nozarēs izstrādāt un stiprināt politiku un programmas, kuru mērķis ir risināt HIV/AIDS pandēmijas problēmu un aizkavēt tās attīstību. Tā atbalsta ĀKK valstu centienus palielināt vispārēju pieejamību HIV/AIDS profilaksei, ārstēšanai, HIV/AIDS slimnieku aprūpei un atbalstam, un tās īpašs mērķis ir:

▼B

32. pants

Vide un dabas resursi

1.  Sadarbības mērķi vides aizsardzībā un dabas resursu ilgtspējīgā izmantošanā un apsaimniekošanā ir:

2.  Sadarbībā ņem vērā arī:

▼M10

32.a pants

Klimata pārmaiņas

Puses apzinās, ka klimata pārmaiņas ir nopietna globāla vides problēma un apdraud Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu, kādēļ ir vajadzīgs prognozējams un savlaicīgi sniegts finansiālais atbalsts. Šo iemeslu dēļ, kā arī atbilstīgi 32. pantam, un īpaši tā 2. punkta a) apakšpunktam, sadarbība:

▼B

33. pants

Institucionālā attīstība un jaudas palielināšana

1.  Sadarbībā pievērš sistemātisku uzmanību institucionāliem aspektiem un šajā sakarā atbalsta ĀKK valstu pūles izveidot un nostiprināt struktūras, iestādes un procedūras, kas palīdz:

2.  Puses strādā kopā cīņā pret uzpirkšanu un korupciju visās sabiedrībās.

3.  Sadarbība atbalsta ĀKK valstu pūles, lai izveidotu savas sabiedriskās iestādes par pozitīvu spēku izaugsmei un attīstībai un panāktu būtiskus uzlabojumus valsts pakalpojumu efektivitātē, jo tie ietekmē parasto cilvēku dzīves. Šajā sakarā sadarbība palīdz valsts sektora reformai, racionalizācijai un modernizācijai. Sadarbība īpaši pievēršas:

▼M10

▼B

4.  Sadarbība palīdz arī atjaunot un/vai palielināt kritisko valsts sektora jaudu un atbalstīt iestādes, kas vajadzīgas, lai liktu pamatus tirgus ekonomikai, īpaši atbalstītu:

5.  Sadarbība aptver visas sadarbības jomas un nozares, lai veicinātu nevalstisku dalībnieku rašanos un to jaudu attīstīšanu, un nostiprinātu struktūras informācijai, dialogam un apspriedēm starp tiem un valsts iestādēm, ieskaitot reģionālā līmenī.

II SADAĻA

EKONOMISKĀ UN TIRDZNIECISKĀ SADARBĪBA

1. NODAĻA

Mērķi un principi

34. pants

Mērķi

1.  Ekonomiskās un tirdznieciskās sadarbības mērķis ir veicināt ĀKK valstu vienmērīgu un pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā, pienācīgi ievērojot to politiskās izvēles un attīstības prioritātes, tādējādi veicinot noturīgu attīstību un dodot ieguldījumu nabadzības izskaušanā ĀKK valstīs.

▼M10

2.  Ekonomiskās un tirdznieciskās sadarbības galīgais mērķis ir dot iespēju ĀKK valstīm pilnvērtīgi piedalīties starptautiskajā tirdzniecībā. Šajā sakarā īpaša uzmanība tiek pievērsta nepieciešamībai, lai ĀKK valstis aktīvi piedalītos daudzpusējās tirdzniecības sarunās. Ņemot vērā ĀKK valstu pašreizējo attīstības līmeni, ekonomiskā un tirdznieciskā sadarbība tiek virzīta uz to, lai dotu iespēju ĀKK valstīm pārvaldīt globalizācijas problēmas un pakāpeniski pielāgoties starptautiskās tirdzniecības jauniem apstākļiem, tādējādi veicinot to pāreju uz liberalizētu globālo ekonomiku. Šajā sakarā īpaša uzmanība jāpievērš daudzu ĀKK valstu neaizsargātībai, ko izraisa to atkarība no precēm vai dažiem svarīgiem produktiem, tostarp agrorūpnieciskiem produktiem ar pievienoto vērtību, kā arī preferenču samazināšanās risks.

3.  Šim nolūkam ekonomiskās un tirdznieciskās sadarbības mērķis, izmantojot I sadaļā noteiktās valstu un reģionālās attīstības stratēģijas, ir palielināt ĀKK valstu ražošanas, piegādes un tirdzniecības spējas, kā arī to spēju piesaistīt ieguldījumus. Tās mērķis ir arī radīt jaunu tirdzniecības dinamiku starp Pusēm, nostiprināt ĀKK valstu tirdzniecības un ieguldījumu politiku, samazināt atkarību no precēm, veicināt turpmāku ekonomiku diversifikāciju un uzlabot ĀKK valstu spējas risināt visus ar tirdzniecību saistītos jautājumus.

4.  Ekonomisko un tirdzniecisko sadarbību īsteno, pilnīgi ievērojot Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumus, tostarp īpašu un atšķirīgu attieksmi, ņemot vērā Pušu savstarpējās intereses un to attiecīgos attīstības līmeņus. Tā pievēršas arī preferenču samazināšanās sekām, pilnīgi ievērojot daudzpusējas saistības.

▼B

35. pants

Principi

▼M10

1.  Ekonomiskā un tirdznieciskā sadarbība balstās uz patiesām, nostiprinātām un stratēģiskām partnerattiecībām. Tā balstās arī uz visaptverošu pieeju, kas palielina iepriekšējo ĀKK un EK konvenciju priekšrocības un sasniegumus.

2.  Ekonomiskā un tirdznieciskā sadarbība pamatojas uz ĀKK valstu reģionālās integrācijas iniciatīvām. Sadarbība, kas atbalsta reģionālo sadarbību un integrāciju, kā noteikts I sadaļā, un ekonomiskā un tirdzniecības sadarbība ir savstarpēji pastiprinošas. Ekonomiskā un tirdzniecības sadarbība risina jautājumus saistībā ar piedāvājuma un pieprasījuma ierobežojumiem, īpaši infrastruktūras, ekonomikas diversifikācijas un tirdzniecības attīstības pasākumu savstarpējo savienojamību kā līdzekli, lai palielinātu ĀKK valstu konkurētspēju. Tādēļ pienācīgu nozīmi piešķir atbilstošiem pasākumiem ĀKK valstu un reģionu attīstības stratēģijās, kuras atbalsta Kopiena, īpaši sniedzot atbalstu tirdzniecībai.

▼B

2.  Ekonomiskā un tirdznieciskā sadarbība balstās uz ĀKK valstu reģionālas integrācijas pasākumiem, ievērojot to, ka reģionāla integrācija ir galvenais instruments ĀKK valstu integrācijai pasaules ekonomikā.

3.  Ekonomiskā un tirdznieciskā sadarbībā tiek ņemtas vērā dažādās ĀKK valstu un reģionu attīstības vajadzības un līmeņi. Šajā sakarā Puses no jauna apstiprina savu apņemšanos nodrošināt īpašu un atšķirīgu attieksmi visām ĀKK valstīm un uzturēt īpašu attieksmi ĀKK vismazāk attīstītām valstīm un ņemt vērā mazu valstu, valstu, kam ir tikai sauszemes robežas, un salu valstu neaizsargātību.

2. NODAĻA

Jauns tirdzniecības režīms

▼M10

36. pants

Kārtība

1.  Ņemot vērā iepriekš izklāstītos mērķus un principus, Puses vienojas veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu jaunu, ar PTO saderīgu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu noslēgšanu, pakāpeniski likvidējot šķēršļus tirdzniecībai starp tām un palielinot sadarbību visās ar tirdzniecību saistītās jomās.

2.  Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu kā attīstības instrumentu mērķis ir veicināt ĀKK valstu vienmērīgu un pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā, īpaši pilnībā izmantojot reģionālās integrācijas un tirdzniecības starp jaunattīstības valstīm potenciālu.

3.  Puses vienojas, ka šos jaunos tirdzniecības pasākumus ievieš pakāpeniski.

37. pants

Procedūras

1.  Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu sarunu laikā atbilstīgi I sadaļas noteikumiem un 35. pantam nodrošina spēju veidošanu ĀKK valstu valsts un privātajā sektorā, tostarp pasākumus konkurētspējas palielināšanai, reģionālo organizāciju stiprināšanai un reģionālo tirdzniecības integrācijas iniciatīvu atbalstam, attiecīgā gadījumā ar budžeta pielāgošanas un fiskālās reformas palīdzību, kā arī infrastruktūras modernizēšanai un attīstīšanai un ieguldījumu veicināšanai.

2.  Puses regulāri pārskatīs sarunu gaitu, kā paredzēts 38. pantā.

3.  Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu sarunas notiks ar tām ĀKK valstīm, kuras sevi uzskata par spējīgām sarunas veikt piemērotā līmenī un saskaņā ar procedūrām, par kurām ĀKK valstu grupa vienojusies, un ar nolūku atbalstīt reģionālās integrācijas procesus ĀKK valstīs.

4.  Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu sarunu mērķis ir izveidot grafiku, saskaņā ar kuru pakāpeniski tiks likvidēti Pušu savstarpējās tirdzniecības šķēršļi atbilstīgi attiecīgajiem PTO noteikumiem. No Kopienas puses tirdzniecības liberalizācija balstās uz acquis, un tās mērķis ir uzlabot ĀKK valstu pašreizējo pieeju tirgum, cita starpā, pārskatot izcelsmes noteikumus. Sarunās ņem vērā attīstības līmeni un tirdzniecības pasākumu sociāli ekonomisko ietekmi uz ĀKK valstīm, un to spēju sakārtot un pielāgot savu ekonomiku liberalizācijas procesam. Tādēļ sarunas būs pēc iespējas elastīgākas, nosakot pietiekamu pārejas laika ilgumu, galaproduktu segumu, ņemot vērā jutīgus sektorus un asimetrijas pakāpi attiecībā uz grafiku tarifu likvidēšanai, vienlaicīgi saglabājot atbilstību tobrīd spēkā esošajiem PTO noteikumiem.

5.  Puses cieši sadarbojas Pasaules Tirdzniecības organizācijā, lai paskaidrotu un pamatotu panāktās vienošanās, īpaši attiecībā uz pieejamās elastības pakāpi.

6.  Puses turpina apspriest, kā vienkāršot un pārskatīt izcelsmes noteikumus, tostarp kumulācijas noteikumus, kas attiecas uz to eksportu.

7.  Tiklīdz ĀKK valstis ir noslēgušas ekonomisko partnerattiecību nolīgumu, tās ĀKK valstis, kas nav šāda nolīguma Puses, var tam pievienoties jebkurā laikā.

8.  Ņemot vērā ĀKK un ES sadarbību, kura atbalsta ĀKK reģionālo sadarbību un integrāciju, kā noteikts I sadaļā un saskaņā ar 35. pantu, Puses pievērš īpašu uzmanību tām vajadzībām, kas rodas, īstenojot ekonomisko partnerattiecību nolīgumus. Piemēro principus, kas noteikti šā Nolīguma IV pielikuma 1. pantā. Šajā nolūkā Puses vienojas izmantot esošos vai jaunus reģionālos finansēšanas mehānismus, ar kuru starpniecību varētu izsniegt līdzekļus no sadarbības daudzgadu finanšu shēmas vai citus papildu līdzekļus.

▼M10

37.a pants

Citi tirdzniecības pasākumi

1.  Saistībā ar pašreizējām tirdzniecības politikas tendencēm, kuru mērķis ir panākt lielāku tirdzniecības liberalizāciju, ES un ĀKK valstis var piedalīties sarunās par šādiem nolīgumiem un tos ieviest, kā rezultātā tiek panākta lielāka daudzpusējas un divpusējas tirdzniecības liberalizācija. Šādas liberalizācijas rezultātā var tikt panākta ĀKK valstīm piešķirto preferenču samazināšana un tikt ietekmēta gan to konkurētspēja ES tirgū, gan tie attīstības pasākumi, kurus ES ir apņēmusies atbalstīt.

2.  Atbilstīgi ekonomiskās un tirdzniecības sadarbības mērķiem ES cenšas veikt pasākumus, lai pārvarētu iespējamo negatīvo liberalizācijas ietekmi un uzturētu būtisku preferenciālu ĀKK valstu piekļuvi daudzpusējai tirdzniecības sistēmai tik ilgi, cik iespējams, kā arī nodrošināt, ka jebkurš preferences samazinājums, no kura nevar izvairīties, tiek ieviests pakāpeniski, iespējami ilgā laika posmā.

▼B

38. pants

Apvienotā ministru komiteja tirdzniecības jautājumos

1.  Izveido Apvienoto ĀKK un EK ministru komiteju tirdzniecības jautājumos.

▼M10

2.  Ministru komiteja tirdzniecības jautājumos apspriež jebkuru ar tirdzniecību saistītu jautājumu, kas attiecas uz visām ĀKK valstīm, un regulāri uzrauga sarunas un ekonomisko partnerattiecību nolīgumu īstenošanu. Tā pievērš īpašu uzmanību pašreizējām daudzpusējām tirdzniecības sarunām un pārbauda plašāku liberalizācijas iniciatīvu ietekmi uz ĀKK un EK tirdzniecību un ĀKK ekonomiku attīstību. Tā ziņo un izstrādā atbilstošus ieteikumus Ministru padomei, tostarp par jebkādiem atbalsta pasākumiem, lai palielinātu ieguvumus no ĀKK un EK tirdzniecības režīma.

▼B

3.  Ministru komiteja tirdzniecības jautājumos sanāk vismaz vienreiz gadā. Tās reglamentu nosaka Ministru padome. Tajā ir ĀKK valstu un Kopienas pārstāvji.

▼M10

38.a pants

Apspriešanās

1.  Ja jauni pasākumi vai pasākumi, kas noteikti Kopienas pieņemtās programmās normatīvo aktu tuvināšanai, lai veicinātu tirdzniecību, iespējams, ietekmē vienas vai vairāku ĀKK valstu intereses, Kopiena pirms šo pasākumu pieņemšanas informē ĀKK valstu grupas sekretariātu un attiecīgās ĀKK valstis.

2.  Lai Kopiena varētu ievērot attiecīgās ĀKK valstu grupas intereses, pēc šīs ĀKK valstu grupas pieprasījuma rīko apspriedes saskaņā ar šā Nolīguma 12. pantu, lai panāktu pieņemamu risinājumu.

3.  Ja esošie Kopienas noteikumi, kas pieņemti, lai veicinātu tirdzniecību, ietekmē vienas vai vairāku ĀKK valstu intereses vai ja šo noteikumu interpretācija atsaucas uz šīm interesēm, kā arī piemērošanu vai administrēšanu, pēc attiecīgo ĀKK valstu pieprasījuma organizē apspriedes saskaņā ar 12. panta noteikumiem, lai panāktu apmierinošu risinājumu.

4.  Lai atrastu pieņemamu risinājumu, Puses var arī ierosināt izskatīt Apvienotajā ministru komitejā tirdzniecības jautājumos jebkuras citas ar tirdzniecību saistītas problēmas, kas varētu rasties dalībvalstu veikto vai paredzēto pasākumu rezultātā.

5.  Puses informē cita citu par šādiem pasākumiem, lai nodrošinātu efektīvas apspriedes.

6.  Puses vienojas, ka apspriežu rīkošana ekonomisko partnerattiecību nolīgumu iestādēs un informācijas sniegšana ar to starpniecību par jautājumiem, kas attiecas uz šādiem nolīgumiem, arī tiek uzskatīta par atbilstošu šā panta un šā Nolīguma 12. panta noteikumiem, ja visas iespējami skartās ĀKK valstis ir parakstījušas to ekonomisko partnerattiecību nolīgumu, par kuru tika rīkota apspriede vai sniegta informācija.

▼B

3. NODAĻA

Sadarbība starptautiskos forumos

39. pants

Vispārīgi noteikumi

1.  Puses uzsver to aktīvas līdzdalības nozīmi PTO, kā arī citās attiecīgās starptautiskās organizācijās, kļūstot par šo organizāciju locekļiem un stingri ievērojot to darba kārtību un darbību.

2.  Tās vienojas cieši sadarboties, nosakot un veicinot kopēju ieinteresētību starptautiskā ekonomiskā un tirdznieciskā sadarbībā, īpaši PTO, ieskaitot līdzdalību darba kārtību noteikšanā un vadīšanā turpmākajās daudzpusējās tirdzniecības sarunās. Šajā sakarā īpaša uzmanība tiek pievērsta tam, lai uzlabotu ĀKK valstu izcelsmes preču un pakalpojumu piekļūšanu Kopienas un citiem tirgiem.

3.  Tās vienojas arī par PTO noteikumu elastības nozīmi, lai ņemtu vērā ĀKK attīstības līmeni, kā arī grūtības saistību izpildē. Tās turklāt vienojas par tehniskās palīdzības nepieciešamību, lai ĀKK valstis varētu izpildīt savu apņemšanos.

4.  Kopiena piekrīt palīdzēt ĀKK valstīm to centienos saskaņā ar šajā Nolīgumā izklāstītajiem noteikumiem, lai kļūtu par šo organizāciju aktīviem locekļiem, attīstot nepieciešamo jaudu, lai apspriestu, efektīvi piedalītos, uzraudzītu un īstenotu šos nolīgumus.

40. pants

Preces

1.  Puses atzīst nepieciešamību nodrošināt starptautisko preču tirgu labāku darbību un palielināt tirgus caurskatāmību.

2.  Tās apstiprina savu gatavību paātrināt apspriedes starp tām starptautiskajos forumos un organizācijās, kas nodarbojas ar precēm.

3.  Šim nolūkam pēc jebkuras Puses pieprasījuma notiek viedokļu apmaiņa:

Šo apmaiņu mērķis ir ņemt vērā katras puses attiecīgās intereses. Nepieciešamības gadījumā tās var notikt Ministru komitejas tirdzniecības jautājumos ietvaros.

4. NODAĻA

Tirdzniecība ar pakalpojumiem

41. pants

Vispārīgi noteikumi

1.  Puses uzsver pakalpojumu pieaugošo nozīmi starptautiskajā tirdzniecībā un to svarīgo ieguldījumu ekonomikas un sociālajā attīstībā.

2.  Tās no jauna apstiprina savas attiecīgās apņemšanās saskaņā ar Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) un uzsver nepieciešamību pēc īpašas un atšķirīgas attieksmes pret ĀKK pakalpojumu sniedzējiem.

3.  Sarunu ietvaros tirdzniecības un pakalpojumu pakāpeniskai liberalizācijai, kā paredzēts GATS XIX pantā, Kopiena apņemas pienācīgi ievērot ĀKK valstu prioritātes EK grafika uzlabošanai, lai atbilstu to īpašajām interesēm.

4.  Puses turklāt vienojas par mērķi saskaņā ar ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem un pēc tam, kad tās ir ieguvušas zināmu pieredzi vislielākās labvēlības (MFN) režīma piemērošanā saskaņā ar GATS, paplašināt partnerattiecības, lai ietvertu pakalpojumu liberalizāciju saskaņā ar GATS noteikumiem un īpaši tiem, kas attiecas uz jaunattīstības valstu līdzdalību liberalizācijas nolīgumos.

▼M10

5.  Kopiena atbalsta ĀKK valstu centienus, izmantojot valsts un reģionālās attīstības stratēģijas, kā noteikts I sadaļā un saskaņā ar 35. pantu, nostiprināt to jaudu pakalpojumu sniegšanā. Īpaša uzmanība tiek pievērsta pakalpojumiem, kas saistīti ar darba, uzņēmējdarbības, izplatīšanas, finanšu, tūrisma, kultūras un būvniecības un saistītiem mašīnbūves pakalpojumiem, lai palielinātu to konkurētspēju un tādējādi palielinātu to preču un pakalpojumu tirdzniecības vērtību un apjomu.

▼B

42. pants

Jūras transports

1.  Puses atzīst rentablu un efektīvu jūras transporta pakalpojumu nozīmi drošā un tīrā jūras vidē kā galveno transportēšanas veidu, kas veicina starptautisko tirdzniecību un tādējādi ir viens no spēkiem, kas virza ekonomikas attīstību un tirdzniecības attīstību.

2.  Tās apņemas veicināt jūras transporta liberalizāciju un šim nolūkam efektīvi piemēro neierobežotas piekļūšanas principu starptautiskā jūras transporta tirgum nediskriminējošā un komerciālā veidā.

3.  Katra Puse, cita starpā, piešķir režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs par režīmu, kas piešķirts tās pašas kuģiem, kuru izmanto otras Puses valstspiederīgie vai uzņēmumi, un kuģiem, kas reģistrēti jebkuras puses teritorijā, attiecībā uz piekļūšanu ostām, infrastruktūras izmantošanu un šo ostu jūras palīgdienestiem, kā arī attiecīgajām maksām un izdevumiem, muitas pakalpojumiem un enkurvietu, iekraušanas un izkraušanas iekārtu piešķiršanu.

▼M10

4.  Kopiena atbalsta ĀKK valstu centienus, izmantojot valsts un reģionālās attīstības stratēģijas, kā noteikts I sadaļā un saskaņā ar 35. pantu, izveidot un veicināt rentablus un efektīvus jūras transporta pakalpojumus ĀKK valstīs, lai palielinātu ĀKK uzņēmēju līdzdalību starptautiskos reisos.

▼B

43. pants

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un informācijas sabiedrība

1.  Puses atzīst informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, kā arī aktīvas līdzdalības informācijas sabiedrībā nozīmīgo lomu kā priekšnosacījumu ĀKK valstu sekmīgai integrācijai pasaules ekonomikā.

2.  Tādēļ tās no jauna apstiprina savas attiecīgās apņemšanās saskaņā ar esošiem daudzpusējiem nolīgumiem, īpaši GATS pievienoto protokolu par pamata telekomunikācijām, un aicina pievienoties tiem ĀKK valstis, kas vēl nav pievienojušās šiem nolīgumiem.

3.  Bez tam tās vienojas pilnīgi un aktīvi piedalīties jebkurās turpmākās starptautiskās sarunās, kas varētu notikt šajā jomā.

4.  Tādēļ Puses veiks pasākumus, kas ļaus ĀKK valstu iedzīvotājiem viegli piekļūt informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, cita starpā, ar šādiem pasākumiem:

▼M10

5.  Puses vienojas arī paātrināt savu sadarbību starp tām informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā un informācijas sabiedrībā. Šī sadarbība, izmantojot valsts un reģionālās attīstības stratēģijas, kā noteikts I sadaļā un saskaņā ar 35. pantu, ir īpaši vērsta uz sakaru sistēmu plašāku papildināmību un saskaņošanu valsts, reģionālā un starptautiskā līmenī un to pielāgošanu jaunām tehnoloģijām.

▼B

5. NODAĻA

Ar tirdzniecību saistītas jomas

44. pants

Vispārīgi noteikumi

1.  Puses atzīst jaunu ar tirdzniecību saistītu jomu pieaugošo nozīmi, lai veicinātu ĀKK valstu pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā. Tādēļ tās vienojas nostiprināt savu sadarbību šajās jomās, izveidojot pilnīgu un koordinētu līdzdalību attiecīgajos starptautiskajos forumos un nolīgumos.

▼M10

2.  Kopiena atbalsta ĀKK valstu centienus, izmantojot valsts un reģionālās attīstības stratēģijas, kā noteikts I sadaļā un saskaņā ar 35. pantu, stiprināt to spējas darboties visās ar tirdzniecību saistītās jomās, tostarp vajadzības gadījumā uzlabot un atbalstīt iestāžu sistēmu.

▼B

45. pants

Konkurences politika

1.  Puses vienojas, ka efektīvu un pamatotu konkurences politiku ieviešanai un īstenošanai ir svarīga nozīme, lai uzlabotu un nodrošinātu ieguldījumiem labvēlīgu klimatu, ilgtspējīgu industrializācijas procesu un piekļūšanas tirgiem pārredzamību.

2.  Lai nodrošinātu veselīgas konkurences izkropļojumu likvidēšanu un, pienācīgi ievērojot katras ĀKK valsts attīstības un ekonomisko vajadzību dažādos līmeņus, tās apņemas ieviest nacionālus vai reģionālus noteikumus un politikas, ieskaitot nolīgumu kontroli un noteiktos apstākļos nolīgumu aizliegšanu starp uzņēmumiem, uzņēmumu apvienību lēmumus un saskaņotu darbību starp uzņēmumiem, kuru mērķis vai sekas ir konkurences novēršana, ierobežošana vai izkropļojumi. Puses turklāt vienojas aizliegt viena vai vairāku uzņēmumu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu Kopienas kopējā tirgū vai ĀKK valstu teritorijā.

▼M10

3.  Puses vienojas arī pastiprināt sadarbību šajā jomā, lai formulētu un atbalstītu efektīvas konkurences politikas ar atbilstošām valsts konkurences aģentūrām, kuras pakāpeniski nodrošina gan privātu, gan valsts uzņēmumu konkurences noteikumu efektīvu izpildi. Sadarbība šajā jomā jo īpaši, izmantojot valsts un reģionālās attīstības stratēģijas, kā noteikts I sadaļā un saskaņā ar 35. pantu, ietver palīdzību atbilstīga tiesiskā regulējuma izveidē un tā administratīvā izpildē, īpaši atsaucoties uz vismazāk attīstīto valstu īpašo situāciju.

▼B

46. pants

Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība

1.  Neierobežojot Pušu nostājas daudzpusējās sarunās, Puses atzīst nepieciešamību nodrošināt piemērotu un efektīvu intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību un citu tiesību līmeni, uz kurām attiecas tirdznieciskie intelektuālā īpašuma tiesību aspekti (TRIPS), ieskaitot ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību atbilstīgi starptautiskajiem standartiem, lai samazinātu divpusējās tirdzniecības izkropļojumus un traucējumus.

2.  Šajā sakarā tās uzsver Nolīguma par tirdznieciskiem intelektuālā īpašuma tiesību aspektiem (TRIPS), PTO Nolīguma un Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (CBD) ievērošanas nozīmi.

3.  Tās vienojas arī par nepieciešamību pievienoties visām attiecīgām starptautiskām konvencijām par intelektuālo, rūpniecisko un komerciālo īpašumu, kā minēts TRIPS nolīguma I daļā atbilstīgi to attīstības līmenim.

4.  Kopiena, tās dalībvalstis un ĀKK valstis var apsvērt nolīgumu noslēgšanu, kuru mērķis ir aizsargāt preču zīmes un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izstrādājumiem, kuri īpaši interesē kādai no Pusēm.

5.  Šajā Nolīgumā intelektuālais īpašums ir īpaši autortiesības, ieskaitot autortiesības uz datorprogrammām, un blakustiesības, ieskaitot mākslinieciskus dizainus, un rūpniecisko īpašumu, kas ietver funkcionālus modeļus, patenti, ieskaitot patentus biotehnoloģiskiem izgudrojumiem un augu šķirnēm vai citas efektīvas sui generis sistēmas, rūpnieciski dizaini, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ieskaitot izcelsmes apzīmējumus vai nosaukumus, preču vai pakalpojumu firmas zīmes, integrālshēmu topogrāfijas, kā arī datu bāzu juridiskā aizsardzība un aizsardzība pret negodīgu konkurenci, kā minēts Parīzes konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību un nepieejamas konfidenciālas informācijas aizsardzību attiecībā uz zinātību (know– how) 10.a) pantā.

▼M10

6.  Puses turklāt vienojas stiprināt sadarbību šajā jomā. Pēc pieprasījuma, ar savstarpēji saskaņotiem noteikumiem, izmantojot valsts un reģionālās attīstības stratēģijas, kā noteikts I sadaļā un saskaņā ar 35. pantu, sadarbība, cita starpā, tiek attiecināta arī uz šādām jomām: normatīvo aktu sagatavošana intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai un īstenošanai, šo tiesību ļaunprātīgas izmantošanas no tiesību subjektu puses un šo tiesību pārkāpšanas no konkurentu puses novēršana, iekšzemes un reģionālo biroju un citu aģentūru izveide un nostiprināšana, tostarp atbalsts reģionālām intelektuālā īpašuma organizācijām, kas iesaistītas īstenošanā un aizsardzībā, tostarp personāla apmācībā.

▼B

47. pants

Standartizācija un sertifikācija

1.  Puses vienojas ciešāk sadarboties standartizācijas, sertifikācijas un kvalitātes nodrošināšanas jomā, lai likvidētu nevajadzīgus tehniskos šķēršļus un samazinātu atšķirības starp tām šajās jomās, lai veicinātu tirdzniecību.

Šajā sakarā tās no jauna apstiprina savu apņemšanos saskaņā ar Nolīgumu par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā, kas pievienots PTO Nolīgumam (TBT Nolīgums).

▼M10

2.  Sadarbības standartizācijā un sertifikācijā, izmantojot valsts un reģionālās attīstības stratēģijas, kā noteikts I sadaļā un saskaņā ar 35. pantu, mērķis ir veicināt saderīgas sistēmas starp Pusēm un īpaši ietver:

▼B

3.  Puses apņemas pienācīgi apsvērt savstarpēju atzīšanas nolīgumu pārrunāšanu savstarpējas ekonomiskas intereses nozarēs.

48. pants

Sanitārie un fitosanitārie pasākumi

1.  Puses atzīst katras Puses tiesības pieņemt vai ieviest sanitāros un fitosanitāros pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvību vai veselību, ievērojot prasību, ka šie pasākumi parasti nav patvaļīgas diskriminācijas līdzeklis vai slēpti tirdzniecības ierobežojumi. Šim nolūkam tās no jauna apstiprina savas apņemšanās saskaņā ar Nolīgumu par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu, kas pievienots PTO Nolīgumam (SPS Nolīgums), ņemot vērā savu attiecīgo attīstības līmeni.

2.  Bez tam tās apņemas pastiprināt koordināciju, apspriedes un informāciju par iecerēto sanitāro un fitosanitāro pasākumu izziņošanu un piemērošanu saskaņā ar SPS Nolīgumu, kad šie pasākumi varētu ietekmēt kādas Puses intereses. Tās vienojas arī par iepriekšējām apspriedēm un koordināciju Codex Alimentarius, Starptautiskā epizootiju biroja un Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas ietvaros, lai veicinātu savas vispārējās intereses.

▼M10

3.  Puses vienojas nostiprināt savu sadarbību, izmantojot valsts un reģionālās attīstības stratēģijas, kā noteikts I sadaļā un saskaņā ar 35. pantu, lai pastiprinātu ĀKK valstu publiskā un privātā sektora jaudu šajā nozarē.

▼B

49. pants

Tirdzniecība un vide

▼M10

1.  Puses no jauna apstiprina savu apņemšanos veicināt starptautiskās tirdzniecības attīstību tā, lai nodrošinātu noturīgu un pienācīgu vides apsaimniekošanu saskaņā ar starptautiskajām konvencijām un vienošanām šajā jomā un pienācīgi ievērojot savu attiecīgo attīstības līmeni. Tās vienojas, ka ĀKK valstu speciālās vajadzības un prasības jāņem vērā vides pasākumu plānošanā un īstenošanā, tostarp attiecībā uz 32.a panta noteikumiem.

▼B

2.  Ievērojot Rio principus, un ar nolūku pastiprināt tirdzniecības un vides savstarpējo atbalstu, Puses vienojas pastiprināt savu sadarbību šajā jomā. Sadarbības mērķis īpaši ir saskaņotu nacionālu, reģionālu un starptautisku politiku izveide, ar vidi saistītu preču un pakalpojumu kvalitātes kontroles pastiprināšana, videi nekaitīgu ražošanas metožu uzlabošana attiecīgajās nozarēs.

▼M10

3.  Puses vienojas, ka vides pasākumus nedrīkst izmantot protekcionisma nolūkā.

▼B

50. pants

Tirdzniecības un darba standarti

1.  Puses no jauna apstiprina savu apņemšanos pret starptautiski atzītajiem pamata darba standartiem, kā definēts attiecīgajās Starptautiskās darba organizācijas (ILO) konvencijās, un īpaši biedrošanās brīvību un tiesības un koplīguma slēgšanu, piespiedu darba atcelšana, bērnu darba vissliktāko veidu likvidēšana un nediskriminēšana attiecībā uz nodarbinātību.

2.  Tās vienojas veicināt sadarbību šajā jomā, īpaši šādās jomās:

▼M10

3.  Puses vienojas, ka darba standartus nedrīkst izmantot protekcionisma nolūkā.

▼B

51. pants

Patērētāju politika un patērētāju veselības aizsardzība

1.  Puses vienojas paātrināt savu sadarbību patērētāju politikas un patērētāju veselības aizsardzības jomā, pienācīgi ievērojot iekšzemes tiesību aktus, lai izvairītos no tirdzniecības šķēršļiem.

▼M10

2.  Sadarbības, izmantojot valsts un reģionālās attīstības stratēģijas, kā noteikts I sadaļā un saskaņā ar 35. pantu, mērķis jo īpaši ir institucionālo un tehnisko spēju uzlabošana šajā jomā, ātrās reaģēšanas sistēmu izveide savstarpējai informācijai par bīstamiem ražojumiem, informācijas un pieredzes apmaiņa par produktu un produktu drošības pēcpārdošanas uzraudzības īstenošanu, informācijas uzlabošana, kas tiek sniegta patērētājiem par cenām, piedāvāto preču un pakalpojumu raksturojumu, neatkarīgu patērētāju apvienību un sakaru izveides veicināšana starp patērētāju interešu pārstāvjiem, patērētāju politiku un sistēmu savietojamības uzlabošana, tiesību aktu realizēšanas paziņošana un sadarbības veicināšana, izmeklējot kaitīgas un negodīgas uzņēmējdarbības prakses, un eksporta aizliegumu ieviešana to preču un pakalpojumu tirdzniecībā starp Pusēm, kuru tirdzniecība to ražošanas valstī ir aizliegta.

▼B

52. pants

Nodokļu izņēmuma klauzula

1.  Neierobežojot IV pielikuma 31. panta noteikumus, vislielākās labvēlības režīms, kas piešķirts saskaņā ar šā Nolīguma noteikumiem vai jebkuru vienošanos, kas pieņemta saskaņā ar šo Nolīgumu, neattiecas uz nodokļu priekšrocībām, ko Puses sniedz vai var sniegt turpmāk, pamatojoties uz nolīgumiem, lai izvairītos no nodokļu dubultās uzlikšanas vai cita nodokļu režīma, vai iekšzemes nodokļu tiesību aktiem.

2.  Neko šajā Nolīgumā vai vienošanās, kas pieņemta saskaņā ar šo Nolīgumu, nevar uzskatīt par tādu, lai kavētu jebkura pasākuma pieņemšanu vai izpildi, kura mērķis ir novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas saskaņā ar nolīgumu nodokļu noteikumiem, lai izvairītos no nodokļu dubultās uzlikšanas vai cita nodokļu režīma, vai iekšzemes nodokļu tiesību aktiem.

3.  Neko šajā Nolīgumā vai vienošanās, kas pieņemta saskaņā ar šo Nolīgumu, neuzskata par tādu, lai kavētu Puses, piemērojot savu nodokļu tiesību aktu attiecīgos noteikumus, noteikt nodokļu maksātājus, kuri nav tādā pašā situācijā, īpaši attiecībā uz viņu dzīvesvietu vai attiecībā uz vietu, kur ieguldīts viņu kapitāls.

6. NODAĻA

Sadarbība citās jomās

53. pants

Zvejas nolīgumi

1.  Puses paziņo savu gatavību pārrunāt zvejas nolīgumus, kuru mērķis ir garantēt noturīgus un savstarpēji apmierinošus apstākļus zvejas darbībai ĀKK valstīs.

2.  Noslēdzot vai īstenojot šos nolīgumus, ĀKK valstis nediskriminē Kopienu vai dalībvalstis, neierobežojot īpašu kārtību starp jaunattīstības valstīm tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā, ieskaitot savstarpējas zvejas vienošanās, un Kopiena nediskriminē ĀKK valstis.

54. pants

Pārtikas drošība

1.  Attiecībā uz pieejamiem lauksaimniecības produktiem Kopiena apņemas nodrošināt, ka eksporta kompensācijas var tālāk iepriekš noteikt visām ĀKK valstīm attiecībā uz produktu klāstu, kas sastādīts, ņemot vērā šo valstu noteiktās prasības pārtikai.

2.  Iepriekšēju noteikšanu veic vienam gadam un piemēro katru gadu šā Nolīguma darbības laikā, saprotot, ka kompensācijas līmenis tiks noteikts atbilstīgi metodēm, kuras parasti izmanto Komisija.

3.  Īpašus nolīgumus var noslēgt ar tām ĀKK valstīm, kuras to pieprasa savu pārtikas drošības politiku sakarā.

4.  3. punktā minētie īpašie nolīgumi neapdraud ražošanas un tirdzniecības plūsmas ĀKK reģionos.

4. DAĻA

SADARBĪBA ATTĪSTĪBAS FINANSĒŠANĀ

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. NODAĻA

Mērķi, principi, pamatnostādnes un atbilstība

55. pants

Mērķi

Sadarbības mērķi attīstības finansēšanā ir, piešķirot pietiekamus finanšu līdzekļus un atbilstīgu tehnisko palīdzību, atbalstīt un veicināt ĀKK valstu centienus, lai sasniegtu šajā Nolīgumā izklāstītos mērķus, pamatojoties uz savstarpēju ieinteresētību, un savstarpējās atkarības garā.

56. pants

Principi

▼M10

1.  Attīstības finansēšanas sadarbību īsteno, pamatojoties uz un saskaņā ar attīstības mērķiem, stratēģijām un prioritātēm, kuras ĀKK valstis noteikušas valstu, reģionālā un ĀKK valstu iekšējā līmenī. Tiek ņemtas vērā to attiecīgās ģeogrāfiskās, sociālās un kultūras iezīmes, kā arī to konkrētais potenciāls. Vadoties no starptautiski atzītas palīdzības efektivitātes programmas, sadarbība pamatojas uz piederību, tuvināšanu, līdzekļu devēju koordinēšanu un saskaņošanu, realizējot vadību, kas vērsta uz attīstības rezultātiem un savstarpēju atbildību. Sadarbība īpaši:

▼B

2.  Sadarbība nodrošina īpašu režīmu vismazāk attīstītām ĀKK valstīm un pienācīgi ņem vērā ĀKK valstu, kam ir tikai sauszemes robežas, un ĀKK salu valstu neaizsargātību. Bez tam tiek risinātas arī pēckonflikta valstu speciālās vajadzības.

57. pants

Pamatnostādnes

1.  Darbību, ko finansē šā Nolīguma ietvaros, ĀKK valstis un Kopiena īsteno ciešā sadarbībā, atzīstot vienlīdzības koncepciju starp partneriem.

2.  ĀKK valstis ir atbildīgas par:

3.  Neierobežojot iepriekšminētos noteikumus, tiesīgi nevalstiski dalībnieki var arī būt atbildīgi par programmu un projektu ierosināšanu un īstenošanu jomās, kas uz tiem attiecas.

4.  ĀKK valstis un Kopiena ir kopīgi atbildīgas par:

5.  Kopiena ir atbildīga par lēmumu pieņemšanu par finansējumu projektiem un programmām.

6.  Ja vien šajā Nolīgumā nav noteikts citādi, visi lēmumi, kuriem nepieciešams kādas Puses apstiprinājums, tiek apstiprināti vai uzskatīti par apstiprinātiem 60 dienu laikā pēc paziņošanas otrai Pusei.

▼M4

58. pants

Tiesības uz finansējumu

1.  Šādām personām vai iestādēm ir tiesības uz finansiālu atbalstu, ko sniedz saskaņā ar Nolīgumu:

▼M10

▼M4

2.  Ja tam piekrīt attiecīgā ĀKK valsts vai ĀKK valstis, tiesības uz finansiālo atbalstu ir arī:

▼M10

▼M4

▼M10

▼M4

3.  Vietēja rakstura nevalstiskiem dalībniekiem no ĀKK valstīm un Kopienas ir tiesības uz Nolīgumā paredzēto finansiālo atbalstu saskaņā ar noteikumiem, par ko panākta vienošanās valstu un reģionālajās indikatīvajās programmās.

▼B

2. NODAĻA

Finansējuma darbības joma un veids

59. pants

Attiecīgās ĀKK valsts vai valstu noteikto prioritāšu ietvaros gan nacionālā, gan reģionālā līmenī atbalstu var piešķirt projektiem, programmām un citiem darbības veidiem, kas veicina šajā Nolīgumā izklāstīto mērķu sasniegšanu.

60. pants

Finansējuma darbības joma

Finansējuma darbības jomā, cita starpā, atkarībā no vajadzībām un darbības veidiem, kas tiek uzskatīti par vispiemērotākajiem, var ietilpt atbalsts:

▼M10

▼B

▼M10

▼B

61. pants

Finansējuma veids

1.  Finansējuma veids, cita starpā, ietver:

▼M10

2.  Tiešu budžeta palīdzību makroekonomikas vai nozares reformu atbalstam piešķir, ja:

2.  Kopiena pievienojas katras ĀKK valsts sistēmām un procedūrām, uzrauga budžeta atbalstu ar partnervalsti un atbalsta partnervalstu centienus stiprināt vietējo atbildību, parlamentāro uzraudzību, revīzijas spējas un informācijas pieejamību sabiedrībai.

▼B

3.  Līdzīgu tiešu budžeta palīdzību piešķir pakāpeniski sektorpolitikām, aizstājot atsevišķus projektus.

4.  Iepriekš noteiktos importa programmu vai budžeta atbalsta instrumentus var izmantot arī, lai atbalstītu tiesīgas ĀKK valstis, kas īsteno reformas, kuru mērķis ir reģionāla ekonomiskā liberalizācija, kas rada tīrās pārejas izmaksas.

▼M10

5.  Saskaņā ar Nolīgumu finansējumu, kas šajā Nolīgumā piešķirts atbilstīgi sadarbības daudzgadu finanšu shēmai, Eiropas Investīciju bankas (turpmāk “Banka”) līdzekļus un, attiecīgā gadījumā, citus līdzekļus no Eiropas Kopienas budžeta izmanto, lai finansētu projektus, programmas un citus darbības veidus, kas veicina šā Nolīguma mērķu sasniegšanu.

▼B

6.  Saskaņā ar Nolīgumu piešķirtos līdzekļus var izmantot, lai segtu projektu un programmu gan vietējo, gan ārvalstu izdevumu kopējās izmaksas, ieskaitot atkārtotu izmaksu finansējumu.

II SADAĻA

FINANSIĀLĀ SADARBĪBA

1. NODAĻA

Finanšu līdzekļi

62. pants

Kopējā summa

1.  Šajā Nolīgumā izklāstītajā nolūkā Kopienas finansiālās palīdzības kopējā summa un detalizēti finansējuma noteikumi noteikti šā Nolīguma pielikumos.

2.  Ja kāda ĀKK valsts neratificē šo Nolīgumu vai denonsē to, Puses pielāgo I pielikumā izklāstītajā Finanšu protokolā noteiktās resursu summas. Finanšu līdzekļu pielāgošana ir spēkā arī pēc:

63. pants

Finansējuma metodes

Finansējuma metodes katram projektam vai programmai nosaka kopīgi attiecīgā ĀKK valsts vai valstis un Kopiena, atsaucoties uz:

64. pants

Turpmākas aizdevuma operācijas

1.  Finansiālu palīdzību var padarīt pieejamu attiecīgajām ĀKK valstīm vai ar to starpniecību, vai atkarībā no šā Nolīguma noteikumiem ar tiesīgu finanšu iestāžu starpniecību vai tieši jebkuram citam tiesīgam saņēmējam. Ja finansiālu palīdzību piešķir finansējuma adresātam caur starpnieku vai tieši galīgajam saņēmējam privātajā sektorā:

2.  Ja finansēšanu uzņemas ar turpmākas aizdevējiestādes starpniecību, kas atrodas un/vai darbojas ĀKK valstīs, šīs iestādes pienākums ir izvēlēties un novērtēt atsevišķus projektus un pārvaldīt tās rīcībā nodotos līdzekļus saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti šajā Nolīgumā, un ar savstarpēju vienošanos starp Pusēm.

65. pants

Līdzfinansējums

1.  Šajā Nolīgumā paredzētos finanšu līdzekļus pēc ĀKK valstu pieprasījuma var izmantot līdzfinansējumam, kuru uzņemas ar attīstības aģentūrām un iestādēm, Kopienas dalībvalstīm, ĀKK valstīm, trešām valstīm, starptautiskām vai privātām finanšu iestādēm, firmām vai eksporta kredīta aģentūrām.

2.  Līdzfinansējuma iespēju īpaši apsver gadījumos, kad Kopienas līdzdalība veicinās citu finansējuma avotu līdzdalību un kad šis finansējums var novest pie attiecīgajai ĀKK valstij izdevīga finansējuma kopuma.

3.  Līdzfinansējums var būt kopīga vai paralēla finansējuma veidā. Katrā gadījumā priekšroka tiek dota risinājumam, kas ir piemērotāks no rentabilitātes viedokļa. Bez tam tiek veikti pasākumi, lai koordinētu un saskaņotu Kopienas un citu līdzfinansējuma iestāžu darbību, lai samazinātu procedūru skaitu, kas jāveic ĀKK valstīm, un padarītu šīs procedūras elastīgākas.

4.  Jānostiprina un jāattīsta apspriežu un koordinācijas process ar citiem līdzekļu devējiem un līdzfinansētājiem, ja iespējams, izveidojot līdzfinansējuma pamatnolīgumus, un jāpārskata līdzfinansējuma politikas un procedūras, lai nodrošinātu efektivitāti un vislabākos iespējamos noteikumus.

2. NODAĻA

Parāds un strukturālu pielāgojumu atbalsts

66. pants

Atbalsts parāda atvieglojumam

▼M10

1.  Lai samazinātu ĀKK valstu parādu slogu un to maksājumu bilances problēmas, Puses vienojas izmantot līdzekļus, kas paredzēti saskaņā ar sadarbības daudzgadu finanšu shēmu atbilstīgi šim Nolīgumam, lai veicinātu parāda atvieglojuma iniciatīvas, kas ĀKK valstu labā apstiprinātas starptautiskā līmenī. Turklāt Kopiena apņemas pārbaudīt, kā ilgākā termiņā starptautiski saskaņotu parāda atvieglojuma iniciatīvu atbalstam var piesaistīt citus Kopienas līdzekļus.

▼B

2.  Pēc ĀKK valsts pieprasījuma Kopiena var piešķirt:

3.  Lai veicinātu parāda apkalpošanu no Bankas pašu resursiem, speciālaizdevumiem un riska kapitāla, ĀKK valstis saskaņā ar vienošanām, kas katrā atsevišķā gadījumā jānoslēdz ar Komisiju, var izmantot šajā Nolīgumā minēto pieejamo ārvalsts valūtu šai apkalpošanai, kad pienāk parāda atmaksas termiņš un, nepārsniedzot summu, kas nepieciešama maksājumiem valsts valūtā.

4.  Ņemot vērā starptautiskās parādu problēmas nopietnību un tās ietekmi uz ekonomisko izaugsmi, Puses paziņo par savu gatavību turpināt viedokļu apmaiņu starptautisku apspriežu sakarā par parāda vispārējo problēmu, un neierobežojot konkrētas apspriedes, kas notiek attiecīgajos forumos.

67. pants

Strukturālu pielāgojumu atbalsts

▼M10

1.  Sadarbības daudzgadu finanšu shēma atbilstīgi šim Nolīgumam paredz atbalstu makroekonomikas un nozares reformām, kuras īsteno ĀKK valstis. To ietvaros Puses nodrošina, lai pielāgošana būtu ekonomiski dzīvotspējīga un sociāli un politiski izturama. Atbalsts tiek sniegts kopīga novērtējuma kontekstā starp Kopienu un attiecīgo ĀKK valsti par reformas pasākumiem, kas tiek veikti vai iecerēti makroekonomikas vai nozares līmenī, un atļauj reformas ietekmes vispārēju novērtējumu. Iespējamā apmērā kopīgo novērtējumu piemēro valsts īpašajiem pasākumiem un atbalstu uzrauga, pamatojoties uz sasniegtajiem rezultātiem. Ātra izmaksāšana ir svarīga atbalsta programmu iezīme.

▼B

2.  ĀKK valstis un Kopiena atzīst nepieciešamību veicināt reformas programmas reģionālā līmenī, kas nodrošina, ka, sagatavojot un izpildot valsts programmas, pienācīgi tiek ņemta vērā reģionālā darbība, kas ietekmē nacionālo attīstību. Šim nolūkam atbalsts strukturāliem pielāgojumiem cenšas arī:

3.  ĀKK valstis, kas uzņemas vai iecer reformu makroekonomiskā vai nozares līmenī, ir tiesīgas uz strukturālu pielāgojumu palīdzību, ievērojot reģionālo kontekstu, to efektivitāti un iespējamo ietekmi uz attīstības ekonomisko, sociālo un politisko dimensiju un uz esošajām ekonomiskajām un sociālajām grūtībām.

4.  ĀKK valstis, kas uzņemas reformu programmas, kuras atzīst un atbalsta vismaz galvenie daudzpusējie līdzekļu devēji, vai kuras tiek saskaņotas ar šiem līdzekļu devējiem, bet kuras tie ne vienmēr finansiāli atbalsta, tiek uzskatītas par tādām, kas automātiski ir izpildījušas pielāgojumu palīdzības prasības.

5.  Strukturālu pielāgojumu atbalstu mobilizē elastīgi un nozares un vispārēja importa programmu vai budžeta atbalsta veidā.

6.  Strukturālu pielāgojumu programmu sagatavošanu, novērtēšanu veic un lēmumu par finansējumu pieņem atbilstīgi noteikumiem par šā Nolīguma īstenošanas procedūrām, pienācīgi ņemot vērā strukturālu pielāgojumu programmu ātras izmaksāšanas iezīmi. Katrā atsevišķā gadījumā var būt pieļaujama ĀKK un EK izcelsmes importa ierobežotas daļas retrospektīva finansēšana.

7.  Katras atbalsta programmas īstenošana nodrošina, ka ĀKK uzņēmēju tiesības piekļūt programmas līdzekļiem ir pēc iespējas plašākas un pārredzamākas un ka iepirkuma procedūras atbilst administratīvai un komercdarbības praksei attiecīgajā valstī, tajā pašā laikā nodrošinot vislabāko iespējamo cenas/kvalitātes attiecību ievestajām precēm un nepieciešamo atbilstību ar starptautiski panākto progresu strukturālā pielāgojuma atbalsta procedūru saskaņošanai.

▼M10

3. NODAĻA

Atbalsts ārējo krīžu gadījumā

68. pants

1.  Puses atzīst, ka makroekonomiska nestabilitāte, kas rodas ārējo krīžu rezultātā, var nelabvēlīgi ietekmēt ĀKK valstu attīstību un apdraudēt to attīstības prasību izpildi. Tāpēc saskaņā ar sadarbības daudzgadu finanšu shēmu atbilstīgi šim Nolīgumam tiek izveidota papildu atbalsta sistēma, lai mazinātu īstermiņa nelabvēlīgo ietekmi, kas rodas ārējo krīžu rezultātā, tostarp ietekmi uz eksporta ieņēmumiem.

2.  Šā atbalsta mērķis ir, samazinoties ieņēmumiem, aizsargāt sociāli ekonomiskās reformas un politikas, kuras varētu tik negatīvi ietekmētas, un novērst šādu krīžu īstermiņa negatīvās sekas.

3.  Līdzekļu sadalē tiek ņemta vērā ĀKK valstu ekonomiku ārkārtīgi lielā atkarība no eksporta, īpaši no lauksaimniecības un kalnrūpniecības nozarēm. Šajā sakarā vismazāk attīstītās ĀKK valstis, ĀKK valstis, kurām ir tikai sauszemes robežas, ĀKK salu valstis un ĀKK valstis, kas pārcietušas konfliktus un dabas katastrofas, saņem labvēlīgāku režīmu.

4.  Papildu līdzekļus piešķir saskaņā ar konkrētu atbalsta mehānisma kārtību, kā noteikts II pielikumā par finansējuma noteikumiem.

5.  Kopiena sniedz arī atbalstu uz tirgu balstītām apdrošināšanas sistēmām, kas paredzētas ĀKK valstīm, kuras cenšas aizsargāt sevi pret ārējo krīžu īstermiņa sekām.

▼B

4. NODAĻA

Atbalsts sektorpolitikām

69. pants

1.  Sadarbība ar dažādiem Nolīgumā paredzētajiem instrumentiem un kārtību atbalsta:

2.  Šo atbalstu sniedz attiecīgi ar:

5. NODAĻA

Mikroprojekti un decentralizēta sadarbība

70. pants

Lai reaģētu uz vietējo sabiedrību vajadzībām attiecībā uz attīstību un iedrošinātu visus decentralizētas sadarbības aģentus, kuri spēj veicināt ĀKK valstu autonomu attīstību, ierosināt un īstenot pasākumus, sadarbību, attiecīgo ĀKK valstu noteikumos un valsts tiesību aktos un indikatīvās programmas noteikumu noteiktajos ietvaros atbalsta šo attīstības darbību. Šajā sakarā sadarbība atbalsta:

71. pants

1.  Mikroprojekti un decentralizētas sadarbības operācijas var atbalstīt no Nolīguma finanšu līdzekļiem. Projekti vai programmas šajā sadarbības veidā var būt vai var nebūt saistīti ar programmām indikatīvo programmu koncentrācijas nozarēs, bet var būt veids, kā vietējās sabiedrības vai decentralizētie aģenti sasniedz indikatīvās programmas konkrētos mērķus vai pasākumu rezultātus.

2.  Ieguldījumus mikroprojektu un decentralizētas sadarbības finansēšanai veic Fonds, un tādā gadījumā ieguldījums parasti nepārsniegs katra projekta kopējo izmaksu trīs ceturtdaļas un nedrīkst pārsniegt indikatīvajā programmā noteikto ierobežojumu. Pārējo atlikumu sniedz:

3.  Mikroprojektu vai decentralizētas sadarbības ietvaros finansētiem projektiem un programmām piemērojamās procedūras ir noteiktas Nolīgumā, īpaši tās, kas minētas daudzgadu programmās.

▼M10

6. NODAĻA

Humānā, neatliekamā palīdzība un palīdzība pēc ārkārtas situācijas

72. pants

Vispārējie principi

1.  Humāno, neatliekamo palīdzību un palīdzību pēc ārkārtas situācijas sniedz krīzes situācijās. Humānās un neatliekamās palīdzības mērķis ir glābt un nosargāt dzīvību, novērst un atvieglot cilvēku ciešanas, kad rodas tāda nepieciešamība. Palīdzības pēc ārkārtas situācijas mērķis ir rehabilitācija un īstermiņa palīdzības saistīšana ar ilgāka termiņa programmām attīstības jomā.

2.  Krīzes situācija, tostarp ilgtermiņa strukturāla nestabilitāte vai trauslums, ir situācija, kas rada draudus likumībai un kārtībai vai personu aizsardzībai un drošībai, draudot pāraugt bruņotā konfliktā vai destabilizēt situāciju valstī. Krīzes situācija var rasties arī dabas katastrofu, cilvēka radītu krīžu rezultātā, piemēram, kara un citu konfliktu vai ārkārtas apstākļu ar līdzīgām sekām rezultātā, kas, cita starpā, saistīti ar klimata pārmaiņām, vides degradāciju, piekļuvi enerģijas un dabas resursiem vai galēju nabadzību.

3.  Humāno, neatliekamo palīdzību un palīdzību pēc ārkārtas situācijas sniedz tik ilgi, cik nepieciešams, lai apmierinātu vajadzības, kuras upuriem rodas šādu situāciju rezultātā, tādējādi sasaistot palīdzību, rehabilitāciju un attīstību.

4.  Humāno palīdzību sniedz tikai atbilstīgi krīzē cietušo vajadzībām un interesēm un saskaņā ar starptautisko tiesību aktu principiem cilvēktiesību jomā, ievērojot cilvēcīguma, neitralitātes, objektivitātes un neatkarības principus. Jo īpaši nav pieļaujama cietušo diskriminācija rases, etniskās izcelsmes, reliģijas, dzimuma, vecuma, tautības vai politiskās piederības dēļ, un tiek garantēta brīva piekļūšana cietušajiem un to aizsardzība, kā arī humānās palīdzības sniedzēju un iekārtu drošība.

5.  Humāno, neatliekamo palīdzību un palīdzību pēc ārkārtas situācijas finansē no sadarbības daudzgadu finanšu shēmas atbilstīgi šim Nolīgumam, ja šādu palīdzību nevar finansēt no ES budžeta. Humāno, neatliekamo palīdzību un palīdzību pēc ārkārtas situācijas īsteno papildus dalībvalstu centieniem un koordinējot tos saskaņā ar atbalsta efektivitātes paraugpraksi.

▼M10

72.a pants

Mērķis

1.  Humānās un neatliekamās palīdzības mērķis ir:

2.  Palīdzību var piešķirt ĀKK valstīm vai reģioniem, kuri uzņem bēgļus vai personas, kas atgriežas, lai apmierinātu akūtas vajadzības, uz kurām neattiecas neatliekamā palīdzība.

3.  Palīdzības pēc ārkārtas situācijas mērķis ir fiziska un sociāla rehabilitācija atbilstīgi krīzes sekām, un to var veikt, lai sasaistītu īstermiņa palīdzību un rehabilitāciju ar atbilstošām ilgāka termiņa attīstības programmām, kuras finansē no valstu, reģionālām iniciatīvu programmām vai iekšējas ĀKK programmas. Šādām darbībām jāatvieglo pāreja no ārkārtas posma uz attīstības posmu, veicinot skarto iedzīvotāju grupu sociāli ekonomisko reintegrāciju, pēc iespējas likvidējot krīzes cēloņus un nostiprinot pašvaldību iestāžu un valsts iestāžu nozīmi ilgtspējīgas attīstības politikas formulēšanā attiecīgajai ĀKK valstij.

4.  Attiecīgā gadījumā īstermiņa katastrofu novēršanas un sagatavotības mehānismi, kas minēti 1. punkta e) apakšpunktā, tiks koordinēti ar citiem esošajiem katastrofu novēršanas un sagatavotības mehānismiem.

4.  Valsts, reģionālā un visu ĀKK valstu katastrofu riska samazināšanas un pārvaldības mehānismu attīstība un stiprināšana palīdz ĀKK valstīm stiprināt spēju pretoties katastrofu ietekmei. Visus saistītos pasākumus var veikt sadarbībā ar reģionālām un starptautiskām organizācijām un programmām, kuras jau guvušas panākumus katastrofu riska samazināšanā.

▼M10

73. pants

Īstenošana

1.  Palīdzības darbības veic pēc krīzes situācijas skartās ĀKK valsts vai reģiona pieprasījuma, pēc Komisijas iniciatīvas vai pēc starptautisku organizāciju, vietēju vai starptautisku nevalstisku organizāciju ieteikuma.

2.  Kopiena veic atbilstošus pasākumus, lai veicinātu ātru rīcību, kas ir vajadzīga, lai apmierinātu tūlītējās vajadzības, kur nepieciešama palīdzība. Šādu palīdzību pārvalda un īsteno saskaņā ar procedūrām, kuras pieļauj ātras, elastīgas un efektīvas darbības.

3.  Uzsverot saskaņā ar šo nodaļu piešķirtās palīdzības attīstības raksturu, pēc attiecīgās valsts vai reģiona pieprasījuma palīdzību var izmantot tikai kopā ar indikatīvo programmu.

▼B

7. NODAĻA

Ieguldījumi un privātā sektora attīstības atbalsts

74. pants

Sadarbība finansiālas un tehniskas palīdzības veidā atbalsta politikas un stratēģijas ieguldījumiem un privātā sektora attīstībai, kā izklāstīts šajā Nolīgumā.

75. pants

Ieguldījumu veicināšana

ĀKK valstis, Kopiena un tās dalībvalstis savu attiecīgo kompetenču ietvaros, atzīstot privāto ieguldījumu nozīmi sadarbības veicināšanā attīstības jomā un apliecinot nepieciešamību veikt pasākumus, lai veicinātu šos ieguldījumus:

76. pants

Ieguldījumu finansējums un atbalsts

1.  Sadarbība sniedz ilgtermiņa finanšu līdzekļus, ieskaitot riska kapitālu, lai palīdzētu veicināt izaugsmi privātajā sektorā un palīdzētu mobilizēt iekšzemes un ārvalstu kapitālu šim mērķim. Šai nolūkā sadarbība īpaši sniedz:

▼M10

▼B

2.  Aizdevumus no Bankas pašu resursiem piešķir saskaņā ar tās statūtiem un noteikumiem, kas paredzēti šā Nolīguma II pielikumā.

77. pants

Ieguldījumu garantijas

1.  Ieguldījumu garantijas ir arvien nozīmīgāks instruments attīstības finansējumam, jo tās veicina projekta risku samazināšanu un sekmē privātā kapitāla plūsmas. Tādēļ sadarbība nodrošina riska apdrošināšanas arvien lielāku pieejamību un izmantošanu kā riska samazināšanas mehānismu, lai palielinātu ieguldītāju ticību ĀKK valstīm.

2.  Sadarbība piedāvā garantijas un palīdz ar garantijas fondiem, kas sedz riskus ierobežotiem ieguldījumiem. Sadarbība īpaši sniedz atbalstu:

3.  Sadarbība sniedz arī atbalstu jaudas palielināšanai, institucionālam atbalstam un līdzdalībai nacionālu un/vai reģionālu pasākumu pamata finansējumā, lai samazinātu komercriskus ieguldītājiem (cita starpā, garantijas fondiem, regulatīvām iestādēm, arbitrāžas mehānismiem un tiesu sistēmām, lai veicinātu ieguldījumu aizsardzību, uzlabojot eksporta kredītu sistēmas).

4.  Sadarbība sniedz šo atbalstu, pamatojoties uz papildu un pievienoto vērtību attiecībā uz privātiem un/vai sabiedriskiem pasākumiem, un, ja iespējams, partnerattiecībās ar privātām vai citām sabiedriskām organizācijām. ĀKK un EK Attīstības finansiālās sadarbības komitejas ietvaros ĀKK un EK apņemsies veikt kopīgu izpēti par priekšlikumu izveidot ĀKK un EK Garantijas aģentūru, lai sniegtu un vadītu ieguldījumu garantijas programmas.

78. pants

Ieguldījumu aizsardzība

1.  ĀKK valstis un Kopiena un tās dalībvalstis savu attiecīgo kompetenču ietvaros apstiprina nepieciešamību veicināt un aizsargāt jebkuras Puses ieguldījumus to attiecīgajās teritorijās, un šajā sakarā apstiprina ieguldījumu veicināšanas un aizsardzības nolīgumu noslēgšanas nozīmi to savstarpējās interesēs, kas varētu arī veidot pamatu apdrošināšanas un garantijas sistēmām.

2.  Lai veicinātu Eiropas ieguldījumus attīstības projektos, kuriem ir speciāla nozīme un kurus veicina ĀKK valstis, Kopiena un dalībvalstis, no vienas puses, un ĀKK valstis, no otras puses, var arī noslēgt nolīgumus par konkrētiem savstarpēji interesējošiem projektiem, kad Kopiena un Eiropas uzņēmumi veicina to finansējumu.

3.  Puses arī vienojas ieviest ekonomisko partnerattiecību nolīgumos, ievērojot Kopienas un tās dalībvalstu attiecīgās kompetences, vispārējos principus par ieguldījumu aizsardzību un veicināšanu, kas atbalstīs vislabākos rezultātus, kas saskaņoti kompetentajos starptautiskajos forumos vai divpusēji.

III SADAĻA

TEHNISKĀ SADARBĪBA

79. pants

1.  Tehniskā sadarbība palīdz ĀKK valstīm nacionālu un reģionālu cilvēkresursu attīstībā, iestāžu noturīgā attīstībā, kas ir svarīgi sekmīgai attīstībai, ieskaitot, cita starpā, ĀKK konsultāciju firmu un organizāciju nostiprināšanu, kā arī apmaiņas, kurās iesaistīti konsultanti gan no ĀKK, gan ES firmām.

2.  Bez tam tehniskā palīdzība ir rentabla un attiecas uz vajadzību, kurai tā ir paredzēta, un veicina arī zinātības (know– how) nodošanu, kā arī palielina nacionālās un reģionālās spējas. Tehniskā sadarbība veicina projektu un programmu mērķu sasniegšanu, ieskaitot centienus nostiprināt nacionālo un reģionālo kredītrīkotāju vadības spēju. Tehniskā palīdzība:

3.  Tehnisko palīdzību var sniegt visās sadarbības jomās un šā Nolīguma mandāta ierobežojumos. Ietverto darbību apjoms un veids būtu dažāds un tās tiktu pielāgotas, lai atbilstu ĀKK valstu vajadzībām.

4.  Tehniskā sadarbība var būt konkrēta vai vispārīga rakstura. ĀKK un EK Attīstības finansiālās sadarbības komiteja izveido pamatnostādnes tehniskās sadarbības īstenošanai.

80. pants

Lai novērstu intelektuālā darbaspēka emigrāciju no ĀKK valstīm, Kopiena palīdz ĀKK valstīm, kas to pieprasa, veicināt kvalificētu ĀKK valstspiederīgo atgriešanos, kuri dzīvo rūpnieciski attīstītās valstīs, ar atkārtotas amatā ievadīšanas atbilstīgiem stimuliem.

IV SADAĻA

PROCEDŪRAS UN VADĪBAS SISTĒMAS

81. pants

Procedūras

Vadības procedūras ir pārredzamas, viegli piemērojamas un dod iespēju decentralizēt uzdevumus un pienākumus nozarei. ĀKK un ES sadarbības īstenošana attīstības jomā ir pieejama nevalstiskiem dalībniekiem jomās, kas uz viņiem attiecas. Sīki izstrādāti procedūru noteikumi finansiālās un tehniskās sadarbības plānošanai, sagatavošanai, īstenošanai un vadībai ir paredzēti IV pielikumā par Īstenošanas un vadības procedūrām. Ministru padome var pārbaudīt, pārskatīt šos noteikumus un izdarīt tajos grozījumus, pamatojoties uz ĀKK un EK Attīstības finansiālās sadarbības komitejas ieteikumu.

82. pants

Izpildes aģenti

Finansiālās un tehniskās sadarbības īstenošanai saskaņā ar šo Nolīgumu izraugās izpildes aģentus. Sīki izstrādāti noteikumi izpildes aģentu pienākumiem ir paredzēti VI pielikumā par Īstenošanās un vadības procedūrām.

83. pants

ĀKK un EK Attīstības finansiālās sadarbības komiteja

1.  Ministru padome vismaz vienreiz gadā pārbauda, vai tiek sasniegti sadarbības mērķi attīstības finansēšanā un pārbauda vispārīgas un konkrētās problēmas, kas rodas šīs sadarbības īstenošanas rezultātā. Šim nolūkam Ministru padomes ietvaros izveido ĀKK un EK Attīstības finansiālās sadarbības komiteju, še turpmāk – “ĀKK un EK Komiteja”.

2.  ĀKK un EK Komiteja, cita starpā:

3.  ĀKK un EK Komitejā, kas sanāk katru ceturksni, pamatojoties uz paritāti, ir ĀKK valstu un Kopienas pārstāvji vai to pilnvarotie pārstāvji. Tā sanāk ministru līmenī, kad to pieprasa kāda no pusēm, un vismaz vienreiz gadā.

4.  Ministru padome nosaka ĀKK un EK Komitejas reglamentu, īpaši pārstāvības nosacījumus un Komitejas locekļu skaitu, sīki izstrādātu kārtību tās apspriedēm un nosacījumus priekšsēdētaja amatam.

5.  ĀKK un EK Komiteja var sasaukt ekspertu sanāksmes, lai izpētītu jebkuru problēmu un trūkumu cēloni, kas var kavēt sadarbības efektīvu īstenošanu attīstības jomā. Šie eksperti sniedz ieteikumus Komitejai par iespējamiem veidiem šo problēmu un trūkumu novēršanai.

5. DAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI VISMAZĀK ATTĪSTĪTĀM ĀKK VALSTĪM, ĀKK VALSTĪM, KAM IR TIKAI SAUSZEMES ROBEŽAS, UN ĀKK SALU VALSTĪM (LDLIC)

1. NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

84. pants

1.  Lai LDLIC varētu pilnīgi izmantot Nolīguma piedāvātās iespējas, lai paātrinātu to attiecīgos attīstības tempus, sadarbība nodrošina īpašu režīmu vismazāk attīstītām ĀKK valstīm un pienācīgi ņem vērā ĀKK valstu, kam ir tikai sauszemes robežas, un ĀKK salu valstu neaizsargātību. Tajā ņem vērā arī valstu vajadzības pēckonflikta situācijās.

2.  Neatkarīgi no īpašiem pasākumiem un noteikumiem vismazāk attīstītām valstīm, valstīm, kam ir tikai sauszemes robežas, un salu valstīm dažādās Nolīguma nodaļās īpaša uzmanība tiek pievērsta attiecībā uz šīm grupām, kā arī valstīm pēckonflikta situācijās:

2. NODAĻA

Vismazāk attīstītās ĀKK valstis

85. pants

1.  Vismazāk attīstītajām ĀKK valstīm piešķir īpašu režīmu, lai tās varētu pārvarēt nopietnas ekonomiskas un sociālas grūtības, kas kavē to attīstību, lai paātrinātu to attiecīgos attīstības tempus.

2.  Vismazāk attīstīto valstu saraksts ir dots VI pielikumā. Tajā var izdarīt grozījumus ar Ministru padomes lēmumu, ja:

86. pants

Noteikumi, kas pieņemti attiecībā uz vismazāk attīstītajām ĀKK valstīm, iekļauti 2., 29., 32., 35., 37., 56., 68., 84., 85. pantā.

3. NODAĻA

ĀKK valstis, kam ir tikai sauszemes robežas

87. pants

1.  Izveido īpašus noteikumus un pasākumus, lai atbalstītu ĀKK valstis, kam ir tikai sauszemes robežas, to centienos pārvarēt ģeogrāfiskās grūtības un citus šķēršļus, kas kavē to attīstību, lai tās varētu paātrināt savus attiecīgos attīstības tempus.

2.  ĀKK valstu saraksts, kam ir tikai sauszemes robežas, ir dots VI pielikumā. Tajā var izdarīt grozījumus ar Ministru padomes lēmumu, ja Nolīgumam pievienojas trešā valsts līdzīgā situācijā.

88. pants

Noteikumi, kas pieņemti attiecībā uz ĀKK valstīm, kam ir tikai sauszemes robežas, iekļauti 2., 32., 35., 56., 68., 84., 87. pantā.

4. NODAĻA

ĀKK salu valstis

89. pants

▼M4

1.  Veic īpašus pasākumus, lai atbalstītu ĀKK salu valstu centienus apturēt un izbeigt savu aizvien pieaugošo neaizsargātību, ko izraisa jaunas un nopietnas ekonomiskas, sociālas un ekoloģiskas grūtības. Šo pasākumu mērķis ir veicināt mazo salu attīstības valstu ilgtspējīgas attīstības prioritāšu īstenošanu, vienlaikus sekmējot saskaņotu pieeju to ekonomiskajai izaugsmei un cilvēku attīstībai.

▼B

2.  ĀKK salu valstu saraksts ir dots VI pielikumā. Tajā var izdarīt grozījumus ar Ministru padomes lēmumu, ja Nolīgumam pievienojas trešā valsts līdzīgā situācijā.

90. pants

Noteikumi, kas pieņemti attiecībā uz ĀKK salu valstīm iekļauti 2., 32., 35., 56., 68., 84., 89. pantā.

6. DAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

91. pants

Pretruna starp šo Nolīgumu un citiem līgumiem

Neviens nekāda veida līgums, konvencija, nolīgums vai vienošanās starp vienu vai vairākām Kopienas dalībvalstīm un vienu vai vairākām ĀKK valstīm nedrīkst kavēt šā Nolīguma īstenošanu.

92. pants

Teritoriālās piemērošanas ietvari

Atkarībā no īpašiem noteikumiem par attiecībām starp ĀKK valstīm un tajā paredzētajiem Francijas aizjūras departamentiem šo Nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijām, kurās piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un saskaņā ar tajā līgumā noteiktajiem nosacījumiem, un, no otras puses, ĀKK valstu teritorijām.

93. pants

Ratifikācija un stāšanās spēkā

1.  Šo Nolīgumu ratificē vai apstiprina parakstītājas Puses saskaņā ar saviem attiecīgajiem konstitucionālajiem noteikumiem un procedūrām.

2.  Šā Nolīguma ratifikācijas vai apstiprinājuma instrumentus nodod glabāšanā ĀKK valstu gadījumā Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam un Kopienas un dalībvalstu gadījumā ĀKK valstu Ģenerālsekretariātam. Sekretariāti nekavējoties par to paziņo parakstītājām valstīm un Kopienai.

3.  Šis Nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc dalībvalstu un vismaz divu trešdaļu ĀKK valstu ratifikācijas instrumentu un Kopienas šā Nolīguma apstiprinājuma instrumenta nodošanas glabāšanā.

4.  ĀKK parakstītāja valsts, kas nav izpildījusi 1. un 2. punktā izklāstītās procedūras līdz datumam, kurā šis Nolīgums stājas spēkā, kā noteikts 3. punktā, var to izdarīt tikai 12 mēnešu laikā pēc šā datuma, neierobežojot 6. punkta noteikumus.

Šīm valstīm šis Nolīgums kļūst piemērojams otrā mēneša pirmajā dienā pēc šo procedūru pabeigšanas. Šīs valstis atzīst jebkura pasākuma likumīgumu, kas veikts, lai īstenotu Nolīgumu pēc tā spēkā stāšanās datuma.

5.  Kopīgo iestāžu reglaments, kuras izveido saskaņā ar šo Nolīgumu, paredz apstākļus, kādos 4. punktā minēto parakstītāju valstu pārstāvji var apmeklēt šīs iestādes kā novērotāji.

6.  Ministru padome var nolemt piešķirt īpašu atbalstu ĀKK valstīm, kuras ir iepriekšējo ĀKK un EK konvenciju puse un kuras normāli izveidotu budžeta iestāžu neesamības gadījumā nevarēja parakstīt vai ratificēt šo Nolīgumu. Šis atbalsts var attiekties uz iestāžu izveidi un ekonomiskās un sociālās attīstības pasākumiem, īpaši ievērojot visneaizsargātākās iedzīvotāju daļas. Šajā sakarā šīs valstis varēs izmantot līdzekļus, kas paredzēti šā Nolīguma 4. daļā finansiālai un tehniskai sadarbībai.

Atkāpjoties no 4. punkta, attiecīgās valstis, kas ir Nolīguma parakstītājas, var pabeigt ratifikācijas procedūras divpadsmit mēnešu laikā pēc budžeta iestāžu atjaunošanas.

Attiecīgās valstis, kuras nav ne parakstījušas, ne ratificējušas Nolīgumu, var pievienoties tam ar pievienošanās procedūru, kas paredzēta 94. pantā.

94. pants

Pievienošanās

1.  Jebkurš pieprasījums par pievienošanos šim Nolīgumam, ko veic neatkarīga valsts, kuras strukturālās iezīmes un ekonomiskā un sociālā situācija ir līdzīga ĀKK valstīm, iesniedzams Ministru padomei.

Ja Ministru padome šo pieprasījumu apstiprina, attiecīgā valsts pievienojas šim Nolīgumam, nododot pievienošanās aktu glabāšanai Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātā, kas nosūta apliecinātu kopiju ĀKK Sekretariātam un paziņo par to dalībvalstīm. Ministru padome var noteikt grozījumu izdarīšanas pasākumus, kas varētu būt nepieciešami.

Attiecīgajai valstij ir tādas pašas tiesības un tādi paši pienākumi kā ĀKK valstīm. Tās pievienošanās nedrīkst pārkāpt ĀKK valstu priekšrocības, kuras ir šā Nolīguma parakstītājas, saskaņā ar noteikumiem par sadarbības finansējumu attīstības jomā. Ministru padome var noteikt nosacījumus un īpašu režīmu atsevišķas valsts pievienošanai īpašā protokolā, kas ir šā Nolīguma neatņemama sastāvdaļa.

2.  Ministru padome tiek informēta par jebkuru pieprasījumu, kuru veic trešā valsts, lai kļūtu par ĀKK valstu ekonomiskā grupējuma locekli.

3.  Ministru padome tiek informēta par jebkuru pieprasījumu, kuru veic trešā valsts, lai kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalsti. Sarunu laikā starp Savienību un pieprasījuma iesniedzēju valsti Kopiena sniedz ĀKK valstīm jebkuru būtisku informāciju un tās, savukārt, paziņo Komisijai savas bažas, lai tā var pilnīgi ņemt tās vērā. Komisija paziņo ĀKK Sekretariātam par jebkuru pievienošanos Eiropas Savienībai.

Jebkura Eiropas Savienības jaunā dalībvalsts kļūst par šā Nolīguma Pusi no tās pievienošanās datuma ar klauzulu par to pievienošanās aktā. Ja pievienošanās aktā Savienībai nav paredzēta šāda dalībvalsts automātiska pievienošanās šim Nolīgumam, attiecīgā dalībvalsts pievienojas, nododot glabāšanā pievienošanās aktu Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam, kas nosūta apliecinātu kopiju ĀKK Sekretariātam un paziņo par to dalībvalstīm.

Puses izskata jaunu dalībvalstu pievienošanās ietekmi uz šo Nolīgumu. Ministru padome var lemt par pārejas posma vai grozījumu izdarīšanas pasākumiem, kas varētu būt nepieciešami.

95. pants

Nolīguma ilgums un pārskatīšanas klauzula

1.  Šo Nolīgumu ar šo noslēdz uz divdesmit gadu periodu, kas sākas 2000. gada 1. martā.

2.  Finanšu protokoli noteikti katram piecu gadu periodam.

▼M10

3.  Kopiena un dalībvalstis, no vienas puses, un ĀKK valstis, no otras puses, paziņo otrai Pusei ne vēlāk kā 12 mēnešus pirms katra piecu gadu perioda beigām par noteikumu pārskatīšanu, ko tās vēlas veikt, lai, iespējams, izdarītu grozījumus Nolīgumā. Neatkarīgi no šī termiņa, ja viena Puse pieprasa Nolīguma noteikumu pārskatīšanu, otra Pusei ir divi mēneši laika, kurā pieprasīt pārskatīšanas paplašināšanu uz citiem noteikumiem, kas ir saistīti ar tiem, kuri bija sākotnējā pieprasījuma priekšmets.

▼B

Desmit mēnešus pirms šī piecu gadu perioda beigām Puses uzsāk sarunas, lai izskatītu jebkurus iespējamos noteikumu grozījumus, kas bija paziņojuma priekšmets.

93. pants attiecas arī uz izdarītajiem grozījumiem.

Ministru padome pieņem pārejas posma pasākumus, kas var būt nepieciešami attiecībā uz noteikumiem, kuros izdarīti grozījumi, kamēr tie stājas spēkā.

4.  Astoņpadsmit mēnešus pirms Nolīguma kopējā perioda beigām Puses uzsāk sarunas, lai izskatītu, kuri noteikumi pēc tam reglamentēs viņu attiecības.

Ministru padome pieņem pārejas posma pasākumus, kas var būt nepieciešami, kamēr stājas spēkā jaunais Nolīgums.

96. pants

Pamatelementi: apspriežu procedūra un atbilstoši pasākumi, kas attiecas uz cilvēktiesībām, demokrātijas principiem un tiesiskumu

1.  Šā panta nozīmē termins “Puse” attiecas uz Kopienu un Eiropas Savienības dalībvalstīm, no vienas puses, un katru ĀKK valsti, no otras puses.

▼M4

1.a  Pirms sākt apspriedes, kas minētas šā panta 2. punkta a) apakšpunktā, abas Puses vienojas izmantot visas dialoga iespējas atbilstīgi 8. pantam, izņemot īpašas steidzamības gadījumus.

▼B

2.   ►M4  

97. pants

Saskaņošanas procedūra un atbilstoši pasākumi attiecībā uz korupciju

1.  Puses uzskata, ka tad, kad Kopiena ir nozīmīgs partneris finansiālā atbalsta ziņā ekonomikas un sektorpolitikām un programmām, nopietni korupcijas gadījumi jāapspriež starp Pusēm.

▼M4

2.  Tādos gadījumos jebkura Puse var uzaicināt otru Pusi uzsākt apspriedes. Šīs apspriedes sākas ne vēlāk kā 30 dienas pēc uzaicinājuma, un dialogs atbilstīgi apspriežu procedūrai turpinās ne ilgāk kā 120 dienas.

▼B

3.  Ja apspriedes nenoved pie abām Pusēm pieņemama risinājuma vai ja apspriedes tiek noraidītas, Puses veic atbilstošos pasākumus. Visos gadījumos, kad ir notikuši nopietni korupcijas gadījumi, Puses pienākums galvenokārt ir veikt nepieciešamos pasākumus, lai nekavējoties uzlabotu šo situāciju. Jebkuras Puses veiktajiem pasākumiem jābūt samērīgiem ar situācijas nopietnību. Izvēloties šos pasākumus, priekšroka jādod pasākumiem, kuri vismazāk traucē šā nolīguma piemērošanu. Apturēšana tiek saprasta kā pasākums ļaunākajā gadījumā.

4.  Šā panta nozīmē termins “Puse” attiecas uz Kopienu un Eiropas Savienības dalībvalstīm, no vienas puses, un katru ĀKK valsti, no otras puses.

98. pants

Strīdu atrisināšana

1.  Jebkurš strīds, kas rodas no šā Nolīguma interpretācijas vai piemērošanas starp vienu vai vairākām dalībvalstīm vai Kopienu, no vienas puses, un vienu vai vairākām ĀKK valstīm, no otras puses, tiek iesniegts Ministru padomei.

Starp Ministru padomes sanāksmēm šos strīdus iesniedz Vēstnieku komitejai.

2.  

99. pants

Denonsēšanas klauzula

Šo Nolīgumu var denonsēt Kopiena un tās dalībvalstis attiecībā uz katru ĀKK valsti un katra ĀKK valsts attiecībā uz Kopienu un tās dalībvalstīm ar paziņojumu sešus mēnešus iepriekš.

▼M4

100. pants

Tekstu statuss

Šim Nolīgumam pievienotie protokoli un pielikumi ir tā sastāvdaļa. Ia, II, III, IV un VI pielikumu Ministru padome var labot, pārskatīt un/vai grozīt, pamatojoties uz ĀKK-EK Attīstības finansiālās sadarbības komitejas ieteikumu.

▼M10

Šo Nolīgumu, kas sastādīts divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski, deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta un ĀKK valstu Sekretariāta arhīvos, kuri abi nosūta apliecinātu kopiju katras parakstītājvalsts valdībai.

▼B

Hecho en Cotonú, el veintitrés de junio del año dos mil.

Udfærdiget i Cotonou den treogtyvende juni to tusind.

Geschehen zu Cotonou am dreiundzwanzigsten Juni zweitausend.

Έγινε στην Κοτονού, στις είκοσι τρεις Ιουνίου δύο χιλιάδες.

Done at Cotonou on the twenty-third day of June in the year two thousand.

Fait à Cotonou, le vingt-trois juin deux mille.

Fatto a Cotonou, addì ventitré giugno duemila.

Gedaan te Cotonou, de drieëntwintigste juni tweeduizend.

Feito em Cotonu, em vinte e três de Junho de dois mil.

Tehty Cotonoussa kahdentenakymmenentenäkolmantena päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhatta.

Som skedde i Cotonou den tjugotredje juni tjugohundra.

Pour Sa Majesté le Roi des Belges

Voor Zijne Majesteit de Koning der Belgen

Für Seine Majestät den König der Belgier

Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallonne, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.

Deze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brusselse Hoofdstedelijke Gewest.

Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.

For Hendes Majestæt Danmarks Dronning

Für den Präsidenten der Bundesrepublik Deutschland

Για τον Πρόεδρο της Ελληνικής Δημοκρατίας

Por Su Majestad el Rey de España

Pour le Président de la République française

Thar ceann Uachtarán na hÉireann

For the President of Ireland

Per il Presidente della Repubblica italiana

Pour Son Altesse Royale le Grand– Duc de Luxembourg

Voor Hare Majesteit de Koningin der Nederlanden

Für den Bundespräsidenten der Republik Österreich

Pelo Presidente da República Portuguesa

Suomen Tasavallan Presidentin puolesta

För Republiken Finlands President

På svenska regeringens vägnar

For Her Majesty the Queen of the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

Por la Comunidad Europea

For Det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft

Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα

For the European Community

Pour la Communauté européenne

Per la Comunità europea

Voor de Europese Gemeenschap

Pela Comunidade Europeia

Euroopan yhteisön puolesta

På Europeiska gemenskapens vägnar

Pour le Président de la République d'Angola

For Her Majesty the Queen of Antigua and Barbuda

For the Head of State of the Commonwealth of the Bahamas

For the Head of State of Barbados

For the Government of Belize

Pour le Président de la République du Bénin

For the President of the Republic of Botswana

Pour le Président du Burkina Faso

Pour le Président de la République du Burundi

Pour le Président de la République du Cameroun

Pour le Président de la République du Cap– Vert

Pour le Président de la République Centrafricaine

Pour le Président de la République Fédérale Islamique des Comores

Pour le Président de la République démocratique du Congo

Pour le Président de la République du Congo

For the Government of the Cook Islands

Pour le Président de la République de Côte d'Ivoire

Pour le Président de la République de Djibouti

For the Government of the Commonwealth of Dominica

For the President of the Dominican Republic

For the President of the State of Eritrea

For the President of the Federal Republic of Ethiopia

For the President of the Sovereign Democratic Republic of Fiji

Pour le Président de la République gabonaise

For the President and Head of State of the Republic of the Gambia

For the President of the Republic of Ghana

For Her Majesty the Queen of Grenada

Pour le Président de la République de Guinée

Pour le Président de la République de Guinée– Bissau

Pour le Président de la République de Guinée équatoriale

For the President of the Republic of Guyana

Pour le Président de la République d'Haïti

For the Head of State of Jamaica

For the President of the Republic of Kenya

For the President of the Republic of Kiribati

For His Majesty the King of the Kingdom of Lesotho

For the President of the Republic of Liberia

Pour le Président de la République de Madagascar

For the President of the Republic of Malawi

Pour le Président de la République du Mali

For the Government of the Republic of the Marshall Islands

Pour le Président de la République Islamique de Mauritanie

For the President of the Republic of Mauritius

For the Government of the Federated States of Micronesia

Pour le Président de la République du Mozambique

For the President of the Republic of Namibia

For the Government of the Republic of Nauru

Pour le Président de la République du Niger

For the President of the Federal Republic of Nigeria

For the Government of Niue

For the Government of the Republic of Palau

For Her Majesty the Queen of the Independent State of Papua New Guinea

Pour le Président de la République Rwandaise

For Her Majesty the Queen of Saint Kitts and Nevis

For Her Majesty the Queen of Saint Lucia

For Her Majesty the Queen of Saint Vincent and the Grenadines

For the Head of State of the Independent State of Samoa

Pour le Président de la République démocratique de São Tomé et Príncipe

Pour le Président de la République du Sénégal

Pour le Président de la République des Seychelles

For the President of the Republic of Sierra Leone

For Her Majesty the Queen of the Solomon Islands

For the President of the Republic of South Africa

For the President of the Republic of the Sudan

For the President of the Republic of Suriname

For His Majesty the King of the Kingdom of Swaziland

For the President of the United Republic of Tanzania

Pour le Président de la République du Tchad

Pour le Président de la République togolaise

For His Majesty King Taufa'ahau Tupou IV of Tonga

For the President of the Republic of Trinidad and Tobago

For Her Majesty the Queen of Tuvalu

For the President of the Republic of Uganda

For the Government of the Republic of Vanuatu

For the President of the Republic of Zambia

For the Government of the Republic of Zimbabwe

NOLĪGUMA PIELIKUMI

I PIELIKUMS

FINANŠU PROTOKOLS

▼M4

Ia PIELIKUMS

Daudzgadu finanšu līdzekļu apjoms sadarbībai saskaņā ar šo Nolīgumu

▼M5

Ib. PIELIKUMS

Daudzgadu finanšu shēma 2008.–2013. gadam

▼B

II PIELIKUMS

FINANSĒJUMA NOTEIKUMI

1. NODAĻA

IEGULDĪJUMU FINANSĒJUMS

▼M10

1. pants

1.  Finansējuma noteikumi attiecībā uz ieguldījumu mehānisma (mehānisms) darbību, aizdevumiem no Eiropas Investīciju bankas (Banka) pašu resursiem un speciālajām operācijām ir tādi, kā noteikts šajā nodaļā. Šos resursus var novirzīt tiesīgiem uzņēmumiem tieši vai netieši caur tiesīgiem ieguldījumu fondiem un/vai finanšu starpniekiem.

2.  Līdzekļi procentu likmju subsīdijām saskaņā ar šo pielikumu būs pieejami no Ib pielikuma 2. punkta c) apakšpunktā minēto procentu subsīdiju piešķīruma.

3.  Procentu subsīdijas var kapitalizēt vai izmantot kā aizdevumus. Procentu likmes subsīdijas summu, ko aprēķina to vērtības izteiksmē aizdevuma izmaksas brīdī, ieskaita procentu subsīdiju piešķīrumā, kas noteikts Ib pielikuma 2. punkta c) apakšpunktā, un maksā tieši EIB. Līdz 10 % no piešķīruma procentu likmju subsīdijām var izmantot, lai atbalstītu ar projektu saistītu tehnisko palīdzību ĀKK valstīs.

4.  Šie noteikumi neskar noteikumus, ko var piemērot ĀKK valstīm, uz kurām attiecas ierobežoti aizņēmuma nosacījumi saskaņā ar Lieliem parādiem apgrūtinātu nabadzīgo valstu (HIPC) iniciatīvu vai citiem starptautiski atzītiem parādu ilgtspējības principiem. Attiecīgi, ja saskaņā ar šādiem principiem vajadzīga aizdevuma procentu likmes samazināšana vairāk nekā par 3 %, kā atļauts saskaņā ar šīs nodaļas 2. un 4. pantu, Banka ar piemērotu līdzfinansējumu kopā ar citiem līdzekļu devējiem mēģina samazināt līdzekļu vidējās izmaksas. Ja tiks uzskatīts, ka tas nav iespējams, aizdevuma procentu likmi var samazināt par tādu summu, kāda vajadzīga, lai atbilstu līmenim, kas izriet no HIPC iniciatīvas vai jebkuriem citiem starptautiski atzītiem parādu ilgtspējības principiem.

▼B

2. pants

Ieguldījumu mehānisma līdzekļi

1.  Mehānisma līdzekļus, cita starpā, var izmantot, lai:

2.  Kapitāla līdzdalība parasti ir nekontrolējošām mazākuma līdzdalībām un to atlīdzina, pamatojoties uz attiecīgā projekta darbības rezultātiem.

3.  Kvazikapitāla palīdzība var būt akcionāru avansi, konvertējamas obligācijas, nosacīti, subordinēti un līdzdalības aizdevumi vai jebkurš līdzīgs palīdzības veids. Šī palīdzība īpaši var būt:

4.  Katras darbības atlīdzību nosaka, piešķirot aizdevumu. Tomēr:

5.  Garantiju cenu nosaka tā, lai atspoguļotu apdrošinātos riskus un darbības īpašās iezīmes.

6.  Parastu aizdevumu procentu likme ietver atsauces likmi, ko Banka piemēro salīdzināmiem aizdevumiem ar tādiem pašiem noteikumiem attiecībā uz labvēlības un atmaksas periodiem, un Bankas noteiktu uzcenojumu.

▼M10

7.  Parastos aizdevumus valstīs, uz kurām neattiecas ierobežoti aizņēmuma nosacījumi saskaņā ar HIPC vai citiem starptautiski atzītiem parādu ilgtspējības principiem, var pagarināt ar izdevīgiem noteikumiem un nosacījumiem šādos gadījumos:

7.  Aizdevuma galīgā procentu likme, kas atbilst a) vai b) apakšpunktam, nekādā gadījumā nevar būt mazāka par 50 % no atsauces likmes.

8.  Līdzekļus, kas vajadzīgi, lai piemērotu šos izdevīgākos noteikumus, piešķirs, izmantojot procentu subsīdiju piešķīrumu, kas minēts šā Nolīguma Ib pielikuma 2. punkta c) apakšpunktā.

▼M4

9.  Procentu subsīdijas var kapitalizēt vai var izmantot dotāciju veidā. Līdz 10 % no budžeta procentu likmju subsidēšanai var izmantot, lai atbalstītu ar projektu saistītu tehnisko palīdzību ĀKK valstīs.

▼B

3. pants

Ieguldījumu mehānisma darbība

▼M4

1.  Ieguldījumu mehānisms darbojas visās tautsaimniecības nozarēs un atbalsta privātu un komerciālu valsts sektora institūciju ieguldījumus, ieskaitot ieņēmumus nesošu ekonomisko un tehnoloģisko infrastruktūru, kas ir svarīga privātajam sektoram. Mehānisms:

▼M4

1.a  Bankai tiks atlīdzinātas izmaksas, kas tai radušās, pārvaldot ieguldījumu mehānismu. Pirmajos divos gados pēc otrā finanšu protokola stāšanās spēkā tas būs apmērā līdz 2 % gadā no ieguldījumu mehānisma kopējās sākotnējās dotācijas. Pēc tam Bankas atlīdzībā tiks iekļauta fiksētā komponente 0,5 % gadā no sākotnējās dotācijas un mainīgā komponente līdz 1,5 % gadā no ieguldījumu mehānisma portfeļa, kas ir ieguldīts projektos ĀKK valstīs. Atlīdzība tiks finansēta no ieguldījumu mehānisma.

▼B

2.  Finanšu protokola beigu datumā un Ministru padomes konkrēta lēmuma neesamības gadījumā kumulatīvās neto atkalieplūdes ieguldījumu mehānismā pārceļ uz nākamo protokolu.

4. pants

Aizdevumi no Bankas pašu resursiem

1.  Banka:

▼M10

2.  Aizdevumus no Bankas pašu resursiem piešķir saskaņā ar šādiem noteikumiem:

▼B

3.  Ieguldījumiem, kurus Banka finansē no pašu resursiem valsts sektora uzņēmumos, no attiecīgās ĀKK valsts var pieprasīt konkrētas ar projektu saistītas garantijas vai vienošanās.

5. pants

Nosacījumi ārvalsts valūtas maiņas kursa riskam

Lai samazinātu valūtas maiņas kursa svārstību ietekmi, valūtas maiņas kursa riska problēmas risina šādi:

▼M4

▼B

6. pants

Nosacījumi ārvalsts valūtas pārskaitījumam

Attiecīgās ĀKK valstis attiecībā uz darbībām saskaņā ar Nolīgumu un attiecībā uz kurām tās sniedz rakstisku apstiprinājumu šā Nolīguma ietvaros:

▼M4

6.a pants

Ikgadējā ziņošana par ieguldījumu mehānismu

ES dalībvalstu pārstāvji, kas atbild par ieguldījumu mehānismu, ĀKK valstu pārstāvji, kā arī Eiropas Investīciju bankas, Eiropas Komisijas, ES Padomes Sekretariāta un ĀKK Sekretariāta pārstāvji ik gadu tiekas, lai apspriestu ieguldījumu mehānisma darbību un veikumu un ar to saistītos politikas jautājumus.

6.b pants

Ieguldījumu mehānisma darbības rezultātu pārskatīšana

Ieguldījumu mehānisma vispārējos darbības rezultātus kopīgi pārskata finanšu protokola termiņa vidusposmā un nobeigumā. Šajā pārskatīšanā var iesniegt ieteikumus par mehānisma īstenošanas uzlabošanu.

▼B

2. NODAĻA

SPECIĀLĀS DARBĪBAS

7. pants

1.  Sadarbība no piešķirtajām dotācijām atbalsta:

2.  ĀKK un EK Ministru padome pēc šā Nolīguma noslēgšanas un pēc ĀKK un EK Attīstības finansiālās sadarbības komitejas priekšlikuma lemj par kārtību un resursu summu, ko piešķir no ilgtermiņa attīstības dotācijas, lai sasniegtu šos mērķus.

3. NODAĻA

FINANSĒJUMS EKSPORTA IEŅĒMUMU ĪSTERMIŅA SVĀRSTĪBĀM

8. pants

1.  Puses atzīst, ka eksporta ieņēmumu zaudējumi īstermiņa svārstību rezultātā var apdraudēt attīstības finansējuma prasības un makroekonomikas politikas un sektorpolitikas īstenošanu. Tādēļ ĀKK valsts ekonomikas atkarības pakāpe no preču eksporta un īpaši no lauksaimniecības un kalnrūpniecības produktiem ir kritērijs, lai noteiktu līdzekļu piešķiršanu ilgtermiņa attīstībai.

2.  Lai samazinātu eksporta ieņēmumu nestabilitātes nelabvēlīgo ietekmi un aizsargātu attīstības programmu, ko apdraud ieņēmumu samazinājums, var mobilizēt papildu finansiālu atbalstu no plānojamiem resursiem valsts ilgtermiņa attīstībai, pamatojoties uz 9. un 10. pantu.

9. pants

▼M7

Atbilstības kritēriji

1.  Tiesības uz papildu līdzekļiem nosaka šādi kritēriji:

2.  Lai varētu piemērot papildu atbalstu, 1. punktā noteiktajiem eksporta ieņēmumu zaudējumiem ir jābūt lielākiem vai vienādiem ar 0,5 % no IKP. Tiesības saņemt papildu atbalstu ir ne vairāk kā trīs secīgus gadus pēc kārtas.

3.  Papildu resursus atspoguļo attiecīgās valsts pārskatos. Tos izlieto saskaņā ar plānošanas noteikumiem un metodēm, ieskaitot IV pielikuma “Īstenošanas un vadības procedūras” īpašos noteikumus, pamatojoties uz nolīgumiem, kurus iepriekš noslēgusi Kopiena vai attiecīgā ĀKK valsts gada laikā pēc piemērošanas gada. Ar abu Pušu vienošanos resursus var izlietot, lai finansētu programmas, kas iekļautas valsts budžetā. Tomēr daļu no papildu resursiem var atvēlēt īpašām nozarēm, jo īpaši – lai attīstītu uz tirgu balstītas apdrošināšanas sistēmas, lai aizsargātos pret eksporta ieņēmumu svārstību risku.

▼M7

9.a pants

1.  Papildu finanšu atbalsta summu iegūst, reizinot eksporta ieņēmumu zaudējumus ar “valsts ienākumu un IKP” vidējo aritmētisko attiecību, pamatojoties uz datiem no pirmajiem četriem gadiem pirms pieteikuma, neņemot vērā galējo vērtību un nosakot šīs attiecības lieluma maksimālo robežu uz 25 %.

2.  ĀKK valstu iesniegto datu analīzi, lai noteiktu 9. pantā paredzēto papildu finanšu atbalstu un tiesības uz tā saņemšanu, Komisija veiks vietējā valūtā, piemērojot inflācijas likmi. Pēc tam atbilstīgi savām procedūrām Komisija pārvērtīs iespējamo papildu finanšu resursu summu euro.

3.  Saistībā ar valstu indikatīvajām programmām paredzēto finansējumu Komisija katru gadu lems par finansējuma piešķiršanu eksporta ieņēmumu īstermiņa svārstību gadījumā attiecībā uz visām ĀKK valstīm. Ja uz 9. panta kritēriju pamata aprēķinātā finanšu atbalsta summa pārsniedz šo finansējumu, valsts piešķīrumu sadali veic proporcionāli katras ĀKK valsts iespējamajai papildu finanšu atbalsts summai, kas izteikta euro.

▼B

10. pants

▼M7

Sistēma papildu resursu piešķiršanai paredz avansus, lai segtu kavējumus konsolidētas tirdzniecības statistikas iegūšanā un nodrošinātu, ka konkrētos resursus var iekļaut vēlākais otrā gada budžetā pēc piemērošanas gada. Avansu var saņemt tikai tās valstis, kurās finanšu atbalstu saistībā ar FLEX var īstenot, izmantojot vispārējo budžeta atbalstu. Avansus mobilizē, pamatojoties uz provizorisku eksporta statistiku, ko valsts sagatavo un iesniedz Komisijai. Maksimālais avanss ir 100 % no papildu finanšu atbalsta aplēstās summas piemērošanas gadam. Tādējādi mobilizētās summas koriģē, ņemot vērā galīgo konsolidēto eksporta statistiku. Šie statistikas dati ir jāiesniedz vēlākais 31. decembrī otrajā gadā pēc piemērošanas gada.

▼B

11. pants

Šīs nodaļas noteikumi ir pakļauti pārskatīšanai vēlākais pēc diviem darbības gadiem un pēc tam pēc jebkuras Puses pieprasījuma.

4. NODAĻA

CITI NOTEIKUMI

12. pants

Kārtējie maksājumi un kapitāla kustība

1.  Neierobežojot 3. punktu turpmāk, Puses apņemas noteikt ierobežojumus jebkuriem maksājumiem brīvi konvertējamā valūtā maksājumu bilances norēķinu kontā starp Kopienas un ĀKK valstu iedzīvotājiem.

2.  Attiecībā uz darījumiem maksājumu bilances kapitāla kontā Puses apņemas noteikt ierobežojumus kapitāla brīvai kustībai tiešajiem ieguldījumiem, ko veic uzņēmumos, kas izveidoti saskaņā ar uzņemšanas valsts tiesību aktiem, un ieguldījumiem, ko veic saskaņā ar šo Nolīgumu, un šo ieguldījumu un jebkuras no tiem gūtās peļņas likvidācijai vai repatriācijai.

3.  Ja vienai vai vairākām ĀKK valstīm vai vienai vai vairākām Kopienas dalībvalstīm ir vai draud nopietnas maksājumu bilances grūtības, ĀKK valsts, dalībvalsts vai Kopiena saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti saskaņā ar Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību (VVTT), Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību un Starptautiskā valūtas fonda nolīguma VIII un XIV pantu, var pieņemt ierobežojumus veicamiem darījumiem, kuriem ir ierobežots ilgums un kuri nedrīkst pārsniegt to, kas ir nepieciešams, lai uzlabotu maksājumu bilances stāvokli. Puse, kas veic pasākumus, nekavējoties informē citas Puses un pēc iespējas ātrāk iesniedz tām grafiku attiecīgo pasākumu likvidēšanai.

13. pants

Uzņēmējdarbības vienību kvalifikācija un izturēšanās pret tām

Kas attiecas uz pasākumiem, ko var piemērot pakalpojumu izveides un sniegšanas jautājumos, ĀKK valstis, no vienas puses, un dalībvalstis, no otras puses, nediskriminējoši izturas pret attiecīgi ĀKK valstu valstspiederīgajiem un uzņēmumiem vai firmām un dalībvalstu valstspiederīgajiem un uzņēmumiem vai firmām. Tomēr, ja noteiktai darbībai ĀKK valsts vai dalībvalsts nespēj nodrošināt šādu izturēšanos, attiecīgā gadījumā ĀKK valsts vai dalībvalsts pienākums nav nodrošināt šādu izturēšanos šai darbībai attiecīgās valsts valstspiederīgajiem un uzņēmumiem vai firmām.

14. pants

“Uzņēmumu un firmu” definīcija

1.  Šajā Nolīgumā “dalībvalsts vai ĀKK valsts uzņēmumi vai firmas” ir uzņēmumi vai firmas, kas izveidotas saskaņā ar civiltiesībām vai komerctiesībām, ieskaitot publiskas vai citādas sabiedrības, kooperatīvas sabiedrības un citas juridiskas personas, un personālsabiedrības, kuras reglamentē publiskās tiesības vai privātttiesības, izņemot tās, kas ir bezpeļņas, izveidotas saskaņā ar dalībvalsts vai ĀKK valsts tiesību aktiem un kuru juridiskā adrese, centrālā administrācija vai galvenā uzņēmējdarbības vieta ir dalībvalstī vai ĀKK valstī.

2.  Tomēr uzņēmumam vai firmai, kurai dalībvalstī vai ĀKK valstī ir tikai juridiskā adrese, jāveic darbība, kurai ir efektīva un pastāvīga saikne ar šās dalībvalsts vai ĀKK valsts ekonomiku.

5. NODAĻA

IEGULDĪJUMU AIZSARDZĪBAS NOLĪGUMI

15. pants

1.  Īstenojot šā Nolīguma 78. panta noteikumus, Puses ievēro šādus principus:

2.  Lai veicinātu divpusēju nolīgumu pārrunāšanu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, Līgumslēdzējas puses vienojas izpētīt aizsardzības nolīguma parauga galvenos noteikumus. Izpētē, kas pamatojas uz esošo divpusējo nolīgumu noteikumiem starp valstu pusēm, īpaša uzmanība tiks veltīta šādiem jautājumiem:

3.  Puses vienojas izpētīt garantijas sistēmu jaudu, lai pozitīvi atbildētu uz mazo un vidējo uzņēmumu īpašajām vajadzībām, apdrošinot to ieguldījumus ĀKK valstīs. Iepriekš minētās izpētes tiek uzsāktas pēc iespējas ātrāk pēc Nolīguma noslēgšanas. Šīs izpētes rezultātu pēc pabeigšanas iesniedz izskatīšanai ĀKK un EK Attīstības finansiālās sadarbības komitejai un atbilstošai rīcībai.

III PIELIKUMS

IESTĀŽU ATBALSTS – CDE UN CTA

1. pants

Sadarbība atbalsta institucionālos mehānismus, kas sniedz palīdzību uzņēmējsabiedrībām un uzņēmumiem un veicina lauksaimniecības un lauku attīstību. Šajā sakarā sadarbība palīdz:

▼M10

2. pants

UAC

1.  UAC sekmē uzņēmējdarbības vidi, kas veicina privātā sektora attīstību, un atbalsta privātā sektora attīstības stratēģiju īstenošanu ĀKK valstīs, sniedzot nefinanšu pakalpojumus, tostarp konsultācijas, ĀKK uzņēmumiem un uzņēmējdarbības nozarēm, kā arī atbalsta kopīgas iniciatīvas, kuras izstrādājusi Kopiena un ĀKK valstu uzņēmēji. Šajā sakarā tiek pienācīgi ņemtas vērā tās vajadzības, kas rodas, īstenojot ekonomiskos partnerattiecību nolīgumus.

2.  UAC mērķis ir palīdzēt privātiem ĀKK uzņēmumiem kļūt konkurētspējīgākiem visās tautsaimniecības nozarēs. Īpaši tas:

3.  UAC sniedz ieguldījumu arī uzņēmējdarbības vides uzlabošanā valsts un reģionālā līmenī, lai mudinātu uzņēmumus izmantot attīstību reģionālajos integrācijas procesos un tirgus atvēršanu. Tas ietver:

4.  UAC darbība pamatojas uz koordinācijas, papildināmības un pievienotās vērtības jēdzieniem attiecībā uz jebkurām privātā sektora attīstības iniciatīvām, ko veic valsts vai privātas institūcijas. Tā pasākumi atbilst valsts un reģionālām attīstības stratēģijām, kā noteikts šā Nolīguma 3. daļā. UAC savu uzdevumu veikšanā darbojas selektīvi un nodrošina finansiālu ilgtspēju. Tas nodrošina atbilstošu uzdevumu sadali starp savu galveno biroju un reģionālajiem birojiem.

5.  UAC veiktie pasākumi tiek periodiski novērtēti.

6.  Vēstnieku komiteja ir centra uzraudzības iestāde. Pēc šā Nolīguma noslēgšanas tā:

7.  Valde saskaņā ar centra statūtiem:

8.  Centra budžetu finansē saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti šajā Nolīgumā attiecībā uz sadarbību attīstības finansēšanā.

3. pants

CTA

1.  CTA uzdevums ir nostiprināt ĀKK lauksaimniecības un lauku attīstības organizāciju politikas un institucionālo spēju attīstību un informācijas un komunikācijas vadības jaudu. Tā palīdz šīm organizācijām formulēt un īstenot politikas un programmas, lai samazinātu nabadzību, veicinātu noturīgu pārtikas drošību, saglabātu dabas resursu bāzi un tādējādi veicinātu pašpaļāvību uz ĀKK lauku un lauksaimniecības attīstību.

2.  CTA:

3.  Centrs atbalsta reģionālus pasākumus un tīklus un pakāpeniski sadala spēju attīstības programmas ar atbilstošām ĀKK organizācijām. Šim nolūkam centrs atbalsta decentralizētus reģionālus informācijas tīklus. Šie tīkli tiek veidoti pakāpeniski un efektīvi.

4.  CTA veiktie pasākumi tiek periodiski novērtēti.

5.  Vēstnieku komiteja ir centra uzraudzības iestāde. Pēc šā Nolīguma noslēgšanas tā:

6.  Valde saskaņā ar centra statūtiem:

7.  Centra budžetu finansē saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti šajā Nolīgumā attiecībā uz attīstības finansiālo sadarbību.

▼B

IV PIELIKUMS

ĪSTENOŠANAS UN VADĪBAS PROCEDŪRAS

1. NODAĻA

PLĀNOŠANA (NACIONĀLA)

▼M10

1. pants

Pasākumus, kurus finansē no dotācijām saskaņā ar šo Nolīgumu, plāno sadarbības daudzgadu finanšu shēmas darbības perioda sākumā.

Plānošanu balsta uz piederības, tuvināšanas, līdzekļu devēju koordinēšanas un saskaņošanas, uz rezultātiem vērstas vadības un savstarpējas atbildības principiem.

Tāpēc plānošana nozīmē:

2. pants

Valsts stratēģijas dokuments

Valsts stratēģijas dokumentu (VSD) sagatavo attiecīgā ĀKK valsts un ES. To izdara pēc apspriedēm ar plašu dalībnieku loku, tostarp nevalstiskiem dalībniekiem, vietējām iestādēm un, attiecīgā gadījumā, ar ĀKK parlamentiem, un tā pamatā ir gūtā pieredze un paraugprakse. Katru VSD pielāgo katras ĀKK valsts vajadzībām, un tā reaģē uz katras ĀKK valsts īpašajiem apstākļiem. VSD ir instruments, lai noteiktu darbību prioritāti un veidotu sadarbības programmu vietējo piederību. Tiek ņemtas vērā jebkuras novirzes starp valsts pašas analīzi un Kopienas analīzi. VSD ietver šādus standarta elementus:

3. pants

Resursu sadalījums

1.  Indikatīvā resursu sadale starp ĀKK valstīm tiek pamatota ar standarta, objektīvām un pārredzamām vajadzībām un darbības rezultātu kritērijiem. Šajā saistībā:

2.  Piešķirtie resursi ietver:

3.  Piešķīrumu veiks, pamatojoties uz neparedzētām vajadzībām paredzēto līdzekļu rezervi tajās valstīs, kuras ārkārtas apstākļu dēļ nevar piekļūt parastiem plānotiem resursiem.

4.  Neskarot šā pielikuma 5. panta 7. punktu par pārbaudēm, Kopiena, lai ņemtu vērā jaunas vajadzības vai izcilus rezultātus, var palielināt šai valstij paredzēto piešķīrumu vai piešķīrumu neparedzētām vajadzībām:

▼B

4. pants

Indikatīvās programmas sagatavošana un pieņemšana

▼M10

1.  Pēc iepriekšminētās informācijas saņemšanas katra ĀKK valsts izstrādā un iesniedz Kopienai indikatīvās programmas projektu atbilstīgi un pamatojoties uz tās attīstības mērķiem un prioritātēm, kā noteikts VSD. Indikatīvās programmas projektā ietilpst:

2.  Indikatīvās programmas projektā attiecīgā gadījumā ietver resursus, kas paredzēti, lai nostiprinātu cilvēku, materiālo un institucionālo ĀKK spēju sagatavot un īstenot valsts indikatīvās programmas un iespējamo līdzdalību programmās un projektos, kurus finansē no reģionālajām indikatīvajām programmām, un uzlabot ĀKK valstu publisko ieguldījumu projektu cikla pārvaldību.

3.  Par indikatīvās programmas projektu notiek viedokļu apmaiņa starp attiecīgo ĀKK valsti un Kopienu. Indikatīvo programmu pieņem ar kopēju vienošanos starp Komisiju Kopienas vārdā un attiecīgo ĀKK valsti. Kad tā pieņemta, tā ir saistoša gan Kopienai, gan attiecīgajai valstij. Šo indikatīvo programmu pievieno VSD, un tā ietver arī:

4.  Kopiena un attiecīgā ĀKK valsts veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu plānošanas procesa pabeigšanu visīsākajā iespējamajā laikā un, izņemot ārkārtas apstākļus, divpadsmit mēnešu laikā pēc sadarbības daudzgadu finanšu shēmas pieņemšanas. Šajā saistībā VSD un indikatīvās programmas sagatavošanai jābūt nepārtraukta procesa sastāvdaļai, kā rezultātā tiek pieņemts vienots dokuments.

▼M4

5.  Ja kāda ĀKK valsts nonāk krīzes situācijā kara vai citāda konflikta rezultātā, vai ārkārtas apstākļos ar līdzīgām sekām, kas neļauj valsts kredītrīkotājam izpildīt savu pienākumu, Komisija var pati pārvaldīt attiecīgajai valstij paredzētos resursus saskaņā ar 3. pantu un izmantot tos īpašam atbalstam. Īpašais atbalsts var aptvert miera veidošanas politiku, konfliktu pārvaldību un atrisināšanu, pēckonflikta atbalstu, ieskaitot iestāžu izveides, saimnieciskās un sociālās attīstības darbības, sevišķi ņemot vērā visneaizsargātāko iedzīvotāju slāņu vajadzības. Komisijai un attiecīgajai ĀKK valstij ir jāatgriežas pie parastās īstenošanas un parastajām vadības procedūrām, kolīdz ir atjaunojusies kompetento iestāžu spēja vadīt sadarbību.

▼B

5. pants

Pārbaudes process

1.  Finansiāla sadarbība starp ĀKK valsti un Kopienu ir pietiekami elastīga, lai nodrošinātu, ka darbības pastāvīgi atbilst šā Nolīguma mērķiem, un ņemtu vērā attiecīgās ĀKK valsts ekonomikas stāvokļa, prioritāšu un mērķu izmaiņas. Šajā sakarā valsts kredītrīkotājs un ►M4  Komisija ◄ :

▼M10

2.  Ārkārtas apstākļos, kā minēts 3. panta 4. punktā, lai ņemtu vērā jaunas vajadzības vai izcilus rezultātus, pēc jebkuras Puses pieprasījuma var veikt ad hoc pārbaudi.

▼B

3.  Valsts kredītrīkotājs un ►M4  Komisija ◄ :

▼M10

4.  Indikatīvās programmas gada darbības, termiņa vidus un termiņa beigu pārbaudes ietver programmas īstenošanas kopīgu novērtēšanu un ņem vērā attiecīgās uzraudzības un vērtēšanas darbības rezultātus. Šīs pārbaudes veic vietēji un pabeidz valsts kredītrīkotājs un Komisija, apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp nevalstiskiem dalībniekiem, vietējām iestādēm un attiecīgā gadījumā ĀKK parlamentiem. Tās jo īpaši ietver novērtējumu par:

▼B

▼M4

▼B

▼M10

5.  Komisija vienu reizi gadā Attīstības finansiālās sadarbības komitejai iesniedz kopsavilkuma ziņojumu par gada darbību pārbaudes secinājumu. Komiteja izskata ziņojumu atbilstīgi saviem pienākumiem un tiesībām saskaņā ar šo Nolīgumu.

6.  Ņemot vērā gada darbību pārbaudes, valsts kredītrīkotājs un Komisija termiņa vidus un termiņa beigu pārbaudēs var pārbaudīt un pieņemt VSD:

6.  Lēmumu par VSD maiņu var pieņemt arī ad hoc pārbaudes procesa rezultātā, kā paredzēts 2. punktā.

6.  Termiņa beigu pārbaude var arī ietvert pielāgošanu jaunajai sadarbības daudzgadu finanšu shēmai gan saistībā ar līdzekļu piešķīrumu, gan sagatavošanos nākamajai programmai.

7.  Pēc termiņa vidus un termiņa beigu pārbaudes pabeigšanas Komisija Kopienas vārdā var palielināt vai samazināt valsts resursu piešķīrumu, ņemot vērā attiecīgās ĀKK valsts pašreizējās vajadzības un darbības rezultātus.

7.  Pēc ad hoc pārbaudes, kā paredzēts 2. punktā, Komisija Kopienas vārdā var arī palielināt līdzekļu piešķīrumu, ņemot vērā attiecīgās ĀKK valsts jaunās vajadzības vai izcilos rezultātus, kā noteikts 3. panta 4. punktā.

▼B

2. NODAĻA

PLĀNOŠANA UN SAGATAVOŠANA (REĢIONĀLA)

6. pants

▼M10

Darbības joma

▼M4

1.  Reģionāla sadarbība ietver darbības, kas gūst labumu un ietver:

▼B

2.  Reģionālā sadarbība var ietvert arī aizjūras zemes un teritorijas un attālākos reģionus. Finansējums, lai nodrošinātu šo teritoriju līdzdalību, ir papildus tiem līdzekļiem, kas saskaņā ar Nolīgumu piešķirti ĀKK valstīm.

▼M10

3.  Reģionālu programmu finansējuma pieprasījumus iesniedz:

4.  To attīstības valstu, kuras nav ĀKK valstis, līdzdalību reģionālajās programmās paredz tikai ar nosacījumu, ka:

▼M10

7. pants

Reģionālas programmas

Attiecīgās ĀKK valstis lemj par ģeogrāfisko reģionu noteikšanu. Reģionālām integrācijas programmām maksimāli iespējamajā apjomā jāatbilst esošo reģionālo organizāciju programmām. Principā vairāku attiecīgu reģionālu organizāciju dalības pārklāšanās gadījumā reģionālajai integrācijas programmai jāatbilst šo organizāciju apvienotajai dalībai.

8. pants

Reģionāla plānošana

1.  Plānošana notiek katra reģiona līmenī. Plānošana ir viedokļu apmaiņas rezultāts starp Komisiju un attiecīgo pienācīgi pilnvaroto reģionālo organizāciju(-ām), un šā pilnvarojuma neesamības gadījumā – valsts kredītrīkotājiem šā reģiona valstīs. Attiecīgā gadījumā plānošana var ietvert apspriedes ar nevalstiskiem dalībniekiem, kuri pārstāvēti reģionālajā līmenī un attiecīgā gadījumā – reģionālajos parlamentos.

2.  RSD sagatavo Komisija un pienācīgi pilnvarota reģionālā organizācija(-as) sadarbībā ar ĀKK valstīm attiecīgajā reģionā, pamatojoties uz subsidiaritātes un papildināmības principu un ņemot vērā VSD plānošanu.

3.  RSD būs instruments, lai noteiktu darbību prioritāti un veidotu atbalstītu programmu vietējo piederību. RSD ietver šādus standarta elementus:

9. pants

Resursu sadalījums

1.  Indikatīvā resursu sadale starp ĀKK reģioniem pamatojas uz standarta, objektīvu un pārredzamu vajadzību novērtējumu, kā arī paveikto un izredzēm reģionālās sadarbības un integrācijas procesā.

2.  Piešķirtie resursi ietver:

3.  Plānotais piešķīrums veicina Kopienas atbalsta ilgtermiņa plānošanu attiecīgajam reģionam. Lai panāktu atbilstošu mērogu un palielinātu efektivitāti, reģionālo un valsts finansējumu var apvienot, lai finansētu reģionālus pasākumus ar skaidru valsts elementu.

3.  Reģionālu piešķīrumu neparedzētām vajadzībām var izmantot attiecīgajā reģionā un ĀKK valstīs ārpus šā reģiona, ja neparedzētu vajadzību raksturs prasa šo valstu iesaistīšanos un paredzēto projektu un programmu smaguma centrs paliek reģionā.

4.  Neskarot 11. panta noteikumus par pārbaudēm, Kopiena, lai ņemtu vērā jaunas vajadzības vai izcilus rezultātus, var palielināt reģionam plānoto piešķīrumu vai piešķīrumu neparedzētām vajadzībām:

▼B

10. pants

Reģionālā indikatīvā programma

1.  Pamatojoties uz iepriekš norādīto resursu piešķiršanu, pienācīgi pilnvarota reģionāla organizācija(s) un šā pilnvarojuma neesamības gadījumā valsts kredītrīkotāji no reģiona valstīm sastāda reģionālās indikatīvās programmas projektu. Programmas projekts īpaši nosaka:

▼M4

▼M10

2.  Reģionālās indikatīvās programmas pieņem ar kopēju vienošanos starp Kopienu un pienācīgi pilnvarotu reģionālu organizāciju vai organizācijām vai, ja šādu pilnvaru nav, attiecīgajām ĀKK valstīm.

▼B

11. pants

Pārbaudes process

►M10  1. ◄   Finansiāla sadarbība starp katru ĀKK reģionu un Kopienu ir pietiekami elastīga, lai nodrošinātu, ka darbības pastāvīgi atbilst šā Nolīguma mērķiem, un ņemtu vērā attiecīgā reģiona ekonomikas stāvokļa, prioritāšu un mērķu izmaiņas. Tiek veikta reģionālās indikatīvās programmas termiņa vidus un termiņa beigu pārbaude, lai indikatīvo programmu pielāgotu mainīgiem apstākļiem un nodrošinātu, ka tās tiek pareizi īstenotas. Pēc termiņa vidus un termiņa beigu pārbaudes pabeigšanas Kopiena var pārskatīt resursu piešķīrumu, ņemot vērā pašreizējās vajadzības un darbības rezultātus.

▼M10

2.  Ārkārtas apstākļos, kā minēts 9. panta 4. punktā, lai ņemtu vērā jaunas vajadzības vai izcilus rezultātus, pārbaudi var veikt pēc jebkuras Puses pieprasījuma. Ad hoc pārbaudes rezultātā abas Puses var pieņemt lēmumu par RSD izmaiņām un/vai Komisija Kopienas vārdā var palielināt resursu piešķīrumu.

2.  Termiņa beigu pārbaude var ietvert arī pielāgošanu jaunajai sadarbības daudzgadu finanšu shēmai gan saistībā ar līdzekļu piešķīrumu, gan – sagatavošanos nākamajai reģionālajai indikatīvai programmai.

▼M10

12. pants

ĀKK iekšējā sadarbība

1.  ĀKK iekšējā sadarbība kā attīstības instruments dod ieguldījumu ĀKK un EK partnerattiecību mērķu sasniegšanā. ĀKK iekšējā sadarbība ir pārreģionāla sadarbība. Tās mērķis ir risināt kopīgas problēmas, ar kurām saskaras ĀKK valstis, īstenojot pasākumus, kuri pārsniedz ģeogrāfiskās atrašanās vietas jēdzienu un sniedz labumu daudzām vai visām ĀKK valstīm.

2.  Ievērojot subsidiaritātes un papildināmības principu, ĀKK iekšējie pasākumi tiek paredzēti, ja valsts un/vai reģionāla rīcība nav bijusi iespējama vai ir mazāk efektīva, lai sniegtu pievienoto vērtību, salīdzinot ar pasākumiem, ko veic ar citiem sadarbības instrumentiem.

3.  Ja ĀKK valstu grupa nolemj sniegt ieguldījumu starptautiskās vai starpreģionālās iniciatīvās no ĀKK iekšējiem līdzekļiem, tiek nodrošināta atbilstoša pārredzamība.

▼M10

12.a pants

ĀKK iekšējais stratēģijas dokuments

1.  ĀKK iekšējā sadarbības plānošana notiek, balstoties uz rezultātiem, ko devusi viedokļu apmaiņa starp Komisiju un ĀKK Vēstnieku komiteju, un Komisijas dienesti un ĀKK sekretariāts to kopīgi sagatavo pēc apspriedēm ar attiecīgajiem dalībniekiem un ieinteresētajām personām.

2.  ĀKK iekšējā stratēģijas dokumentā noteikti prioritārie pasākumi saistībā ar ĀKK iekšējo sadarbību, kā arī veicamie pasākumi, lai veidotu atbalstīto programmu piederību. Tas ietver šādus standarta elementus:

12.b pants

Finansēšanas pieprasījumi

Iekšējo ĀKK programmu finansēšanas pieprasījumus iesniedz:

12.c pants

Resursu sadalījums

Indikatīvo resursu sadalījumu pamato ar vajadzību novērtējumiem, paveikto un izredzēm saistībā ar ĀKK iekšējo sadarbību. Tā ietver neplānota finansējuma rezervi.

▼M10

13. pants

ĀKK valstu iekšējā indikatīvā programma

1.  ĀKK valstu iekšējā indikatīvā programma ietver šādus galvenos standarta elementus:

2.  Komisija un ĀKK sekretariāts nosaka un novērtē attiecīgos pasākumus. Pamatojoties uz šo veikumu, Komisijas dienesti un ĀKK sekretariāts kopīgi sagatavo ĀKK valstu iekšējo indikatīvo programmu un iesniedz to ĀKK un EK Vēstnieku komitejai. To pieņem Komisija Kopienas vārdā un ĀKK Vēstnieku komiteja.

3.  Neskarot 12.b panta b) punkta iii) apakšpunktu, ĀKK Vēstnieku komiteja katru gadu iesniedz ĀKK valstu iekšējā indikatīvajā programmā paredzēto prioritāro darbību finansējuma pieprasījumu konsolidētu sarakstu. Komisija kopā ar ĀKK sekretariātu nosaka un sagatavo attiecīgos pasākumus, kā arī gada rīcības programmu. Iespējamā apmērā un ņemot vērā piešķirtos līdzekļus, pieprasījumus finansēt darbības, kuras nav paredzētas ĀKK valstu iekšējā indikatīvajā programmā, ietver gada rīcības programmā. Ārkārtas gadījumos šie pieprasījumi tiek pieņemti ar Komisijas īpašu finansēšanas lēmumu.

14. pants

Pārbaudes process

1.  ĀKK iekšējai sadarbībai jābūt pietiekami elastīgai un reaģētspējīgai, lai nodrošinātu, ka tās darbības turpina atbilst šā Nolīguma mērķiem un ņem vērā jebkuras izmaiņas saistībā ar prioritātēm un ĀKK valstu grupas mērķiem.

2.  ĀKK Vēstnieku komiteja un Komisija veic ĀKK iekšējās sadarbības stratēģijas un indikatīvās programmas termiņa vidus un termiņa beigu pārbaudi, lai pielāgotu to pašreizējiem apstākļiem un nodrošinātu to pareizu īstenošanu. Attiecīgos apstākļos var veikt arī ad hoc pārbaudes, lai ņemtu vērā jaunas vajadzības, kuras var radīt ārkārtēji vai neparedzēti apstākļi, piemēram, jaunas problēmas, kas ir kopīgas ĀKK valstīm.

3.  ĀKK Vēstnieku komiteja un Komisija var termiņa vidus un termiņa beigu pārbaudēs vai pēc ad hoc pārbaudes pārbaudīt un pielāgot ĀKK iekšējā sadarbības stratēģijas dokumentu.

4.  Pēc termiņa vidus un termiņa beigu pārbaudes vai pēc ad hoc pārbaudes ĀKK Vēstnieku komiteja un Komisija var pielāgot piešķīrumus ĀKK valstu iekšējās indikatīvās programmas ietvaros un izmantot neplānoto ĀKK valstu iekšējo rezervi.

▼B

3. NODAĻA

▼M4

NOVĒRTĒŠANA UN FINANSĒŠANA

15. pants

Programmu un projektu noteikšana, sagatavošana un novērtēšana

▼M10

1.  Programmas un projekti, ko ir iesniegusi attiecīgā ĀKK valsts vai attiecīgā organizācija vai iestāde reģionālā vai ĀKK valstu iekšējā līmenī, ir pakļauti kopīgam novērtējumam. ĀKK un EK Attīstības finansiālās sadarbības komiteja izstrādā vispārīgas pamatnostādnes un kritērijus programmu un projektu novērtēšanai. Šīs programmas un projekti parasti ir daudzgadu, un tie var aptvert plašu klāstu ierobežota apmēra darbību kādā konkrētā jomā.

▼M4

2.  Programmu vai projektu dokumentācijai, kas sagatavota un iesniegta finansējumam, jāietver visa informācija, kas nepieciešama programmu vai projektu novērtēšanai, vai, ja šīs programmas un projekti nav pilnīgi definēti, jāsniedz plaši izklāsti, kas nepieciešami to novērtēšanai.

▼M10

3.  Programmu un projektu novērtēšanā pienācīgi ievēro nacionālos cilvēkresursu ierobežojumus un nodrošina stratēģiju, kas ir izdevīga šo resursu veicināšanai. Tajā ņem vērā arī katras ĀKK valsts vai reģiona īpašās iezīmes un ierobežojumus.

▼M4

4.  Programmas un projektus, kas jāīsteno nevalstiskiem dalībniekiem, kuri uz to ir tiesīgi saskaņā ar šo Nolīgumu, var novērtēt Komisija viena pati un dot pamatu dotāciju līgumu izveidei starp Komisiju un nevalstiskajiem dalībniekiem saskaņā ar 19.a pantu. Šī novērtēšana atbilst 4. panta 1. punkta d) apakšpunktam attiecībā uz dalībnieku veidiem, viņu tiesīgumu un atbalstāmās darbības veidu. Komisija ar delegācijas vadītāja starpniecību informē ►M10  attiecīgo kredītrīkotāju ◄ par šādām piešķirtām dotācijām.

16. pants

Priekšlikums un lēmums par finansējumu

1.  Novērtēšanas secinājumus apkopo finansējuma priekšlikumā, kura galīgo redakciju sastāda Komisija ciešā sadarbībā ar ►M10  attiecīgo ĀKK valsti vai attiecīgo organizāciju vai iestādi reģionālā vai ĀKK valstu iekšējā līmenī ◄ .

2.  [svītrots]

3.  [svītrots]

4.  Komisija, rīkodamās Kopienas vārdā, paziņo savu lēmumu par finansējumu ►M10  attiecīgajai ĀKK valstij vai attiecīgajai organizācijai vai iestādei reģionālā vai ĀKK valstu iekšējā līmenī ◄ 90 dienās pēc finansējuma priekšlikuma galīgās redakcijas pabeigšanas datuma.

5.  Ja Komisija Kopienas vārdā nepieņem finansējuma priekšlikumu, ►M10  attiecīgo ĀKK valsti vai attiecīgo organizāciju vai iestādi reģionālā vai ĀKK valstu iekšējā līmenī ◄ nekavējoties informē par šā lēmuma iemesliem. Tādā gadījumā ►M10  ĀKK valsts vai attiecīgās organizācijas vai iestādes reģionālā vai ĀKK valstu iekšējā līmenī ◄ pārstāvji 60 dienās pēc tam var pieprasīt:

6.  Pēc šīs uzklausīšanas Komisija Kopienas vārdā pieņem galīgo lēmumu par finansējuma priekšlikuma pieņemšanu vai noraidīšanu. Pirms lēmuma pieņemšanas ►M10  attiecīgā ĀKK valsts vai attiecīgā organizācija vai iestāde reģionālā vai ĀKK valstu iekšējā līmenī ◄ var nosūtīt Komisijai jebkurus faktus, kas var šķist nepieciešami, lai papildinātu tai pieejamo informāciju.

▼M10

17. pants

Finansēšanas līgums

1.  Parasti uz programmām un projektiem, ko finansē no sadarbības daudzgadu finanšu shēmas, attiecina finansēšanas līgumu, kuru izstrādā Komisija un ĀKK valsts vai attiecīgā organizācija vai iestāde reģionālā vai ĀKK valstu iekšējā līmenī.

2.  Finansēšanas līgumu izstrādā 60 dienu laikā pēc Komisijas pieņemtā finansēšanas lēmuma paziņojuma. Finansēšanas līgumā:

3.  Jebkuru neparedzētu atlikumu, kas palicis pēc programmas vai projekta kontu slēgšanas termiņā, kurš paredzēts saistību izpildei atbilstīgi tai sadarbības daudzgadu finanšu shēmai, no kuras minētās programmas un projekti tiek finansēti, uzkrāj ĀKK valstij vai attiecīgai organizācijai vai iestādei reģionālā vai ĀKK valstu iekšējā līmenī.

▼M4

18. pants

Izmaksu pārsniegumi

1.  Ja izrādās, ka, iespējams, ir risks, ka radīsies izmaksu pārsniegumi virs finansēšanas līgumā paredzētā finansējuma, ►M10  attiecīgais kredītrīkotājs ◄ paziņo Komisijai un lūdz tās iepriekšēju apstiprinājumu pasākumiem, kurus ►M10  attiecīgais kredītrīkotājs ◄ plāno veikt, lai segtu šos izmaksu pārsniegumus, samazinot programmas vai projekta mērogu vai izmantojot valsts vai citus ārpuskopienas resursus.

2.  Ja nav iespējams samazināt programmas vai projekta apmēru vai segt pārsniegumus ar citiem resursiem, Komisija, rīkodamās Kopienas vārdā, var, balstoties uz pamatotu ►M10  attiecīgā kredītrīkotāja ◄ lūgumu, pieņemt papildu finansēšanas lēmumu attiecībā uz resursiem no nacionālās indikatīvās programmas.

19. pants

Retrospektīva finansēšana

1.  Lai nodrošinātu projekta agru uzsākšanu, izvairītos no nesaskaņām starp secīgiem projektiem un novērstu kavējumus, ►M10  ĀKK valstis vai attiecīgā organizācija vai iestāde reģionālā vai ĀKK valstu iekšējā līmenī ◄ , pabeidzot projekta novērtēšanu, vai pirms lēmuma par finansējumu pieņemšanas var iepriekš finansēt darbību, kas saistīta ar programmu uzsākšanu, iepriekšēju vai sezonas darbu, iekārtu pasūtījumiem ar ilgu piegādes sagatavošanas laiku, kā arī dažām esošām operācijām. Šiem izdevumiem jāatbilst Nolīgumā paredzētajām procedūrām.

2.  Visus 1. punktā minētos izdevumus norāda priekšlikumā par finansējumu, un tie neskar lēmumu par finansēšanu, ko pieņēmusi Komisija Kopienas vārdā.

3.   ►M10  ĀKK valsts vai attiecīgā organizācija vai iestāde reģionālā vai ĀKK valstu iekšējā līmenī ◄ izdevumus, pildot šo noteikumu, finansē retrospektīvi saskaņā ar programmu vai projektu, ja tiek noslēgts finansēšanas līgums.

▼B

4. NODAĻA

▼M4

ĪSTENOŠANA

▼M4

19.a pants

Īstenošanas pasākumi

▼M10

1.  To programmu un projektu, kurus finansē no sadarbības daudzgadu finanšu shēmas atbilstīgi šim Nolīgumam, īstenošana izpaužas galvenokārt šādi:

▼M4

▼M10

▼M4

2.  Iepirkuma līgumi ir līgumi, kurus noslēdz finansiālās interesēs rakstveidā, lai par samaksu iegūtu tiesības piegādāt kustamus vai nekustamus aktīvus, veikt būvdarbus vai sniegt pakalpojumus.

3.  Šajā pielikumā dotācijas ir tiešas finansiālas iemaksas, ko piešķir ziedojuma veidā, lai finansētu:

3.  Par tām slēdz rakstisku līgumu.

19.b pants

Konkursa procedūra ar apturēšanas klauzulu

Lai nodrošinātu agrīnu projektu darbības uzsākšanu, ►M10  ĀKK valstis vai attiecīgā organizācija vai iestāde reģionālā vai ĀKK valstu iekšējā līmenī ◄ var visos attiecīgi pamatotos gadījumos, saskaņojot ar Komisiju, izsludināt uzaicinājumus uz konkursu uz visu veidu līgumiem ar apturēšanas klauzulu, tiklīdz ir pabeigta projekta izvērtēšana, bet vēl nav pieņemts lēmums par finansēšanu. Šādam noteikumam ir jābūt minētam finansēšanas priekšlikumā.

▼M10

19.c pants

Līgumu piešķiršana, dotāciju piešķiršana un līgumu izpilde

1.  Izņemot 26. pantā noteiktos gadījumus, līgumus un dotācijas piešķir un izpilda atbilstīgi Kopienas noteikumiem, kā arī, izņemot šajos noteikumos atrunātos īpašos gadījumus, atbilstīgi standarta procedūrām un Komisijas izstrādātajai un publicētajai dokumentācijai, lai attiecīgās procedūras uzsākšanas brīdī īstenotu tobrīd spēkā esošos sadarbības pasākumus ar trešām valstīm.

2.  Attiecībā uz decentralizētu vadību gadījumā, kad no kopīgā novērtējuma izriet, ka līgumu un dotāciju piešķiršanas procedūras ĀKK valstī vai saņēmējā reģionā vai līdzekļu piešķīrēju apstiprinātās procedūras atbilst pārredzamības, proporcionalitātes, vienlīdzīgas attieksmes un diskriminācijas aizlieguma principam un izslēdz jebkāda veida interešu konfliktu, Komisija šīs procedūras izmanto saskaņā ar Parīzes deklarāciju un neskarot Nolīguma 26. pantu, pilnībā ievērojot noteikumus, kas reglamentē tās pilnvaras šajā jomā.

3.  ĀKK valsts vai attiecīgā organizācija vai iestāde reģionālā vai ĀKK valstu iekšējā līmenī apņemas regulāri pārbaudīt, vai darbības, ko finansē saskaņā ar sadarbības daudzgadu finanšu shēmu atbilstīgi šim Nolīgumam, tiek pienācīgi veiktas, veikt attiecīgos pasākumus, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu, un vajadzības gadījumā iesniegt prasību tiesā, lai atgūtu nepamatoti izmaksātos naudas līdzekļus.

4.  Saistībā ar decentralizēto vadību līgumus apspriež, izstrādā, paraksta un izpilda ĀKK valstis vai attiecīgā organizācija vai iestāde reģionālā vai ĀKK valstu iekšējā līmenī. Tomēr šīs valstis vai attiecīgā organizācija vai iestāde reģionālā vai ĀKK valstu iekšējā līmenī var aicināt Komisiju to vārdā apspriest, izstrādāt, parakstīt un izpildīt līgumus.

5.  Saskaņā ar šā Nolīguma 50. pantā minētajām saistībām līgumus un dotācijas finansē no sadarbības ar ĀKK daudzgadu finanšu shēmas līdzekļiem atbilstoši starptautiski atzītiem pamatstandartiem darba tiesību jomā.

6.  Izveido ekspertu grupu, kuras sastāvā ir ĀKK valstu grupas sekretariāta un Komisijas pārstāvji, lai pēc kādas no pusēm pieprasījuma noteiktu piemērotas izmaiņas un ierosinātu 1. un 2. punktā minēto noteikumu un procedūru grozījumus un uzlabojumus.

6.  Šī ekspertu grupa regulāri iesniedz arī ziņojumu ĀKK un EK Attīstības finansiālās sadarbības komitejai, lai palīdzētu tai izskatīt problēmas, kas rodas sadarbības attīstības gaitā un ierosinātu attiecīgus pasākumus.

20. pants

Tiesības

Izņemot gadījumus, kad ir piešķirts izņēmums saskaņā ar 22. pantu, un neskarot 26. pantu:

▼M10 —————

▼M4

22. pants

Atkāpes

▼M10

1.  Ārkārtējos, attiecīgi pamatotos apstākļos fiziskām vai juridiskām personām no trešām valstīm, kas nav tiesīgas piedalīties saskaņā ar 20. pantu, var atļaut piedalīties procedūrās par iepirkuma līgumu vai dotāciju piešķiršanu, ko Kopiena finansē no sadarbības daudzgadu finanšu shēmas atbilstīgi šim Nolīgumam, pēc ĀKK valsts vai attiecīgas organizācijas vai iestādes reģionālā vai ĀKK valstu iekšējā līmenī pamatota pieprasījuma. ĀKK valsts vai attiecīgā organizācija vai iestāde reģionālā vai ĀKK valstu iekšējā līmenī par katru gadījumu sniedz Komisijai informāciju, kas nepieciešama, lai lemtu par šādu atkāpi, pievēršot īpašu uzmanību:

▼M4

2.  Projektiem, kurus finansē no ieguldījumu mehānisma, piemēro Bankas iepirkuma noteikumus.

▼M10 —————

▼M4

24. pants

Tiešā kontrole

1.  Tiešas kontroles gadījumā programmas un projektus īsteno ar attiecīgās(—o) ĀKK valsts(—u) valsts vai daļēju valsts aģentūru vai departamentu starpniecību vai juridiskā persona, kas atbildīga par operācijas izpildi.

2.  Kopiena sedz iesaistītā departamenta izmaksas, sniedzot iekārtas un/vai materiālus, kuru tam nav, un/vai resursus, lai tas varētu iegūt papildu nepieciešamo personālu kā ekspertus no attiecīgajām ĀKK valstīm vai citām ĀKK valstīm. Kopienas līdzdalība sedz tikai izmaksas, kas radušās papildu pasākumu rezultātā, un pagaidu izdevumus saistībā ar izpildi, kas nepārsniedz attiecīgā projekta prasības.

3.  Operāciju tiešā kontrolē īstenošanas programmu tāmēm jāatbilst Kopienas noteikumiem, procedūrām un Komisijas noteiktajiem standartdokumentiem, kas ir piemērojami programmu tāmju apstiprināšanas brīdī.

▼M10 —————

▼M4

26. pants

Atvieglojumi

▼M10

1.  Tiek veikti pasākumi, lai veicinātu ĀKK valstu fizisko un juridisko personu visplašāko līdzdalību līgumsaistību izpildē, kurus finansē no sadarbības daudzgadu finanšu shēmas atbilstīgi šim Nolīgumam, lai atļautu šo valstu fizisko resursu un cilvēkresursu optimizāciju. Šim nolūkam:

▼M4

2.  Ja divus pretendentus atzīst par līdzvērtīgiem, pamatojoties uz iepriekšminētajiem kritērijiem, priekšroka tiek dota:

▼M10 —————

▼B

30. pants

Strīdu atrisināšana

▼M10

Jebkuru strīdu, kas rodas starp ĀKK valsts iestādēm vai attiecīgo organizāciju vai iestādi reģionālā vai ĀKK valstu iekšējā līmenī un darbuzņēmēju, piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju līguma izpildes laikā, ko finansē no sadarbības daudzgadu finanšu shēmas atbilstīgi šim Nolīgumam:

▼B

31. pants

Nodokļu un muitas procedūras

1.  ĀKK valstis Kopienas finansētiem līgumiem piemēro nodokļu un muitas procedūras, kas nav mazāk labvēlīgas par tām, ko tās piemēro vislielākās labvēlības režīma valstīm vai starptautiskām attīstības organizācijām, ar kurām tām ir attiecības. Lai noteiktu vislielākās labvēlības (MFN) režīmu, neņem vērā attiecīgās ĀKK valsts piemērotos režīmus citām ĀKK valstīm vai citām jaunattīstības valstīm.

2.  Atkarībā no iepriekš minētajiem noteikumiem Kopienas finansētiem līgumiem piemēro sekojošo:

3.  Jebkurš jautājums, kuru neaplūko iepriekš minētie noteikumi par nodokļu un muitas procedūrām, paliek pakļauts attiecīgās ĀKK valsts tiesību aktiem.

5. NODAĻA

UZRAUDZĪBA UN VĒRTĒŠANA

32. pants

Mērķi

Uzraudzības un vērtēšanas mērķis ir attīstības darbības (sagatavošana, īstenošana un turpmāka darbība) regulāra novērtēšana, lai uzlabotu esošo un turpmāko darbību attīstības efektivitāti.

▼M10

33. pants

Kārtība

1.  Neierobežojot ĀKK valstu vai attiecīgo organizāciju vai iestāžu reģionālā vai ĀKK valstu iekšējā līmenī vai Komisijas veiktos vērtējumus, šo darbu kopīgi veiks ĀKK valsts(-is) vai attiecīgās organizācijas vai iestādes reģionālā vai ĀKK valstu iekšējā līmenī un Kopiena. ĀKK un EK Attīstības finansiālās sadarbības komiteja nodrošina kopīgas uzraudzības un vērtēšanas darbības kopīgo raksturu. Lai palīdzētu ĀKK un EK Attīstības finansiālās sadarbības komitejai, Komisija un ĀKK Ģenerālsekretariāts sagatavo un īsteno kopīgu uzraudzību un vērtējumus un ziņo komitejai. Komiteja pirmajā sanāksmē pēc Nolīguma noslēgšanas nosaka darba kārtību, kuras mērķis ir nodrošināt darbību kopīgo raksturu, un katru gadu apstiprina darba programmu.

2.  Uzraudzības un vērtēšanas darbība īpaši:

▼B

6. NODAĻA

▼M4

FONDA LĪDZEKĻU VADĪBA UN IZPILDES AĢENTI

▼M10

34. pants

Komisija

1.  Komisija uzņemas to darbību finansiālo izpildi, kuras finansē no sadarbības daudzgadu finanšu shēmas līdzekļiem atbilstīgi šim Nolīgumam, izņemot ieguldījumu mehānismu un procentu likmju subsidēšanu, izmantojot šādas galvenās vadības metodes:

2.  Komisijas īstenotā finansiālā izpilde no sadarbības daudzgadu finanšu shēmas līdzekļiem atbilstīgi šim Nolīgumam parasti notiek decentralizēti.

2.  Tādā gadījumā izpildes pienākumus pilda ĀKK valstis saskaņā ar 35. pantu.

3.  Lai veiktu finansiālo izpildi no sadarbības daudzgadu finanšu shēmas līdzekļiem atbilstīgi šim Nolīgumam, Komisija deleģē izpildes pilnvaras Komisijas struktūrvienībām. Komisija informē ĀKK valstis un Attīstības finansiālo komiteju (DFC) par uzdevumu deleģēšanu.

▼M4

35. pants

Valsts kredītrīkotājs

▼M10

1.  Katras ĀKK valsts valdība ieceļ valsts kredītrīkotāju, kas to pārstāv visās darbībās, kuras finansē no sadarbības daudzgadu finanšu shēmas līdzekļiem atbilstīgi šim Nolīgumam, kurus pārvalda Komisija un Banka. Valsts kredītrīkotājs ieceļ vienu vai vairākus valsts kredītrīkotāja vietniekus, kas viņu atvietotu, ja viņš nebūtu spējīgs pildīt savus pienākumus, un par šo iecelšanu dara zināmu Komisijai. Ja nosacījumi par institucionālajām spējām un pareizu finanšu vadību ir izpildīti, valsts kredītrīkotājs var savas attiecīgo programmu un projektu īstenošanas funkcijas deleģēt atbildīgajai struktūrai viņa valsts administrācijā. Valsts kredītrīkotājs informē Komisiju par tādu deleģēšanu.

1.  Reģionālo programmu un projektu gadījumā attiecīgā organizācija vai iestāde ieceļ reģionālo kredītrīkotāju, kura pienākumi mutatis mutandis atbilst valsts kredītrīkotāja pienākumiem.

1.  ĀKK valstu iekšējo programmu un projektu gadījumā ĀKK Vēstnieku komiteja ieceļ ĀKK valstu iekšējo kredītrīkotāju, kura pienākumi mutatis mutandis atbilst valsts kredītrīkotāja pienākumiem. Ja ĀKK sekretariāts nav kredītrīkotājs, ĀKK Vēstnieku komiteju informē atbilstīgi programmu un projektu īstenošanas finansēšanas nolīgumam.

1.  Ja Komisijai kļūst zināms par sadarbības daudzgadu finanšu shēmas līdzekļu atbilstīgi šim Nolīgumam vadības procedūru īstenošanas problēmām, tā veic pārrunas ar valsts kredītrīkotāju, lai stāvokli izlabotu, un nepieciešamības gadījumā nosaka attiecīgus pasākumus.

1.  Attiecīgais kredītrīkotājs ir finansiāli atbildīgs tikai par viņam uzticētajiem izpildes uzdevumiem.

1.  Ja sadarbības daudzgadu finanšu shēmas līdzekļus atbilstīgi šim Nolīgumam vada decentralizēti un pakļaujoties papildu pilnvarām, ko Komisija var būt piešķīrusi, attiecīgais kredītrīkotājs:

▼M4

2.   ►M10  Attiecīgais kredītrīkotājs ◄ operāciju izpildes laikā un atkarībā no prasības informēt Komisiju lemj par:

36. pants

Delegācijas vadītājs

1.  Komisiju katrā ĀKK valstī vai katrā reģionālā grupējumā, kas to skaidri pieprasa, pārstāv delegācija, kuru vada delegācijas vadītājs, ar attiecīgās ĀKK valsts vai valstu piekrišanu. Tiek veikti piemēroti pasākumi katrā gadījumā, kad delegācijas vadītājs tiek iecelts attiecībā uz ĀKK valstu grupu. Delegācijas vadītājs pārstāv Komisiju visās tās kompetences jomās un visās darbībās.

2.  Delegācijas vadītājs ir galvenā kontaktpersona ĀKK valstīm un struktūrām vai organizācijām, kas atbilstīgas finansiālā atbalsta saņemšanai saskaņā ar Nolīgumu. Viņš sadarbojas un strādā ciešā sadarbībā ar valsts kredītrīkotāju.

3.  Delegācijas vadītājs saņem nepieciešamās norādes un viņam ir deleģētas pilnvaras, lai veicinātu un paātrinātu visas operācijas saskaņā ar Nolīgumu.

4.  Delegācijas vadītājs regulāri informē valsts iestādes par Kopienas darbībām, kas var tieši skart sadarbību starp Kopienu un ĀKK valstīm.

37. pants

Maksājumi

1.  Maksājumu veikšanas nolūkā ĀKK valstu valūtās ĀKK valstīs Komisijas savā vārdā nacionālā valsts vai daļējā valsts finanšu iestādē var atvērt kontus dalībvalstu valūtās vai euro, kuru izvēlas ar vienošanos starp ĀKK valsti un Komisiju. Šī iestāde veic valsts maksātājaģenta funkcijas.

2.  Valsts maksātājaģents nesaņem atlīdzību par saviem pakalpojumiem un nemaksā procentus par noguldītajiem līdzekļiem. Komisija papildina vietējos kontus vienas dalībvalsts valūtā vai euro, pamatojoties uz nākotnes naudas prasību tāmēm, kuras jāsniedz pietiekamu laiku iepriekš, lai izvairītos no ►M10  ĀKK valstis vai attiecīgās organizācijas vai iestādes reģionālā vai ĀKK valstu iekšējā līmenī ◄ iepriekšēja finansējuma nepieciešamības un novērstu nokavētas izmaksas.

3.  [svītrots]

4.  Maksājumus Komisija veic saskaņā ar Kopienas un Komisijas izdotajiem noteikumiem, attiecīgā gadījumā — pēc tam, kad ►M10  attiecīgais kredītrīkotājs ◄ ir noskaidrojis un atļāvis izdevumus.

5.  [svītrots]

6.  Procedūras izdevumu noskaidrošanai, pilnvarošanai un maksāšanai jāpabeidz 90 dienu laikā no maksājuma termiņa. ►M10  Attiecīgais kredītrīkotājs ◄ apstrādā un nogādā maksājuma atļauju delegācijas vadītājam ne vēlāk kā 45 dienas pirms termiņa.

7.  Prasības par nokavētiem maksājumiem sedz ►M10  attiecīgā ĀKK valsts vai attiecīgā organizācija vai iestāde reģionālā vai ĀKK valstu iekšējā līmenī ◄ un Komisija no saviem resursiem par to kavējuma daļu, par kuru katra puse ir atbildīga saskaņā ar iepriekš minētajām procedūrām.

▼M10 —————

▼B

VI PIELIKUMS

LDLIC SARAKSTS

Šajā sarakstā ietvertas vismazāk attīstītās ĀKK valstis, ĀKK valstis, kam ir tikai sauszemes robežas, un ĀKK salu valstis:

VISMAZĀK ATTĪSTĪTĀS ĀKK VALSTIS

1. pants

Saskaņā ar šo Nolīgumu šādas valstis uzskata par vismazāk attīstītām ĀKK valstīm:

▼M1

▼B

ĀKK VALSTIS, KAM IR TIKAI SAUSZEMES ROBEŽAS

2. pants

Īpaši pasākumi un noteikumi ir paredzēti, lai atbalstītu ĀKK valstis, kam ir tikai sauszemes robežas, to pūliņos pārvarēt ģeogrāfiskās grūtības un citus šķēršļus, kas kavē to attīstību, lai tās varētu palielināt savus attiecīgos izaugsmes ātrumus.

3. pants

ĀKK valstis, kam ir tikai sauszemes robežas, ir:

ĀKK SALU VALSTIS

4. pants

Īpaši pasākumi un noteikumi ir paredzēti, lai atbalstītu ĀKK salu valstis to pūliņos pārvarēt dabas un ģeogrāfiskās grūtības un citus šķēršļus, kas kavē to attīstību, lai tās varētu palielināt savus attiecīgos izaugsmes ātrumus.

5. pants

ĀKK salu valstu saraksts:

▼M1

▼M4

VII PIELIKUMS

Politiskais dialogs par cilvēktiesībām, demokrātijas principiem un tiesiskumu

1 .pants

Mērķi

1.  Apspriedes, kas paredzētas 96. panta 3. punkta a) apakšpunktā, notiks pēc plaša politiskā dialoga saskaņā ar Nolīguma 8. pantu un 9. panta 4. punktu, izņemot īpašas steidzamības gadījumus.

2.  Abām Pusēm ir jāveicina tāds politiskais dialogs, kas ir saskaņā ar Nolīguma garu, ievērojot Ministru padomes pieņemtās Pamatnostādnes ĀKK-ES politiskajam dialogam.

3.  Politiskais dialogs ir process, kam jāsekmē ĀKK-ES attiecību nostiprināšanās un jāveicina partnerattiecību mērķu sasniegšana.

2. pants

Pastiprināts politiskais dialogs pirms 96. pantā minētajām apspriedēm

1.  Politiskais dialogs par cilvēktiesībām, demokrātijas principiem un tiesiskumu notiek saskaņā ar Nolīguma 9. panta 4. punktu un 8. pantu, ievērojot starptautiski atzītus standartus un normas. Šajā dialogā Puses var vienoties par kopīgām programmām un prioritātēm.

2.  Puses var kopīgi izstrādāt un vienoties par īpašiem kritērijiem un mērķiem attiecībā uz cilvēktiesībām, demokrātijas principiem un tiesiskumu, ievērojot starptautiski atzītus standartus un normas, ņemot vērā attiecīgās ĀKK valsts konkrētos un īpašos apstākļus. Kritēriji ir mehānisms, kā sasniegt mērķus, nosakot atbilstības pagaidu mērķus un termiņus.

3.  Politiskais dialogs, kas noteikts 1. un 2. punktā, ir sistemātisks un oficiāls, un tajā izskata visas iespējas, pirms sāk Nolīguma 96. pantā minētās apspriedes.

4.  Izņemot īpašas steidzamības gadījumus, kas noteikti Nolīguma 96. panta 2. punkta b) apakšpunktā, apspriedes var sākties bez iepriekšēja pastiprināta politiskā dialoga, ja kāda Puse pastāvīgi nepilda saistības, ko tā ir uzņēmusies agrākā dialogā, vai ja neizdodas uzsākt dialogu godprātīgi.

5.  Politisko dialogu saskaņā ar 8. pantu Puses izmantos, arī lai palīdzētu valstīm, uz kurām attiecas attiecīgie pasākumi atbilstīgi 96. pantam, lai normalizētu attiecības.

3. pants

Papildu noteikumi Nolīguma 96. pantā minētajām apspriedēm

1.  Puses cenšas veicināt vienlīdzību Nolīguma 96. pantā minētajās apspriedēs.

2.  Puses ir apņēmušās īstenot pārredzamu mijiedarbību pirms oficiālajām apspriedēm, to laikā un pēc tam, ievērojot šā pielikuma 2. panta 2. punktā minētos īpašos kritērijus un mērķus.

3.  Lai Puses varētu rūpīgi sagatavoties, kā arī lai apspriedes ĀKK grupā un starp Kopienu un tās dalībvalstīm būtu detalizētākas, Pusēm jāievēro 30 dienu paziņošanas termiņš saskaņā ar Nolīguma 96. panta 3. punktu. Apspriedēs Pusēm būtu jāvienojas par elastīgiem termiņiem, vienlaikus apzinoties, ka īpašas steidzamības gadījumos, kas noteikti Nolīguma 96. panta 3. punkta b) apakšpunktā un šā pielikuma 2. panta 4. punktā, var būt nepieciešama steidzama rīcība.

▼M10

4.  Puses apliecina ĀKK valstu grupas nozīmi politiskajā dialogā, pamatojoties uz kārtību, kura jānosaka ĀKK valstu grupai un jādara zināma Eiropas Kopienai un tās dalībvalstīm. ĀKK sekretariāts un Eiropas Komisija apmainās ar visu nepieciešamo informāciju par politiskā dialoga procesu, kurš noticis pirms apspriedēm atbilstīgi šā Nolīguma 96. un 97. pantam, šo apspriežu laikā un pēc tām.

▼M4

5.  Puses apliecina nepieciešamību pēc strukturētām un pastāvīgām apspriedēm saskaņā ar Nolīguma 96. pantu. Tālab Ministru padome var izstrādāt papildu kārtību.

▼B

PROTOKOLI

1. PROTOKOLS

Par Kopīgo iestāžu saimnieciskajiem izdevumiem

2. PROTOKOLS

Par privilēģijām un neaizskaramību

1. NODAĻA

PERSONAS, KURAS PIEDALĀS NOLĪGUMA DARBĀ

1. pants

Dalībvalstu un ĀKK valstu valdību pārstāvjiem un Eiropas Kopienu iestāžu pārstāvjiem, kā arī viņu padomdevējiem un ekspertiem, un ĀKK valstu sekretariāta personāla locekļiem, kuri dalībvalstu vai ĀKK valstu teritorijā piedalās Nolīguma iestāžu vai koordinējošo iestāžu darbā, vai darbā, kas saistīts ar Nolīguma piemērošanu, ir ierastās privilēģijas, neaizskaramība un iespējas, pildot savus pienākumus un ceļojot uz vietu vai no vietas, kurā viņiem jāpilda šie pienākumi.

Iepriekšējo punktu piemēro arī Nolīguma Apvienotās parlamentārās asamblejas locekļiem, šķīrējtiesnešiem, kurus var iecelt saskaņā ar Nolīgumu, tautsaimniecības un sociālās nozares saskaņošanas iestāžu locekļiem, kuras var izveidot, šo iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, un arī Eiropas Investīciju bankas aģentūru locekļiem un tās personālam, Uzņēmuma attīstības centra un Lauksaimniecības attīstības centra personālam.

2. NODAĻA

ĀKK MINISTRU PADOMES ĪPAŠUMS, LĪDZEKĻI UN AKTĪVI

2. pants

ĀKK Ministru padomes aizņemtās telpas un ēkas oficiāliem nolūkiem ir neaizskaramas. Tajās nedrīkst izdarīt kratīšanu, tās rekvizēt, konfiscēt vai ekspropriēt.

Izņemot, ja tas ir nepieciešams avārijas izmeklēšanas nolūkā, kuru izraisījis mehāniskais transportlīdzeklis, kas pieder minētajai Padomei vai kas tiek lietots uz tās rēķina, vai ceļu satiksmes noteikumu pārkāpuma gadījumā vai avārijas gadījumā, kuru izraisījis šāds transportlīdzeklis, ĀKK Ministru padomes īpašums un aktīvi netiek pakļauti administratīviem vai juridiskiem piespiedu pasākumiem bez Ministru padomes atļaujas, kas izveidota saskaņā ar Nolīgumu.

3. pants

ĀKK Ministru padomes arhīvs ir neaizskarams.

4. pants

ĀKK Ministru padome, tās aktīvi, ienākumi un viss īpašums ir atbrīvots no visiem tiešajiem nodokļiem.

Uzņemšanas valsts iespēju robežās veic atbilstīgos pasākumus, lai samazinātu vai atmaksātu netiešo nodokļu vai tirdzniecības nodokļu summu, kas iekļauta kustamā vai nekustamā īpašuma cenā, ja ĀKK Ministru padome veic būtiskas iegādes vienīgi oficiālai lietošanai, kuru cenā iekļauti šāda veida nodokļi.

Atbrīvojumu nepiešķir attiecībā uz nodokļiem, maksājumiem, nodevām vai maksām, kas ir maksājumi par sniegtiem pakalpojumiem.

5. pants

ĀKK Ministru padome ir atbrīvota no visiem muitas nodokļiem, importa aizliegumiem un ierobežojumiem attiecībā uz tās oficiālai lietošanai paredzētiem priekšmetiem; šādi ievestus priekšmetus valsts teritorijā, kurā tie ievesti, nedrīkst pārdot vai citādi atsavināt par maksu vai bez tās, izņemot saskaņā ar attiecīgās valsts valdības apstiprinātiem nosacījumiem.

3. NODAĻA

OFICIĀLI PAZIŅOJUMI

6. pants

Oficiālai saziņai un visu dokumentu pārsūtīšanai pret Eiropas Kopienu, Nolīguma iestādēm un koordinējošām iestādēm valstu teritorijā, kas ir Nolīguma Puse, izturas kā pret starptautiskām organizācijām.

Eiropas Kopienas, Nolīguma kopīgo iestāžu un koordinējošo iestāžu oficiālo saraksti un citu oficiālu saziņu necenzē.

4. NODAĻA

ĀKK VALSTU SEKRETARIĀTA DARBINIEKI

7. pants

1.  ĀKK Ministru padomes sekretāram vai sekretāriem un sekretāra vietniekam vai sekretāra vietniekiem un citiem ĀKK Ministru padomes augstākā līmeņa pastāvīgajiem darbiniekiem, kurus izraudzījušās ĀKK valstis, valstī, kurā izveidota ĀKK Ministru padome, ĀKK Vēstnieku komitejas amatā esošā priekšsēdētāja atbildībā ir priekšrocības, kas tiek piešķirtas diplomātisko misiju diplomātiem. Viņu laulātajiem un pie viņiem dzīvojošiem nepilngadīgiem bērniem saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem pienākas priekšrocības, kas tiek piešķirtas šo diplomātu laulātajiem un mazgadīgajiem bērniem.

2.  Pastāvīgos ĀKK darbiniekus, kas nav minēti 1. punktā, uzņemšanas valsts atbrīvo no algas nodokļiem, atalgojumiem vai pabalstiem, kurus viņiem maksā ĀKK valstis no dienas, kurā šos ienākumus apliek ar nodokli par labu ĀKK valstīm.

Iepriekš minētos noteikumus nepiemēro pensijām, kuras ĀKK sekretariāts maksā saviem bijušajiem darbiniekiem vai viņu apgādājamiem, vai algām, atalgojumiem vai pabalstiem, kurus maksā vietējiem darbiniekiem.

8. pants

Valsts, kurā izveidota ĀKK Ministru padome, ĀKK valstu sekretariāta pastāvīgos darbiniekus papildus tiem, kas minēti 7. panta 1. punktā, atbrīvo no tiesvedības tikai par viņu rīcību, pildot savus dienesta pienākumus. Tomēr šī neaizskaramība neattiecas uz ĀKK valstu sekretariāta pastāvīga darbinieka ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem vai viņam vai viņai piederoša vai viņa vai viņas vadīta mehāniskā transportlīdzekļa nodarītu kaitējumu.

9. pants

ĀKK Vēstnieku komitejas amatā esošā priekšsēdētāja, ĀKK Ministru padomes sekretāra vai sekretāru un sekretāra vietnieka vai sekretāra vietnieku un ĀKK valstu sekretariāta pastāvīgo darbinieku vārdus, amatus un adreses ĀKK Ministru padomes prezidents periodiski paziņo tās valsts valdībai, kuras teritorijā izveidota ĀKK Ministru padome.

5. NODAĻA

KOMISIJAS DELEGĀCIJAS ĀKK VALSTĪS

10. pants

1.  Komisijas delegācijas vadītājs un delegācijas locekļi, delegācija, izņemot vietējo personālu, ir atbrīvoti no jebkuriem tiešajiem nodokļiem ĀKK valstī, kurā viņi strādā.

2. 4.  nodaļas IV pielikuma 31. panta 2. punkta g) apakšpunktu piemēro arī 1. punktā minētajam personālam.

6. NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

11. pants

Šajā protokolā paredzētās privilēģijas, neaizskaramību un iespējas viņiem piešķir tikai viņu dienesta pienākumu pienācīgas izpildes interesēs.

Katra šajā protokolā minētā iestāde vai institūcija atsakās no neaizskaramības, ja tā uzskata, ka atteikšanās no neaizskaramības nav pretēja tās pašas interesēm.

12. pants

Nolīguma 98. pantu piemēro strīdiem par šo protokolu.

ĀKK Ministru padome un Eiropas Investīciju banka var būt šķīrējtiesas procesa puse.

3. PROTOKOLS

Par Dienvidāfriku

1. pants

Ierobežots statuss

1.  Dienvidāfrikas līdzdalība šajā Nolīgumā ir pakļauta šajā protokolā izklāstītajiem ierobežojumiem.

2.  Divpusējā Nolīguma par tirdzniecību, attīstību un sadarbību starp Eiropas Kopienu, tās dalībvalstīm un Dienvidāfriku, ►M10  ko groza ar Nolīgumu, kas noslēgts 2009. gada 11. septembrī ◄ , še turpmāk – “TDCA”, noteikumiem ir lielāks spēks nekā šā Nolīguma noteikumiem.

2. pants

Vispārīgi noteikumi, politiskais dialogs un kopīgās iestādes

1.  Šā Nolīguma vispārīgos, institucionālos un nobeiguma noteikumus piemēro Dienvidāfrikai.

2.  Dienvidāfrika ir pilnīgi iesaistīta vispārējā politiskajā dialogā un piedalās kopīgās iestādēs un institūcijās, kas izveidotas saskaņā ar šo Nolīgumu. Tomēr attiecībā uz lēmumiem, kuri jāpieņem par noteikumiem, ko nepiemēro Dienvidāfrikai saskaņā ar šo protokolu, Dienvidāfrika nepiedalās lēmumu pieņemšanas procesā.

3. pants

Sadarbības stratēģijas

Šā Nolīguma noteikumus par sadarbības stratēģijām piemēro sadarbībai starp Kopienu un Dienvidāfriku.

4. pants

Finanšu līdzekļi

1.  Šā Nolīguma noteikumus par attīstības finansiālo sadarbību nepiemēro Dienvidāfrikai.

▼M10

2.  Tomēr, atkāpjoties no šā principa, Dienvidāfrika ir tiesīga piedalīties ĀKK un EK attīstības finansiālās sadarbības jomās, kuras uzskaitītas šā protokola 8. pantā, pamatojoties uz savstarpējības un proporcionalitātes principiem, saprotot, ka Dienvidāfrikas līdzdalība tiks finansēta no līdzekļiem, kas paredzēti saskaņā ar TDCA VII sadaļu. Ja līdzekļi no TDCA tiek piešķirti līdzdalībai darbībās ĀKK un EK finansiālās sadarbības jomā, Dienvidāfrika būs tiesīga pilnā mērā piedalīties lēmumu pieņemšanas procedūrās, kuras reglamentē šā atbalsta īstenošanu.

▼B

3.  Dienvidāfrikas fiziskās vai juridiskās personas ir tiesīgas uz līgumu piešķiršanu, kurus finansē no finanšu līdzekļiem, kas paredzēti saskaņā ar šo Nolīgumu. Tomēr šai ziņā Dienvidāfrikas fiziskām vai juridiskām personām nav priekšrocību, kas tiek piešķirtas ĀKK valstu fiziskām un juridiskām personām.

▼M10

4.  Ieguldījumu finansēšanai, kas paredzēta šā Nolīguma II pielikuma 1. nodaļā, par atbilstīgiem var uzskatīt ieguldījumu fondus un Dienvidāfrikā reģistrētos finanšu un nefinanšu starpniekus.

▼B

5. pants

Tirdznieciskā sadarbība

1.  Šā Nolīguma noteikumus par ekonomisko un tirdzniecisko sadarbību nepiemēro Dienvidāfrikai.

2.  Tomēr Dienvidāfriku kā novērotāju iesaista dialogā starp Pusēm saskaņā ar šā Nolīguma 34. – 40. pantu.

▼M10

3.  Šis protokols neliedz Dienvidāfrikai vest pārrunas un parakstīt kādu no ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (EPN), kas paredzēti šā Nolīguma 3. daļas II sadaļā, ja pārējās EPN līgumslēdzējas puses tam piekrīt.

▼B

6. pants

Protokolu un deklarāciju piemērojamība

Šim Nolīgumam pievienotie protokoli un deklarācijas, kas attiecas uz Nolīguma daļām, kuras nav piemērojamas Dienvidāfrikai, nepiemēro Dienvidāfrikai. Visas pārējās deklarācijas un protokolus piemēro.

7. pants

Pārskatīšanas klauzula

Šo protokolu var pārskatīt ar Ministru padomes lēmumu.

8. pants

Piemērojamība

Neierobežojot iepriekšējos pantus, turpmāk tabulā izklāstīti tie Nolīguma panti un tā pielikumi, kurus piemēro Dienvidāfrikai, un tie, kurus nepiemēro.

NOBEIGUMA AKTS

Hecho en Cotonú, el veintitrés de junio del año dos mil.

Udfærdiget i Cotonou den treogtyvende juni to tusind.

Geschehen zu Cotonou am dreiundzwanzigsten Juni zweitausend.

Έγινε στην Κοτονού, στις είκοσι τρεις Ιουνίου δύο χιλιάδες.

Done at Cotonou on the twenty-third day of June in the year two thousand.

Fait à Cotonou, le vingt-trois juin deux mille.

Fatto a Cotonou, addì ventitré giugno duemila.

Gedaan te Cotonou, de drieëntwintigste juni tweeduizend.

Feito em Cotonu, em vinte e três de Junho de dois mil.

Tehty Cotonoussa kahdentenakymmenentenäkolmantena päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhatta.

Som skedde i Cotonou den tjugotredje juni tjugohundra.

Pour Sa Majesté le Roi des Belges

Voor Zijne Majesteit de Koning der Belgen

Für Seine Majestät den König der Belgier

Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallonne, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.

Deze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brusselse Hoofdstedelijke Gewest.

Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.

For Hendes Majestæt Danmarks Dronning

Für den Präsidenten der Bundesrepublik Deutschland

Για τον Πρόεδρο της Ελληνικής Δημοκρατίας

Por Su Majestad el Rey de España

Pour le Président de la République française

Thar ceann Uachtarán na hÉireann

For the President of Ireland

Per il Presidente della Repubblica italiana

Pour Son Altesse Royale le Grand-Duc de Luxembourg

Voor Hare Majesteit de Koningin der Nederlanden

Für den Bundespräsidenten der Republik Österreich

Pelo Presidente da República Portuguesa

Suomen Tasavallan Presidentin puolesta

För Republiken Finlands President

På svenska regeringens vägnar

For Her Majesty the Queen of the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

Por la Comunidad Europea

For Det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft

Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα

For the European Community

Pour la Communauté européenne

Per la Comunità europea

Voor de Europese Gemeenschap

Pela Comunidade Europeia

Euroopan yhteisön puolesta

På Europeiska gemenskapens vägnar

Pour le Président de la République d'Angola

For Her Majesty the Queen of Antigua and Barbuda

For the Head of State of the Commonwealth of the Bahamas

For the Head of State of Barbados

For the Government of Belize

Pour le Président de la République du Bénin

For the President of the Republic of Botswana

Pour le Président du Burkina Faso

Pour le Président de la République du Burundi

Pour le Président de la République du Cameroun

Pour le Président de la République du Cap-Vert

Pour le Président de la République Centrafricaine

Pour le Président de la République Fédérale Islamique des Comores

Pour le Président de la République démocratique du Congo

Pour le Président de la République du Congo

For the Government of the Cook Islands

Pour le Président de la République de Côte d'Ivoire

Pour le Président de la République de Djibouti

For the Government of the Commonwealth of Dominica

For the President of the Dominican Republic

For the President of the State of Eritrea

For the President of the Federal Republic of Ethiopia

For the President of the Sovereign Democratic Republic of Fiji

Pour le Président de la République gabonaise

For the President and Head of State of the Republic of The Gambia

For the President of the Republic of Ghana

For Her Majesty the Queen of Grenada

Pour le Président de la République de Guinée

Pour le Président de la République de Guinée-Bissau

Pour le Président de la République de Guinée équatoriale

For the President of the Republic of Guyana

Pour le Président de la République d'Haïti

For the Head of State of Jamaica

For the President of the Republic of Kenya

For the President of the Republic of Kiribati

For His Majesty the King of the Kingdom of Lesotho

For the President of the Republic of Liberia

Pour le Président de la République de Madagascar

For the President of the Republic of Malawi

Pour le Président de la République du Mali

For the Government of the Republic of the Marshall Islands

Pour le Président de la République Islamique de Mauritanie

For the President of the Republic of Mauritius

For the Government of the Federated States of Micronesia

Pour le Président de la République du Mozambique

For the President of the Republic of Namibia

For the Government of the Republic of Nauru

Pour le Président de la République du Niger

For the President of the Federal Republic of Nigeria

For the Government of Niue

For the Government of the Republic of Palau

For Her Majesty the Queen of the Independent State of Papua New Guinea

Pour le Président de la République Rwandaise

For Her Majesty the Queen of Saint Kitts and Nevis

For Her Majesty the Queen of Saint Lucia

For Her Majesty the Queen of Saint Vincent and the Grenadines

For the Head of State of the Independent State of Samoa

Pour le Président de la République démocratique de São Tomé et Príncipe

Pour le Président de la République du Sénégal

Pour le Président de la République des Seychelles

For the President of the Republic of Sierra Leone

For Her Majesty the Queen of the Solomon Islands

For the President of the Republic of South Africa

For the President of the Republic of the Sudan

For the President of the Republic of Suriname

For His Majesty the King of the Kingdom of Swaziland

For the President of the United Republic of Tanzania

Pour le Président de la République du Tchad

Pour le Président de la République togolaise

For His Majesty King Taufa'ahau Tupou IV of Tonga

For the President of the Republic of Trinidad and Tobago

For Her Majesty the Queen of Tuvalu

For the President of the Republic of Uganda

For the Government of the Republic of Vanuatu

For the President of the Republic of Zambia

For the Government of the Republic of Zimbabwe

I DEKLARĀCIJA

Kopīgā deklarācija par partnerattiecību dalībniekiem (6. pants)

Puses vienojas, ka pilsoniskās sabiedrības definīcija var ievērojami atšķirties atbilstīgi katras ĀKK valsts sociālekonomiskajiem un kultūras apstākļiem. Tomēr tās uzskata, ka šajā definīcijā, cita starpā, var būt iekļautas šādas organizācijas: cilvēktiesību grupas un aģentūras, pamatorganizācijas, sieviešu apvienības, jaunatnes organizācijas, bērnu aizsardzības organizācijas, vides kustības, lauksaimnieku organizācijas, patērētāju apvienības, reliģiskas organizācijas, attīstības atbalsta struktūras (NVO, mācību un pētniecības iestādes), kultūras apvienības un plašsaziņas līdzekļi.

II DEKLARĀCIJA

Komisijas un Eiropas Savienības Padomes deklarācija par klauzulu attiecībā uz nelegālo imigrantu atgriešanos un atpakaļuzņemšanu [13. panta 5. punkts]

13. panta 5. punkts neierobežo tiesību iekšējo sadali starp Kopienu un tās dalībvalstīm atpakaļuzņemšanas līgumu noslēgšanai.

III DEKLARĀCIJA

Kopīgā deklarācija par līdzdalību Apvienotajā parlamentārajā asamblejā [17. panta 1. punkts]

Puses no jauna apstiprina Apvienotās parlamentārās asamblejas lomu demokrātisko procesu veicināšanā un aizsardzībā ar dialogu starp parlamenta locekļiem un vienojas, ka pārstāvju līdzdalība, kuri nav parlamenta locekļi, kā izklāstīts 17. pantā, ir atļauta tikai izņēmuma gadījumos. Šo līdzdalību apstiprina Apvienotā parlamentārā asambleja pirms katras sesijas.

IV DEKLARĀCIJA

Kopienas deklarācija par ĀKK sekretariāta finansējumu

Kopiena dod ieguldījumu ĀKK sekretariāta vadīšanas izmaksās no ĀKK iekšējās sadarbības līdzekļiem.

V DEKLARĀCIJA

Kopienas deklarācija par kopīgo iestāžu finansējumu

Kopiena, apzinoties, ka izdevumi sakarā ar sanāksmju tulkošanu un dokumentu tulkošanu ir izdevumi, kas rodas būtībā tās pašas prasībām, ir gatava turpināt iepriekšējo praksi un segt šos izdevumus gan Nolīguma iestāžu sanāksmēm, kuras notiek dalībvalsts teritorijā, gan tām sanāksmēm, kas notiek ĀKK valsts teritorijā.

VI DEKLARĀCIJA

Kopienas deklarācija attiecībā uz Protokolu par privilēģijām un neaizskaramību

Protokols par privilēģijām un neaizskaramību ir daudzpusējs akts no starptautisko tiesību viedokļa. Tomēr jebkuras īpašas problēmas, kas var rasties uzņemšanas valstī attiecībā uz šā protokola piemērošanu, jārisina ar divpusēju nolīgumu ar šo valsti.

Kopiena ir ņēmusi vērā ĀKK valstu pieprasījumus mainīt atsevišķus 2. protokola noteikumus, īpaši, kas attiecas uz ĀKK sekretariāta, Uzņēmuma attīstības centra (CDE) un Lauksaimniecības attīstības centra (CTA) darbinieku statusu.

Kopienas vēlas kopīgi meklēt piemērotus risinājumus attiecībā uz ĀKK valstu pieprasījumiem, lai izveidotu atsevišķu juridisku instrumentu, kā minēts iepriekš.

Šajā sakarā uzņemšanas valsts, neatkāpjoties no pašreizējiem labumiem, kas ir ĀKK sekretariātam, CDE, CTA un to darbiniekiem:

VII DEKLARĀCIJA

Dalībvalstu deklarācija attiecībā uz Protokolu par privilēģijām un neaizskaramību

Dalībvalstis savu attiecīgo noteikumu kontekstā cenšas atvieglot savās attiecīgajās teritorijās Kopienā akreditētu ĀKK diplomātu, ĀKK sekretariāta locekļu, kuri minēti 2. protokola 1. pantā un kuru vārdus un amatus paziņo saskaņā ar šā protokola 9. pantu, un CDE un CTA ĀKK administratīvo darbinieku pārvietošanos, pildot dienesta pienākumus.

VIII DEKLARĀCIJA

Kopīgā deklarācija attiecībā uz Protokolu par privilēģijām un neaizskaramību

Savu attiecīgo noteikumu kontekstā ĀKK valstis piešķir Komisijas delegācijām privilēģijas un imunitāti, kas ir līdzīga privilēģijām un imunitātei, ko piešķir diplomātiskām misijām, lai tās varētu apmierinoši un efektīvi pildīt funkcijas, kas tiem uzliktas saskaņā ar Nolīgumu.

IX DEKLARĀCIJA

Kopīgā deklarācija par 49. panta 2. punktu par tirdzniecību un vidi

Skaudri apzinoties īpašos riskus saistībā ar radioaktīviem atkritumiem, Puses atturēsies no šo atkritumu izgāšanas darbības, kas aizskartu valstu suverenitāti vai apdraudētu vidi vai sabiedrības veselību citās valstīs. Tās vislielāko nozīmi piešķir starptautiskas sadarbības attīstīšanai, lai aizsargātu vidi un sabiedrības veselību pret šiem riskiem. Tās atbilstīgi apstiprina savu apņemšanos aktīvi piedalīties darbā, kas tiek veikts Starptautiskajā atomenerģijas aģentūrā, lai izveidotu starptautiski apstiprinātu labas prakses kodeksu.

Padomes 1992. gada 3. februāra Direktīvā 92/3/Euratom par radioaktīvo atkritumu pārvadājumu starp dalībvalstīm, to ievešanas Kopienā un izvešanas no Kopienas kontroli un uzraudzību termins “radioaktīvie atkritumi” definēts kā jebkurš materiāls, kas satur vai ir piesārņots ar radionuklīdiem un kam nav paredzēta izmantošana. Direktīva ir piemērojama radioaktīvo atkritumu pārvadājumiem starp dalībvalstīm, to ievešanai Kopienā un izvešanai no Kopienas, ja daudzumi un koncentrācija pārsniedz Padomes 1996. gada 13. maija Direktīvas 96/29/Euratom 3. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktos līmeņus. Noteiktie līmeņi nodrošina pamata drošības standartus strādnieku un plašas sabiedrības veselības aizsardzībai pret draudiem, ko rada jonizējošais starojums.

Radioaktīvo atkritumu pārvadājumi ir pakļauti iepriekšējas atļaujas sistēmai, kā noteikts 1992. gada 3. februāra Direktīvā 92/3/Euratom par radioaktīvo atkritumu pārvadājumu starp dalībvalstīm, to ievešanas Kopienā un izvešanas no Kopienas kontroli un uzraudzību. Direktīvas 11. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikts, ka dalībvalstu kompetentās iestādes neatļauj radioaktīvo atkritumu pārvadājumus valstij, kas ir Ceturtās ĀKK un EEK konvencijas Puse un nav Kopienas dalībvalsts, tomēr, ņemot vērā 14. pantu. Kopiena nodrošina, ka Direktīvas 92/3/Euratom 11. pants tiks pārskatīts, lai iekļautu visas šā Nolīguma Puses, kuras nav Kopienas dalībvalstis. Līdz tam Kopiena rīkosies tā, it kā iepriekš minētās Puses jau būtu iekļautas.

Puses dara visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk parakstītu un ratificētu Bāzeles konvenciju par bīstamo atkritumu starptautisko pārvadājumu un to apglabāšanas kontroli, kā arī 1995. gadā izdarīto konvencijas grozījumu, kā noteikts Lēmumā III/1.

X DEKLARĀCIJA

ĀKK deklarācija par tirdzniecību un vidi

ĀKK valstis ir nopietni nobažījušās par vides problēmām kopumā un īpaši par bīstamo atkritumu, kodolatkritumu un citu radioaktīvo atkritumu starptautiskajiem pārvadājumiem.

Interpretējot un īstenojot Nolīguma 32. panta 1. punkta d) apakšpunkta noteikumus, ĀKK valstis ir paudušas savu apņemšanos vadīties pēc OAU rezolūcijas par bīstamo atkritumu starptautisko pārvadājumu un to apglabāšanas kontroli Āfrikā principiem un noteikumiem, kā noteikts AHG 182 (XXV).

XI DEKLARĀCIJA

Kopīgā deklarācija par ĀKK kultūras mantojumu

1. Puses pauž savu kopīgo vēlmi veicināt katras ĀKK valsts kultūras mantojuma saglabāšanu un vairošanu starptautiskā, divpusējā un privātā līmenī un šā Nolīguma kontekstā.

2. Puses apliecina nepieciešamību veicināt ĀKK vēsturnieku un pētnieku piekļūšanu arhīviem, lai veicinātu informācijas apmaiņas attīstību par ĀKK valstu kultūras mantojumu.

3. Tās apliecina palīdzības sniegšanas lietderību atbilstošām darbībām, ko veic īpaši apmācības jomā, lai saglabātu, aizsargātu un izstādītu kultūras vērtības, monumentus un priekšmetus, ieskaitot atbilstīgu tiesību aktu izsludināšanu un īstenošanu.

4. Tās apstiprina kopīgu kultūras pasākumu veikšanas, ĀKK un Eiropas mākslinieku mobilitātes veicināšanas, kā arī kultūras priekšmetu apmaiņu nozīmi, kas simbolizē to kultūras un civilizācijas, lai veicinātu savstarpēju izpratni un solidaritāti starp attiecīgajiem iedzīvotājiem.

XII DEKLARĀCIJA

ĀKK valstu deklarācija par kultūras vērtību atdošanu vai restitūciju

ĀKK valstis mudina Kopienu un tās dalībvalstis, ja tās apstiprina ĀKK valstu likumīgās tiesības uz kultūras identitāti, veicināt kultūras vērtību atdošanu vai restitūciju, kas paņemtas no ĀKK valstīm un patlaban atrodas dalībvalstīs.

XIII DEKLARĀCIJA

Kopīgā deklarācija par autortiesībām

Puses apstiprina, ka autortiesību aizsardzības veicināšana ir kultūras sadarbības neatņemama sastāvdaļa, kuras mērķis ir veicināt cilvēku visu veidu izpausmi. Bez tam šī aizsardzība ir priekšnoteikums ražošanas, izplatīšanas un izdošanas darbības veicināšanai un attīstīšanai.

Rezultātā abas Puses ĀKK un EK kultūras sadarbības kontekstā cenšas veicināt un sekmēt autortiesību un blakustiesību ievērošanu.

Šajā sakarā un saskaņā ar Nolīgumā noteiktajiem noteikumiem un kārtību Kopiena var piedāvāt finansiālu un tehnisku atbalstu autortiesību informācijas izplatīšanai, uzņēmēju apmācībai par šo tiesību aizsardzību un valsts tiesību aktu sastādīšana to labākai aizsardzībai.

XIV DEKLARĀCIJA

Kopīgā deklarācija par reģionālo sadarbību un attālākiem reģioniem (28. pants)

Atsauce uz attālajiem reģioniem attiecas uz Spānijas Kanāriju salu autonomo kopienu, četriem Francijas aizjūras departamentiem, proti, Gvadelupu, Gajānu, Martiniku un Reinjonu, un Portugāles Azoru salu un Madeiras autonomajiem apgabaliem.

XV DEKLARĀCIJA

Kopīgā deklarācija par pievienošanos

Jebkuras trešās valsts pievienošanās šim Nolīgumam notiek saskaņā ar 1. panta noteikumiem un 2. panta mērķiem, kurus noteikusi ĀKK grupa Džordžtaunas Nolīgumā, kurā grozījumi izdarīti 1992. gada novembrī.

XVI DEKLARĀCIJA

Kopīgā deklarācija par aizjūras zemju un teritoriju pievienošanos, kas minētas EK Līguma ceturtajā daļā

Kopiena un ĀKK valstis ir gatavas atļaut Līguma ceturtajā daļā minētajām aizjūras zemēm un teritorijām, kuras ir kļuvušas neatkarīgas, pievienoties šim Nolīgumam, ja tās vēlas turpināt savas attiecības ar Kopienu šajā veidā.

XVII DEKLARĀCIJA

Kopīgā deklarācija par Nolīguma 66. pantu (parāda atlaišana)

Puses vienojas par šādiem principiem:

XVIII DEKLARĀCIJA

ES deklarācija par finanšu protokolu

No kopējās summas 13 500 miljoniem EUR no 9. EAF 12 500 miljonus EUR padara pieejamus tūlīt pēc finanšu protokola stāšanās spēkā. Atlikušos 1 000 miljonus EUR atbrīvo, pamatojoties uz finanšu protokola 7. punktā minēto darbības rezultātu pārbaudi, ko veic 2004. gadā.

Novērtējot nepieciešamību pēc jauniem līdzekļiem, pilnīgi ņem vērā šo darbības rezultātu pārbaudi, kā arī datumu, pēc kura 9. EAF līdzekļi netiks piešķirti.

XIX DEKLARĀCIJA

Padomes un Komisijas deklarācija par plānošanas procesu

Kopiena un tās dalībvalstis no jauna apstiprina savu pievienošanos nolīgumam par plānošanas procesa reformu, lai īstenotu palīdzību, ko finansē no 9. EAF.

Šajā sakarā Kopiena un tās dalībvalstis pienācīgi ieviestu pārbaudes mehānismu uzskata par vissvarīgāko līdzekli sekmīgai plānošanai. Pārbaudes process, kas ir saskaņots, lai reglamentētu 9. EAF īstenošanu, nodrošinās plānošanas procesa nepārtrauktību, ļaujot veikt regulāras korekcijas Valsts atbalsta stratēģijā, lai atspoguļotu attiecīgās ĀKK valsts vajadzību un darbības rezultātu attīstību.

Lai gūtu visus labumus no reformas un nodrošinātu plānošanas procesa efektivitāti, Kopiena un tās dalībvalstis no jauna apstiprina politisko apņemšanos ievērot šādus principus:

Pārbaudes jāveic pēc iespējas attiecīgajā ĀKK valstī. Pārbaužu lokalizēšana nenozīmē, ka dalībvalstis vai Komisijas mītne tiek atturēta no attiecīgas sekošanas plānošanas procesam un iesaistīšanas tajā.

Tiek ievēroti termiņi, kas ir noteikti pārbaužu pabeigšanai.

Pārbaudes nedrīkst būt izolēts notikums plānošanas procesā. Pārbaudes uzskatāmas par vadības instrumentiem, kas sintezē regulāra (ikmēneša) dialoga rezultātus starp valsts kredītrīkotāju un Komisijas delegācijas vadītāju.

Pārbaudes nedrīkst palielināt nevienas attiecīgās Puses administratīvo slogu. Tādēļ procedūras un ziņošanas prasības saistībā ar plānošanas procesu jāpārvalda disciplinēti. Šim nolūkam tiks pārskatītas un pieņemtas dalībvalstu un Komisijas attiecīgās lomas lēmumu pieņemšanas procesā.

XX DEKLARĀCIJA

Kopīgā deklarācija par eksporta ieņēmumu svārstību ietekmi uz neaizsargātām mazām, salu ĀKK valstīm un ĀKK valstīm, kam ir tikai sauszemes robežas

Puses ņem vērā ĀKK valstu bažas, ka mehānisma modalitātes atsevišķam atbalstam valstīm, kas cieš no eksporta ieņēmumu svārstībām, nevar sniegt pietiekamu atbalstu neaizsargātām mazām, salu ĀKK valstīm un ĀKK valstīm, kam ir tikai sauszemes robežas, kuras pakļautas nepastāvīgiem eksporta ieņēmumiem.

No mehānisma otrā darbības gada un pēc vienas vai vairāku ĀKK valstu pieprasījuma, kuras ir sastapušās ar grūtībām, Puses vienojas atkārtoti pārskatīt mehānisma modalitātes, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, lai nepieciešamības gadījumā atlīdzinātu šo svārstību sekas.

XXI DEKLARĀCIJA

Kopienas deklarācija par IV pielikuma 3. pantu

IV pielikuma 3. pantā minētās indikatīvās summas paziņošana neattieksies uz ĀKK valstīm, ar kurām Kopiena ir pārtraukusi sadarbību.

XXII DEKLARĀCIJA

Kopīgā deklarācija par V pielikuma 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem lauksaimniecības produktiem

Puses ir ņēmušas vērā, ka Kopiena plāno veikt pielikumā minētos pasākumus, kas noteikti Nolīguma noslēgšanas datumā, lai piešķirtu ĀKK valstīm 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto preferenciālo režīmu atsevišķiem lauksaimniecības un pārstrādes produktiem.

Tās ir ņēmušas vērā, ka Kopiena paziņo, ka tā veiks visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka laikus tiktu pieņemti attiecīgi lauksaimniecības noteikumi un ka iespēju robežās tie stātos spēkā tajā pašā laikā, kad pagaidu režīmi, kas tiks ieviesti pēc secīgā Nolīguma noslēgšanas Ceturtajai ĀKK un EK konvencijai, kas noslēgta Lomē 1989. gada 15. decembrī.