EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 24.1.2024
COM(2024) 28 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI
par jaunuzņēmumu un inovācijas veicināšanu uzticama mākslīgā intelekta jomā
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 24.1.2024
COM(2024) 28 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI
par jaunuzņēmumu un inovācijas veicināšanu uzticama mākslīgā intelekta jomā
Paziņojums par jaunuzņēmumu un inovācijas veicināšanu uzticama mākslīgā intelekta jomā
1.Ievads
Mākslīgais intelekts (MI) caurauž mūsu dzīvi, pārveidojot to, kā mēs dzīvojam un strādājam. Dažu pēdējo gadu laikā ir strauji un revolucionāri paātrinājies progress MI jomā, ko veicināja ievērojami uzlabojumi plašās datu pieejamības, datošanas jaudas un mašīnu mācīšanās jomā. Ievērojami panākumi tika gūti, izstrādājot pamatmodeļus – MI modeļus, kas apmācīti, izmantojot apjomīgus nemarķētu datu apjomus 1 . Šī inovācija ir radījusi tā dēvēto “vispārīga lietojuma MI”, kas spēj veikt plašu uzdevumu klāstu, to starpā ģenerēt dažāda veida jaunu saturu 2 , un ko parasti dēvē par “ģeneratīvo MI”. Šo modeļu radītā rezultāta kvalitāte ir tāda, ka to ir grūti atšķirt no cilvēka radīta satura.
Ģeneratīvais MI ir vispārēja tehnoloģija, kas ir pieejama, jaudīga un pielāgojama plašam lietojumu klāstam, sākot no veselības aprūpes līdz viedajām pilsētām un no meteoroloģijas līdz kosmiskiem un militāriem lietojumiem. Tam ir potenciāls radikāli pārveidot cilvēka un mašīnas mijiedarbību un palielināt produktivitāti visās vērtību ķēdēs un organizatoriskajās funkcijās, liekot pamatu jaunām saimnieciskajām darbībām. Tiek lēsts, ka ģeneratīvā MI izmantošana radīs darījumdarbības vērtību 2,4–4,0 triljonu EUR gadā 3 . Tiek lēsts, ka 2023. gada pirmajā ceturksnī vien globālās privātās investīcijas MI jomā sasniegs 16,5 miljardus EUR salīdzinājumā ar 8,9 miljardiem EUR 2022. gada 4. ceturksnī 4 .
Zināšanas par jaunākajām norisēm ģeneratīvā MI jomā kļūs par svarīgu Eiropas konkurētspējas un tehnoloģiskās suverenitātes sviru. Eiropas ekonomiskās drošības stratēģijā un no tās izrietošajā Komisijas ieteikumā par kritiskām tehnoloģiju jomām 5 MI tika atzīts par būtisku Eiropas aktīvu un tas tika ierindots četrās prioritārajās tehnoloģijās, kurām pašlaik tiek veikta kolektīva riska novērtēšana. 6
Šajā paziņojumā ir izklāstīts stratēģisks investīciju satvars uzticamam MI, kas ļautu Savienībai izmantot savus aktīvus, konkrētāk, pasaulē vadošo superdatošanas infrastruktūru, un veicināt inovatīvu Eiropas MI ekosistēmu, kurā jaunuzņēmumi un novatori var cieši sadarboties ar rūpnieciskajiem lietotājiem, piesaistīt investīcijas Savienībā un piekļūt MI galvenajiem elementiem: datiem, datošanai, algoritmiem un talantiem. Turklāt tā mērķis ir veicināt inovatīvus ģeneratīvā MI lietojumus Eiropas industriālajās ekosistēmās, vienlaikus aizstāvot Eiropas vērtības, novēršot briesmas un veicinot MI atbildīgu izmantošanu.
Šajā paziņojumā ir izklāstītas darbības un investīcijas 2024. gadā, kas palīdzēs jaunuzņēmumiem un nozarēm Eiropā īstenot savu potenciālu kļūt par pasaules līderiem uzticamu progresīvu MI modeļu, sistēmu un lietojumu jomā.
2. Savienības stratēģiskais satvars plaukstošai MI jaunuzņēmumu un inovācijas ekosistēmai
2.1. Eiropas Savienības nostāja
Savienība izmanto spēcīgus resursus nolūkā radīt plaukstošu jaunuzņēmumu un inovācijas ekosistēmu MI jomā. Tajā ir aizvien vairāk strauji augošu MI jaunuzņēmumu 7 , kā arī universitāšu un pētniecības centru ar augstas kvalitātes izglītību, talantīgu pētnieku tīklu un spēcīgu zinātnisko bāzi. Savienībai ir arī liels vienotais tirgus ar daudziem MI lietotājiem visās rūpniecības ekosistēmās, kā arī spēcīgs cilvēkkapitāls, konkrētāk, augsti kvalificēti inženieri. Katrā no MI elementiem – datos, datošanas jaudā, algoritmos un talantos – Eiropai ir galvenie aktīvi, kas būtu jāizmanto un jāpastiprina.
Attiecībā uz datiem Savienība vēlas izveidot patiesi vienotu datu tirgu, izmantojot tiesisko regulējumu, kas nesen ieviests kā daļa no tās Eiropas Datu stratēģijas 8 . Atvērto datu direktīva 9 uzlabo augstvērtīgu datu kopu, to vidū ģeotelpisko, vides, statistikas un meteoroloģisko datu, pieejamību. Datu pārvaldības akts 10 stimulē datu kopīgošanu, izveidojot vienotu datu starpniecības pakalpojumu sistēmu. Datu akts 11 atbloķēs lielus IoT ģenerēto datu apjomus, dodot iespēju MI jaunuzņēmumiem izmantot šo neizmantoto resursu. Eiropas kopīgo datu telpu izvēršana uzlabos sadarbspēju un piekļuvi liela apjoma augstas kvalitātes datiem 12 . Piemēram, Komisija ierosināja regulu par Eiropas veselības datu telpu (EVDT), kas nodrošinātu konsekventu, uzticamu un efektīvu satvaru veselības datu izmantošanai pētniecībā, inovācijā, politikas veidošanā un regulatīvās darbībās.
Attiecībā uz datošanas jaudu lielās mākoņdatošanas platformas ir kļuvušas par galveno MI modeļu apmācības līdzekli, piedāvājot citiem MI uzņēmumiem, to vidū jaunuzņēmumiem, piekļuvi ar komerciāliem nosacījumiem. Tomēr komerciāla piekļuve tik lieliem mākoņdatošanas resursiem ir dārga, it īpaši jaunajiem MI jaunuzņēmumiem. Savienības vadošais superdatoru tīkls piedāvā alternatīvu jaunuzņēmumiem, nodrošinot milzīgu datošanas jaudu un krātuvi, kas nepieciešama MI modeļu izstrādei. Turklāt Savienība ir ieviesusi nozīmīgu pētniecības iniciatīvu progresīvu mikroprocesoru projektēšanai un izstrādei, jo pašlaik tā joprojām ir atkarīga no procesoru tehnoloģijām, kas izstrādātas citās pasaules daļās.
Attiecībā uz talantiem – lai gan Savienība jau var paļauties uz kompetenci MI jomā, ir nepieciešams vairāk talantu, lai specializētos šajā strauji augošajā jomā. Izglītības sistēmas sāk atgūties, taču vēl nenodrošina pietiekami daudz specializētu programmu, kas apmierinātu augošās vajadzības. Turklāt pasaulē pieaug pieprasījums pēc MI speciālistiem, tāpēc Savienībai ir grūti pievilkt un noturēt ekspertus. Neraugoties uz Savienības zinātnisko un rūpniecisko izcilību vairākās stratēģiskās nozarēs, tādas ekosistēmas pieejas trūkums, kurā būtu apvienotas nepieciešamās MI un nozaru prasmes, var kavēt Savienības spēju apgūt jaunākos sasniegumus MI jomā.
Investīciju jomā Savienībai ir strauji augoša un dinamiska jaunuzņēmumu ekosistēma, kurā vairāk nekā 600 jaunuzņēmumu koncentrējas uz ģeneratīvo MI, no kuriem trešdaļa ir iesaistīta modeļu izstrādē 13 . Tomēr tiem vēl nav pietiekamas piekļuves investīcijām, kas tiem nepieciešamas, lai varētu apmācīt savus modeļus un paplašināt savu darbību nolūkā kļūt konkurētspējīgiem pasaules mērogā.
Visbeidzot, liela vērtība ir Eiropas pieejai MI: tas nozīmē, ka ir jākoncentrējas uz MI, kas ir uzticams, drošs un pieejams un darbojas cilvēku labā, ievērojot pamattiesības, demokrātiju un drošību, atspoguļojot ES vērtības, un kam uzticas uzņēmumi un patērētāji. Savienība grasās pieņemt regulu ar saskaņotiem noteikumiem par MI (“MI aktu”), kas ir pasaulē pirmais vispārējais tiesiskais regulējums uzticama MI jomā. Tas ir saistīts ar pirmo publiski pilnvaroto standartizācijas darbu MI jomā 14 , ko Komisija veic kopā ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām.
MI akts nodrošina juridisko noteiktību un veicina uzticamu MI risinājumu ieviešanu, koncentrējot savas regulatīvās prasības uz ļoti riskantiem lietojumiem. Turklāt tajā ir paredzēti samērīgi noteikumi vispārējas nozīmes MI modeļiem, īpašu uzmanību pievēršot modeļiem ar sistēmisku ietekmi, dodot lejupējiem pakalpojumu sniedzējiem pārliecību, ka tie var pieņemt un integrēt šos modeļus savos MI lietojumos 15 . Kamēr noteikumi nav stājušies spēkā, Komisija ir ierosinājusi MI paktu 16 , cenšoties panākt nozares brīvprātīgu apņemšanos sākt īstenot MI akta prasības pirms tā stāšanās spēkā.
2.2. Stratēģiskais satvars
Lai pārvarētu problēmas un izmantotu savus resursus, ir būtiski stiprināt Savienības tehnoloģiju vidi un nodrošināt tās konkurētspēju pasaulē.
Pirmkārt, lai atbalstītu MI modeļu turpmāku izstrādi un mērogojamību Savienībā, izšķiroša nozīme ir piekļuvei pasaules klases superdatoriem, kas paātrina MI apmācību, samazinot apmācības laiku no mēnešiem līdz dažām nedēļām. Savienība turpinās EuroHPC 17 superdatorus apgādāt ar MI spējām un atvieglos piekļuvi jaunuzņēmumiem un zinātnes un inovācijas kopienai, kam nepieciešama MI modeļu apmācība.
Otrkārt, Savienība palielinās kvalitatīvu datu pieejamību MI jaunuzņēmumiem un zinātnes un inovācijas kopienai un atvieglos piekļuvi tiem, paātrinot Eiropas kopējās datu telpas izstrādi un ieviešanu.
Treškārt, Savienība atbalstīs uzticamas algoritmu izstrādes saskaņā ar MI aktu, tai skaitā nodrošinot pētniecības un inovācijas atbalsta fondu pieejamību.
Ceturtkārt, Savienība stiprinās ES ģeneratīvo MI talantu kopumu, attīstot un apvienojot gan MI specifiskās, gan nozaru prasmes, kā arī pievelkot un noturot talantus.
Piektkārt, Savienība veicinās ģeneratīvā MI plašu ieviešanu un izmantošanu lietojumu jomās, arī publiskās pārvaldes iestādēs, kas varētu būt galvenais šādu lietojumu lietotājs.
Sestkārt, Savienība veicinās publiskās un privātās investīcijas MI jaunuzņēmumos un augošos uzņēmumos, tai skaitā, izmantojot riska kapitālu vai pašu kapitāla atbalstu.
Šis stratēģiskais satvars, kas saskaņots ar Savienības tiesību aktiem, ieskaitot iekšējā tirgus un konkurences noteikumus, veicinās inovatīvu, taisnīgu, atvērtu un konkurējošu MI tirgu, vienlaikus ne tikai atbalstot Eiropas uzņēmumus pašu mājās, bet arī dodot tiem iespēju pārliecinoši konkurēt pasaules mērogā. Tas balstīsies uz esošo Eiropas pieeju izcilībai MI jomā, konkrētāk, uz koordinēto MI plānu 18 .
Turpmākajās iedaļās ir aprakstīts, kā tiks īstenots iepriekš minētais stratēģiskais satvars.
3.“MI fabrikas” un atbalsta darbības MI jaunuzņēmumu, zinātnes un inovācijas ekosistēmai
3.1.MI fabrikas
Lai stiprinātu Eiropas jaunuzņēmumu vadošo lomu un stimulētu konkurētspējīgu MI ekosistēmu veidošanos Savienībā, Komisija izveidos “MI fabrikas”. Tās ir atvērtas ekosistēmas, kas izveidotas ap Eiropas publiskajiem superdatoriem un apvieno galvenos materiālus un cilvēkresursus, kas vajadzīgi ģeneratīvo MI modeļu un lietojumu izstrādei. Tie ietver MI specializētus superdatorus, saistītus tuvumā esošus vai ar ātrdarbīgiem tīkliem savienotus datu centrus un, kas ir tikpat svarīgi, cilvēkkapitālu šo resursu efektīvai izmantošanai – sākot ar superdatošanas un MI ekspertiem un beidzot ar datu speciālistiem, pētniekiem, jaunuzņēmumiem un galalietotājiem. Tāpēc “MI fabrikas” ietvers datošanas jaudu, datus un superdatošanas pakalpojumus, kā arī plaša mēroga talantu pievilkšanas pasākumus.
Datošanas jauda
Saskaņā ar priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas 2023. gada uzrunu par stāvokli Savienībā Komisija paziņo par darbībām, kuru mērķis ir jaunuzņēmumiem un zinātnieku aprindām atvieglot piekļuvi Savienības savstarpēji savienoto superdatoru publiskajam tīklam.
“MI fabrikas” tiks izvērstas ap Savienības EuroHPC superdatošanas iekārtām. No 2018. līdz 2027. gadam Savienība caur Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmumu (EuroHPC JU) ieguldīs 8 miljardus EUR modernās superdatošanas jaudās 19 . Savienība ir izveidojusi pasaules klases publisko tīklu, kurā ir astoņi savstarpēji savienoti superdatori, kuri izvietoti visā Eiropā 20 , un atrodas pasaules superdatoru līderpozīcijā. Trīs no šiem superdatoriem pašlaik ir starp desmit labākajiem superdatoriem pasaulē 21 . Ar diviem jauniem superdatoriem, kas tiks uzstādīti attiecīgi 2024. un 2025. gadā, EuroHPC infrastruktūras iespējas drīzumā pārsniegs eksalīmeņa veiktspēju. Daudziem EuroHPC superdatoriem, sevišķi visjaudīgākajiem, ir vai būs paātrinātie nodalījumi, kas ir ļoti piemēroti MI apmācības un MI lietojumu uzdevumu veikšanai.
Komisija ierosina mērķtiecīgu grozījumu regulā, ar ko izveido kopuzņēmumu EuroHPC 22 , ieviešot pīlāru “MI fabrikas”. Šajā pīlārā galvenā uzmanība tiks pievērsta uz MI orientētas superdatošanas pakalpojumu infrastruktūras nodrošināšanai, zinātnisko un inovatīvo spēju un prasmju veicināšanai MI ekosistēmā.
Tāpēc pīlāra “MI fabrikas” pirmais elements būs MI specializētu superdatoru iegāde, t. i., superdatoru, kuri aprīkoti ar ļoti jaudīgiem procesoriem, kas pielāgoti liela apmēra MI modeļu apmācībai. Tie varētu būt vai jauni EuroHPC superdatori vai modernizēti esošie EuroHPC superdatori.
MI jaunuzņēmumiem un plašākai zinātnieku aprindām būs piekļuve šiem EuroHPC superdatoriem saskaņā ar Savienības noteikumiem un vērtībām. Piekļuve tiks nodrošināta tikai ētisku un atbildīgu MI modeļu un sistēmu izstrādei 23 , un šo apņemšanos var apliecināt, piemēram, parakstot MI paktu. Šāda piekļuve var kļūt par būtisku konkurences priekšrocību jaunuzņēmumiem divu galveno iemeslu dēļ. Pirmkārt, superdatoru izmantošana var ievērojami paātrināt lielu MI modeļu apmācību (no parasti vidēji sešiem līdz deviņiem mēnešiem līdz tikai dažām nedēļām). Otrkārt, katrs MI jaunuzņēmums vai pētniecības organizācija, kas piekļūst superdatoram modeļa apmācībai, var gūt izmaksu ieguvumus desmitiem miljonu euro apmērā salīdzinājumā ar komerciālo mākoņdatošanas platformu izmantošanu. Par iespējām, ko piedāvā “MI fabrikas”, tiks plaši informēti jaunuzņēmumi, MVU un pētnieki, kas darbojas tādās Eiropas programmās kā “Apvārsnis Eiropa” un programma “Digitālā Eiropa”.
Datu glabāšanas iekārtas
“MI fabriku” otrais pīlārs attiecas uz atbalstu MI paredzētu superdatoru izmantošanai MI modeļu apmācīšanā. Lai varētu izmantot liela mēroga datu glabāšanas iespējas, “MI fabrikām” būs jāatrodas jau izveidota datu centra tuvumā vai, izmantojot ātrdarbīgus tīklus, tiem būs jābūt savienotiem ar jau izveidotu datu centru. Turklāt šādi datu centri būs savstarpēji savienoti ar Eiropas kopējo datu telpu, lai atvieglotu modeļu apmācību nozares galvenajās jomās.
Superdatošanas pakalpojumi
“MI fabriku” trešais pīlārs attiecas uz īpašiem superdatošanas atbalsta pakalpojumu centriem MI jaunuzņēmumiem un pētniecības un inovācijas ekosistēmai. Minētie pakalpojumi ir šādi: atvieglot piekļuvi pie superdatoriem; īpašas superdatoriem draudzīgas programmēšanas iekārtas un algoritmiskais atbalsts MI apmācības modeļu un sistēmu turpmākai izstrādei, testēšanai, izvērtēšanai un validēšanai; atbalsts dažādu jaunu izmantošanas veidu un jaunu uz MI balstītu lietojumu izstrādei tādās svarīgās jomās kā robotika un ražošana, jauni materiāli (piemēram, akumulatori), savienota un automatizēta braukšana, personalizēta veselība un aprūpe, biotehnoloģijas, klimata pārmaiņas un pielāgošanās.
Kopuzņēmums EuroHPC darbosies kā vienots kontaktpunkts ES līmenī, novirzot jaunuzņēmumus un ieinteresētos lietotājus uz konkrētu pakalpojumu centru. Katrs pakalpojumu centrs izveidos arī vienotu kontaktpunktu jaunuzņēmumiem nolūkā atvieglot piekļuvi tā atbalsta pakalpojumiem. Turklāt “MI fabriku” Savienības līmeņa sadarbība atbalsta pakalpojumu ietvaros nodrošinās datošanas jaudu, kas būs pieejama kā pakalpojums visā Savienībā.
Talants un zinātnes ekosistēma
Būtisks “MI fabriku” panākumu un turpmākas izvēršanas aspekts ir to spēja iesaistīt un piesaistīt daudzveidīgu talantu kopumu, tai skaitā studentus, MI jaunuzņēmumus, pētniekus un zinātniekus, kā arī lietotāju kopienu. Mērķis ir nodrošināt apmācības, kas efektīvi nodrošina viņiem nepieciešamās prasmes, lai izmantotu EuroHPC superdatorus modeļu apmācībai un lietojumu izstrādei. Šim nolūkam “MI fabrikām” būtu cieši jāsadarbojas ar jaunuzņēmumiem, universitātēm un pētniecības centriem, kā arī ar galvenajām rūpniecības nozarēm. MI fabrikas arī tuvinās zinātnieku aprindas MI, piedāvājot specializētu lietotāju atbalstu un apmācību MI zinātniekiem un ekspertiem.
Sinerģijas Savienības līmenī
Visas “MI fabrikas” cieši sadarbosies, lai to pakalpojumi būtu pieejami visā Eiropā. Tās sadarbosies arī ar EuroHPC kompetenču centriem un EuroHPC izcilības centriem, kā arī ar attiecīgajām Savienības MI iniciatīvām, piemēram, esošajiem MI jaunuzņēmumu centriem, MI testēšanas un eksperimentēšanas iekārtām 24 , Eiropas centrālo MI platformu 25 , Eiropas digitālās inovācijas centriem 26 , reģionālajām inovācijas ielejām MI jomā 27 , ar MI saistītām EIT zināšanu un inovāciju kopienām, attiecīgām Eiropas pētniecības infrastruktūrām un citām saistītām iniciatīvām.
Visbeidzot, lai gan “MI fabrikas” tiek finansiāli atbalstītas galvenokārt ar publisko finansējumu, tās ir atvērtas arī privātā sektora solījumiem un investīcijām.
3.2.Citas atbalsta iniciatīvas
Kvalitatīvu datu pieejamības un piekļuves uzlabošana
Ģeneratīvo MI modeļu veiktspēja un iespējas mūsdienās lielā mērā ir atkarīgas no to datu kvalitātes un daudzveidības, ar kuriem tie tiek apmācīti. Lai gan jaunās metodes, uzlabotie algoritmi un sintētisko datu pieaugošā pieejamība nākotnē var samazināt paļaušanos uz milzīgām datu kopām, augstas kvalitātes datiem joprojām būs ārkārtīgi liela nozīme arvien sarežģītāku modeļu izstrādē.
Tāpēc kopīgajām Eiropas datu telpām ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu daudzveidīgu datu ekosistēmu MI jaunuzņēmumiem, integrējot datus tādās nozarēs kā veselība 28 , mediji 29 , mobilitāte 30 , tūrisms 31 , lauksaimniecība, būvniecība, vide un ražošana, kā arī datu telpa pētniecībai un inovācijai (EOSC 32 ).
Komisija pastiprinās finansiālo atbalstu kopīgai Eiropas datu telpai ar jauniem uzaicinājumiem, kas 2024. gadā tiks izsludināti programmas “Digitālā Eiropa” ietvaros un aptvers galvenās nozaru lietojumu jomas, piemēram, mobilitāti un enerģētiku.
Valodas resursu apvienošana. ALT-EDIC
“Lielie valodas modeļi” ir progresīvi MI modeļi, kas spēj izprast un ģenerēt cilvēka valodai līdzīgu valodu. Šīs iespējas, kas aptver vairākus lietojums, ir būtiskas MI transformācijai. Tāpēc ir svarīgi, lai Savienība nodrošinātu, ka šie modeļi aptver tās valodu daudzveidību un ka iniciatīvas, kuru mērķis ir izveidot un kopīgot pieejamās valodu datu kopas, palīdz uzlabot MI modeļu spējas risināt mazāko dalībvalstu un valodu kopienu valodiskās vajadzības.
Lai sasniegtu šos divus mērķus, vairākas dalībvalstis apvienos spēkus, izmantojot Valodu tehnoloģiju alianses Eiropas digitālās infrastruktūras konsorcija (ALT-EDIC) 33 iniciatīvu. Tas nodrošinās centralizētu piekļuvi valodu resursiem Eiropas “lielo valodas modeļu” izstrādei, piedāvājot vērtīgus rīkus, konkrētāk, dalībvalstīm ar ierobežotiem valodas datiem, un dodot lietotājiem iespēju digitālo saturu izmantot dzimtajā valodā. Augstas kvalitātes valodas datu nodrošinājums būs ļoti svarīgs Savienības modeļu izstrādātājiem.
Atbalstot Eiropas datu stratēģiju, Komisija darīs pieejamus augstas kvalitātes Eiropas iestāžu valodu datus par visām Eiropas valodām.
Visbeidzot, tā kā progresīvie modeļi var efektīvi apstrādāt vairāku veidu datus vienlaicīgi (tekstu, audio, video, attēlus, kodus u. c.), ALT-EDIC pavērs arī iespējas holistiskākiem un vairāk aptverošiem MI lietojumiem dažādās jomās.
Atbalsts algoritmu izstrādei
Uzlaboti MI algoritmi var palīdzēt MI sistēmām ne tikai apstrādāt milzīgus datu apjomus, bet arī saprast, ģenerēt un pieņemt vai pamatot kontekstuāli atbilstošus lēmumus.
Lai atbalstītu algoritmu nepārtrauktu pilnveidošanu un inovāciju, Komisija jau ir ieviesusi vairākas iniciatīvas. Pavisam nesen, 2023. gadā, Komisija sāka iniciatīvu “Large AI Grand Challenge” 34 , ar finansiālu un datošanas jaudas atbalstu apbalvojot MI jaunuzņēmumus, kuri izstrādā labākos modeļus.
Turklāt 2024. gada programmas “Digitālā Eiropa” 35 ietvaros Komisija atbalstīs tāda liela valodu modeļa izvēršanu, kas spēj aptvert visas Eiropas valodas, un veicinās tā pielāgošanu, ko veiks liels skaits MVU. Šis modelis ir balstīts uz atvērto pirmkodu, kas sola plašāku piekļuvi un labāku tā darbības, kā arī arhitektūras un apmācības metodikas pārredzamību. Atvērtā koda modeļi izmanto Eiropas stiprās puses šajā jomā un veicina uzticēšanos, vienlaikus sekmējot inovāciju.
Lai novērtētu algoritmu veiktspēju dažādos scenārijos, datu kopās un perifēros gadījumos, izšķiroša nozīme ir stingrām testēšanas procedūrām. Tās palīdz identificēt un novērst neobjektivitāti apmācības datos, novērst nepiemērota satura ģenerēšanu utt. Komisija ir izveidojusi vairākas iniciatīvas nolūkā atvieglot MI algoritmu testēšanu reālos apstākļos, izmantojot testēšanas un eksperimentēšanas iekārtas 36 , piedāvājot MI izstrādātājiem virtuālas un fiziskas iekārtas agropārtikas, ražošanas, veselības aprūpes un viedpilsētu jomā. Turklāt saskaņā ar MI aktu dalībvalstis ieviesīs MI “regulatīvās smilškastes” 37 , kas nodrošinās kontrolētu vidi jaunuzņēmumiem inovatīvu MI sistēmu izstrādei, testēšanai un validēšanai kompetento iestāžu uzraudzībā. Programma “Digitālā Eiropa” 2024. gadā atbalstīs arī rīku izstrādi MI modeļu un sistēmu testēšanai un validēšanai, kas tiks izmantoti testēšanas iekārtās un smilškastēs.
Visbeidzot, lai veicinātu pētniecību un atraisītu nākamo paaudžu MI modeļu potenciālu, laikposmā no 2024. līdz 2027. gadam Komisija ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” starpniecību atbalstīs projektus, kas varētu uzlabot ģeneratīvā MI spējas, ļaujot tam efektīvi izmantot un kombinēt multimodālos ieguldījumus un veicināt inovatīvas mācību pieejas.
Investīcijas MI jaunuzņēmumos un augošos uzņēmumos
Pašlaik vairāk nekā 90 % no pasaules riska kapitāla investīcijām MI jomā, kas no 2,7 miljardiem EUR 2022. gadā pieauga līdz 24 miljardiem EUR 2023. gadā 38 , tiek veikti ASV.
Lai paātrinātu progresīvo MI risinājumu ieviešanu, izšķiroša nozīme ir investīciju piesaistīšanai Eiropas MI jaunuzņēmumos. Sadarbība starp investoriem un šiem jaunuzņēmumiem ir būtiska, lai atraisītu jaunas iespējas un virzītu nākamo tehnoloģisko sasniegumu vilni.
Tāpēc Komisija ievieš finanšu instrumentus nolūkā atbalstīt šo jaunuzņēmumu centienus: pirmkārt, pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” Eiropas Inovācijas padome, izmantojot savu paātrinājuma shēmu, turpinās nodrošināt īpašas investīciju iespējas 39 dotāciju un pašu kapitāla veidā, lai atbalstītu jaunuzņēmumus un piesaistītu investorus; otrkārt, InvestEU nodrošinās īpašu instrumentu riska kapitāla fondiem ar mērķi atbalstīt augošus uzņēmumus un MVU. Abi instrumenti ir paredzēti, lai mazinātu risku un piesaistītu privātos investorus. Turklāt Komisija turpina darbu pie Kapitāla tirgu savienības 40 izveides nolūkā uzlabot finansējumu Eiropas jaunuzņēmumiem un stiprināt Eiropas ekonomisko drošību.
Prasmes – Eiropas spēju izmantošana
Savienībai ir jāpiesaista, jāapmāca un jānotur ģeneratīvā MI speciālisti. Komisija jau atbalsta “Erasmus+” Inovācijas aliansi ARISA (Mākslīgā intelekta prasmju alianse 41 ), kas izstrādā nozaru prasmju stratēģiju MI jomā Prasmju pilnveides pakta kontekstā. Komisija atbalstīs apmācības, prasmju apguves un pārkvalifikācijas darbības ģeneratīva MI jomā, piemēram, ar programmas “Digitālā Eiropa” starpniecību atbalstot īpašas maģistrantūras un doktorantūras programmas, pievēršoties arī sieviešu dalībai 42 . Turklāt tajā tiks iesaistīti izglītības un apmācības sniedzēji, tai skaitā plaša mēroga partnerībā digitālo prasmju jomā saskaņā ar prasmju paktu, kā arī izcilības tīkli 43 un to doktorantūras programma. Pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa”, arī ar Eiropas Pētniecības padomes (EPP) 44 un Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosaukto darbību starpniecību, būs nozīmīga loma MI talantu pievilkšanā un noturēšanā. Darbojoties kā prestiža “kvalitātes zīme” attiecībā uz pētniecības laboratorijām un finansējot vērienīgus ar MI saistītus projektus, EPP piesaistīs gan ES, gan trešo valstu pētniekus. Programma ir atvērta jaunuzņēmumiem un MVU, kas darbojas MI jomā, lai apvienotos konsorcijos ar resursefektīvām iestādēm visā pasaulē nolūkā pievilkt, apmācīt un noturēt MI talantus.
Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT) un tā zināšanu un inovācijas kopienas (ZIK) jau sadarbojas ar vadošajām izglītības iestādēm, pētniecības organizācijām un uzņēmumiem. Iniciatīva “EIT Campus” 45 turpinās atbalstīt tāda darbaspēka attīstību, kam ir nākotnes prasībām atbilstoša kompetence. Jaunās Eiropas inovācijas programmas 46 ietvaros progresīvo tehnoloģiju talantu iniciatīva 47 līdz 2025. gada beigām apmācīs vienu miljonu eiropiešu progresīvo tehnoloģiju jomās, arī MI jomā.
Ģeneratīvā MI izmantošana ir arī daudzsološa vairākās zinātnes un rūpniecības nozarēs, kurās Eiropa ir līdere un kurā tai ir liels talantu pulks no pētniekiem un zinātniekiem līdz praktiķiem un inženieriem. Šo nozaru speciālistu prasmju apvienošana ar ģeneratīvā MI speciālistu prasmēm vairākos vērienīgos izmantošanas gadījumos var būt katalizators šo nozaru turpmākai attīstībai. Tāpēc Komisija ierosinās pasākumus saskaņā ar Digitālās Eiropas programmu nolūkā vairot talantu un attīstīt vajadzīgās prasmes dažās stratēģiskās lietojumu jomās. Šādas jomas ir, piemēram, robotika, veselības aprūpe un biotehnoloģijas, mobilitāte un ražošana. Komisija mudinās ieinteresētās personas, kas īsteno iepriekš minētās iniciatīvas, cieši sadarboties ar “MI fabrikām”.
Komisija sadarbosies arī ar Eiropas digitālās inovācijas centriem, kas specializējušies MI jomā, nolūkā iesaistīt MVU un publiskās pārvaldes iestādes un nodrošināt to vajadzībām atbilstošu apmācību, jo paredzams, ka MI modeļu integrācijai būs daudzējāda ietekme uz darbu, mainot prasības, kas attiecas uz prasmēm visās valsts un privātajās nozarēs.
MI procesoru mikroshēmu iespējošana
MI modeļu apmācībai izmanto specializētas MI procesoru mikroshēmas, taču tās lielākoties tiek projektētas un izstrādātas ārpus Savienības. Tāpēc 2019. gadā ES sāka Eiropas procesoru iniciatīvu, kuras mērķis ir izstrādāt augstas kvalitātes procesorus, arī MI vajadzībām. Turpmāka liela mēroga iniciatīva tiks uzsākta 2024. gadā kopuzņēmuma EuroHPC ietvaros, pievēršoties jaunās paaudzes mikroprocesoru un MI paātrinātāju projektēšanai un izstrādei. Pirmais mērķis ir izmantot šo tehnoloģiju, lai pilnībā darbinātu pirmo Eiropas pēceksalīmeņa superdatoru. Otrais mērķis ir ar kopuzņēmuma “Chips” palīdzību atbalstīt tādu procesoru iebūvēšanu automatizētos un satīklotos transportlīdzekļos, nākotnes progresīvās sakaru sistēmās, piemēram, 6G, un uzticamu mazstrāvas MI mikroshēmu izstrādi, kas ir būtiskas daudziem lietojumiem. Visbeidzot, Komisija atbalsta arī kvantisku mikroshēmu izstrādi kvantiskajiem datoriem, kam ir potenciāls uzlabot MI modeļu apmācības veiktspēju.
4.“GenAI4EU” svarīgāko MI lietojumu izstrādei
Savienība var izmantot savu stratēģisko vadību dažādās rūpniecības un zinātnes jomās, tai skaitā MI jomā, lai izstrādātu MI balstītus lietojumus ar lielu ietekmi. Lai izmantotu MI pārveides sniegtos ieguvumus, Komisija uzsāks nozīmīgu iniciatīvu “GenAI4EU”, kuras mērķis ir stimulēt ģeneratīvā MI ieviešanu Savienības četrpadsmit stratēģiskajās rūpnieciskajās ekosistēmās, atbalstot ES industriālajā stratēģijā izklāstītos pārkārtošanās ceļus 48 . Šī iniciatīva veicinās lielu atvērtu inovācijas ekosistēmu attīstību, veicinot sadarbību starp MI jaunuzņēmumiem un MI ieviesējiem rūpniecībā un publiskajā sektorā 49 . Tas ietvers rūpnieciskos lietojumus, piemēram, ražošanu, vienlaikus atspoguļojot arī Savienības apņemšanos uzlabot ekonomiku un risināt klimata pārmaiņu problēmas. “GenAI4EU” ietvers galvenās lietojumu jomas, piemēram, tālāk uzskaitītās, un katra no tām gūs labumu no “MI fabrikām” un attiecīgajiem augstas kvalitātes datiem kopīgajās Eiropas datu telpās.
Iniciatīva atbalstīs tādu galveno lietojumu izstrādi, kuros izmanto ģeneratīvo MI, lai uzlabotu veiktspēju vai spējas. Jaunizveidotais MI birojs (5. iedaļa) uzraudzīs progresu šo stratēģisko lietojumu izstrādē, izmantojot konkrētus īstenošanas mērķus. Šāda uzraudzības darbība būs saistīta ar novērtējumu, kas tiks veikts, izmantojot Eiropas pārkārtošanās ceļu platformu 50 .
Robotika
Šodien Savienība ir pasaules līdere 51 rūpnieciskās un pakalpojumu robotikas jomā. Pateicoties pasaules līmeņa kompetencei mehatronikā, Savienība īpaši izceļas tādās jomās kā cilvēka un robota fiziskās mijdarbības drošums, progresīvas robotikas manipulācijas un gaisa robotika 52 .
Ģeneratīvais MI uzlabo robotu spējas mācīšanās, mijiedarbības un darbības ziņā, padarot tos pielāgojamākus, efektīvākus un iedarbīgākus dažādos lietojumos. Konkrētāk, ģeneratīvais MI var palīdzēt robotiem mācīties no savas pieredzes.
Ģeneratīvais MI var arī simulēt reālistisku vidi robotu apmācībai, it īpaši sarežģītā vidē, piemēram, kodolvidē vai kosmosa vidē. Tas var arī optimalizēt robotu konstrukcijas konkrētiem uzdevumiem, vidēm vai efektivitātes mērķiem; tas var arī uzlabot robotu plānošanas spējas, lai prognozētu dažādu darbību rezultātus. Cilvēka un robota mijdarbībā ģeneratīvais MI var uzlabot robota spēju saprast cilvēka rīcību un uz to reaģēt.
Progresīvas mehatronikas apvienojums ar ģeneratīva MI iespaidīgajām kognitīvajām spējām būs pamatā jaunam izrāvienu vilnim, kas sola virzīt Savienību uz jauniem līderības līmeņiem robotikā.
Komisija atbalstīs MI iespējotus progresīvus robotikas lietojumus, izmantojot pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” un tās publiskā un privātā sektora partnerību MI, datu un robotikas jomā 53 .
Veselības aprūpe
Ģeneratīvajam MI ir potenciāls revolucionāri mainīt veselības aprūpi. Personalizētajā medicīniskajā aprūpē tas palīdzēs nodrošināt pacientiem pielāgotus veselības aprūpes risinājumus, pamatojoties uz viņu unikālajām ģenētiskajām īpašībām un vides un dzīvesveida faktoriem. Tas var arī ievērojami uzlabot epidemioloģisko uzraudzību, pandēmiju novēršanu un reaģēšanu uz veselības apdraudējumiem.
Ģeneratīvā MI potenciālā ietekme veselības aprūpē līdz šim visspilgtāk ir izpaudusies prototipos, konkrētāk, tādos lietojumos kā radioloģija, skrīnings un agrīna slimību atklāšana, precīza diagnostika un personalizēta ārstēšana, kā arī veselības aprūpes procesu racionalizācija.
Vairāki ES jaunizveidoti uzņēmumi izstrādā ģeneratīvus MI risinājumus lielam skaitam veselības aprūpes lietojumu 54 , piemēram, uzlabota radioloģijas precizitāte un noturība, pateicoties sintētisku datu ģenerēšanai 55 , vai uzlabota efektivitāte neatliekamās palīdzības izsaukumu apstrādē 56 .
Komisija atbalstīs attiecīgās datu telpas, proti, Eiropas genomisko datu infrastruktūru un Cancer Image Europe, ņemot vērā to nozīmi nākotnes ģeneratīvo modeļu izstrādē veselības aprūpē. Iniciatīvā “Virtuālie cilvēka dvīņi” 57 cita starpā izmantos šīs datu telpas, lai apmācītu ģeneratīvus MI modeļus, kuros ņemti vērā bioloģiskie procesi dažādos cilvēka ķermeņa līmeņos – no molekulām un audiem līdz orgāniem un visam ķermenim. Tas palīdzēs paātrināt jaunu zāļu klīniskos pētījumus un optimalizēt pacientu ārstēšanu. Turklāt Komisija ir izveidojusi MI testēšanas un eksperimentēšanas mehānismu 58 veselības aprūpes jomā.
Tā kā uzticēšanās ir būtiska, lai sekmīgi ieviestu inovatīvus risinājumus veselības aprūpē, MI akts papildina spēkā esošos nozaru tiesību aktus, piemēram, noteikumus par medicīniskajām ierīcēm un laboratoriskās diagnostikas ierīcēm 59 , nodrošinot papildu drošības garantijas izmantoto MI sistēmu drošumam un cilvēktiesību ievērošanai.
Biotehnoloģijas un ķīmiskās vielas
Apvienojot izcilību biotehnoloģijā un MI, Savienībai ir unikāla iespēja gūt milzīgu labumu no ģeneratīvā MI dažādās nozarēs, piemēram, materiālu pētniecībā, ķimikāliju nozarē vai agropārtikā.
Paredzams, ka ģeneratīvā MI ienākšana radīs nozīmīgu inovāciju biotehnoloģiju un farmācijas nozarē. Tam ir potenciāls ģenerēt sintētiskus ģenētiskos datus, ja nav īstu datu, ģenerēt jaunas vai analizēt esošās gēnu sekvences, lai palīdzētu izprast sarežģītas ģenētiskas slimības vai atvieglotu zāļu atklāšanu, kā liecina nesenie sasniegumi MI atbalstītajā antibiotiku izstrādē cīņā ar rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem.
Tāpat ir gaidāma strauja attīstība plašākā sintētiskās bioloģijas jomā, piemēram, lai izstrādātu jaunas gēnu sekvences ar vēlamajām īpašībām, kas var radīt specifiskas zāles. Citi piemēri ir ilgtspējīgu audumu, siera, šūnu kultivētas gaļas, augu izcelsmes gaļas alternatīvu u. c. ražošana.
Nīderlandes jaunuzņēmums izmanto ģeneratīvo MI, lai palīdzētu biologiem izstrādāt uzlabotus proteīnus, par 50 % samazinot pētniecības un izstrādes laiku 60 . Šī inovatīvā pieeja ir pievilkusi vadošo zāļu, ķīmijas, pārtikas un materiālu izstrādes uzņēmumu uzmanību un piesaistījusi 30 miljonu EUR investīcijas.
Komisija 2024. gadā sāks iniciatīvu biotehnoloģijas un bioražošanas jomā, kas ietvers arī MI izmantošanu.
Līdzīgi kā veselības aprūpē, arī biotehnoloģiju jomā MI akts garantēs uzticama MI izmantošanu un nodrošinās pārredzamību, drošību un nepieciešamo cilvēka veiktu uzraudzību. Turklāt biotehnoloģijas attīstībā būtiska nozīme ir papildu noteikumiem, kas nodrošina kiberdrošību un privātumu, mazinot šādas tehnoloģijas iespējamas ļaunprātīgas izmantošanas risku, sevišķi tādos apstākļos kā bioloģiskā karadarbība.
Materiāli un akumulatori
Ģeneratīvo MI var izmantot, lai sintezētu jaunas materiālu struktūras, prognozētu jaunas materiālu īpašības vai izstrādātu jaunus kompozītmateriālus, kas nodrošina īpašas mehāniskās, termiskās vai elektriskās īpašības. Tekstilizstrādājumos ģeneratīvo MI var izmantot, lai prognozētu auduma un materiālu īpašības, pamatojoties uz datiem par šķiedrām un pavedieniem. Attiecībā uz akumulatoriem ģeneratīvais MI var būt noderīgs, lai radikāli uzlabotu veiktspēju un drošību (piemēram, pētot un izstrādājot dažādus materiālus, ķīmiskās vielas un elementu struktūras). Šādi sasniegumi būs svarīgi zaļās pārkārtošanās īstenošanai.
Zviedrijas jaunuzņēmums izmanto ģeneratīvo MI, lai aizsāktu pārveidojošu pieeju akumulatoru nozarē, koncentrējoties uz inovatīvu akumulatoru materiālu izstrādes paātrināšanu, elementu ražošanas optimalizēšanu klientiem un sensoru un analīzes metožu uzlabošanu ražošanā 61 .
Ģeneratīvais MI var būt arī vērtīgs instruments, kas veicinātu ūdeņraža kā tīra enerģijas avota ražošanu visā tā ražošanas procesā. Tas palīdz optimalizēt enerģijas patēriņu – no efektīvāku katalizatoru izstrādes līdz jaunu materiālu atklāšanai ūdeņraža ražošanas un izplatīšanas uzlabošanai 62 .
ES finansētās pamatiniciatīvas “Battery 2030+” 63 mērķis ir izgudrot nākotnes akumulatoru. Tas izmanto MI nolūkā paātrināt jaunu akumulatoru materiālu un ķīmisko vielu atklāšanu. Šo pamatiniciatīvu atbalsta “Apvārsnis Eiropa” kā daļu no Batt4EU partnerības iniciatīvas.
Ražošana un inženierija
Ģeneratīvais MI atbalstīs Savienības globālo konkurētspēju ražošanā. Izmantojot lietu interneta radīto milzīgo rūpniecisko datu apjomu, tas uzlabos ražošanas procesus, ievērojami samazinot atkritumu rašanos un izmaksas un nodrošinot augstākas kvalitātes produktus, piemēram, uzlabos aditīvo ražošanu un 3D drukāšanu. To var izmantot arī, lai pielāgotu piegādes ķēdes mainīgajiem tirgus apstākļiem vai izstrādātu videi draudzīgākus ražošanas procesus.
Vairāki Eiropas ražošanas uzņēmumi jau izmanto ģeneratīvo MI, lai uzlabotu savu darbību un pakalpojumus 64 . Piemēram, viens uzņēmums izmanto ģeneratīvo MI ražošanas iekārtu kontroles vajadzībām, savukārt cits uzņēmums to izmanto pārbaudes uzdevumu veikšanai ražošanas procesā. Komisija atbalstīs Eiropas ražošanas datu telpas, ko var izmantot ģeneratīvā MI modeļu apmācībai. Tas arī atbalstīs MI izmantošanu ražošanas un inženierijas lietojumos, izmantojot programmu “Apvārsnis Eiropa” un publiskā un privātā sektora partnerību Made in Europe. Turklāt Komisija ražošanā ir izveidojusi testēšanas un eksperimentēšanas mehānismu 65 , kas piedāvā pakalpojumus MI novatoriem, konkrētāk, jaunuzņēmumiem un MVU, lai reālos apstākļos novērtētu un validētu MI risinājumus, tai skaitā tos, kuru pamatā ir ģeneratīvais MI 66 .
Mobilitāte
Ģeneratīvajam MI ir liela nozīme autobūvē, un tas ir vērtīgs instruments autonomās vadīšanas un ražošanas veicināšanai. Tas nodrošina uzlabotas spējas apmācībai, simulācijai un lēmumu pieņemšanas procesu uzlabošanai autonomos transportlīdzekļos. Tas var, piemēram, palīdzēt izveidot lielas sintētiskas datu kopas un reālistiskus braukšanas scenārijus MI algoritmu apmācībai, padarot autonomos transportlīdzekļus izturīgākus, drošākus un arvien vairāk spējīgu pielāgoties satiksmes apstākļiem utt. Tā apvienojums ar progresīvām automobiļu sensoriskajām un drošības kontroles sistēmām nostiprinās Savienības vadošo lomu šajā jomā.
Turklāt ģeneratīvais MI var atbalstīt kodēšanu un palīdzēt autobūvei risināt problēmas, kas saistītas ar augošo programmatūras sarežģītību un prasmju trūkumu. Tomēr, lai izmantotu gaidāmās inovācijas, būs nepieciešamas būtiskas izmaiņas transportlīdzekļu elektroniskajā un programmatūras arhitektūrā.
Vispārīgāk runājot, ģeneratīvais MI var optimalizēt transporta sistēmas, identificēt neefektivitāti, piemēram, preču piegādē, un prognozēt uzturēšanas vajadzības, piemēram, lai uzlabotu satiksmes pārvaldību pilsētā. Vairāki Eiropas autobūves uzņēmumi un to piegādātāji jau izmanto ģeneratīvos MI modeļus un sistēmas, lai pārbaudītu un apstiprinātu veiktspēju un drošību un personalizētu transportlīdzekļu pieredzi. 67
Komisija, izmantojot kopuzņēmumu “Chips”, atbalstīs iniciatīvu “Nākotnes transportlīdzeklis” 68 , lai uzlabotu nozares sadarbību nākamās paaudzes transportlīdzekļu programmatūras un elektronikas platformu jomā.
Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja
Ģeneratīvais MI radikāli maina ekstremālu laikapstākļu un klimata prognozēšanas sistēmu izstrādi – jomu, kurā Savienība ir bijusi līdere tradicionālo klimata modelēšanas un simulācijas algoritmu izmantošanā. Ģeneratīvais MI ir arī uzlabojis mūsu spēju modelēt vides (ūdens, gaisa, augsnes bioloģiskās daudzveidības) stāvokli un novērtēt ekonomikas ietekmi uz dabas resursiem. Tā var arī padarīt laikapstākļu prognozēšanu precīzāku, detalizētāku un pielāgojamāku, ievērojami veicinot gatavību katastrofām lauksaimniecībā, transportā un citās nozarēs, kas atkarīgas no laikapstākļu prognozēm.
Savienībai ir jāizmanto šīs iespējas, lai saglabātu savu vadošo lomu šajā jomā laikā, kad vides novērošana, ekstremālu laikapstākļu prognozēšana un atbalsts klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās pasākumiem ir svarīgāks nekā jebkad agrāk.
Kāds Vācijā reģistrēts jaunuzņēmums izmanto MI vidisko, sociālo un pārvaldes kritēriju novērtēšanas automatizācijai, tādējādi atbalstot ES uzņēmumus ilgtspējas ziņojumu sniegšanas prasību izpildē 69 .
Komisija atbalstīs zaļā kursa datu telpu, kas publiskos un privātos datus darīs pieejamus MI virzītiem risinājumiem un veicinās klimata pārmaiņu mazināšanu/pielāgošanu un vidisko ilgtspēju.
Savienības iniciatīva “Galamērķis Zeme” 70 īstenos pasākumus, lai izveidotu atklātā pirmkoda ģeneratīvo modeli klimata modelēšanai. Šis darbs arī atbalstīs Savienības MI nozares attīstību, ļaujot rūpniecības partneriem, konkrētāk, MI MVU un jaunuzņēmumiem, apmācīt un izmantot savus modeļus sabiedriskas nozīmes lietojumos.
Tiklīdz sistēma būs pilnībā darbotiesspējīga, Komisija centīsies to padarīt plaši pieejamu cilvēcei un starptautiskajām organizācijām.
Virtuālās pasaules un digitālie dvīņi
Ģeneratīvais MI ir būtiska tehnoloģija reālistisku, radošu, aizraujošu un interaktīvu virtuālo pasauļu izveidei. Piemēram, kultūras un radošajās nozarēs, konkrētāk, spēļu un izklaides jomā, tas var nodrošināt personalizētu pieredzi, likvidēt valodas barjeras un veicināt MI virzītu kreativitāti.
Ģeneratīvajam MI būs liela nozīme arī virtuālās realitātes lietojumos, ko izmanto viedpilsētās, sākot no tūrisma, mazumtirdzniecības un kultūras atbalsta līdz transporta sistēmu optimalizēšanai vai ilgtspējas problēmu risināšanai pilsētās.
Inovatīvi jaunuzņēmumi, piemēram, Zviedrijā, jau piedāvā MI vadītus digitālos dvīņus, lai apmācītu un testētu autonomus risinājumus ātrāk nekā ar tradicionālām metodēm, piemēram, mobilitātes jomā 71 .
Savā nesenajā paziņojumā par tīmekli 4.0 un virtuālajām pasaulēm 72 Komisija iepazīstināja ar Savienības plānu revolucionārai tehnoloģiskai pārejai virzībā uz nemanāmi starpsavienotu pasauli 73 . Gaidāmā Eiropas publiskā un privātā sektora partnerība virtuālo pasauļu jomā atbalstīs MI iespējotus sasniegumus virtuālās realitātes lietojumos. Arī Eiropas Inovācijas padomes “Accelerator Challenge” 2024. gadā sniegs atbalstu virtuālās pasaules iespēju veicināšanai rūpniecībā. Turklāt Komisija ir izveidojusi testēšanas un eksperimentu mehānismu 74 viedpilsētu un viedkopienu jomā, piedāvājot pakalpojumus MI novatoriem MI risinājumu novērtēšanai un validēšanai īstos apstākļos.
CitiVERSE EDIC 75 attiecībā uz vietējiem digitālajiem dvīņiem, kurā iesaistītas vairākas dalībvalstis un kuru atbalsta Komisija, veicinās ģeneratīvā MI izmantošanu viedo pilsētu lietojumos. Tie ietver tādu iespējamo scenāriju simulāciju kā satiksmes apstākļu izmaiņu ietekme uz gaisa kvalitāti, dekarbonizāciju un sastrēgumiem, kā arī, plašākā nozīmē, uz pilsētu zaļināšanu. Tas arī attīstīs ģeneratīvā MI balstītus virtuālās realitātes lietojumus nolūkā uzlabot mijiedarbību ar pilsoņiem, piemēram, lai aktīvi apspriestos ar viņiem par plānotajām pilsētu pārmaiņām. Šajā EDIC tiks izmantota datu telpa viedām un ilgtspējīgām pilsētām un kopienām, kā arī citas attiecīgas kopīgas Eiropas datu telpas, piemēram, enerģētikas, mobilitātes un zaļā kursa datu telpas.
Kiberdrošība
Ģeneratīvais MI var eksponenciāli palielināt spēju mācīties un atdarinātt kiberdraudos vai ievainojamībās konstatētos modeļus nolūkā uzlabot turpmāku apdraudējumu atklāšanu un prognozēšanu, tādējādi palīdzot kiberdrošības speciālistiem. Tajā pašā laikā ģeneratīvo MI var izmantot arī kibernoziedznieki 76 ar mērķi organizēt sarežģītus kiberuzbrukumus un citas ļaunprātīgas darbības. Tāpēc ģeneratīvā MI izplatība vēl vairāk palielinās vajadzību nodrošināt sistēmu stabilitāti un noturību, kā arī sagatavot preventīvus un seku mazināšanas pasākumus kritiski svarīgu aktīvu aizsardzībai. Turklāt arī iekšējās drošības dalībniekiem būs jābūt labi sagatavotiem cīņā pret kibernoziedznieku izmantoto ģeneratīvo MI.
Kāds Francijas kiberdrošības jaunuzņēmums 77 nesen laida klajā ģeneratīvā MI asistentu, kas jau ir parādījis būtisku ietekmi, ļaujot ātrāk un vieglāk īstenot drošības politiku, saņemt precīzākus drošības brīdinājumus un ātrāk pieņemt lēmumus, tādējādi paātrinot novēršanas pasākumus.
“Apvārsnis Eiropa” un programma “Digitālā Eiropa” atbalstīs visu uz MI vērsto pētniecības, inovācijas un izvēršanas pasākumu klāstu, kas nepieciešams, lai efektīvi reaģētu uz kiberdrošības un organizētās noziedzības problēmām mākslīgā intelekta laikmetā. Tas ietver MI spēju attīstīšanu pārrobežu un valstu drošības operāciju centros 78 . Eiropola Inovācijas laboratorijas paspārnē arī turpmāk tiks atbalstītas citas sadarbības iniciatīvas. Gaidāmais MI akts nodrošinās aizsargmehānismus atbildīgai MI sistēmu izmantošanai šajā jomā, vienlaikus aizsargājot pamattiesības un drošību.
Aeronautika un kosmonautika
Aeronautikā un kosmonautikā ģeneratīvo MI var izmantot, lai palielinātu aeronautikas un kosmonautikas sistēmu un pakalpojumu noturību, uzlabojot to ilgtspēju un drošību.
Piemēram, aeronautikā ģeneratīvajam MI var būt būtiska nozīme ekspluatācijā un apmācībā, autonomā lidošanā un jaunu vieglu un izturīgu materiālu izstrādē lidaparātiem un droniem, arī to dzinējiem un citām sastāvdaļām. Kosmonautikā ģeneratīvo MI varētu izmantot apkopes lietojumiem orbītā, Zemes novērošanas datu analīzei, sadursmju novēršanai, atkritumu likvidēšanai, kosmosa situācijas apzināšanai un kosmiskās satiksmes pārvaldībai.
Plašākā nozīmē ģeneratīvajam MI ir potenciāls ievērojami uzlabot dažādus kosmisko lietojumu aspektus, sākot no precizitātes uzlabošanas līdz kosmisko kuģu konstrukcijas optimalizēšanai un autonomāku un adaptīvāku kosmosa izpētes sistēmu izveidei.
Uz Zemes autonoma navigācija sauszemes transportam tiks balstīta MI nodrošināto datu apvienošanā, ieskaitot GNSS pozicionēšanas, navigācijas laika sinhronizācijas pakalpojumus utt.
Caur “Apvārsni Eiropu” Komisija atbalstīs visu MI balstīto kosmosa pētniecību un tādu tehnoloģiju (tai skaitā kosmosā izmantojamu skaitļošanas komponentu) izstrādi, kas vajadzīgas, lai efektīvi reaģētu uz vajadzībām kosmosā un turpmākiem ES kosmiskajiem lidojumiem. Visbeidzot, "Copernicus" katru dienu nodrošina augsti kvalitatīvas Zemes novērošanas datus, kas kalpo par svarīgu apmācības avotu ģeneratīvajam MI ar pielietojumu dažādās jomās, ieskaitot vidiskās informācijas pakalpojumus.
Aeronautika un kosmonautika ir svarīgs aizsardzības infrastruktūras elements. Arī Eiropas Aizsardzības fonds atbalsta ģeneratīvā MI lietojumus un izpētīs iespējamās sinerģijas ar infrastruktūrām, pakalpojumiem un novērtēšanas darbībām, ko atbalsta šī MI pakete.
Agropārtika
Ģeneratīvajam MI ir ievērojams potenciāls lauksaimniecības prakses veicināšanā. Lopkopībā tas var uzlabot uzraudzību reāllaikā un slimību diagnostiku, ģenerējot precīzākus modeļus no plašiem datiem par lopu veselību un uzvedību, kas ļauj laicīgāk un precīzāk iejaukties. Augkopībā ģeneratīvais MI var revolucionāri uzlabot viedās apūdeņošanas sistēmas, sintezējot datus no dažādiem avotiem, kas optimalizētu ūdens izmantošanu un prognozētu nākotnes vajadzības. Izveidojot un simulējot sarežģītus scenārijus, šī tehnoloģija spēj ne tikai nodrošināt efektīvu resursu pārvaldību, bet arī uzlabot lauksaimniecības ražību un ilgtspēju.
Komisija atbalsta lauksaimniecības datu telpu un testēšanas un eksperimentēšanas kompleksu 79 .
Zinātne
Ģeneratīvais MI būtiski ietekmēs zinātniskos atklājumus, aizsākot jaunu inovācijas vilni MI un visu zinātnes jomu krustpunktā 80 , 81 . Tādas jomas kā jaunu materiālu izstrāde, kodolsintēze, seismoloģija un astronomija ģeneratīvos MI modeļus jau integrē savās pētniecības darbībās.
“Apvārsnis Eiropa” jau finansē daudzus projektus 82 , kuros zinātnisko problēmu risināšanai izmanto MI un superdatošanas iekārtas. Ģeneratīvais MI ļaus šādiem projektiem sasniegt jaunu ražīguma un inovācijas spēju līmeni. Turpmākajās “Apvāršņa Eiropas” darba programmās Komisija ierosinās vairākas jaunas finansēšanas iespējas MI veicināšanai zinātnē, kas palīdzētu nostiprināt Savienības kā zinātnes līderes pozīciju MI jomā. Turklāt Komisija kopā ar ieinteresētajām personām EPT forumā izstrādās vadlīnijas par ģeneratīvā MI atbildīgu izmantošanu pētniecībā.
Komisija lūdza zinātnisko konsultāciju mehānisma (ZKM) 83 atzinumu par to, kā paātrināt tā ieviešanu zinātnieku vidū.
Publiskais sektors
Ģeneratīvajam MI ir spēcīgs pārveides potenciāls publiskajā sektorā daudzās jomās, piemēram, veselības, sociālo lietu, izglītības, kultūras, tieslietu, mobilitātes, atkritumu vai ūdens apsaimniekošanas un pilsētplānošanas jomā. Piemēram, tas var uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti, atvieglot iedzīvotāju piekļuvi informācijai vai palīdzēt veikt tirgus uzraudzības uzdevumus. Komisija kā publiska iestāde pati aktīvi cenšas izstrādāt un izmantot uzticamu MI savās iekšējās darbībās, pilnībā apņemoties agrīni piemērot MI akta principus saskaņā ar MI paktu.
Ģeneratīvs MI var arī dot pilsoņiem labāku piekļuvi vispārējai un personalizētai informācijai par savām tiesībām vai vienkāršotām pieteikšanās procedūrām. Tādējādi digitalizācija un MI var veicināt pārredzamību un vienkāršošanu sociālās aizsardzības jomā, un šī apņemšanās pastāv ES līmenī, pamatojoties uz Padomes ieteikumu par piekļuvi sociālajai aizsardzībai 84 . Valdības iestādēm ir jāizmanto uzticami MI risinājumi, kas nodrošinātu sabiedrības uzticēšanos to izmantošanai.
Heidelberga Vācijā ir izveidojusi MI balstītu sarunbotu 85 , ko izstrādājis Vācijas jaunuzņēmums 86 , kas ir pirmais digitālais iedzīvotāju palīgs valstī, ļaujot iedzīvotājiem viegli pārlūkot valdības pakalpojumus, piemēram, pieteikties uz jaunu personas apliecību, iegūt vadītāja apliecību un reģistrēt dzīvesvietu.
Publiskais iepirkums ir svarīgs līdzeklis investīciju stimulēšanai MI – tā norādīts jaunajā Eiropas inovāciju programmā. Izmantojot inovācijas iepirkumu, publiskais sektors var paātrināt inovatīvu, MI balstītu risinājumu izstrādi, testēšanu un ieviešanu. Lai mudinātu publiskās iestādes ieviest MI balstītus risinājumus, Komisija ir palīdzējusi izstrādāt ar MI saistītas līguma klauzulas, kas pielāgotas publiskajiem pircējiem un ir izstrādātas tā, lai racionalizētu publiskā sektora iestāžu veikto MI tehnoloģiju iepirkuma procesu. Turklāt Komisija veicina prakses kopienas izveidi MI un publiskā iepirkuma jomā un atbalsta eksperimentus un izmēģinājumus, izmantojot GovTech4all inkubatoru, sniedzot publiskās pārvaldes iestādēm iespēju testēt ģeneratīvā MI risinājumus.
Komisija ir izveidojusi arī Publiskā sektora tehnoloģiju novērošanas centru, kura mērķis ir uzraudzīt, analizēt un izplatīt informāciju par jauno tehnoloģiju, tai skaitā ģeneratīvā MI, izmantošanu publiskajā sektorā Eiropā.
5.Galveno rīcības punktu un secinājumu kopsavilkums
Ģeneratīvā MI attīstībai ir liela nozīme, jo tas var radīt pārveidojošu sociālo un ekonomisko ietekmi. Lai izmantotu tā sniegtos ieguvumus un mazinātu riskus, Eiropai ir vajadzīga plaukstoša jaunuzņēmumu un inovācijas ekosistēma, kas spēj izstrādāt uzticamus MI modeļus un revolucionārus lietojumus, kuri atbilst Eiropas dzīvesveidam. Šajā paziņojumā ir izklāstītas vairākas darbības šā mērķa sasniegšanai.
|
Komisija 2024. gadā: ·atbalstīs “mākslīgā intelekta fabriku” izveidi, grozot EuroHPC regulu; ·paātrinās kopīgo Eiropas datu telpu izstrādi un ieviešanu un nodrošinās to pieejamību MI kopienai; ·atbalstīs lielu MI modeļu un sistēmu izstrādi; ·atbalstīs “GenAI4EU” nolūkā izstrādāt jaunus izmantošanas gadījumus un jaunus lietojumus vairākās rūpniecības un sabiedrības nozarēs; ·atbalstīs iniciatīvas nolūkā stiprināt Savienības ģeneratīvā MI talantu kopumu; ·nodrošinās inovatīvus finanšu instrumentus, izmantojot EIP programmu “Accelerator” un “InvestEU” garantiju, un mudinās dalībvalstis un privātos investorus veikt līdzīgas investīcijas MI jaunuzņēmumos un augošos uzņēmumos. Dalībvalstis 2024. gadā: ·ar Komisijas atbalstu izveidos ALT-EDIC un CITIVERSE EDIC. |
Iepriekš minētās darbības tiks finansētas šādā veidā:
·Finansējums “MI fabrikām” – ar kopuzņēmuma EuroHPC starpniecību Komisija un dalībvalstis investēs kopumā 2,1 miljardu EUR, lai iegādātos jaunus vai modernizētu esošos EuroHPC superdatorus ar MI spējām, izveidotu superdatošanas pakalpojumus MI jomā un izstrādātu uz MI orientētus mikroprocesorus un prasmju atbalstu.
Turklāt Komisija ar InvestEU starpniecību sniegs finansiālu atbalstu jaunuzņēmumu inkubācijas un izvēršanas darbībām 100 miljonu EUR apmērā, kas piesaistītu papildu investīcijas 1 miljarda EUR apmērā.
·GenAI4EU finansējums – Komisija saskaņā ar “Apvārsni Eiropu” un programmu “Digitālā Eiropa” līdz 2027. gadam atbalstīs jaunu izmantošanas gadījumu un jaunu lietojumu izstrādi vairākās rūpniecības un sabiedrības nozarēs aptuveni 500 miljonu EUR apmērā.
Turklāt dalībvalstis ar Komisijas atbalstu investēs aptuveni 100 miljonus EUR ALT-EDIC un CitiVERSE EDIC vajadzībām.
Šī pakete radīs papildu publiskās investīcijas gandrīz 3 miljardu EUR apmērā ģeneratīvā MI jomā līdz šīs daudzgadu finanšu programmas beigām (2027. gadā), kā arī ievērojamas privātās investīcijas, tai skaitā 1 miljardu EUR, izmantojot InvestEU. Tas papildina jau esošās Savienības, dalībvalstu un privātās investīcijas plašākā MI jomā.
Lai pamatotu šo stratēģiju, ir vajadzīga stingra koordinācijas pieeja visā Savienībā, apvienojot dalībvalstis, Komisiju un visas attiecīgās ieinteresētās personas. Konkrētāk, kā paredzēts MI aktā, Komisija izveidos MI biroju, kas uzraudzīs politikas un regulatīvās darbības MI jomā. MI birojs cieši sadarbosies ar dalībvalstīm, kopuzņēmumu EuroHPC un galvenajām ieinteresētajām personām, tai skaitā nozares, akadēmisko aprindu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Šie sadarbības centieni koordinēs darbības un apvienos resursus, veicinot investīcijas progresīvu modeļu izstrādē, pilnveidē un integrēšanā galvenajos lietojumos.
Šodien straujā attīstība MI jomā ir intensīvu starptautisku diskusijas avots. Saskaņā ar Eiropas ekonomiskās drošības stratēģiju Komisija turpinās veidot partnerības ar galvenajām digitālajām ekonomikām un saglabāt piekļuvi šiem tirgiem, kas arī turpmāk būs nozīmīgi inovācijas avoti. MI birojs veicinās starptautisko sadarbību MI jomā, veicinot arī pienācīgu regulatīvo aizsargmehānismu un MI demokrātisku pārvaldību. Tas ietver atbalstu divpusējai sadarbībai ar starptautiskajiem partneriem, tai skaitā iniciatīvās “MI sabiedriskajam labumam” 87 , kurās ES ir noslēgusi nolīgumu ar ASV nolūkā risināt globālas problēmas klimata pārmaiņu, dabas katastrofu, veselības aprūpes, enerģētikas un lauksaimniecības jomā 88 .
Savienība turpina arī savu ilgstošo starptautisko iesaisti dažādos uz noteikumiem balstītos daudzpusējos forumos un starptautiskās organizācijās, it īpaši ANO, ESAO, Eiropas Padomē, G7, G20 un Globālajā partnerībā mākslīgā intelekta jomā.
Šajā paziņojumā izklāstītie pasākumi ir jāīsteno ar steigu, jo cīņā virsroku var negūt spēcīgākais, taču noteikti uzvarēs ātrākais.
Piemēram, modeļi mācās no milzīga teksta apjoma ar mērķi izprast valodas struktūru un kontekstu bez skaidriem norādījumiem par to, par ko ir katrs teksta fragments. Tāpēc modeļi var mācīties un vispārināt savu izpratni par pasauli un spēj tikt galā ar jaunām un daudzveidīgām situācijām.
Šī satura ģenerēšana aptver tekstu, attēlus, skaņas un pat kodu, piemēram, programmēšanai vai gēnu sekvencēšanai.
The economic potential of generative AI: The next productivity frontier, 2023. gada 14. jūnijs, https://www.mckinsey.com/capabilities/mckinsey-digital/our-insights/the-economic-potential-of-generative-AI-the-next-productivity-frontier#introduction
https://www.tortoisemedia.com/2023/06/28/the-global-artificial-intelligence-index/
JOIN(2023) 20 final un C(2023)2113.
Šajā kontekstā īpaši svarīgs būs priekšlikums Padomes ieteikumam par pētniecības drošības uzlabošanu (COM(2024) 26 final).
Runājot par MI jaunuzņēmumiem, šis paziņojums attiecas uz jaunuzņēmumiem, kas izstrādā MI modeļus, kā arī uz tiem, kas tos pielāgo un integrē sistēmās un lietojumos.
COM(2020) 66 final.
Direktīva(ES) 2019/1024.
Regula (ES) 2022/868.
Regula (ES) 2023/2854.
Komisijas dienestu darba dokuments par kopīgām Eiropas datu telpām, SWD(2024)XXX.
‘Generative AI in the European Startup Landscape 2024’, appliedAI Institute for Europe, https://www.appliedai- institute.de/en/hub/2024-generative-ai-study .
C(2023) 3215.
Tiesiskais regulējums ietver arī Mašīnu regulu, kas nodrošina ar MI darbināmu mašīnu, to starpā robotu, drošumu (Regula (ES) 2023/1230)).
https://eurohpc-ju.europa.eu/supercomputers/our-supercomputers_en
COM(2021) 205 final.
Kopuzņēmums EuroHPC apvieno 33 iesaistītās valstis, ieskaitot visas dalībvalstis, Komisiju un trīs privātas apvienības.
LEONARDO Boloņā, Itālijā, LUMI Kajāni, Somijā, un MareNostrum 5 Barselonā, Spānijā.
Regula (ES) 2021/1173.
Piekļuve EuroHPC superdatoriem ir pieejama arī publiskajam sektoram, tai skaitā ģeneratīvu MI modeļu testēšanas un izvērtēšanas vajadzībām.
https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/activities/testing-and-experimentation-facilities
https://research-and-innovation.ec.europa.eu/news/all-research-and-innovation-news/results-regional-innovation-valleys-calls-are-strong-interest-member-states-and-associated-countries-2023-10-19_en.
Piemēram, ierosinātā Eiropas veselības datu telpa (EVDT) atvieglos piekļuvi kvalitatīviem datiem, kas izmantojami apmācībā, testēšanā un ģeneratīva MI validēšanā veselības jomā. https://health.ec.europa.eu/ehealth-digital-health-and-care/european-health-data-space_lv
Kā izklāstīts Mediju un audiovizuālās jomas rīcības plānā, COM(2020) 784 final.
COM(2023)751 final.
Komisijas paziņojums “Ceļā uz kopīgu Eiropas tūrisma datu telpu – datu kopīgošanas un inovācijas veicināšana visā tūrisma ekosistēmā”, 2023/C 263/01.
Eiropas digitālās infrastruktūras konsorcijs (EDIC) ir instruments, kas izveidots saskaņā ar digitālās desmitgades politikas programmu, lai piedāvātu dalībvalstīm stabilu satvaru daudzvalstu projektu īstenošanai. Tā galvenās priekšrocības ir šādas: juridiskas personas statuss, projekta elastīgums un relatīvais ātrums tā izveidē. Tas ļauj dalībvalstīm, kuras piedalās EDIC, apvienot līdzekļus liela mēroga ilgtermiņa digitālajām infrastruktūrām. https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/policies/edic
https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/activities/work-programmes-digital
Testēšanas un eksperimentēšanas iekārtas (TEF) https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/activities/testing-and-experimentation-facilities
Līdz ar MI akta pieņemšanu katrā dalībvalstī tiks izveidota viena “regulatīvā smilškaste”. Šīs smilškastes nodrošinās kontrolētu vidi inovatīvu MI sistēmu izstrādei, testēšanai un validēšanai kompetento iestāžu uzraudzībā. Smilškastēs uzņēmumi saņems norādījumus par regulatīvajām prasībām un paraugpraksi, lai palīdzētu turpmāk ieviest savas sistēmas.
EIC Accelerator - https://eic.ec.europa.eu/eic-funding-opportunities/eic-accelerator_en ;
https://finance.ec.europa.eu/capital-markets-union-and-financial-markets/capital-markets-union_en
Eiropā 16 % MI jomā kvalificētu personu ir sievietes.
MI izcilības tīkli apvieno labākās pētniecības grupas Eiropā no akadēmiskajām aprindām un rūpniecības, lai apvienotu spēkus to galveno problēmu risināšanā, kas kavē uz MI balstītu risinājumu ieviešanu. https://www.ai4europe.eu/Network-of-Excellence .
MI pašlaik veido aptuveni 15 % no visiem EPP projektiem.
“EIT Campus” pašlaik piedāvā vairāk nekā 200 kursu 28 valodās, un iniciatīvā piedalās 164 izglītības, pētniecības un darījumdarbības partneri, https://eit-campus.eu/.
Jauna Eiropas inovācijas programma, COM (2022)332, https://research-and-innovation.ec.europa.eu/strategy/support-policy-making/shaping-eu-research-and-innovation-policy/new-european-innovation-agenda_en.
EIT, Progresīvo tehnoloģiju talantu iniciatīva, https://www.eitdeeptechtalent.eu .
COM(2021)350 final.
Tas balstīsies uz darbu, ko veic Eiropas uzņēmumu kopu sadarbības platforma un Eiropas Biznesa atbalsta tīkls.
Eiropas pārkārtošanās ceļu platforma uzraudzīs zaļo un digitālo pārveidi dažādās rūpniecības ekosistēmās un veicinās sadarbību, kas paātrina pārkārtošanos.
ES robotikas nozare, kurā 2021. gadā tika uzstādīti 82 000 rūpniecisko robotu, ir otrs lielākais pasaules reģions aiz Ķīnas. Paredzams, ka Eiropas pakalpojumu robotu tirgus ievērojami paplašināsies, prognozējot 14 % CAGR līdz 2026. gadam, un ES būs nozīmīga loma dažādās nozarēs. Eiropas kalpotājrobotu ražotāji ieņem nozīmīgu vietu pasaules tirgū, veidojot aptuveni 290 no 700 reģistrētajiem uzņēmumiem, kas piegādā kalpotājrobotus. https://ifr.org/
To veicināja Komisijas uzsāktā lielākā civilās robotikas programma pasaulē.
ADRA PPP laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam saņem 2,6 miljardus EUR un privāto finansējumu https://adr-association.eu/
https://sifted.eu/articles/europe-generative-ai-startups
https://ryver.ai/
https://www.corti.ai/
Eiropas virtuālo cilvēka dvīņu iniciatīva - https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/policies/virtual-human-twins
Regula (ES) 2017/745 par medicīniskajām ierīcēm un Regula (ES) 2017/746 par in vitro diagnostikas medicīniskām ierīcēm.
Cradle — Design Better Proteins , Cradle – Cradle raises $24M Series A and signs partnerships with industry leaders https://www.cradle.bio/blog/cradle-raises-24m-series-a-and-signs-partnerships-with-industry-leaders
https://northvolt.com/articles/northvolt-machine-learning/ , https://www.ft.com/content/577920d3-1c60-4105-9503-80e655280d3a
Kopuzņēmums “Tīrs ūdeņradis” – https://european-union.europa.eu/institutions-law-budget/institutions-and-bodies/search-all-eu-institutions-and-bodies/clean-hydrogen-joint-undertaking_lv .
https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/news/battery-2030-inventing-batteries-future Pamatiniciatīvu atbalsta “Apvārsnis Eiropa” saistībā ar partnerības iniciatīvu Batt4EU.
https://www.bosch-presse.de/pressportal/de/en/bosch-to-use-generative-ai-in-manufacturing-260806.html
EIT vairākās ES dalībvalstīs īsteno virkni pilnībā digitalizētu ražošanas izmēģinājumu platformu, kurās jaunuzņēmumi, augoši uzņēmumi, pētniecības un tehnoloģiju organizācijas, universitātes un rūpniecības partneri var sadarboties un testēt savus revolucionāros produktus un digitālos pakalpojumus.
Šī iniciatīva nozīmē, ka ES, dalībvalstis un nozare 2023.-2024. gadā kopumā ieguldīs aptuveni 250 miljonus EUR kopuzņēmumu mikroshēmu, CCAM un 2ZERO partnerībās.
COM(2023) 442 final.
Eiropas Pilsoņu paneļdiskusija virtuālo pasauļu jautājumos sniedza vērtīgu ieguldījumu; Eiropas pilsoņu paneļdiskusija par virtuālajām pasaulēm . Nobeiguma ziņojums : https://citizens.ec.europa.eu/system/files/2023-11/ECP%20on%20Virtual%20Worlds_Final%20Report.pdf
Eiropola Inovācijas laboratorijas novērošanas centrs ir sagatavojis ziņojumus gan par dziļviltojumu ģenerēšanu, gan par lielu valodas modeļu izmantošanu noziedzīgos nolūkos, www.europol.europa.eu .
Detalizēta bibliometriskā analīze liecina, ka ES ir viena no līderēm MI jomā zinātnē. https://research-and-innovation.ec.europa.eu/knowledge-publications-tools-and-data/publications/all-publications/trends-use-ai-science_en
Politikas kopsavilkums “Mākslīgais intelekts zinātnē” liecina, ka ES ir pasaules līdere laboratoriju robotu jomā, kas veicina zinātniskus atklājumus https://research-and-innovation.ec.europa.eu/research-area/industrial-research-and-innovation/key-enabling-technologies/artificial-intelligence-ai-science_en
https://scientificadvice.eu/advice/artificial-intelligence-in-science/
2019/C 387/01.
Eiropas Savienība un Amerikas Savienotās Valstis pastiprina sadarbību pētniecībā mākslīgā intelekta un datošanas jomā sabiedrības labā . Eiropas digitālās nākotnes veidošana (europa.eu).
https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/news/european-union-and-united-states-america-strengthen-cooperation-research-artificial-intelligence.