Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 22006D0608

2006/608/EK: ĀKK un EK Ministru padomes Lēmums Nr. 1/2006 ( 2006. gada 2. jūnijs ), ar kuru precizē daudzgadu finanšu shēmu 2008.–2013. gadam un groza pārskatīto ĀKK un EK Partnerattiecību nolīgumu

OJ L 247, 9.9.2006, p. 22–25 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
OJ L 76M , 16.3.2007, p. 294–297 (MT)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2006/608/oj

9.9.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 247/22


ĀKK UN EK MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 1/2006

(2006. gada 2. jūnijs),

ar kuru precizē daudzgadu finanšu shēmu 2008.–2013. gadam un groza pārskatīto ĀKK un EK Partnerattiecību nolīgumu

(2006/608/EK)

ĀKK UN EK MINISTRU PADOME,

ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupu, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, ko parakstīja Kotonū 2000. gada 23. jūnijā (1) un pārskatīja Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā (2) (turpmāk “ĀKK–EK Partnerattiecību nolīgums”), un jo īpaši tā Ia pielikuma 3. punktu,

tā kā:

(1)

ĀKK–EK Partnerattiecību nolīguma I.a pielikumā, kas attiecas uz daudzgadu finanšu shēmu sadarbībai saskaņā ar ĀKK un EK nolīgumu pēc 9. Eiropas Attīstības fonda (EAF), noteikts, ka Eiropas Savienība turpina atbalstīt ĀKK valstis saskaņā ar ĀKK un EK Partnerattiecību nolīgumu vismaz tādā pašā apmērā kā ar 9. EAF, ņemot vērā inflāciju, izaugsmi Eiropas Savienībā un desmit jauno dalībvalstu pievienošanos 2004. gadā, bet nav minēts ne konkrēts attiecīgais laikposms (pieci vai seši gadi), ne summa, ne finansēšanas instruments (vispārējais budžets vai jauns EAF).

(2)

Briselē 2005. gada 23. februārī noslēdzot sarunas par ĀKK un EK Partnerattiecību nolīguma pārskatīšanu, ES apņēmās pēc iespējas drīz noteikt precīzu summu un piemērošanas laikposmu.

(3)

Eiropadome 2005. gada 16. decembrī pieņēma lēmumu par konkrētu atbilstīgo laikposmu (seši gadi), summu (22 682 miljoni EUR pašreizējās cenās) un finansēšanas instrumentu (10. EAF).

(4)

Saskaņā ar XV deklarāciju, kas pievienota ĀKK un EK Partnerattiecību nolīgumam, ĀKK valstu grupai būtu jāsaglabā tiesības pretendēt uz papildu resursiem no citiem finanšu instrumentiem atbilstīgi minētajos instrumentos paredzētajiem nosacījumiem. Gadījumos, kad ĀKK valstu grupa, izmantojot EAF, piedalās EAF starptautiskās vai reģionu ierosmēs, būtu jānodrošina šā ieguldījuma redzamība,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

ĀKK un EK Ministru padome apstiprina šā lēmuma pielikumā izklāstītos grozījumus Partnerattiecību nolīgumā starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupu, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū un pārskatīts 2005. gada 25. jūnijā Luksemburgā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Portmorsbijā, 2006. gada 2. jūnijā

ĀKK un EK Ministru padomes vārdā

priekšsēdētājs

O. ROJAS


(1)  OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.

(2)  OV L 209, 11.8.2005., 26. lpp.


PIELIKUMS

ĀKK un EK Partnerattiecību nolīgumā iekļauj šādu pielikumu:

“Ib. PIELIKUMS

Daudzgadu finanšu shēma 2008.–2013. gadam

1.

Šajā nolīgumā izklāstītajiem mērķiem un laikposmam no 2008. gada 1. janvāra sniegtās finansiālās palīdzības kopējā summa ĀKK valstīm saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu ir EUR 23 966 miljoni, kā precizēts 2. un 3. punktā.

2.

EUR 21 966 miljoni ir summa, kas saskaņā ar 10. Eiropas Attīstības fondu (EAF) ir pieejama, stājoties spēkā daudzgadu finanšu shēmai. To starp sadarbības instrumentiem sadala šādi:

a)

EUR 17 766 miljoni, lai finansētu indikatīvās valsts un reģionālās programmas. Šos līdzekļus izmantos, lai finansētu:

i)

ĀKK valstu grupas valstu indikatīvās programmas saskaņā ar šā nolīguma IV pielikuma 1.-5. pantu attiecībā uz īstenošanas un vadības procedūrām;

ii)

ĀKK valstu grupas reģionālās indikatīvās programmas reģionālās un starpreģionālās sadarbības un integrācijas atbalstam saskaņā ar šā nolīguma IV pielikuma 6.–11. pantu, 13. panta 1. punktu un 14. pantu attiecībā uz īstenošanas un vadības procedūrām;

b)

EUR 2 700 miljoni, lai finansētu sadarbību starp ĀKK valstīm un reģioniem, kurā iesaistītas daudzas ĀKK valstis vai visas šīs valstis, saskaņā ar šā nolīguma IV pielikuma 12. pantu, 13. panta 2. punktu un 14. pantu attiecībā uz īstenošanas un vadības procedūrām. No šīs daļas finansē arī strukturālu atbalstu kopīgajām iestādēm: CDE un CTA, kas minētas šā nolīguma III pielikumā un tiek uzraudzītas saskaņā ar minētajā pielikumā izklāstītajiem noteikumiem un procedūrām, un atbalstu Apvienotajai parlamentārajai asamblejai, kas minēta šā nolīguma 17. pantā. No šīs daļas finansē arī ĀKK sekretariāta darbības izdevumus, kas minēti šā nolīguma 1. protokola 1. un 2. punktā;

c)

EUR 1 500 miljoni, lai finansētu ieguldījumu mehānismu saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti šā nolīguma II pielikumā (“Finansējuma noteikumi”), kas ietver papildu summu EUR 1 100 miljoni ieguldījumu mehānisma resursiem, kuru pārvalda kā apgrozības fondu, un EUR 400 miljonus, kas paredzēti kā subsīdijas kredītprocentu finansējumam, kā minēts pielikuma 2. un 4. pantā attiecībā uz 10. EAF laikposmu.

3.

Darbības, ko finansē saistībā ar ieguldījumu mehānismu, tostarp atbilstīgās kredītprocentu subsīdijas, pārvalda Eiropas Investīciju banka (EIB). EIB aizdevumu veidā no bankas pašas resursiem piešķir summu, kas nepārsniedz EUR 2 000 miljonus un kas papildina 10. EAF. Šos līdzekļus piešķir mērķiem, kas izklāstīti šā nolīguma II pielikumā saskaņā ar noteikumiem, kuri izklāstīti EIB statūtos, un saskaņā ar attiecīgajiem nosacījumiem par ieguldījumu finansējuma noteikumiem, kā noteikts minētajā pielikumā. Visus pārējos finanšu līdzekļus saskaņā ar šo daudzgadu finanšu shēmu pārvalda Komisija.

4.

Atlikumus no 9. EAF un no iepriekšējiem EAF nedrīkst piešķirt pēc 2007. gada 31. decembra vai pēc šīs daudzgadu finanšu shēmas stāšanās spēkā (ja tā stājas spēkā vēlāk par minēto datumu); nevarēs piešķirt arī summas, kas pēc šā datuma ir atbrīvotas no saistībām projektos saskaņā ar minētajiem fondiem, ja vien Eiropas Savienības Padome vienprātīgi nepieņems citu lēmumu, izņemot atlikumus un līdzekļus, kas pēc šā datuma atbrīvoti saistībā ar sistēmu, kuras mērķis ir garantēt lauksaimniecības pamatproduktu eksporta ieņēmumu stabilizāciju (STABEX) saskaņā ar EAF pirms 9. EAF, un to summu atlikumus un atlīdzinājumus, kas paredzēti ieguldījumu mehānisma finansēšanai, izņemot atbilstīgās kredītprocentu subsīdijas, kas tiks pārceltas uz 10. EAF, kur tās izmantos saskaņā ar šā pārskatītā nolīguma noteikumiem. Šos līdzekļus, kas piešķirti pēc 2007. gada 31. decembra līdz esošā nolīguma spēkā stāšanās brīdim, kā norādīts iepriekš, izmantos tikai, lai nodrošinātu ES pārvaldes darbību un lai segtu uzsākto projektu tekošās izmaksas līdz brīdim, kad stājas spēkā 10. EAF.

5.

Šīs daudzgadu finanšu shēmas kopējais apjoms attiecas uz laikposmu no 2008. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim. 10. EAF līdzekļus – izņemot summas, kas paredzētas ieguldījumu mehānisma finansēšanai, neietverot atbilstīgās kredītprocentu subsīdijas – vairs nevarēs piešķirt pēc 2013. gada 31. decembra, ja vien Eiropas Savienības Padome pēc Komisijas priekšlikuma vienprātīgi nepieņem citādu lēmumu.

6.

Vēstnieku komiteja ĀKK un EK Ministru padomes vārdā var pieņemt piemērotus pasākumus saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmas kopējo summu, lai īstenotu programmēšanas prasības saskaņā ar vienu no piešķīrumiem, kas paredzēti 2. punktā, tostarp līdzekļu pārdali starp šiem piešķīrumiem.

7.

Puses izvērtēs rezultātus, novērtējot saistību un maksājumu izpildes līmeni, kā arī sniegtā atbalsta rezultātus un ietekmi. Šo izvērtējumu veiks, pamatojoties uz Komisijas 2010. gadā sagatavoto priekšlikumu. Pamatojoties uz šo izvērtējumu, pieņems lēmumu par summu finansiālajai sadarbībai pēc 2013. gada.

8.

Jebkura dalībvalsts var sniegt Komisijai vai EIB brīvprātīgus ieguldījumus, lai atbalstītu ĀKK un EK Partnerattiecību nolīguma mērķus. Dalībvalstis var arī kopīgi finansēt projektus vai programmas, piemēram, saistībā ar īpašām iniciatīvām, ko pārvalda Komisija vai EIB. Valsts līmenī jāgarantē ĀKK īpašuma tiesības uz šādām iniciatīvam.”


DEKLARĀCIJAS

Deklarācijas par daudzgadu finanšu shēmu 2008.–2013. gadam, par ko panākta vienošanās ĀKK un EK Ministru padomes 31. sanāksmē, kura notika Portmorsbijā (Papua–Jaungvinejā) 2006. gada 1. un 2. jūnijā

1.   EPN: ES deklarācija:

Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu kā attīstības instrumentu nolūks ir veicināt ĀKK valstu vienmērīgu un pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā, jo īpaši, pilnībā izmantojot reģionālās integrācijas un jaunattīstības valstu savstarpējās tirdzniecības potenciālu.

Komisija no jauna apstiprina, cik svarīgi ir veikt turpmākus pasākumus, lai varētu īstenot saskaņotu reģionālo integrāciju un nozares politikas reformas, un ka vajadzības, kas pakāpeniski rodas no EPN īstenošanas, ņems vērā sarunās ar ĀKK par plānošanu saistībā ar 9. EAF beigu pārskatu un 10. EAF resursiem attiecībā uz laikposmu pēc spēkā stāšanās dienas – 2008. gada 1. janvāra.

Turklāt Eiropas Savienība atgādina par tās saistībām līdz 2010. gadam papildus EAF resursiem būtiski palielināt atbalstu tirdzniecībai (Aid for Trade).

2.   Līdzekļi, kuriem atceltas saistības: Kopienas deklarācija:

Pamatojoties uz darbības pārskatu 2010. gadā un Komisijas priekšlikumu, Eiropas Savienības Padome apsvērs vienprātīgu lēmumu par to līdzekļu pārnešanu uz 10. EAF rezervēm, kuriem atceltas saistības attiecībā uz ĀKK projektiem, ko finansē 9. un agrākie EAF. Ņemot vērā svarīgos EPN attīstības mērķus, Eiropas Savienības Padome savā apsvērumā arī pievērsīs uzmanību turpmāka atbalsta piešķiršanai strukturālajām pielāgošanas izmaksām un citām attīstības vajadzībām, īstenojot EPN.

3.   Procentu subsīdijas: Kopienas deklarācija:

Atzīstot augstās pielāgošanas izmaksas, ar ko saduras cukura protokolā minētās valstis EK cukura reformu rezultātā, EIB centīsies daļu ieguldījumu mehānisma līdzekļu un tās pašu resursu novirzīt uz investīcijām ĀKK cukura protokolā minēto valstu cukura nozarē. Vajadzības gadījumā un, pamatojoties uz atbilstības kritērijiem, kas izklāstīti Kotonū nolīguma II pielikumā, izmanto summu, kura nepārsniedz 100 miljonus EUR, no tā subsīdiju apjoma procentu subsīdiju finansējumam, kas paredzēts Kotonū nolīguma I b) pielikuma 2. punkta c) apakšpunktā.


Top