EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 15.5.2023

COM(2023) 306 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

par pārskatīto aprites ekonomikas uzraudzības sistēmu

{SWD(2023) 306 final}

1.Ievads

1972. gadā Romas klubs savā ziņojumā “Izaugsmes robežas” brīdināja par pašreizējā neilgtspējīgā izaugsmes modeļa, kura pamatā bija 28,6 miljardu tonnu materiālu ikgadējs patēriņš pasaulē, ietekmi uz vidi un klimatu. 50 gadu laikā kopš šā ziņojuma publicēšanas arvien pieaugošā resursu pieprasījuma tendence ir kļuvusi vēl problemātiskāka. Kopš 1972. gada materiālu izmantošana pasaulē ir gandrīz četrkāršojusies, 2000. gadā pieaugot līdz 54,9 miljardiem tonnu gadā un 2019. gadā pārsniedzot 100 miljardus tonnu. Tiek prognozēts, ka 2060. gadā materiālu patēriņš pasaulē sasniegs 167 miljardus tonnu gadā 1 .

Planētas dabiskās atjaunošanās spējas nav tikušas līdzi strauji pieaugošajai resursu ieguvei, kuri pēc tam ātri tiek izmesti atmosfērā, ūdenstilpēs un zemē 2 . Dabas globālā un savstarpēji saistītā sistēma ir izsista no līdzsvara un šobrīd tuvojas lūzuma punktam, jo klimata pārmaiņu un biodaudzveidības izzušanas postošā ietekme ir smagi jūtama visā pasaulē.

Resursu ieguve un resursu apstrāde izraisa pusi no visām siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām un vairāk nekā 90 % no biodaudzveidības zuduma un ūdens trūkuma 3 . SEG emisiju samazināšana un primāro materiālu izmantošanas samazināšana ir vienas un tās pašas monētas divas puses. Arvien vairāk tiek atzīta nozīmīgā saikne starp biodaudzveidību un aprites ekonomiku. Ja mēs radikāli nemainīsim veidu, kā izmantojam resursus savu vajadzību apmierināšanai, veicinot pārmaiņas visās mūsu ražošanas un patēriņa sistēmās, mēs nevarēsim ne būtiski samazināt emisijas, ne saglabāt dabu pašreizējai un nākamajām paaudzēm.

Lielākā daļa materiālu kopā ar to ražošanā iegulto enerģiju un citiem resursiem tiek zaudēti pēc to sākotnējā ekonomiskā cikla beigām: globālais materiālu apritīgums 4 samazinājies no 9,1 % 2018. gadā līdz 7,2 % pašreiz 5 . ES 8,1 miljardu tonnu materiālu gadā pārstrādā enerģijā vai produktos, bet tikai 0,8 miljardi tonnu no tiem tiek iegūti no reciklēšanas. Lai gan materiālu izmantošanas apritīguma līmenis ES ir palielinājies un 2021. gadā bija 11,7 %, kas ir par 3,4 procentpunktiem vairāk nekā 2004. gadā, pastāv ievērojams uzlabojumu potenciāls, jo īpaši palielinot reciklēto materiālu izmantošanu un samazinot ekonomikā izmantoto materiālu daudzumu.

ES ekonomika izejvielu ziņā ir atkarīga no pārējās pasaules. 2021. gadā ES no ārvalstīm importēja 1,6 miljardus tonnu materiālu 6 . Metālu rūdas un fosilie kurināmie veidoja 58 % no šā importa 7 . Turklāt zaļās pārkārtošanās īstenošanai nepieciešamo kritiski svarīgo izejvielu piegāde ES ir pakļauta ievērojamam riskam un bieži vien ir saistīta ar nelabvēlīgu ietekmi uz vidi trešās valstīs. Neseno iniciatīvu par kritiski svarīgām izejvielām ietvaros ES pastiprina centienus nodrošināt to apritīgumu plašā nozīmē 8 un jo īpaši stiprināt reciklēšanas jaudas, sistēmas un tehnoloģijas otrreizējo izejvielu ražošanai ES 9 .

Samazinot ES pieprasījumu pēc primārajiem resursiem un enerģijas, pārejai uz apritīgāku ekonomiku ir potenciāls palielināt mūsu noturību, samazināt atkarību no enerģijas un materiālu importa, vienlaikus veicinot pāreju uz tīru enerģiju. Tas ir vēl jo svarīgāk pēc Covid-19 krīzes un notiekošā Krievijas brutālā agresijas kara pret Ukrainu kontekstā. Aprites ekonomikas ieguldījums enerģijas piegādes drošībā ir īpaši svarīgs, jo laikposmā no 2030. līdz 2050. gadam ievērojami pieaugs pieprasījums pēc būtiskajām izejvielām atjaunīgās enerģijas un elektromobilitātes nozarēs 10 .

Tādēļ pāreja uz aprites ekonomiku ir unikāla iespēja padarīt mūsu ekonomiku ilgtspējīgāku, konkurētspējīgāku un noturīgāku: tā veicina klimatneitralitāti, saglabā biodaudzveidību un ekosistēmas, uzlabo enerģijas piegādes drošību un mazina stratēģisko atkarību no izejvielām, rada pienācīgas un zaļas vietēja līmeņa darbvietas un veicina inovācijas. Apritīgums ir viens no galvenajiem konkurētspējas veicināšanas instrumentiem, un tas sniedz būtisku iespēju palielināt resursu produktivitāti, nodarbinātību un izaugsmi, kā uzsvērts ES ilgtermiņa konkurētspējas stratēģijā laikposmam pēc 2030. gada 11 . Tas arī palīdzēs sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus 12 . Tāpēc, lai novērtētu politikas un pasākumu efektivitāti un palīdzētu apzināt trūkumus un veiksmes stāstus visā ES, ir jāuzrauga tendences ar aprites ekonomiku saistītās jomās.

2018. gada janvārī Eiropas Komisija pieņēma ES aprites ekonomikas uzraudzības sistēmu 13 , ko veido galveno rādītāju kopums, kas ļauj sekot līdzi progresam ES un dalībvalstīs. Citas ES iestādes atzinīgi novērtēja uzraudzības sistēmu un saistībā ar tās pārskatīšanu uzsvēra, ka lielāka uzmanība jāpievērš ražošanas aspektam, nevis atkritumiem, un jāizmanto pēdas rādītāji.

Saskaņā ar jaunajā aprites ekonomikas rīcības plānā “Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu” 14 pausto apņemšanos šajā paziņojumā ir izklāstīta pārskatītā uzraudzības sistēma, kurā atspoguļotas aprites ekonomikas prioritārās jomas un kopsakarības starp apritīgumu, klimatneitralitāti un nulles piesārņojuma ieceri. Šajā uzraudzības sistēmā ir ņemtas vērā aprites ekonomikas prioritātes saistībā ar Eiropas zaļo kursu, 8. vides rīcības programmu, Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ES piegādes drošības un noturības mērķiem.

2.ES aprites ekonomikas uzraudzības sistēmas pārskatīšana

Jaunās uzraudzības sistēmas mērķis ir sniegt visaptverošu pārskatu, novērtējot tiešos un netiešos ieguvumus no apritīguma veicināšanas. To veido 11 rādītāji, kas sagrupēti piecās dimensijās: 1) ražošana un patēriņš; 2) atkritumu apsaimniekošana; 3) otrreizējās izejvielas; 4) konkurētspēja un inovācija; 5) globāla ilgtspēja un noturība. Tajā iekļauti daži jauni rādītāji, jo īpaši:

·materiāliskā pēda, kas nosaka materiālu kopējo izmantošanu un atspoguļo materiālu daudzumu, kas iegults kopējā patēriņā, ieskaitot importētās preces;

·resursu produktivitāte, kas nosaka IKP apjomu no materiālu izmantošanas un parāda materiālu izmantošanas efektivitāti preču ražošanā un pakalpojumu sniegšanā;

·patēriņa pēda, kas salīdzina patēriņu ar planētas iespēju robežām 16 ietekmes kategorijās, pamatojoties uz aprites cikla novērtējumu un atbilstoši piecām galvenajām patēriņa jomām (pārtika, mobilitāte, mājoklis, mājsaimniecības preces un sadzīves tehnikas ierīces);

·siltumnīcefekta gāzu emisijas no ražošanas darbībām, kas novērtē ražošanas nozaru radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas (tādējādi izslēdzot mājsaimniecību radītās emisijas) un atspoguļo aprites ekonomikas ieguldījumu klimatneitralitātē;

·atkarība no materiāliem, kas novērtē importēto materiālu īpatsvaru kopējā materiālu patēriņā, raksturo, cik lielā mērā ES ir atkarīga no materiālu importa, un atspoguļo aprites ekonomikas ieguldījumu materiālu un enerģijas piegādes drošībā un ES atvērtajā stratēģiskajā autonomijā 15 . Kopš 2018. gada tiek izmantots izejvielu pašpietiekamības rādītājs.

Turpmākas apakšrādītāju izmaiņas ir veiktas, lai atspoguļotu metodoloģiskās izmaiņas dažos rādītājos vai vēl vairāk saskaņotu tos ar politikas attīstību 16 .

Pārskatot uzraudzības sistēmu, ir ņemtas vērā atbildes, kas saņemtas sabiedriskajā apspriešanā ar uzaicinājumu iesniegt atsauksmes 17 , kā arī diskusijas ar dalībvalstu pārstāvjiem un ieinteresēto personu ekspertiem. Rādītājos ņemtas vērā arī valstu, starptautiskās 18 un ieinteresēto personu 19 darbības aprites ekonomikas un ilgtspējas uzraudzībā 20 .

Pārskatītās sistēmas rādītāji atbilst citiem ES uzraudzības instrumentiem, konkrētāk, 8. vides rīcības programmas monitoringa satvaram 21 ; nulles piesārņojuma monitoringam un perspektīvai 22 ; ES ilgtspējīgas attīstības mērķu rādītājiem 23 ; kā arī Noturības infopaneļiem 24 .

Lielākā daļa rādītāju, bet ne visi, ir balstīti uz Eurostat oficiālo statistiku. Visi rādītāji atbilst relevantuma, pieņemamības, ticamības, vienkāršības un robustuma kritērijiem 25 un pēc iespējas vairāk balstās uz esošajiem datiem.

Sistēma lielā mērā balstās uz kvalitatīvu statistiku, kas ir pieejama visās ES dalībvalstīs, galvenokārt izmantojot Eiropas Statistikas sistēmas un pētniecības aprindu datus. Vajadzības gadījumā Komisija sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām izpētīs jaunu datu avotu izmantošanu, lai turpmāk uzlabotu uzraudzības sistēmu.

Eurostat publicēs un uzturēs jauno uzraudzības sistēmu savā tīmekļvietnē, pastāvīgi atjauninot rādītājus. Šī tīmekļvietne arī turpmāk kalpos kā Komisijas piekļuves punkts, kurā var atrast visu informāciju par to, tajā skaitā rādītājus, laikrindas un vizualizācijas rīkus 26 .

3.Rādītāji aprites ekonomikas 2023. gada uzraudzības sistēmā

Nr.	Rādītājs	Relevantums	Avots
Ražošana un patēriņš
1.a–b	Materiālu patēriņš 1.a Materiāliskā pēda (tonnas uz vienu iedzīvotāju) 1.b Resursu produktivitāte (EUR/kg)	Materiālu patēriņa samazināšana norāda uz ekonomikas izaugsmes atsaistīšanu no resursu izmantošanas.	Eurostat
2.	Zaļais publiskais iepirkums*	Publiskais iepirkums veido lielu daļu no patēriņa un var kalpot par aprites ekonomikas virzītājspēku.	Eiropas Komisija
3.a–f	Atkritumu radīšana 3.a Kopējais radīto atkritumu daudzums uz vienu iedzīvotāju (kg uz vienu iedzīvotāju) 3.b Kopējais radīto atkritumu daudzums (izņemot galvenos minerālu atkritumus) uz IKP (kg uz EUR) 3.c Radītie sadzīves atkritumi uz vienu iedzīvotāju 3.d Pārtikas atkritumi (kg uz vienu iedzīvotāju) 3.e Radīto iepakojuma atkritumu daudzums uz vienu iedzīvotāju (kg uz vienu iedzīvotāju) 3.e Radīto plastmasas iepakojuma atkritumu daudzums uz vienu iedzīvotāju (kg uz vienu iedzīvotāju)	Aprites ekonomikā atkritumu radīšana ir samazināta līdz minimumam.	Eurostat
Atkritumu apsaimniekošana
4.a–b	Vispārējie reciklēšanas rādītāji 4.a Sadzīves atkritumu reciklēšanas rādītājs (%) 4.b Visu atkritumu, izņemot galvenos minerālu atkritumus, reciklēšanas rādītājs (%)	Reciklēšanas īpatsvara palielināšana ir daļa no pārejas uz aprites ekonomiku.	Eurostat
5.a–c	Atsevišķu atkritumu plūsmu reciklēšanas rādītāji 5.a Kopējo iepakojuma atkritumu reciklēšanas rādītājs (%) 5.b Plastmasas iepakojuma atkritumu reciklēšanas rādītājs (%) 5.c Atsevišķi savācamo elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu reciklēšanas rādītājs (%)	Progress galveno atkritumu plūsmu reciklēšanā ir būtisks ilgtspējai un noturībai.	Eurostat
Otrreizējās izejvielas
6.a–b	Reciklēto materiālu devums izejvielu pieprasījumā 6.a Aprites materiālu izmantošanas rādītājs (%) 6.b Reciklēšana pēc ekspluatācijas laika beigām, procentuāls daudzums (%)	Aprites ekonomikā jaunu produktu ražošanā bieži tiek izmantotas otrreizējās izejvielas.	Eurostat, citi Eiropas Komisijas dienesti
7.a–c	Reciklējamo izejvielu tirdzniecība 7.a Imports no valstīm ārpus ES (tonnās) 7.b Eksports uz valstīm ārpus ES (tonnās) 7.c ES iekšējā tirdzniecība (tonnās)	Reciklējamo izejvielu tirdzniecība atspoguļo iekšējā tirgus un globālās līdzdalības nozīmi aprites ekonomikā.	Eurostat
Konkurētspēja un inovācija
8.a–c	Privātās investīcijas, darbvietas un bruto pievienotā vērtība saistībā ar aprites ekonomikas nozarēm 8.a Privātās investīcijas (% IKP) 8.b Nodarbinātība (% nodarbinātības) 8.c Bruto pievienotā vērtība (% IKP)	Aprites ekonomika var veicināt darbvietu radīšanu un izaugsmi.	Eurostat
9.	Ekoinovācija 9. Ar atkritumu apsaimniekošanu un reciklēšanu saistītie patenti (skaits un skaits uz miljonu iedzīvotāju)	Novatoriskas tehnoloģijas, kas saistītas ar aprites ekonomiku, veicina ES konkurētspēju pasaulē.	Kopīgais pētniecības centrs, pamatojoties uz PATSTAT
Globāla ilgtspēja un noturība
10.a–b	Globāla ilgtspēja 10.a Patēriņa pēda (indekss 2010 = 100 un tas, cik reizes ir pārsniegtas planētas iespēju robežas) 10.b SEG emisijas no ražošanas darbībām (kg uz vienu iedzīvotāju)	Patēriņa pēda norāda, cik lielā mērā ražošanas un patēriņa sistēmas iekļaujas planētas iespēju robežās. Aprites ekonomika veicina klimatneitralitāti.	Kopīgais pētniecības centrs un Eurostat
11.a–b	Noturība 11.a Atkarība no materiālu importa (%) 11.b ES izejvielu pašpietiekamība (%)	Aprites ekonomika veicina izejvielu piegādes drošību un palīdz novērst piegādes riskus, jo īpaši attiecībā uz kritiski svarīgām izejvielām.	Eurostat, citi Eiropas Komisijas dienesti

* Rādītājs vēl tiek izstrādāts. CEAP2: 2. aprites ekonomikas rīcības plāns, kas pieņemts 2020. gadā.

4.Uzraudzības sistēmas piemērošana: galvenās tendences

Noteiktie 11 rādītāji ļauj novērtēt progresu gan tiesību aktos noteikto/iecerēto mērķrādītāju, gan plašāku politikas mērķu sasniegšanā aprites ekonomikas jomā. Daži ar konkrētiem materiāliem saistīti apakšrādītāji sniedz politikas veidotājiem svarīgu informāciju, kas ļaus novērtēt progresu galveno piegādes ķēžu un materiālu jomā.

Ražošana un patēriņš

Pēdējos gados ir gūti mainīgi panākumi pārejā uz apritīgākiem ražošanas un patēriņa modeļiem. ES ražošana ir kļuvusi resursefektīvāka, taču ES materiālu patēriņa un atkritumu radīšanas apjomi ir ļoti augsti un nākotnē tie ir jāsamazina.

ES aplēstā materiāliskā pēda, ko dēvē arī par izejvielu patēriņu (RMC), 2020. gadā bija 13,7 tonnas uz vienu iedzīvotāju. Nemetāliskie minerāli ir lielākā materiālu kategorija, un izmaiņas šajā kategorijā lielā mērā nosaka būvniecības līmenis (un aktivitāte ar būvniecību saistītajās nozarēs) dažādās dalībvalstīs.

Kopš 2000. gada ES ekonomikas resursu produktivitāte ir palielinājusies par aptuveni 35 %, kas liecina par progresu ekonomikas izaugsmes atsaistīšanā no resursu izmantošanas. Šo pieaugumu var izskaidrot ar procesiem, kuros materiāli tiek izmantoti efektīvāk, kā arī ar to, ka materiālietilpīga ražošana tiek pārcelta uz citām pasaules daļām.

ES tērē aptuveni 14 % no IKP (aptuveni 2 triljonus euro gadā) pakalpojumu un preču iegādei, veicot publisko iepirkumu. Tāpēc zaļais publiskais iepirkums var būt spēcīgs instruments aprites ekonomikas un ekoinovācijas veicināšanai. Dati zaļā publiskā iepirkuma rādītājam būs pieejami 2024. gadā, kad dalībvalstis būs aizpildījušas anketu par publisko iepirkumu.

2020. gadā kopējais atkritumu daudzums, ko ES radīja visas saimnieciskās darbības un mājsaimniecības, bija 2,15 miljardi tonnu, t. i., uz vienu ES iedzīvotāju 2020. gadā tika radītas 4,8 tonnas atkritumu. Laikā no 2010. līdz 2020. gadam kopējais radīto atkritumu daudzums samazinājās par gandrīz 3 %. Aptuveni divas trešdaļas (64 %) no kopējā ES radīto atkritumu apjoma 2020. gadā bija galvenie minerālu atkritumi. Galvenie minerālu atkritumi ir cieši saistīti ar būvniecību, nojaukšanu, kalnrūpniecību un karjeru izstrādi, kas dažās dalībvalstīs ir nozīmīgas nozares. Šajā desmit gadu periodā radīto atkritumu daudzuma (izņemot galvenos minerālu atkritumus) atsaistīšana no IKP bija ierobežota.

ES radīto sadzīves atkritumu daudzums uz vienu iedzīvotāju, kas veido 10 % no visiem atkritumiem, 2021. gadā pieauga līdz 530 kg, salīdzinot ar 503 kg uz vienu iedzīvotāju 2010. gadā. Pārtikas izšķērdēšanas 27 samazināšanai ir milzīgs potenciāls ietaupīt resursus, ko izmantojam, lai ražotu pārtiku, ko ēdam, un tā ir viens no pārtikas nodrošinājuma virzītājspēkiem 28 . 2020. gadā ES tika radīti 59 miljoni tonnu pārtikas atkritumu, proti, 131 kg uz vienu iedzīvotāju.

2020. gadā radīto iepakojuma atkritumu daudzums ES sasniedza 178 kg uz vienu iedzīvotāju, kas ir par 17 % vairāk nekā 2010. gadā. 19 % no visiem ES iepakojuma atkritumiem ir plastmasas. No 2010. līdz 2020. gadam plastmasas iepakojuma atkritumu apjoms pieauga par 25 %, kas ir lielākais pieaugums no visām iepakojuma atkritumu plūsmām. 2020. gadā katrs eiropietis radīja vidēji 35 kg plastmasas iepakojuma atkritumu. 2021. gada skaitļi sniegs ieskatu par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz plastmasas iepakojuma atkritumu rašanos.

Atkritumu apsaimniekošana

Pēdējos gados ir panākts liels progress ilgtspējīgākā atkritumu apsaimniekošanā. Tomēr starp dalībvalstīm joprojām pastāv lielas atšķirības, un dažās atkritumu plūsmās ir daudz kas uzlabojams.

No 2010. līdz 2021. gadam ES sadzīves atkritumu reciklēšanas rādītāji palielinājās no 38 % līdz 49 %. Dažas valstis ir sasniegušas 2030. gada reciklēšanas mērķrādītāju 60 % 29 vai jau tuvojas tam, un viena valsts jau ir sasniegusi 2035. gada mērķrādītāju –– 65 % 30 . No 2010. līdz 2020. gadam iepakojuma atkritumu reciklēšanas rādītājs ES bija stabils –– 64 %. Plastmasas iepakojuma reciklēšanas rādītājs ES ir ievērojami zemāks nekā visu iepakojuma atkritumu reciklēšanas rādītājs, proti, aptuveni 38 %.

Savākto elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu daļa, kas tiek atkalizmantota vai reciklēta, ES ir palielinājusies no 81,8 % 2010. gadā līdz 83,4 % 2020. gadā.

Otrreizējās izejvielas

Reciklēto materiālu devums vispārējā izejvielu pieprasījuma segšanā ir relatīvi mazs. Otrreizējo izejvielu tirdzniecības apjoms palielinās gan ES teritorijā, gan ar trešām valstīm.

2021. gadā reciklētie materiāli sedza tikai aptuveni 11,7 % no ES pieprasījuma pēc materiāliem, kas ir par 1,4 procentpunktiem vairāk nekā 2011. gadā. Attiecībā uz lielu skaitu izejvielu, ieskaitot daudzas kritiski svarīgās izejvielas, reciklēto materiālu devums izejvielu pieprasījuma apmierināšanā joprojām ir mazs vai nenozīmīgs. Daudzu speciālo metālu un retzemju metālu reciklēšanas devuma rādītājs pēc ekspluatācijas laika beigām ir aptuveni 1 %, savukārt niķeļa un kobalta, kas abi ir baterijās izmantotās izejvielas, reciklēšanas rādītājs pēc ekspluatācijas laika beigām sasniedz 16 % un 22 % 31 .

2021. gadā ES kopumā bija reciklējamo izejvielu neto importētāja. Tomēr reciklējamo atkritumu tirdzniecības rādītājs liecina, ka ES pašlaik ir dažu galveno reciklējamo atkritumu plūsmu (tajā skaitā “dzelzs un tērauda”, “vara, alumīnija un niķeļa” un “papīra un kartona”) neto eksportētāja un dārgmetālu atkritumu neto importētāja. 2004.–2021. gadā plastmasas, papīra un kartona, vara, alumīnija, niķeļa un dārgmetālu atkritumu tirdzniecība ES ir ievērojami pieaugusi, un tas ļauj uzņēmumiem izmantot ES otrreizējo izejvielu iekšējā tirgus priekšrocības.

Konkurētspēja un inovācija

Aprites ekonomikas nozares pēdējos gados ir attīstījušās, vērtējot pēc investīcijām, pievienotās vērtības un darbvietu skaita. Šīs nozares ir kļuvušas arī inovatīvākas.

Tiek lēsts, ka 2021. gadā privātā sektora investīcijas aprites ekonomikai relevantās konkrētās tautsaimniecības nozarēs, proti, atkalizmantošanas un reciklēšanas darbībās, ES ir sasniegušas aptuveni 121,6 miljardus euro (t. i., 0,8 % no ES IKP). Tajā pašā gadā šajās nozarēs bija 4,3 miljoni darbvietu, kas ir par 11 % vairāk nekā 2015. gadā. Aprites ekonomikas nozares 2021. gadā radīja pievienoto vērtību aptuveni 299 miljardu euro apmērā, kas ir par 27 % vairāk nekā 2015. gadā.

No 2000. līdz 2019. gadam ES reģistrēto patentu par reciklēšanu un otrreizējām izejvielām skaits palielinājās par 14 %.

Globāla ilgtspēja un noturība

ES patēriņš rada ietekmi, kas pārsniedz noteiktas planētas iespēju robežas, un aprites ekonomika veicina klimatneitralitāti. ES ir atkarīga no materiālu importa, jo īpaši attiecībā uz dažām kritiski svarīgajām izejvielām, kas nepieciešamas, īstenojot zaļo un digitālo pārkārtošanos.

ES patēriņa pēda no 2010. gada līdz 2021. gadam palielinājās par 4 %. Komisija pašlaik lēš, ka ES ir nepārprotami pārsniegusi planētas iespēju robežas piecos ietekmes aspektos (daļiņas, ekotoksicitāte saldūdeņos, klimata pārmaiņas, fosilo resursu izmantošana un minerālu un metālu resursu izmantošana). Pārtikas (jo īpaši dzīvnieku izcelsmes produktu) patēriņš kļūst par vienu no galvenajiem vidējā ES iedzīvotāja radītās ietekmes faktoriem 32 .

ES siltumnīcefekta gāzu emisijas no ražošanas darbībām 2008.–2021. gadā samazinājās par aptuveni 25 %.

2021. gadā ES atkarība no materiālu importa bija 22,9 %, kas ir neliels pieaugums salīdzinājumā ar 2000. gadu. ES ekonomika ir gandrīz pašpietiekama attiecībā uz nemetālisko minerālu (piemēram, būvniecībai paredzēto minerālu) piegādi, savukārt attiecībā uz metālu rūdām un fosilajiem energoresursiem ES ir ļoti atkarīga no importa no citām pasaules daļām (attiecīgi 52 % un vairāk nekā 71 %).

Rādītājs par pašpietiekamību izejvielu piegādē liecina, ka attiecībā uz kritiski svarīgajām izejvielām ES lielā mērā paļaujas uz importu. Piemēram, attiecībā uz rafinētiem retzemju elementiem un rafinētu magniju ES 100 % patēriņa importē no Ķīnas. Tas norāda uz vajadzību pēc drošas piekļuves un piegādes dažādošanas. Daudzas no šīm izejvielām ir vajadzīgas, lai sasniegtu ES mērķi — ilgtspējīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu mazoglekļa ekonomiku, piemēram, kobalts elektriskajos transportlīdzekļos izmantojamām baterijām un silīcijs saules enerģijas paneļiem.

5.Secinājumi

Aprites ekonomikas rīcības plānā tīrākai un konkurētspējīgākai Eiropai uzsvērts, ka ES šajā desmitgadē ir jāpaātrina pāreja uz reģeneratīvu izaugsmes modeli, jāturpina virzība uz resursu patēriņa saglabāšanu planētas iespēju robežās, jācenšas samazināt savu patēriņa pēdu, divkāršot aprites materiālu izmantošanas līmeni, ievērojami jāsamazina kopējais atkritumu daudzums un uz pusi jāsamazina atlikušo (nereciklēto) sadzīves atkritumu daudzums.

Pārskatītā ES aprites ekonomikas uzraudzības sistēma ir pieņemta laikus, jo Eiropas zaļā kursa ietvaros Komisija ir uzsākusi vairākas likumdošanas iniciatīvas, kuru mērķis ir paātrināt pāreju uz aprites ekonomiku, piemēram, regulas par baterijām 33 , ekodizainu ilgtspējīgiem produktiem 34 , iepakojumu un iepakojuma atkritumiem 35 , atkritumu pārvadājumiem 36 un kritiski svarīgajām izejvielām 37 . Dalībvalstis īsteno arī nesenos ES tiesību aktu grozījumus, piemēram, pārskatītos 2018. gadā pieņemtos ES noteikumus par atkritumiem 38 , un ir izstrādājušas daudzas valsts līmeņa un reģionālās pieejas aprites ekonomikas veicināšanai. Lai atbalstītu pāreju uz aprites ekonomiku, ir pieejamas vairākas ES finansējuma programmas, piemēram, NextGenerationEU, kā arī reformas un investīcijas, ko nodrošina Atveseļošanas un noturības mehānisms, Eiropas kohēzijas politikas fondi, “Apvārsnis Eiropa” un programma “LIFE”.

Pārskatītā uzraudzības sistēma ļauj sekot līdzi progresam, kas panākts pārejā uz resursefektīvu, klimatneitrālu un noturīgu aprites ekonomiku ilgtspējīgas attīstības kontekstā. Tā būs galvenais instruments, ar ko novērtēt īstenoto politiku un virzīt turpmākās darbības, tostarp saistībā ar īpašiem novērtējumiem, piemēram, agrīnās brīdināšanas ziņojumiem, lai noteiktu dalībvalstis, kurās pastāv risks nesasniegt ES mērķrādītājus attiecībā uz atkritumu reciklēšanu un apglabāšanu poligonos 39 . Tā ir labs pamats diskusijām aprites ekonomikā ieinteresēto personu ikgadējās konferencēs 40 , kā arī valstu snieguma novērtēšanai, tostarp saistībā ar vides politikas īstenošanas pārskatu 41 .