EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 8.3.2023
COM(2023) 140 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
Pagaidu aizsardzība personām, kuras bēg no Krievijas agresijas kara: situācija pēc gada
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 8.3.2023
COM(2023) 140 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
Pagaidu aizsardzība personām, kuras bēg no Krievijas agresijas kara: situācija pēc gada
1.Ievads
2022. gada 24. februārī Krievija sāka neprovocētu un nepamatotu agresijas karu pret Ukrainu. Eiropas Savienības un starptautiskās sabiedrības reakcija uz to bija nepieredzēta un vienota. Nozīmīgs šīs reakcijas komponents bija dalībvalstu vienbalsīgais lēmums attiecībā uz Komisijas priekšlikumu aktivizēt Pagaidu aizsardzības direktīvu 1 . 2022. gada 4. martā, tikai nedēļu pēc kara sākuma, miljoniem pārvietoto personu, kuras bēga no Krievijas agresijas pret Ukrainu, tika nodrošināta tūlītēja piekļuve darba tirgum, izglītībai un arodmācībām, veselības aprūpei un mājokļiem Eiropas Savienībā. Līdztekus direktīvas aktivizēšanai 2022. gada 28. martā tika pieņemts 10 punktu plāns 2 par ciešāku Eiropas koordināciju, uzņemot cilvēkus, kuri bēg no Krievijas agresijas pret Ukrainu. Pagaidu aizsardzība jau ir pagarināta līdz 2024. gada martam.
Gadu vēlāk Pagaidu aizsardzības direktīvas (PAD) izmantošana ir apliecinājums Savienības vienotībai un solidaritātei ar Ukrainas tautu, saskaroties ar nepieredzētiem izaicinājumiem. Pirmo reizi aktivizējot direktīvu, Savienība varēja sniegt tūlītēju aizsardzību, vienlaikus līdz minimumam samazinot formalitātes. Tā šo aizsardzību papildināja ar visaptverošu un saskaņotu tiesību kopumu, ieskaitot uzturēšanās tiesības, piemērotus mājokļus, piekļuvi izglītībai un apmācībai, veselības aprūpei un darba tirgum. Tādējādi tika strukturizēta daudzu Eiropas iedzīvotāju, ģimeņu un kopienu apbrīnojamā atsaucība. Šobrīd ES pagaidu aizsardzību izmanto apmēram četri miljoni cilvēku. No tiem 47 % ir sievietes un vairāk nekā viena trešdaļa ir bērni, kuru aizsardzība aizvien ir kritiska prioritāte. Direktīvas īstenošana nav noritējusi bez izaicinājumiem, tomēr, pateicoties ES iestāžu un dalībvalstu nepārtrauktajiem centieniem, direktīvas darbība joprojām nes pozitīvus rezultātus.
Šajā paziņojumā izvērtēta direktīvas īstenošana gada laikā, un tas ir veidots, pamatojoties uz 2022. gada 23. martā pieņemto paziņojumu “Par to personu uzņemšanu, kuras bēg no kara Ukrainā: Eiropas sagatavošana vajadzību apmierināšanai” 3 . Tajā ir sniegts ieskats par to, kā ES spēja sekmēt un koordinēt patiešām visas sabiedrības mēroga reakciju uz lielāko iedzīvotāju piespiedu pārvietošanu Eiropā kopš Otrā pasaules kara. Tajā arī ir identificētas prioritārās jomas, kurās nepieciešams turpināt centienus, lai garantētu direktīvā paredzētās tiesības.
Šajā paziņojumā arī ir iekļautas dažas pārdomas par turpmāko rīcību, lai ņemtu vērā būtiskākās gūtās mācības un lai ES kļūtu izturīgāka un labāk spētu pielāgoties turpmākiem izaicinājumiem.
2.Situācijas apraksts
2023. gada februārī ES bija reģistrēti 16 miljoni ieceļotāju no Ukrainas un Moldovas, no kuriem 14 miljoni bija Ukrainas valstspiederīgie. Kopējais robežšķērsošanas gadījumu skaits no ES uz Ukrainu un uz Moldovu bija vairāk nekā 11 miljoni 4 .
Ieceļošanas gadījumu skaits bija ievērojami augstāks Krievijas agresijas pirmajā mēnesī, kad vidējais ieceļošanas ES gadījumu skaits nedēļā no Ukrainas un Moldovas bija 800 000, sasniedzot pat vairāk nekā 200 000 gadījumus dienā, kas būtiski ietekmēja dalībvalstis, kurām ir robeža ar Ukrainu. Sākot no 2022. gada aprīļa, ieceļošanas gadījumu skaits nedēļā stabilizējās pie apmēram 240 000 un robežšķērsošanas gadījumu skaits starp ES un Ukrainu atgriezās līmenī, kādā tas bija pirms agresijas un pirms pandēmijas.
Kopumā ES pagaidu aizsardzības reģistrācija ir veikta teju četri miljoni reižu, no kurām vairāk nekā trīs miljoni — 2022. gada pirmajā pusgadā. Kopš 2022. gada jūnija iknedēļas reģistrācija pagaidu aizsardzībai pēc gadījumu skaita stabili samazinās, lai gan ir vērojamas zināmas svārstības. Kopumā 26. februārī Moldovas Republikā bija 90 187 ārzemju pilsoņu, no kuriem 84 038 bija Ukrainas valstspiederīgie un 44 751 bija nepilngadīgs.
2022. gada beigās teju pusi no pašreizējiem pagaidu aizsardzības saņēmējiem (3,8 miljoni) 5 bija uzņēmusi Vācija un Polija, kam sekoja Čehija, Itālija un Spānija. Igaunija, Polija un Čehija ir uzņēmušas lielāko pagaidu aizsardzības saņēmēju skaitu salīdzinājumā ar valsts iedzīvotāju skaitu. Lielākā daļa aizsardzības saņēmēju ir Ukrainas valstspiederīgie; 2022. gada beigās pagaidu aizsardzību saņēma aptuveni 70 000 valstspiederīgo no trešām valstīm, izņemot Ukrainu.
No Krievijas agresijas pret Ukrainu uz ES bēgošie galvenokārt ir pieaugušas sievietes (47 %) un bērni (34 %). Aptuveni 69 % pārvietoto bērnu ir vecumā līdz 13 gadiem, un 0,5 % ir reģistrēti kā nepavadīti nepilngadīgie.
Aktivizējot Pagaidu aizsardzības direktīvu, tika nodrošināts, ka patvēruma sistēmas dalībvalstīs netiek pārslogotas ar aizsardzības pieprasījumiem. Ukrainas valstspiederīgie 2022. gadā bija devītā lielākā starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju grupa (28 160).
Balstoties uz ES sadarbību ar starptautiskajiem partneriem, līdz šim vairāk nekā 400 000 no Ukrainas pārvietoto personu ir aizceļojušas tālāk uz ASV, Kanādu un Apvienoto Karalisti, saņemot aizsardzību šo valstu attiecīgo sistēmu ietvaros. Šīs valstis arī ir apstiprinājušas 900 000 vīzu un pagaidu uzturēšanās atļauju pieteikumu.
3.Reakcija uz krīzi: cieši koordinēti ES centieni
Pagaidu aizsardzības direktīvas aktivizēšanai un īstenošanai bija nepieciešama vēl nepieredzēta dalībvalstu un to valdību, Komisijas dienestu, Eiropas Savienības aģentūru, Eiropas Ārējās darbības dienesta un starptautisko organizāciju savstarpēja koordinācija un sadarbība.
Uzreiz pēc direktīvas aktivizēšanas Komisijas izveidotajai Ukrainas solidaritātes platformai 6 ir bijusi būtiska nozīme šīs koordinētās reakcijas nodrošināšanā. Uz tās pamata notiek regulāra informācija apmaiņa un tiek nodrošināta jau esošo ES līmeņa forumu darbības konsekvence. Tās ietvaros ir risināts plašs jautājumu klāsts, sākot no robežu pārvaldības līdz nepilngadīgo aizsardzībai, piekļuvei izglītībai, nodarbinātībai, profesionālajai izglītībai un apmācībai un pieaugušo izglītībai, kā arī atgriešanās mājās Ukrainā un turpmāka pārvietošanās no vienas dalībvalsts uz citu.
Solidaritātes platformas ietvaros uzmanība arī tika pievērsta ES kopējā gatavības līmeņa paaugstināšanai, izstrādājot ārkārtas pasākumus gadījumam, ja palielinātos no Ukrainas ieceļojošo personu skaits, drošības aspektiem un cilvēku tirdzniecības novēršanai, tā arī regulāri kontaktējās ar vietējām un reģionālajām iestādēm, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijām.
Būtisku lomu sadarbības stiprināšanā un aizvien jauno izaicinājumu risināšanā spēlēja solidaritātes platformas tematiskās apakšgrupas, piemēram, attiecībā uz pārvietoto personu no Moldovas pārcelšanu vai Pagaidu aizsardzības reģistrācijas platformu.
Solidaritātes platforma arī ir apliecinājusi savu pievienoto vērtību vispārējā ES reakcijas uz Krievijas agresiju Ukrainā koordinēšanā, nodrošinot elastīgu un neformālu satvaru ieteikuma politikas dokumentu ātrai pieņemšanai (piemēram, tiešsaistē publicētas atbildes uz bieži uzdotiem jautājumiem, darba standartprocedūras). Dalībvalstis un citas ieinteresētās personas to uzskata par labu praksi, kas turpmāk būtu atkārtojama.
3.1.Precīzi dati
Kopš Padomes Īstenošanas lēmuma 7 pieņemšanas Komisija ir veikusi ievērojamu darbu, koordinējot informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm. Esošajos ārkārtas apstākļos viens no galvenajiem izaicinājumiem vispārējā koordinācijā ir bijusi datu apkopošana, taču, pateicoties īstenotajiem pasākumiem, situācija stabili uzlabojas.
Kopš krīzes sākuma ES migrācijas sagatavotības un krīzes plāna tīklā 8 ir notikušas vairāk nekā 100 sanāksmes, pēc kurām ir sagatavoti rakstiski ziņojumi, veidojot kopīgo situācijas apzināšanos attiecībā uz Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmi uz migrāciju un ES un dalībvalstu gatavību. Tas darbojas pilnīgā saskaņā ar citiem forumiem, piemēram, solidaritātes platformu, integrētajiem krīzes situāciju politiskās reaģēšanas mehānismiem un Eiropas migrācijas tīklu, un ir daļa no vispārējās koordinācijas Ukrainai ES līmenī.
ES Patvēruma aģentūrai (EUAA) ir bijusi būtiska loma, ātri izveidojot sistēmu datu apkopošanai par to, cik cilvēku ik dienu reģistrējas pagaidu aizsardzībai. Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex) arī paplašināja sniegto atbalstu ES ārējo robežu pārvaldībā, nodrošinot aktuālu informāciju par situāciju uz robežas, modelējot dažādus situācijas attīstības scenārijus un uzsākot operatīvu reaģēšanu, cita starpā veidojot spējas un uzraugot pārrobežu noziedzības draudus attiecīgajās teritorijās. Pamattiesību aģentūra (FRA) regulāros apkārtrakstos sniedza papildu informāciju par direktīvas īstenošanu vairākās dalībvalstīs.
Kā turpinājums 2022. gada 28. martā pieņemtajam 10 punktu plānam vien sešu nedēļu laikā tika izstrādāta Pagaidu aizsardzības reģistrācijas platforma. Tajā 25 dalībvalstis apmainās ar informāciju par pagaidu aizsardzības saņēmējiem un valstu tiesību aktos paredzētās pienācīgās aizsardzības saņēmējiem, lai konstatētu dubultas reģistrācijas gadījumus vienā dalībvalstī un visā ES.
3.2.Informācijas sniegšana
Ar EUAA atbalstu Komisija izveidoja esošajā dalībvalstu galveno transporta mezglu tīklā iestrādātu informācijas mezglu tīklu, lai atvieglotu no Krievijas agresijas bēgošo un ES ieceļojošo personu turpmāko pārvietošanos, kā arī sniegtu iestāžu svarīgāko informāciju un citu oficiālu informācijas avotu izplatīto informāciju.
Pēc direktīvas aktivizēšanas Komisija drīz vien uzsāka komunikācijas kampaņu, lai informētu cilvēkus, kuri bēg no Krievijas agresijas pret Ukrainu, par viņu tiesībām. Tas bija būtisks elements ES centrālajā tīmekļa vietnē “ES solidaritāte ar Ukrainu” 9 . Ukraiņu un krievu valodā tulkotajā tīmekļa vietnē ir pieejama praktiska informācija cilvēkiem, kuri bēg no Krievijas agresijas un ierodas ES, kā arī interaktīva karte ar galvenajiem kontaktpunktiem katrā dalībvalstī.
Paralēli tika veiktas arī ad hoc komunikācijas aktivitātes attiecībā uz cilvēku tirdzniecību, maldinošas informācijas atpazīšanu, iniciatīvu “Drošas mājas” un talantu fonda izmēģinājuma projektu cilvēkiem, kuri bēg no Krievijas agresijas pret Ukrainu.
Komisija arī izveidoja ukraiņu un krievu valodā pieejamu ES palīdzības tālruņa līniju 10 . Komunikācijas un informācijas izplatīšanas aktivitātes tiek cieši koordinētas ar ES dalībvalstīm, EUAA, kā arī citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, ieskaitot Ukrainas iestādes. 2023. gada 24. februārī Komisija publicēja Ukrainas nepadošanās gadadienai veltītu tīmekļa vietni 11 .
3.3.Pagaidu aizsardzības tvērums
Pagaidu aizsardzība attiecas uz personām, kuras ir pametušas Ukrainu, sākot no 2022. gada 24. februāra, Krievijas militārā iebrukuma dēļ un kuras ietilpst Padomes Īstenošanas lēmuma 12 darbības jomā attiecībā uz personām. Praksē daudzas dalībvalstis ir paplašinājušas aizsardzības apjomu, iekļaujot arī Ukrainas valstspiederīgos, kuri valstī ieradušies pirms 2022. gada 24. februāra.
Padomes Īstenošanas lēmums, ar kuru tika aktivizēta Pagaidu aizsardzības direktīva, arī aizsargā trešo valstu, izņemot Ukrainu, valstspiederīgos un bezvalstniekus, kuri pastāvīgi uzturējās Ukrainā pirms 2022. gada 24. februāra un kuri nevar drošos un ilglaicīgos apstākļos atgriezties savā izcelsmes valstī vai reģionā 13 .
Daudzās dalībvalstīs trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem bija cita veida pagaidu uzturēšanās tiesības Ukrainā, piemēram, studenti 14 , arī tika piešķirtas ar pagaidu aizsardzību saistītās tiesības. Lielākajā daļā, taču ne visās dalībvalstīs uz citu trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri saņem pagaidu aizsardzību, attiecas tās pašas administratīvās procedūras kā uz Ukrainas valstspiederīgajiem 15 .
Vienlaikus dalībvalstis, kuras izvēlējās trešo valstu, izņemot Ukrainas, valstspiederīgajiem piemērot citu aizsardzības veidu, kas nav pagaidu aizsardzība 16 , īstenoja pasākumus reģistrācijas procesa paātrināšanai, lai nodrošinātu attiecīgās tiesības tikpat ātri kā Ukrainas valstspiederīgajiem. Jebkurā gadījumā aizvien ir svarīgi, lai neviena administratīvā procedūra nepamatoti neaizkavētu cilvēku iespēju izmantot tiesības, kas saistītas ar pagaidu aizsardzību 17 .
2022. gada novembrī visā ES pagaidu aizsardzību saņēma 70 000 valstspiederīgo no trešām valstīm, izņemot Ukrainu, un mazliet mazāk par 300 bezvalstniekiem 18 .
3.4.Piekļuve reģistrācijai un dokumentiem
Lai pagaidu aizsardzību īstenotu praksē, dalībvalstis ātri izveidoja paātrinātas reģistrācijas un dokumentu izsniegšanas procedūras. Tādējādi dalībvalstu iestādes spēja ātri nodrošināt aizsardzību situācijā, kur ierastās patvēruma sistēmas būtu pārslogotas.
Vairums pārvietoto personu, kuras bēga no Krievijas agresijas pret Ukrainu, ieradās ar oficiāliem dokumentiem vai biometriskām pasēm, kas atviegloja atbilstības pagaidu aizsardzības saņemšanai pārbaudi. Turklāt inovācijas informācijas sniegšanā, reģistrācijā un dokumentu izsniegšanā palīdzēja ātri nodrošināt piekļuvi tiesībām, kas saistītas ar pagaidu aizsardzību. Tas ietver automātiskus mobilos paziņojumus, digitālo reģistrāciju un turpmāku apstrādi un reizēm arī digitālu identifikācijas dokumentu izsniegšanu. Gadījumos, kad cilvēkiem nebija nepieciešamo dokumentu, vairums dalībvalstu īstenoja Komisijas ieteikumu atvieglot prasības ieceļošanai.
Daudzās dalībvalstīs Ukrainas vēstniecības un konsulāti sniedza būtisku atbalstu, iesaistoties un izsniedzot (arī izsniedzot no jauna) pases vai citus pilsoniskā statusa apliecinājumus. Tika arī veicināta noteiktu mobilo lietotņu (piemēram, Ukrainas lietotnes DiiA) izmantošana, lai pārvietotās personas varētu piekļūt saviem digitālajiem dokumentiem, kā arī informācijai par sabiedriskajiem pakalpojumiem. Vienotie kontaktpunkti un citi paātrinātie mehānismi palīdzēja ātrāk nodrošināt pakalpojumu praktisko pieejamību.
FRA 2022. gada augustā veiktā aptaujā vairums respondentu atbildēja, ka viņi nav saskārušies ar grūtībām, ieceļojot ES vai ceļojot Savienības iekšienē, un vairums arī uzskatīja, ka ir saņēmuši pietiekami daudz informācijas par savām tiesībām un pieejamajiem pakalpojumiem 19 .
Ir saņemti dažādi ziņojumi par sporādiskām grūtībām, ar ko saskārušies atsevišķi trešo valstu valstspiederīgie, kā arī romi un citas neizdevīgā stāvoklī esošas grupas (piemēram, LGBTIQ personas un personas ar invaliditāti) saistībā ar pagaidu aizsardzības saņemšanu. Konkrētāk — romi saskārās ar grūtībām saņemt aizsardzību, nespējot ieceļošanas brīdī ES uzrādīt Ukrainā izsniegtus dokumentus; personām ar invaliditāti bija grūtības saņemt noteiktu veidu atbalstu invaliditātes apliecību vai citu dokumentu trūkuma dēļ. FRA ir norādījusi uz nepieciešamību apkopot plašākus datus šajā jomā, kā arī nepieciešamību veikt mērķorientētu darbību.
Saskaņā ar nostāju, ka ikvienam, kurš bēg no Krievijas agresijas pret Ukrainu, ir jāļauj ieceļot ES neatkarīgi no valstspiederības, etniskās izcelsmes vai ādas krāsas, Komisija ir visos līmeņos kontaktējusies ar ES dalībvalstīm, Ukrainas iestādēm un Moldovas Republiku, lai pārliecinātos, ka tiek nodrošināta trešo valstu valstspiederīgo, romu un citu neizdevīgā stāvoklī esošo grupu droša ieceļošana ES.
Komisija turpinās sadarboties ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka visi pasākumi no Ukrainas uz ES pārvietoto personu atbalstam tiek īstenoti, pilnībā ievērojot ES tiesību aktos, to starpā Pamattiesību hartā, un starptautiskajos tiesību aktos paredzētās pamattiesības un nediskriminēšanas prasības 20 . Konkrēti pasākumi ir jāveic, sākot no pirmās ieceļošanas līdz uzņemšanai un integrācijai, lai risinātu lielākam diskriminācijas, seksuālās izmantošanas, darbaspēka ekspluatācijas un ļaunprātīgas izmantošanas, kā arī cilvēku tirdzniecības riskam pakļauto neaizsargāto grupu, piemēram, dažādu neaizsargātu bērnu 21 un sieviešu, vajadzības.
Tā kā pagaidu aizsardzība ir pagarināta līdz 2024. gada martam, izaicinājums dalībvalstu administrācijām ir uzturēšanās atļauju termiņa pagarināšana. Dalībvalstis šajā sakarā izmanto dažādus modeļus, sākot no mikroshēmu darbības automātiskas pagarināšanas līdz jaunu karšu nosūtīšanai vai termiņa pagarināšanai, personai klātienē ierodoties attiecīgajā administratīvajā iestādē. Komisija mudina dalībvalstis turpināt apņēmīgo rīcību un centienus paātrināt uzturēšanās atļauju izsniegšanu un termiņa pagarināšanu. Lai veicinātu brīvu pārvietošanos ES iekšienē, dalībvalstīm vajadzētu reģistrēt to izsniegto uzturēšanās atļauju (Robežsargu rokasgrāmatas 22. un 23. pielikums) un dažādo valstu jaunizveidoto, pagaidu aizsardzības ietvaros izsniegto uzturēšanās atļauju apliecinošo identifikācijas dokumentu paraugus Šengenas Informācijas sistēmā.
4.Visas sabiedrības mēroga pieeja
Koordinētā reakcija uz to pārvietoto personu milzīgo pieplūdumu, kas bēg no Krievijas agresijas pret Ukrainu, ir skārusi visas ES sabiedrības jomas. Pateicoties privātpersonu, sociālo partneru, nevalstisko organizāciju, publisko iestāžu un starptautisko organizāciju pienesumam, ES spēja reaģēt saskaņoti, praksē īstenojot Pagaidu aizsardzības direktīvā paredzētās tiesības.
4.1.Īpaša aizsardzība bērniem
Bērnu aizsardzība ir bijis centrāls elements ES sniegtajā atbalstā cilvēkiem, kuri bēg no Krievijas agresijas pret Ukrainu. Šobrīd teju piektā daļa Ukrainas bērnu ir raduši patvērumu ES.
No milzīgā bērnu skaita, kas ierodas ES no Ukrainas, tikai neliela daļa ir reģistrēti kā nepavadīti nepilngadīgie vai no vecākiem nošķirti bērni ES tiesību aktu izpratnē 22 . Tas tā ir tāpēc, ka daudzi bērni ierodas kopā ar Ukrainā ieceltu aizbildni, ieskaitot vairāk nekā 5000 bērnu, kuri evakuēti no aprūpes iestādēm Ukrainā kopā ar saviem aizbildņiem. Šie bērni ir īpaši neaizsargāti, un liela daļa no viņiem ir bērni ar invaliditāti.
Dažādie ieceļošanas veidi un konkrētās aizsardzības vajadzības radīja izaicinājumus uzņemošajām dalībvalstīm. Pārvietošanas sākotnējos posmos izaicinājumi bija saistīti ar nepavadīto nepilngadīgo un no vecākiem nošķirto bērnu un bērnu, kuri ierodas ar ukraiņu aizbildņiem, kā arī bērnu grupu no aprūpes iestādēm reģistrāciju.
Kopš kara sākuma Komisija ir cieši sadarbojusies ar attiecīgajām ieinteresētajām personām dalībvalstīs un turpinās to darīt, lai nodrošinātu, ka šie daudzie izaicinājumi tiek risināti visaptverošā un saskaņotā veidā.
Atzīstot Ukrainas ieinteresēto personu leģitīmo vēlmi saglabāt vienotību un izsekot šīm īpaši neaizsargātajām bērnu kategorijām, ir būtiski īstenot augstus uzņemšanas un aprūpes standartus deinstitucionalizētā vidē 23 , lai bērni ES tiktu uzņemti atbilstoši kopienā balstītas aprūpes un ārpusģimenes aprūpes standartiem. ES ir gatava sadarboties ar Ukrainas iestādēm, lai rastu risinājumus, kas ļautu nodrošināt augstvērtīgu alternatīvo aprūpi šīs grupas bērniem, vienlaikus saglabājot ciešu saikni starp grupas locekļiem un viņu ukraiņu aizbildņiem. Būs būtiski nodrošināt to, lai atbalsts un aizsardzība tiktu pielāgoti, ņemot vērā katra bērna vecumu, dzimumu, spējas un citus daudzveidības aspektus, un atbilstoši katra bērna individuālajām vajadzībām.
Operatīvajās vadlīnijās par Pagaidu aizsardzības direktīvas īstenošanu 24 Komisija sniegusi ieteikumus, kā reģistrēt katru bērnu kategoriju tranzīta laikā un valstī, kurā tiek saņemta pagaidu aizsardzība. 10 punktu plāna ietvaros Komisija cieši sadarbojās ar ekspertiem un ieinteresētajām personām, lai identificētu konkrētos izaicinājumus saistībā ar neaizsargātāko bērnu kategoriju, kuri ierodas no Ukrainas, uzņemšanu un aprūpi. Rezultātā tika izstrādāti visaptveroši ieteikumi, kuri tika publicēti “bieži uzdotu jautājumu” dokumenta veidā, par nepavadītu nepilngadīgo un no vecākiem nošķirtu bērnu, kuri ieceļo no Ukrainas, reģistrāciju, uzņemšanu un aprūpi 25 .
Komisija cieši sadarbojas ar UNICEF, lai nodrošinātu, ka bērni, kuri grupās ir evakuēti no aprūpes iestādēm Ukrainā, dalībvalstīs tiek atbilstoši uzņemti un aprūpēti, ka arī lai atbalstītu Ukrainas deinstitucionalizācijas reformu. Vienlaikus ES arī cieši sadarbojas ar partneriem Ukrainā attiecībā uz to, kā vislabāk palīdzēt Ukrainas iestādēm un ukraiņu vecākiem un likumīgajiem aizbildņiem izsekot pazudušus bērnus, pilnībā ievērojot ES datu aizsardzības tiesību aktus un bērnu un viņu pārstāvju tiesības.
Vēl viens aktuāls jautājums ir Ukrainā pieņemtu aizgādības lēmumu atzīšana. Aizvien tiek ziņots par grūtībām ar Ukrainas attiecīgo iestāžu izdoto aizgādības lēmumu tiešu atzīšanu dalībvalstīs, lai arī gan Ukrainā, gan dalībvalstīs tiek ievērota 1996. gada Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību 26 . Ieinteresētās personas arī norāda, ka vairākus mēnešus pēc ierašanās ES attiecības starp bērniem un viņu ukraiņu aizbildņiem sāk pasliktināties, jo bieži vien šī aizgādība ir bijusi iecerēta tikai kā pagaidu risinājums. Tas radīs jaunus izaicinājumus bērnu aizsardzības dienestiem dalībvalstīs. Dažas dalībvalstis agrīni spēra soļus, lai novērstu šādu notikumu attīstību, norīkojot vietējos aizbildņus, kas ukraiņu aizbildņiem sniedz atbalstu un padomu.
Komisija arī cieši sadarbojās ar Eiropas Aizbildnības tīklu, kas apkopoja un publicēja dalībvalstīs izstrādātās labās prakses piemērus attiecībā uz neaizsargātu bērnu uzņemšanu un aprūpi 27 . Ar bērnu aizsardzību saistītie izaicinājumi ir arī pārrunāti ar dalībvalstīm dažādās solidaritātes platformas sanāksmēs un īpašās tehniskajās sanāksmēs ar valstīm, kuras ir uzņēmušas visvairāk no Ukrainas iestādēm evakuēto bērnu.
Turpmāk tiks mobilizēta mērķorientēta finansiāla palīdzība. Priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena 2023. gada februārī Kijivā izziņoja ES atbalstu deinstitucionalizācijas reformai Ukrainā. Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā aprūpes iestādēs atradās vairāk nekā 100 000 bērnu, taču Ukraina vēlas pāriet uz kopienā balstītu aprūpi un aprūpi ģimeniskā vidē. Reformas mērķis ir izveidot mūsdienīgu bērnu aprūpes stratēģiju, ieskaitot spēju veidošanu, un finansēt mērķsadarbības projektu labās prakses piemēru apmaiņai.
ES ietvaros no iekšlietu fondiem tiešā veidā tiek sniegts atbalsts personām neaizsargātās situācijās, bērnu, jo īpaši nepavadītu nepilngadīgo, personu ar invaliditāti, ieskaitot bērnus, uzņemšanai, kā arī personu, kuras pakļautas cilvēku tirdzniecības riskam, agrīnai identificēšanai un nosūtīšanai specializētu pakalpojumu saņemšanai. Turklāt Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) var izmantot, lai sniegtu papildu atbalstu nepavadītu nepilngadīgo pārcelšanai ārpusģimenes un kopienā balstītas aprūpes saņemšanai. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš bērnu ar invaliditāti vajadzībām. 2021.–2027. gada periodā ESF+ līdzekļus arī varēs izmantot sociālās aizsardzības sistēmu atbalstam ar īpašu uzsvaru uz bērniem, neizdevīgā stāvoklī esošām grupām, personām ar invaliditāti, jo sevišķi veicinot šo sistēmu pieejamību.
Turpmākie pasākumi
·Komisija mobilizēs 10 miljonus EUR, lai atbalstītu Ukrainu pārejā uz deinstitucionalizētu bērnu aprūpi.
·ES iekšienē solidaritātes platforma turpinās atbalstīt nepavadītu nepilngadīgo pārcelšanas uz ārpusģimenes un kopienā balstītu aprūpi koordinēšanu.
·Komisija sadarbosies ar Ukrainas un Polijas iestādēm un attiecīgajām ieinteresētajām personām, īstenojot Ukrainas deinstitucionalizācijas reformas izmēģinājuma projektu bērnu aprūpes iestādē Polijā, kurā tiek uzņemts liels skaits ukraiņu bērnu.
·Komisija atjauninās esošās vadlīnijas dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka bērni, kuri ierodas ES ukraiņu aizbildņu pavadībā, tiek atbilstoši reģistrēti, lai garantētu valsts bērnu aizsardzības dienestu iesaistīšanos.
4.2.Cilvēku tirdzniecības risku novēršana un atbalsts kara noziegumos cietušajiem
Komisija, dalībvalstis un attiecīgās ES aģentūras nekavējoties sāka īstenot izpratnes veicināšanas un preventīvus pasākumus. Apstiprinātu cilvēku tirdzniecības gadījumu skaits, kas saistīti ar personām, kuras ir pārvietotas no Ukrainas, šobrīd ir mazs 28 . Tomēr cilvēku tirdzniecības risks, jo īpaši sievietēm un bērniem, turpinās būt augsts, turklāt šo risku var saasināt pārvietoto personu ekonomiskās situācijas pasliktināšanās, kā rezultātā palielināsies to neaizsargātība 29 .
Solidaritātes platforma 2022. gada 11. maijā atbalstīja Kopīgo cilvēku tirdzniecības apkarošanas plānu 30 , kura izstrādi un īstenošanu vadījis ES koordinators cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā. Plānā ir noteikti pieci mērķi: 1) pastiprināt izpratnes veicināšanas pasākumus; 2) stiprināt preventīvos pasākumus; 3) uzlabot tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu reakciju; 4) pilnveidot cietušo agrīnu identificēšanu, viņiem sniegto atbalstu un aizsardzību; 5) novērst cilvēku tirdzniecības riskus valstīs ārpus ES, jo īpaši Ukrainā un Moldovas Republikā. Plānā izklāstītie pasākumi un ieteikumi papildina Pagaidu aizsardzības direktīvu, kas ir devusi būtisku pienesumu, lai mazinātu cilvēku tirdzniecības risku personām, kuras bēg no Krievijas agresijas pret Ukrainu. Komisija ziņoja par šī plāna īstenošanu 2022. gada 19. decembrī apstiprinātajā ceturtajā ziņojumā par gūtajiem panākumiem cīņā pret cilvēku tirdzniecību 31 .
Visi pasākumi ir pabeigti vai vēl turpinās. ES koordinators cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā turpina uzraudzīt plāna īstenošanu ciešā sadarbībā ar valstu ziņotājiem un līdzvērtīgiem mehānismiem 32 , ES Pilsoniskās sabiedrības platformu pret cilvēku tirdzniecību un ES aģentūrām.
Atbilstoši koordinētajai pieejai Eiropas daudzdisciplīnu platformas pret noziedzības draudiem (EMPACT) satvarā tiek veiktas darbības, lai novērstu no Ukrainas pārvietoto cilvēku tirdzniecību, iesaistot tiesībaizsardzības un tiesu iestādes, kā arī darba inspekcijas. Dalībvalstis un ES aģentūras apmāca attiecīgās ieinteresētās personas atpazīt cilvēku tirdzniecības pazīmes.
Eiropols sadarbībā ar dalībvalstīm turpina uzraudzīt situāciju, sekojot līdzi informācijai, kas tiek saņemta SIENA ietvaros. Dalībvalstis tiek mudinātas turpināt dalīties ar Eiropolu informācijā par iespējamiem cilvēku tirdzniecības gadījumiem.
Vienlaikus Eiropas Darba iestāde rīko sanāksmes ar valstu tiesībaizsardzības un darba iestādēm un sociālajiem partneriem, lai pārrunātu ar nedeklarētu darbu un darbaspēka ekspluatāciju saistīto neaizsargātību un riskus, un tas notiek Eiropas platformas apakšgrupā cīņai ar nedeklarētu darbu no Ukrainas pārvietoto personu vidū.
Paralēli šiem centieniem Komisija darbojas, lai nodrošinātu, ka no Ukrainas pārvietotās personas, kuras ir cietušas kara noziegumos, ES saņemtu atbalstu un aizsardzību atbilstoši Cietušo tiesību direktīvai 33 . ES Cietušo tiesību platformā Komisija cieši sadarbojas ar ES iestādēm un aģentūrām, piemēram, Eurojust, un nevalstiskajām organizācijām, kuru darbs ir saistīts ar cietušo tiesībām, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas kara noziegumos cietušo tiesības. 2022. gada 21. septembrī Eurojust un SKT Prokurora birojs kopīgi publicēja vadlīnijas pilsoniskās sabiedrības organizācijām par starptautisku noziegumu un cilvēktiesību pārkāpumu dokumentēšanu atbildības pierādīšanai 34 . Nodrošināt to, ka cietušie var pilnībā paļauties uz savām tiesībām, ir jo īpaši svarīgi ES dalībvalstīs notiekošās izmeklēšanas kontekstā.
Turpmākie pasākumi
·ES koordinators cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā turpinās uzraudzīt Kopīgā cilvēku tirdzniecības apkarošanas plāna īstenošanu un nepieciešamības gadījumā to atjauninās.
·Dalībvalstis tiek aicinātas dalīties ar informāciju par cilvēku tirdzniecības gadījumiem ar Eiropolu, lai koordinētā pieeja nestu maksimālus rezultātus.
·Eiropas Darba iestāde turpinās iesaistīt būtiskākās ieinteresētās personas īpašajā darba grupā attiecībā uz nedeklarētu darbu kara dēļ no Ukrainas pārvietoto personu vidū un prezentēs savus konstatējumus solidaritātes platformai.
4.3.Piekļuve izglītībai un arodmācībām
Izglītība ir neatņemams iekļaušanas elements un palīdz uzlabot Krievijas agresijas dēļ pārvietoto bērnu sociālo un emocionālo labbūtību (daudziem no šiem bērniem skolas gaitas jau iztraucēja COVID-19 pandēmija).
Pagaidu aizsardzības direktīvas ietvaros dalībvalstīm būtu jānodrošina personām līdz 18 gadu vecumam piekļuve izglītības sistēmai ar tādiem pašiem nosacījumiem kā dalībvalsts valstspiederīgajiem. Dalībvalstis var arī nodrošināt piekļuvi vispārējai izglītības sistēmai pieaugušajiem, kuri saņem pagaidu aizsardzību.
ES dalībvalstis ir ieguldījušas būtiskus centienus, lai ātri iekļautu no Ukrainas pārvietotos bērnus savās izglītības sistēmās, sākot no pirmsskolas izglītības un aprūpes līdz augstākajai izglītībai 35 . Tomēr 2022./2023. mācību gada sākumā tikai pusmiljons ukraiņu bērnu bija reģistrēti izglītības sistēmās ES 36 . Turklāt vietās, kur ir īpaši liels pārvietoto bērnu skaits, aizvien ir nepieciešams stiprināt pamata infrastruktūru, kā arī pieņemt darbā un apmācīt skolotājus, pasniedzējus un aprūpētājus. Kritiska nozīme ir papildu valodas apgūšanas un psihosociālajam atbalstam; tas ir jāstiprina vietās, kur tas nav pieejams pietiekamā apmērā, lai veicinātu reģistrāciju izglītības sistēmā un risinātu jaunos izaicinājumus.
Krievijas agresijai turpinoties, reģistrācija izglītības sistēmā ir kritiski svarīga, lai palīdzētu no Ukrainas pārvietotajiem bērniem, ieskaitot bērnus ar invaliditāti, īstenot visu savu potenciālu un ieliktu pamatus viņu nākotnei. Bērniem, kas jau drīz kļūs par pieaugušajiem, tādējādi arī var tikt atvieglota iekļaušanās darba tirgū vēlāk. ES iegūtā izglītība arī noderēs vēlāk Ukrainas rekonstrukcijā un atjaunošanā.
Lai atvieglotu pāreju un vienlaikus ļautu bērniem saglabāt saikni ar Ukrainas kultūru un valodu, dažās dalībvalstīs skolās darbā ir pieņemti ukraiņu valodā runājoši skolotāju palīgi, skolu un bibliotēku krājumi tiek papildināti ar mācību grāmatām ukraiņu valodā un ukraiņu vecākiem tiek sniegti īpaši izveidoti informācijas materiāli. Dažos gadījumos Ukrainas iestādes ir sadarbojušās ar skolām un izglītības vadības iestādēm dalībvalstīs, lai nodrošinātu, ka Ukrainas skolu mācību programmas, tiešsaistes resursi un iekļaušanās jaunajā skolā uzņemošajā valstī būtu savstarpēji papildinoši elementi 37 . 2022. gada 1. decembrī notikušajā Eiropas izglītības samitā tika izziņots atbalsts ukraiņu valodā sarakstītu mācību grāmatu izdošanai.
Šajā jomā būtiski svarīgas ir diskusijas par to, kā pēc atgriešanās Ukrainā tiks atzīts uzņemošās valsts skolā pavadītais laiks. Šādas vienošanās par atzīšanu palīdz nodrošināt izglītības nepārtrauktību un sasniegumu un kvalifikācijas atzīšanu, un tās var palīdzēt vecākiem un bērniem nejusties tā, ka viņiem būtu jāizvēlas starp iekļaušanos uzņemošās valsts sistēmā un izglītības turpināšanu, atgriežoties Ukrainā. Papildus tam Komisijas 2022. gada jūnijā izdotajā praktiskajā rokasgrāmatā no Ukrainas pārvietoto bērnu iekļaušanai dalībvalstu izglītības sistēmās ir apkopoti pirmie labās prakses piemēri attiecībā uz iekļaušanu skolās visos aspektos 38 . Šobrīd ir svarīgi, lai dalībvalstis turpinātu šos centienus un risinātu izaicinājumus visos attiecīgajos aspektos, piemēram, sniedzot atbalstu skolām un izglītības personālam pārvietoto bērnu iekļaušanā, īstenojot mērķorientētas aktivitātes saistībā ar psihosociālo atbalstu un valodas apguvi, iesaistot pārvietotās ģimenes un kopienas un palīdzot pārvietotajiem bērniem saglabāt saikni ar Ukrainu.
Lai atbalstītu dalībvalstis un jo īpaši skolotāju darbu, ES piedāvā resursus un informāciju par izglītību un apmācībām pārvietotajiem vecākiem, skolēniem, skolām un skolotājiem, kā arī solidaritātes centienos ES dalībvalstīs iesaistītajām ieinteresētajām personām un organizācijām. Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+) nodrošināja būtiskus resursus skolotāju apmācībai, veicinot izglītības pieejamību un nodrošinot bērniem iekļaujošas programmas. Tie ir pieejami Eiropas izglītības telpas portālā un Eiropas skolu izglītības platformā 39 , kas ir School Education Gateway 40 pēctece un eTwinning jaunā mājvieta.
Tiešsaistē pieejamā Eiropas skolu izglītības platforma ir paredzēta skolotājiem, skolu vadītājiem, pētniekiem, pedagoģijas pasniedzējiem, politikas veidotājiem un citiem profesionāļiem, kuri darbojas skolu izglītībā, cita starpā pirmsskolas izglītībā un aprūpē, kā arī profesionālajā izglītībā un apmācībā. Lai atbalstītu no Ukrainas pārvietoto bērnu iekļaušanu, Komisija ir atvērusi īpašu tīmekļa vietni, kurā izglītības jomas ieinteresētajām personām tiek piedāvāts plašs dažādu resursu klāsts 41 . Platformā arī tiek piedāvāta profesionālās izaugsmes bezmaksas kursu sērija tiešsaistē par jautājumiem, kuri ir saistīti ar bēgļu izglītību. Tiešsaistes kopienas platformā skolotājiem un skolu personālam eTwinning ir izveidotas diskusiju grupas, kuras ir veltītas tieši skolotāju (un viņu audzēkņu) savstarpējam atbalstam Ukrainā un/vai kaimiņvalstīs un tam, lai Eiropas skolotāji varētu veicināt iekļaušanu un daudzveidību savās klasēs. Visi no Ukrainas pārvietotie skolotāji, kuri izveido saikni ar skolu uzņemošajā valstī, gūst pilnu piekļuvi eTwinning kopienai un var publicēt savus konkrētos projektus.
Komisija arī ir mobilizējusi Erasmus+ programmu, lai Ukrainas augstākās izglītības iestādēs studējošie (jebkurā studiju līmenī, sākot no īsā cikla, bakalaura un maģistra programmām līdz doktorantūrai) varētu saņemt dotāciju studijām līdz pat 12 mēnešu garumā uzņemošajā augstākās izglītības iestādē ES dalībvalstī vai Erasmus+ programmā iesaistītā trešā valstī. Ukrainas augstākās izglītības iestāžu studenti un nesenie absolventi arī var izmantot Erasmus+ finansētas prakses iespējas. Ukrainas augstākās izglītības iestāžu personāls arī var saņemt Erasmus+ dotāciju neilgam laika periodam. Papildus studentu un personāla mobilitātes pasākumiem augstākās izglītības un profesionālās izglītības un apmācību spēju veidošanas projekti, kā arī “Erasmus Mundus” kopīgā maģistra programma aizvien būs atvērti Ukrainas studentiem, personālam un izglītības iestādēm. Turklāt ir iespējams iesniegt sadarbības partnerības projektu pieteikumus, lai atbalstītu augstākās izglītības iestādes Ukrainā.
Jaunā Erasmus+ valodas atbalsta tiešsaistes platforma palīdz Erasmus+ iesaistītajiem studentiem, apmācāmajiem, pasniedzējiem, profesoriem un pedagogiem apgūt valodas.
Piekļuve izglītībai un arodmācībām arī ir svarīga pieaugušajiem, kuriem nepieciešams pabeigt Ukrainā uzsāktas apmācības vai papildināt esošo kvalifikāciju, kā arī iziet apmācības, lai varētu strādāt savam profilam atbilstošu darbu. ES norādījumos “Palīdzēt cilvēkiem, kas bēg no Krievijas agresijas, piekļūt darba tirgum, profesionālajai izglītībai un apmācībai un pieaugušo izglītībai” dalībvalstis tiek aicinātas nodrošināt mērķtiecīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas, profesionālo izglītību un apmācību vai praktisku darba pieredzi, tostarp valodu apmācību 42 .
Komisija arī turpinās atbalstīt dalībvalstis, nodrošinot piekļuvi izglītībai ukraiņu skolēniem un studentiem, kā arī esošo izaicinājumu risināšanā, vienlaikus stiprinot kontaktus ar Ukrainas iestādēm, cita starpā izmantojot ES grupu solidaritātei ar Ukrainu izglītības jomā, kura jau sniedz atbalstu informācijas un pieredzes apmaiņā starp dalībvalstīm par visiem jautājumiem, kas saistīti ar atbalstu no Ukrainas pārvietotām personām izglītības jomā.
Komisija arī ir turpinājusi atbalstīt Ukrainas pētniecības un akadēmisko kopienu, ieskaitot pētniekus, kas bēg no Krievijas agresijas pret Ukrainu. Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās programmas ietvaros ir uzsākta īpaša stipendiju programma 25 miljonu EUR apmērā, un Eiropas Inovācijas padomes ietvaros Ukrainas progresīvo tehnoloģiju jaunuzņēmumiem ir pieejams atbalsts kopumā 20 miljonu EUR apmērā. Sadarbībā ar dalībvalstīm un programmas “Apvārsnis Eiropa” asociētajām valstīm programmas iniciatīva ERA4Ukraine ir kalpojusi par vienoto kontaktpunktu, kur no Ukrainas bēgošie pētnieki var saņemt informāciju.
Turpmākie pasākumi
·Komisija, iesaistot ES grupu solidaritātei ar Ukrainu izglītības jomā, sadarbosies ar dalībvalstīm, lai palielinātu reģistrāciju skolās, veicinot regulāru informācijas apmaiņu par progresu, izaicinājumiem un labo praksi. Tiks izvērsti intensīvāki kontakti ar Ukrainas iestādēm, lai mudinātu ukraiņu vecākus sūtīt savus bērnus skolās ES.
·Līdz 2023. gada pavasarim Komisija nodrošinās pusmiljonu Ukrainas skolu mācību programmai atbilstošu mācību grāmatu ukraiņu valodā piektās klases skolēniem.
·Izmantojot tiešsaistes platformas, Komisija turpinās atbalstīt skolotājus un skolas ar tiešsaistes materiāliem, labās prakses piemēriem un apmācību kursiem, īpašu uzsvaru liekot uz valodu mācīšanu, psihosociālo atbalstu un iekļaujošu izglītību.
·Komisija turpinās mudināt dalībvalstis pilnībā izmantot no Ukrainas pārvietotā izglītības nozares personāla spējas un kompetences atbilstoši Komisijas ieteikumam un praktiskajām norādēm attiecībā uz kvalifikācijas elastīgu atzīšanu.
·Ar Erasmus+ programmas starpniecību Komisija īstenos kopumā 5 miljonu EUR vērtu darbību “Spēju veidošana augstākās izglītības jomā” nolūkā radīt atvērtu izglītības digitālo vidi studentiem, kuri ir aizbēguši no Ukrainas vai ir pārvietoti valsts iekšienē.
·Komisija turpinās piedāvāt ukraiņu absolventiem piedalīties ES “Zilās grāmatas” (Blue Book) stažēšanās programmā.
·Komisija arī intensificēs informācijas apmaiņu ar Ukrainas iestādēm, lai veicinātu dalībvalstīs iegūtās akadēmiskās kvalifikācijas atzīšanu Ukrainā, cita starpā atbalstot Ukrainas Akadēmiskās mobilitātes valsts informācijas centru Boloņas procesa ietvaros.
4.4.Piekļuve veselības aprūpei un sociālajiem pabalstiem
Cilvēka cieņa un tai atbilstoši dzīves apstākļi ir būtiski pagaidu aizsardzības aspekti. Direktīvā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāsniedz nepieciešamā palīdzība sociālās labklājības un iztikas līdzekļu jomā, ja tādi nav pieejami, kā arī medicīniskā aprūpe 43 . Reaģējot uz to, dalībvalstis, arī ar citu partneru atbalstu, kopumā ir nekavējoties sniegušas humāno palīdzību. Tās ir arī iekļāvušas pagaidu aizsardzības saņēmējus plašākās sociālās aizsardzības sistēmās, kas var nodrošināt būtisku pāreju no ad hoc ārkārtas palīdzības uz mērķtiecīgu sociālo palīdzību un pašattīstību 44 .
Pagaidu aizsardzības saņēmējiem nodrošināto sociālās palīdzības pabalstu (gan finansiālo, gan nefinansiālo) veids, apmērs un pat ilgums dažādās dalībvalstīs būtiski atšķiras, atspoguļojot valstu sociālās aizsardzības sistēmu daudzveidību un bieži vien arī to sarežģītību. Izšķiramas trīs galvenās pieejas. Liela daļa dalībvalstu pret pagaidu aizsardzības saņēmējiem izturas tāpat kā pret saviem valstspiederīgajiem/pilsoņiem vai atzītiem bēgļiem, nodrošinot viņiem atbilstošu piekļuvi sociālajiem pakalpojumiem un atbalsta pasākumiem. Bieži vien tas ietver atvieglotas prasības, ņemot vērā personu pārvietošanas konkrētos apstākļus, piemēram, attiecībā uz ienākumu līmeņa izvērtējumu vai citiem atbilstības kritērijiem. Citas dalībvalstis pagaidu aizsardzības saņēmējus ir iekļāvušas starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzējiem izveidotajās atbalsta sistēmās. Dažas citas ir izstrādājušas ad hoc pasākumus, kas tieši paredzēti pagaidu aizsardzības saņēmējiem. Šādos gadījumos atbalsta līmenis bieži vien ir mazāk dāsns vai tiek sniegts ierobežotu laiku. Vienā dalībvalstī tiek izmantota jaukta sistēma, kurā Ukrainas valstspiederīgajiem un trešo valstu valstspiederīgajiem, kam tiek nodrošināta pagaidu aizsardzība, tiek piemēroti atšķirīgi noteikumi.
Lielākā daļa dalībvalstu arī nodrošina dažāda veida papildu pabalstus vai vienreizējos atbalsta pasākumus, piemēram, mājokļa pabalstu, bezmaksas vilciena biļetes vai sākotnējos iztikas līdzekļus vai integrācijas dotācijas, īpašus integrācijas kursus vai saistītu atbalstu, rehabilitācijas pakalpojumus un personām ar invaliditāti pieejamus risinājumus.
Līdztekus dalībvalstu darbībām daudzos gadījumos arī Eiropas pilsoniskā sabiedrība sniedz būtisku papildu atbalstu ar brīvprātīgu atbalsta platformu, individuālu ziedojumu un citu iniciatīvu starpniecību. Aptuveni pusē dalībvalstu, tostarp tajās, kurās ir vislielākais pagaidu aizsardzības saņēmēju skaits, tika izveidotas īpašas tiešsaistes platformas, lai koordinētu sociālo organizāciju, uzņēmumu un privātpersonu sniegtos piedāvājumus un atbalstu 45 .
Situācijai attīstoties un līdz ar pagaidu aizsardzības pagarināšanu līdz vismaz 2024. gada martam, dalībvalstis pārskata un groza savus tiesību aktus un pasākumus. Komisija sadarbosies ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka pagaidu aizsardzības saņēmējiem aizvien tiek nodrošinātas visas direktīvā izklāstītās tiesības, un veicinātu politiku, kuras rezultātā šie cilvēki spēj paši sev nodrošināt iztiku (galvenokārt, pateicoties piekļuvei darbam un izglītības un apmācības iespējām).
Pagaidu aizsardzības direktīva paredz, ka nepieciešamā medicīniskās aprūpes palīdzība ietver vismaz neatliekamo palīdzību un slimību nepieciešamo ārstēšanu. Ņemot vērā Komisijas norādījumus šajā jautājumā, pirmajā Komisijas ziņojumā 46 tika secināts, ka lielākā daļa dalībvalstu pagaidu aizsardzības saņēmējiem ir nodrošinājušas iekļaujošu piekļuvi valstu veselības aprūpes sistēmām tādā pašā līmenī kā saviem pilsoņiem vai tikai ar dažām atšķirībām.
Problēmas ar praktisko īstenošanu dažās dalībvalstīs ir saistītas, piemēram, ar informācijas trūkumu par piekļuvi veselības aprūpei vai valodas barjeru. Atšķirības vakcinācijas grafikos 47 un dažu hronisku un infekcijas slimību ārstēšanas gaita arī ir radījušas problēmas veselības aprūpes sistēmām uzņēmējvalstīs. Komisija šobrīd sadarbojas ar dalībvalstīm, lai identificētu pieejamības problēmas, un otrais ziņojums tiks publicēts 2023. gada aprīlī.
Vispārējs izaicinājums joprojām arī ir cilvēku ar invaliditāti identificēšana un atbalsta sniegšana viņiem. Galvenās problēmas ir saistītas ar cilvēku ar īpašām vajadzībām un personu ar invaliditāti identificēšanu, veicot sākotnējos medicīniskos izvērtējumus vai ar sociālo darbinieku palīdzību, kā arī ar esošo invaliditātes apliecību saderību ar dažādajām valstu invaliditātes atbalsta sistēmām. Komisija ir sniegusi attiecīgus norādījumus par šo jautājumu un ir savedusi kopā dalībvalstis, pilsoniskās sabiedrības partnerus, Ukrainas iestādes un citas organizācijas, lai palīdzētu risināt šīs problēmas 48 .
Ar Savienības civilās aizsardzības mehānisma palīdzību ES ir atbalstījusi pacientu un karā ievainoto, kuri kara dēļ vairs nevarēja saņemt aprūpi Ukrainā, medicīnisko evakuāciju no Ukrainas. Teju 2000 pacientu ir sekmīgi evakuēti no Ukrainas uz 20 ES un EEZ valstīm. Žešovā, Polijā, ir izveidots medicīniskais mezgls evakuācijas koordinēšanai. Šos centienus kopīgi ir īstenojusi Eiropas Komisija, Pasaules Veselības organizācija, ES un EEZ dalībvalstis, Ukraina un Moldovas Republika. Pēc Ukrainas iestāžu lūguma ir izstrādāta ES repatriācijas programma, lai atvieglotu evakuēto pacientu atgriešanos Ukrainā. Ukraina arī ir iesaistīta EU4Health programmā un dažādās darbībās, piemēram, vienotajā rīcībā attiecībā uz Eiropas reto slimību references tīklu integrāciju valstu veselības aprūpes sistēmās.
ES veselības politikas platformā ir izveidots tīkls Ukrainas, tai kaimiņos esošo ES dalībvalstu un Moldovas Republikas atbalstam, lai veicinātu NVO un pilsoniskās sabiedrības sadarbību un koordinētu to centienus atbalstīt veselības aprūpi Ukrainā un no Ukrainas pārvietotajām personām. Komisija uzturēja šī tīkla darbību ar papildu finansējuma no EU4Health programmas, izsludinot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, kuri vērsti uz pacientu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju atbalstu cilvēkiem, kuri bēg no Krievijas agresijas pret Ukrainu.
Daudzām pārvietotajām personām, ieskaitot bērnus, ir īpašas vajadzības Krievijas agresijas radītās traumatiskās pieredzes dēļ. Papildinot garīgās veselības un/vai psihosociālo atbalstu, kas tiek piedāvāts vairumā dalībvalstu, Komisija ir piešķīrusi papildu finansējumu pirmajai psiholoģiskajai palīdzībai dažādos kanālos, ieskaitot Starptautiskā Sarkanā Krusta federāciju un citas nevalstiskās organizācijas.
Turpmākie pasākumi
·Līdz 2023. gada aprīlim Komisija sagatavos ziņojumu par šķēršļiem piekļuvei veselības aprūpei un ar dalībvalstīm pārrunās, kā tos novērst.
·Komisija sadarbosies ar dalībvalstīm, lai turpinātu īstenot mērķorientētās darbības. Vienojoties ar dalībvalstīm, par prioritāti tiks uzskatīta pārvietoto bērnu vakcinācija atbilstoši uzņemošās valsts vakcinācijas kalendāram. Par prioritāti būtu arī nosakāma aprūpes nepārtrauktības nodrošināšana personām, kurām nepieciešama ilgstoša ārstēšana. Būtu jānodrošina epidemioloģiskā uzraudzība.
·Komisija sadarbosies ar dalībvalstīm, lai pašreizējās medicīniskās evakuācijas ietvaros turpinātu sniegt atbalstu vēža pacientiem no Ukrainas, piegādātu Ukrainai medikamentus vēža ārstēšanai un nodrošinātu Ukrainas iesaisti Eiropas Vēža uzveikšanas plānā EU4Health programmas ietvaros.
·Īstenojot vienošanās ar Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness biedrību federāciju un NVO, Komisija nodrošinās pilnvērtīgu psihosociālo un garīgās veselības atbalstu no Ukrainas pārvietotajām personām, cita starpā izvēršot skolotājiem un sociālajiem darbiniekiem sniegtās apmācības par garīgās veselības jautājumiem.
4.5.Piekļuve darbam
Iekļaušana darba tirgū ir būtiska, lai cilvēki varētu būt finansiāli neatkarīgi, varētu uzturēt savas ģimenes un dot pienesumu uzņemošajai kopienai. Iekļaušana sniegs pienesumu arī Ukrainai ilgtermiņā, cilvēkiem ar jauniegūtām prasmēm atgriežoties mājās un palīdzot atjaunot valsti.
Līdz ar Pagaidu aizsardzības direktīvas aktivizēšanu dalībvalstis ir atcēlušas daudzas formalitātes un papildu administratīvos soļus (piemēram, papildu darba atļaujas) un citus šķēršļus, lai nodrošinātu tūlītēju piekļuvi darba tirgum. Komisija 2022. gada jūnijā, pamatojoties uz iepriekšējās krīzēs gūto pieredzi, sniedza norādījumus un nāca klajā ar konkrētiem pasākumiem, lai atvieglotu piekļuvi darba tirgum, profesionālajai izglītībai un apmācībai un pieaugušo izglītībai 49 .
Līdzšinējā pieredze liecina, ka šādas iniciatīvas ir bijušas veiksmīgas un no Ukrainas pārvietoto personu ienākšana darba tirgū ir bijusi straujāka nekā starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem un personām ar bēgļa statusu 50 . Pieejamie dati par 2022. gada decembri liecina, ka visā Eiropas Ekonomikas zonā bija nodarbināts vairāk nekā 1,1 miljons no Ukrainas pārvietoto personu 51 . 18 dalībvalstīs, Norvēģijā un Lihtenšteinā tiek nodarbināti vismaz 614 933 pagaidu aizsardzības saņēmēji, un 413 365 personas ir reģistrētas kā darba meklētāji 15 dalībvalstīs (saskaņā ar 2023. gada 1. martā pieejamajiem datiem).
Šo iniciatīvu ietvaros Komisija un Eiropas Darba iestāde 2022. gada oktobrī uzsāka Talantu fonda izmēģinājuma iniciatīvu 52 cilvēkiem, kuri bēg no Krievijas agresijas pret Ukrainu. Iniciatīvas ietvaros tiek atbalstīta pagaidu aizsardzības saņēmēju integrācija darba tirgū, kamēr viņi uzturas ES. Tā palīdz atbilstoši viņu profiliem atrast viņu prasmēm un kvalifikācijai atbilstošu darbu un vakances. Viņiem tiek sniegta palīdzība CV izveidē, un viņu profili ir pieejami vairāk nekā 4000 darba devēju ES, kas 2023. gada februārī piedāvāja 3 900 000 vakances. EURES portālā reģistrētie darba devēji cita starpā tiek pārbaudīti, lai novērstu darbaspēka ekspluatācijas risku. Lai gan portāls ir pieejams darba meklētājiem visās ES dalībvalstīs, dažas dalībvalstis ir ieguldījušas papildu resursus, lai atbalstītu tā īstenošanu 53 . Lai nodrošinātu pagaidu aizsardzības saņēmēju raitāku integrāciju darba tirgū, dalībvalstis tiek mudinātas plašāk popularizēt un atbalstīt talantu fonda izmēģinājuma projekta izmantošanu, aktīvi īstenojot reklāmas un informācijas kampaņas.
Sekmīgai integrācijai darba tirgū īpaši svarīga ir ātra prasmju validācija un kvalifikācijas atzīšana. 2022. gada aprīlī Komisija nāca klajā ar ieteikumu un praktiskiem padomiem par tādu kvalifikāciju elastīgu atzīšanu, kas dod tiesības strādāt reglamentētās profesijās vai turpināt mācības cilvēkiem, kuri bēg no Krievijas kara pret Ukrainu, un uzrauga tā īstenošanu 54 . Lai veicinātu labāku izpratni un Ukrainā iegūtās kvalifikācijas salīdzināmību ar ES iegūto kvalifikāciju, Komisija ir publicējusi salīdzinājuma ziņojumu 55 un rīkos informācijas apmaiņas pasākumus praktiķiem un citiem kvalifikācijas izvērtēšanā iesaistītajiem.
Daudzas dalībvalstis jau ir veikušas svarīgus pasākumus, lai atvieglotu kvalifikācijas atzīšanu 56 , un dažas no tām ir noslēgušas nolīgumus ar Ukrainu akadēmiskās atzīšanas jomā. Ir svarīgi nodrošināt cilvēkiem piekļuvi darbam, kas atbilst viņu kvalifikācijai un pieredzei.
Ņemot vērā to, ka pagaidu aizsardzības saņēmēju vidū lielāko daļa mājsaimniecību vada ukraiņu sievietes, vairāku dalībvalstu darba tirgū iekļaušanas programmas ir papildinātas, īpašu uzsvaru liekot uz atbalstu sievietēm no Ukrainas. Šajā kontekstā kritisks priekšnosacījums ātrai un ilgtspējīgai iekļaušanai darba tirgū ir arī pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu pieejamība.
Īpaša uzmanība tiek pievērsta un arī turpmāk tiks pievērsta Ukrainas žurnālistiem un mediju darbiniekiem. “Eiropas mēroga mehānisms ātrai reaģēšanai uz preses un plašsaziņas līdzekļu brīvības pārkāpumiem” 57 , ko atbalsta ES, ir uzņēmis žurnālistus Eiropas Savienībā. Vēl viens ES finansēts projekts, kura mērķis ir veicināt pārrobežu žurnālistikas partnerības 58 , ir atvērts Ukrainas plašsaziņas līdzekļiem. Ukraiņu jauniešu uzņēmējdarbības potenciāla atbalstīšanai Komisija ir veikusi pasākumus, lai nodrošinātu elastīgākus dalības nosacījumus programmā “Erasmus for Young Entrepreneurs”. Rezultātā programmā saņemto ukraiņu uzņēmēju pieteikumu un uzņemto dalībnieku skaits ir augstākais kopš 2018. gada.
Komisija arī intensificēja sadarbību ar sociālajiem un ekonomiskajiem partneriem Eiropas integrācijas partnerības ietvaros, lai vēl vairāk veicinātu pagaidu aizsardzības saņēmēju integrāciju darba tirgū. Kā uzsvērts 2022. gada decembrī izdotajā kopīgajā paziņojumā, tās locekļi vienojas koncentrēties uz sadarbības struktūru stiprināšanu starp attiecīgajiem darba tirgus dalībniekiem un bēgļu un migrantu prasmju un kvalifikāciju novērtēšanu, atzīšanu un validēšanu padarīt vienkāršāku un saprotamāku 59 .
Tā kā dalībvalstis sāk īstenot ESF+ programmas 2021.–2027. gada periodam, Komisija uzraudzīs ESF+ līdzekļu izlietojumu darba tirgus atbalstam un trešo valstu, jo īpaši Ukrainas, valstspiederīgo sociālajai iekļaušanai.
Līdz šim būtisks faktors no Ukrainas pārvietoto cilvēku piekļuves darba tirgum nodrošināšanā ir bijusi skaidrība par tiesībām uz nodarbinātību un pašnodarbinātību bez kavēšanās vai nosacījumiem. Centienus ir iespējams pastiprināt, pārvietotajām personām sniedzot informāciju par pieejamo atbalstu, lai iekļautos darba tirgū, un mudinot cilvēkus reģistrēties valstu nodarbinātības dienestos. Vienlaikus, pastāvot neskaidrībai par to, cik ilgi no Ukrainas pārvietotie cilvēki uzturēsies ES, ir nepieciešamas elastīgākas pieejas, lai nodrošinātu gan ātru, gan ilgtspējīgu piekļuvi darba tirgum. Šajā kontekstā īpaši svarīgi ir dalībvalstu, piemēram, Polijas, Igaunijas un citu, uz nākotni orientētie centieni ar mērķi veicināt piekļuvi citiem tiesiskajiem migrācijas statusiem, cita starpā arī nodarbinātības jomā. Papildinot šo pieeju, arī turpmāk būs jāīsteno proaktīvi pasākumi, nodrošinot valodu kursus, labāku piekļuvi un iekļaušanu darba tirgū, lai neviens netiktu atstāts novārtā.
Turpmākie pasākumi
·Komisija mudinās dalībvalstis veicināt pagaidu aizsardzības saņēmēju ātrāku integrāciju darba tirgū, vairāk popularizējot un atbalstot talantu fonda izmēģinājuma projekta izmantošanu un daloties ar identificētiem labās prakses piemēriem.
·Komisija turpinās veicināt informācijas apmaiņu ar valstu ESF+ vadošajām iestādēm par progresu, izaicinājumiem un labo praksi trešo valstu valstspiederīgajiem paredzēto ES finansēto projektu īstenošanā.
·Lai veicinātu labāku izpratni un Ukrainā iegūtās kvalifikācijas salīdzināmību ar ES iegūto kvalifikāciju, Komisija izvērtēs sava Ieteikuma par kvalifikācijas elastīgu atzīšanu īstenošanu un rīkos informācijas apmaiņas pasākumus praktiķiem un citiem kvalifikācijas izvērtēšanā iesaistītajiem.
4.6.Piekļuve izmitināšanas vietām un mājokļiem
Miljoniem pārvietotu personu uzņemšana īsā laika periodā ir bijis viens no galvenajiem izaicinājumiem Pagaidu aizsardzības direktīvas īstenošanas ietvaros.
Visā ES valstu un pašvaldību iestādes ir nodrošinājušas dažāda veida pagaidu vai pastāvīgāka rakstura izmitināšanas vietas ar privāto sponsoru, kā arī mājokļu tirgus atbalstu. Savienības civilās aizsardzības mehānisms (UCPM) 60 palīdzēja apmierināt pieprasījumu pēc ārkārtas patvēruma dalībvalstīs, kas robežojas ar Ukrainu un Moldovas Republiku vai to tuvumā, sevišķi pirmās dienas pēc ierašanās. Komisijas Ārkārtas reaģēšanas koordinēšanas centrs (ERCC) koordinēja 21 ES dalībvalsts un Norvēģijas piedāvājumus un mobilizēja rescEU krājumos esošos ārkārtas izmitināšanas blokus un gultas.
Tomēr atskatoties uz notikušo, viens no pārsteidzošākajiem aspektiem reakcijā uz krīzi ir bijis milzīgais to privātpersonu atbalsts, kuras ir atvērušas savu māju durvis. Bez šī atbalsta oficiālās uzņemšanas iestādēm būtu bijis grūti apmierināt pieprasījumu.
Atbalstot neaizsargātos cilvēkus un viņus uzņemošos iedzīvotājus, valstu iestādes iesaistījās inovatīvās kopīgās sadarbības platformās un atbalstīja šādas platformas, kurās cilvēkiem tika piemeklētas mājvietas, notika informācijas apmaiņa un tika sniegts savstarpējs atbalsts. Daudzas dalībvalstis arī sniedz finansiālu atbalstu mājsaimniecībām, kas uzņem pagaidu aizsardzības saņēmējus, savukārt citas nodrošina mājokļa pabalstus tieši pagaidu aizsardzības saņēmējiem 61 .
Saskaņā ar iniciatīvu “Drošas mājas” 62 Komisija nāca klajā ar norādījumiem, lai palīdzētu dalībvalstīm, reģionālajām un vietējām iestādēm un pilsoniskajai sabiedrībai privāto mājokļu iniciatīvu organizēšanā 63 . Komisija arī mudināja dalībvalstis apmainīties ar informāciju par tā saucamo “kopienas sponsorēšanu” un izpētīt to vai līdzīgas programmas, kas uzņemtajiem cilvēkiem nodrošina ceļu uz integrāciju. Starptautiskā Sarkanā Krusta federācija īsteno projektu ar mērķorientētu budžetu 5,5 miljonu EUR apmērā, atbalstot iniciatīvas “Drošas mājas” īstenošanu un labās prakses modeļa izstrādi. Projekta ietvaros indivīdiem un ģimenēm tiks labāk piemeklēti potenciālie izmitinātāji, vienlaikus izvērtējot dalībvalstu vajadzības, kā arī tiks izveidots nosūtīšanas mehānisms, lai izmitināšanas vietas sasaistītu ar vairākiem integrācijas pakalpojumiem. Citas projekta aktivitātes ietvers atbalsta un padomu sniegšanu uzņemošajiem iedzīvotājiem. Programmas elementi tiks īstenoti visā 2023. gada garumā Beļģijā, Francijā, Vācijā, Ungārijā, Īrijā, Nīderlandē, Luksemburgā, Polijā, Rumānijā un Slovākijā.
Turklāt 2023. gada janvārī Komisija izsludināja uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus projektu dotācijām no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 64 , lai vēl vairāk atbalstītu un veicinātu kopienas sponsorēšanas shēmas un palīdzētu attīstīt papildināmību starp dalībvalstu uzņemšanas spējām un mājokļu piedāvājumu, ko sniedz, izmantojot privātas uzņemšanas shēmas. Tādējādi reakcijā uz notiekošo Ukrainā gūtās mācības un identificētās iespējas būs iespējams integrēt, paplašinot strukturālo uzņemšanas spēju ES līmenī. ESF+ līdzekļi arī būs ļoti noderīgi, lai atbalstītu šādas programmas ES dalībvalstīs.
Turpmāk no Ukrainas pārvietotajām personām būs jāpārkārtojas no īstermiņa ārkārtas izmitināšanas vietām vai pagaidu privātām izmitināšanas vietām uz ilgtspējīgākiem izmitināšanas risinājumiem, izvairoties no pastāvīgas atkarības no valsts piedāvātās uzņemšanas. Vienlaikus arī jābūt pieejamām personām ar invaliditāti piemērotām izmitināšanas vietām. Šo pārkārtošanos sarežģī cenas ziņā pieejamu un sociālo mājokļu trūkums, kas kopumā var radīt mājokļu tirgus krīzi atsevišķās dalībvalstīs. Gadījumos, kur pagaidu aizsardzības saņēmēji paši pilnībā vai daļēji apmaksā savu izmitināšanu, ir būtiski veikt atbilstošu ienākumu līmeņa izvērtējumu, nepieciešamības gadījumā piedāvājot atbalstu, lai saglabātu mājokļu pieejamību visiem, kam tie nepieciešami.
Turpmākie pasākumi
·Solidaritātes platforma turpinās uzraudzīt personu pārvietošanas tendences un atjauninās Eiropas ārkārtas rīcības plānu, lai nodrošinātu mājokļu pieejamību.
·Komisija turpinās uzraudzīt Pagaidu aizsardzības direktīvas piemērošanu uzņemšanas jomā, lai identificētu riskus pārejā no ārkārtas izmitināšanas uz ilgāka termiņa risinājumiem, jo īpaši attiecībā uz neaizsargātajām personām.
·Solidaritātes platformā tiks pārrunāta iniciatīvas “Drošas mājas” īstenošana un ieteikumi, lai identificētu būtiskākos turpmākajos mēnešos veicamos soļus un gūtās mācības.
·Pamatojoties uz diskusijām, kas 2023. gada 2. un 3. februārī notika Zviedrijā, Eiropas integrācijas tīkls 65 turpinās apmainīties ar labu praksi pieejamu mājokļu nodrošināšanā.
·Kopienas sponsorēšanas programmu atbalstam un veicināšanai Komisija 2023. gadā mobilizēs finansējumu 8 miljonu EUR apmērā.
·Komisija uzraudzīs Starptautiskā Sarkanā Krusta federācijas koordinētā projekta “Drošas mājas” īstenošanu, nepieciešamības gadījumā sniedzot papildu atbalstu.
5.Finansiālais un operatīvais atbalsts
ES ir sniegusi atbalstu, īstenojot nebijušus pasākumus un piešķirot finansējumu no vairākiem ES fondiem pārvietoto personu vajadzību risināšanai. Komisija jau no paša sākuma mobilizēja visaptverošu rīkkopu visās ES izdevumu programmās, sniedzot atbalstu dalībvalstīm.
5.1.Finansiālais atbalsts
Kopš 2022. gada marta kohēzijas politikas noteikumi ir vairākkārt grozīti, lai dalībvalstis varētu pārdalīt 2014.–2020. gada periodā neizmantotos līdzekļus, kā arī lai nodrošinātu papildu likviditāti jaunā 2021.–2027. gada finansējuma perioda ietvaros. Tiesību aktu kopums “Kohēzijas rīcība bēgļu atbalstam Eiropā” (CARE), ko veidoja trīs grozījumi 66 , palielināja spēkā esošo noteikumu elastību, nodrošināja lielāku likviditāti, lai finansētu steidzamas vajadzības, un vienkāršotu ziņošanu vadošajām iestādēm.
Kopumā CARE un FAST-CARE pasākumu kopumu ietvaros ES nodrošināja papildu finansējumu 13,6 miljardu EUR apmērā. Pārplānoti līdzekļi gandrīz 1 miljarda EUR apmērā 67 , lai finansētu no Ukrainas pārvietoto personu uzņemšanu un ierašanos un atvieglotu piekļuvi vispārējam darba tirgum, izglītībai, valodu kursiem, bērnu aprūpei, mājokļiem, medicīniskajai aprūpei un citiem ilgtermiņa integrācijas pasākumiem. Tā kā šādus pasākumus bieži nodrošina vietējās iestādes un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, dalībvalstīm vismaz 30 % no attiecīgajiem CARE pasākumiem ir jāpiešķir šiem saņēmējiem 68 .
ES arī grozīja iekšlietu fondu noteikumus, lai palielinātu finansējuma piešķiršanas elastību un dalībvalstīm būtu vieglāk pārstrukturizēt 2014.–2020. gada periodam pieejamos līdzekļus pasākumiem no Ukrainas pārvietoto personu atbalstam, piemēram, pirmo uzņemšanas vajadzību (ārkārtas izmitināšana, pārtika, veselības aprūpe, papildu personāls utt.) nodrošināšanai un dalībvalstu centienu atbalstīšanai (piemēram, sākotnējai apstrādei un reģistrācijai un personu nosūtīšanai specializētu atbalsta pakalpojumu saņemšanai).
2022. gada 9. aprīlī notikušajā līdzekļu vākšanas pasākumā “Stand Up for Ukraine” no iekšlietu fondiem tika mobilizēti ārkārtas palīdzības līdzekļi 400 miljonu EUR apmērā. No tiem 385 miljoni EUR tika piešķirti, lai segtu vissteidzamākās vajadzības dalībvalstīs 69 , kuras visvairāk skāris pārvietoto personu pieplūdums no Ukrainas, un agrīnai integrācijai, savukārt atlikušie 15 miljoni EUR ir paredzēti galvenokārt iniciatīvai “Drošas mājas” un psihosociāla atbalsta sniegšanai pārvietotajām personām no Ukrainas.
Ar tehniskā atbalsta instrumentu Komisija arī ir sniegusi atbalstu dalībvalstu administrācijām, lai veicinātu piekļuvi Pagaidu aizsardzības direktīvā paredzētajām tiesībām. Tādējādi tiek veicināta plašāka daudzlīmeņu koordinācija un pilnveidotas procedūras, kuras ir saistītas ar piekļuvi sociālajiem pakalpojumiem, izglītībai un darbam no Ukrainas pārvietotajām personām.
Līdz ar programmu jaunāko versiju apstiprināšanu dalībvalstīm iekšlietu fondu un kohēzijas politikas ietvaros 2021.–2027. gada periodā ir pieejams ievērojams finansiālais atbalsts, dodot tām iespēju īstenot savām konkrētajām vajadzībām pielāgotas darbības.
Komisija turpinās sadarboties ar dalībvalstīm, jo īpaši Eiropadomes 2023. gada 9. februāra secinājumu kontekstā, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis, kuras ir uzņēmušās lielāko daļu bēgļu medicīniskās aprūpes, izglītības un izmitināšanas izdevumu, aizvien saņemtu pietiekamu un elastīgu finansiālo atbalstu.
5.2.Operatīvais atbalsts
Krievijas agresija pret Ukrainu ir radījusi plašāko ārkārtas darbību kopš Savienības civilās aizsardzības mehānisma izveides, apliecinot spēju mobilizēt palīdzību gan Ukrainai, gan ES dalībvalstīm, kuras uzņem visvairāk no Ukrainas pārvietoto personu. Tika izveidoti trīs Savienības civilās aizsardzības mehānisma loģistikas punkti — Polijā, Rumānijā un Slovākijā, lai no dalībvalstīm un iesaistītajām valstīm uz Ukrainu novirzītu vairāk nekā 80 000 tonnu palīdzību natūrā. Komisijas Ārkārtas reaģēšanas koordinēšanas centrs (ERCC) vada līdz šim plašāko un kompleksāko Savienības civilās aizsardzības mehānisma operāciju, kuras ietvaros sniegtās palīdzības finansiālā vērtība tiek lēsta kā vairāk nekā 540 miljoni EUR. Tas cita starpā ietver medikamentus un medicīniskās ierīces, ārkārtas dienestu transportlīdzekļus, energoģeneratorus un transformatorus. Ar mehānisma palīdzību arī tika koordinēta iepriekš minētā medicīniskā evakuācija.
ES operatīvais atbalsts arī izpaudās kā tās aģentūru, jo īpaši EUAA, Frontex, Eiropola un FRA, iesaistīšanās.
EUAA sniedz atbalstu 13 dalībvalstīm saistībā ar to patvēruma, uzņemšanas un pagaidu aizsardzības nodrošināšanas vajadzībām. Vēl 90 darbinieki tika norīkoti tieši, lai atbalstītu Pagaidu aizsardzības direktīvas īstenošanu dalībvalstīs, palīdzētu sniegt informāciju un novērstu citas Krievijas iebrukuma Ukrainā sekas. Ciešā sadarbībā ar Komisiju aģentūra ir izstrādājusi un izplatījusi plašu informācijas sniegšanas produktu klāstu un īstenojusi informatīvās kampaņas par pagaidu aizsardzību. Dalībvalstīm ir nodrošinātas attiecīgas apmācības par to, kā darbiniekiem sniegt zināšanas un prasmes, kuras nepieciešamas Pagaidu aizsardzības direktīvā paredzēto tiesību īstenošanai.
Apmēram 200 Frontex darbinieki tika nosūtīti uz attiecīgajiem robežšķērsošanas punktiem Polijā, Rumānijā un Slovākijā, kā arī Moldovas Republikā, lai atbalstītu no Krievijas agresijas pret Ukrainu bēgošo ātru un efektīvu reģistrāciju. Eiropols ir nosūtījis darbiniekus un pieaicinātās amatpersonas sekundāro drošības pārbaužu veikšanai Lietuvā, Polijā, Slovākijā, Rumānijā, Ungārijā un Moldovas Republikā. Eiropola darbinieki šajās valstīs nepieciešamības gadījumā arī palīdz izmeklēšanā.
FRA ir sagatavojusi ziņojumus par Pagaidu aizsardzības direktīvas īstenošanu un nesen veica plašu saņēmēju aptauju, identificējot būtiskākos izaicinājumus un prioritātes turpmākajiem mēnešiem.
6.Solidaritāte un partnerība
6.1.Solidaritāte darbībā
Solidaritāte ir bijusi ES reakcijas uz Krievijas agresiju pret Ukrainu galvenā iezīme. Šeit īpaši jāpiemin dalībvalstu lēmums atteikties no Pagaidu aizsardzības direktīvas 11. panta piemērošanas, tādējādi atvieglojot iespēju personām, kuras saņem pagaidu aizsardzību vienā dalībvalstī, pārvietoties uz citām dalībvalstīm, lai saņemtu pagaidu aizsardzību tur. Tas atviegloja turpmāko pārvietošanos tālāk ES, kas palīdzēja samazināt spiedienu uz to dalībvalstu uzņemšanas sistēmām, kuras robežojas ar Ukrainu, un samazināja formalitātes 70 attiecībā uz pārsūtīšanu, tādējādi vēl vairāk atvieglojot instrumenta piemērošanu.
Lai mazinātu Moldovas Republikas uzņemšanas sistēmas pārslodzi, Komisija solidaritātes platformas ietvaros jau agrīni atbalsta un koordinē no Ukrainas bēgošo neaizsargāto personu, kam ir tiesības saņemt pagaidu aizsardzību, pārcelšanu no Moldovas Republikas uz ES dalībvalstīm un citām asociētām Šengenas līguma valstīm, kuras ir piekritušas šīs personas uzņemt. Līdz šim 12 ES dalībvalstis, kā arī Norvēģija, Lihtenšteina, Šveice un Islande ir piekritušas uzņemt 17 870 cilvēkus, kas ieceļo caur Moldovas Republiku. Šajā kontekstā līdz šim (saskaņā ar datiem 2023. gada 17. februārī) no Moldovas Republikas uz ES un citām asociētajām Šengenas līguma valstīm ir pārvietotas kopumā 2377 personas. ES iesaistīšanās ietvaros no ES finansēta projekta ar kopējo budžetu 15 miljonu EUR apmērā ir arī sniegts finansiālais atbalsts Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) darbībām saistībā ar lidojumu organizēšanu no Moldovas Republikas uz uzņemošajām ES dalībvalstīm un asociētajām Šengenas līguma valstīm.
6.2.Sadarbība un koordinācija ar Ukrainas iestādēm
Ukrainas iestāžu iesaiste un līdzdalība sanāksmēs Ukrainā un Ukrainas vēstniecību un konsulātu iesaiste un līdzdalība sanāksmēs ES dalībvalstīs ātri vien kļuva par vienu no izteiktākajām iezīmēm, kas šo operatīvo reakciju krīzes situācijā atšķir no iepriekšējām krīzēm. Komisija ir spējusi izveidot ciešu sadarbību ar Ukrainas iestādēm, kas ir pavēris ceļu plašākai koordinācijai arī attiecībā uz būtiskiem jautājumiem saistībā ar neaizsargāto personu kategoriju aizsardzību, cilvēku tirdzniecības un kontrabandas novēršanu, un tas arī ir ļāvis labāk identificēt izaicinājumus, ar kuriem cilvēki praksē saskaras saistībā ar piekļuvi pagaidu aizsardzības ietvaros paredzētajām tiesībām. Tas Komisijai un dalībvalstīm ir palīdzējis konstatēt un novērst trūkumus direktīvas īstenošanā.
6.3.No Eiropas solidaritātes līdz globālai reakcijai
Komisija vērsās pie saviem starptautiskajiem partneriem, izveidojot solidaritātes platformas starptautisko atzaru un iesaistot tajā Amerikas Savienotās Valstis, Kanādu un Apvienoto Karalisti. Mērķis ir apmainīties ar informāciju par shēmām, ko ieviesušas dažādas valstis, piedāvājot aizsardzību cilvēkiem, kuri bēg no Krievijas agresijas pret Ukrainu 71 , dalīties ar jaunākajām datiem par apstākļiem Ukrainā un apspriest ārkārtas situāciju plānošanu un papildu palīdzību.
Pateicoties ciešai sadarbībai ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, jo īpaši UNHCR un IOM, ES ir spējusi labāk apzināt situāciju. Tas ir palīdzējis veikt darbības, kuru pamatā ir labāka informētība (pateicoties pētījumiem un analīzei), un nodrošinājis operatīvo atbalstu iesaistītajām personām un konkrētiem projektiem, kas tiek īstenoti uz vietas, piemēram, no Ukrainas bēgošo neaizsargāto personu pārcelšanai no Moldovas Republikas uz ES un šīs pārcelšanas īstenošanai paredzēto darba standartprocedūru izstrādei.
7.Nākotnes perspektīva
Kā atkārtoti tika norādīts 2023. gada 9. februāra Eiropadomes sanāksmē, Savienība turpinās sniegt atbalstu no Krievijas agresijas pret Ukrainu bēgošajiem, cik vien ilgi tas būs nepieciešams. Aktivizējot Pagaidu aizsardzības direktīvu, ES ir sniegusi drošu patvērumu miljoniem cilvēku, kuri ir bijuši spiesti pamest savu valsti. Pagaidu aizsardzība jau ir pagarināta līdz 2024. gada martam. Nepieciešamības gadījumā Komisija būs gatava rosināt turpmāku tās pagarināšanu.
Direktīva ir devusi iespēju izpausties līdz šim nepieredzētai visas sabiedrības mēroga reakcijai, ko Komisija ir atbalstījusi kopš paša sākuma. Visas valsts pārvaldes un sabiedrības nozares ir mobilizētas nepieredzētā veidā, iedzīvinot Pagaidu aizsardzības direktīvā ietvertās tiesības. Tas ir rosinājis plašas inovācijas, ieskaitot izmēģinājuma projektus dažādās jomās, piemēram, nodarbinātībā, izglītībā, izmitināšanā un kvalifikācijas atzīšanā, kas sniegs būtiskas mācības, lai pilnveidotu politiku un sagatavotos turpmākiem scenārijiem.
Direktīva ir izrādījusies gan stingra, gan arī pietiekami elastīga, lai spētu nodrošināt kolektīvu un ātru reakciju, kam pamatā ir cieša ES koordinācija solidaritātes platformas ietvaros. Tas ir palīdzējis veidot jaunas saiknes un attīstīt sadarbību starp publiskajām iestādēm, sociālajiem partneriem, pilsonisko sabiedrību un cilvēkiem, kuri bēg no Krievijas agresijas pret Ukrainu.
Cieši koordinēta ES pieeja ir nepieciešama ne vien, lai turpinātu risināt pašreizējos izaicinājumus, bet arī turpmākai darbībai. Būs kritiski svarīgi nodrošināt vienmērīgu pāreju uz alternatīviem tiesiskajiem statusiem, kas nodrošinās piekļuvi tiesībām pēc pagaidu aizsardzības maksimālā īstenošanas termiņa, piemēram, pagarinot uzturēšanās un darba atļaujas vai radot priekšnoteikumus pārejai uz citu tiesisko statusu. Tas ir būtiski, lai nodrošinātu, ka dalībvalstu patvēruma sistēmas netiek pārslogotas.
Paralēli ir nepieciešams mērķorientēts atbalsts no Ukrainas aizbēgušajiem, kuri vēlas atgriezties mājās. Komisija jau ir pievērsusies šim jautājumam ar mērķtiecīgām norādēm bieži uzdoto jautājumu veidā, precizējot īstermiņa apmeklējumu Ukrainā un brīvprātīgas atgriešanās Ukrainā dažādās sekas 72 un nodrošinot aizsardzības pasākumus tiem, kuri vēlas atgriezties Ukrainā, lai šie cilvēki varētu viegli atkal atgūt aizsardzību, ja viņiem būs nepieciešams bēgt no jauna 73 . Komisija turpinās uzraudzīt situāciju, lai pārliecinātos, ka dalībvalstis īsteno pasākumus, kas nepieciešami, lai palīdzētu brīvprātīgi atgriezties cilvēkiem, kuri, pilnībā apzinoties situāciju, ir izlēmuši doties mājās, un šajā sakarā sniedz atbalstu no iekšlietu fondu līdzekļiem. Komisija arī intensificē Daudzaģentūru līdzekļu devēju koordinācijas platformas darbību, lai atbalstītu Ukrainas atjaunošanas, atlabšanas un rekonstrukcijas procesus. Šajā kontekstā īpaši nozīmīga būs pārvietoto personu atgriešanās mājās.
Plašākā skatījumā Pagaidu aizsardzības direktīva ir izrādījusies būtisks rīks tūlītējas aizsardzības sniegšanai ES, un Komisija uzskata, ka tā ir jāsaglabā Eiropas Savienībai pieejamajā rīkkopā arī turpmāk.
Tomēr pieredze liecina, ka migrācijas izaicinājumi, ar kuriem Savienība saskaras, mēdz būt ļoti dažādi, jo īpaši attiecībā uz cilvēku pieplūduma apjomu un sastāvu. Līdz ar to ir būtiski, lai ES būtu izstrādāti dažādi rīki un tā būtu gatava risināt jebkura veida krīzi. Komisija sadarbosies ar likumdevējiem, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienības rīcībā ir instrumenti, kas tai būs vajadzīgi nākotnē, un nodrošinātu pienācīgu saikni ar Komisijas priekšlikumu par krīzes un nepārvaramas varas situāciju regulu 74 .
Direktīvas īstenošanas nolūkā tuvākajā nākotnē būs nepieciešams turpināt atbalstu, lai nodrošinātu, ka tiek risināti visi pastāvošie izaicinājumi un ir izstrādāti atbilstoši pārejas plāni un ārkārtas rīcības pasākumi turpmāk iespējamiem scenārijiem. Solidaritātes platforma turpinās nodrošināt koordinētu ES reakciju un iesaistīs dalībvalstis un citas ieinteresētās personas.
Iedzīvotāju visā ES, kā arī valstu un vietējo iestāžu, ieinteresēto personu un kopienu izrādītā solidaritāte un līdzjūtība mums aizvien sniedz būtiskas mācības, vēlreiz apliecinot Eiropas Savienības spēku, kad tā rīkojas vienoti un koordinēti.
Eiropas Savienība turpinās būt atvērta no Krievijas agresijas bēgošajiem, cik vien ilgi tas būs nepieciešams.
The 10-Point Plan For stronger European coordination on welcoming people fleeing the war from Ukraine .
Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par to personu uzņemšanu, kuras bēg no kara Ukrainā: Eiropas sagatavošana vajadzību apmierināšanai.
No Ukrainas un Moldovas nākušo ieceļotāju ES kopskaitā netiek iekļauti Rumānijas un Moldovas valstspiederīgie, kuri ieceļojuši Rumānijā no Moldovas. Uz pieejamo datu pamata nav iespējams noteikt, cik liela daļa no šiem gadījumiem ir parasta pierobežas satiksme un cik gadījumi ir saistīti ar bēgšanu no Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu. Ieceļošanas un izceļošanas gadījumu skaits attiecas uz robežšķērsošanas gadījumiem, nevis atsevišķām personām. Starpība starp kopējo ieceļošanas gadījumu skaitu un Ukrainas valstspiederīgo ieceļošanas gadījumu skaitu ietver gan ES dalībvalstu pilsoņu, gan trešo valstu, izņemot Ukrainu, valstspiederīgo ieceļošanas gadījumu skaitu. Vairāk nekā 300 000 valstspiederīgo no trešām valstīm, izņemot Ukrainu, ir ieceļojuši ES no Ukrainas un Moldovas; galvenokārt tie ir bijuši Turcijas, ASV, Krievijas, Izraēlas, Indijas, Azerbaidžānas, Gruzijas, Apvienotās Karalistes, Moldovas un Uzbekistānas valstspiederīgie.
Solidaritātes platformā piedalās Eiropas Komisija, Padomes Sekretariāts, Eiropas Ārējās darbības dienests, ES dalībvalstis un asociētās Šengenas līguma valstis, ES aģentūras, tādas starptautiskās organizācijas kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstais komisārs bēgļu jautājumos (UNHCR) un Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM), kā arī Ukrainas un Moldovas valsts iestādes.
Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2022/382 (2022. gada 4. marts), ar ko Direktīvas 2001/55/EK 5. panta nozīmē konstatē no Ukrainas pārvietoto personu masveida pieplūduma esamību un nosaka pagaidu aizsardzības ieviešanu .
Šis tīkls reaģē uz nepieciešamību sniegt precīzu, atjauninātu un kopīgu situācijas aprakstu, lai uz tā pamata ātri pieņemtu politiskos un operatīvos lēmumus. Tas uzrauga pārrobežu pārvietošanos no Ukrainas uz ES, pirmo uzņemšanu un Pagaidu aizsardzības direktīvas īstenošanu, ieskaitot iknedēļas reģistrācijas gadījumu skaita dinamiku un padziļinātu informāciju par piekļuvi izglītībai, nodarbinātībai un veselības aprūpei. Komisijas Ieteikums (ES) 2020/1366 (2020. gada 23. septembris) par ES mehānismu sagatavotībai ar migrāciju saistītām krīzēm un to pārvaldībai.
Padomes Īstenošanas lēmuma 2. panta 1. un 2. punkts.
Lēmums paredz, ka šai cilvēku kategorijai dalībvalstis piemēro vai nu pagaidu aizsardzību, vai pienācīgu aizsardzību saskaņā ar valstu tiesību aktiem. Lielākā daļa dalībvalstu izvairījās piemērot divu plūsmu sistēmas, un trešo valstu valstspiederīgie un bezvalstnieki, kuriem bija pastāvīga dzīvesvieta Ukrainā, izmantoja tiesības, kas saistītas ar pagaidu aizsardzību, nevis citus atbilstīgas aizsardzības veidus, kas pieejami saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
Tomēr gadu pēc agresijas sākuma šādu noteikumu piemērošana dažās dalībvalstīs, piemēram, Nīderlandē, tiek pārtraukta.
Polijā trešo valstu valstspiederīgo administratīvo pārvaldību īsteno Ārzemnieku birojs.
Austrija, Igaunija, Grieķija un Zviedrija.
Piemēram, Austrija un Igaunija izmanto paātrinātās procedūras.
Beneficiaries of temporary protection at the end of the month by citizenship, age and sex – monthly data .
Unaccompanied and Separated Children fleeing from war in Ukraine - Frequently Asked Questions on Registration, Reception and Care .
“Nepavadīti nepilngadīgie” ir trešās valsts pilsoņi vai bezpavalstnieki, kas ir jaunāki par astoņpadsmit gadiem, kas ierodas dalībvalsts teritorijā un ko nepavada pieaugušais, kurš par tiem ir atbildīgs vai nu saskaņā ar likumu, vai paražām, un kamēr tos faktiski neuzrauga šāda persona, vai nepilngadīgie, kas ir palikuši bez pavadības pēc ierašanās dalībvalsts teritorijā (Pagaidu aizsardzības direktīvas 2001/55/EK 2. panta f) punkts).
“No vecākiem nošķirts bērns” ir bērns, kurš ierodas dalībvalsts teritorijā radinieku vai pazīstamu pieaugušo, kas nav bērna radinieki, pavadībā, kur reizēm bērna vecāks (vai vecāki) ir pilnvarojuši šos pieaugušos ceļot ar bērnu un//vai sniegt pagaidu aprūpi (piemēram, ukraiņu māte, kura ceļo kopā ar saviem bērniem un citas ģimenes bērniem).
Savienība deinstitucionalizāciju uzskata par svarīgu, un tas ir atspoguļots ES vispārējā politikas satvarā. Piemēram, Padomes Ieteikums, ar ko izveido Eiropas Garantiju bērniem paredz: “Lai īstenotu bērnu deinstitucionalizāciju, būtu jāveicina kvalitatīva aprūpe dzīvesvietā vai ģimenē. Bērnu ievietošana aprūpes iestādē būtu jāveic tikai tad, ja tas ir bērna interesēs, ņemot vērā bērna vispārējo situāciju un individuālās vajadzības.”
Frequently Asked Questions on registration, reception and care for unaccompanied and separated children fleeing from war in Ukraine .
Practices regarding unaccompanied and separated children from Ukraine.
The Russian war of aggression against Ukraine – The broad fundamental right impact in the EU, Bulletin 2 European Union Agency for Fundamental Right ( The Russian war of aggression against Ukraine ― The broad fundamental rights impact in the EU (europa.eu) ).
International Labour Organisation and European Labour Authority joined forces to reduce the risks of undeclared work, labour exploitation and trafficking in persons fleeing the war in Ukraine | Eiropas Darba iestāde (europa.eu) .
Ziņojums par gūtajiem panākumiem cīņā pret cilvēku tirdzniecību (ceturtais ziņojums) .
Valstu ziņotāji vai līdzvērtīgi mehānismi dalībvalstīs veicina izpratni par cilvēku tirdzniecības dažādajām ekspluatācijas formām, regulāri apkopojot un analizējot datus, izvērtējot valsts politiku un darbības cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā un attiecībā uz atbalstu cietušajiem, un nāk klajā ar ieteikumiem politikas un prakses uzlabošanai visu veidu cilvēku tirdzniecības novēršanai ( Intensifying a coordinated response (europa.eu) ).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/29/ES (2012. gada 25. oktobris), ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI (OV L 315, 14.11.2012., 57.–73. lpp.).
https://www.eurojust.europa.eu/sites/default/files/assets/eurojust-icc-csos-guidelines.pdf .
2022./2023. mācību gada sākumā apmēram pusmiljons ukraiņu bērnu bija reģistrēti izglītības sistēmās ES.
European Education Area - Quality education and training for all .
Tīmekļa vietne Ukrainas izglītības sistēma ārkārtas stāvoklī sniedz informāciju par Ukrainas izglītības sistēmu un mācību programmu, un tās mērķis ir palīdzēt ukraiņu bērniem pielāgoties jaunajām skolām un mācību programmām ārzemēs.
Atbalsts Ukrainas pārvietoto bērnu iekļaušanai izglītībā: apsvērumi, pamatprincipi un prakse 2022.-2023. mācību gadam .
Izglītība un atbalsts Ukrainas bēgļiem . Sākumlapa sākotnēji tika izveidota vietnē School Education Gateway, kas kopš 2022. gada 1. oktobra ir pārcelta uz Eiropas skolu izglītības platformu.
Sk. PAD 13. pantu.
13. pantā arī teikts šādi: “Ja personas, kam ir pagaidu aizsardzība, ir iesaistījušās algotā darbā vai pašnodarbinātības aktivitātēs, tad, nosakot paredzētās palīdzības apmēru, ņem vērā viņu pašu spējas apmierināt savas vajadzības.”
EUAA Providing Temporary Protection to Displaced Persons from Ukraine: A Year in Review.
Lielākajā daļā dalībvalstu tika nodrošināta bezmaksas vakcinācija pret COVID-19.
Komisijas paziņojums par operatīvajām vadlīnijām, lai īstenotu Padomes Īstenošanas lēmumu 2022/382, ar ko Direktīvas 2001/55/EK 5. panta nozīmē konstatē no Ukrainas pārvietoto personu masveida pieplūduma esamību un nosaka pagaidu aizsardzības ieviešanu .
OECD Policy Responses on the Impacts of the War in Ukraine – What we know about the skills and early labour market outcomes of refugees from Ukraine .
Public Employment Services support to persons displaced from Ukraine: latest developments - Employment, Social Affairs & Inclusion .
Kipra, Spānija, Somija, Horvātija, Lietuva, Slovākija, Polija.
Komisijas Ieteikums (ES) 2022/554 (2022. gada 5. aprīlis) par kvalifikāciju atzīšanu cilvēkiem, kuri bēg no Krievijas iebrukuma Ukrainā .
Comparison report of the European Qualifications Framework and the Ukrainian National Qualifications Framework .
Piemēram, Latvijā mediķi no Ukrainas drīkst strādāt profesionālā uzraudzībā vēl pirms savas kvalifikācijas oficiālas atzīšanas.
https://www.mfrr.eu/.
https://www.investigativejournalismforeu.net/.
OECD Policy Responses on the Impacts of the War in Ukraine - Housing support for Ukrainian refugees in receiving countries .
Safe and suitable homes for people fleeing the war in Ukraine .
Solidarity and housing: supporting safe homes – Considerations, key principles and practices - As of 21 February 2023.
Asylum, Migration and Integration Fund (AMIF) – Call for proposals – 17 January 2023 .
Eiropas integrācijas tīkls (EIN) apvieno valstu publisko iestāžu (galvenokārt par migrantu integrāciju atbildīgo ministriju) pārstāvjus no visām 27 ES dalībvalstīm, kā arī Islandes un Norvēģijas. Šīs iestādes bieži vien ir iesaistītas tādu īpašo ES finansējuma avotu kā Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF) līdzekļu izmantošanas plānošanā un īstenošanā attiecīgajās valstīs. EIN dalībnieki arī piedalās mērķorientētās mācību vizītēs, profesionālizvērtēšanās, darbsemināros un savstarpējās palīdzības darbībās attiecībā uz noteiktiem integrācijas aspektiem nolūkā apmainīties ar zināšanām. Sk. European Integration Network | European Website on Integration (europa.eu) .
Regula (ES) 2022/562 (2022. gada 6. aprīlis) , Regula (ES) 2022/613 (2022. gada 12. aprīlis) , Regula (ES) 2022/2039 (2022. gada 26. oktobris) .
Stāvoklis 2023. gada 31. janvārī.
Pārstrukturizācija šīs programmas izveidei turpinās, un Komisija pārbaudīs atbilstību šim nosacījumam programmu noslēgumā.
Ārkārtas palīdzība 385 miljonu EUR apmērā tika piešķirta Čehijai (54,4 miljoni EUR), Polijai (200,1 miljons EUR), Igaunijai (10,1 miljons EUR), Lietuvai (10,1 miljons EUR), Bulgārijai (10,9 miljoni EUR), Latvijai (7,8 miljoni EUR), Rumānijai (39,1 miljons EUR), Ungārijai (21,1 miljons EUR), Slovākijai (24,7 miljoni EUR) un Kiprai (6,7 miljoni EUR).
PAD 26. pants.
Kopš kara sākuma ASV, Kanādā un Apvienotajā Karalistē ir ieradušies vairāk nekā 400 000 cilvēki no Ukrainas.
Priekšlikums — Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko risina krīzes un nepārvaramas varas situācijas migrācijas un patvēruma jomā .