–

Scotch Whisky Association vārdā – K. H. Reuer un W. Baars, Rechtsanwältinnen,

–

M. Klotz vārdā – S. J. Mühlberger, Rechtsanwalt,

–

Grieķijas valdības vārdā – G. Kanellopoulos, kā arī E. Leftheriotou, M. Tassopoulou un E. Chroni, pārstāvji,

–

Francijas valdības vārdā – D. Colas un S. Horrenberger, kā arī E. de Moustier, pārstāvji,

–

Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz F. Varrone, avvocato dello Stato,

–

Nīderlandes valdības vārdā – M. K. Bulterman un C. S. Schillemans, pārstāves,

–

Eiropas Komisijas vārdā – B. Eggers, kā arī D. Bianchi un I. Naglis, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 110/2008 (2008. gada 15. janvāris) par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1576/89 (OV 2008, L 39, 16. lpp.) 16. panta a)–c) punktu.

2

Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā, kuras ietvaros Scotch Whisky Association vēršas pret Michael Klotz, kurš izplata viskiju tiešsaistē, saistībā ar prasību, kas ir vērsta uz to, lai liktu pēdējam minētajam pārtraukt Vācijā ražota viskija ar nosaukumu “Glen Buchenbach” tirdzniecību.

3

Regulas Nr. 110/2008 preambulas 2. apsvērumā ir paredzēts:

“Stipro alkoholisko dzērienu nozare [Eiropas Savienībā] ir svarīga patērētājiem, ražotājiem un lauksaimniecības nozarei. Stipro alkoholisko dzērienu nozarē veiktajiem pasākumiem būtu jāpalīdz nodrošināt patērētājiem augsta līmeņa aizsardzību, novērst maldinājumus, panākt tirgus pārredzamību un godīgu konkurenci. [..]”

4

Šīs regulas preambulas 4. apsvērumā ir noteikts:

“Lai nodrošinātu sistemātiskāku pieeju tiesību aktiem, kas reglamentē stipros alkoholiskos dzērienus, šajā regulā būtu skaidri jānosaka kritēriji stipro alkoholisko dzērienu ražošanai, aprakstam, noformējumam un marķējumam, kā arī ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai.”

5

Minētās regulas preambulas 14. apsvērums ir izteikts šādā redakcijā:

“Ņemot vērā, ka Padomes 2006. gada 20. marta Regula (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību [(OV 2006, L 93, 12. lpp.), kurā grozījumi ir izdarīti ar Padomes 2006. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV 2006, L 363, 1. lpp.),] neattiecas uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, noteikumi par stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību būtu jānosaka šajā regulā. Būtu jāreģistrē ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ar ko identificē stipros alkoholiskos dzērienus, kuru izcelsme ir kādas valsts teritorijā vai reģionā, vai kādā minētās teritorijas apvidū, ja stiprajam alkoholiskajam dzērienam piemītošā kvalitāte, reputācija vai citas īpašības galvenokārt ir saistāmas ar tā ģeogrāfisko izcelsmi.”

6

Regulas Nr. 110/2008 16. pantā “Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība” ir paredzēts:

“[..] III pielikumā reģistrētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir jāsargā pret:

7

Šīs regulas III pielikumā “Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes” ir minēts, ka “Scotch Whisky” ir reģistrēta kā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kas ietilpst 2. produktu kategorijā, proti, “Whisky/Whiskey”, un kuras izcelsmes valsts ir “Apvienotā Karaliste (Skotija)”.

8

Scotch Whisky Association ir saskaņā ar Skotijas tiesībām reģistrēta organizācija, kuras mērķis cita starpā ir gādāt par skotu viskija tirdzniecības aizsardzību kā Skotijā, tā arī ārvalstīs.

9

M. Klotz tīmekļa vietnē tirgo viskiju ar nosaukumu “Glen Buchenbach”, kas tiek ražots Valdhornas [Waldhorn] spirta rūpnīcā, kura atrodas Berglenā [Berglen], Būhenbahas [Buchenbach] ielejā, Švābijā (Vācija).

10

Uz konkrētā viskija pudeļu etiķetēm bez stilizēta medību raga (vācu valodā – Waldhorn) attēla ir atrodama šāda informācija: “Waldhornbrennerei” (Valdhornas spirta rūpnīca), “Glen Buchenbach”, “Swabian Single Malt Whisky” (Švābijas single malt viskijs), “500 ml”, “40 % vol”, “Deutsches Erzeugnis” (Vācijas produkts) un “Hergestellt in den Berglen” (ražots Berglenā).

11

Scotch Whisky Association ir vērsusies Landgericht Hamburg (Hamburgas apgabaltiesa, Vācija) ar prasību tostarp pārtraukt šī viskija, kas nav skotu viskijs, tirdzniecību ar nosaukumu “Glen Buchenbach”, jo šī nosaukuma lietošana esot pretrunā it īpaši Regulas Nr. 110/2008 16. panta a)–c) punktam, ar kuriem tiek aizsargātas šīs regulas III pielikumā ierakstītās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuru vidū ir arī norāde “Scotch Whisky”.

12

Scotch Whisky Association uzskata, ka šīs tiesību normas paredzot, ka stipram alkoholiskajam dzērienam reģistrēta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir aizsargāta ne tikai pret šādas norādes lietošanu, bet arī pret jebkādu piebildi, kas liek domāt par šīs norādes ģeogrāfisko izcelsmi. Nosaukums “Glen”, tā kā Skotijā tas tiekot ļoti bieži izmantots vārda “ieleja” vietā, it īpaši kā preču zīmes elements skotu viskija nosaukumos, mērķsabiedrības uztverē rosinot asociāciju ar Skotiju un “Scotch Whisky”, neraugoties uz citu norāžu pievienošanu uz etiķetes, kas precizē produkta Vācijas izcelsmi. M. Klotz ir lūdzis prasību noraidīt.

13

Landgericht Hamburg (Hamburgas apgabaltiesa) norāda, ka šīs prasības iznākums ir atkarīgs no Regulas Nr. 110/2008 16. panta a)–c) punkta interpretācijas. Tādēļ tā nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

14

Pēc ģenerāladvokāta secinājumu nolasīšanas Scotch Whisky Association ar 2018. gada 15. marta vēstuli lūdza atbilstoši Tiesas Reglamenta 83. pantam izdot rīkojumu atkārtoti sākt tiesvedības mutvārdu daļu.

15

Lai pamatotu šo lūgumu, Scotch Whisky Association apgalvo būtībā, ka argumentācija, ko ģenerāladvokāts ir izklāstījis savu secinājumu 66.–68., kā arī 107. un 108. punktā, esot balstīta uz lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu paredzētā faktu ietvara nepilnīgu un kļūdainu izklāstu un tādējādi šī argumentācija esot kļūdaina. Scotch Whisky Association vēloties tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai atbildēt uz minēto argumentāciju, kā arī šajā pašā tiesas sēdē labot un papildināt šos faktiskos apstākļus.

16

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka atbilstoši Reglamenta 83. pantam Tiesa, uzklausījusi ģenerāladvokātu, jebkurā brīdī var izdot rīkojumu par tiesvedības mutvārdu daļas sākšanu vai atkārtotu sākšanu, it īpaši, ja tā uzskata, ka tā nav pietiekami informēta, vai ja kāds no lietas dalībniekiem pēc šīs daļas pabeigšanas iesniedz ziņas par jaunu faktu, kam var būt izšķiroša ietekme uz Tiesas nolēmumu, vai arī ja lieta ir jāizskata, pamatojoties uz argumentu, kuru lietas dalībnieki vai Eiropas Savienības Tiesas statūtu 23. pantā minētās ieinteresētās personas nav apsprieduši.

17

Šajā lietā tas tā nav. Proti, Tiesa pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas uzskata, ka tā ir pietiekami informēta, lai pieņemtu nolēmumu, un ka šī lieta nav jāizskata, pamatojoties uz argumentiem, kurus lietas dalībnieki vai šīs ieinteresētās personas nav apsprieduši.

18

Turklāt nav ticis apgalvots, ka viens no pamatlietas dalībniekiem vai kāda no šīm ieinteresētajām personām pēc šīs tiesvedības mutvārdu daļas pabeigšanas būtu snieguši ziņas par jaunu faktu, kam varētu būt izšķiroša ietekme uz Tiesas nolēmumu.

19

Līdz ar to Scotch Whisky Association pieteikums par tiesvedības mutvārdu daļas atkārtotu sākšanu ir jānoraida.

20

Šajā lietā abi lietas dalībnieki pamatlietā ir izteikuši iebildumus attiecībā gan uz lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu formulējumu, gan arī attiecībā uz tā saturu.

21

Pirmkārt, Scotch Whisky Association izvirza iebildumu, ka iesniedzējtiesa esot slikti formulējusi prejudiciālos jautājumus, un savos rakstveida apsvērumos piedāvā pārformulēt šos jautājumus.

22

Šajā ziņā ir pietiekami atgādināt, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru vienīgi valsts tiesai, kurā tiek izskatīts strīds un kurai ir jāuzņemas atbildība par pieņemamo tiesas nolēmumu, ņemot vērā katras lietas īpatnības, ir jānovērtē gan prejudiciālā jautājuma nepieciešamība, lai tā spētu pieņemt nolēmumu, gan tās Tiesai uzdodamo jautājumu atbilstība (spriedums, 2000. gada 4. aprīlis, Darbo, C‑465/98, EU:C:2000:184, 19. punkts). It īpaši tikai iesniedzējtiesa var noteikt un formulēt šādus jautājumus. Pamatlietas dalībnieki nevar mainīt to saturu (spriedumi, 2013. gada 18. jūlijs, Consiglio Nazionale dei Geologi, C‑136/12, EU:C:2013:489, 29. un 31. punkts un tajos minētā judikatūra, kā arī 2015. gada 6. oktobris, T‑Mobile Czech Republic un Vodafone Czech Republic, C‑508/14, EU:C:2015:657, 28. punkts un tajā minētā judikatūra). Līdz ar to pamatlietas dalībnieka lūgums pārformulēt uzdotos jautājumus atbilstoši tā norādītajai redakcijai nevar tikt apmierināts.

23

Otrkārt, M. Klotz uzskata, ka iesniedzējtiesa ir atspoguļojusi pamatlietas faktus ļoti īsi un nepilnīgi, un viņš sniedz norādes, lai šo atspoguļojumu varētu pabeigt.

24

Taču ir jāatgādina, no vienas puses, ka LESD 267. pantā iedibinātās sadarbības procedūras ietvaros nevis Tiesa, bet gan valsts tiesa ir kompetenta noteikt faktus, kas izraisījuši strīdu, un izdarīt no tiem secinājumus attiecībā uz nolēmumu, kas tai ir jāpieņem (spriedumi, 2015. gada 3. septembris, Costea, C‑110/14, EU:C:2015:538, 13. punkts, un 2016. gada 10. marts, Safe Interenvíos, C‑235/14, EU:C:2016:154, 119. punkts). No otras puses, Tiesai saskaņā ar kompetences sadalījumu starp Savienības tiesām un valsts tiesām ir jāņem vērā prejudiciālo jautājumu faktiskais un tiesiskais konteksts, kāds ir noteikts lēmumā par prejudiciālo jautājumu uzdošanu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2001. gada 25. oktobris, Ambulanz Glöckner, C‑475/99, EU:C:2001:577, 10. punkts, un 2016. gada 28. jūlijs, Kratzer, C‑423/15, EU:C:2016:604, 27. punkts).

25

Ar savu pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Regulas Nr. 110/2008 16. panta a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai noteiktu reģistrētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “netiešu komerciālu lietojumu”, ir vajadzīgs, lai strīdīgais elements tiktu lietots vai nu šai norādei identiskā, vai fonētiski un/vai vizuāli līdzīgā formā, vai arī ir pietiekami ar to, ka strīdīgais elements mērķsabiedrībā izraisa kaut kādas asociācijas ar minēto norādi vai ar to saistīto ģeogrāfisko teritoriju.

26

Gadījumā, ja tiktu konstatēts, ka kaut kādas idejiskas asociācijas ar reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai ar to saistīto ģeogrāfisko teritoriju ir pietiekamas, lai raksturotu šīs norādes “netieša komerciāla lietojuma” esību Regulas Nr. 110/2008 16. panta a) punkta izpratnē, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai šī tiesību norma ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai noteiktu šo lietojuma esību, ir jāņem vērā strīdīgā elementa konteksts un, it īpaši, tas, vai tam ir pievienots skaidrojums par produkta patieso izcelsmi, tādējādi, lai ar šo kontekstu sniegtā informācija rezultātā ļautu noraidīt apgalvojumu, saskaņā ar kuru runa būtu par netiešu komerciālu lietojumu.

27

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts un tiesību aktā, kurā šī norma ir ietverta, izvirzītie mērķi (skat. it īpaši spriedumus, 2018. gada 23. janvāris, Piotrowski, C‑367/16, EU:C:2018:27, 40. punkts, un 2018. gada 7. februāris, American Express, C‑304/16, EU:C:2018:66, 54. punkts).

28

Pirmkārt, runājot par Regulas Nr. 110/2008 16. panta a) punkta redakciju, no tās izriet, ka reģistrētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ar šo tiesību normu tiek aizsargātas pret “jebkādu tiešu vai netiešu komerciālu lietojumu produktiem, uz ko neattiecas reģistrācija, ciktāl minētos produktus var salīdzināt ar stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas reģistrēti ar minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vai ciktāl tāds lietojums izmanto reģistrētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputāciju”.

29

Kā ģenerāladvokāts ir norādījis savu secinājumu 28. punktā, vārds “lietojums” šajā tiesību normā pēc definīcijas prasa, lai ar strīdīgo apzīmējumu tiktu izmantota pati aizsargātā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde formā, kādā pēdējā minētā ir reģistrēta, vai vismaz formā, kas fonētiski un/vai vizuāli ir tik cieši saistīta ar šo norādi, ka strīdīgais apzīmējums ir acīmredzami nenodalāms no tās.

30

Šajā ziņā jau ir nospriests, ka tādas preču zīmes, kurā ir ietverta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde vai šai norādei atbilstošs vārds un tā tulkojums, lietošana attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas neatbilst atbilstošajām specifikācijām, principā ir šīs ģeogrāfiskās izcelsmes norādes tiešs komerciāls lietojums Regulas Nr. 110/2008 16. panta a) punkta izpratnē (spriedumi, 2011. gada 14. jūlijs, Bureau national interprofessionnel du Cognac, C‑4/10 un C‑27/10, EU:C:2011:484, 55. punkts, kā arī 2017. gada 20. decembris, Comité Interprofessionnel du Vin de Champagne, C‑393/16, EU:C:2017:991, 34. punkts).

31

Tāpēc situācijām, uz kurām varētu attiekties Regulas Nr. 110/2008 16. panta a) punkts, ir jāatbilst prasībai par apstrīdētā apzīmējuma izmantošanu reģistrētai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei identiskā vai vismaz no fonētiskā un/vai vizuālā viedokļa ļoti līdzīgā formā.

32

Tomēr saskaņā ar šīs tiesību normas noteikumiem ir jānošķir situācijas, kurās izmantošanai ir “tiešs” raksturs, no tām, kurās tai ir “netiešs” raksturs. Šajā ziņā, kā ģenerāladvokāts ir norādījis savu secinājumu 30. punktā, atšķirībā no “tieša” lietojuma, kas ietver to, ka aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde tiek tieši izvietota uz konkrēta produkta vai paša tā iesaiņojuma, “netiešs” lietojums paredz, ka šī norāde ir iekļauta tādos papildinošajos mārketinga vai informatīvajos līdzekļos kā šī produkta reklāma vai ar produktu saistītajos dokumentos.

33

Otrkārt, saistībā ar kontekstu, kurā iekļaujas Regulas Nr. 110/2008 16. panta a) punkts, ir jākonstatē, ka šīs tiesību normas piemērošanas jomai obligāti ir jābūt atšķirīgai no šī panta b)–d) punktā paredzētajiem citiem reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības noteikumiem. Minētajai tiesību normai it īpaši ir jābūt nošķirtai no situācijas, uz kuru attiecas minētā panta b) punkts, kurā ir atsauce uz “jebkādu ļaunprātīgu izmantošanu, imitēšanu vai asociāciju izraisīšanu”, tas ir, situācijām, kurās ar strīdīgo apzīmējumu nevis tiek izmantota ģeogrāfiskās izcelsmes norāde kā tāda, bet uz to tiek norādīts tā, ka patērētājs ir spiests nodibināt pietiekami tuvu saikni starp šo apzīmējumu un reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

34

Kā ģenerāladvokāts ir norādījis savu secinājumu 32. punktā, Regulas Nr. 110/2008 16. panta b) punkts zaudētu savu lietderīgo iedarbību, ja tā a) punkts tiktu interpretēts plaši, kā iesniedzējtiesa to ir ierosinājusi saistībā ar pirmo prejudiciālo jautājumu, tajā ziņā, ka tas būtu piemērojams, tiklīdz strīdīgais apzīmējums mērķsabiedrības uztverē raisītu jebkādu idejisku asociāciju ar reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai ar to saistītu ģeogrāfiskās izcelsmes teritoriju.

35

Treškārt, ir jākonstatē, ka interpretācija, saskaņā ar kuru, lai noteiktu reģistrētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes netiešu komerciālu lietojumu, ir vajadzīgs, lai strīdīgais elements tiktu lietots vai nu šai norādei identiskā, vai fonētiski un/vai vizuāli līdzīgā formā, ir piemērotāka, lai nodrošinātu visus ar Regulas Nr. 110/2008, it īpaši ar tās 16. panta a) punktu, sasniedzamos mērķus.

36

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Regulā Nr. 110/2008 paredzētajai stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrēšanas sistēmai, kā izriet no šīs regulas preambulas 2. apsvēruma, ir jāpalīdz nodrošināt patērētājiem augsta līmeņa aizsardzību, novērst maldinājumus, kā arī panākt tirgus pārredzamību un godīgu konkurenci (spriedums, 2016. gada 21. janvāris, Viiniverla, C‑75/15, EU:C:2016:35, 24. punkts).

37

Turklāt Tiesa jau ir precizējusi, ka aizsardzība, kas ar minētās regulas 16. pantu ir piešķirta ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ir jāinterpretē, ņemot vērā ar šo norāžu reģistrāciju sasniedzamo mērķi, proti, kā izriet no šīs regulas preambulas 14. apsvēruma, ļaut identificēt stipros alkoholiskos dzērienus kā tādus, kuru izcelsme ir kādā noteiktā teritorijā, ja šiem dzērieniem piemītošā kvalitāte, reputācija vai citas noteiktas īpašības galvenokārt ir saistāmas ar šo ģeogrāfisko izcelsmi (spriedums, 2016. gada 21. janvāris, Viiniverla, C‑75/15, EU:C:2016:35, 23. punkts un tajā minētā judikatūra).

38

Tātad, kā ģenerāladvokāts ir uzskatījis savu secinājumu 38. punktā, Regulas Nr. 110/2008, it īpaši tās 16. panta, noteikumu mērķis ir nepieļaut reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu ļaunprātīgu izmantošanu, un tas tā ir ne vien pircēju, bet arī ražotāju, kuri ir pielikuši pūles, lai garantētu īpašības, kādas tiek sagaidītas no produktiem, kuriem ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir piešķirtas pamatoti, interesēs (skat. pēc analoģijas spriedumus, 2017. gada 14. septembris, EUIPO/Instituto dos Vinhos do Douro e do Porto, C‑56/16 P, EU:C:2017:693, 82. punkts, kā arī 2017. gada 20. decembris, Comité Interprofessionnel du Vin de Champagne, C‑393/16, EU:C:2017:991, 38. punkts). Šajā kontekstā ar šī panta a) punktu konkrētāk tiek aizliegts, ka saimnieciskās darbības subjekti komerciālos nolūkos izmanto reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi attiecībā uz produktiem, uz kuriem neattiecas reģistrācija, it īpaši ar mērķi nepamatoti iedzīvoties no šīs ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

39

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 110/2008 16. panta a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai noteiktu reģistrētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “netieša komerciāla lietojuma” esību, ir vajadzīgs, lai strīdīgais elements tiktu lietots vai nu šai norādei identiskā, vai fonētiski un/vai vizuāli līdzīgā formā. Tādējādi nav pietiekami ar to, ka šis elements mērķsabiedrības uztverē var izraisīt kaut kādas asociācijas ar minēto norādi vai ar to saistīto ģeogrāfisko teritoriju.

40

Ņemot vērā uz pirmā jautājuma pirmo daļu sniegto atbildi, uz tā otro daļu nav jāatbild.

41

Ar savu otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Regulas Nr. 110/2008 16. panta b) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai noteiktu “asociācijas izraisīšanu” ar reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ir vajadzīgs, lai strīdīgais elements būtu līdzīgs šai norādei no fonētiskā un/vai vizuālā viedokļa, vai arī ir pietiekami ar to, ka šis elements mērķsabiedrības uztverē izraisa kaut kādas asociācijas ar minēto norādi vai ar to saistīto ģeogrāfisko teritoriju.

42

Gadījumā, ja tiktu konstatēts, ka kaut kādas idejiskas asociācijas ar reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai ar to saistīto ģeogrāfisko teritoriju ir pietiekamas, lai raksturotu “asociāciju izraisīšanas” ar šo norādi esību Regulas Nr. 110/2008 16. panta b) punkta izpratnē, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai šī tiesību norma ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai noteiktu šo esību, ir jāņem vērā strīdīgā elementa konteksts un it īpaši tas, vai tam ir pievienots skaidrojums par produkta patieso izcelsmi, tādējādi, lai ar šo kontekstu sniegtā informācija rezultātā ļautu noraidīt apgalvojumu, saskaņā ar kuru runa būtu par “asociāciju izraisīšanu”.

43

Lai sniegtu lietderīgu atbildi iesniedzējtiesai, ir jāatgādina, ka ar Regulas Nr. 110/2008 16. panta b) punktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes tiek aizsargātas pret “asociāciju izraisīšanu” – “arī tad, ja ir norādīta attiecīgo produktu patiesā izcelsme vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir lietota tulkojumā vai kopā ar tādiem vārdiem kā “līdzīgs”, “paveids”, “stila”, “izgatavots”, “aromāts” vai citiem līdzīgiem apzīmējumiem”.

44

Saskaņā ar Tiesas judikatūru jēdziens “asociāciju izraisīšana” attiecas uz situāciju, kurā vārds, kas ir izmantots produkta apzīmēšanai, ietver aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes daļu, kas ir pamats tam, ka patērētājs, saskaroties ar attiecīgā produkta nosaukumu, tiek mudināts savā apziņā kā ar atsauces attēlu nodibināt saikni ar to ražojumu, kuram ir piemērojama šī norāde (spriedums, 2016. gada 21. janvāris, Viiniverla, C‑75/15, EU:C:2016:35, 21. punkts un tajā minētā judikatūra).

45

Tātad, lai konstatētu “asociāciju izraisīšanu” Regulas Nr. 110/2008 16. panta b) punkta izpratnē, Tiesa ir uzskatījusi, ka valsts tiesai ir jāpārbauda ne tikai tas, vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes daļa ir ietverta attiecīgā produkta apzīmēšanai izmantotajā vārdā, bet arī tas, vai patērētājs, saskaroties ar šī produkta nosaukumu, tiek mudināts savā apziņā kā ar atsauces attēlu nodibināt saikni ar to ražojumu, kuram ir piemērojama šī norāde. Tātad valsts tiesai būtībā ir jābalstās uz iespējamo patērētāja reakciju uz vārdu, kas izmantots, lai apzīmētu attiecīgo produktu, jo galvenais ir tas, ka šis patērētājs saista šo vārdu ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (spriedums, 2016. gada 21. janvāris, Viiniverla, C‑75/15, EU:C:2016:35, 22. punkts).

46

No iepriekš minētā izriet, kā ģenerāladvokāts ir norādījis savu secinājumu 55. punktā, ka aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes daļēja ietveršana strīdīgajā apzīmējumā nav imperatīvs nosacījums, lai piemērotu Regulas Nr. 110/2008 16. panta b) punktu. Tātad, lai konstatētu “asociāciju izraisīšanas” esību šīs tiesību normas izpratnē, valsts tiesai ir jāpārbauda, vai patērētājs, saskaroties ar attiecīgā produkta nosaukumu, tiek mudināts savā apziņā kā ar atsauces attēlu nodibināt saikni ar to ražojumu, kuram ir piemērojama aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.

47

Šajā ziņā ir jāprecizē, ka šajā vērtējumā valsts tiesai ir jāatsaucas uz samērā informēta, uzmanīga un apdomīga Eiropas vidusmēra patērētāja uztveri (spriedums, 2016. gada 21. janvāris, Viiniverla, C‑75/15, EU:C:2016:35, 25. un 28. punkts).

48

Turklāt Tiesa jau ir nospriedusi, ka var likumīgi uzskatīt, ka asociācijas ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi tiek izraisītas tad, ja, runājot par līdzīga izskata produktiem, pārdošanas nosaukumiem ir fonētiska un vizuāla līdzība (spriedums, 2016. gada 21. janvāris, Viiniverla, C‑75/15, EU:C:2016:35, 33. punkts un tajā minētā judikatūra).

49

Tomēr, kā ģenerāladvokāts ir norādījis savu secinājumu 58. punktā, strīdīgā nosaukuma fonētiskās un vizuālās līdzības ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi identificēšana nav imperatīvs nosacījums, lai konstatētu “asociāciju izraisīšanas” esību Regulas Nr. 110/2008 16. panta b) punkta izpratnē. Tā ir tikai viens no kritērijiem, kas valsts tiesai ir jāņem vērā, izvērtējot, vai patērētājs, saskaroties ar attiecīgā produkta nosaukumu, tiek mudināts savā apziņā kā ar atsauces attēlu nodibināt saikni ar to ražojumu, kuram ir piemērojama aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde. No tā izriet, ka nav izslēgts, ka “asociāciju izraisīšana” var notikt, pat nepastāvot tādai līdzībai.

50

Līdzās kritērijiem attiecībā uz aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes daļēju ietveršanu strīdīgajā nosaukumā un šī nosaukuma fonētisko un vizuālo līdzību ar šo norādi Tiesa ir norādījusi, ka attiecīgajā gadījumā ir jāņem vērā starp dažādu valodu vārdiem pastāvošā “konceptuālā tuvuma” kritērijs, jo šāds tuvums, tāpat kā citi minētie kritēriji, arī var izraisīt to, ka, ja patērētājs saskarsies ar salīdzināmu produktu, uz kura ir novietots strīdīgais nosaukums, viņš tiks mudināts savā apziņā kā ar atsauces attēlu nodibināt saikni ar to produktu, kuram ir piemērojama aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (spriedums, 2016. gada 21. janvāris, Viiniverla, C‑75/15, EU:C:2016:35, 35. punkts un tajā minētā judikatūra).

51

No iepriekš minētajiem apstākļiem izriet, ka, nosakot jēdzienu “asociāciju izraisīšana” Regulas Nr. 110/2008 16. panta b) punkta izpratnē, noteicošais kritērijs ir tas, vai patērētājs, saskaroties ar strīdīgo nosaukumu, tiek mudināts savā apziņā kā ar atsauces attēlu tieši nodibināt saikni ar to ražojumu, kuram ir piemērojama aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, un tas ir jānovērtē valsts tiesai, attiecīgajā gadījumā ņemot vērā aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes daļēju ietveršanu strīdīgajā nosaukumā, šī nosaukuma fonētisku un/vai vizuālu līdzību ar šo norādi vai arī vēl – konceptuālo tuvumu starp minēto nosaukumu un minēto norādi.

52

Pamatlietā iesniedzējtiesai tātad būs jāpārbauda, vai samērā informēta, uzmanīga un apdomīga Eiropas vidusmēra patērētāja apziņā tieši rodas aizsargātā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, tas ir, “Scotch Whisky”, viņam saskaroties ar salīdzināmu produktu, uz kura ir norādīts strīdīgais nosaukums, kas šajā gadījumā ir “Glen”, kur šai tiesai šī nosaukuma fonētiskas un/vai vizuālas līdzības ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un šīs norādes daļējas iekļaušanas minētajā nosaukumā neesības apstākļos ir jāņem vērā konceptuālais tuvums starp minēto norādi un šo nosaukumu.

53

Turpretim kritērijs, ko iesniedzējtiesa ir izvirzījusi sava otrā jautājuma ietvaros, lai raksturotu “asociāciju izraisīšanu” Regulas Nr. 110/2008 16. panta b) punkta izpratnē, tas ir, ka attiecīgā apzīmējuma strīdīgajam elementam mērķsabiedrības uztverē būtu jāizraisa kaut kādas asociācijas ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai ar to saistīto ģeogrāfisko teritoriju, nevar tikt izmantots, jo ar to netiek noteikta pietiekami tieša un viennozīmīga saikne starp šo elementu un šo norādi.

54

Turklāt, kā ģenerāladvokāts ir norādījis savu secinājumu 61.–63. punktā, ja, lai raksturotu šādu asociāciju izraisīšanu, būtu pietiekami ar jebkādas asociācijas raisīšanu patērētāja apziņā ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, tā rezultātā, pirmkārt, Regulas Nr. 110/2008 16. panta b) punktā tiktu iekļauta tam šajā pantā sekojošo tiesību normu, proti, tā c) un d) punkta, kuros ir paredzēti gadījumi, kad atsauce uz aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi ir vēl attālinātāka nekā “asociāciju izraisīšana” ar to, piemērošanas joma.

55

Otrkārt, šāda kritērija izmantošana novestu pie šīs regulas piemērošanas jomas neparedzamas paplašināšanas un radītu būtiskus riskus, it īpaši attiecīgo saimnieciskās darbības subjektu tiesiskajai noteiktībai. Saskaņā ar Regulas Nr. 110/2008 preambulas 4. apsvērumu Savienības likumdevējs ir vēlējies “nodrošināt sistemātiskāku pieeju tiesību aktiem, kas reglamentē stipros alkoholiskos dzērienus”, nosakot “skaidrus kritērijus”, tostarp “ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai”. Tik neprecīza un plaša kritērija kā tā, ko iesniedzējtiesa ir izvirzījusi saistībā ar savu otro jautājumu, izmantošana nebūtu atbilstoša šādam mērķim.

56

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz otrā jautājuma pirmo daļu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 110/2008 16. panta b) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai noteiktu “asociāciju izraisīšanu” ar reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, iesniedzējtiesai ir jānovērtē, vai samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs Eiropas vidusmēra patērētājs, saskaroties ar strīdīgo nosaukumu, tiek mudināts savā apziņā kā ar atsauces attēlu tieši nodibināt saikni ar to ražojumu, kuram ir piemērojama aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde. Šajā vērtējumā šai tiesai, ja nepastāv, pirmkārt, strīdīgā nosaukuma un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes fonētiska un/vai vizuāla līdzība un, otrkārt, šīs norādes daļēja iekļaušana šajā nosaukumā, attiecīgajā gadījumā ir jāņem vērā minētā nosaukuma un minētās norādes konceptuālais tuvums.

57

Saistībā ar otrā jautājuma otro daļu attiecībā uz konteksta, kurā iekļaujas strīdīgais nosaukums, lomu valsts tiesas veicamajā vērtējumā par “asociāciju izraisīšanu” Regulas Nr. 110/2008 16. panta b) punkta izpratnē ir jākonstatē, ka no šīs normas formulējuma izriet, ka “asociāciju izraisīšana” var notikt pat tad, ja ir norādīta produkta patiesā izcelsme (spriedums, 2016. gada 21. janvāris, Viiniverla, C‑75/15, EU:C:2016:35, 43. punkts un tajā minētā judikatūra).

58

No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka M. Klotz – atbildētājs pamatlietā – norāda, ka nosaukums “Glen Buchenbach” esot vārdu spēle, kas veidojas no pamatlietā aplūkojamā dzēriena izcelsmes vietas nosaukuma, tas ir, “Berglen”, un no vietējās upes nosaukuma, tas ir, “Buchenbach”. Tomēr Tiesa jau ir nospriedusi, ka, ievērojot Regulas Nr. 110/2008 16. panta b) punktu, nav nozīmes tam, ka strīdīgais nosaukums atbilst uzņēmuma un/vai vietas, kurā produkts tiek ražots, nosaukumam (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 21. janvāris, Viiniverla, C‑75/15, EU:C:2016:35, 42.–45. punkts).

59

Turklāt, kā ģenerāladvokāts ir norādījis savu secinājumu 81. punktā, Tiesa jau ir precizējusi, ka apstāklis, ka strīdīgais nosaukums norāda uz ražošanas vietu, kas esot zināma patērētājiem dalībvalstī, kurā produkts tiek ražots, nav nozīmīgs faktors, novērtējot jēdzienu “asociāciju izraisīšana” Regulas Nr. 110/2008 16. panta b) punkta izpratnē, jo šī tiesību norma aizsargā reģistrētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes pret jebkādu asociāciju izraisīšanu visā Savienības teritorijā un, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt minēto norāžu efektīvu un vienveidīgu aizsardzību šajā teritorijā, tā attiecas uz visiem patērētājiem minētajā teritorijā (spriedums, 2016. gada 21. janvāris, Viiniverla, C‑75/15, EU:C:2016:35, 27. punkts).

60

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz otrā jautājuma otro daļu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 110/2008 16. panta b) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai noteiktu “asociāciju izraisīšanu” ar reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, nav jāņem vērā konteksts, kurā iekļaujas strīdīgais elements, tostarp tas, ka tam ir pievienots precizējums par produkta patieso izcelsmi.

61

Ar savu trešo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Regulas Nr. 110/2008 16. panta c) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai noteiktu ar šo tiesību normu aizliegtas “nepareizas vai maldīgas norādes” esību, ir jāņem vērā konteksts, kurā strīdīgais elements ir izmantots, it īpaši tad, ja pēdējam minētajam ir pievienota norāde par produkta patieso izcelsmi.

62

Ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 110/2008 16. panta c) punktu reģistrēta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir aizsargāta pret “visām citām nepareizām vai maldīgām norādēm par produkta pirmavotu, izcelsmi, būtību vai pamatīpašībām produkta aprakstā, noformējumā vai marķējumā, kas var radīt nepareizu iespaidu par tā izcelsmi”.

63

Vispirms ir jākonstatē, ka – pretēji tam, ko norāda Eiropas Komisija, – nekas šīs tiesību normas formulējumā neliecina par to, ka Savienības likumdevēja nolūks būtu bijis ņemt vērā kontekstu, kurā strīdīgais elements ir izmantots, lai raksturotu “nepareizu vai maldīgu norādi par produkta pirmavotu, izcelsmi, būtību vai pamatīpašībām”.

64

Kā ģenerāladvokāts ir norādījis savu secinājumu 92. punktā, izteiciens “nepareiz[a] vai maldīg[a] norād[e] [..] produkta aprakstā, noformējumā vai marķējumā” ietver dažādu datu nesēju uzskaitījumu, uz kuriem var atrasties norāde, kas, iespējams, ir nepareiza vai maldīga. No tā nevar tikt secināts, ka šī norāde būtu jāpārbauda saistībā ar citu informāciju, kas, iespējams, ir norādīta attiecīgā produkta aprakstā, noformējumā vai marķējumā.

65

Turklāt, kā ģenerāladvokāts arī ir norādījis savu secinājumu 96. punktā, ir jāprecizē, ka Regulas Nr. 110/2008 16. pantā ir ietverts pakāpenisks aizliegtu darbību uzskaitījums, saskaņā ar kuru šī panta c) punkts ir jānošķir no pirms šī punkta norādītajiem a) un b) punkta. Proti, kamēr minētā panta a) punktā ir ietvertas tikai darbības, kas izpaužas kā aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes lietojums, un tā b) punktā – ļaunprātīga izmantojuma, imitācijas vai asociāciju izraisīšanas darbības, c) punktā ir paplašināts aizsardzības perimetrs, tajā iekļaujot arī “visas citas norādes”, tas ir, patērētājiem sniegto informāciju, kas parādās konkrētā produkta aprakstā, noformējumā vai marķējumā, kuras, lai arī neatgādina par aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, tiek kvalificētas kā “nepareizas vai maldīgas”, raugoties no produkta saistības ar šo norādi.

66

Šajā ziņā ir jāprecizē, pirmkārt, ka Regulas Nr. 110/2008 16. panta c) punktā izmantotais izteiciens “vis[as] cit[as] [..] norād[es]” ietver informāciju, kas attiecīgā produkta aprakstā, noformējumā vai marķējumā var būt norādīta jebkādā formā, tostarp teksta, attēla vai iepakojuma formā, kura var sniegt informāciju par šī produkta pirmavotu, izcelsmi, būtību vai pamatīpašībām.

67

Otrkārt, ir pietiekami ar to, lai nepareiza vai maldīga norāde būtu norādīta vienā no trim šajā tiesību normā norādītajiem datu nesējiem, tas ir, attiecīgā produkta “aprakstā, noformējumā vai marķējumā”, lai uzskatītu, ka tā “var radīt nepareizu iespaidu par tā izcelsmi” minētās tiesību normas izpratnē.

68

No iepriekš minētajiem apstākļiem izriet, ka Regulas Nr. 110/2008 16. panta c) punktā ir paredzēta plaša reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība. Ja nepareiza vai maldīga norāde tomēr varētu tikt atļauta, ņemot vērā papildu informāciju, kas ir sniegta šīs norādes kontekstā un kas attiecas tostarp uz attiecīgā produkta patieso izcelsmi, šī tiesību norma zaudētu savu lietderīgo iedarbību.

69

Visbeidzot, kā jau ir norādīts šī sprieduma 38. punktā, Regulas Nr. 110/2008, it īpaši tās 16. panta, mērķis ir aizsargāt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vienlaikus kā patērētāju interesēs, kuri nedrīkst tikt maldināti ar neatbilstošām norādēm, tā saimnieciskās darbības subjektu interesēs, kuri sedz augstākas izmaksas, lai garantētu kvalitāti produktiem, uz kuriem ir likumīgi norādītas aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. Šie saimnieciskās darbības subjekti ir jāaizsargā pret negodīgas konkurences darbībām.

70

Kā ģenerāladvokāts ir norādījis savu secinājumu 101. punktā, minēto mērķu īstenošana būtu apdraudēta, ja ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību varētu ierobežot apstāklis, ka līdzās nepareizai vai maldinošai norādei Regulas Nr. 110/2008 16. panta c) punkta izpratnē ir norādīta papildinoša informācija, jo šādas interpretācijas izmantošana nozīmētu atzīt tādas norādes lietojumu tāpēc, ka ar to kopā tiek norādīta pareiza informācija.

71

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz trešo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 110/2008 16. panta c) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai noteiktu ar šo tiesību normu aizliegtas “nepareizas vai maldīgas norādes” esību, nav jāņem vērā konteksts, kurā strīdīgais elements ir izmantots.

72

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež: