TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)

2022. gada 16. jūnijā ( *1 )

Apelācijas – Vide – Regula (EK) Nr. 1272/2008 – Vielu un maisījumu klasificēšana, marķēšana un iepakošana – Regula (ES) Nr. 944/2013 – Augstas temperatūras akmeņogļu darvas klasifikācija to vielu skaitā, kas ir akūti toksiskas ūdens videi 1. kategorijā (H400) un hroniski toksiskas ūdens videi 1. kategorijā (H410) – Atcelšana – Prasība par zaudējumu atlīdzību

Apvienotajās lietās C‑65/21 P un no C‑73/21 P līdz C‑75/21 P

par četrām apelācijas sūdzībām atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 56. pantam, kas iesniegtas 2021. gada 2. februārī,

SGL Carbon SE , Vīsbādene (Vācija) (C‑65/21 P),

Química del Nalón SA , iepriekš – Industrial Química del Nalón SA, Oviedo (Spānija) (C‑73/21 P),

Deza a.s ., Valašské Meziříčí (Čehijas Republika) (C‑74/21 P),

Bilbaína de Alquitranes SA , Lutxana‑Baracaldo (Spānija) (C‑75/21 P),

ko pārstāv M. Grunchard, P. Sellar un K. Van Maldegem, avocats,

apelācijas sūdzības iesniedzējas,

pārējie lietas dalībnieki:

Eiropas Komisija, ko pārstāv A. Dawes, R. Lindenthal un K. Talabér‑Ritz, pārstāvji,

atbildētāja pirmajā instancē,

Spānijas Karaliste, ko pārstāv L. Aguilera Ruiz un M. J. Ruiz Sánchez, pārstāvji,

Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA), ko pārstāv W. Broere, M. Heikkilä un S. Mahoney, pārstāvji,

personas, kas iestājušās lietā pirmajā instancē,

TIESA (ceturtā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. Likurgs [C. Lycourgos], tiesneši S. Rodins [S. Rodin], Ž. K. Bonišo [J.‑C. Bonichot] (referents), L. S. Rosi [L. S. Rossi] un O. Spinjana‑Matei [O. Spineanu‑Matei],

ģenerāladvokāts: M. Špunars [M. Szpunar],

sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],

ņemot vērā rakstveida procesu,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2022. gada 3. februāra tiesas sēdē,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

Ar savām apelācijas sūdzībām SGL Carbon SE, Química del Nalón SA, iepriekš – Industrial Química del Nalón SA, Deza a.s. un Bilbaína de Alquitranes SA lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2020. gada 16. decembra spriedumus, attiecīgi, SGL Carbon/Komisija (T‑639/18, nav publicēts; turpmāk tekstā – “pirmais pārsūdzētais spriedums”; EU:T:2020:628), Industrial Química del Nalón/Komisija (T‑635/18, turpmāk tekstā – “otrais pārsūdzētais spriedums”; EU:T:2020:624), Deza/Komisija (T‑638/18, nav publicēts, turpmāk tekstā – “trešais pārsūdzētais spriedums”; EU:T:2020:627) un Bilbaína de Alquitranes/Komisija (T‑645/18, nav publicēts; turpmāk tekstā – “ceturtais pārsūdzētais spriedums”; EU:T:2020:629) (turpmāk tekstā kopā – “pārsūdzētie spriedumi”), ar kuriem Vispārējā tiesa noraidīja to prasības atlīdzināt kaitējumu kas tiem nodarīts, pieņemot Komisijas Regulu (ES) 944/2013 (2013. gada 2. oktobris), ar ko, pielāgojot zinātnes un tehnikas attīstībai, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (OV 2013, L 261, 5. lpp.; turpmāk tekstā – “strīdīgā regula”), kurā augstas temperatūras akmeņogļu darva ir klasificēta par vienu no vielām, kas ir akūti toksiskas ūdens videi 1. kategorijā (H400) un hroniski toksiskas ūdens videi 1. kategorijā (H410).

Atbilstošās tiesību normas

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV 2008, L 353, 1. lpp.), ar grozījumiem, kas izdarīti ar Komisijas 2011. gada 10. marta Regulu (ES) Nr. 286/2011 (OV 2011, L 83, 1. lpp.), (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 1272/2008”) 5.–8. apsvērums ir formulēti šādi:

“(5)

Ar mērķi veicināt vispasaules tirdzniecību, vienlaikus aizsargājot cilvēku veselību un vidi, Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) struktūra 12 gados ir rūpīgi izstrādājusi harmonizētus klasificēšanas un marķēšanas kritērijus, izveidojot ķīmisko vielu klasificēšanas un marķēšanas globāli harmonizēto sistēmu (turpmāk – “GHS”).

(6)	Šī regula atbilst vairākiem paziņojumiem, kuros Kopiena paudusi nodomu sekmēt klasificēšanas un marķēšanas kritēriju globālu harmonizēšanu ne vien ANO līmenī, bet arī iekļaujot starptautiski apstiprinātos GHS kritērijus Kopienas tiesību aktos.

(7)	Uzņēmumu ieguvumi pieaugs, ja arvien lielāks skaits pasaules valstu iekļaus savos tiesību aktos GHS kritērijus. Kopienai vajadzētu būt šā procesa līderim, lai mudinātu citas valstis sekot un lai rūpniecībai Kopienā nodrošinātu priekšrocības konkurētspējas ziņā.

(8)

Tādēļ ir būtiski Kopienā harmonizēt vielu, maisījumu un dažu konkrētu izstrādājumu klasificēšanas un marķēšanas noteikumus un kritērijus, ņemot vērā GHS klasificēšanas kritērijus un marķēšanas noteikumus, kā arī balstoties uz 40 gadus ilgo pieredzi, kas gūta, īstenojot spēkā esošos Kopienas tiesību aktus ķīmisko vielu jomā, un saglabājot aizsardzības līmeni, kas sasniegts ar klasificēšanas un marķēšanas harmonizēšanas sistēmu, Kopienas bīstamības klasēm, kas vēl nav iekļautas GHS, kā arī esošajiem marķēšanas un iepakošanas noteikumiem.”

Regulas Nr. 1272/2008 1. panta 1. punkts ir formulēts šādi:

“Šīs regulas mērķis ir nodrošināt augstu cilvēku veselības un vides aizsardzības līmeni, kā arī vielu [un] maisījumu [..] brīvu apriti iekšējā tirgū [..], to veicot šādi:

a)	harmonizējot vielu un maisījumu klasifikācijas kritērijus un noteikumus par bīstamu vielu marķēšanu un iepakošanu;

[..].”

4	Šīs regulas 3. panta pirmajā daļā ir noteikts: “Viela vai maisījums, kas atbilst fizikālas, veselības vai vides bīstamības kritērijiem, kuri izklāstīti I pielikuma 2. līdz 5. daļā, ir bīstams, un to klasificē atbilstīgi minētajā pielikumā aprakstītajām attiecīgām bīstamības klasēm.”

Minētās regulas 37. pants attiecas uz “vielu klasificēšanas un marķēšanas harmonizēšanas procedūru”. Šī panta 1. punktā ir noteikts:

“Dalībvalsts kompetentā iestāde var iesniegt Aģentūrai priekšlikumu vielu harmonizētai klasificēšanai un marķēšanai un, vajadzības gadījumā, specifiskās robežkoncentrācijas vai [reizināšanas koeficientus (turpmāk tekstā – “m koeficienti”)] vai priekšlikumu tos pārskatīt.”

Saskaņā ar šīs pašas regulas 37. panta 4. punktu Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) Riska novērtēšanas komiteja (turpmāk tekstā – “RAC”), kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV 2006, L 396, 1. lpp.; labojums – OV 2007, L 136, 3. lpp.), 76. panta 1. punkta c) apakšpunktu, “18 mēnešu laikā no priekšlikuma saņemšanas dienas pieņem atzinumu par visiem priekšlikumiem, kas iesniegti saskaņā ar 1. vai 2. punktu, dodot iespēju iesaistītajām personām sniegt komentārus”, un ECHA“šo atzinumu un komentārus nodod Komisijai”.

Ierosināto klasifikāciju pieņemšanas procedūra Regulas Nr. 1272/2008 37. panta 5. punktā ir paredzēta šādi:

“Ja Komisija konstatē, ka attiecīgās vielas klasificēšanas un marķēšanas harmonizēšana ir lietderīga, tā bez liekas kavēšanās iesniedz priekšlikumu lēmumam par to, ka šo vielu kopā ar attiecīgiem klasificēšanas un marķējuma elementiem iekļauj VI pielikuma 3. daļas 3.1. tabulā un vajadzības gadījumā norāda specifiskās robežkoncentrācijas vai m koeficientus.

[..]”

8	Šīs regulas I pielikuma nosaukums ir “Prasības bīstamu vielu un maisījumu klasificēšanai un marķēšanai”. Šī pielikuma ievaddaļā tostarp ir precizēts, ka tajā ir izklāstīti kritēriji vielu un maisījumu klasificēšanai bīstamības klasēs.

Minētās regulas I pielikuma 4.1.1.1. punkts ir formulēts šādi:

“a)	“Akūta toksicitāte ūdens videi” ir vielai piemītoša īpašība radīt bojājumus ūdens organismam, ja tas tiek īslaicīgi ūdens vidē pakļauts vielas iedarbībai.

[..]

g)	“Hroniska toksicitāte ūdens videi” ir vielas raksturīgā spēja radīt kaitīgu ietekmi uz ūdenī esošajiem organismiem iedarbības rezultātā, ko nosaka atbilstīgi organisma dzīves ciklam.

[..]”

Šī pielikuma 4.1.3. punktā “Maisījumu klasifikācijas kritēriji” ir paredzēts:

“4.1.3.1.

Maisījumu klasifikācijas sistēma attiecas uz visām klasifikācijas kategorijām, ko izmanto un “hronisks” vielām, t. i., kategoriju “akūts 1” un “hronisks 1 līdz 4”. Lai, klasificējot maisījuma bīstamību ūdens videi, izmantotu visus pieejamos datus, attiecīgā gadījumā izmanto šādu shēmu.

Maisījumu “attiecīgās sastāvdaļas” ir tās, kas ir klasificētas kategorijā “akūts 1” un “hronisks 1”, un maisījumā ir [0,1] % vai lielāka koncentrācija (masas procentos), kā arī tās, kas ir klasificētas kategorijā “hronisks 2”, “hronisks 3” un “hronisks 4” un maisījumā ir 1 % vai lielāka koncentrācija (masas procentos), ja vien nav pamata domāt (kā tas ir, piemēram, attiecībā uz ļoti toksiskām sastāvdaļām (sk. 4.1.3.5.5.5. iedaļu)), ka sastāvdaļa, kura ir zemākā koncentrācijā, tomēr ir būtiska, lai šo maisījumu pieskaitītu tiem maisījumiem, kas ir bīstami ūdens videi. Parasti vielām, kas klasificētas kategorijā “akūts 1” vai “hronisks 1”, koncentrācija, kura jāņem vērā, ir (0,1/M) %. (m koeficients ir paskaidrots 4.1.3.5.5.5. iedaļā).

4.1.3.2.

Pieeja akūtas vides bīstamības klasificēšanai ir daudzpakāpju, un tā ir atkarīga no pieejamā informācijas daudzuma par pašu maisījumu un tā sastāvdaļām. 4.1.2. attēlā šis process ir izklāstīts šādi.

Daudzpakāpju pieejas elementi iekļauj:

–	klasificēšanu, kam pamatā ir testēti maisījumi;

–	klasificēšanu, kam pamatā ir savienošanas principi;

–	“klasificēto sastāvdaļu summēšanas” un/vai “pieskaitīšanas formulas” izmantošanu.”

Minētā pielikuma 4.1.3.5.5. punktā “Summēšanas metode” ir noteikts:

“[..]

4.1.3.5.5.1.1.

Attiecībā uz vielu klasificēšanu kategorijās “hronisks 1” līdz “hronisks 3” pamata toksicitātes kritēriji starp kategorijām atšķiras ar koeficientu 10. Vielas, kas ir klasificētas augstas toksicitātes diapazonā, ietekmē zemāka diapazona maisījuma klasifikāciju. Tādēļ, aprēķinot šīs klasifikācijas kategorijas, ir jāņem vērā ikvienas tādas vielas ietekme, kas klasificēta kategorijā “hronisks 1, 2 vai 3”.

4.1.3.5.5.1.2.

Ja maisījumā ir sastāvdaļas, kas klasificētas kategorijā “akūts 1” vai “hronisks 1”, ir jāpievērš uzmanība faktam, ka šādas sastāvdaļas, kuru akūtā toksicitāte ir zem 1 mg/l un/vai hroniskā toksicitāte ir zem 0,1 mg/l (ja ātri nesadalās) un 0,01 mg/l (ja ātri sadalās), sekmē maisījuma toksicitāti, pat ja tās ir mazā koncentrācijā. Šāda augsta toksicitāte ūdens videi bieži piemīt pesticīdu aktīvajām vielām, bet tā piemīt arī citām vielām, tādām kā organometāliskie savienojumi. Šādos apstākļos parastās vispārējās robežkoncentrācijas izmantošanas rezultātā maisījumu klasificē neatbilstīgi. Tāpēc, lai ņemtu vērā ļoti toksiskas sastāvdaļas, ir jālieto koeficienti, kā izklāstīts 4.1.3.5.5.5. iedaļā.”

Šī paša pielikuma 4.1.3.5.5.3. punkts “Klasificēšana kategorijā “akūts 1”” ir formulēts šādi:

“4.1.3.5.5.3.1.

Vispirms ņem vērā visas sastāvdaļas, kas ir klasificētas kategorijā “akūts 1”. Ja šo sastāvdaļu, kas reizinātas ar to atbilstīgajiem m koeficientiem, summa (procentos) ir lielāka par 25 %, maisījumu kopumā klasificē kategorijā “akūts 1”.

[..]”

Regulas Nr. 1272/2008 I pielikuma 4.1.3.5.5.4. punktā “Klasificēšana kategorijā “hronisks 1, 2, 3 un 4” ir paredzēts:

“4.1.3.5.5.4.1.

Vispirms ņem vērā visas sastāvdaļas, kas ir klasificētas kategorijā “hronisks 1”. Ja šo sastāvdaļu, kas reizinātas ar to atbilstīgajiem m koeficientiem, summa (procentos) ir vienāda ar 25 % vai lielāka, maisījumu klasificē kategorijā “hronisks 1”. Ja aprēķinu rezultātā maisījums tiek klasificēts kategorijā “hronisks 1”, tad klasificēšanas process ir pabeigts.”

Šī pielikuma 4.1.3.5.5.5. punktā “Maisījumi ar ļoti toksiskām sastāvdaļām” ir noteikts:

“4.1.3.5.5.5.1.

Kategorijas “akūts 1” un “hronisks 1” sastāvdaļas, kuru toksicitātes rādītājs ir zem 1 mg/l un/vai hroniskās toksicitātes rādītājs zem 0,1 mg/l (ja ātri nesadalās) un 0,01 mg/l (ja ātri sadalās), sekmē maisījuma toksicitāti, pat ja tā ir mazā koncentrācijā, un tām parasti piešķir lielāku svaru, piemērojot klasifikācijai summēšanas metodi. Ja maisījums satur sastāvdaļas, kas ir klasificētas kategorijā “akūts” vai “hronisks 1”, piemēro vienu no turpmākā.

–

4.1.3.5.5.3. un 4.1.3.5.5.4. [punktā] izklāstītā daudzpakāpju pieeja, piemērojot masas summu, reizinot kategorijas “akūts 1” un “hronisks 1” sastāvdaļu koncentrācijas ar koeficientu, nevis vienkārši saskaitot procentus. Tas nozīmē, ka kategorijas “akūts 1” koncentrāciju 4.1.1. tabulas kreisajā slejā un kategorijas “hronisks 1” koncentrāciju 4.1.2. tabulas kreisajā slejā reizina ar atbilstīgo koeficientu. Koeficientus, ko izmanto šīm sastāvdaļām, nosaka, izmantojot toksicitātes vērtības, kas ir apkopotas 4.1.3. tabulā. Tāpēc, lai klasificētu maisījumu, kas satur kategorijas “akūts/hronisks 1” sastāvdaļas, klasificētājam, piemērojot summēšanas metodi, ir jāzina m koeficienta vērtība.

[..]”

Tiesvedības priekšvēsture un pārsūdzētie spriedumi

SGL Carbon (lieta C‑65/21 P) ir mātesuzņēmums sabiedrību grupai, kas ražo oglekļa un grafīta izstrādājumus, kuru viena no izejvielām ir augstas temperatūras akmeņogļu darva (turpmāk tekstā – “CTPHT”). Química del Nalón (lieta C‑73/21 P), Deza (lieta C‑74/21 P) un Bilbaína de Alquitranes (lieta C‑75/21 P) ir šīs vielas ražotājas.

Tiesvedības priekšvēsture pārsūdzēto spriedumu 16.–23. punktā ir izklāstīta šādi:

“16

Saskaņā ar Regulas Nr. 1272/2008 VI pielikumā iekļautajā 3.1. un 3.2. tabulā ietverto aprakstu CTPHT ir augstas temperatūras akmeņogļu darvas destilācijas atlikums, melna, cieta masa ar mīksttapšanas temperatūru aptuveni no 30°C līdz 180°C, kas galvenokārt satur kompleksus aromātisko ogļūdeņražu savienojumus ar kondensētiem triju vai vairāk locekļu cikliem. [..] CTPHT galvenokārt izmanto, lai ražotu saistvielas elektrodiem, kas ir paredzēti alumīnija rūpniecībai un melnās metalurģijas nozarei.

2010. gada septembrī Nīderlandes Karaliste iesniedza ECHA lietas materiālus saskaņā ar Regulas Nr. 1272/2008 37. pantu, piedāvājot CTPHT klasificēt kā 1.A kategorijas kancerogēnu (H350), 1.B kategorijas mutagēnu (H340), 1.B kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksisku (H360FD), “akūti toksisku ūdens videi 1. kategorijā” (H400) un “hroniski toksisku ūdens videi 1. kategorijā” (H410).

18	Pēc apsvērumu saņemšanas par attiecīgajiem lietas materiāliem sabiedriskās apspriešanas laikā ECHA šos lietas materiālus nosūtīja RAC.

2011. gada 21. novembrīRAC izdeva atzinumu par CTPHT, konsensa veidā apstiprinot Nīderlandes Karalistes iesniegto priekšlikumu. Šim atzinumam bija pievienots informatīvs dokuments, kurā bija ietverta detalizēta RAC analīze [..], un dokuments, kurā bija ietvertas Nīderlandes Karalistes atbildes uz apsvērumiem, kas bija sniegti par šīs dalībvalsts sagatavotajiem lietas materiāliem.

Runājot par CTPHT klasifikāciju kā vienu no vielām, kas ir toksiskas ūdens videi, RAC savā atzinumā norādīja, kā to savos ECHA iesniegtajos lietas materiālos bija ieteikusi Nīderlandes Karaliste, ka to nevar pamatot ar informāciju, kura izriet no pētījumiem atbilstoši pieejai “Water‑Accommodated Fraction” (“ūdenī uzņemtās daļas pieeja”, turpmāk tekstā – “WAF”). RAC šo apsvērumu pamatoja, norādot, pirmkārt, ka šī informācija ir iegūta bez ultravioletās (UV) apstarošanas, kaut gan atsevišķas CTPHT policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (turpmāk tekstā – “PAO”) sastāvdaļas ir fototoksiskas, un, otrkārt, ka attiecīgie pētījumi tika veikti tikai ar vienu iepildīšanu. Kā to savos ECHA iesniegtajos lietas materiālos bija ieteikusi Nīderlandes Karaliste, tā tādējādi uzskatīja, ka šīs vielas klasifikācijai ir jābūt pamatotai ar citādu pieeju, atbilstoši kurai CTPHT tiek uzskatīta par maisījumu. Saskaņā ar šo pieeju sešpadsmit PAO sastāvdaļas, kas ietilpst CTPHT un ko kā prioritāras vielas ir definējusi Environmental Protection Agency (EPA, ASV Vides aizsardzības aģentūra), un par kurām bija pieejami pietiekami ietekmes un iedarbības dati, tika analizētas atsevišķi saskaņā ar to toksicitāti ūdens videi. Piemērojot Regulas Nr. 1272/2008 I pielikuma 4.1.3.5.5. punktā paredzēto metodi, ko veido rezultātu summas noteikšana, kura ir iegūta, attiecinot reizināšanas koeficientus (turpmāk tekstā – “m koeficienti”) uz dažādiem PAO, lai piešķirtu papildu nozīmi ļoti toksiskām CTPHT sastāvdaļām (turpmāk tekstā – “summēšanas metode”), saskaņā ar RAC atzinumu minētā analīze liecināja, ka CTPHT ir jāklasificē kā “akūti toksiska ūdens videi 1. kategorijā” (H400) un “hroniski toksiska ūdens videi 1. kategorijā” (H410).

2013. gada 2. oktobrī, pamatojoties uz RAC atzinumu, Eiropas Komisija pieņēma [strīdīgo] regulu. Atbilstoši [strīdīgās regulas] 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktam un b) apakšpunkta i) punktam, lasot tos kopsakarā ar šīs pašas regulas II un IV pielikumu, CTPHT tika klasificēta kā 1.A kategorijas kancerogēna viela (H350), 1.B kategorijas mutagēna viela (H340), 1.B kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksiska viela (H360FD), 1. kategorijas akūti toksiska ūdens videi viela (H400) un 1. kategorijas hroniski toksiska ūdens videi viela (H410). Atbilstoši [strīdīgās regulas] 3. panta 3. punktam šī klasifikācija bija piemērojama kopš 2016. gada 1. aprīļa. Saskaņā ar [strīdīgās regulas] 5. apsvērumu attiecībā uz CTPHT bija paredzēts garāks pārejas laikposms, pirms saskaņotās klasifikācijas piemērošana kļūs obligāta, lai uzņēmēji varētu izpildīt pienākumus, kas izriet no jaunās harmonizētās klasifikācijas tām vielām, kuras ir klasificētas kā ļoti toksiskas ūdens organismiem un kuru ietekmes sekas ūdens vidē var būt ilglaicīgas, it īpaši pienākumus, kas ir minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/68/EK (2008. gada 24. septembris) par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem (OV 2008, L 260, 13. lpp.) 3. pantā un III pielikumā.

Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2013. gada 20. decembrī un reģistrēts ar lietas numuru T‑689/13, [prasītājas un vairākas citas sabiedrības] cēla prasību daļēji atcelt [strīdīgo regulu], jo CTPHT tajā bija klasificēta kā 1. kategorijas akūti toksiska ūdens videi viela (H400) un 1. kategorijas hroniski toksiska ūdens videi viela (H410).

Ar 2015. gada 7. oktobra spriedumu Bilbaína de Alquitranes u.c./Komisija (T‑689/13, nav publicēts, EU:T:2015:767) Vispārējā tiesa atcēla [strīdīgo regulu], ciktāl CTPHT tajā bija klasificēta kā 1. kategorijas akūti toksiska ūdens videi viela (H400) un 1. kategorijas hroniski toksiska ūdens videi viela (H410).”

17	Ar dokumentu, kas Tiesas kancelejā iesniegts 2015. gada 17. decembrī, Komisija iesniedza apelācijas sūdzību par 2015. gada 7. oktobra spriedumu Bilbaína de Alquitranes u.c./Komisija (T‑689/13, nav publicēts, EU:T:2015:767).

18	Ar 2017. gada 22. novembra spriedumu Komisija/Bilbaína de Alquitranes u.c. (C‑691/15 P, EU:C:2017:882) Tiesa Komisijas apelācijas sūdzību noraidīja.

Tiesvedība Vispārējā tiesā un pārsūdzētie spriedumi

Ar prasības pieteikumiem, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti 2018. gada 23. oktobrī, apelācijas sūdzības iesniedzējas un divas citas sabiedrības katra cēla prasību par zaudējumu atlīdzību, lai saņemtu atlīdzību par kaitējumu, kas tām esot nodarīts ar to, ka strīdīgajā regulā CTPHT prettiesiski ir kvalificēta to vielu skaitā, kas ir akūti toksiskas ūdens videi 1. kategorijā (H400) un hroniski toksiskas ūdens videi 1. kategorijā (H410).

Tās, pirmkārt, apgalvo, ka šīs klasifikācijas prettiesiskums, kas konstatēts Vispārējās tiesas 2015. gada 7. oktobra spriedumā Bilbaína de Alquitranes u.c./Komisija (T‑689/13, nav publicēts, EU:T:2015:767) un apstiprināts Tiesas 2017. gada 22. novembra spriedumā Komisija/Bilbaína de Alquitranes u.c. (C‑691/15°P, EU:C:2017:882) ir tādas tiesību normas pietiekami būtisks pārkāpums, kuras mērķis ir piešķirt tiesības privātpersonām. Otrkārt, tās apgalvo, ka šis prettiesiskums ir viņiem radījis finansiālu kaitējumu kopā 1022172 EUR, pievienojot vairākas izmaksas: pirmām kārtām, izmaksas, ko rada iepakojuma pielāgošana, kā arī transporta kārtība, kas izriet no Apvienoto Nāciju Organizācijas tipveida regulām par bīstamu preču pārvadāšanu, proti, it īpaši Eiropas Nolīguma par bīstamu kravu starptautisko pārvadājumu autotransportu, regulas par bīstamu preču starptautisko pārvadājumu pārvadājumiem un Starptautisko bīstamo kravu jūras kodeksa; otrām kārtām, papildu izmaksas, ko rada strīdīgajā regulā paredzētā klasifikācija, lai atjauninātu drošības datu lapas saskaņā ar Regulu Nr. 1907/2006; trešām kārtām, izmaksas, kas rodas, nodrošinot atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2012/18/ES (2012. gada 4. jūlijs) par lielu ar bīstamām vielām saistītu avāriju risku pārvaldību, ar kuru groza un vēlāk atceļ Padomes Direktīvu 96/82/EK (OV 2012, L 197, 1. lpp.), kura tiem ir piemērojama CTPHT prettiesiskās klasifikācijas dēļ.

Ar sešiem 2020. gada 16. decembra spriedumiem, tostarp pārsūdzētajiem spriedumiem, Vispārējā tiesa šīs prasības par zaudējumu atlīdzību identiskā formulējumā noraidīja, pamatojoties uz to, ka neesot izpildīts pirmais Savienības ārpuslīgumiskās atbildības iestāšanās nosacījums, proti, tādas tiesību normas pietiekami būtiska pārkāpuma esamība, kuras mērķis ir piešķirt tiesības privātpersonām.

Tiesvedība Tiesā un lietas dalībnieku prasījumi

22	Ar 2021. gada 19. oktobra lēmumu lietas C‑65/21 P un no C‑73/21 P līdz C‑75/21 P tika apvienotas mutvārdu procesam un sprieduma taisīšanai.

Savās attiecīgajās apelācijas sūdzībās, kuras formulētas identiski, apelācijas sūdzības iesniedzējas lūdz Tiesu:

–	atcelt pārsūdzētos spriedumus;

–	nodot lietas atpakaļ Vispārējai tiesai un

–	atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem šajā tiesvedībā pieņemšanu, atstājot šā jautājuma izlemšanu Vispārējai tiesai, tai no jauna izskatot lietas.

Komisijas, Spānijas Karalistes un ECHA prasījumi Tiesai ir šādi:

–	apelācijas sūdzības noraidīt un

–	piespriest apelācijas sūdzību iesniedzējām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Par apelācijas sūdzībām

25	Apelācijas sūdzību pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirza sešus pamatus.

Par pirmo pamatu

Lietas dalībnieku argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu pirmā pārsūdzētā sprieduma 71. punktā, otrā pārsūdzētā sprieduma 72. punktā, trešā pārsūdzētā sprieduma 69. punktā un ceturtā pārsūdzētā sprieduma 72. punktā, kā nepieņemamu noraidot pamatu par to, ka Komisija ir pārkāpusi savu rūpības pienākumu, tāpēc, ka šis pamats neesot bijis īpaši un patstāvīgi izvirzīts pieteikumos par lietas ierosināšanu. Vispārējā tiesa esot kļūdaini uzskatījusi, ka šis pamats ir jānošķir no pamata, saskaņā ar kuru Komisija esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, neņemdama vērā būtisku elementu CTPHT klasifikācijas nolūkā. Tā kā apelācijas sūdzības iesniedzējas savos prasības pieteikumos ir norādījušas uz Komisijas acīmredzamu kļūdu vērtējumā, tām neesot arī bijis jāizvirza pamats par to, ka Komisija ir pārkāpusi savu rūpības pienākumu.

27	Komisija, kuru atbalsta ECHA, un Spānijas valdība, apstrīd šo argumentāciju un uzskata, ka pirmais pamats ir jānoraida.

Tiesas vērtējums

Šī sprieduma 26. punktā minētajos pārsūdzēto spriedumu punktos Vispārējā tiesa par nepieņemamu atzina pamatu saistībā ar to, ka Komisija pārkāpusi savu rūpības pienākumu, tāpēc ka apelācijas sūdzības iesniedzējas savos pieteikumos par lietas ierosināšanu neesot apgalvojušas šo pārkāpumu īpašā un patstāvīgā veidā, bet darījušas to tikai savās replikās, un ka šis pamats arī nevarot tikt uzskatīts par šajos prasības pieteikumos jau ietverta pamata paplašinājumu.

29	Apelācijas sūdzības iesniedzējas būtībā apgalvo, ka pamats, kas attiecas uz rūpības pienākuma pārkāpumu, neatšķiras no pamata par acīmredzamu kļūdu vērtējumā, kuru tās bija izvirzījušas savos prasības pieteikumos un kuru tas tikai papildina.

Rūpības pienākums, kas raksturīgs labas pārvaldības principam, vispārīgi attiecas uz Savienības iestādes rīcību attiecībās ar sabiedrību un liek šai iestādei rīkoties rūpīgi un piesardzīgi (spriedumi, 2008. gada 16. decembris, Masdar (UK)/Komisija, C‑47/07 P, EU:C:2008:726, 92. un 93. punkts, un 2017. gada 4. aprīlī, Ombuds/Staelen, C‑337/15 P, EU:C:2017:256, 34. punkts).

Tas ietekmē Savienības iestādēm, īstenojot to rīcības brīvību. Tādējādi, ja lietas dalībnieks atsaucas uz kompetentās iestādes pieļautu acīmredzamu kļūdu vērtējumā, Savienības tiesai ir jāpārbauda, vai šī iestāde ir rūpīgi un objektīvi izvērtējusi visus būtiskos attiecīgā gadījuma elementus (spriedumi, 2007. gada 18. jūlijs, Industrias Químicas del Vallés/Komisija, C‑326/05 P, EU:C:2007:443, 77. punkts, un 2017. gada 22. novembris, Komisija/Bilbaína de Alquitranes u.c., C‑691/15 P, EU:C:2017:882, 35. punkts).

No šīs Tiesas judikatūras izriet, ka pamats par rūpības pienākuma pārkāpumu bieži sakrīt ar pamatu par acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Protams, visu atbilstošo lietas apstākļu rūpīga un objektīva ņemšana vērā pati par sevi nav pietiekama, lai nodrošinātu, ka attiecīgā iestāde nepieļauj acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Tomēr tas, ka šī iestāde ir pārkāpusi savu pienākumu ievērot pienācīgu rūpību, ir acīmredzamas kļūdas vērtējumā visparastākais iemesls.

Tā tas it īpaši ir gadījumā, kad Komisija pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā – kā šajā gadījumā –, klasificējot CTPHT to vielu skaitā, kas ir akūti toksiskas ūdens videi 1. kategorijā (H400) un kas ir hroniski toksiskas ūdens videi 1. kategorijā (H410), pamatojoties uz tās sastāvdaļām, ko Vispārējā tiesa ir konstatējusi 2015. gada 7. oktobra sprieduma Bilbaína de Alquitranes u.c./Komisija (T‑689/13, nav publicēts, EU:T:2015:767) 30. punktā tādēļ, ka Komisija “nav izpildījusi pienākumu ņemt vērā visus atbilstošos faktorus un apstākļus”. 2017. gada 22. novembra sprieduma Komisija/Bilbaína de Alquitranes u.c. (C‑691/15 P, EU:C:2017:882, 55. punkts) 55. punktā Tiesa ir apstiprinājusi šo Vispārējās tiesas konstatējumu.

Attiecīgi no SGL Carbon, Química del Nalón, Deza un Bilbaína de Alquitranes pieteikuma par lietas ierosināšanu 55., 46., 46., un 45. punkta izriet, ka šie pēdējie pārmet Komisijai, ka tā esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Turklāt šī kļūda, kā Vispārējā tiesa ir atgādinājusi pirmā pārsūdzētā sprieduma 61. punktā, otrā pārsūdzētā sprieduma 62. punktā, trešā pārsūdzētā sprieduma 59. punktā un ceturtā pārsūdzētā sprieduma 62. punktā, ir viņu prasījumu par kaitējuma atlīdzību pats pamats.

35	Tādējādi Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, kā nepieņemamu noraidot pamatu par rūpības pienākuma pārkāpumu, pamatojoties uz to, ka tas ir nevis prasības pieteikumā par lietas ierosināšanu jau ietverta pamata paplašinājums, bet gan patstāvīgs pamats, kas izvirzīts novēloti.

Tomēr tas, ka pamats par rūpības pienākuma pārkāpumu tika kļūdaini uzskatīts par patstāvīgu un tāpēc noraidīts kā novēlots, nav ietekmējis prasības pirmajā instancē izskatīšanu, jo šis arguments, kā tas izriet no šī sprieduma 32. un 33. punkta, sakrīt ar pamatu, kas attiecas uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā, kurš, kā tas izriet no šī sprieduma 34. punkta, tika izvirzīts pieteikumos par lietas ierosināšanu un kuru Vispārējā tiesa ir izskatījusi un noraidījusi. Turklāt un katrā ziņā pirmā pārsūdzētā sprieduma 114. punkta pēdējā teikumā, otrā pārsūdzētā sprieduma 115. punktā, trešā pārsūdzētā sprieduma 112. punktā un ceturtā pārsūdzētā sprieduma 115. punktā Vispārējā tiesa ir atbildējusi pēc būtības uz pamatu par rūpības pienākuma pārkāpumu, pat ja tas ir tikai pilnības labad, uzskatot, ka šis pārkāpums nav pietiekami būtisks, lai izraisītu Savienības atbildības iestāšanos.

37	No tā izriet, ka pirmais pamats ir jānoraida kā neefektīvs.

Par ceturto pamatu

Lietas dalībnieku argumenti

Ar savu attiecīgo apelācijas sūdzību ceturto pamatu, kas jāizskata pēc pirmā pamata, jo tajā, tāpat kā šajā pamatā, norādīts uz apgalvoto rūpības pienākuma pārkāpumu, apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot kļūdaini piemērojusi piesardzības un rūpības kritēriju. Šī pamata atbalstam tās citē pirmā pārsūdzētā sprieduma 104. un 105. punktu, otrā pārsūdzētā sprieduma 105. un 106. punktu, trešā pārsūdzētā sprieduma 102. un 103. punktu un ceturtā pārsūdzētā sprieduma 105. un 106. punktu.

Šī pamata pirmajā daļā tās pārmet Vispārējai tiesai, ka tā, pamatojoties uz RAC atzinumu, esot pārbaudījusi, vai Regulā Nr. 1272/2008 šķīdība bija skaidri minēta kā viens no būtiskajiem faktoriem, tā vietā, lai pārbaudītu, vai Komisija ir ievērojusi nemainīgo tiesību principu, kas prasa, lai tiktu ņemti vērā visi atbilstošie apstākļi. Tādēļ Vispārējās tiesas argumentācijai neesot nozīmes attiecībā uz to prasības pieteikumu formulējumu.

40	Šī pamata otrajā daļā apelācijas sūdzības iesniedzējas uzskata, ka Vispārējai tiesai neesot bijis jāņem vērā tikai RAC atzinums vien, lai novērtētu, vai Komisija bija rīkojusies piesardzīgi un rūpīgi, lai gan šai komitejai pašai nav piesardzības un rūpības pienākuma.

41	Komisija, kuru atbalsta ECHA un Spānijas valdība, apstrīd šī pamata pamatotību.

Tiesas vērtējums

Ceturtā pamata pirmajā daļā apelācijas sūdzības iesniedzējas būtībā apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, uzskatot, ka Komisijas pieļautais prettiesiskums izpaudās kā Regulas Nr. 1272/2008 pārkāpums, kamēr šī nelikumība, kā tās ir norādījušas savos pieteikumos par lietas ierosināšanu, izpaužoties kā visu atbilstošo elementu neņemšana vērā, proti, pienākuma ievērot pienācīgu rūpību neizpilde.

Kā Vispārējā tiesa ir atgādinājusi apstrīdētajos spriedumos, Savienības ārpuslīgumiskās atbildības iestāšanās atkarīga no tā, vai ir izpildīti visi nosacījumi, proti, pietiekami būtiska tādas tiesību normas pārkāpuma esamība, kuras mērķis ir piešķirt tiesības privātpersonām, zaudējumu esamība un cēloņsakarības starp akta autora pienākumu neizpildi un cietušajām personām nodarītajiem zaudējumiem (spriedums, 2019. gada 10. septembris, HTTS/Padome, C‑123/18 P, EU:C:2019:694, 32. punkts un tajā minētā judikatūra).

Attiecībā uz pirmo no šiem nosacījumiem Vispārējā tiesa attiecīgi pirmā pārsūdzētā sprieduma 61. punktā, otrā pārsūdzētā sprieduma 62. punktā, trešā pārsūdzētā sprieduma 59. punktā un ceturtā pārsūdzētā sprieduma 62. punktā uzskatīja, ka “pārkāptā tiesību norma, kā Vispārējā tiesa un pēc tam Tiesa to ir konstatējušas attiecīgajos spriedumos, ir atrodama minētās regulas I pielikuma 4.1.3.5.5. punktā un ka runa ir par summēšanas metodi”.

Jānorāda, ka šī ūdens videi bīstamu maisījumu klasifikācijas metode izpaužas kā to sastāvdaļu koncentrāciju summas aprēķināšana, kuras ietilpst akūtās vai hroniskās toksicitātes kategorijās, kuras katra tiek svērta atbilstoši m koeficientam, kas atbilst to toksicitātes profilam. Kā Tiesa ir norādījusi 2017. gada 22. novembra sprieduma Komisija/Bilbaína de Alquitranes u.c. (C‑691/15 P, EU:C:2017:882) 51. punktā, minētā metode ir balstīta uz pieņēmumu, ka vērā ņemtās sastāvdaļas ir pilnībā šķīstošas. Tomēr CTPHT sastāvdaļas no CTPHT var iegūt tikai ierobežotā apmērā, un šai vielai ir liela stabilitāte, kā to pamatoti norādījusi Vispārējā tiesa 2015. gada 7. oktobra sprieduma Bilbaína de Alquitranes u.c./Komisija (T‑689/13, nav publicēts, EU:T:2015:767) 32. punktā.

No šī konstatējuma Vispārējā tiesa minētā sprieduma 30. punktā secināja nevis to, ka Komisija ir pārkāpusi summēšanas metodi, bet gan, ka tā ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, piemērojot šo metodi CTPHT toksicitātes ūdens vidē aprēķināšanai. 2017. gada 22. novembra sprieduma Komisija/Bilbaína de Alquitranes u.c. (C‑691/15 P, EU:C:2017:882) 49.–55. punktā Tiesa uzskatīja, ka šis Vispārējās tiesas vērtējums neietver nevienu tiesību kļūdu.

Šajā ziņā jāatgādina, ka Savienības ārpuslīgumiskā atbildība var iestāties, nepārkāpjot noteiktu tiesību normu. Tiešām, no Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka šī atbildība var iestāties arī tad, ja Savienības iestāde piemēro noteiktu tiesību normu, kuras mērķis ir piešķirt tiesības privātpersonām, ja šī iestāde acīmredzami un būtiski pārkāpj savas rīcības brīvības robežas (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1996. gada 5. marts, Brasserie du pêcheur un Factortame, C‑46/93 un C‑48/93, EU:C:1996:79, 55. punkts; 2000. gada 4. jūlijs, Bergaderm un Goupil/Komisija, C‑352/98 P, EU:C:2000:361, 43. punkts, kā arī 2017. gada 30. maijs, Safa Nicu Sepahan/Padome, C‑45/15 P, EU:C:2017:402, 30. punkts).

Šajā lietā ar Vispārējās tiesas konstatējumu šī sprieduma 44. punktā minētajos pārsūdzēto spriedumu punktos, saskaņā ar kuriem Komisija ir pārkāpusi summēšanas metodi, šķiet, nav ievērots ne Vispārējās tiesas 2015. gada 7. oktobra spriedums Bilbaína de Alquitranes u.c./Komisija (T‑689/13, nav publicēts, EU:T:2015:767), ne Tiesas 2017. gada 22. novembra spriedums Komisija/Bilbaína de Alquitranes u.c. (C‑691/15 P, EU:C:2017:882).

49	Tomēr, pārsūdzētos spriedumus interpretējot kopā, izriet, ka Komisijas pieļautās nelikumības raksturošana kā summēšanas metodes noteikuma pārkāpums neatbilst Vispārējās tiesas ieņemtajai galīgajai nostājai minētajos spriedumos.

Šajā ziņā jānorāda, ka Vispārējā tiesa pirmā pārsūdzētā sprieduma 89. punktā, otrā pārsūdzētā sprieduma 90. punktā, trešā pārsūdzētā sprieduma 87. punktā un ceturtā pārsūdzētā sprieduma 90. punktā ir paziņojusi, ka tā vēlas pārbaudīt, vai “Komisijas pienākumu neizpilde” ir pietiekami būtiska, ievērojot Vispārējās tiesas sniegtos apsvērumus 2015. gada 7. oktobra spriedumā Bilbaína de Alquitranes u.c./Komisija (T‑689/13, nav publicēts, EU:T:2015:767), pēc tam – Tiesas sniegtos apsvērumus 2017. gada 22. novembra spriedumā Bilbaína de Alquitranes u.c./Komisija (C‑691/15 P, EU:C:2017:882), un ir konstatējusi, ka Komisija pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā saistībā ar CTPHT klasifikāciju. Turklāt, veicot šo pārbaudi, Vispārējā tiesa pirmā pārsūdzētā sprieduma 100. punktā, otrā pārsūdzētā sprieduma 101. punktā, trešā pārsūdzētā sprieduma 98. punktā un ceturtā pārsūdzētā sprieduma 101. punktā atgādināja, ka saskaņā ar spriedumiem par tiesību akta atcelšanu Komisija pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, “piemērojot summēšanas metodi”.

51	Šādos apstākļos, lai gan atsevišķos pārsūdzēto spriedumu punktos Vispārējā tiesa ir minējusi summēšanas metodes pārkāpumu, tā patiesībā ir vēlējusies atsaukties uz to, ka Komisija to ir nepareizi piemērojusi.

Tātad, kā ģenerāladvokāts ir norādījis arī savu secinājumu 62. punktā, Vispārējā tiesa nav apšaubījusi konstatējumus, kas izdarīti spriedumos par tiesību akta atcelšanu, saskaņā ar kuriem apstrīdētā akta prettiesiskums bija radies Komisijas acīmredzamas kļūdas vērtējumā dēļ, tai neņemot vērā visus elementus un apstākļus, kuriem ir nozīme CTPHT klasifikācijā.

Šajā ziņā jānorāda, ka pretēji tam, ko ceturtā pamata pirmajā daļā apgalvo apelācijas sūdzības iesniedzējas, pārsūdzēto spriedumu apstrīdētajos punktos veiktā pārbaude par to, vai šķīdība bija skaidri minēta Regulā Nr. 1272/2008, ir būtiska, lai novērtētu, vai Komisijas pieļautā kļūda, kuru konstatējusi Vispārējā tiesa un vēlāk Tiesa, bija tīša vai neattaisnojama.

54	Tātad ceturtā pamata pirmā daļa ir jānoraida.

Ar šī paša pamata otro daļu, kas vērsta pret pirmā pārsūdzētā sprieduma 104. un 105. punktu, otrā pārsūdzētā sprieduma 105. un 106. punktu, trešā pārsūdzētā sprieduma 102. un 103. punktu, kā arī ceturtā pārsūdzētā sprieduma 105. un 106. punktu, apelācijas sūdzības iesniedzējas pārmet Vispārējai tiesai, ka tā ir atsaukusies vienīgi uz RAC atzinumu, lai secinātu, ka Komisija rīkojusies tā, kā to būtu darījusi samērā piesardzīga un rūpīga administrācija, neņemot vērā to, ka šī komiteja nav ievērojusi pienācīgas piesardzības un rūpības pienākumu.

Vispirms jānorāda, pirmkārt, ka, lai novērtētu Komisijas CTPHT klasifikācijā pieļautās kļūdas vērtējumā smagumu, Vispārējā tiesa pirmā pārsūdzētā sprieduma 88.–108. punktā, otrā pārsūdzētā sprieduma 89.–109. punktā, trešā pārsūdzētā sprieduma 86.–106. punktā un ceturtā pārsūdzētā sprieduma 89.–109. punktā ir analizējusi ne tikai RAC ziņojumu, bet arī citus elementus, kas konkrēti aplūkoti šī sprieduma iepriekšējā punktā minētajos pārsūdzēto spriedumu punktos. Tādējādi nevar apgalvot, ka tādēļ, lai secinātu, ka Komisija rīkojusies tā, kā to būtu darījusi samērā piesardzīga un rūpīga administrācija, Vispārējā tiesa pamatojusies vienīgi uz RAC atzinumu.

Otrkārt, jākonstatē, ka Vispārējā tiesa šī sprieduma 56. punktā minētajos pārsūdzēto spriedumu punktos nav norādījusi, ka RAC būtu pienākums ievērot pienācīgu piesardzību un rūpību. Tādējādi, lai gan apelācijas sūdzības iesniedzējas gribēja pārmest Vispārējai tiesai, ka tā ir uzskatījusi, ka Komisija varēja paļauties uz RAC atzinumu un, paļaujoties uz to, atteikties no pienācīgas piesardzības un rūpības pienākuma, šajos punktos šim apgalvojumam nav nekāda pamatojuma.

58	No iepriekš minētā izriet, ka ceturtā pamata otrā daļa ir jānoraida kā nepamatota.

59	No tā izriet, ka apelācijas sūdzību ceturtais pamats ir jānoraida kopumā.

Par otro pamatu

Lietas dalībnieku argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka pirmā pārsūdzētā sprieduma 98. punktā, otrā pārsūdzētā sprieduma 99. punktā, trešā pārsūdzētā sprieduma 96. punktā un ceturtā pārsūdzētā sprieduma 99. punktā Vispārējā tiesa esot secinājusi, ka Regulas Nr. 1272/2008 I pielikuma 4.1.3.5.5. punktu strīdīgās regulas pieņemšanas dienā nevarēja uzskatīt par skaidru normu attiecībā uz Komisijas rīcības brīvību, piemērojot summēšanas metodi. Šie lietas dalībnieki uzskata, ka šis secinājums esot balstīts uz kļūdainu viņu argumentu izpratni. Tie savos pieteikumos par lietas ierosināšanu esot apgalvojuši, ka Komisija neesot ņēmusi vērā atbilstošu elementu, proti, CTPHT šķīdību, lai gan saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Komisijai esot bijis jāņem vērā visi atbilstošie apstākļi, piemēram, šķīdība. Tādējādi, atbildot uz jautājumu, vai attiecīgā tiesību norma bija skaidra norma, Vispārējā tiesa esot koncentrējusies uz argumentu, kuru apelācijas sūdzības iesniedzējas nebija izvirzījušas.

Turpinājumā Vispārējā tiesa esot konstatējusi, ka minētajā tiesību normā nav tieši minēts, ka konkrētas vielas šķīdība ir jāņem vērā. Apelācijas sūdzības iesniedzējas uzskata, ka – tā kā Savienības tiesību akta tekstā nav tiešas norādes uz kādu punktu – Komisiju nevarot atbrīvot no pienākuma ņemt vērā visus atbilstošos elementus. Vispārējā tiesa neesot ievērojusi vispārējo tiesību principu, saskaņā ar kuru neatkarīgi no teksta formulējuma ir jāņem vērā visi atbilstošie apstākļi.

Turklāt apelācijas sūdzības iesniedzējas uzskata, ka faktiskajām un zinātniskajām grūtībām, ko rada vielu klasifikācija, kā tās aprakstījusi Vispārējā tiesa, nav nozīmes, jo attiecībā uz CTPHT“toksicitātes ūdens vidē” novērtējumu esot acīmredzami, ka jāņem vērā šīs vielas šķīdība. Tādēļ Vispārējās tiesas apsvērumiem, kas ietverti pirmā pārsūdzētā sprieduma 96. un 97. punktā, otrā pārsūdzētā sprieduma 97. un 98. punktā, trešā pārsūdzētā sprieduma 94. un 95. punktā un ceturtā pārsūdzētā sprieduma 97. un 98. punktā, neesot nozīmes, ņemot vērā skaidro un pastāvīgo judikatūru, kas atgādināta Tiesas 2017. gada 22. novembra sprieduma Komisija/Bilbaína de Alquitranes u.c. (C‑691/15 P, EU:C:2017:882) 35. punktā, kurā noteikts, ka Komisijai, īstenojot savu rīcības brīvību, vielas klasifikācijā ir jāņem vērā visi būtiskie faktori.

63	Komisija, kuru atbalsta ECHA un Spānijas valdība, apstrīd šo argumentāciju.

Tiesas vērtējums

64	Kā atgādināts šī sprieduma 43. punktā, Savienības iestādes pieļautais prettiesiskums var izraisīt tās atbildību tikai ar nosacījumu, ka tas ir pietiekami būtisks.

Viens no elementiem, kas Savienības tiesai var būt jāņem vērā, lai novērtētu, vai šis nosacījums ir izpildīts, saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru it īpaši ir pārkāptā vai nepareizi piemērotā noteikuma skaidrības un precizitātes pakāpe, rīcības brīvības apjoms, kas ar šo noteikumu ir atstāts Savienības iestādei, kā arī iespējamās tiesību kļūdas vai kļūdas vērtējumā attaisnojamais vai neattaisnojamais raksturs (šajā nozīmē skat. it īpaši spriedumus, 1996. gada 5. marts, Brasserie du pêcheur un Factortame, C‑46/93 un C‑48/93, EU:C:1996:79, 55. un 56. punkts; 2007. gada 25. janvāris, Robins u.c., C‑278/05, EU:C:2007:56, 70. punkts, kā arī 2014. gada 19. jūnijs, Specht u.c., no C‑501/12 līdz C‑506/12, C‑540/12 un C‑541/12, EU:C:2014:2005, 102. punkts).

66	Tādējādi Savienības tiesai, kad tai jāizvērtē, vai iestādes pieļautais prettiesiskums var izraisīt Savienības atbildības iestāšanos, visi šajā ziņā atbilstošie apstākļi – tādi kā iepriekš minētie apstākļi – ir jāpārbauda pēc savas iniciatīvas, pat ja puses uz tiem nav atsaukušās.

67	No tā izriet, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas nevar pārmest Vispārējai tiesai, ka tā šī sprieduma 60. punktā minētajos pārsūdzēto spriedumu punktos ir lēmusi par summēšanas metodes skaidrības pakāpi, jo tās uz šo apstākli savos procesuālajos rakstos pašas nebija norādījušas.

Pieņemot, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas turklāt ir vēlējušās pēc būtības kritizēt Vispārējās tiesas vērtējumu, kurš ietverts tajos pašos pārsūdzēto spriedumu punktos un saskaņā ar kuru Regulas Nr. 1272/2008 I pielikuma 4.1.3.5.5. punktā ietvertais noteikums nav skaidrs, tās tomēr nav iesniegušas argumentus, kas varētu atspēkot šo vērtējumu, kas balstīts uz konstatējumu, ka šīs normas formulējumā nav minēts, ka tās piemērojamība var atšķirties atkarībā no maisījuma šķīdības.

69	No iepriekš minētā izriet, ka apelācijas sūdzības otrais pamats ir jānoraida.

Par trešo pamatu

Lietas dalībnieku argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzējas pārmet Vispārējai tiesai, ka tā pirmā pārsūdzētā sprieduma 105. un 107. punktā, otrā pārsūdzētā sprieduma 106. un 108. punktā, trešā pārsūdzētā sprieduma 103. un 105. punktā, kā arī ceturtā pārsūdzētā sprieduma 106. un 108. punktā ir nospriedusi – šajā lietā atbilstošās tiesību normas ir sarežģītas un šī sarežģītība varēja attaisnot faktu, ka Komisija, piemērojot summēšanas metodi, nav ņēmusi vērā CTPHT šķīdību.

Proti, lai ierobežotu tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu, Vispārējā tiesa 2019. gada 25. septembra rīkojuma Bilbaína de Alquitranes u.c./Komisija (T‑689/13 DEP, nav publicēts, EU:T:2019:698) 22. punktā pati esot nospriedusi, ka šī tiesību norma ir skaidra. Tāpēc apelācijas sūdzības iesniedzējas uzskata, ka, nenorādot nevienu iemeslu, kas pamatotu šādu atšķirību, Vispārējā tiesa neesot pietiekami pamatojusi savu nolēmumu, pārkāpjot Eiropas Savienības Tiesas statūtu 36. pantu un 53. panta pirmo daļu.

72	Komisija, ko atbalsta ECHA un Spānijas valdība, uzskata, ka šis pamats ir jānoraida.

Tiesas vērtējums

Vispirms jānorāda, ka starp pārsūdzēto spriedumu konstatējumu par CTPHT klasifikācijas tiesiskā regulējuma sarežģītību, no vienas puses, un 2019. gada 25. septembra rīkojuma Bilbaína de Alquitranes u.c./Komisija (T‑689/13 DEP, nav publicēts, EU:T:2019:698) 22. punktā ietverto argumentāciju, saskaņā ar kuru jautājumi par CTPHT klasifikāciju prasībā, kas vērsta pret šo klasifikāciju, neesot netipiski un sarežģīti un tādējādi tie nepamato šīs prasības nosūtīšanu kontrolei paplašinātā tiesas sastāvā, no otras puses, nav nekādas pretrunas.

74	Turklāt apelācijas sūdzības iesniedzējas nav norādījušas, kādā veidā to apgalvotā atšķirība starp pārsūdzētajiem spriedumiem un šo rīkojumu par summēšanas metodes skaidrības pakāpi pati par sevi, pieņemot, ka tā ir pierādīta, minētos spriedumus varētu padarīt prettiesiskus.

Katrā ziņā no pastāvīgās judikatūras izriet, ka Vispārējās tiesas pienākums pamatot savus spriedumus principā nevar sniegties tiktāl, ka tai tās vienā lietā rastais risinājums jāpamato saistībā ar citā lietā rasto risinājumu, pat ja tas attiektos uz to pašu lēmumu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2013. gada 11. jūlijs, Team Relocations u.c./Komisija, C‑444/11 P, nav publicēts, EU:C:2013:464, 66. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2017. gada 26. janvāris, Duravit u.c./Komisija, C‑609/13 P, EU:C:2017:46, 90. punkts un tajā minētā judikatūra).

76	No visa iepriekš izklāstītā izriet, ka apelācijas sūdzības trešais pamats ir jānoraida.

Par piekto pamatu

Lietas dalībnieku argumenti

77	Ar piekto pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo pirmā pārsūdzētā sprieduma 101. un 112. punkta, otrā pārsūdzētā sprieduma 102. un 113. punkta, trešā pārsūdzētā sprieduma 99. un 110. punkta un ceturtā pārsūdzētā sprieduma 102. un 113. punkta nepietiekamu pamatojumu.

Šī pamata pirmajā daļā tās uzskata, ka Vispārējā tiesa nevarēja kvalificēt Komisijas pieeju par “stingru” un “piesardzīgu”, kā tā to ir darījusi pirmā pārsūdzētā sprieduma 101. punktā, otrā pārsūdzētā sprieduma 102. punktā, trešā pārsūdzētā sprieduma 99. punktā un ceturtā pārsūdzētā sprieduma 102. punktā, lai gan tajā bija pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā.

Ar pamata otro daļu apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka pirmā pārsūdzētā sprieduma 112. punkta, otrā pārsūdzētā sprieduma 113. punkta, trešā pārsūdzētā sprieduma 110. punkta un ceturtā pārsūdzētā sprieduma 113. punkta pamatojumā esot pieļauta pretruna, jo Vispārējā tiesa esot konstatējusi, pirmkārt, ka iemesli, kuru dēļ CTPHT nav tikusi klasificēta no jauna pēc tam, kad klasifikācija tika atcelta, nebija zināmi, un, otrkārt, ka jaunas klasifikācijas neesamība parādot summēšanas metodes pareizas piemērošanas grūtības un tādējādi tas liedzot Komisijas pieļauto kļūdu kvalificēt par “neattaisnojamu”.

80	Komisija, ko atbalsta ECHA un Spānijas valdība, uzskata, ka šim pamatam nevar piekrist.

Tiesas vērtējums

Ar pamata pirmo daļu apelācijas sūdzības iesniedzējas pārmet Vispārējai tiesai, ka tā šī sprieduma 78. punktā minētajos pārsūdzēto spriedumu punktos esot uzskatījusi, ka Komisija šajā lietā izmantojusi stingru un piesardzīgu pieeju, jo tā “summēšanas metodi piemēroja, stingri ievērojot [Regulas Nr. 1272/2008 I pielikuma] 4.1.3.5.5. punkta formulējumu”, jo “bija paredzējusi rīkoties savas kompetences robežās, ko parasti var uzskatīt par piesardzīgu pieeju” un, atsaucoties uz ģenerāladvokāta M. Bobeka [M. Bobek] secinājumu lietā Komisija/Bilbaína de Alquitranes u.c. (C‑691/15 P, EU:C:2017:646) 75. punktu, ka princips par “šādu [pieeju] ir tikai apsveicams”.

82	Jānorāda, ka šī argumentācija ir balstīta uz kļūdainu pārsūdzēto spriedumu interpretāciju.

Pirmkārt, pretēji tam, ko apgalvo apelācijas sūdzības iesniedzējas, Vispārējā tiesa nav kvalificējusi par “piesardzīgu” Komisijas pieeju šajā lietā, bet tikai to, ka iestāde vispārīgi rīkojas savas kompetences robežās. Vispārējā tiesa it īpaši uzsvēra, ka Komisija bija iecerējusi rīkoties, ievērojot savas pilnvaras, un ka tādējādi tās kļūda vērtējumā nebija tīša vai neattaisnojama.

Otrkārt, Vispārējā tiesa pirmā pārsūdzētā sprieduma 101. punkta beigās, otrā pārsūdzētā sprieduma 102. punktā, trešā pārsūdzētā sprieduma 99. punktā un ceturtā pārsūdzētā sprieduma 102. punktā, kā arī šo spriedumu nākamo punktu sākumā ir atgādinājusi, ka šajā lietā Komisijas pieeja ir izrādījusies kļūdaina un ka Vispārējā tiesa un Tiesa to ir atzinušas par tādu, kurā pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā.

85	Tādējādi iebildums, ko apelācijas sūdzības iesniedzējas formulējušas piektā pamata pirmajā daļā, nav pamatots.

Šī paša pamata otrā daļa attiecas uz pamatojumu, kas uzskatīts par pretrunīgu šī sprieduma 79. punktā minētajos pārsūdzēto spriedumu punktos, kuros Vispārējā tiesa izdarījusi secinājumus no pirmā pārsūdzētā sprieduma 111. punktā, otrā pārsūdzētā sprieduma 112. punktā, trešā pārsūdzētā sprieduma 109. punktā un ceturtā pārsūdzētā sprieduma 112. punktā minētā apstākļa, saskaņā ar kuru Komisija pārsūdzēto spriedumu pieņemšanas dienā un pēc Tiesas 2017. gada 22. novembra sprieduma Komisija/Bilbaína de Alquitranes u.c. (C‑691/15 P, EU:C:2017:882), kurā ir apstiprināta strīdīgās regulas daļēja atcelšana, nav veikusi jaunu CTPHT klasifikāciju.

Jākonstatē, kā to apgalvo apelācijas sūdzības iesniedzējas, ka šo punktu pamatojums ir pretrunīgs. Tādējādi, lai gan Vispārējā tiesa pirmajā teikumā atzīst, ka tā nevar izdarīt nekādus secinājumus no tā, ka jauna CTPHT klasifikācija nav veikta tāpēc, ka iepriekšējā tika atcelta, nezinot atcelšanas iemeslus, tā turpmākajos teikumos apgalvo, ka šis apstāklis “var atspoguļot grūtības, kas ir saistītas ar pareizu summēšanas metodes piemērošanu”, un “tas, ka Komisijas pieļauto kļūdu, uz kuru, iespējams, ir norādīts šajā gadījumā, ir grūti labot, nepieļauj [..], ka šo kļūdu varētu kvalificēt kā neattaisnojamu”.

88	Tomēr šī pretruna nevar pamatot pārsūdzēto spriedumu atcelšanu.

Jānorāda, ka pēc pirmā pārsūdzētā sprieduma 99.–113. punktā, otrā pārsūdzētā sprieduma 100.–114. punktā, trešā pārsūdzētā sprieduma 97.–111. punktā un ceturtā pārsūdzētā sprieduma 100.–114. punktā ietvertā izklāsta Vispārējā tiesa ir secinājusi, ka Komisijas pieļautā acīmredzamā kļūda vērtējumā ir attaisnojama.

Tādējādi šī sprieduma 79. punktā minētie pārsūdzēto spriedumu punkti, kas kritizēti piektā pamata otrajā daļā, attiecas tikai uz pamatojuma, ko Vispārējā tiesa sniegusi pārsūdzēto spriedumu rezolutīvās daļas pamatošanai, pakārtoto aspektu, kas Komisijas pieļautās acīmredzamās kļūdas vērtējumā atvainojamo raksturu pamato galvenokārt ar vielas klasifikācijas darbības sarežģītību un grūtībām interpretēt summēšanas metodi. Apelācijas sūdzībās nav ietverta nekāda argumentācija, lai pierādītu šī pamatojuma nepietiekamību kopumā. No tā izriet, ka piektā pamata otrā daļa nevar pamatot pārsūdzēto spriedumu atcelšanu un tādēļ ir jānoraida.

Par sesto pamatu

Lietas dalībnieku argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzējas pārmet Vispārējai tiesai, ka tā esot pieļāvusi tiesību kļūdu pirmā pārsūdzētā sprieduma 106. un 108. punktā, otrā pārsūdzētā sprieduma 107. un 109. punktā, trešā pārsūdzētā sprieduma 104. un 106. punktā un ceturtā pārsūdzētā sprieduma 107. un 109. punktā, uzskatot, ka Komisijas pieeju varētu attaisnot, pamatojoties uz pienācīgas piesardzības principu.

Apelācijas sūdzības iesniedzējas uzskata, ka piesardzības principa priekšnosacījums ir tāds, ka pastāv neskaidrība par riska esamību vai tā apmēru attiecībā uz cilvēku veselību un ka var tikt noteikti aizsardzības pasākumi, negaidot, kad šo risku faktiskā esamība un nopietnība tiks pilnībā pierādīta.

Šo principu neesot paredzēts piemērot vielas klasifikācijai, kā tas izrietot no tā, ka Regulā Nr. 1272/2008 šis princips nav minēts. Proti, uz minēto principu varot atsaukties tikai pēc risku novērtējuma, kā Tiesa esot nospriedusi 2019. gada 1. oktobra spriedumā Blaise u.c. (C‑616/17, EU:C:2019:800). Tikai pēc risku novērtējuma kompetentās iestādes varot atsaukties uz piesardzības principu, lai pamatotu ierobežojumus. Turpretī uz piesardzības principu agrākā posmā atsaukties nevar.

94	Komisija, kuru atbalsta ECHA un Spānijas valdība, apstrīd šo argumentāciju.

Tiesas vērtējums

Vispirms jānorāda, ka, lai gan LESD 191. panta 2. punktā paredzēts, ka vides politika ir balstīta tostarp uz piesardzības principu, šis princips piemērojams arī citu Savienības politiku ietvaros, it īpaši sabiedrības veselības aizsardzības politikas ietvaros, kā arī tad, kad Savienības iestādes kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros vai iekšējā tirgus politikas ietvaros veic pasākumus cilvēku veselības aizsardzībai (spriedums, 2019. gada 1. oktobris, Blaise u.c., C‑616/17, EU:C:2019:800, 41. punkts, un tajā minētā judikatūra).

Piesardzības princips nozīmē – ja joprojām nav skaidrības par cilvēka veselības apdraudējumu vai tā apmēru, aizsardzības pasākumi var tikt veikti, negaidot, kamēr tiek pilnībā pierādīta šī riska faktiskā esamība un smagums. Kad sakarā ar nepietiekamu, nepārliecinošu vai neprecīzu rezultātu vai pētījumu raksturu nav iespējams precīzi noteikt riska pastāvēšanu vai tā apmēru, bet pastāv iespēja, ka sabiedrības veselībai tiks nodarīts reāls kaitējums gadījumā, ja risks īstenotos, piesardzības princips pamato ierobežojošu pasākumu noteikšanu (spriedums, 2019. gada 1. oktobris, Blaise u.c., C‑616/17, EU:C:2019:800, 43. punkts, un tajā minētā judikatūra).

97	Tādēļ šis princips it īpaši ir piemērojams saistībā ar vielas klasifikāciju, pamatojoties uz Regulu Nr. 1272/2008, ja šīs vielas videi un cilvēku veselībai radītā riska izvērtēšana rada neskaidrības.

Tādējādi šī sprieduma 91. punktā minētajos pārsūdzēto spriedumu punktos Vispārējā tiesa ir uzskatījusi, ka “piesardzības princips [..] nevar tikt ignorēts, klasificējot ķīmiskās vielas un maisījumus”, ka šis pats princips “nenoteiktības gadījumā pilnvaro kompetentās iestādes veikt atbilstošus pasākumus, lai novērstu konkrētus iespējamos riskus sabiedrības veselībai, drošībai un videi, negaidot, līdz šo risku realitāte un nopietnība kļūst pilnībā acīmredzama” un ka vielu un maisījumu klasifikācijai ir “mērķis nodrošināt augstu vides aizsardzības līmeni, pilnībā ievērojot piesardzības principu”.

Ar šo pamatojumu Vispārējā tiesa vismaz netieši uzskata, ka piesardzības princips šajā lietā ir piemērojams un varētu būt pamats CTPHT klasificēšanai to vielu skaitā, kas ir akūti toksiskas ūdens videi 1. kategorijā (H400) un hroniski toksiskas ūdens videi 1. kategorijā (H410). Šo apelācijas sūdzības iesniedzēju norādīto pārsūdzēto spriedumu interpretāciju pirmā pārsūdzētā sprieduma 105. punktā, otrā pārsūdzētā sprieduma 106. punktā, trešā pārsūdzētā sprieduma 103. punktā un ceturtā pārsūdzētā sprieduma 106. punktā apstiprina norāde, ka “CTPHT sastāvs bija neskaidrs”.

100

Ne no Vispārējās tiesas 2015. gada 7. oktobra sprieduma Bilbaína de Alquitranes u.c./Komisija (T‑689/13, nav publicēts, EU:T:2015:767), kurā konstatēta acīmredzama kļūda vērtējumā, ko Komisija ir pieļāvusi, klasificējot CTPHT, ne no Tiesas 2017. gada 22. novembra sprieduma Komisija/Bilbaína de Alquitranes u.c. (C‑691/15 P, EU:C:2017:882), kurā noraidīta apelācijas sūdzība par pirmo spriedumu, neizriet, ka pastāvētu neskaidrība par CTPHT toksicitāti ūdens vidē tādā veidā, ka Komisijai būtu bijis pamats atsaukties uz piesardzības principu. Tā kā Vispārējā tiesa un Tiesa ir nospriedušas, ka Komisija ir pieļāvusi šādu kļūdu risku novērtējumā, nevar apgalvot, ka šis kļūdainais novērtējums ļautu turpmāk pastāvēt neskaidrībai par šo risku apmēru.

101	No tā izriet, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, uzskatot, ka piesardzības princips ir piemērojams, klasificējot CTPHT, tādējādi Komisijas šajā sakarā pieļautā kļūda nevarēja izraisīt Savienības ārpuslīgumisko atbildību.

102

Tomēr no pārsūdzētajiem spriedumiem, konkrētāk, no pirmā pārsūdzētā sprieduma 106. punkta, otrā pārsūdzētā sprieduma 107. punkta, trešā pārsūdzētā sprieduma 104. punkta un ceturtā pārsūdzētā sprieduma 107. punkta izriet –Vispārējā tiesa tikai pilnības labad ir nospriedusi, ka arī piesardzības princips var pamatot šādu klasifikāciju. Kā izriet it īpaši no pirmā pārsūdzētā sprieduma 114. punkta, otrā pārsūdzētā sprieduma 115. punkta, trešā pārsūdzētā sprieduma 112. punkta un ceturtā pārsūdzētā sprieduma 115. punkta, Vispārējā tiesa ir konstatējusi, ka Komisijas pieļautā kļūda nevarēja izraisīt Savienības ārpuslīgumisko atbildību, ņemot vērā vielas klasificēšanas sarežģītību un grūtības interpretēt summēšanas metodi.

103	Tādējādi apelācijas sūdzību sestais pamats ir neefektīvs un ir jānoraida.

104	No visa iepriekš minētā izriet, ka apelācijas sūdzības ir noraidāmas.

Par tiesāšanās izdevumiem

105

Atbilstoši Tiesas Reglamenta 184. panta 2. punktam, ja apelācijas sūdzība nav pamatota, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem. Saskaņā ar tā paša reglamenta 138. panta 1. punkta nosacījumiem, kas piemērojami apelācijas tiesvedībai atbilstoši Reglamenta 184. panta 1. punktam, jebkuram lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs.

106	Atbilstoši Tiesas Reglamenta 140. panta 1. punktam, kas saskaņā ar tā 184. panta 1. punktu ir piemērojams apelācijas tiesvedībā, dalībvalstis un iestādes, kuras iestājušās lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

107	Reglamenta 184. panta 4. punktā ir paredzēts, ka tad, ja persona, kas iestājusies lietā pirmajā instancē, piedalās apelācijas tiesvedībā, Tiesa var nolemt, ka tā savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.

108	Tā kā Komisija ir prasījusi piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā tām spriedums ir nelabvēlīgs, apelācijas sūdzības iesniedzējām ir jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt Komisijas tiesāšanās izdevumus.

109	Spānijas Karaliste un ECHA – personas, kas iestājušās lietā pirmajā instancē, –savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:

1)	Apelācijas sūdzības noraidīt.

2)	SGL Carbon SE, Química del Nalón SA, Deza a.s . un Bilbaína de Alquitranes SA sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)	Spānijas Karaliste un Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas.

[Paraksti]

( *1 ) Tiesvedības valoda – angļu.