1. 

Šī lieta attiecas uz lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko iesniegusi rechtbank Noord-Holland (Ziemeļholandes tiesa, Nīderlande) par to, vai ir spēkā Īstenošanas regula (ES) Nr. 501/2013 ( 2 ) (turpmāk tekstā – “apstrīdētā regula”), ar kuru Eiropas Savienības Padome galīgo antidempinga maksājumu, kas noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam, attiecina arī uz tādu velosipēdu importu, kas nosūtīti no Šrilankas.

2. 

Šī regula attiecībā uz vienīgo Šrilankas ražotāju, kurš bija iesniedzis prasību atcelt tiesību aktu attiecībā uz viņu, proti, sabiedrību City Cycle Industries (turpmāk tekstā – “City Cycle”), tika atcelta ar Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2015. gada 19. marta spriedumu lietā City Cycle Industries/Padome ( 3 ), ko Tiesa apelācijas tiesvedībā apstiprināja ar 2017. gada 26. janvāra spriedumu lietā Maxcom/City Cycle Industries ( 4 ).

3. 

Iesniedzējtiesā sabiedrība Trace Sport – Francijas velosipēdu importētāja – apstrīd divus Nīderlandes nodokļu iestāžu izsniegtus antidempinga maksājuma pieprasījumus par velosipēdu importu no Šrilankas. Minētajā tiesā Trace Sport vēlas atsaukties uz iepriekš minētajiem spriedumiem, ko Eiropas Savienības tiesas pasludinājušas attiecībā uz City Cycle, lai atsauktos uz apstrīdētās regulas spēkā neesamību attiecībā uz Šrilankas ražotājiem eksportētājiem, no kuriem tā ir importējusi velosipēdus, uz kuriem attiecas apstrīdētie maksājuma pieprasījumi, proti, sabiedrībām Kelani Cycles (PVT) Ltd (turpmāk tekstā – “Kelani Cycles”) un Creative Cycles (PVT) Ltd (turpmāk tekstā – “Creative Cycles”).

4. 

Ieinteresētās personas, kas ir iesniegušas rakstveida apsvērumus Tiesā, tomēr apgalvo, ka īpašo apstākļu dēļ, kas raksturo Trace Sport, kura ir ar abiem minētajiem Šrilankas ražotājiem saistīta importētāja, tā nevarot atsaukties uz apstrīdētās regulas spēkā neesamību valsts tiesā saskaņā ar judikatūru, kas izriet no 1994. gada 9. marta sprieduma lietā TWD Textilwerke Deggendorf (C‑188/92, EU:C:1994:90). Saskaņā ar šo judikatūru persona, kurai neapšaubāmi būtu bijušas tiesības celt prasību atcelt tiesību aktu LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē par kādu Savienības tiesību aktu, nevar atsaukties uz šī tiesību akta spēkā neesamību valsts tiesā lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu ietvaros (turpmāk tekstā – “TWD judikatūra”) ( 5 ).

5. 

Šādos apstākļos atbilstoši Tiesas lūgumam šajos secinājumos galvenā uzmanība tiks pievērsta iesniedzējtiesas uzdoto prejudiciālo jautājumu pieņemamībai, konkrētāk, TWD judikatūras piemērojamībai šajā gadījumā.

6.

2012. gada septembrī Eiropas Komisija uzsāka izmeklēšanu par antidempinga pasākumu, kas noteikti Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam, iespējamu apiešanu, importējot velosipēdus, kas nosūtīti tostarp no Šrilankas ( 6 ).

7.

Izmeklēšanas laikā Kelani Cycles iesniedza lūgumu piemērot atbrīvojumu no antidempinga maksājumu paplašināšanas ( 7 ). 2013. gada 16. janvārī Komisija veica pārbaudes apmeklējumu Kelani Cycles telpās. Vēlāk, tā kā to sadarbība tika uzskatīta par nepietiekamu, Komisija informēja Kelani Cycles par to, ka tā ir paredzējusi neņemt vērā informāciju, ko Kelani Cycles tai bija iesniegusi, pamatot ar to saistītos konstatējumus ar pieejamajiem faktiem ( 8 ) un noraidīt tās lūgumu piemērot atbrīvojumu. Šādos apstākļos Komisija Kelani Cycles sniedza iespēju iesniegt papildu paskaidrojumus ( 9 ), ko tā veica ar 2013. gada 7. februāra vēstuli, kurai bija pievienoti 43 pielikumi. Dažādu iemeslu dēļ Komisija šos papildu paskaidrojumus neņēma vērā un visbeidzot noraidīja Kelani Cycles iesniegto lūgumu piemērot atbrīvojumu.

8.

Pēc tam, kad Komisija bija atteikusies ņemt vērā Kelani Cycles iesniegtos dokumentus un pierādījumus, kas minēti iepriekšējā punktā, Trace Sport Komisijas virzītā administratīvā procesa laikā lūdza uzklausīšanu tajā, lai, neraugoties uz šo atteikumu, iesniegtu tos pašus dokumentus un pierādījumus, ko Kelani Cycles bija iesniegusi savu papildu paskaidrojumu atbalstam. Komisija tomēr Trace Sport lūgumu neapmierināja.

9.

2013. gada 29. maijā Padome pieņēma apstrīdēto regulu, ar kuru tā galīgo antidempinga maksājumu 48,5 % apmērā, kas noteikts Ķīnas izcelsmes velosipēdu importam, attiecināja arī uz tādu velosipēdu importu, kas nosūtīti no Šrilankas. Šajā regulā Kelani Cycles tiek uzskatīta par sabiedrību, kas nesadarbojas ( 10 ), savukārt Creative Cycles tajā nav tieši minēta.

10.

2012. un 2013. gadā pārstāvji, rīkojoties Trace Sport vārdā un uzdevumā, muitā deklarēja laišanai brīvā apgrozībā velosipēdus, kas nosūtīti no Šrilankas, par šo velosipēdu eksportētājiem deklarējot Creative Cycles un Kelani Cycles.

11.

Veicot vēlākas šo deklarāciju spēkā esamības pārbaudes, Inspecteur van de Belastingdienst/Douane, kantoor Eindhoven (Eindhovenas nodaļas nodokļu pārvaldes/muitas inspektors, Nīderlande) uzskatīja, ka par deklarēto velosipēdu laišanu brīvā apgrozībā ir jāveic antidempinga maksājums 48,5 % apmērā. Tādējādi viņš izsniedza divus antidempinga maksājuma pieprasījumus par summām attiecīgi 229990,88 EUR un 234275,37 EUR apmērā. Pēc tam, kad Trace Sport iesniedza sūdzības par šiem abiem pieprasījumiem, tie tika apstiprināti ar diviem 2015. gada 24. septembra lēmumiem.

12.

Starplaikā ar 2015. gada 19. marta spriedumu lietā City Cycle Industries/Padome ( 11 ) Vispārējā tiesa atcēla apstrīdētās regulas 1. panta 1. un 3. punktu ( 12 ), ciktāl tas attiecās uz City Cycle.

13.

Trace Sport iesniedzējtiesā apstrīdēja abus 2015. gada 24. septembra lēmumus, ar kuriem apstiprināti maksājuma pieprasījumi.

14.

Ar 2017. gada 26. janvāra spriedumu lietā Maxcom/City Cycle Industries ( 13 ) Tiesa apelācijas tiesvedībā apstiprināja Vispārējās tiesas spriedumu lietā City Cycle Industries/Padome.

15.

Lietā, kas tiek izskatīta iesniedzējtiesā, Trace Sport izmanto argumentus no Tiesas sprieduma lietās Maxcom/City Cycle Industries, lai apšaubītu apstrīdētās regulas spēkā esamību attiecībā uz Creative Cycles un Kelani Cycles. Iesniedzējtiesa uzskata, ka konstatējumi, kurus Tiesa šajā spriedumā veikusi attiecībā uz City Cycle, attiecoties arī uz Kelani Cycles un Creative Cycle, un tādējādi uzdod jautājumu par apstrīdētās regulas spēkā esamību attiecībā uz šiem abiem pārējiem Šrilankas ražotājiem eksportētājiem.

16.

Šādos apstākļos rechtbank Noord-Holland (Ziemeļholandes tiesa, Nīderlande) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

17.

Visas ieinteresētās personas, kas ir iesniegušas rakstveida apsvērumus Tiesā, proti, Nīderlandes valdība, Padome un Komisija, apšauba šī lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemamību saistībā ar spēkā esamības izvērtējumu. Pamatojoties uz TWD judikatūru, šīs ieinteresētās personas būtībā norāda, ka Trace Sport nevarot pamatlietā atsaukties uz apstrīdētās regulas spēkā esamību, jo tā neapšaubāmi esot varējusi celt prasību atcelt šo regulu.

18.

Kā es jau norādīju iepriekš 5. punktā, saskaņā ar Tiesas lūgumu šajos secinājumos galvenā uzmanība tiks pievērsta iesniedzējtiesas uzdoto prejudiciālo jautājumu pieņemamībai.

19.

Šajā ziņā es vispirms aplūkošu principus, kas izriet no TWD judikatūras, un to piemērošanu Savienības antidempinga maksājumu jomā. Tad, balstoties uz šo analīzi, es izvērtēšu iesniedzējtiesas uzdoto prejudiciālo jautājumu pieņemamību.

20.

Vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Savienības iestāžu pieņemts tiesību akts, kuru tā adresāts vai jebkura iestāde vai persona, kas var lūgt tā atcelšanu, nav apstrīdējis LESD 263. panta sestajā daļā paredzētajā termiņā, kļūst galīgs. Šādas judikatūras pamatā ir uzskats, ka prasības celšanas termiņi aizsargā tiesisko drošību, novēršot iespēju nebeidzami apšaubīt Savienības aktus, kam ir tiesiskas sekas ( 14 ).

21.

Turpinājumā Tiesa atzina, ka Savienības tiesībās pastāv vispārējs princips, saskaņā ar kuru valsts tiesvedības kontekstā katram lietas dalībniekam ir tiesības atsaukties uz tādu Savienības tiesību aktā ietvertu noteikumu spēkā neesamību, kas ir pamats valsts lēmumam vai tiesību aktam, kas pieņemts attiecībā pret viņu, un lūgt valsts tiesai šo jautājumu nodot Tiesai prejudiciālās tiesvedības ietvaros ( 15 ). Lai gan valstu tiesas var konstatēt Savienības tiesību akta spēkā esamību, tās nevar konstatēt tā spēkā neesamību ( 16 ).

22.

Tomēr šīs pašas iepriekš 20. punktā minētās tiesiskās drošības prasības ir bijušas par pamatu tam, lai Tiesa nospriestu, ka minētais vispārējais princips, ar kuru ikvienai personai tiek garantētas tiesības prasībā, kas celta pret valsts pasākumu, kurš tai ir nelabvēlīgs, atsaukties uz Savienības tiesību akta, kas ir tā pamatā, nelikumīgumu, nekādi neliedz šim tiesību aktam kļūt galīgam attiecībā pret personu, attiecībā uz kuru minētais akts uzskatāms par individuālu lēmumu un kas neapšaubāmi būtu varējusi lūgt to atzīt par spēkā neesošu saskaņā ar LESD 263. pantu ( 17 ).

23.

Tādējādi, piemērojot TWD judikatūru, ja var uzskatīt, ka persona neapšaubāmi būtu varējusi prasīt atcelt Savienības tiesību aktu, šī persona nevar atsaukties uz tā spēkā neesamību kompetentā valsts tiesā ( 18 ).

24.

Kā Tiesa vairākkārt ir uzsvērusi, ja tiktu pieļauts, ka attiecīgā persona, kurai neapšaubāmi būtu tiesības celt prasību atcelt tiesību aktu LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē par kādu Savienības tiesību aktu, pēc LESD 263. panta sestajā daļā paredzētā obligātā prasības celšanas termiņa beigām varētu valsts tiesā apstrīdēt šī paša tiesību akta spēkā esamību, šai personai tiktu atzīta iespēja neievērot galīgo raksturu, kāds attiecībā uz šo personu piemīt minētajam tiesību aktam pēc prasības celšanai noteikto termiņu beigām ( 19 ).

25.

Izņēmuma no iepriekš 21. punktā paredzētā vispārējā principa, kas izriet no TWD judikatūras piemērošanas, pastāvēšanas iemesls ir tiesiskās drošības aizsardzības prasība izvairīties no bezgalīgas Savienības tiesību aktu apstrīdēšanas, kā arī novērst personām Savienības tiesībās paredzēto tiesību aizsardzības līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu ( 20 ).

26.

Konkrētāk, attiecībā uz Savienības antidempinga maksājumu jomu Tiesa ir norādījusi, ka konstatējumi, kas izriet no TWD judikatūras, ir piemērojami regulām, ar ko nosaka antidempinga maksājumus, to divējādā rakstura dēļ – kā leģislatīva rakstura aktiem, kas attiecas vispārēji uz ieinteresētajiem tirgus dalībniekiem, un aktiem, ko var tieši un individuāli attiecināt uz konkrētiem tirgus dalībniekiem ( 21 ).

27.

Tādējādi gadījumā, kad var tikt uzskatīts, ka tirgus dalībniekam neapšaubāmi būtu tiesības celt prasību un ka viņam tādējādi saskaņā ar LESD 263. panta ceturto daļu neapšaubāmi būtu bijušas tiesības lūgt atcelt regulu, ar kuru noteikts antidempinga maksājums, minētais tirgus dalībnieks nevar atsaukties uz šīs regulas spēkā neesamību kompetentā valsts tiesā ( 22 ).

28.

Šajā ziņā Tiesa savā judikatūrā ir identificējusi noteiktas tirgus dalībnieku kategorijas, kuras saskaņā ar LESD 263. panta ceturto daļu var uzskatīt par tādām, kuras regula, ar kuru noteikts antidempinga maksājums, skar tieši un individuāli, un kuras tādējādi var lūgt tās atcelšanu Savienības tiesās.

29.

Tādējādi, pirmkārt, Tiesa nosprieda, ka atbilstoši minētajai tiesību normai tieši un individuāli skarti ar šīm regulām var tikt tie attiecīgās preces ražotāji un eksportētāji, kuri dempingā tiek vainoti, izmantojot to komercdarbības datus ( 23 ).

30.

Otrkārt, tas pats var attiekties uz tiem minētās preces importētājiem, kuru tālākpārdošanas cenas ir tikušas ņemtas vērā eksporta cenas veidošanā un kurus tādējādi skar konstatējumi par dempinga esamību ( 24 ).

31.

Treškārt, minētais var attiekties arī uz importētājiem, kuri ir saistīti ar attiecīgās preces eksportētājiem, it īpaši, ja eksporta cena ir tikusi aprēķināta no šo importētāju praktizētās tālākpārdošanas cenas Savienības tirgū, un gadījumā, kad pats antidempinga maksājums ir aprēķināts, izmantojot šīs tālākpārdošanas cenas ( 25 ).

32.

No iepriekš minētā izriet, ka judikatūrā ir atzīts, ka locus standi saskaņā ar LESD 263. panta ceturto daļu, lai celtu prasību atcelt regulu, ar kuru ir noteikti antidempinga maksājumi, var būt preces, uz kuru attiecas antidempinga maksājums, ražotājiem, eksportētājiem un importētājiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav saistīti ar ražotāju eksportētāju.

33.

Šajā ziņā ir ticis norādīts, ka izšķirošais apstāklis, lai noteiktu ieinteresētā tirgus dalībnieka, kurš var pamatot savu locus standi, individualizāciju, ir tas, ka dempings ir konstatēts, balstoties uz viņa komercdarbības datiem ( 26 ).

34.

Tiesa tomēr ir arī atkārtoti nospriedusi, ka tiesību atsevišķu kategoriju tirgus dalībniekiem celt prasību par antidempinga regulas atcelšanu atzīšana neliek šķēršļus tam, lai šāda regula tieši un individuāli skartu arī citus tirgus dalībniekus atsevišķu tiem raksturīgu īpašību dēļ, kas tos raksturo attiecībā pret visām citām personām ( 27 ).

35.

No tā izriet, ka, neatkarīgi no šo secinājumu 29.–31. punktā minētajām tirgus dalībnieku kategorijām, kurām Tiesa ir atzinusi tiesības lūgt atcelt tiesību aktu, izšķirošais kritērijs locus standi, tostarp individuāla skāruma, noteikšanai, attiecas uz jautājumu, vai saskaņā ar judikatūru, kas izriet no sprieduma lietā Plaumann ( 28 ), antidempinga regula ietekmē attiecīgo tirgus dalībnieku tam raksturīgu īpašu pazīmju dēļ vai tādu apstākļu dēļ, kas to atšķir no visām citām personām, un vai šo faktoru dēļ viņš ir individuāli nošķirts tieši tāpat kā lēmuma adresāti.

36.

Tādējādi, piemēram, lietā Extramet Tiesa atzina locus standi neatkarīgam tādas preces importētājam, kurai tika piemērots antidempinga maksājums un kuras tirdzniecības cena izmeklēšanā netika ņemta vērā, bet attiecībā uz kuru tika pierādīts, ka pastāv virkne faktoru, kas rada īpašu situāciju, kas to, ņemot vērā attiecīgo pasākumu, atšķir no visiem citiem tirgus dalībniekiem ( 29 ).

37.

Konkrētāk, attiecībā uz tādas preces importētājiem, kam ir piemērots antidempinga pasākums, kā tas attiecīgi izriet no šo secinājumu 30. un 31. punkta, judikatūrā tiesības celt prasību atcelt tiesību aktu antidempinga jomā ir atzītas gan neatkarīgiem importētājiem, gan importētājiem, kas ir saistīti ar attiecīgās preces ražotāju eksportētāju.

38.

Attiecībā uz saistības nosacījumu tika norādīts, ka vienkārša importētāja saistība ar attiecīgo ražotāju eksportētāju pati par sevi nav pietiekams apstāklis, lai importētāju varētu uzskatīt par individuāli skartu LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē ( 30 ).

39.

No iepriekš 31. punktā minētās judikatūras tomēr izriet, pirmkārt, ka saistība starp attiecīgās preces importētāju un eksportētāju nenoliedzami ir būtisks apstāklis, atzīstot importētāja locus standi, lai lūgtu atcelt regulu, ar kuru ir noteikts antidempinga maksājums, otrkārt, ka šajā nolūkā importētājam un ražotājam eksportētājam ir jābūt pietiekami saistītiem ( 31 ) un, treškārt, ka saistītajam importētājam tiek atzīts locus standi, ja ir citi apstākļi, kas var to raksturot, salīdzinot ar citiem tirgus dalībniekiem, piemēram, gadījumā, kad izmeklēšanā ir ņemti vērā viņa komercdarbības dati.

40.

Tādējādi lietā Neotype ( 32 ) Tiesa par netieši un individuāli skartu LESD 263. panta izpratnē atzina saistītu importētāju, kura tālākpārdošanas cena tika izmantota, aprēķinot antidempinga maksājumu.

41.

Lietā Nachi ( 33 ) Tiesa atzina tiesības celt prasību atcelt tiesību aktu un tādējādi piemēroja TWD judikatūru saistītam importētājam (kas bija attiecīgās preces ražotāja meitasuzņēmums), kura tālākpārdošanas cena bija pamats eksporta cenas izveidei, kas tika izmantota, nosakot dempinga starpību saistībā ar attiecīgo eksportētāju.

42.

Lietā TMK ( 34 ) turpretī Tiesa noliedza locus standi esamību un tādējādi nepiemēroja TWD judikatūru saistītam importētājam, attiecībā uz kuru nebija pierādīts, ka viņš ir pietiekami saistīts ar attiecīgajiem eksporta uzņēmumiem vai ka viņam būtu raksturīgas īpašas pazīmes, kas to atšķirtu no visiem citiem tirgus dalībniekiem.

43.

Tādējādi tas, vai šajā gadījumā, piemērojot TWD judikatūru, Trace Sport ir jāuzskata par tādu, kas nevar atsaukties uz apstrīdētās regulas spēkā neesamību, ciktāl tā skar Kelani Cycles un Creative Cycles saistībā ar iesniedzējtiesā izskatāmo lietu, ir jāizvērtē, ņemot vērā visus iepriekšējā nodaļā norādītos judikatūras principus.

44.

Šajā ziņā, manuprāt, ir nepieciešamas divas ievada piezīmes.

45.

Vispirms man jānorāda, ka šī lieta atšķiras no visām citām iepriekšējā nodaļā minētajām lietām, jo tā neattiecas uz regulas, ar kuru ir noteikts antidempinga maksājums, spēkā esamību, bet gan uz regulas, ar kuru šis maksājums ir paplašināti attiecināts un kura tika pieņemta pretapiešanas izmeklēšanas rezultātā, kas tika veikta, balstoties uz Pamatregulas 13. pantu, spēkā esamību.

46.

Šajā ziņā ir jānorāda, ka pretapiešanas Savienības tiesiskais regulējums, kas ir ietverts Pamatregulas 13. pantā, ir reglamentējoši noteikumi, kuriem, lai gan tie ir ietverti Savienības antidempinga tiesiskajā regulējumā, tomēr ir sava specifika ( 35 ).

47.

Šādā kontekstā, pirmkārt, es uzskatu, ka apsvērumi, kas, kā izriet no šo secinājumu 26. punkta, bija pamatā Tiesas izvēlei piemērot TWD judikatūras principus regulām, ar kurām ir noteikti antidempinga maksājumi, noteikti ir attiecināmi arī uz tādām regulām kā apstrīdētā regula, ar kurām tiek paplašināti antidempinga maksājumi.

48.

Ar šādām regulām vienīgi tiek paplašināta sākotnējās regulas, ar kuru ticis noteikts antidempinga maksājums, piemērošanas joma attiecībā uz līdzīgām precēm vai šo preču daļām. Tādējādi regulai par antidempinga maksājuma paplašinātu attiecināšanu ir tādas pašas juridiskās sekas uz uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šādi paredzētais maksājums, kā regulai, ar kuru ir noteikts galīgais maksājums uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šis maksājums ( 36 ), un arī to raksturo šo secinājumu 26. punktā minētais divējādais raksturs.

49.

Otrkārt, man tomēr jānorāda, ka, lai gan kritērijus, kas izstrādāti šo secinājumu 28. un nākamajos punktos minētajā judikatūrā attiecībā uz prasības atcelt tiesību aktu pieņemamību saistībā ar regulām, ar kurām ir noteikts antidempinga maksājums, var transponēt, nosakot prasības atcelt tiesību aktu pieņemamību saistībā ar regulām, ar kurām šīs tiesības tiek paplašinātas, tomēr ir jāņem vērā izmeklēšanas pretapiešanas jomā īpašās iezīmes Pamatregulas 13. panta izpratnē.

50.

Lai gan pretapiešanas izmeklēšanai neapšaubāmi ir līdzības ar izmeklēšanu, kuras mērķis ir noteikt antidempinga maksājumu, tai tomēr ir raksturīga nepieciešamība noteikt četrus elementus, kas saskaņā ar Pamatregulas 13. panta 1. punkta trešajā teikumā ietverto definīciju veido apiešanas jēdzienu ( 37 ).

51.

Otrkārt, joprojām ievadam, man jānorāda, ka nav nekādu šaubu par to, ka Kelani Cycles bija locus standi saskaņā ar LESD 263. panta ceturto daļu, lai celtu prasību atcelt tiesību aktu Vispārējā tiesā pret apstrīdēto regulu.

52.

Pirmkārt, attiecībā uz tās tiešo skārumu ir jānorāda, ka dalībvalstu muitas iestādēm, kurām nav nekādas rīcības brīvības, ir pienākums iekasēt apstrīdētajā regulā paredzēto antidempinga maksājumu par to velosipēdu importu, kurus Kelani Cycles eksportēja no Šrilankas uz Savienību ( 38 ).

53.

Otrkārt, attiecībā uz Kelani Cycles individuālo skārumu ir jānorāda, ka tā aktīvi piedalījās pretapiešanas izmeklēšanā, kuras laikā tā iesniedza lūgumu par atbrīvojuma piemērošanu. Turklāt tā ir tieši identificēta apstrīdētās regulas 39.–42. pantā un pret viņu minētajā regulā ir vērsti konstatējumi, balstoties uz pieejamiem datiem, tās nepietiekamas sadarbības dēļ ( 39 ).

54.

Tagad, kad šie abi ievada apsvērumi ir izklāstīti, man jānorāda, ka Nīderlandes valdība, Padome un Komisija savu iebildi par prejudiciālo jautājumu nepieņemamību būtībā balsta uz diviem apstākļiem, kas, kā tās uzskata, varot raksturot Trace Sport un tādējādi to individualizēt, salīdzinot ar jebkuru citu tirgus dalībnieku ( 40 ).

55.

Šādas individualizācijas pamatā esot ciešu saikņu starp Trace Sport un abiem Šrilankas ražotājiem eksportētājiem Kelani Cycles un Creative Cycles esamība, no vienas puses, un apstāklis, ka Trace Sport esot mēģinājusi iesaistīties Kelani Cycles atbalstam Komisijas virzītā administratīvā procesa laikā, no otras puses.

56.

Tādējādi ir jāpārbauda, vai šie abi apstākļi šajā gadījumā var pamatot secinājumu, ka Trace Sport neapšaubāmi ir bijušas tiesības celt prasību atcelt apstrīdēto regulu tādējādi, ka, piemērojot TWD judikatūru, tā nevarētu atsaukties uz šīs regulas spēkā neesamību valsts tiesā.

57.

Attiecībā, pirmkārt, uz ciešu saikņu starp Trace Sport, no vienas puses, un Kelani Cycles un Creative Cycles, no otras puses, esamību no šo secinājumu 39. punkta izriet, ka saistības starp attiecīgo eksportētāju un importētāju esamība ir uzskatāma par būtisku apstākli, nosakot importētāja tiesības lūgt atcelt antidempinga jomas regulu.

58.

Šajā ziņā Tiesa jau ir nospriedusi, ka, ja Komisija apstrīd iebildes par šādas regulas prettiesiskumu, ko valsts tiesā izvirzījis saistītais importētājs, pieņemamību, tai ir jāiesniedz pierādījumi, kas ļauj noteikt, ka importētājs ir pietiekami saistīts ar attiecīgajiem uzņēmumiem eksportētājiem ( 41 ).

59.

Tomēr šajā gadījumā Komisija kā pierādījumus iesniedza izvilkumus no Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) galīgā ziņojuma par izmeklēšanu par muitas nodevu un antidempinga maksājumu apiešanas izmeklēšanu saistībā ar Ķīnas izcelsmes velosipēdu importu Savienībā, pamatojoties uz informāciju, kurā tika norādīts, ka Ķīnas izcelsmes velosipēdi tiek nepareizi deklarēti kā Šrilankas izcelsmes velosipēdi.

60.

Šajā ziņojumā ir atsauce uz dokumentiem, kurus Francijas muitas iestādes konfiscēja Trace Sport, un, it īpaši, uz ārzonas sabiedrību sarakstu, no kura izriet, ka Trace Sport īpašniekam pieder 50 % sabiedrībā (tās pārējais kapitāls pieder diviem Ķīnas ieguldītājiem), kuras meitasuzņēmums ir Creative Cycles. Tāpat no šiem dokumentiem izriet, ka šis pats Trace Sport īpašnieks, līdzās minētajiem Ķīnas ieguldītājiem, ir līdzīpašnieks 50 % apmērā citā sabiedrībā, kuras meitasuzņēmums ir Kelani Cycles. No šī OLAF ziņojuma arī izriet, ka Kelani Cycles faktiski tika izveidota, lai pārņemtu visas Creative Cycles darbības.

61.

OLAF ziņojumā ir arī norādīts, ka visas šīs sabiedrības, kā arī citas šajā pašā grupā ietilpstošas sabiedrības bija iesaistītas viltotu rēķinu darbībās saistībā ar Ķīnas izcelsmes velosipēdu importu Savienībā, kā rezultātā tika veikta krāpšana muitas nodevu un antidempinga maksājumu jomā.

62.

Šīs ciešās saiknes starp Trace Sport, no vienas puses, un Kelani Cycles un Creative Cycles, no otras puses, turklāt apstiprina konkrēti dokumenti, kas ietilpst tā sauktajos “Panama Papers” ( 42 ), kurus Komisija iesniedza kā pierādījumu.

63.

Trace Sport nekādi nav apstrīdējusi nedz visu šo saikņu esamību, nedz OLAF gala ziņojuma secinājumus, neuzskatot par vajadzīgu sniegt apsvērumus Tiesā.

64.

Šādos apstākļos, manuprāt, ir jāuzskata, ka Komisija ir iesniegusi pierādījumus, kas ļauj noteikt pietiekamu saikņu starp attiecīgo importētāju Trace Sport un Šrilankas ražotāju eksportētāju uzņēmumiem Kelani Cycles un Creative Cycles esamību judikatūras izpratnē.

65.

Otrkārt, attiecībā uz otru apstākli, uz kuru Nīderlandes valdība, Padome un Komisija balsta savu iebildi par nepieņemamību, no iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka administratīvā procesa laikā, kurā piedalījās Kelani Cycles, iesniedzot lūgumu par atbrīvojuma piemērošanu, kuru Komisija galu galā noraidīja tās nepietiekamas sadarbības dēļ, Trace Sport Komisijai lūdza atļauju iestāties Kelani Cycles atbalstam.

66.

No iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka pati Trace Sport ir apstiprinājusi, ka tā Komisijai ir lūgusi uzklausīšanu, lai varētu paust tieši tos pašus argumentus un iesniegt tieši tos pašus dokumentus un pierādījumus, ko Kelani Cycles jau iepriekš bija iesniegusi kā papildu apsvērumus pēc tam, kad Komisija bija paziņojusi par savu nolūku noraidīt lūgumu par atbrīvojuma piešķiršanu. Komisija šos dokumentus un pierādījumus esot noraidījusi apstrīdētās regulas 40. apsvērumā pausto iemeslu dēļ.

67.

Šī Trace Sport iestāšanās Kelani Cycles atbalstam Komisijas virzītajā pretapiešanas izmeklēšanā, pat ja tā nebija auglīga, jo Komisija atteicās pārskatīt savu attiecīgo argumentu un dokumentu analīzi, pierāda vairākus apstākļus, kam ir nozīme veicamajā analīzē.

68.

Pirmkārt, tā pierāda tik ciešu saikņu starp Trace Sport un Kelani Cycles esamību, ka pirmajai tika paziņots par izmeklēšanu, kurā bija iesaistīta otrā sabiedrība, lai gan tā nav publiski pieejama informācija.

69.

Otrkārt, tā pierāda kopīgu interešu pastāvēšanu starp attiecīgo eksportētāju un saistīto importētāju, kuru rezultātā pēdējais minētais mēģina iestāties izmeklēšanā, kas attiecas uz saistīto ražotāju, lai mēģinātu apiet Komisijas atteikumu ņemt vērā argumentus un pierādījumus, kurus bija mēģinājis iesniegt attiecīgais eksportētājs. Šādu kopīgu interešu esamības rezultātā visbeidzot abi tirgus dalībnieki izmeklēšanas ietvaros rīkojās kā viena vienība.

70.

Treškārt, ir saprātīgi uzskatīt, ka aplūkotā informācija un dokumenti vismaz daļēji attiecas uz pašu Trace Sport. Pirmkārt, no apstrīdētās regulas 40. apsvēruma izriet, ka viens no Komisijas un Kelani Cycles aplūkotajiem jautājumiem attiecās uz skaidrojumiem par saistītajām sabiedrībām, kāda ir Trace Sport. Otrkārt, ja informācija un dokumenti, ko Trace Sport vēlējās iesniegt Komisijā, uz to neattiektos, tas neizskaidro, kā Trace Sport būtu varējusi pamatot Komisijai savu iestāšanos, lai varētu iesniegt šo informāciju un dokumentus.

71.

Šajā ziņā vēl ir jānorāda, ka šajā gadījumā, lai gan, atšķirībā no lietām, kas minētas šo secinājumu 29.–31. punktā, Komisija savus secinājumus pretapiešanas izmeklēšanā, lai noteiktu antidempinga maksājumu paplašinātu piemērošanu, nevarēja pamatot ar ražotāja un saistītā importētāja iesniegtajiem datiem, tas tā bija nepietiekamas Kelani Cycles (un Trace Sport) sadarbības izmeklēšanā dēļ.

72.

Visi šie apstākļi man liek secināt, ka patiesībā Kelani Cycles un Trace Sport izmeklēšanas laikā rīkojās tā, it kā tās aizstāvētu viena vienīga tirgus dalībnieka intereses. Turpretī Creative Cycles nepiedalījās izmeklēšanā, jo, kā tas izriet no šo secinājumu 60. punkta, to tās darbībās būtībā aizstāja Kelani Cycles.

73.

No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka šīs lietas īpašajos apstākļos, manuprāt, ir jāuzskata, ka ir pierādīta tāda apstākļu kopuma esamība, kas rada īpašu situāciju, raksturojot Trace Sport saistībā ar apstrīdēto regulu, salīdzinot ar jebkuru citu tirgus dalībnieku, un kas tādējādi to var individualizēt tāpat kā tās saistīto ražotāju Kelani Cycles.

74.

No tā izriet, ka šīs lietas īpašajos apstākļos, manuprāt, Trace Sport neapšaubāmi būtu bijušas tiesības celt prasību atcelt tiesību aktu LESD 263. panta izpratnē par apstrīdēto regulu un tādējādi, piemērojot TWD judikatūru, tā nevar atsaukties uz šīs regulas iespējamu spēkā neesamību valsts tiesās.

75.

Šajā ziņā man vēlreiz ir jānorāda, ka es apzinos, ka, pirmkārt, LESD 263. panta ceturtajā daļā ir paredzēti ierobežojoši kritēriji prasības atcelt tiesību aktu pieņemamībai ( 43 ) un, otrkārt, ka tiktāl, ciktāl TWD judikatūra, kā es to norādīju šo secinājumu 21.–25. punktā, ir izņēmums no vispārējā principa, tai ir jābūt ierobežotai piemērojamībai, kas vērsta konkrēti tikai uz tiem gadījumiem, kad nav nekādu šaubu par indivīda celtas prasības atcelt tiesību aktu Vispārējā tiesā pieņemamību ( 44 ).

76.

Tomēr šajā ziņā, pirmkārt, es uzskatu, ka locus standi atzīšana Trace Sport attiecībā uz apstrīdēto regulu neapšaubāmi atbilst šo secinājumu 31. un 34.–42. punktā minētajai judikatūrai saistībā ar prasību atcelt tiesību aktu antidempinga jomā pieņemamību.

77.

Otrkārt, ļoti īpašajos šīs lietas apstākļos es uzskatu, ka, ja tādam saistītajam importētājam, kāds ir Trace Sport – attiecībā uz kuru ir pierādīts, pirmkārt, ka tas ir pietiekami saistīts ar eksportētāju, kurš ir piedalījies pretapiešanas izmeklēšanā un kuram acīmredzami bija tiesības celt prasību atcelt attiecīgo pasākumu, un, otrkārt, ka tas ir bijis iesaistīts (lai arī nesekmīgi) pretapiešanas izmeklēšanā attiecībā uz šo saistīto ražotāju, šīs izmeklēšanas laikā rīkojoties tā, it kā tie pārstāvētu viena vienīga tirgus dalībnieka intereses, – tiktu ļauts atsaukties uz aplūkotās regulas spēkā neesamību valsts tiesā, tas būtu pretrunā TWD judikatūras jēgai, kas norādīta šo secinājumu 25. punktā, proti, aizsargāt tiesisko drošību un novērst personām Savienības tiesībās paredzēto tiesību aizsardzības līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu.

78.

Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, es iesaku Tiesai uz rechtbank Noord-Holland (Ziemeļholandes tiesa, Nīderlande) uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi: