PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

ES iekšējie ūdensceļi stiepjas vairāk nekā 42 286 km garumā un ir galvenie jūras ostu, pilsētu un rūpniecības centru savienošanas līdzekļi 1 . Savstarpēji savienoto ūdensceļu 13 000 km garais tīkls aptver 13 dalībvalstis 2 un apkalpo vairāk nekā 250 TEN-T iekšējās ostas TEN-T tīklā. ES līmenī pārvadājumu apjomu ziņā iekšējo ūdensceļu transports (IŪT) ieņem būtisku vietu kopējā Eiropas transporta sistēmā, lai arī ir salīdzinoši neliels. 2020. gadā pa iekšējiem ūdeņiem tika pārvadāti 131,7 miljardi tonnkilometru (tkm) kravu, kas ir 4,1 % no pārvadājumu veidu sadalījuma attiecībā uz kravām (ceļu pārvadājumi ir 54,9 %, jūras pārvadājumi – 29,1 %, dzelzceļa pārvadājumi – 11,9 %) 3 . Sauskravas 2020. gadā (lauksaimniecības produkti, rūdas, metāli, būvmateriāli, ogles utt.) bija 59,8 % no IŪT apjoma, bet šķidrās kravas (ķīmiskās vielas un naftas produkti) bija 28,1 % un konteineri – 12,1 % 4 .

Ar IŪT tiek pārvadāti 0,9 % no ES importa un eksporta kopapjoma svara izteiksmē. Būtībā IŪT ir ģeogrāfiski ierobežots un koncentrēts tīkls, tomēr tas piedāvā nozīmīgu alternatīvu autoceļu vai dzelzceļa transportam tiem Eiropas reģioniem, kuri atrodas iekšējiem ūdensceļiem piegulošā teritorijā. Tāpēc IŪT galvenokārt konkurē ar sauszemes transporta veidiem un bieži vien tiek klasificēts kopā ar tiem 5 , un tas aptver tikai 6 % no kravu pārvadājumiem, kas tiek pārvietoti pa sauszemi, un 0,01 % no pasažieru iekšzemes pārvadājumiem. Iekšējo ūdensceļu darbības attīstība ir ļoti atkarīga no: i) ģeogrāfijas (upju atrašanās vietas), ii) pārvadājamo preču veida, iii) ražošanas vietas un patēriņa vietas attiecībā pret iekšējo ūdensceļu tīklu un iv) pārkraušanas infrastruktūras pieejamības.

Upju informācijas pakalpojumi (RIS) ir mūsdienīgi pakalpojumi un funkcijas, kas primāri attiecas uz satiksmes vai transporta aspektiem. Ar satiksmi saistītie pakalpojumi ir kuģuceļu informācijas pakalpojumi, satiksmes informācija, satiksmes pārvaldība, kā arī satiksmes uzraudzība un katastrofu seku novēršana; ar transportu saistītie pakalpojumi ir reisu plānošana, ostas un termināļa vadība, kravu un flotes vadība un iekšējo ūdensceļu infrastruktūras maksas.

RIS veicina satiksmes un transporta pārvaldību iekšējo ūdensceļu navigācijā. To mērķis ir veicināt: i) drošu un efektīvu pārvadāšanu, ii) iekšējo ūdensceļu izmantošanu pilnā mērā. Leģislatīvais process, ar ko reglamentē RIS Savienības līmenī, sākās 2005. gadā ar RIS direktīvas (Direktīva 2005/44/EK) pieņemšanu. Ar direktīvu ir izstrādāts regulējums saskaņotu, sadarbspējīgu un atvērtu RIS izvēršanai un izmantošanai ar mērķi ES palielināt IŪT drošumu, efektivitāti un ekoloģisko nekaitīgumu. Vienlaikus direktīvas mērķis ir atvieglot IŪT sasaisti ar citiem transporta veidiem (t. i., multimodālos pārvadājumus). ES regulējumā ar direktīvu nosaka: i) vispārīgas prasības, kā dalībvalstīm būtu jāievieš RIS; ii) jomas, kurās ir jāizstrādā standarti; iii) piemērojamos principus. Komisija izstrādāja aktuālas tehniskās vadlīnijas un specifikācijas un pieņēma tās ar sekundārajiem tiesību aktiem.

Komisija veica direktīvas pēcvērtēšanu 6 , kur norādīja, ka direktīvai bijusi pozitīva ietekme RIS saskaņošanas ziņā. Tomēr izvērtējot tika arī konstatēts, ka vēl šo to var uzlabot. Direktīvas īstenošanas izvērtēšanā konstatēts, ka tas ir šo iemeslu dēļ: i) ne visas RIS tehnoloģijas ir īstenotas vienādā līmenī un sasniegušas vienādu gatavību; ii) ne visas RIS tehnoloģijas tikušas vienādi pilnā mērā izmantotas visās valstīs un visos upju koridoros. Turklāt standartu lēna atjaunināšana būtiski ietekmēja to, ka RIS attīstījās lēni. Tas tā ir tāpēc, ka pašreizējā kontekstā standartu izstrāde balstās uz dalībvalstu ekspertu sniegumu vāji koordinētā un laikietilpīgā veidā, līdz jauna redakcija ir gatava pieņemšanai saskaņā ar īstenošanas aktu. Kā rāda pieredze, lai standartu sagatavotu un ieviestu nozarē, paiet no 5 līdz 12 gadiem. Tas savukārt mazina IŪT operatoru efektivitāti, jo viņiem nākas izmantot vecus standartus un tehnoloģijas. DINA ziņojumā (2017) tika izvērtēti faktori, kas attiecas uz digitalizāciju un tās ietekmi uz nozares konkurētspēju salīdzinājumā ar citiem transporta veidiem, un tika konstatēts, ka RIS potenciāli varētu būt liela nozīme IŪT nozarē. Tādējādi, ja RIS netiek pareizi izmantoti, tie var kavēt IŪT nozares konkurētspējas potenciālu.

Turklāt saskaņā ar Eiropas zaļo kursu visu veidu transportam, ieskaitot IŪT, ir jāveicina ES mērķis panākt klimatneitrālu ekonomiku un aizsargāt vidi. Attiecībā uz iekšējo ūdensceļu transportu tas nozīmē, ka tas ir arī labāk jāintegrē dažādu veidu transportos, veidojot vienotu, intermodālu loģistikas ķēdi. Citu transporta veidu ziņā transporta nozare attīstībā jau gājusi uz priekšu. Piemēram, tika pieņemtas tiesību normas par digitālajiem rīkiem attiecībā uz kravām, un šīs normas 2019. gadā tika ieviestas attiecībā uz EMSWe un 2020. gadā – attiecībā uz eFTI. Savukārt RIS direktīva līdz šim ir bijusi vairāk vērsta uz navigācijas drošumu un nav veicinājusi IŪT integrēšanu multimodālajās piegādes ķēdēs. Turklāt, lai transporta sistēma būtu efektīva, ir svarīgi, lai būtu efektīva informācijas pārrobežu apmaiņa starp iestādēm. Lai arī laika gaitā dalībvalstu sadarbība ir uzlabojusies, ne visi IŪT izmantotie ziņojumi ir digitalizēti. Un, pat ja tie ir digitalizēti, dalībvalstis izmanto atšķirīgas ziņošanas lietotnes, kas nav savstarpēji saderīgas. Tas nozīmē, ka pēdējos gados ir konstatēts, ka nav būtiski mazinājies atkārtoti iesniegtu elektronisko kuģu ziņojumu skaits uz robežām. Turklāt RIS direktīva neparedz pienākumu šobrīd veikt persondatu apmaiņu, izmantojot RIS. Tomēr dažas ieinteresētās personas, jo īpaši kuģu operatori, ir pauduši bažas par informācijas konfidencialitāti saistībā ar kuģu atrašanās vietu, un šā iemesla dēļ dalībvalstis nevēlas dalīties ar RIS informāciju. Šis piemērs rāda, ka ne dalībvalstis, ne ieinteresētās personas, šķiet, nav pārliecinātas par to, kādā mērā un kādiem mērķiem persondati tiek vai varētu tikt likumīgi nosūtīti, izmantojot RIS. Visbeidzot, izvērtējumā (ko daļēji ietekmēja būtisks pieejamo datu trūkums) nebija iespējams noteikt, kā RIS ietekmē nozares ilgtspēju vai modālo pārvirzi.

Tāpēc galvenā problēma ir RIS lēnā un sadrumstalotā izvēršana, kas kavē nozares konkurētspēju un drošumu, un RIS ir mazāks pienesums Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanā.

Tā kā IŪT koncentrējas uz kuģojamiem ūdensceļiem, iepriekšējos punktos konstatētās problēmas rodas tikai tajos ūdensceļos, kuros ir ieviesti un tiek piemēroti RIS. Tāpēc šīs problēmas ir ļoti aktuālas un specifiskas ģeogrāfiskā ziņā. Saistībā ar nozares lielumu jānorāda, ka problēmu apmērs noteikti būs ierobežots salīdzinājumā ar pārējo transporta nozari.

Tālab šīs iniciatīvas mērķis ir risināt konstatētās problēmas. Direktīvas grozīšanas vispārējais mērķis ir sniegt efektīvu regulējumu RIS izvēršanai un izmantošanai. Konkrētie mērķi ir šādi:

–nodrošināt RIS datu pieejamību un saskaņotus standartus;

–veicināt IŪT integrēšanu multimodālajā ķēdē;

–nodrošināt digitālo risinājumu lielāku izmantošanu un sadarbspēju un novērst ar datu aizsardzību saistītās bažas.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

RIS direktīvas pārskatīšanas iemesls ir saistīts ar Eiropas zaļajā kursā noteiktajiem pašreiz spēkā esošās ES politikas galvenajiem mērķiem 7 . Saskaņā ar Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju, kas kā atskaites punktu (starpposma mērķrādītāju) paredz iekšzemes jeb iekšējo ūdensceļu pārvadājumu un tuvsatiksmes kuģošanas pārvadājumu palielināšanu par 25 % līdz 2030. gadam un par 50 % līdz 2050. gadam, Eiropas Komisija 2021. gada jūnijā izstrādāja NAIADES III 35 punktu rīcības plānu, lai palielinātu IŪT lomu mūsu mobilitātes un loģistikas sistēmās. Tā pamatmērķi ir: i) pārvirzīt vairāk kravu uz pārvadājumiem pa Eiropas upēm un kanāliem un ii) veicināt pāreju uz bezemisijas baržām līdz 2050. gadam. Tas saskan ar Eiropas zaļo kursu, kas paredz būtisku daļu iekšzemes kravu, kuras patlaban tiek pārvadātas pa autoceļiem, pārvirzīt uz dzelzceļu un iekšējiem ūdensceļiem. NAIADES III paziņojumā ir norādīts, ka RIS būtu jāieņem būtiska loma šajā politikā kā datu avotam, kas sniedz datus nākotnes Eiropas mobilitātes datu telpai, tādējādi veicinot IŪT integrēšanu multimodālajās mobilitātes un loģistikas ķēdēs.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Šis priekšlikums saskan ar spēkā esošajiem leģislatīvajiem aktiem IŪT jomā, kā arī ar tiesību aktiem transporta nozarē kopumā un papildina tos. Stratēģiskajā līmenī tas saskan ar TEN-T regulu 8 , kurā prioritāšu vidū ir: i) informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (piemēram, IT lietotņu, tai skaitā RIS, īstenošana) un ii) multimodālie aspekti, piemēram, iekšējo ostu infrastruktūras savienošana ar dzelzceļa kravu pārvadājumu un autotransporta infrastruktūru. Turklāt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta programma saskaņā ar TEN-T sniedz finansējumu RIS pilnveidei. Šajā saistībā visos politikas risinājumos izmantotā pieeja ir nevis izstrādāt tādus digitālos rīkus transporta veidiem un funkcijām, kas dublējas un pārklājas, bet drīzāk veidot un uzlabot saites ar esošajiem rīkiem (nodrošinot atbilstošas informācijas apmaiņu), tādējādi labākajā veidā izmantojot esošās sistēmas.

Ar Regulu par kravu pārvadājumu elektronisku informāciju (eFTI) 9 ir izstrādāts tiesiskais regulējums, kas ļauj uzņēmumiem sniegt informāciju elektroniskā veidā izpildiestādēm (t. i., attiecībā uz preču pārvadājumiem pa autoceļiem, dzelzceļu, iekšējiem ūdensceļiem un pa gaisu Eiropas Savienībā). Uzņēmējiem nav paredzēts pienākums regulatīvo informāciju kompetentajai iestādei sniegt elektroniski. Tomēr, ja uzņēmēji izvēlas sniegt šo informāciju elektroniski, tiem ir jāizpilda eFTI regulā noteiktās prasības. Pašreiz RIS un eFTI mijiedarbība ir ierobežota, lai arī ir iespējama sinerģija, ko varētu sasniegt, izmantojot eFTI platformas, lai pārsūtītu ar RIS prasīto informāciju par kravu.

Ar jauno Alternatīvo degvielu infrastruktūras regulu (ADIR) 10 ieviesti mērķrādītāji attiecībā uz krasta elektroapgādi iekšējo ūdensceļu ostās. Tajā ir arī prasīts dalībvalstīm izstrādāt valstu politikas regulējumus, kuros ietvertas plānotas iniciatīvas alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanai IŪT nozarē, piemēram, ūdeņraža un elektroenerģijas infrastruktūras ieviešanai. RIS var papildināt ADIR, veicinot informācijas apmaiņu: i) starp iekšējo ūdensceļu kuģiem un ostām, kas aprīkotas šādām alternatīvām degvielām; un jo īpaši ii) par infrastruktūras pieejamību reāllaikā. Tādējādi savukārt var veicināt šo degvielu izmantošanu IŪT nozarē.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 91. panta 1. punkts ir juridiskais pamats ES tiesību aktu pieņemšanai saistībā ar kopējo transporta politiku. Šajā regulējumā ES paredz koordinēti un saskaņoti izvērst informācijas un komunikācijas tehnoloģijas iekšējos ūdensceļos, kas palīdz palielināt iekšējo ūdensceļu transporta drošumu un efektivitāti, nevis paļauties tikai uz atsevišķu dalībvalstu nekoordinētu rīcību.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Vajadzība rīkoties ES līmenī tika atzīta līdz ar RIS direktīvas pieņemšanu, kad RIS izstrāde noritēja atšķirīgā ātrumā, izmantojot atšķirīgas tehnoloģijas un lietotnes visā Eiropā, kas tādējādi radīja šķēršļus pārrobežu reisiem. Tādējādi, ja netiks veikti pasākumi ES līmenī, dalībvalstīs, visticamāk, varētu atšķirties RIS sniegšanas līmenis un būtība vai arī atšķirties iniciatīvu pieeja reģionālajā vai upju mērogā (t. i., upju komisiju līmenī). Tas savukārt varētu izraisīt reģionālu sadrumstalotību, jo katra upes komisija koncentrētos tikai uz savu risinājumu piemērošanu, tādējādi radot šķēršļus kopējam tirgum, un tas būtu solis atpakaļ attiecībā uz saskaņošanu koridora līmenī.

Tieši ietekmētas ir dalībvalstis, kas ietilpst direktīvas darbības jomā, konkrētāk – tās, kurās ir kuģojami TEN-T nozīmes ūdensceļi.

•Proporcionalitāte

Šis priekšlikums sagatavots, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar turpmākajā izklāstā sniegtā izvērtējuma rezultātiem. Komisija ir arī veikusi ietekmes novērtējumu, lai noteiktu, novērtētu un izvērtētu alternatīvus pasākumus to pašu mērķu sasniegšanai.

Priekšlikuma mērķis ir atjaunināt regulējumu RIS sniegšanai. Tas tiks panākts: i) uzlabojot saskaņošanu un ieviešot tehniskās specifikācijas; ii) veicinot un paplašinot RIS informācijas apmaiņu starp izmantotājiem; iii) direktīvas darbības jomu vēršot uz TEN-T nozīmes kuģojamiem ūdensceļiem. Uzņēmējiem tas izmaksas nerada, turpretim valstu pārvaldes iestāžu papildu izmaksas šķiet ierobežotas, sevišķi, salīdzinot ar ieguvumiem, ko dod mazāks slogs kuģu operatoriem, un pozitīvo ietekmi, kas gaidāma no modālās pārvirzes.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Tā kā priekšlikums paredz tikai vairākus grozījumus Direktīvā 2004/44/EK, piemērotākais juridiskais instruments ir grozījumu direktīva.

3.RETROSPEKTĪVĀS IZVĒRTĒŠANAS, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒŠANAS REZULTĀTI

•Retrospektīvi izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Piecpadsmit gadus pēc Direktīvas 2005/44/EK par saskaņotiem upju informācijas pakalpojumiem (RIS) attiecībā uz Savienības iekšējiem ūdensceļiem pieņemšanas Komisija ir veikusi tās retrospektīvu izvērtēšanu . Izvērtēšanas nolūks bija pamatot turpmākos lēmumus saistībā ar tiesiskā regulējuma izstrādi šajā politikas jomā, ieskaitot pašlaik spēkā esošās direktīvas iespējamo pārskatīšanu. Svarīgākie izvērtējuma konstatējumi bija saistīti ar saskaņotību, kas atšķiras RIS tehnoloģiju ziņā, jo tās netiek vienādi izmantotas visās valstīs un upju koridoros. Izvērtējot arī tika secināts, ka nekas neliecina, ka RIS direktīvas dēļ būtu notikusi modālā pārvirze uz iekšējo ūdensceļu navigāciju. Turklāt izvērtēšana parādīja, ka RIS direktīva un tās īstenošanas akti joprojām ir lietderīgi, bet direktīvas primārā vērstība uz navigācijas drošumu vairs nav pietiekami salāgota ar nozares vajadzībām. Konkrētāk, izvērtējumā tika konstatēts, ka RIS direktīva nerisina vajadzību uzlabot IŪT efektivitāti un integrēšanu multimodālajās piegādes ķēdēs. Turklāt izvērtējumā tika konstatēts, ka RIS direktīva nepietiekami risina jaunās tehnoloģiskās problēmas un nozares tālāku digitalizāciju. Visi šie konstatējumi tika aplūkoti un iztirzāti ietekmes novērtējuma procesā.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Ietekmes novērtējuma vajadzībām no ieinteresētajām personām dažādos veidos tika ievākti ievaddati, cita starpā tika veikts sākotnējais ietekmes novērtējums, atklāta sabiedriskā apspriešana un ārēja līgumslēdzēja veiktas mērķorientētas konsultācijas, izmantojot tiešsaistes aptaujas, mērķorientētus apsekojumus, intervijas, sanāksmes un darbseminārus. Tika vākta gan kvalitatīva informācija (atzinumi, viedokļi, ieteikumi), gan kvantitatīva informācija (dati un statistika).

Ieinteresētās personas bija: dalībnieki, kas pārstāvēja valsts iestādes; RIS izmantotāji; RIS iekārtu ražotāji; MVU; starptautiskās organizācijas; nozaru asociācijas; Eiropas līmeņa profesionālās apvienības; dalībvalstu iestādes; [kuģu] kapteiņi (t. i., visas attiecīgās grupas, kas ir ieinteresētas RIS sniegšanā).

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Komisija veica izvērtēšanas pētījumu (retrospektīvu Direktīvas 2005/44/EK par saskaņotiem upju informācijas pakalpojumiem attiecībā uz Savienības iekšējiem ūdensceļiem izvērtēšanu), lai pamatotu izvērtējumu un izstrādātu dienestu darba dokumentu 11 . Šis darbs tika sākts 2019. gada janvārī un noslēdzās 2020. gada janvārī.

•Ietekmes novērtējums

Priekšlikums ir izstrādāts, ņemot vērā rezultātus, kas iegūti ietekmes novērtējumā, kurā tika izmantots atbalsta pētījums, ko veica ārējais konsultants ar īpašu pieredzi šajā jomā.

Ietekmes novērtējumā tika izstrādāti un novērtēti trīs politikas risinājumi problēmu risināšanai un noteikti problēmas cēloņi. Visi trīs politikas risinājumi paredz dažādus pasākumus, kas palīdz sasniegt iniciatīvas mērķus, lai arī katram no tiem ir atšķirīga lietderības un efektivitātes pakāpe.

Ar A politikas risinājumu direktīva tiek atjaunināta ierobežotā mērā, nemainot direktīvas darbības jomu un paredzot risināt direktīvā konstatētās pamatnepilnības. RIS vispārējā pamatstruktūra, ciktāl tā attiecas uz tehnoloģijas elementiem un to, kādā veidā notiek informācijas apmaiņa starp ieinteresētajām personām, saskaņā ar šo risinājumu pamatā nemainītos. Saskaņā ar šo politikas risinājumu galvenā nozīme būtu nereglamentējošām skaidrojošām vadlīnijām par standartiem un to piemērošanu dalībvalstīs. Svarīgs jauns elements, kas tiktu ieviests ar šo risinājumu, ir lēmums piešķirt Iekšējo ūdensceļu navigācijas standartu izstrādes Eiropas komitejai (CESNI) lomu standartu izstrādē. Lai uzlabotu RIS pamatdatu kvalitāti, dalībvalstīm ir prasīts biežāk sniegt atjauninājumus Eiropas atsauces datu pārvaldības sistēmā (ERDMS). Dalībvalstīm ir arī jāizstrādā RIS izmantotāju sūdzību izskatīšanas mehānisms, lai ziņotu par problēmām saistībā ar RIS īstenošanu (un dalībvalstīm būs savukārt katru gadu jāziņo par šo mehānismu Eiropas Komisijai). Visbeidzot, dalībvalstīm būs jānovērtē, kādā mērā ir attiecināmi persondati, un jānodrošina, ka šie dati tiek apstrādāti pienācīgā veidā.

B risinājumā tiek saglabāti vairāki A politikas risinājuma pasākumi, piemēram, sūdzību izskatīšanas mehānisms, prasība atjaunināt ERDMS datus, CESNI iesaistīšana un precizējums par persondatiem. Tomēr B politikas risinājums paredz vairāk attīstīt RIS, ieviešot būtiskas izmaiņas RIS arhitektūrā, jo saskaņā ar šo politikas risinājumu būtu jāizveido centrālais informācijas apmaiņas un pakalpojumu sniegšanas mezgls (RIS platforma). Tādējādi informācijas apmaiņa vairs nenotiktu tieši starp dažādiem izmantotājiem (piemēram, kuģu operatoriem un iekšējām ostām), bet gan izmantojot šo RIS platformu un tās funkcijas. Saskaņā ar šo risinājumu tiktu ieviesti jauni standarti navigācijas un reisu plānošanas jomā, sniedzot kuģu operatoriem papildu informāciju. Saskaņā ar šo risinājumu informācijas apmaiņai būtu arī nozīmīgāka loma. Šajā risinājumā kuģu operatoriem būtu pienākums obligāti ziņot informāciju par kravu, izmantojot eFTI, kā arī tiem būtu iespēja elektroniski apmainīties ar operatīvo informāciju ar iekšējām ostām. Būtu iespējama operatīvās informācijas apmaiņa arī ar citu veidu transportu. RIS būtu arī vērsti uz nozīmīgākajiem ūdensceļiem, jo to tvērums saskanētu ar TEN-T ūdensceļiem.

C risinājums ir visvērienīgākais, jo tas paplašinātu iepriekšējo risinājumu ar diviem obligātiem pasākumiem, proti: i) prasību kuģu operatoriem elektroniski paziņot savu reisu plānus un ii) prasību apmainīties ar datiem ar iekšējām ostām, un tādējādi tiktu ieviests jauns regulējums satiksmes pārvaldības un tehnisko pilnveidojumu jomā, piemēram, digitalizācijas un automatizācijas jomā.

Vēlamais politikas risinājums ir B risinājums, jo ar to vislabāk tiek līdzsvaroti sasniedzamie mērķi, intervences samērīguma pakāpe, izmaksas un guvumi, kā arī īstenošanas vieglums. Lai arī C politikas risinājums sniedz augstākos neto ieguvumus, tam vienlaikus ir arī augstākās izmaksas. C risinājumā kopējās izmaksas ir par 434 % augstākas nekā B risinājumā, bet kopējie ieguvumi ir tikai par 107 % lielāki salīdzinājumā ar B risinājumu. Turklāt B risinājums nodrošina, ka konkrētie mērķi tiek sasniegti iespējami pakāpeniski un efektīvi, nodrošinot, ka ieguvumu un izmaksu attiecība ir lielāka nekā C risinājumā (4,8 pret 1,9), un ļaujot iestādēm un operatoriem netraucēti pārkārtoties (jo ir mazāk obligāto pasākumu).

Vēlamā politikas risinājuma rezultātā kopējie ieguvumi tiek lēsti 450,4 mlj. EUR pašreizējā vērtībā visā 2025.–2050. gada periodā salīdzinājumā ar pamatscenāriju. Gaidāms, ka būs arī netieši ieguvumi sabiedrībai ārēju izmaksu ietaupījumu veidā, kas tiek lēsti 311 mlj. EUR pašreizējā vērtībā 2025.–2050. gada periodā salīdzinājumā ar pamatscenāriju. Šos ieguvumus rada IŪT plašāka izmantošana un pārvirze prom no autotransporta. Izmaksu ziņā neto ieguvumi no vēlamā politikas risinājuma tiek lēsti 356,7 mlj. EUR pašreizējā vērtībā 2025.–2050. gada periodā salīdzinājumā ar pamatscenāriju.

Šim priekšlikumam ir pievienots ietekmes novērtējuma ziņojums 12 , kura projekts 2023. gada augustā tika iesniegts Regulējuma kontroles padomei (RKP). RKP sniedza pozitīvu atzinumu, un ietekmes novērtējuma ziņojums tika pārskatīts saskaņā ar RKP ieteikumiem. RKP piezīmes ir aplūkotas dienestu darba dokumentā, kas pievienots šim leģislatīvajam priekšlikumam.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Šī iniciatīva ir iekļauta Komisijas 2023. gada darba programmā – tās II pielikumā (REFIT iniciatīvas) sadaļā “Digitālajam laikmetam gatava Eiropa”. Tai ir REFIT dimensija, jo tiek vienkāršota un saskaņota informācijas apmaiņa, izmantojot RIS. Šī iniciatīva mazinās administratīvo slogu kuģu operatoriem, jo tiks mazināta vajadzība atkārtoti reģistrēt informāciju par kravu un vajadzība ziņot ostām informāciju par kravu. Tiek lēsts, ka, uzlabojot RIS informācijas saskaņošanu un veicinot tās apmaiņu, vēlamais politikas risinājums visā 2025.–2050. gada periodā salīdzinājumā ar pamatscenāriju kuģu operatoriem radīs administratīvos un izmaksu ietaupījumus 28,5 mlj. EUR pašreizējā vērtībā. Turklāt, tā kā kuģu operatoriem būs jāpieliek mazākas pūles, lai iegūtu informāciju, kas nepieciešama reisu plānošanai un navigācijai, tiek lēsts, ka pielāgojumu izmaksas kuģu operatoriem samazināsies par 72,1 mlj. EUR pašreizējā vērtībā visā 2025.–2050. gada periodā salīdzinājumā ar pamatscenāriju. Turklāt RIS programmatūras pakalpojumu sniedzēji varētu gūt labumu, ko sniedz piekļuve plašākiem un kvalitatīvākiem datiem, un tiek lēsts, ka pielāgošanas izmaksu ietaupījums ir 8,1 mlj. EUR pašreizējā vērtībā 2025.–2050. gada periodā salīdzinājumā ar pamatscenāriju.

•Pamattiesības

Politikas risinājumi tika izvērtēti, lai noskaidrotu, vai tie varētu ietekmēt pamattiesības un/vai vienlīdzīgu attieksmi pret ES pilsoņiem. Pamattiesību izvērtējuma sākuma punkts ir Eiropas Savienības Pamattiesību harta 13 . Tika izvērtēti visi politikas risinājumi saistībā ar attiecīgo ES instrumentu un tika secināts, ka visos trijos risinājumos tiek pilnībā ievērotas cilvēktiesības un pamattiesības un ka neviens no šiem risinājumiem nerada negatīvu ietekmi uz tām. Tas pilnībā saskan ar piemērojamajiem tiesību aktiem, tādējādi palielinot juridisko skaidrību RIS izmantotājiem.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums neietekmē ES budžetu.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Ir noteikta atbilstoša uzraudzības un ziņošanas kārtība. Dalībvalstu līmenī ieviestais sūdzību mehānisms ļaus augšupēji un agrīni identificēt iespējamās problēmas saistībā ar direktīvas piemērošanu. Dalībvalstīm būs pienākums katru gadu sniegt ziņojumu Komisijai, informējot par sūdzību jomām un novēršanas pasākumiem. Papildus tam RIS platforma kā RIS apmaiņas digitālais rīks dos iespēju vākt statistikas datus, kas savukārt nodrošinās iespēju uzraudzīt RIS izmantošanu. Tiks izstrādāti īpaši rādītāji, kas tiks uzraudzīti, kā arī platformai tiks pilnveidotas tehniskās specifikācijas. Turklāt informācija no jau publiski pieejamiem avotiem (Eurostat) – īpašiem apsekojumiem un konsultācijām ar ārējiem ekspertiem – sniegs informāciju par direktīvas ietekmi uz darbību un tirgu.

Tā kā iniciatīva ir atkarīga no sekundāro tiesību aktu (tehnisko standartu) piemērošanas, svarīgi ir nodrošināt pietiekamu laiku šo sekundāro tiesību aktu izstrādei un īstenošanai. Tāpēc, kad būs pagājuši 7 gadi pēc tiesību akta īstenošanas perioda beigām, Komisijai būtu jāveic izvērtējums, lai pārliecinātos, ka ir sasniegti iniciatīvas mērķi.

•Paskaidrojošie dokumenti (direktīvām)

Paskaidrojošie dokumenti nav nepieciešami, jo priekšlikuma mērķis ir vienkāršot un precizēt pašreizējo režīmu.

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Grozījumu direktīvas 1. pants ir tās galvenā daļa un ietver vairāku Direktīvas 2005/44/EK noteikumu grozījumus.

Turpmāk ir izklāstīti būtiskie grozījumi, kas veikti direktīvā.

Priekšmets un darbības joma

Ar 1. punktu 1. pants ir aizstāts, lai izņemtu novecojušās atsauces. Ar 2. punktu ir grozīts 2. panta 1. punkts, lai pielāgotu direktīvas darbības jomu, vēršot darbības jomu uz to dalībvalstu iekšējiem ūdensceļiem, kas ir Eiropas transporta tīkla dalībnieces.

Definīcijas

3. punktā ir sniegtas definīcijas, kas ataino ar šo direktīvu ieviestos jaunos elementus, un jo īpaši attiecībā uz elektroniskajām sistēmām un platformām, kas izmantotas transporta nozarē.

RIS ieviešana, tehniskās vadlīnijas un specifikācijas

Ar 4. punktu aizstāj 4. pantu, lai atjauninātu noteikumus par to, kādā veidā tiks sniegti pakalpojumi saskaņā ar RIS un kāda veida pakalpojumi tiks sniegti. Šā panta 3. punktā dalībvalstīm noteiktā prasība sniegt datus par navigāciju un reisu plānošanu ir pastiprināta un precizēta un ir ieviesta jauna prasība sniegt informāciju ERDMS, lai uzlabotu RIS izmantotājiem sniegtās informācijas vispārējo kvalitāti un savlaicīgumu. Turklāt, lai uzlabotu informācijas apmaiņu un IŪT multimodalitāti, ir ieviestas prasības par informācijas apmaiņu ar citām sistēmām un platformām, kas izmantotas transporta nozarē (tai skaitā EMSWe, eFTI, ostu kopienas sistēmām un viedām iekšējo ūdensceļu infrastruktūras sistēmām).

Turklāt 6. punktā ir paredzēta RIS digitālās arhitektūras struktūra, proti, paredzēta vienota digitālā RIS platforma (RIS platforma), kas ir galvenais digitālais pamats RIS sniegšanai, ar kura starpniecību būtu jāizstrādā un jāsniedz visi RIS. Komisija ir pilnvarota, izmantojot īstenošanas aktus, lemt par RIS platformas funkcionālajām un tehniskajām specifikācijām.

Ar 5. punktu aizstāj 5. pantu, tādējādi izņemot novecojušus elementus un ieviešot jaunas tehniskās specifikācijas, kas dalībvalstīm jāpiemēro, lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanu atbilstoši 4. panta prasībām.

Kompetentās iestādes un sūdzību izskatīšana

Ar 6. punktu aizstāj 8. pantu, tādējādi ieviešot kompetentās iestādes, kas atbild par RIS platformas darbību un par sūdzību izskatīšanu. Ar 7. punktu ievieš jaunu 8.a pantu, kurā aprakstīta sūdzību izskatīšanas procedūras nozīme un tās galvenie elementi. Dalībvalstīm ir pienākums izstrādāt un piemērot šo procedūru un ir prasīts regulāri ziņot Eiropas Komisijai par tās sniegumu. Tādējādi varētu veikt labāku uzraudzību un ātrāk risināt ar direktīvas īstenošanu saistītos jautājumus.

Privātuma, drošības un informācijas atkalizmantošanas noteikumi

Ar 8. punktu aizstāj 9. pantu, tādējādi atjauninot prasības par privātumu, drošību un informācijas atkalizmantošanu. Ar 8. punktu izņem arī novecojušus noteikumus.

Grozījumu procedūra un deleģēšanas īstenošana

Ar 9. punktu aizstāj 10. pantu par grozījumu procedūru (grozīšanas procedūru), tā 1. punktā paredzot deleģētu aktu, lai atjauninātu I pielikumā noteiktās minimālās prasības attiecībā uz datiem. Šā panta 2. punktā ir noteikts, ka Komisija groza III pielikumu, lai ar deleģētu aktu ieviestu jaunāko ES-RIS versiju, jo nepieciešamie standarti attiecībā uz RIS tagad kļūst par neatņemamu, bet ne galveno direktīvas sastāvdaļu, ņemot vērā nosacījumus. Ar šā panta 3. punktu Komisija ir pilnvarota ar deleģētu aktu grozīt III pielikumu, ja nevar izpildīt vairākus nosacījumus.

Ar 10. un 11. punktu aizstāj 10.a panta 2. un 6. punktu, lai atjauninātu novecojušus elementus.

Ar 12. punktu aizstāj 11. pantu, tādējādi izņemot novecojušus noteikumus un izveidojot Iekšējo ūdensceļu transporta komiteju kā attiecīgo komiteju Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

Ar 13. punktu svītro 12. panta 2. un 3. punktu, jo tie ietver novecojušus īpašus transponēšanas noteikumus, kā arī ņemot vērā to, ka ir pietiekama pieredze RIS īstenošanā un grozījumu direktīvas darbības jomā tagad ir nozīmīgākie ūdensceļi.

Ar 14. punktu iekļauj 12.a pantu, ar ko ievieš direktīvas īstenošanas uzraudzības noteikumus.

Ar 15. punktu aizstāj Direktīvas 2005/44/EK I pielikumu, kā arī atjauninātās minimālās prasības attiecībā uz datiem.

Ar 16. punktu aizstāj Direktīvas 2005/44/EK II pielikumu, atjauninot un racionalizējot RIS tehnisko specifikāciju principus.

Ar 17. punktu pievieno jaunu III pielikumu, kurā ir atsauce uz ES-RIS.

Citi noteikumi

Grozījumu direktīvas 2. pantā ir noteikts transponēšanas pienākums.

Grozījumu direktīvas 3. pantā ir noteikta šīs direktīvas stāšanās spēkā.

Grozījumu direktīvas 4. pantā ir norādīti adresāti.

Pielikumi

I pielikumā ir noteiktas minimālās prasības attiecībā uz datiem, kas jāsniedz par navigāciju un reisu plānošanu. II pielikumā ir noteikti RIS tehnisko specifikāciju izstrādes principi. III pielikumā ir noteiktas attiecībā uz RIS piemērojamās tehniskās specifikācijas.

2024/0011 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko groza Direktīvu 2005/44/EK par saskaņotiem upju informācijas pakalpojumiem (RIS) attiecībā uz Kopienas iekšējiem ūdensceļiem

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 14 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 15 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/44/EK 16 izveidots regulējums saskaņoto upju informācijas pakalpojumu (turpmāk – RIS) izvēršanai un izmantošanai Savienībā. RIS izvēršana iekšējos ūdensceļos veicina pa iekšējiem ūdensceļiem veikto pārvadājumu drošumu un efektivitāti, un visbeidzot arī ilgtspēju, palielinot iekšējos ūdensceļos veikto darbību efektivitāti.

(2)Kopš Direktīvas 2005/44/EK stāšanās spēkā iekšējo ūdensceļu nozare ir guvusi labumu no saskaņoto RIS sniegšanas. Tomēr dalībvalstīs ir atšķirīgs saskaņošanas līmenis, savukārt nepieciešamo specifikāciju ieviešanas process ir izrādījies garš. Vienlaikus Eiropas zaļais kurss 17 aicina turpināt pilnveidot automatizētu un savienotu multimodālo mobilitāti, un RIS būtu jāpielāgo, lai risinātu šos jaunos izaicinājumus. Turklāt saskaņā ar Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju 18 vienā no pasākumiem tiek rosināts pārskatīt Direktīvu 2005/44/EK, lai sasniegtu mērķi veicināt patiesi viedas transporta sistēmas izveidi, efektīvu jaudas sadali un satiksmes pārvaldību. NAIADES III rīcības plānā 19 ir norādīts, ka, lai sekmētu mērķi, ka iekšējie ūdensceļi līdz 2030. gadam kļūst par saskaņotu RIS vienotas sistēmas sastāvdaļu, būtu jāpārskata RIS tiesiskais regulējums ar mērķi palīdzēt novērst pastāvošās saskaņotības un sadarbspējas ar citiem transporta veidiem nepilnības un veicināt datu labāku pieejamību, atkalizmantošanu un digitālo sistēmu savietojamību, kā norādīts Eiropas Datu stratēģijā 20 . Pielāgojot RIS, būtu jāņem vērā šīs izmaiņas un pilnveidojumi, kā arī Direktīvas 2005/44/EK īstenošanā gūtā pieredze.

(3)Lai pieņemtu saskaņotu pieeju attiecībā uz sadarbspēju sabiedrisko pakalpojumu nozarē, īstenojot RIS platformu un citus risinājumus, kas ietilpst šā akta darbības jomā, būtu jāņem vērā principi, kas noteikti jaunākajā Eiropas sadarbspējas satvarā (EIF) 21 , kā noteikts 6. pantā priekšlikumā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko nosaka pasākumus augsta līmeņa publiskā sektora sadarbspējai visā Savienībā (Sadarbspējīgas Eiropas akts) 22 .

(4)Ar Regulu (ES) Nr. 1315/2013 23 noteiktas prasības Eiropas transporta tīkla (turpmāk tekstā – TEN-T) attīstībai 24 , lai nodrošinātu iekšējā tirgus netraucētu darbību, un tās mērķis ir nodrošināt, ka visā šajā tīklā ir pieejami vienādi augstas kvalitātes pakalpojumi un ka tie ir saderīgi ar citu veidu transporta sistēmām.

(5)Tā kā iekšējo ūdensceļu kuģu reisi lielākoties ir starptautiski, RIS būtu jākoncentrējas uz tiem iekšējiem ūdensceļiem, kas ir TEN-T sastāvdaļa un kas tādējādi Savienībā ir ļoti nozīmīgi, un nevis tikai uz iekšējiem ūdensceļiem, kas ietilpst savstarpēji savienotā tīklā. Dalībvalstīm būtu jāspēj brīvprātīgi turpināt RIS prasību piemērošanu arī TEN-T neiekļautām iekšējo ūdensceļu tīkla daļām, lai ņemtu vērā savas valsts specifiku.

(6)No pieredzes, kas gūta, piemērojot Direktīvu 2005/44/EK, ir redzams, ka ir svarīgi stiprināt tehniskās specifikācijas saistībā ar navigācijas un reisu plānošanas datu sniegšanu, lai uzlabotu RIS izmantotājiem sniegtās informācijas kvalitāti un savlaicīgumu. Komisija ir izveidojusi Eiropas atsauces datu pārvaldības sistēmu (ERDMS), kas ietver RIS pareizai darbībai nepieciešamo informāciju, un nodrošina šīs sistēmas darbību. Dalībvalstīm tāpēc būtu jāatbalsta ERDMS darbība, savlaicīgi sniedzot visus prasītos datus, un vismaz reizi gadā tie būtu jāpārskata un vajadzības gadījumā jāatjaunina.

(7)Ja RIS izmantotājiem navigācijas laikā būs pieejama aktuāla un precīza informācija par kuģuceļa stāvokli un konkrētiem punktiem, piemēram, tiltiem, slūžām un iekšējām ostām, tas palielinātu iekšējo ūdensceļu nozares kopējo efektivitāti. Tāpēc RIS būtu jāiekļauj aktuālu datu apmaiņa ar slūžu un paceļamo tiltu infrastruktūras sistēmu pusautomātisku un pilnībā automatizētu pārvaldību, kā arī ar ostu kopienas sistēmām iekšējās ostās.

(8)Lai RIS varētu iekļaut savstarpēji savienotā loģistikas ķēdē, ir svarīgi šo informāciju izplatīt ne tikai iekšējo ūdensceļu transporta izmantotājiem, bet arī citu veidu transporta sistēmās un lietotnēs. Valstu jūras vienloga sistēmām (MNSW) Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidē (EMSWe) 25 būtu jānodrošina saskaņotu kuģa ziņojumu sniegšana visā Savienībā. Ar satiksmi saistītās informācijas apmaiņa, piemēram, par pienākšanas un atiešanas laikiem, nodrošinātu sadarbspēju, multimodalitāti un iekšējo ūdensceļu transporta raitu integrēšanu kopējā loģistikas ķēdē. Kravu pārvadājumu elektroniskajai informācijai (eFTI) būtu jākļūst par pamatu informācijas par kravu apmaiņā starp RIS izmantotājiem, ja tas ir vajadzīgs. Ja nepieciešams, RIS būtu jārada saikne un informācijas apmaiņa ar citu transporta veidu sistēmām un platformām.

(9)Iekšējo ūdensceļu kuģu un iekšējo ostu informācijas apmaiņa, piemēram, par ostas iekārtu pieejamību, darbības laikiem vai informācija par kuģi un kravu ne vienmēr ir optimāla, un tas ietekmē IŪT darbību efektivitāti. Lai veicinātu nozares vidisko sniegumu, jo īpaši svarīga ir informācija par alternatīvas degvielas infrastruktūras pieejamību ostās. Lai vienkāršotu un racionalizētu šādas informācijas apmaiņu un uzlabotu nozares vispārējo efektivitāti, ir svarīgi, ka šāda informācijas apmaiņa kļūst par RIS sastāvdaļu un ka tiek izstrādātas nepieciešamās tehniskās specifikācijas.

(10)Būtu jāizmanto vienota digitālā RIS platforma, lai racionalizētu RIS sniegšanu, uzlabotu IŪT darbību efektivitāti un mazinātu slogu RIS sniedzējiem un izmantotājiem. Šai platformai (RIS platformai) būtu jāveicina attiecīgie pakalpojumi, jābūt centrālajam punktam, caur kuru notiek RIS informācijas apmaiņa iekšējo ūdensceļu nozarē, kā arī ar citu veidu transportu, un tādējādi jākļūst par digitālo pamatu RIS sniegšanai Savienībā. Dalībvalstīm būtu jāieceļ viena vai vairākas kompetentās iestādes, kas būtu atbildīgas par RIS platformas darbību. Šīs iestādes ir RIS platformas darbības pārziņi.

(11)Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus RIS platformas ieviešanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras izstrādāt regulējumu šādas platformas izstrādei un darbībai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 26 .

(12)Lai panāktu pienācīgu un rezultatīvu Direktīvas 2005/44/EK piemērošanu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pastāv iedarbīga sūdzību izskatīšanas procedūra. Dalībvalstu iestādēm būtu jāsadarbojas, izskatot sūdzības, kas saistītas ar pārrobežu elementiem (piemēram, nesaderīgi standarti par kuģu informācijas ziņošanu), jo 75 % iekšējos ūdensceļos veikto darbību ietver starptautiskus reisus. Analizējot sūdzību priekšmetu, kā arī to biežumu un risināšanas veidu un savlaicīgumu, ir iespējams noteikt, kādā mērā tiek izpildīti direktīvas noteikumi, tādējādi tiek veicināta īstenošanas uzraudzība, norādot jomas, kurās īstenošanu var uzlabot. Tāpēc ir svarīgi, ka dalībvalstis ik gadu ievāc šo informāciju un ziņo to Komisijai. Sūdzību izskatīšana saskaņā ar šo direktīvu būtu jāveic, neskarot Savienības un dalībvalstu tiesību aktos, tai skaitā Regulā (ES) 2016/679 27 un Regulā (ES) 2018/1725 28 , noteikto uzraudzības iestāžu kompetenci.

(13)Tehniskās specifikācijas būtu jāizstrādā, ievērojot principu kopumu (jo īpaši II pielikumā noteiktos principus), lai nodrošinātu Direktīvas 2005/44/EK noteikumu pareizu un saskaņotu īstenošanu. Šiem principiem būtu jāieskicē galvenie elementi, kas jāiekļauj katrā RIS komponentā.

(14)Prasībām un tehniskajām specifikācijām attiecībā uz RIS būtu jo īpaši jānodrošina, ka visus RIS datus var apstrādāt tikai saskaņā ar visaptverošu, tiesībās balstītu piekļuves kontroles sistēmu, kas nodrošina piešķirtās funkcijas, ka visas kompetentās iestādes var tūlītēji piekļūt šiem datiem atbilstoši to regulatīvajai kompetencei, ka ir īstenoti atbilstoši tehniskie un organizatoriskie pasākumi, lai nodrošinātu, ka persondatu apstrādi ar elektroniskiem līdzekļiem var nodrošināt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 29 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 30 , cita starpā lai aizsargātu pret persondatu pārkāpumiem, un ka sensitīvas komercinformācijas apstrādi var veikt tā, lai tiktu ievērota šīs informācijas konfidencialitāte.

(15)Lai nodrošinātu kuģu drošu un optimālu navigāciju iekšējos ūdensceļos, dalībvalstīm būtu jāzina visu iekšējo ūdensceļu kuģu atrašanās vieta, cita starpā izmantojot automātiskās identifikācijas sistēmu (AIS) datus. Būtu jānodrošina, ka dalībvalstis arī sniedz ar RIS saistīto informāciju, lai palielinātu RIS efektivitāti un mazinātu ziņošanas prasības. Ja šajā nolūkā ar RIS saistīto informāciju nevar nosūtīt vai ar to apmainīties bez persondatu apstrādes, dalībvalstīm būtu jānodrošina šo persondatu apstrādes likumīgums saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.

(16)Lai nodrošinātu, ka RIS izmantotājiem tiek sniegta nepieciešamā informācija saistībā ar navigāciju un reisu plānošanu, un ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai, lai grozītu Direktīvas 2005/44/EK I pielikumā noteiktās minimālās prasības attiecībā uz datiem.

(17)Ja tas ir pienācīgi pamatots ar atbilstošu analīzi un ja nav piemērotu un atjauninātu starptautisko standartu navigācijas drošuma nodrošināšanai vai ja Iekšējo ūdensceļu navigācijas standartu izstrādes Eiropas komitejas (CESNI) lēmumu pieņemšanas procesa izmaiņas vai šā procesa rezultāts varētu kaitēt Savienības interesēm, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai saistībā ar Direktīvas 2005/44/EK III pielikuma grozījumiem, lai sniegtu atbilstošas tehniskās specifikācijas attiecībā uz RIS saskaņā ar Direktīvas 2005/44/EK II pielikumā noteiktajiem principiem nolūkā aizsargāt Savienības intereses.

(18)Direktīvas 2005/44/EK īstenošanā gūtā pieredze rāda, ka ir bijis garš tehnisko specifikāciju ieviešanas un atjaunināšanas process, kas ir ietekmējis nozares sniegumu. Tāpēc ir svarīgi mainīt tehnisko specifikāciju ieviešanas procesu.

(19)Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/1629 31 tika ieviests šāds process, pamatojoties uz CESNI izstrādātajām tehniskajām specifikācijām. Rīkojoties Reinas Kuģniecības centrālās komisijas (CCNR) paspārnē un būdama atvērta visu dalībvalstu ekspertiem, CESNI 32 ir atbildīga par tehnisko standartu izstrādi iekšējo ūdensceļu transporta jomā. Kā rāda pieredze, CESNI ir organizēti un savlaicīgi izstrādājusi un atjauninājusi tehniskās prasības iekšējo ūdensceļu navigācijas kuģiem. Ņemot vērā CESNI kompetenci un pieredzi Direktīvas (ES) 2016/1629 īstenošanā, līdzīga pieeja būtu piemērojama attiecībā uz Direktīvu 2005/44/EK.

(20)Lai nodrošinātu augsta līmeņa drošumu un efektivitāti iekšējo ūdensceļu navigācijā, nodrošinātu RIS sniegšanu un ņemtu vērā zinātnes un tehnikas attīstību un citus pilnveidojumus nozarē, atsaucei uz upju informācijas pakalpojumiem piemērojamajām tehniskajām specifikācijām, Eiropas upju informācijas pakalpojumu standartu (ES-RIS), ar nosacījumu, ka tas atbilst II pielikumā noteiktajiem principiem, vajadzētu būt Direktīvas 2005/44/EK neatņemamai, bet ne galvenajai daļai, un jābūt pastāvīgi atjauninātai. Tāpēc pilnvaras pieņemt aktus, ar ko groza Direktīvas 2005/44/EK III pielikumu nolūkā atjaunināt atsauci uz jaunāko ES-RIS standarta versiju un noteikt tā piemērošanas datumu, saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai.

(21)Pieņemot deleģētos aktus, ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tai skaitā ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 33 . Konkrēti, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaikus ar ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(22)Direktīvas 2005/44/EK 11. pantā minētā Komiteja jautājumos par iekšzemes kuģu vadīšanas apliecību savstarpēju atzīšanu attiecībā uz preču un pasažieru pārvadāšanu pa iekšzemes jeb iekšējiem ūdensceļiem tiek atcelta. Tās vietā Iekšējo ūdensceļu transporta komiteja, kurai ir kompetence iekšējo ūdensceļu nozares standartu un tehnisko specifikāciju jomā, ir attiecīgā komiteja, kas palīdz Komisijai Eiropas Parlamenta un Padome Regulas (ES) Nr. 182/2011 34 nozīmē attiecībā uz RIS. Turklāt ar šo direktīvu tiek grozīts 5. un 12. pants Direktīvā 2005/44/EK attiecībā uz Komitejas procedūru, kas ir jāataino atjauninātajā pantā. Tāpēc būtu jāgroza Direktīvas 2005/44/EK 11. pants, lai atainotu šīs izmaiņas.

(23)Labāka regulējuma un vienkāršošanas nolūkā būtu jādod iespēja Direktīvā 2005/44/EK atsaukties uz starptautiskiem standartiem, tos nedublējot Savienības tiesiskajā regulējumā.

(24)RIS ir izveidoti Savienībā kopš 2005. gada, un dalībvalstis ir ieguvušas būtisku pieredzi to izstrādē un īstenošanā. Turklāt RIS darbībai nepieciešamās tehniskās specifikācijas ir iekļautas Direktīvas 2005/44/EK III pielikumā. Šajā saistībā ir svītrojams Direktīvas 2005/44/EK 12. panta 2. punkts. Turklāt, grozot Direktīvas 2005/44/EK darbības jomu, lai koncentrētos uz TEN-T, prasība īstenot RIS ir piemērojama vairumam nozīmīgāko ūdensceļu, radot uzticamu transporta tīklu. Tāpēc ir svītrojams Direktīvas 2005/44/EK 12. panta 3. punkts.

(25)Saskaņā ar proporcionalitātes principu, lai sasniegtu pamatmērķi, proti, izveidotu regulējumu upju informācijas pakalpojumu (RIS) sniegšanai Savienībā, ir nepieciešams un ir atbilstoši izstrādāt noteikumus par RIS ieviešanu, darbību un tehniskajām specifikācijām. Šajā direktīvā ir paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas ir vajadzīgi, lai sasniegtu izvirzītos mērķus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 4. punktu.

(26)Notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu, un tas sniedza atzinumu [2024. gada XX. XX] 35 .

(27)Tādēļ Direktīva 2005/44/EK būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījumi Direktīvā 2005/44/EK

Direktīvu 2005/44/EK groza šādi:

(1)1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

Priekšmets

1.Šī direktīva ievieš regulējumu saskaņotu upju informācijas pakalpojumu (RIS) izvēršanai un izmantošanai Savienībā, lai sekmētu iekšējo ūdensceļu transportu ar mērķi uzlabot drošumu, efektivitāti un ilgtspēju, kā arī atvieglotu sasaisti ar citiem transporta veidiem.

2.Šī direktīva izveido regulējumu tehnisko prasību, specifikāciju un nosacījumu izstrādei un turpmākai pilnveidošanai, lai nodrošinātu saskaņotus, sadarbspējīgus un atvērtus RIS Savienības iekšējos ūdensceļos un nodrošinātu nepārtrauktību ar citiem modālās satiksmes pārvaldības pakalpojumiem, sevišķi jūras kuģu satiksmes pārvaldības un informācijas pakalpojumiem.”;

(2)2. pantā 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.Šī direktīva attiecas uz RIS īstenošanu un darbību visos dalībvalstu iekšējos ūdensceļos un iekšējās ostās, kas ietilpst Eiropas transporta tīklā, kā noteikts un uzskaitīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1315/2013 36 I un II pielikumā.”;

(3)3. pantam pievieno šādus ha)–hi) punktus:

“ha)“Eiropas transporta tīkls” (TEN-T) ir iekšējie ūdensceļi, kas definēti Regulas (ES) Nr. 1315/2013 I pielikumā;

hb)“kravu pārvadājumu elektroniska informācija” (eFTI) ir elektroniska informācija par kravu pārvadājumiem, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/1056 37 3. panta 4. punktā;

hc)“Eiropas Jūras vienloga sistēmas vide” (EMSWEe) ir Eiropas Jūras vienloga sistēmas vide, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1239 38 2. panta 1. punktā;

hd)“valsts jūras vienloga sistēma” ir valsts jūras vienloga sistēma, kas definēta Regulas (ES) 2019/1239 2. panta 3. punktā;

he)“Eiropas atsauces datu pārvaldības sistēma” (ERDMS) ir Komisijas uzturēts vienots piekļuves punkts repozitorijam (bibliotēkai), kurā tur atsauces datus un kodu sarakstus, ko izmanto iekšējo ūdensceļu transporta IT lietotnēs;

hf) “ostas kopienas sistēma” ir elektroniska platforma informācijas apmaiņai starp publiskajām un privātajām ieinteresētajām personām, kas paredzēta, lai nodrošinātu netraucētus ostas un loģistikas procesus;

hg) “vieda iekšējo ūdensceļu infrastruktūras sistēma” ir elektroniska platforma, kura veicina IŪT slūžu un paceļamo tiltu infrastruktūras sistēmu pusautomātisku un pilnībā automātisku pārvaldību TEN-T tīklā un kuras darbību nodrošina publiskās ūdensceļu pārvaldības iestādes;

hh) “RIS platforma” ir elektroniska, vienota piekļuves punkta platforma, kas saņem informāciju no valstu RIS un sniedz kuģuceļa, infrastruktūras, satiksmes un transporta informācijas pakalpojumus, tai skaitā maršruta un pārvadājumu plānošanu, RIS izmantotājiem, un ir paredzēta elektronisku ziņojumu sniegšanai saskaņā ar vienreizējas iesniegšanas principu;

hi) “iekšējās ostas” ir iekšējā ūdensceļa ostas, kas ietilpst Regulas (ES) Nr. 1315/2013 II pielikumā uzskaitītajā un klasificētajā TEN-T pamattīklā vai TEN-T visaptverošajā tīklā.”;

(4)4. pantu aizstāj ar šādu:

“4. pants

RIS ieviešana

1.Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai ieviestu RIS iekšējos ūdensceļos un iekšējās ostās, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā.

2.Dalībvalstis izstrādā RIS tādā veidā, lai RIS piemērošana būtu efektīva, to varētu paplašināt un tā būtu sadarbspējīga un varētu mijiedarboties ar citiem RIS un ar citu transporta veidu sistēmām, vienlaikus arī nodrošinot sasaisti ar transporta pārvaldības sistēmām un saimnieciskām darbībām.

3.Lai ieviestu RIS, dalībvalstis:

(a)nodrošina, ka RIS izmantotājiem tiek sniegti visi attiecīgie dati par navigāciju un reisu plānošanu pa iekšējiem ūdensceļiem. Šiem I pielikumā definētajiem datiem ir jābūt atjauninātiem un sniegtiem vismaz pieejamā vienotā elektroniskā formātā;

(b)nodrošina, ka attiecībā uz visiem TEN-T iekšējiem ūdensceļiem RIS izmantotājiem papildus datiem, kas minēti a) apakšpunktā, ir pieejamas elektroniskās navigācijas kartes, kas atbilst navigācijas mērķiem;

(c)dod iespēju, ciktāl kuģu ziņojumus pieprasa valsts vai starptautiskie noteikumi, kompetentajām iestādēm saņemt no kuģiem elektroniskos ziņojumus par vajadzīgajiem datiem. Pārrobežu satiksmē šo informāciju nosūta kaimiņvalsts kompetentajām iestādēm un katru šādu nosūtīšanu pabeidz pirms kuģu ierašanās uz robežas;

(d)nodrošina, ka paziņojumus kapteiņiem, ieskaitot ziņojumus par ūdens līmeni (vai maksimālo pieļaujamo iegrimi) un ledu to iekšējos ūdensceļos, sniedz kā standartizētus, kodētus un lejupielādējamus ziņojumus. Standartizētajā ziņojumā iekļauj vismaz informāciju, kas ir vajadzīga drošai navigācijai. Kapteiņiem sniedz atjauninātus paziņojumus un nodrošina, ka tie ir vismaz pieejamā vienotā elektroniskā formātā;

(e)nodrošina ERDMS pastāvīgu atjaunināšanu, nekavējoties sniedzot visus nepieciešamos datus un pārskatot tos vismaz reizi gadā;

(f)nodrošina, ka starp RIS un elektroniskajām informācijas apmaiņas vidēm, kas izveidotas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un kas tiek izmantotas citos transporta veidos, tai skaitā izmantojot valstu jūras vienloga sistēmas EMSWe vidē, tiek izplatīta vismaz ar satiksmi saistīta informācija;

(g)nodrošina, ka informācija par bīstamajām kravām, kas prasīta 2000. gada 26. maijā Ženēvā noslēgtajam Eiropas valstu nolīgumam par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem (ADN) pievienoto noteikumu 5. daļas 5.4. nodaļā, uz ko norādīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/68/EK 39 III pielikuma III.1. iedaļā, ir pieejama kompetentajām iestādēm eFTI platformā, izmantojot Regulas (ES) 2020/1056 9. panta 1. punkta e) apakšpunktā minēto unikālo elektronisko identifikācijas saiti;

(h)nodrošina, ka starp RIS un iekšējo ostu ostas kopienu sistēmām notiek informācijas apmaiņa un cita starpā tiek sniegta atjaunināta informācija par piestātņu pieejamību un alternatīvas degvielas infrastruktūras pieejamību, it īpaši tādu iekārtu pieejamību, kas prasītas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/1804 40 10. pantu;

(i)nodrošina informācijas apmaiņu starp RIS un citām viedām iekšējo ūdensceļu infrastruktūras sistēmām upju satiksmes pārvaldības vajadzībām.

Šajā punktā minētie pienākumi izpildāmi saskaņā ar I un II pielikumā noteiktajām prasībām un principiem.

4.Dalībvalstu kompetentās iestādes izveido RIS centrus atbilstoši reģionālajām vajadzībām.

5.Dalībvalstis izveido, izmanto un uztur vienotu RIS platformu, kas sniedz ar kuģuceļu, infrastruktūru, satiksmi un transportu saistītus datus, un nodrošina šīs platformas darbību. Jānodrošina, ka RIS platformai var piekļūt visi RIS izmantotāji un ka tā ir galvenā platforma ar RIS saistītās informācijas apmaiņai. Tajā ietver sasaisti savienojumiem ar citu transporta veidu sistēmām un iekšējām ostām. Dalībvalstis ieceļ vienu vai vairākas kompetentās iestādes, kas atbild par RIS platformas darbību.

6. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka RIS platformas darbības raksturlielumus, funkcijas un procedūras un norāda struktūrvienību, kas nodrošina tās darbību, pamatojoties uz II pielikuma 7. punktā noteiktajiem principiem attiecībā uz RIS tehniskajām specifikācijām, lai nodrošinātu to vienādu ieviešanu visā Savienībā. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

7.Automātiskās identifikācijas sistēmu (AIS) izmantošanai piemēro Reģionālo vienošanos par iekšējo ūdensceļu radiotelefonijas dienestu, kura noslēgta 2000. gada 6. aprīlī Bāzelē saistībā ar Starptautiskās telesakaru savienības (ITU) Radionoteikumiem.

8.Dalībvalstis, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar Savienību, veicina, lai to kuģu vadītāji, operatori, aģenti vai īpašnieki, kas kuģo dalībvalstu iekšējos ūdensceļos, un ar šādiem kuģiem pārvadāto kravu nosūtītāji vai īpašnieki pilnībā gūtu labumu no pakalpojumiem, ko dara pieejamus saskaņā ar šo direktīvu.

9.Komisija veic atbilstīgus pasākumus, lai pārbaudītu RIS sadarbspēju, uzticamību un drošumu.”;

(5)5. pantu aizstāj ar šādu:

“5. pants

Tehniskās specifikācijas

1.Lai veicinātu RIS un nodrošinātu šo pakalpojumu sadarbspēju, kā norādīts 4. panta 2. punktā, piemēro III pielikumā minētās tehniskās specifikācijas, kā arī II pielikumā noteiktos principus, jo īpaši šādās jomās:

(a)elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēma iekšējo ūdensceļu navigācijai (iekšzemes ECDIS);

(b)elektroniskie kuģu ziņojumi;

(c)paziņojumi kapteiņiem;

(d)kuģu identifikācijas un trasēšanas sistēmas;

(e)RIS izmantošanai nepieciešamo iekārtu saderība;

(f)RIS platformas darbība;

(g)starpsavienojums un informācijas apmaiņa ar Savienības datubāzēm (ERDMS);

(h)starpsavienojums un informācijas apmaiņa ar citu transporta veidu IT platformām, ieskaitot vismaz eFTI un EMSWe;

(i)starpsavienojums un informācijas apmaiņa ar ostas pārvaldības sistēmām un ar iekšējo ūdensceļu infrastruktūras viedsistēmām;

(j)noteikumi par navigāciju un reisu plānošanu.”;

(6)8. pantu aizstāj ar šādu:

“8. pants

Kompetentās iestādes

Dalībvalstis ieceļ kompetentās iestādes RIS piemērošanai, datu starptautiskajai apmaiņai, RIS platformas darbības nodrošināšanai un RIS izmantotāju iesniegto sūdzību izskatīšanai. Dalībvalstis paziņo Komisijai par šīm iestādēm līdz [viens gads pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās datuma].”;

(7)iekļauj šādu 8.a pantu:

“8.a pants

Sūdzību izskatīšana

1.Dalībvalstis nodrošina, ka tām ir izstrādāta iedarbīga procedūra ar šīs direktīvas piemērošanu saistīto sūdzību izskatīšanai.

2.Sūdzības izskata tā, lai nebūtu interešu konflikta, un funkcionāli neatkarīgi no kompetentās iestādes, kas atbild par RIS piemērošanu, par datu starptautisko apmaiņu un par RIS platformas darbību. Sūdzības izskata objektīvi un pārredzami un pienācīgi ņem vērā tiesības brīvi veikt darījumdarbību.

3.Sūdzības iesniedz dalībvalstī, kuras ūdensceļos vai iekšējās ostās radies iemesls sūdzības iesniegšanai. Dalībvalstis nodrošina, lai RIS izmantotāji un citas attiecīgās ieinteresētās personas tiktu informētas par to, kur un kā iesniegt sūdzību un kuras iestādes ir atbildīgas par sūdzību izskatīšanu.

4.Par sūdzību izskatīšanu atbildīgās iestādes sadarbojas pārrobežu sūdzību gadījumā.

5.Par sūdzību izskatīšanu atbildīgās iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pilnvarotas lūgt kompetentajām iestādēm, kas atbild par RIS piemērošanu un par datu starptautisko apmaiņu, RIS pakalpojumu sniedzējiem, infrastruktūras pārvaldītājiem un iekšējām ostām sniegt tām ar sūdzību saistīto informāciju.

6.Par sūdzību izskatīšanu atbildīgās iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pilnvarotas pieņemt lēmumus, kam ir saistošs spēks, un tos attiecīgā gadījumā var pārskatīt tiesa.

7.Dalībvalstis informē Komisiju par sūdzību izskatīšanas procedūru līdz .. [viens gads pēc spēkā stāšanās datuma] un pēc tam par šīs informācijas izmaiņām. Komisija tādu informāciju publicē savā tīmekļvietnē un regulāri atjaunina.

8.Dalībvalstis ik gadu informē Komisiju par tādu sūdzību skaitu un sūdzību veidu, ko saņēmušas par sūdzību izskatīšanu atbildīgās iestādes, par korektīvo pasākumu skaitu un par sūdzību risināšanai nepieciešamo laiku.”;

(8)9. pantu aizstāj ar šādu:

“9. pants

Noteikumi par privātumu un informācijas drošību

Dalībvalstis veic nepieciešamos tehniskos un organizatoriskos pasākumus saskaņā ar piemērojamajiem Savienības un valsts tiesību aktiem, lai RIS informāciju un ierakstus aizsargātu pret nevēlamiem notikumiem vai ļaunprātīgu izmantošanu, ieskaitot neatļautu piekļuvi, datu izmainīšanu vai nozaudēšanu, un lai nodrošinātu saskaņā ar šo direktīvu izplatītās komercinformācijas un citas sensitīvas informācijas konfidencialitāti.”;

(9)10. pantu aizstāj ar šādu:

“10. pants

Grozīšanas procedūra

1.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10.a pantu, lai grozītu I pielikumu nolūkā atjaunināt un pārskatīt minimālās prasības attiecībā uz datiem, ņemot vērā saistībā ar šīs direktīvas piemērošanu gūto pieredzi un tehnikas attīstību RIS tehnoloģiju un lietotņu pilnveides jomā.

2.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10.a pantu, lai grozītu III pielikumu nolūkā atjaunināt atsauci uz jaunāko ES-RIS redakciju un noteikt tā piemērošanas datumu, ja tas nepieciešams, ņemot vērā 3. punktā noteiktos kritērijus un saskaņā ar II pielikuma principiem.

3.Ja nav piemērotu un atjauninātu tehnisko specifikāciju vai ja CESNI izstrādātās tehniskās specifikācijas neatbilst II pielikumā noteiktajām piemērojamajām prasībām, vai ja CESNI lēmumu pieņemšanas procesa vai citu standarta elementu izmaiņas var kaitēt Savienības interesēm un ja tas ir pienācīgi pamatots ar atbilstošu analīzi, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10.a pantu, lai grozītu III pielikumu nolūkā sniegt atbilstošas tehniskās specifikācijas, kas izstrādātas, pamatojoties uz II pielikumā noteiktajiem principiem.”;

(10)10.a panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.Pilnvaras pieņemt 10. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no [spēkā stāšanās datums]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu ne vēlāk kā deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģējums tiek automātiski pagarināts par tādiem pašiem laikposmiem, ja Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret tādu pagarinājumu, vēlākais, trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.”;

(11)10.a panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.Saskaņā ar šo pantu pieņemtais deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā no dienas, kad par minēto aktu paziņots Eiropas Parlamentam, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus.”;

(12)11. pantu aizstāj ar šādu:

“11. pants

Komitejas procedūra

1.Komisijai palīdz Iekšējo ūdensceļu transporta komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 41 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.”;

(13)12. panta 2. un 3. punktu svītro;

(14)iekļauj šādu 12.a pantu:

“12.a pants

Uzraudzība

Komisija uzrauga RIS ieviešanu Savienībā un sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei līdz [pieci gadi pēc spēkā stāšanās dienas].”

(15)Direktīvas 2005/44/EK I pielikumu aizstāj ar šīs direktīvas I pielikuma tekstu.

(16)Direktīvas 2005/44/EK II pielikumu aizstāj ar šīs direktīva II pielikuma tekstu.

(17)Šīs direktīvas III pielikumā ievietoto tekstu pievieno kā III pielikumu.

2. pants

Transponēšana

1.Dalībvalstīs, kuras ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, stājas spēkā ne vēlāk kā [viens gads pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā]. Dalībvalstis par tiem nekavējoties informē Komisiju.

2.Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā atsauce izdarāma.

3.Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm, kurās ir iekšējie ūdensceļi, uz ko attiecas Direktīvas 2005/44/EK 2. pants.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētāja priekšsēdētājs

(1) Avots: 2022. gada statistikas buklets (europa.eu).

(2) Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Francija, Horvātija, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Rumānija, Slovākija, Ungārija un Vācija.

(3) Avots: ES transports skaitļos: https://transport.ec.europa.eu/facts-funding/studies-data/eu-transport-figures-statistical-pocketbook/statistical-pocketbook-2022_en .

(4) CCNR (2022). Thematic report an assessment of new market opportunities for inland waterway transport (Tematiskais ziņojums. Jaunu tirgus iespēju novērtējums iekšējo ūdensceļu transporta jomā). Pieejams vietnē: https://inland-navigation-market.org/wp-content/uploads/2022/03/Thematic-report_20212022_EN_BD.pdf .

(5)

Eiropas Komisija (2016), dienestu darba dokuments Refit Ex-Post Evaluation of Combined Transport Directive 92/106/EEC Final Report (REFIT Gala ziņojums par Kombinēto pārvadājumu Direktīvas 92/106/EEK retrospektīvo izvērtēšanu), SWD(2016) 140 final.

(6) SWD(2021) 0050 final.

(7) https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?qid=1588580774040&uri=CELEX%3A52019DC0640 .

(8) Regula (ES) 1315/2013.

(9) Regula (ES) 2020/1056.

(10) Regula (ES) 2020/1056.

(11) 090166e5d9dfde69.pdf .

(12) SWD(..) 2023.

(13) OV C 326, 26.10.2012, 2. lpp.

(14) OV C [..], [..], [..]. lpp.

(15) OV C [..], [..], [..]. lpp.

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/44/EK (2005. gada 7. septembris) par saskaņotiem upju informācijas pakalpojumiem (RIS) attiecībā uz Kopienas iekšējiem ūdensceļiem (OV L 255, 30.9.2005., 152. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2005/44/oj).

(17) COM(2019) 640 final.

(18) COM(2020) 789 final.

(19) COM(2021) 324 final.

(20) COM(2020) 66 final.

(21) COM(2017) 134 final.

(22) COM(2022) 720 final.

(23) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1315/2013 (2013. gada 11. decembris) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/1315/oj).

(24) ES Eiropas transporta tīkla politika, TEN-T politika, ir saskaņotas, efektīvas, multimodālas un augstas kvalitātes transporta infrastruktūras attīstības galvenais instruments visā ES. Šis tīkls aptver dzelzceļu, iekšējos ūdensceļus, tuvsatiksmes kuģošanas maršrutus un ceļus, kas savieno pilsētu mezglus, jūras un iekšējās ostas, lidostas un termināļus.

(25) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1239 (2019. gada 20. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi un ar ko atceļ Direktīvu 2010/65/ES (OV L 198, 25.7.2019., 64. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/1239/oj.

(26) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2011/182/oj).

(27) OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.

(28) OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.

(29) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/679/oj).

(30) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/1725/oj).

(31) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/1629 (2016. gada 14. septembris), ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu kuģiem, groza Direktīvu 2009/100/EK un atceļ Direktīvu 2006/87/EK (OV L 252, 16.9.2016., 118. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2016/1629/oj).

(32) CESNI ir dibināta saskaņā ar CCNR rezolūciju 2015-i-3.

(33) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_interinstit/2016/512/oj .

(34) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2011/182/oj).

(35) OV C [..], [..], [..]. lpp.

(36) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1315/2013 (2013. gada 11. decembris) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/1315/oj).

(37) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1056 (2020. gada 15. jūlijs) par kravu pārvadājumu elektronisku informāciju (OV L 249, 31.7.2020., 33. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2020/1056/oj).

(38) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1239 (2019. gada 20. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi un ar ko atceļ Direktīvu 2010/65/ES (OV L 198, 25.7.2019., 64. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/1239/oj).

(39) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/68/EK (2008. gada 24. septembris) par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem (OV L 260, 30.9.2008., 13. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2008/68/oj).

(40) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1804 (2023. gada 13. septembris) par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un ar ko atceļ Direktīvu 2014/94/ES (OV L 234, 22.9.2023., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/1804/oj).

(41) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2011/182/oj).