PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Regula (ES) Nr. 648/2012 1 (Regula par Eiropas tirgus infrastruktūru jeb ETIR) regulē darījumus ar atvasinātajiem instrumentiem, tajā skaitā pasākumus to risku ierobežošanai, izmantojot ar centrālo darījumu partneru (CCP) starpniecību veiktu tīrvērti 2 . CCP uzņemas riskus, ar kuriem saskaras darījumu partneri, kļūstot par pircēju katram pārdevējam un pārdevēju katram pircējam. Tādējādi tie palielina tirgus pārredzamību un efektivitāti un samazina riskus finanšu tirgos, jo īpaši saistībā ar atvasinātajiem instrumentiem.

ETIR tika pieņemta pēc 2008./2009. gada finanšu krīzes, lai veicinātu finanšu stabilitāti un padarītu tirgus pārredzamākus, standartizētākus un tādējādi drošākus. ETIR nosaka, ka par atvasināto instrumentu darījumiem ziņo, lai nodrošinātu tirgus pārredzamību regulatoriem un uzraudzības iestādēm, un ka to riskus pienācīgi mazina, veicot centralizētu tīrvērti ar CCP starpniecību vai divpusējos darījumos apmainoties ar nodrošinājumu, ko dēvē par maržu. Kopš ETIR pieņemšanas ir ievērojami palielinājušies CCP un to pārvaldītie riski.

Komisija 2017. gadā publicēja divus tiesību aktu priekšlikumus, ar ko groza ETIR, un tos abus likumdevēji pieņēma 2019. gadā. Ar ETIR REFIT 3 tika precizētas dažas ETIR paredzētās prasības, lai nodrošinātu to samērīgumu, vienlaikus nodrošinot finanšu stabilitāti. Atzīstot jaunās problēmas, kas saistītas ar pieaugošo risku koncentrāciju CCP, jo īpaši trešo valstu CCP, ar ETIR 2.2 4 tika pārskatīta uzraudzības sistēma un noteikts process trešo valstu CCP sistēmiskuma novērtēšanai, ko veic Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) sadarbībā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK) un emisijas centrālajām bankām. ETIR papildina CCP Atveseļošanas un noregulējuma regula 5 , kas pieņemta 2020. gadā 6 , lai sagatavotos maz ticamajam scenārijam (kam tomēr varētu būt ārkārtīgi liela ietekme), ka ES CCP saskartos ar nopietniem finansiāliem sarežģījumiem 7 .

Lai gan ar ETIR ir izveidots stabils centralizētas tīrvērtes regulējums, dažas pašreizējās uzraudzības sistēmas jomas ir izrādījušās pārmēru sarežģītas. Tas ierobežo ES CCP spēju piesaistīt darījumus gan ES, gan starptautiskā mērogā. Daudzos gadījumos uzraudzības apstiprināšanas procedūras jaunu ES CCP sniegtu tīrvērtes pakalpojumu un darbību uzsākšanai, kā arī saistībā ar izmaiņām to riska modeļos ir nevajadzīgi ilgas un apgrūtinošas. Pašreizējie noteikumi ir paredzēti, lai nodrošinātu ES CCP drošību un stabilitāti, taču to varētu panākt daudzos veidos, un ir pausti viedokļi, ka, ņemot vērā paredzētās pārmaiņas, pašreizējie procesi ir pārāk lēni un dažkārt arī nesamērīgi. Jaunu produktu apstiprināšanai nevajadzētu aizņemt vairākus gadus, un izmaiņas riska modeļos ir jāveic ātri, lai atspoguļotu mainīgos tirgus un ekonomiskos apstākļus. Apstiprināšanas kavēšanās palielina izmaksas un samazina ES CCP un tādējādi arī ES kā darījumdarbības veikšanas vietas pievilcību. Priekšlikuma mērķis ir mazināt šos šķēršļus, lai veicinātu tādu mūsdienīgu un konkurētspējīgu CCP izveidi Eiropas Savienībā, kas ir spējīgi piesaistīt darījumus.

ETIR nodrošina visaptverošu un stabilu CCP prudenciālās uzraudzības sistēmu, un ES CCP stabilitāti vēl vairāk stiprina nesen pieņemtā CCP Atveseļošanas un noregulējuma regula. Šā priekšlikuma mērķis ir panākt, lai ES turpinātu balstīt savas centralizētās tīrvērtes ekosistēmas attīstību uz tās noteikumu un uzraudzības stingrību. Stabili un droši CCP vairo finanšu sistēmas uzticēšanos un sniedz būtisku atbalstu galveno tirgu likviditātei. Droša, stabila un noturīga tīrvērtes ekosistēma ir priekšnoteikums tās turpmākai attīstībai. ES centralizētās tīrvērtes ekosistēmai būtu jāļauj ES uzņēmumiem efektīvi un droši ierobežot savus riskus, vienlaikus aizsargājot plašāku finanšu stabilitāti. Šādā veidā centralizēta tīrvērte atbalstīs ES ekonomiku. Šā priekšlikuma mērķis ir uzlabot uzņēmumu pozīcijas, jo tie varēs prognozēt likviditātes vajadzības, kas saistītas ar centralizēto tīrvērti. Konkurētspējīga un efektīva ES tīrvērtes ekosistēma palielinās centralizētās tīrvērtes darbības, taču centralizētā tīrvērte ir saistīta arī ar riskiem, jo darījumi tiek centralizēti dažos CCP, kas ir finansiālā ziņā sistēmiski nozīmīgi. Tāpēc CCP ir pienācīgi jāpārvalda šie riski, un CCP arī turpmāk ir rūpīgi jāuzrauga gan valsts, gan plašākā ES līmenī. Tāpēc šā priekšlikuma mērķis ir nodrošināt stingru un vienotu uzraudzību, balstoties uz ES pašlaik ieviesto uzraudzības sistēmu.

Turklāt kopš 2017. gada ir vairākkārt paustas bažas par pastāvīgajiem riskiem ES finanšu stabilitātei, ko rada tīrvērtes pārmērīga koncentrācija dažos trešo valstu CCP, jo īpaši stresa scenārija gadījumā. Var notikt augsta riska, bet maz iespējami notikumi, un ES jābūt gatavai uz tiem reaģēt 8 . Kaut arī ES CCP kopumā ir izrādījušies noturīgi, pieredze rāda, ka ES tīrvērtes ekosistēmu var padarīt spēcīgāku, un tas nāktu par labu finanšu stabilitātei. Tomēr atvērta stratēģiskā autonomija nozīmē arī to, ka ES ir jānodrošinās pret finanšu stabilitātes riskiem, kas var rasties, ja ES tirgus dalībnieki ir pārāk atkarīgi no trešo valstu vienībām, jo tas var kļūt par ievainojamības cēloni. Tāpēc šā priekšlikuma mērķis ir padarīt ETIR līdzvērtīguma regulējumu samērīgāku un labāk pielāgot sadarbību ar ārvalstu uzraudzības iestādēm, ņemot vērā riskus, ko rada trešās valstīs iedibināti CCP, bet nemazinot vajadzību nodrošināt, ka trešās valstīs ir ieviesti droši noteikumi. Tiek arī ierosināts vienkāršot līdzvērtīguma procedūru, ja ar centralizēto tīrvērti trešā valstī saistītie riski ir īpaši zemi. Turklāt šā priekšlikuma mērķis ir palielināt ES centralizētās tīrvērtes spēju un tādējādi palielināt ES CCP likviditāti, lai mazinātu riskus, ko ES finanšu stabilitātei rada pārmērīgas riska pozīcijas attiecībā uz trešo valstu CCP. Tāpēc šajā priekšlikumā noteikts, ka visiem tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas tīrvērtes pienākums, jābūt aktīviem kontiem ES CCP attiecībā uz tīrvērtes produktiem, kurus EVTI ir atzinusi par lielā mērā sistēmiski nozīmīgiem ES finanšu stabilitātei.

Šo priekšlikumu papildina priekšlikums direktīvai, ar ko ievieš vairākas izmaiņas Direktīvā 2013/36/ES 9 (Kapitāla prasību direktīva jeb KPD), Direktīvā (ES) 2019/2034 10 (Ieguldījumu brokeru sabiedrību direktīva jeb IFD) un Direktīvā 2009/65/ES 11 (Direktīva par pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem jeb PVKIU direktīva) attiecībā uz koncentrācijas riska režīmu saistībā ar CCP un darījumu partneru risku saistībā ar atvasināto instrumentu darījumiem, kuru tīrvērti veic centralizēti. Šie grozījumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu šīs ETIR pārskatīšanas mērķu sasniegšanu, kā arī lai nodrošinātu saskaņotību. Tāpēc abi priekšlikumi būtu jāskata kopā.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Šis priekšlikums ir saistīts un saskanīgs ar citām ES politikas jomām un pašreizējām iniciatīvām, kuru mērķis ir i) veicināt kapitāla tirgu savienību (KTS) 12 , ii) stiprināt ES atvērtu stratēģisko autonomiju un iii) uzlabot ES līmeņa uzraudzības efektivitāti un lietderību.

Pirmkārt, tīrvērtes spēja ir svarīgs KTS aspekts. KTS mērķis ir izveidot padziļinātus un likvīdus ES kapitāla tirgus, kas var kalpot ES iedzīvotāju, uzņēmumu un finanšu iestāžu vajadzībām. Covid-19 krīzes dēļ ir steidzamāk jāīsteno KTS, jo uz tirgu balstīts finansējums ir būtisks Eiropas ekonomikas atveseļošanas un ilgtermiņa izaugsmes atjaunošanas aspekts. Lai nodrošinātu labi funkcionējošu KTS, ES ir būtiski uzturēt drošus, stabilus un konkurētspējīgus pēctirdzniecības mehānismus, jo īpaši centralizētu tīrvērti. Ierosinātie tiesību aktu grozījumi, arī tādi, kas paredzēti uzraudzības sistēmas turpmākai stiprināšanai, veicinātu efektīvākas un drošākas pēctirdzniecības vides attīstību Eiropas Savienībā.

Otrkārt, konkurētspējīgi, labi attīstīti un noturīgi ES CCP ir priekšnoteikums ES atvērtai stratēģiskajai autonomijai. Komisijas paziņojumā par atvērtu stratēģisko autonomiju 13 ir izklāstīts, kā ES var stiprināt savu atvērto stratēģisko autonomiju makroekonomikas un finanšu jomā, jo īpaši, bet ne tikai, turpinot attīstīt ES finanšu tirgu infrastruktūras un palielinot to noturību. Izveidojot spēcīgu ES centralizētās tīrvērtes sistēmu ar stabilu kapacitāti, tiek mazināti riski, ko rada pārmērīga paļaušanās uz trešo valstu CCP un to uzraudzības iestādēm.

Treškārt, nesenie notikumi enerģētikas tirgos, kad vairāki enerģētikas uzņēmumi, izmantojot atvasināto instrumentu tirgus, saskārās ar likviditātes problēmām, arī parādīja, ka ETIR ir jāpilnveido, lai, ņemot vērā jaunās problēmas, ES finanšu stabilitātes riski tiktu mazināti arī turpmāk. Tas nozīmē izveidot drošu, stabilu un konkurētspējīgu ES centralizēto tīrvērtes ekosistēmu, kas spēj izturēt ekonomiskus satricinājumus.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Šī iniciatīva būtu jāskata saistībā ar plašāku Komisijas darba kārtību, kuras mērķis ir padarīt ES tirgus drošākus, stabilākus, efektīvākus un konkurētspējīgākus. Tās mērķis ir nodrošināt, lai pēctirdzniecības mehānismi, jo īpaši centralizētā tīrvērte, kas ir būtisks kapitāla tirgu elements, būtu vienlīdz droši, stabili, efektīvi un konkurētspējīgi. Pilnībā funkcionējošs un integrēts kapitāla tirgus ļaus ES ekonomikai attīstīties ilgtspējīgā veidā un būt konkurētspējīgākai saskaņā ar Komisijas stratēģisko prioritāti attiecībā uz ekonomiku cilvēku labā, kas vērsta uz piemērotu apstākļu sekmēšanu darbvietu radīšanai, izaugsmei un ieguldījumiem.

Šai iniciatīvai nav tiešas un/vai identificējamas ietekmes, kas radītu būtisku kaitējumu vai ietekmētu atbilstību klimatneitralitātes mērķiem un Eiropas Klimata aktā 14 noteiktajiem pienākumiem.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

ETIR ir noteikta regulatīvā un uzraudzības sistēma, kuru piemēro gan CCP, kas ir iedibināti Eiropas Savienībā, gan trešo valstu CCP, kas sniedz centralizētus tīrvērtes pakalpojumus tīrvērtes dalībniekiem vai tirdzniecības vietām, kuras ir iedibinātas Eiropas Savienībā. ETIR juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pants, jo tajā ir paredzēti kopīgi noteikumi attiecībā uz ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, CCP un darījumu reģistriem, lai izvairītos no atšķirīgiem valstu pasākumiem vai prakses un šķēršļiem iekšējā tirgus pienācīgai darbībai, vienlaikus nodrošinot finanšu stabilitāti. Ņemot vērā, ka ar iniciatīvu ierosina turpmākus politikas pasākumus, lai nodrošinātu šo mērķu sasniegšanu, saistītais tiesību akta priekšlikums tiktu pieņemts, pamatojoties uz to pašu juridisko pamatu.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Ietekmes novērtējumā konstatētās problēmas dalībvalstis nevar atrisināt vienas pašas, tāpēc ir nepieciešama rīcība ES līmenī. Ar šo priekšlikumu groza ETIR, jo īpaši, lai palielinātu ES CCP pievilcību, atvieglojot to spēju laist tirgū jaunus produktus un samazinot atbilstības nodrošināšanas izmaksas, kā arī stiprinot ES CCP uzraudzību ES līmenī. Tāpēc ES rīcība ļautu samazināt ES pārmērīgo atkarību no trešo valstu CCP un tādējādi samazinātu riskus ES finanšu stabilitātei. Drošs, stabils, efektīvs un konkurētspējīgs centralizētas tīrvērtes pakalpojumu tirgus veicina dziļākus un likvīdākus tirgus Eiropas Savienībā un ir būtisks labi funkcionējošai KTS.

Dalībvalstis un valstu uzraudzības iestādes nevar vienas pašas novērst sistēmiskos riskus, ko rada cieši integrēti un savstarpēji saistīti CCP, kuri darbojas pārrobežu līmenī ārpus valstu jurisdikcijām. Tās arī nevar mazināt riskus, ko rada atšķirīga valstu uzraudzības prakse. Turklāt dalībvalstis pašas nevar palielināt ES CCP pievilcību un novērst valstu uzraudzības iestāžu un ES iestāžu sadarbības sistēmas trūkumus efektivitātes ziņā. Tādējādi dalībvalstis vienas pašas nevar pietiekami labi sasniegt ETIR mērķi palielināt ES CCP drošību, stabilitāti, efektivitāti un konkurētspēju vienotajā tirgū un nodrošināt finanšu stabilitāti, kā to atzina likumdevēji 2012. gadā, pieņemot ETIR (un 2019. gadā, pieņemot ETIR REFIT un ETIR 2.2). Tāpēc, ņemot vērā pasākumu mērogu, šos mērķus ES līmenī var labāk sasniegt saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu.

•Proporcionalitāte

Šā priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, ka ETIR mērķi tiek sasniegti samērīgā, iedarbīgā un efektīvā veidā. Ņemot vērā šā priekšlikuma būtību, ir jāpanāk nozīmīgs kompromiss starp to pasākumu efektivitāti, kuru mērķis ir palielināt ES CCP tīrvērtes darījumu skaitu, un ietekmi uz tīrvērtes dalībnieku izmaksām. Šis kompromiss ir jāņem vērā, pielāgojot un izstrādājot pašus pasākumus, lai izmaksas būtu samērīgas. Priekšlikumā arī pārskatīti ES CCP uzraudzības pasākumi, lai risinātu problēmas, ar kurām tie saskaras neefektīvu atļauju piešķiršanas procesu dēļ. Turklāt uzraudzības arhitektūras izmaiņu mērķis ir atspoguļot vajadzību pēc ciešākas iestāžu sadarbības Eiropas Savienībā, ņemot vērā ES CCP pieaugošo nozīmi, vienlaikus saglabājot tās dalībvalsts iestāžu fiskālo atbildību, kurā CCP iedibināts. Turklāt, ieviešot prasību uzturēt aktīvu kontu, izveidojot uzraudzību ES līmenī attiecībā uz ES uzņēmumu pārmērīgu riska pozīciju ar sistēmiski nozīmīgiem trešo valstu CCP (“2. līmeņa CCP”) pārnešanu uz ES CCP un ex post apstiprināšanas/beziebildumu procedūru saistībā ar noteiktām izmaiņām CCP riska modeļos, kā arī attiecībā uz to piedāvāto pakalpojumu paplašināšanu, tiek ņemtas vērā ieinteresēto personu — arī EVTI — paustās bažas, vienlaikus aizsargājot ETIR mērķus. Priekšlikums nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs šo mērķu sasniegšanai, ņemot vērā nepieciešamību uzraudzīt un mazināt jebkādus riskus, ko CCP (tajā skaitā trešo valstu CCP) darbība var radīt finanšu stabilitātei. Vēlamo politikas risinājumu proporcionalitāte ir sīkāk novērtēta pievienotā ietekmes novērtējuma 7. un 8. nodaļā.

•Juridiskā instrumenta izvēle

ETIR ir regula, tāpēc tā ir jāgroza ar tāda paša veida juridisku instrumentu.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Lai izvērtētu, vai ETIR pietiekami nodrošina ES finanšu stabilitāti, Komisijas dienesti rīkoja daudzas apspriešanas, iesaistot plašu ieinteresēto personu loku, tajā skaitā ES struktūras (ECB, Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK), Eiropas uzraudzības iestādes (EUI)), dalībvalstis, Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetārās komitejas locekļus, finanšu pakalpojumu nozares pārstāvjus (bankas, pensiju fondus, ieguldījumu fondus, apdrošināšanas sabiedrības u. c.), kā arī nefinanšu uzņēmumus. Šis process parādīja, ka arvien pastāv riski ES finanšu stabilitātei, jo tīrvērte ir pārmērīgi koncentrēta dažos trešo valstu CCP. Šie riski ir īpaši svarīgi stresa scenārijā.

Tomēr, ņemot vērā to, ka ETIR 2.2 ir stājusies spēkā salīdzinoši nesen, un to, ka dažas prasības vēl netiek piemērotas 15 , Komisijas dienesti neuzskatīja par lietderīgu sagatavot pilnīgu visas sistēmas paralēlu izvērtējumu. Tā vietā, pamatojoties uz ieinteresēto personu ieguldījumu un iekšējo analīzi, galvenās jomas tika noteiktas jau iepriekš (pašreizējo noteikumu nepilnības efektivitātes un iedarbīguma ziņā ir sīki izskaidrotas pievienotā ietekmes novērtējuma 3. iedaļā par problēmas definēšanu).

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Komisija visā šā priekšlikuma sagatavošanā ir apspriedusies ar ieinteresētajām personām. Tas jo īpaši tika darīts šādos pasākumos:

·Komisijas mērķtiecīga apspriešana laikposmā no 2022. gada 8. februāra līdz 22. martam 16 . Tika nolemts, ka apspriešanai jābūt mērķtiecīgai, un jautājumi bija vērsti uz ļoti specifisku un diezgan tehnisku jomu. Mērķtiecīgajā apspriešanā ar tiešsaistes veidlapas starpniecību piedalījās 71 ieinteresētā persona, bet dažas konfidenciālas atbildes tika saņemtas arī pa e-pastu;

·Komisijas uzaicinājums iesniegt atsauksmes laikposmā no 2022. gada 8. februāra līdz 8. martam 17 ;

·apspriešanas 2021. gada pirmajā pusgadā ar ieinteresētajām personām darba grupā par iespējām un problēmām, kas saistītas ar atvasināto instrumentu pārcelšanu no Apvienotās Karalistes (AK) uz ES, tajā skaitā vairākas ieinteresētās personas informējošas sanāksmes 2021. gada februārī, martā un jūnijā;

·tikšanās ar Eiropas Parlamenta deputātiem 4. maijā, kā arī turpmākās divpusējās tikšanās;

·tikšanās ar dalībvalstu ekspertiem 2022. gada 30. martā, 2022. gada 16. jūnijā un 2022. gada 8. novembrī;

·Finanšu pakalpojumu komitejas sanāksmes 2022. gada 2. februārī un 16. martā;

·Ekonomikas un finanšu komitejas sanāksmes 2022. gada 18. februārī un 29. martā;

·divpusējās sanāksmes ar ieinteresētajām personām, kā arī no dažādām ieinteresētajām personām saņemta konfidenciāla informāciju.

Tālāk izklāstīti galvenie šā apspriešanās procesa secinājumi.

·2021. gadā aizsāktais darbs parādīja, ka tīrvērtes pievilcības uzlabošana, ES infrastruktūru attīstības veicināšana un uzraudzības pasākumu stiprināšana Eiropas Savienībā prasīs laiku.

·Tika apzināti dažādi pasākumi, kas varētu palīdzēt uzlabot ES CCP un tīrvērtes darbību pievilcību, kā arī nodrošināt to risku pienācīgu pārvaldību un uzraudzību.

·Šie apzinātie pasākumi ir ne tikai Komisijas un likumdevēju kompetencē, bet, iespējams, prasītu arī ECB, valstu centrālo banku, EUI, valstu uzraudzības iestāžu, CCP un banku rīcību.

·Apspriešanā noskaidrojās, ka tirgus dalībnieki attiecībā uz regulatīvajiem pasākumiem kopumā dod priekšroku tirgus virzītai pieejai, lai samazinātu izmaksas un ES tirgus dalībnieki saglabātu konkurētspēju starptautiskā mērogā. Tomēr regulatīvie pasākumi tika atbalstīti tikai zināmā mērā, jo īpaši tad, ja tie veicina jaunu CCP piedāvātu produktu un pakalpojumu ātrāku apstiprināšanu 18 .

·Pasākumi, kas tika uzskatīti par lietderīgiem ES CCP pievilcības palielināšanai: aktīva konta uzturēšana ES CCP, pasākumi ES CCP pakalpojumu paplašināšanas veicināšanai, tīrvērtes dalībnieku loka paplašināšana, riska ierobežošanas uzskaites noteikumu grozīšana un ES CCP finansējuma un likviditātes pārvaldības nosacījumu uzlabošana.

Priekšlikumā ir ņemtas vērā ieinteresēto personu atsauksmes, kā arī atsauksmes, kas saņemtas sanāksmēs ar plašu ieinteresēto personu loku, ES iestādēm un institūcijām. Ar to tiek ieviesti mērķorientēti ETIR grozījumi, kuru mērķi ir:

·ES CCP pievilcības uzlabošana, vienkāršojot produktu ieviešanas un modeļu un parametru maiņas procedūras un ieviešot dažu izmaiņu beziebildumu/ex post apstiprināšanu/pārskatīšanu. Tas ļauj ES CCP ātrāk ieviest jaunus produktus un modeļu izmaiņas, vienlaikus nodrošinot, ka tiek ievēroti atbilstoši riska apsvērumi un netiek apdraudēta finanšu stabilitāte, un tādējādi ES CCP kļūst konkurētspējīgāki;

·centralizētas tīrvērtes veicināšana Eiropas Savienībā, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, pieprasot tīrvērtes dalībniekiem un klientiem tieši vai netieši uzturēt aktīvu kontu ES CCP un atvieglojot klientu veiktu tīrvērti, palīdzēs samazināt riska pozīcijas ar 2. līmeņa trešo valstu CCP un līdz ar to pārmērīgu paļaušanos uz tiem — situāciju, kas apdraud ES finanšu stabilitāti;

·pārrobežu riska novērtēšanas un pārvaldības uzlabošana, nodrošinot, ka ES iestādēm ir pietiekamas pilnvaras un informācija, lai uzraudzītu riskus gan attiecībā uz ES, gan trešo valstu CCP, arī uzlabojot to sadarbību uzraudzības jomā Eiropas Savienībā.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Sagatavojot šo priekšlikumu, Komisija izmantoja šādas ārējās zināšanas un datus:

·ETIR 25. panta 2.c punktā paredzētais EVTI ziņojums, kas Komisijai iesniegts 2021. gada decembrī 19 ; ziņojumā ņemtas vērā arī EVTI apsekojumos un datu vākšanas pasākumos iegūtās atbildes no CCP un tīrvērtes dalībniekiem;

·2021. gada decembrī publicētā ESRK atbilde 20 uz EVTI apspriešanu, kas paredzēta ETIR 25. panta 2.c punktā;

·Starptautisko norēķinu bankas statistika;

·CEPS, 2021. gada publikācija “Setting EU CCP policy – much more than meets the eye”; un

·ClarusFT datubāze.

Šo pienesumu papildināja kvantitatīvs un kvalitatīvs, dažkārt konfidenciāls, finanšu tirgu dalībnieku pienesums.

•Ietekmes novērtējums

Komisija veica attiecīgo politikas alternatīvu ietekmes novērtējumu. Politikas risinājumi tika noteikti, pamatojoties uz šādiem četriem faktoriem: i) sarežģītas, ilgstošas un apgrūtinošas procedūras, ii) ierobežota līdzdalība ES CCP un koncentrācija vēsturiskajos CCP, iii) ES finanšu sistēmas savstarpējā savienotība un iv) neefektīva uzraudzības sadarbības sistēma. Politikas risinājumi tika izvērtēti, ņemot vērā konkrētos mērķus: uzlabot ES CCP pievilcību, veicināt tīrvērti ES CCP un uzlabot pārrobežu risku novērtēšanu un pārvaldību.

Ietekmes novērtējums 2022. gada 14. septembrī saņēma pozitīvu Regulējuma kontroles padomes atzinumu ar piezīmēm 21 , un tajā sniegti šādi galvenie ieteikumi uzlabojumiem:

·paskaidrot, kādi būtu panākumi un kā tos efektīvi uzraudzīt;

·paplašināt izskatāmo risinājumu klāstu;

·izklāstīt pamatojumu galvenajiem pasākumiem, kas tiks risināti ar īstenošanas regulu, un to plānoto struktūru, kā arī precizēt kritērijus un parametrus, kas noteiks to izstrādi.

Pieprasītie paskaidrojumi tika iekļauti attiecīgajās ietekmes novērtējuma iedaļās.

Pamatojoties uz visu politikas risinājumu novērtējumu un salīdzinājumu, ietekmes novērtējumā tika izdarīti secinājumi par tālāk aprakstītajiem vēlamajiem politikas risinājumiem.

·Pasākumi ES CCP pievilcības uzlabošanai: par vēlamo risinājumu tika atzīts pasākumu kopums, kas vienkāršotu produktu laišanas tirgū un modeļu maiņas procedūras, kā arī attiecībā uz noteiktām izmaiņām ieviestu ex post apstiprināšanas / beziebildumu procedūru. Šie pasākumi vienkāršotu pašreizējās procedūras, vienlaikus saglabājot finanšu stabilitāti. Kā atsevišķi risinājumi tika izvērtēti arī produktu laišanas tirgū un modeļu maiņas procedūru vienkāršošana, kā arī ex post/beziebildumu apstiprināšanas/pārskatīšanas ieviešana noteiktām izmaiņām. Tomēr, tā kā katrs no šiem risinājumiem atsevišķi mērķus sasniegtu tikai daļēji, tika uzskatīts, ka izvirzīto mērķu sasniegšanai vispiemērotākais ir abu risinājumu apvienojums.

·Pasākumi centralizētas tīrvērtes veicināšanai Eiropas Savienībā, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti: tika uzskatīts, ka mērķu sasniegšanai vispiemērotākais ir dažādu risinājumu apvienojums, kas ietver šādus aspektus: i) prasība, lai tīrvērtes dalībniekiem un klientiem būtu aktīvs konts ES CCP; ii) nodrošināt atbilstību jaunajām tīrvērtes darbību prasībām; iii) ar paziņojuma starpniecību mudināt publiskās struktūras, kas brīvprātīgi veic tīrvērti ar CCP starpniecību, to darīt Eiropas Savienībā; un iv) veicināt centralizētu tīrvērti. Šo risinājumu apvienošana ļautu novērst pārmērīgu paļaušanos uz 2. līmeņa CCP, palielināt centralizētas tīrvērtes apjomu Eiropas Savienībā un novērst šķēršļus centralizētai tīrvērtei. Daži no šiem pasākumiem var ietvert otrā līmeņa tiesību aktus, kuros izklāstīti konkrēti aspekti. Politikas risinājumi tika izvērtēti arī atsevišķi, taču tika uzskatīts, ka mērķu sasniegšanai visiedarbīgākais ir šo risinājumu apvienojums.

·Pasākumi pārrobežu risku novērtēšanas un pārvaldības uzlabošanai: mērķtiecīgi grozījumi pašreizējā uzraudzības sistēmā tika uzskatīti par vispiemērotākajiem un samērīgākajiem, jo ar tiem tiek panākts pareizais līdzsvars starp šādu mērķu sasniegšanu: i) stiprināt sistēmu, lai pienācīgi ņemtu vērā pārrobežu riskus, ii) uzlabot ES finanšu stabilitāti un iii) uzlabot ES CCP pievilcību, vienlaikus atzīstot, ka lēmumi par noregulējumu, kas ietekmē CCP, tīrvērtes dalībniekus un klientus, tiek pieņemti valsts līmenī un ka dalībvalstis joprojām ir pilnībā atbildīgas par finansiāla atbalsta sniegšanu tiem CCP, kas ir saņēmuši atļauju to jurisdikcijā.

·Kopējais risinājumu kopums pozitīvi ietekmēs pēctirdzniecības vidi Eiropas Savienībā, uzlabojot ES CCP pievilcību, veicinot centralizētu tīrvērti Eiropas Savienībā, uzlabojot pārrobežu riska novērtēšanu un pārvaldību un tādējādi sekmējot ES finanšu tirgu konkurētspēju, kā arī ES finanšu stabilitāti.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Iniciatīvas mērķis ir palielināt ES CCP pievilcību, mazināt ES tirgus dalībnieku pārmērīgo atkarību no trešo valstu CCP, aizsargāt ES finanšu stabilitāti un veicināt ES atvērtu stratēģisko autonomiju. Tās mērķis nav izmaksu samazināšana kā tāda. Tomēr vēlamais politikas risinājums, ar ko palielināt ES CCP pievilcību, ļaus vienkāršot ES CCP procedūras, samazinot administratīvo slogu un padarot to darbības efektīvākas, tādējādi samazinot arī izmaksas. Šo izmaksu ietaupījumu aptuvenās robežas ir aplēstas, pamatojoties uz sadarbību ar ieinteresētajām personām un vairākiem pieņēmumiem, kas bija nepieciešami, lai ekstrapolētu ietekmi uz visu ES. Šis izmaksu ietaupījums ir administratīva rakstura, un tādējādi saskaņā ar principu “viens pieņemts — viens atcelts” tas ir robežās no 5 līdz 15 miljoniem EUR (ES kopā). Tas, visticamāk, būs koncentrēts tikai dažos ES CCP (jo noteiktā gadā tirgū jaunus produktus varētu ieviest vien nedaudzi ES CCP) un, visticamāk, dos labumu to pievilcības ziņā. Attiecībā uz iespējamām papildu izmaksām, kas saistītas ar principu “viens pieņemts — viens atcelts”, t. i., ļoti ierobežotām dokumentu sagatavošanas formalitātēm saistībā ar konta atvēršanu CCP, administratīvās izmaksas ir pavisam nelielas (sīkāku informāciju skatīt pievienotā ietekmes novērtējuma 3. pielikumā)

Attiecībā uz prasību par aktīvu kontu, pamatojoties uz Komisijas dienestu aplēsēm, kas balstītas uz konfidenciālu informāciju, aptuveni 60 % ES tīrvērtes dalībnieku ES klientu jau ir konts procentu likmes mijmaiņas līgumu tīrvērtei ES CCP, un aptuveni 85 % ir konts kredītriska mijmaiņas līgumu tīrvērtei. Tādējādi šiem klientiem konta atvēršana ES CCP šāda veida produktiem papildu izmaksas neradītu. Turklāt jebkādas izmaksas varētu būt atkarīgas no tā, kurā CCP tie piedalās — saskaņā ar Komisijas dienestiem sniegto konfidenciālo informāciju, piemēram, dažos ES CCP saskaņā ar zināmiem nosacījumiem konta izmaksas kā tādas ir nulle. Prasība par aktīvu kontu tiks sīkāk precizēta RTS, ko sagatavos EVTI, un par to tiks rīkota sabiedriskā apspriešana un veikta izmaksu un ieguvumu analīze.

•Pamattiesības

ES ir apņēmusies ievērot augstus pamattiesību aizsardzības standartus un ir parakstījusi daudzas konvencijas cilvēktiesību jomā. Šajā kontekstā šajā priekšlikumā ir ievērotas šīs tiesības, jo īpaši ekonomiskās tiesības, kas uzskaitītas galvenajās Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijās par cilvēktiesībām, Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kas ir ES līgumu būtiska daļa, un Eiropas Cilvēktiesību aizsardzības konvencijā.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Šis priekšlikums neietekmēs Savienības budžetu.

Šī likumdošanas iniciatīva neietekmēs EVTI vai citu Eiropas Savienības struktūru izdevumus.

Ietekmes novērtējumā tika konstatētas vien EVTI nelielas papildu izmaksas, bet tajā pašā laikā ierosinātie pasākumi rada efektivitātes uzlabojumus, kas ļaus samazināt izmaksas. Turklāt daži noteikumi skaidrāk definē un precizē EVTI lomu, bet vienlaikus neparedz jaunus uzdevumus, un tāpēc tie ir uzskatāmi par budžeta ziņā neitrāliem.

Noteiktās izmaksas ir saistītas ar jaunas centrālas datubāzes (t. i., IT rīka uzraudzības dokumentu iesniegšanai) izveidi un darbību. Tomēr, kaut arī EVTI varētu rasties lielākas izmaksas, kas saistītas ar šāda jauna IT rīka izstrādi vai izvēli, kā arī tā uzturēšanu, šis IT rīks radīs arī efektivitātes uzlabojumus un tie dos labumu EVTI. Šie efektivitātes uzlabojumi ir saistīti ar ievērojami mazāku manuālā darba apjomu, kas saistīts ar dokumentu saskaņošanu un koplietošanu, termiņu ievērošanu un jautājumu risināšanu, kā arī koordināciju ar valstu kompetentajām iestādēm (VKI), kolēģiju un CCP uzraudzības komiteju. Šie ieguvumi, visticamāk, atsvērs radušās izmaksas.

Turklāt sākotnējais papildu (dokumentācijas) darbs, kas saistīts ar instrumentu un procedūru pārveidošanu, kā arī ar ciešāku sadarbību, sākumā var palielināt izmaksas, taču laika gaitā tās, visticamāk, samazināsies vai saglabāsies stabilas. Konkrētāk, EVTI būs jāsagatavo regulatīvo tehnisko standartu / īstenošanas tehnisko standartu (RTS/ĪTS) projekti par to dokumentu formātu un saturu, kas CCP būs jāpievieno savam pieteikumam uzraudzības iestādēm, par standartiem attiecībā uz ziņošanu par tīrvērtes darbībām un riska darījumiem ar trešo valstu CCP, un jāprecizē prasība, ka tīrvērtes dalībniekiem un klientiem jābūt aktīvam kontam Savienības CCP, kā arī jāsagatavo daži ziņojumi, tajā skaitā ikgadējs ziņojums par to uzraudzības darbības un pārrobežu darbību rezultātiem un ziņojums divas reizes gadā par nefinanšu darījumu partneru tīrvērtes darbībām. Veicot šīs darbības, EVTI var izmantot jau esošos iekšējos procesus un procedūras, un attiecīgā gadījumā tā var pārveidot šīs procedūras par RTS/ĪTS. Nosakot aktīva konta prasību saistībā ar dažiem jau apzinātiem instrumentiem un to pastāvīgu uzraudzību, EVTI var ņemt vērā darbu, ko tā veikusi saskaņā ar ETIR 25. panta 2.c punktu, novērtējot, kuri 2. līmeņa CCP tīrvērtes pakalpojumi ir lielā mērā sistēmiski nozīmīgi Savienībai vai vienai, vai vairākām tās dalībvalstīm, un tādēļ tiem varētu būt nepieciešami tikai daži pavisam nelieli papildu resursi.

Vēl viena kategorija, kas jāņem vērā izmaksu analīzē, ir procedūru un instrumentu pielāgošana jaunajai uzraudzības sadarbības sistēmai. Sadarbība kopējās uzraudzības komandās un kopīga uzraudzības mehānisma izveide ES līmenī ir jauni uzraudzības sistēmas elementi. Tomēr tie galvenokārt ir rīki, kuru mērķis ir uzlabot iestāžu sadarbību un aptvert uzdevumus, kurus iestādes būtībā jau veic, izņemot to prasību īstenošanas uzraudzību, kas noteiktas attiecībā uz aktīviem kontiem ES CCP, piemēram, maksas par piekļuvi, ko CCP iekasē no klientiem par aktīviem kontiem. Šīs jaunās struktūras, visticamāk, prasīs zināmu resursu pārstrukturēšanu un, iespējams, radīs vajadzību pēc papildu sanāksmēm, bet neradīs būtisku ietekmi uz budžetu. Turklāt precizētajam uzraudzības procesam ir arī ieguvumi, proti, skaidrāk noteikti pienākumi, nevajadzīgas darba dublēšanās novēršana un mazāks darba apjoms, jo ir ieviestas beziebildumu procedūras, kas EVTI un valstu kompetentajām iestādēm ļauj koncentrēties uz būtiskiem uzraudzības aspektiem saistībā ar centralizētas tīrvērtes pakalpojumu paplašināšanu un izmaiņām CCP riska modeļos.

Ierosinātās izmaiņas, kas precizē, ka EVTI var anulēt to trešo valstu CCP atzīšanu, kuri atsakās maksāt maksas EVTI, būs pozitīvas izmaksu ziņā. Tādējādi EVTI nav jāiegulda ievērojams darba apjoms, nesaņemot par to atlīdzību.

Turklāt ir ieviesti papildu noteikumi, ar kuriem skaidrāk definē un precizē EVTI lomu, un tāpēc tie ir uzskatāmi par budžeta ziņā neitrāliem. Piemēram, EVTI jau tagad ir pienākums sniegt atzinumus, pirms VKI pieņem noteiktus lēmumus, tomēr šo atzinumu saturs ir precizēts, lai uzlabotu uzraudzības procesa efektivitāti, un EVTI ir dota oficiāla iespēja sniegt atzinumu par CCP ikgadējo pārskatīšanu un izvērtēšanu, kā arī par to atļauju anulēšanu un maržu prasībām. Turklāt EVTI ir jāuzņemas skaidra koordinatora un ieteikumu sniedzēja loma ārkārtas situācijās. Tie ir uzdevumi, kas visos būtiskajos aspektos ir saistīti ar jau pašlaik veikto darbu, un ar noteikumiem, kuros skaidri izklāstīti pienākumi un kuri precizē un tādējādi stiprina EVTI pozīcijas.

Pat ja tiks ieviestas mazākas citu Eiropas Savienības struktūru (piemēram, Eiropas Komisijas vai Eiropas Centrālās bankas) uzdevumu izmaiņas, tās budžetu neietekmēs.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Pasākumu mērķis ir uzlabot ES CCP pievilcību un pārrobežu risku uzraudzību Eiropas Savienībā. Tādēļ tiek apsvērti vairāki ETIR grozījumi un dažos gadījumos arī grozījumi citos ES tiesību aktos. Priekšlikums nodrošina, ka attiecīgās ES struktūras var piekļūt attiecīgajai informācijai, bet tajā pašā laikā tas nerada nevajadzīgas izmaksas. Priekšlikumā iekļauts noteikums, ka būtu jāveic vispārējs ETIR izvērtējums, galveno uzmanību pievēršot tās lietderībai un efektivitātei attiecībā uz sākotnēji noteikto mērķu sasniegšanu (t. i., uzlabot ES tīrvērtes tirgu efektivitāti un drošību un saglabāt finanšu stabilitāti). Izvērtējumā būtu jāņem vērā visi ETIR aspekti, bet jo īpaši ES CCP pievilcības uzlabošana. Principā šāds izvērtējums būtu jāsagatavo vismaz piecus gadus pēc regulas stāšanās spēkā, un tajā būtu jācenšas apkopot visu attiecīgo ieinteresēto personu sniegtā informācija.

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

1.Grupas iekšējie darījumi

ETIR ir paredzēts regulējums, ar ko grupas iekšējie darījumi (iekšzemes un pārrobežu) tiek atbrīvoti no tīrvērtes pienākuma saskaņā ar minētās regulas 4. pantu un maržu prasībām saskaņā ar 11. pantu. Lai nodrošinātu lielāku juridisko noteiktību un paredzamību attiecībā uz grupas iekšējo lēmumu regulējumu, vajadzība pieņemt lēmumu par līdzvērtību ir aizstāta ar to jurisdikciju sarakstu, kurām nevar piešķirt atbrīvojumu. Tāpēc 3. pants būtu jāgroza, lai aizstātu vajadzību pēc lēmuma par līdzvērtību ar to trešo valstu sarakstu, kurām atbrīvojums nebūtu jāpiešķir, un 13. pants būtu jāsvītro. Šīm trešām valstīm vajadzētu būt tām, kuras ir iekļautas sarakstā kā augsta riska trešā valsts, kuras nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas režīmā ir stratēģiskas nepilnības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 9. pantu, un tām, kuras ir iekļautas jurisdikciju, kas nesadarbojas nodokļu jomā, Savienības saraksta I pielikumā. Komisija ir arī pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu trešās valstis, kuru vienības nevar gūt labumu no šiem atbrīvojumiem, neraugoties uz to, ka tās nav iekļautas minētajos sarakstos, jo tas, ka vienība no trešās valsts ir iekļauta minētajos sarakstos, ne vienmēr ir vienīgais faktors, kas var ietekmēt risku — arī darījumu partnera risku vai juridisko risku, kas saistīts ar atvasināto instrumentu līgumiem.

2.Tīrvērtes pienākums

Ir grozīts 4. pants, lai ieviestu atbrīvojumu no tīrvērtes pienākuma, ja ES finanšu darījumu partneris vai nefinanšu darījumu partneris, uz kuru attiecas ETIR paredzētais tīrvērtes pienākums, veic darījumu saistībā ar pensiju shēmas mehānismu, kas ir iedibināts trešā valstī un kas ir atbrīvots no tīrvērtes pienākuma saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

3.Finanšu darījumu partneru tīrvērtes pienākums

Ir grozīts 4.a pants, un tādējādi, aprēķinot pozīciju attiecībā uz ETIR 4.a pantā noteiktajiem sliekšņiem, aprēķinā būtu jāiekļauj tikai tie atvasināto instrumentu līgumi, kuru tīrvērti neveic CCP, kas saņēmis atļauju saskaņā ar minētās regulas 14. pantu vai atzīts saskaņā ar 25. pantu.

4.Aktīvs konts

Ir ieviests jauns 7.a pants, lai novērstu riskus, kas saistīti ar ES tīrvērtes dalībnieku un klientu pārmērīgām riska pozīcijām ar trešo valstu CCP, kuri sniedz tīrvērtes pakalpojumus, ko EVTI atzinusi par lielā mērā sistēmiski nozīmīgiem, un lai tādējādi nodrošinātu ES finanšu sistēmas integritāti un stabilitāti. Šajā pantā noteikts, ka finanšu darījumu partneriem un nefinanšu darījumu partneriem, uz kuriem attiecas tīrvērtes pienākums, tieši vai netieši jāuztur aktīvi konti ES iedibinātos CCP, jāveic tīrvērte ES CCP vismaz noteiktai daļai pakalpojumu, kas atzīti par lielā mērā sistēmiski nozīmīgiem, un jāziņo par to. Šai prasībai būtu jāsamazina pārmērīgas riska pozīcijas būtiski sistēmiskos tīrvērtes pakalpojumos, ko piedāvā attiecīgie 2. līmeņa CCP, ciktāl tas nepieciešams finanšu stabilitātes nodrošināšanai. EVTI sadarbībā ar EBI, EAAPI un ESRK un pēc apspriešanās ar ECBS nosaka detalizētu informāciju par šajos aktīvajos kontos veicamo darbību precizēšanu un ziņošanas prasības attiecībā uz darījumiem, kuru tīrvērte veikta šādos aktīvos kontos. Ja EVTI veic novērtējumu saskaņā ar 25. panta 2.c punktu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu, lai grozītu to atvasināto instrumentu līgumu kategoriju sarakstu, uz kuriem attiecas prasība par aktīvu kontu, pievienojot kategorijas šim sarakstam vai tās svītrojot no saraksta.

5.Informācija par tīrvērtes pakalpojumiem

Ir ieviests jauns 7.b pants, kas paredz, ka tīrvērtes dalībniekiem un klientiem, kuri sniedz tīrvērtes pakalpojumus, ir pienākums informēt savus klientus par iespēju veikt attiecīgā līguma tīrvērti ES CCP.

Ar 7.b pantu ES tīrvērtes dalībniekiem un ES klientiem tiek ieviests arī pienākums ziņot savai kompetentajai iestādei par tīrvērtes apjomu, kas veikts trešo valstu CCP. Lai nodrošinātu, ka iesniedzamā informācija tiek precizēta un sniegta saskaņotā veidā, EVTI ir jāizstrādā regulatīvo un īstenošanas tehnisko standartu projekti, kuros precizē nepieciešamo informāciju.

6.Ziņošanas pienākums

Ir grozīts 9. pants, lai atceltu atbrīvojumu no ziņošanas prasībām par darījumiem starp darījumu partneriem grupas ietvaros, ja vismaz viens no darījumu partneriem ir nefinanšu darījumu partneris, nolūkā nodrošināt grupas iekšējo darījumu redzamību.

7.Nefinanšu darījumu partneru tīrvērtes pienākums

Ir grozīts 10. pants, lai vajadzības gadījumā prasītu EVTI pārskatīt un precizēt regulatīvos tehniskos standartus attiecībā uz kritērijiem, pēc kuriem nosaka, kuri ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi ir objektīvi novērtējami kā riskus samazinoši, pārskatīt un precizēt tā saukto riska ierobežošanas atbrīvojumu un sliekšņu noteikšanu, lai pienācīgi un precīzi atspoguļotu atvasināto instrumentu riskus un iezīmes, kā arī apsvērt, vai ārpusbiržas atvasināto instrumentu klases (proti, procentu likmes, ārvalstu valūtas, kredīta un kapitāla vērtspapīru atvasinātie instrumenti) joprojām ir relevantas klases. EVTI tiek aicināta apsvērt un cita starpā nodrošināt lielāku granularitāti attiecībā uz preču atvasinātajiem instrumentiem.

Grozījumi 10. pantā izdarīti arī, lai pieprasītu, ka, aprēķinot pozīcijas attiecībā uz sliekšņiem, aprēķinā būtu jāiekļauj tikai tie atvasināto instrumentu līgumi, kuru tīrvērti neveic CCP, kas saņēmis atļauju saskaņā ar 14. pantu vai atzīts saskaņā ar 25. pantu.

8.Ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu, kuriem CCP neveic tīrvērti, riska mazināšanas metodes

Ir grozīts 11. pants, lai nefinanšu darījumu partneriem, uz kuriem pirmo reizi attiecina pienākumu apmainīties ar nodrošinājumu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuru tīrvērti neveic CCP, piešķirtu 4 mēnešu īstenošanas periodu, lai apspriestu un izmēģinātu nodrošinājuma apmaiņas režīmus.

EBI var izdot pamatnostādnes vai ieteikumus, lai sadarbībā ar citām EUI nodrošinātu vienotu riska pārvaldības procedūru piemērošanu.

9.CCP darbības atļauja un darbības un pakalpojumu klāsta paplašināšana

Ir grozīts 14. un 15. pants, lai precizētu, ka atļauju saņēmušajiem CCP papildus atļaujai sniegt tīrvērtes pakalpojumus un veikt darbības ar finanšu instrumentiem būtu jāspēj arī saņemt atļauja sniegt tīrvērtes pakalpojumus un veikt darbības ar nefinanšu instrumentiem.

10.CCP darbības atļauja, darbības un pakalpojumu klāsta paplašināšana un atļaujas piešķiršanas un atteikšanas procedūra

Ir grozīts 14., 15. un 17. pants, lai nodrošinātu, ka attiecīgās procedūras CCP piedāvāto produktu klāsta paplašināšanai ir īsākas, mazāk sarežģītas un sniedz ES CCP lielāku skaidrību par to rezultātiem. Kompetentajām iestādēm ir pienākums ātri apstiprināt pieteikuma saņemšanu, novērtējot, vai CCP ir iesniedzis atļaujas piešķiršanai vai paplašināšanai vajadzīgos dokumentus. Lai nodrošinātu, ka ES CCP kopā ar pieteikumiem iesniedz visus vajadzīgos dokumentus, EVTI ir jāizstrādā regulatīvo un īstenošanas tehnisko standartu projekti, kuros precizēti šādi dokumenti, to formāts un saturs. Turklāt CCP visi dokumenti būtu jāiesniedz centrālā datubāzē, kur tie nekavējoties būtu jādara pieejami CCP kompetentajai iestādei, EVTI un kolēģijai. Turklāt CCP kompetentajai iestādei, EVTI un kolēģijai iepriekš noteiktā vērtēšanas periodā būtu savstarpēji jāsadarbojas un jāuzdod CCP jautājumi, lai nodrošinātu elastīgu un uz sadarbību vērstu procesu.

11.Beziebildumu un ex post procedūras darbību vai pakalpojumu klāsta paplašināšanas pieprasījuma apstiprināšanai

Ir ieviests jauns 17.a pants, lai CCP sniegtu iespēju parastās procedūras vietā veikt beziebildumu procedūru, lai saņemtu atļauju attiecībā uz papildu pakalpojumiem vai darbībām, ko CCP plāno piedāvāt un kas nepalielina CCP riskus. 17.a pantā ir noteikts, kuri papildu pakalpojumi un darbības tiek uzskatītas par nebūtiskām, un tādēļ jāapstiprina, izmantojot šādu CCP kompetentās iestādes beziebildumu procedūru, un noteikts, kurus papildu pakalpojumus un darbības CCP var sākt piedāvāt, pirms CCP kompetentā iestāde ir saņēmusi attiecīgo lēmumu. Papildus šiem gadījumiem CCP var arī lūgt savu kompetento iestādi piemērot beziebildumu procedūru, ja tas uzskata, ka ierosinātais papildu pakalpojums vai darbība nepalielinās tā riskus.

12.EVTI un kolēģijas atzinuma pieprasīšanas procedūra

Ir ieviests jauns 17.b pants, lai precizētu darbības jomu un procesu, kas jāievēro, ja kompetentā iestāde lūdz EVTI un kolēģijas atzinumu pirms tāda uzraudzības lēmuma pieņemšanas, par kuru CCP nav iesniedzis pieteikumu, piemēram, attiecībā uz CCP atbilstību prasībām par uzskaiti vai interešu konfliktiem.

13.Kolēģija un kolēģijas atzinums

Ir grozīts 18. un 19. pants, lai vēl vairāk veicinātu pastāvīgu un uz sadarbību vērstu CCP uzraudzību. Tāpēc kolēģijai tiek prasīts sniegt atzinumu arī tad, ja kompetentā iestāde apsver iespēju anulēt CCP atļauju, kā arī tad, kad kompetentā iestāde veic attiecīgā CCP ikgadējo pārskatīšanu un izvērtēšanu. EVTI būtu jāvada katra ES CCP kolēģija un tās sēdes, un tai būtu jāpiešķir balsstiesības.

14.Atļaujas anulēšana

Ir grozīts 20. pants, lai kompetentajai iestādei būtu noteikts pienākums apspriesties ar EVTI un kolēģijas locekļiem, pirms CCP kompetentā iestāde pieņem lēmumu anulēt konkrētu pakalpojumu vai darbību vai ierobežot attiecīgā pakalpojuma vai darbības tvērumu, izņemot gadījumus, kad lēmums ir jāpieņem steidzami.

15.Ikgadējā pārskatīšana

Ir grozīts 21. pants, lai norādītu, ka ikgadējā pārskatīšanā būtu jāapsver CCP sniegtie pakalpojumi vai darbības vai modeļa izmaiņas, ko CCP izmanto, pamatojoties uz beziebildumu procedūru. Turklāt ir precizēts, cik bieži jāsagatavo pārskatīšanas ziņojums (ziņojums būtu jāsagatavo vismaz reizi gadā noteiktā datumā). Turklāt ir precizēts, ka uz ziņojumu attiecas EVTI un kolēģijas atzinums.

16.Kompetento iestāžu un EVTI sadarbība uzraudzības jomā attiecībā uz atļauju saņēmušajiem CCP un atļaujas piešķiršanas un atteikšanas procedūra

Ir grozīts 17. un 23.a pants, lai EVTI varētu sniegt atzinumu CCP kompetentajai iestādei arī par CCP ikgadējo pārskatīšanu un izvērtēšanu, maržu prasībām un atļaujas anulēšanu. Sniedzot šādu atzinumu, EVTI ir jāizvērtē CCP atbilstība attiecīgajām ETIR prasībām, īpašu uzmanību pievēršot konstatētajiem pārrobežu riskiem vai ES finanšu stabilitātes riskiem.

Turklāt EVTI būtu jāpublicē informācija par to, ka kompetentā iestāde neievēro vai neplāno ievērot tās atzinumu vai kolēģijas atzinumu, vai jebkādus tajos ietvertos nosacījumus vai ieteikumus. EVTI var arī publicēt kompetentās iestādes sniegtos neatbilstības iemeslus.

Ir grozīts 23.a pants, lai sīkāk precizētu EVTI lomu koordinācijas stiprināšanā ārkārtas situācijās un risku novērtēšanā, jo īpaši pārrobežu līmenī.

17.Kopējās uzraudzības komandas, beziebildumu procedūras darbību vai pakalpojumu klāsta paplašināšanas pieprasījumu apstiprināšanai, kā arī pārskatīšana un izvērtēšana

Ir ieviests jauns 23.b pants, lai uzlabotu to iestāžu sadarbību, kas iesaistītas atļauju saņēmušo ES CCP uzraudzībā, izveidojot kopējās uzraudzības komandas. Kopējo uzraudzības komandu uzdevumos ietilpst šādi pienākumi: i) sniegt informāciju CCP kompetentajai iestādei saistībā ar beziebildumu procedūru CCP esošās atļaujas paplašināšanai, ii) palīdzēt noteikt CCP pārskatīšanas un izvērtēšanas biežumu un detalizētību un iii) piedalīties pārbaudēs uz vietas.

18.Kopīgais uzraudzības mehānisms

Ir ieviests jauns 23.c pants, lai izveidotu starpnozaru uzraudzības mehānismu, kas apvieno ES CCP, tīrvērtes dalībnieku un klientu uzraudzībā iesaistītās Savienības struktūras. EVTI sadarbībā ar citām struktūrām, kas piedalās kopīgajā uzraudzības mehānismā, ir jāiesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai gada ziņojums par uzraudzības darbības rezultātiem, lai nodrošinātu informāciju turpmākiem politikas lēmumiem. EVTI var arī izdot pamatnostādnes vai ieteikumus, ja tā uzskata, ka kompetentās iestādes nenodrošina tīrvērtes dalībnieku un klientu atbilstību prasībai uzturēt aktīvu kontu, vai ja tā konstatē risku ES finanšu stabilitātei.

19.Ārkārtas situācija

Ir grozīts 24. pants, lai vēl vairāk palielinātu EVTI lomu ārkārtas situācijā, ļaujot EVTI pēc savas iniciatīvas vai pēc pieprasījuma sasaukt CCP uzraudzības komitejas sanāksmes (iespējams, paplašinātā sastāvā), lai rezultatīvi koordinētu kompetento iestāžu atbildes pasākumus. EVTI ir arī pilnvarota vienkārša pieprasījuma veidā pieprasīt informāciju no tirgus dalībniekiem, lai šajos gadījumos pildītu savu koordinācijas funkciju. EVTI var arī izdot ieteikumus CCP kompetentajām iestādēm.

20.CCP uzraudzības komiteja

Ir grozīts 24.a pants, lai EVTI varētu kartēt un apzināt uzraudzības prioritātes, ņemt vērā pārrobežu riskus, arī savstarpējās saiknes, sasaisti un koncentrācijas riskus. Turklāt 24.a pants ir grozīts, lai emisijas centrālajām bankām ļautu piedalīties visās ES CCP uzraudzības komitejas sanāksmēs un vajadzības gadījumā uzaicināt klientu attiecīgās iestādes un ES struktūras.

21.Trešās valsts CCP atzīšana

Ir grozīts 25. pants, lai precizētu, ka gadījumos, kad EVTI veic trešās valsts CCP atzīšanas pārskatīšanu, šim CCP nebūtu jāiesniedz jauns pieteikums, bet būtu jāsniedz EVTI visa informācija, kas nepieciešama šādai pārskatīšanai.

Ir grozīts 25. pants, lai ieviestu iespēju Komisijai (ja tas ir Savienības interesēs) izmantot samērīgu pieeju un atcelt prasību, ka trešai valstij jābūt iedarbīgai līdzvērtīgai sistēmai trešās valsts CCP atzīšanai, kad pieņem lēmumu par līdzvērtību attiecībā uz šo trešo valsti.

Lai nodrošinātu, ka vienošanās par sadarbību ir samērīgas, EVTI tas būtu jāpielāgo dažādām jurisdikcijām, pamatojoties uz attiecīgajā jurisdikcijā iedibinātajiem CCP. Attiecībā uz 2. līmeņa CCP vienošanās par sadarbību būtu jāietver plašāks informācijas klāsts, ar kuru biežāk jāapmainās EVTI un attiecīgajām trešo valstu iestādēm.

Turklāt 25. pants ir grozīts, lai vienošanās par sadarbību iekļautu EVTI tiesības saņemt informāciju arī tad, ja 2. līmeņa CCP tiek prasīts uzlabot tā gatavību finansiālu grūtību gadījumā, piemēram, izstrādājot atveseļošanas plānu, vai ja šādas trešās valsts iestāde izstrādā noregulējuma plānus. EVTI ir jāinformē arī par aspektiem, kas ir svarīgi ES finanšu stabilitātei saistībā ar jaunām krīzēm.

22.Pastāvīga atbilstība atzīšanas nosacījumiem

Ir grozīts 25.b pants, lai precizētu, ka 2. līmeņa CCP regulāri jāsniedz informācija EVTI.

23.Atzīšanas anulēšana un publisks paziņojums

Ir grozīts 25.p un 25.r pants, lai precizētu, ka EVTI var anulēt atzīšanu, ja kāds trešās valsts CCP pārkāpj kādu no ETIR prasībām, un var sniegt publisku paziņojumu, ja netiek maksātas maksas vai ja CCP nav veicis EVTI pieprasītās koriģējošās darbības.

24.Informācija kompetentajām iestādēm

Ir grozīts 31. pants par paziņojumu par izmaiņām CCP vadībā, lai precizētu procedūru saistībā ar informācijas apmaiņu un EVTI un kolēģijas atzinumu sniegšanu.

25.EVTI un kolēģijas atzinumi

Ir grozīts 32., 35., 41. un 54. pants, lai precizētu pieprasījumus EVTI un kolēģijas atzinumu sniegšanai.

26.Prasības dalībai un vispārīgi noteikumi par organizatoriskajām prasībām

Ir grozīts 26. un 37. pants, lai precizētu, ka CCP nevajadzētu atļaut būt citu CCP tīrvērtes dalībniekiem, kā arī nevajadzētu pieņemt citus CCP vai tīrvērtes iestādes kā tīrvērtes dalībniekus vai netiešos tīrvērtes dalībniekus.

27.Prasības dalībai

Ir grozīts 37. pants, lai noteiktu, ka tad, ja CCP ir pieņēmis vai plāno pieņemt nefinanšu darījumu partnerus kā tīrvērtes dalībniekus, šim CCP būtu jānodrošina, ka tiek izpildītas konkrētas papildu prasības attiecībā uz maržu prasībām un saistību neizpildes fondiem. Nefinanšu darījumu partneriem nevajadzētu atļaut piedāvāt tīrvērtes pakalpojumus klientiem, un tiem būtu jāļauj uzturēt kontus CCP tikai attiecībā uz aktīviem un pozīcijām, ko tie tur uz sava rēķina. CCP kompetentajai iestādei būtu regulāri jāziņo EVTI un kolēģijai par to, vai ir lietderīgi pieņemt nefinanšu darījumu partnerus kā tīrvērtes dalībniekus. EVTI ir pilnvarota sagatavot RTS projektu par aspektiem, kas jāņem vērā, nosakot piekļuves kritērijus, un pēc ad hoc salīdzinošās izvērtēšanas varētu sniegt atzinumu par šādas kārtības piemērotību.

28.Pārredzamība

Ir grozīts 38. pants, lai nodrošinātu, ka klientiem un netiešiem klientiem ir labāka redzamība un prognozējamība attiecībā uz maržas pieprasījumiem. Tīrvērtes dalībniekiem un klientiem, kas sniedz tīrvērtes pakalpojumus, būtu jānodrošina pārredzamība attiecībā uz saviem klientiem.

29.Maržu prasības

Ir grozīts 41. pants, lai nodrošinātu, ka CCP pastāvīgi pārskata savu maržu līmeni, vienlaikus ņemot vērā šādu pārskatīšanu iespējamo prociklisko iedarbību, atspoguļojot pašreizējos tirgus apstākļus un apsverot to dienas maržu iekasēšanas un maksājumu iespējamo ietekmi uz to dalībnieku likviditāti.

30.Likviditātes riska kontrole

Ir grozīts 44. pants, lai labāk atspoguļotu vienības, kuru saistību neizpilde varētu būtiski ietekmēt CCP likviditāti, nosakot, ka CCP jāņem vērā likviditātes risks, ko rada vismaz divu vienību — arī tīrvērtes dalībnieku un likviditātes pakalpojumu sniedzēju — saistību neizpilde.

31.Nodrošinājuma prasības

Ir grozīts 46. pants, lai banku garantijas un valsts garantijas varētu uzskatīt par piemērotu augsti likvīdu nodrošinājumu, ja tās ir bez nosacījumiem pieejamas pēc pieprasījuma likvidācijas periodā un ja CCP tās ņem vērā, aprēķinot savas kopējās riska pozīcijas ar banku. Turklāt CCP, pārskatot diskontu līmeni, ko tas piemēro aktīviem, kurus tas pieņem kā nodrošinājumu, būtu jāņem vērā iespējamā procikliskā iedarbība.

32.Pārskats par modeļiem, stresa testiem un atpakaļejošām pārbaudēm

Ir grozīts 49. pants, lai nodrošinātu, ka attiecīgās procedūras, ko piemēro CCP attiecībā uz modeļu izmaiņām, būtu īsākas, mazāk sarežģītas un sniedz lielāku pārliecību par to iznākumu. Kompetentajām iestādēm ir pienākums ātri apstiprināt, ka ir saņemts pieteikums par modeļa izmaiņām, novērtējot, vai CCP ir iesniedzis nepieciešamos dokumentus. Lai nodrošinātu, ka ES CCP kopā ar pieteikumiem iesniedz visus nepieciešamos dokumentus, EVTI ir jāizstrādā regulatīvo un īstenošanas tehnisko standartu projekti, kuros precizēti šādi dokumenti, to formāts un saturs. Turklāt CCP visi dokumenti būtu jāiesniedz centrālā datubāzē, kur tie nekavējoties būtu jādara pieejami CCP kompetentajai iestādei, EVTI un kolēģijai. Ar 49. pantu arī ievieš iespēju parastās procedūras vietā veikt beziebildumu procedūru, lai apstiprinātu modeļu izmaiņas, kas netiek uzskatītas par būtiskām, un precizē, kuras izmaiņas uzskatāmas par būtiskām. Ja CCP uzskata, ka izmaiņas nav būtiskas, tas var sākt izmantot modeļu izmaiņas, pirms CCP kompetentā iestāde ir saņēmusi lēmumu.

33.Ziņojumu un pārskatīšanas noteikumu grozīšana

Regulas 85. pantu groza tā, ka Komisijai līdz [5 gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] ir jāiesniedz ziņojums, kurā novērtēta šīs regulas piemērošana. Komisijai ir pienākums minēto ziņojumu kopā ar tam pievienotiem atbilstošiem priekšlikumiem iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei. Turklāt tiek atcelta pašreizējā prasība iesniegt ziņojumu līdz 2023. gada 2. janvārim. EVTI līdz [3 gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] ir jāiesniedz arī ziņojums par tās personālu un resursiem.

34.Grozījumi Kapitāla prasību regulā (KPR)

KPR 22 382. panta 4. punktu groza tā, lai attiecīgos KPR noteikumus saskaņotu ar šajā priekšlikumā ierosinātajām izmaiņām. Grozījums koriģē pašu kapitāla prasības tvērumu attiecībā uz kredīta vērtības korekcijas risku, jo īpaši precizējot, kuriem grupas iekšējiem darījumiem šo prasību var nepiemērot.

35.Grozījumi Naudas tirgus fondu regulā (NTFR)

NTFR 23 17. pantu groza attiecībā uz noteikumiem par ieguldījumu politiku saistībā ar darījumu partnera riska ierobežojumiem. Ar to no darījumu partnera riska ierobežojumiem, kas noteikti NTFR 17. panta 4. punktā un 6. punkta c) apakšpunktā, izslēdz tādus darījumus ar atvasinātajiem instrumentiem, kuru tīrvērte veikta centralizēti. Turklāt 2. pantā ir pievienota CCP definīcija, proti, kā jauns 24) punkts.

2022/0403 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

[xxxx],
ar ko Regulas (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 575/2013 un (ES) 2017/1131 groza attiecībā uz pasākumiem, lai mazinātu pārmērīgas riska pozīcijas attiecībā uz trešo valstu centrālajiem darījumu partneriem un uzlabotu Savienības tīrvērtes tirgu efektivitāti

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas dalībvalstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu 24 ,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 25 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 26 veicina sistēmiskā riska mazināšanu, palielinot ārpusbiržas atvasināto instrumentu tirgus pārredzamību un samazinot ar ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem saistītos darījumu partnera kredītrisku un operacionālos riskus.

(2)Pēctirdzniecības infrastruktūra ir kapitāla tirgu savienības būtisks aspekts, un tā ir atbildīga par virkni pēctirdzniecības procesu, arī tīrvērti. Efektīva un konkurētspējīga tīrvērtes sistēma Savienībā ir būtiska Savienības kapitāla tirgu darbībai un ir Savienības finanšu stabilitātes stūrakmens. Tāpēc ir jāparedz papildu noteikumi, lai uzlabotu tīrvērtes pakalpojumu efektivitāti Savienībā kopumā un jo īpaši centrālo darījumu partneru (CCP) efektivitāti, racionalizējot procedūras, jo īpaši attiecībā uz papildu pakalpojumu sniegšanu vai darbību veikšanu un CCP riska modeļu maiņu, palielinot likviditāti, veicinot tīrvērti Savienības CCP, modernizējot regulējumu, saskaņā ar kuru darbojas CCP, un nodrošinot CCP un citiem finanšu dalībniekiem nepieciešamo elastīgumu, lai tie varētu konkurēt vienotajā tirgū.

(3)Lai piesaistītu darījumus, CCP ir jābūt drošiem un noturīgiem. Regulā (ES) Nr. 648/2012 ir paredzēti pasākumi, ar ko palielināt atvasināto instrumentu tirgu pārredzamību un mazinātu riskus, kas rodas, veicot tīrvērti un maržu apmaiņu. Šajā ziņā liela nozīme finanšu risku mazināšanā ir CCP. Tāpēc būtu jāparedz noteikumi, lai vēl vairāk uzlabotu Savienības CCP stabilitāti, jo īpaši grozot dažus tiesiskā regulējuma aspektus. Turklāt, atzīstot Savienības CCP nozīmi Savienības finanšu stabilitātes saglabāšanā, ir vēl vairāk jāpastiprina to uzraudzība, īpašu uzmanību pievēršot to lomai plašākā finanšu sistēmā un tam, ka tie sniedz pārrobežu pakalpojumus.

(4)Centralizēta tīrvērte ir globāla darījumdarbība, un Savienības tirgus dalībnieki darbojas starptautiskā mērogā. Tomēr, kopš Komisija 2017. gadā pieņēma priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), un Regulu (ES) Nr. 648/2012 groza attiecībā uz CCP atļauju piešķiršanā iesaistītajām procedūrām un iestādēm un trešo valstu CCP atzīšanas prasībām 27 , ir vairākkārt paustas bažas (tās paudusi arī Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) 28 ) par pastāvīgajiem riskiem Savienības finanšu stabilitātei, ko rada pārmērīga tīrvērtes koncentrācija dažos trešo valstu CCP, jo īpaši saistībā ar potenciālajiem riskiem, kas var rasties stresa scenārija gadījumā. Īstermiņā, lai mazinātu risku, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības varētu krasi radīt jūtamas negatīvas sekas, kas saistītas ar pēkšņu Savienības tirgus dalībnieku piekļuves pārtraukšanu Apvienotās Karalistes CCP, Komisija pieņēma vairākus lēmumus par līdzvērtību, lai saglabātu piekļuvi Apvienotās Karalistes CCP. Tomēr Komisija aicināja Savienības tirgus dalībniekus vidējā termiņā samazināt pārmērīgas riska pozīcijas ar sistēmiskiem CCP ārpus Savienības. Komisija šo aicinājumu atkārtoja paziņojumā “ES ekonomikas un finanšu sistēma: veicināt atvērtību, stiprumu un noturību” 29 2021. gada janvārī. Riski un ietekme, ko rada pārmērīgas riska pozīcijas ar sistēmiskiem CCP ārpus Savienības, tika aplūkoti EVTI 2021. gada decembrī publicētajā ziņojumā 30 , kuru tā sagatavoja pēc novērtējuma, kas tika veikts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 2.c punktu. Minētajā ziņojumā tika secināts, ka daži pakalpojumi, ko sniedz šie sistēmiski nozīmīgie Apvienotās Karalistes CCP, ir lielā mērā sistēmiski tik nozīmīgi, ka pašreizējie mehānismi, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. 648/2012 ir nepietiekami, lai pārvaldītu riskus Savienības finanšu stabilitātei. Lai mazinātu iespējamos finanšu stabilitātes riskus Savienībai, ko rada pastāvīga un pārmērīga paļaušanās uz sistēmiski nozīmīgiem trešo valstu CCP, kā arī lai uzlabotu pasākumu samērīgumu attiecībā uz tiem trešo valstu CCP, kuri rada mazāk risku Savienības finanšu stabilitātei, ar Regulu (ES) 2019/2099 ieviestais regulējums ir vēl vairāk jāpielāgo dažādu trešo valstu CCP radītajiem riskiem.

(5)Regulas (ES) Nr. 648/2012 4. panta 2. punkts un 11. panta 5.–10. punkts atbrīvo grupas iekšējos darījumus no tīrvērtes pienākuma un maržu prasībām. Lai nodrošinātu lielāku juridisko noteiktību un paredzamību attiecībā uz grupas iekšējo darījumu regulējumu, minētās regulas 13. pantā paredzētie lēmumi par līdzvērtību būtu jāaizstāj ar vienkāršāku regulējumu. Tādēļ minētās regulas 3. pants būtu jāgroza, lai aizstātu vajadzību pēc lēmuma par līdzvērtību ar to trešo valstu sarakstu, kurām atbrīvojums nebūtu jāpiešķir. Tāpēc būtu jāsvītro minētās regulas 13. pants. Tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 31 382. pants attiecas uz grupas iekšējiem darījumiem, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 3. pantā, attiecīgi būtu jāgroza arī minētais 382. pants.

(6)Ņemot vērā to, ka vienības, kas ir iedibinātas valstīs, kuras iekļautas augsta riska trešo valstu sarakstā un kuru nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas režīmā ir stratēģiski trūkumi, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 32 9. pantā, vai trešās valstīs, kuras ir iekļautas Padomes secinājumu par pārskatīto ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas 33 , I pielikumā un kurās ir mazāk stingra normatīvā vide, to darbības var palielināt risku Savienības finanšu stabilitātei, tajā skaitā paaugstināta darījumu partnera kredītriska un juridiskā riska dēļ. Līdz ar to šādas vienības nebūtu jāuzskata par tiesīgām piedalīties grupas iekšējos darījumos.

(7)Stratēģiski trūkumi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas režīmā vai sadarbības trūkums nodokļu jomā ne vienmēr ir vienīgie faktori, kas var ietekmēt ar atvasināto instrumentu līgumiem saistīto risku — arī darījumu partnera kredītrisku un juridisko risku. Svarīgi ir arī citi faktori, piemēram, uzraudzības sistēma. Tāpēc Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu trešās valstis, kuru vienības nevar gūt labumu no šiem atbrīvojumiem, lai gan tās nav norādītas minētajos sarakstos. Ņemot vērā to, ka grupas iekšējiem darījumiem tiek piemērotas samazinātas regulatīvās prasības, regulatoriem un uzraudzības iestādēm būtu rūpīgi jāuzrauga un jānovērtē riski, kas saistīti ar darījumiem, kuros iesaistītas vienības no trešām valstīm.

(8)Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības un trešo valstu kredītiestādēm, kas piedāvā tīrvērtes pakalpojumus pensiju shēmu mehānismiem, būtu jāievieš atbrīvojums no tīrvērtes pienākuma saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 4. panta iv) punktu, ja Savienības finanšu darījumu partneris vai nefinanšu darījumu partneris, kuram piemērojams tīrvērtes pienākums, veic darījumu ar pensiju shēmas mehānismu, kas ir iedibināts trešā valstī un kas ir atbrīvots no tīrvērtes pienākuma saskaņā ar attiecīgās trešās valsts tiesību aktiem.

(9)Regula (ES) Nr. 648/2012 veicina centralizētas tīrvērtes izmantošanu kā galveno riska mazināšanas metodi ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem. Tāpēc ar ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu saistītos riskus vislabāk var mazināt, ja šo atvasināto instrumentu līgumu tīrvērti veic CCP, kas saņēmis atļauju saskaņā ar minētās regulas 14. pantu vai atzīts saskaņā ar tās 25. pantu. No tā izriet, ka, aprēķinot pozīciju, kas tiek salīdzināta ar sliekšņiem, kuri noteikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 10. panta 4. punkta b) apakšpunktu, šajā aprēķinā būtu jāiekļauj tikai tie atvasināto instrumentu līgumi, kuru tīrvērti neveic CCP, kas saņēmis atļauju saskaņā ar minētās regulas 14. pantu vai atzīts saskaņā ar tās 25. pantu.

(10)Tas ir nepieciešams, lai novērstu finanšu stabilitātes riskus, kas saistīti ar Savienības tīrvērtes dalībnieku un klientu pārmērīgām riska pozīcijām ar sistēmiski nozīmīgiem trešo valstu CCP (2. līmeņa CCP), kuri sniedz tīrvērtes pakalpojumus, ko EVTI ir identificējusi kā lielā mērā sistēmiski nozīmīgus tīrvērtes pakalpojumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 2.c punktu. EVTI 2021. gada decembrī secināja, ka atsevišķi tīrvērtes pakalpojumi (proti, euro un Polijas zlotos denominēti procentu likmju atvasinātie instrumenti, euro denominēti kredītriska mijmaiņas līgumi (CDS) un euro denominēti īstermiņa procentu likmju atvasinātie instrumenti (STIR)), ko sniedz divi 2. līmeņa CCP, ir lielā mērā sistēmiski nozīmīgi Savienībai vai vienai vai vairākām tās dalībvalstīm. Kā norādīts EVTI 2021. gada decembra novērtējuma ziņojumā, ja šie 2. līmeņa CCP nonāktu finansiālās grūtībās, izmaiņas šo CCP atbilstošajā nodrošinājumā, maržās vai diskontos varētu negatīvi ietekmēt vienas vai vairāku dalībvalstu valsts obligāciju tirgus un, plašākā nozīmē, Savienības finanšu stabilitāti. Turklāt traucējumi monetārās politikas īstenošanai nozīmīgos tirgos var kavēt pārneses mehānismu, kas ir ļoti svarīgs emisijas centrālajām bankām. Tāpēc ir lietderīgi pieprasīt, lai visi finanšu darījumu partneri un nefinanšu darījumu partneri, kuriem piemērojams tīrvērtes pienākums, tieši vai netieši uzturētu kontus ar minimālu aktivitātes līmeni Savienībā iedibinātos CCP. Šai prasībai būtu jāsamazina šo 2. līmeņa CCP sniegtie tīrvērtes pakalpojumi līdz līmenim, kad šādai tīrvērtei vairs nav būtiska sistēmiska nozīme.

(11)Ir jānodrošina, lai Savienības CCP kontos uzturamo tīrvērtes darbību līmeņa precizēšanu varētu pielāgot mainīgiem apstākļiem. EVTI ir svarīga loma trešo valstu CCP un to tīrvērtes pakalpojumu būtiskās sistēmiskās nozīmes novērtēšanā. Tādēļ EVTI sadarbībā ar Eiropas Banku iestādi (EBI), Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi (EAAPI) un ESRK un pēc apspriešanās ar Eiropas Centrālo banku sistēmu (ECBS) būtu jāizstrādā regulatīvo tehnisko standartu projekti, kuros sīki precizē, kādā apmērā finanšu un nefinanšu darījumu partneriem, uz kuriem attiecas tīrvērtes pienākums, Savienības CCP aktīvajos kontos ir jāuztur lielā mērā sistēmiski nozīmīgi tīrvērtes pakalpojumi. Šādai precizēšanai nevajadzētu pārsniegt to, kas ir nepieciešams un samērīgs, lai samazinātu tīrvērtes apjomu saistībā ar noteiktajiem tīrvērtes pakalpojumiem attiecīgajos 2. līmeņa CCP. Šajā sakarā EVTI būtu jāapsver izmaksas, riski un slogs, ko šāda precizēšana rada finanšu un nefinanšu darījumu partneriem, ietekme uz to konkurētspēju un risks, ka šīs izmaksas tiks pārnestas uz nefinanšu uzņēmumiem. Turklāt EVTI būtu arī jānodrošina, ka paredzētā tīrvērtes samazināšana attiecībā uz tiem instrumentiem, kas identificēti kā lielā mērā sistēmiski nozīmīgi, noved pie tā, ka tie vairs netiek uzskatīti par lielā mērā sistēmiski nozīmīgiem, kad EVTI saskaņā ar minētās regulas 25. panta 5. punktu pārskata attiecīgo CCP atzīšanu un dara to vismaz reizi piecos gados. Turklāt būtu jāparedz piemēroti pakāpeniskas ieviešanas periodi, lai pakāpeniski īstenotu prasību par noteikta līmeņa tīrvērtes darbību uzturēšanu Savienības CCP kontos.

(12)Lai nodrošinātu, ka klienti ir informēti par savām iespējām un var pieņemt informētu lēmumu par to, kur veikt savu atvasināto instrumentu līgumu tīrvērti, tīrvērtes dalībniekiem un klientiem, kas sniedz tīrvērtes pakalpojumus gan Savienības, gan atzītos trešo valstu CCP, būtu jāinformē savi klienti par iespēju veikt atvasināto instrumentu līguma tīrvērti Savienības CCP, lai 2. līmeņa CCP tiktu samazināts to pakalpojumu tīrvērtes apjoms, kas identificēti kā lielā mērā sistēmiski nozīmīgi, nolūkā nodrošināt Savienības finanšu stabilitāti.

(13)Lai nodrošinātu, ka kompetentajām iestādēm ir nepieciešamā informācija par tīrvērtes darbībām, ko tīrvērtes dalībnieki vai klienti veic atzītos CCP, būtu jāievieš ziņošanas pienākums šādiem tīrvērtes dalībniekiem vai klientiem. Ziņojumos sniegtajā informācijā būtu jānošķir vērtspapīru darījumi, regulētā tirgū tirgoti atvasināto instrumentu darījumi un ārpusbiržas atvasināto instrumentu darījumi.

(14)Regula (ES) Nr. 648/2012 tika grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/834 34 , lai cita starpā ieviestu atbrīvojumu no ziņošanas prasībām ārpusbiržas atvasināto instrumentu darījumiem starp darījumu partneriem grupas ietvaros, ja vismaz viens no darījumu partneriem ir nefinanšu darījumu partneris. Šis atbrīvojums tika ieviests, jo grupas iekšējie darījumi ar nefinanšu darījumu partneriem veido salīdzinoši nelielu daļu no visiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu darījumiem, un tie galvenokārt tiek izmantoti iekšējai risku ierobežošanai grupas ietvaros. Tādējādi šie darījumi būtiski nepalielina sistēmisko risku un savstarpējo savienotību ar pārējo finanšu sistēmu. Tomēr šo darījumu atbrīvošana no ziņošanas prasībām ir ierobežojusi EVTI, ESRK un citu iestāžu spēju skaidri noteikt un novērtēt riskus, ko uzņēmušies nefinanšu darījumu partneri. Lai nodrošinātu labāku redzamību attiecībā uz grupas iekšējiem darījumiem, ņemot vērā to iespējamo savstarpējo savienotību ar pārējo finanšu sistēmu un ņemot vērā nesenās norises tirgū, jo īpaši spiedienu enerģijas tirgos, kas radusies Krievijas neizprovocētās un nepamatotās agresijas pret Ukrainu rezultātā, šis atbrīvojums būtu jāatceļ.

(15)Lai nodrošinātu, ka kompetentās iestādes vienmēr ir informētas par riska pozīcijām vienību un grupu līmenī un spēj uzraudzīt šādas riska pozīcijas, kompetentajām iestādēm būtu jāizveido rezultatīvas sadarbības procedūras, lai aprēķinātu pozīcijas līgumos, kuru tīrvērti neveic atļauju saņēmis vai atzīts CCP, un lai aktīvi izvērtētu un novērtētu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu riska pozīciju līmeni vienību un grupu līmenī.

(16)Ir jānodrošina, lai, ņemot vērā norises tirgū, arī turpmāk būtu piemērota Komisijas 2012. gada 19. decembra Deleģētā regula (ES) Nr. 149/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 35 attiecībā uz kritērijiem, pēc kuriem nosaka, kuri ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi ir objektīvi novērtējami kā risku samazinoši. Turklāt jānodrošina, lai minētajā Komisijas deleģētajā regulā noteiktos tīrvērtes sliekšņs pienācīgi un precīzi atspoguļotu atvasināto instrumentu (izņemot procentu likmju, ārvalstu valūtas, kredīta un kapitāla vērtspapīru atvasināto instrumentu) dažādos riskus un iezīmes. Tādēļ EVTI būtu arī jāpārskata un attiecīgā gadījumā jāprecizē minētā Komisijas deleģētā regula un vajadzības gadījumā jāierosina tās grozījumi. EVTI tiek aicināta apsvērt un cita starpā nodrošināt lielāku granularitāti attiecībā uz preču atvasinātajiem instrumentiem. Šādu granularitāti varētu panākt, nodalot tīrvērtes sliekšņus pa nozarēm un veidiem, piemēram, diferencējot ar lauksaimniecību, enerģētiku vai metāliem saistītas preces vai tās diferencējot, pamatojoties uz citām iezīmēm, piemēram, vides, sociālajiem un pārvaldības kritērijiem, vidiski ilgtspējīgām investīcijām vai ar kriptotehnoloģijām saistītām iezīmēm. Pārskatīšanas laikā EVTI būtu jācenšas apspriesties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, kurām ir īpašas zināšanas par konkrētām precēm.

(17)Nefinanšu darījumu partneriem, kam ir jāapmainās ar nodrošinājumu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuru tīrvērti neveic CCP, vajadzētu būt pietiekamam laikam, lai apspriestu un izmēģinātu mehānismus šāda nodrošinājuma apmaiņai.

(18)Eiropas uzraudzības iestādēm (EUI) būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu tādu riska pārvaldības procedūru vienādu piemērošanu, kas prasa savlaicīgu, precīzu un pienācīgi nodalītu nodrošinājuma apmaiņu attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kurus noslēguši finanšu darījumu partneri un nefinanšu darījumu partneri.

(19)Lai nodrošinātu konsekventu un konverģentu pieeju starp kompetentajām iestādēm visā Savienībā, atļauju saņēmušajiem CCP vai juridiskajām personām, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 14. pantu vēlas saņemt atļauju sniegt tīrvērtes pakalpojumus un veikt darbības ar finanšu instrumentiem, vajadzētu būt iespējai saņemt atļauju sniegt tīrvērtes pakalpojumus un veikt citas darbības arī saistībā ar nefinanšu instrumentiem. Regula (ES) Nr. 648/2012 attiecas uz CCP kā vienībām, nevis uz konkrētiem pakalpojumiem, kā noteikts minētās regulas 1. panta 2. punktā. Ja CCP veic ne tikai finanšu instrumentu, bet arī nefinanšu instrumentu tīrvērti, CCP kompetentajai iestādei būtu jāspēj nodrošināt, ka CCP atbilst visām Regulā (ES) Nr. 648/2012 paredzētajām prasībām attiecībā uz visiem tā piedāvātajiem pakalpojumiem.

(20)Savienības CCP saskaras ar problēmām paplašināt savu piedāvāto produktu klāstu un grūtībām ieviest tirgū jaunus produktus. Šīs problēmas un grūtības var izskaidrot ar konkrētiem Regulas (ES) Nr. 648/2012 noteikumiem, kuru dēļ dažas atļauju piešķiršanas procedūras ir pārāk ilgas, sarežģītas un ar neskaidru iznākumu. Tāpēc būtu jāvienkāršo Savienības CCP atļauju piešķiršanas vai paplašināšanas process un vienlaikus jānodrošina EVTI un Regulas (ES) Nr. 648/2012 18. pantā minētās kolēģijas pienācīga iesaistīšanās. Pirmkārt, lai izvairītos no būtiskas un, iespējams, laika ziņā nenoteiktas kavēšanās, kompetentajām iestādēm novērtējot atļaujas pieteikuma pilnīgumu, kompetentajai iestādei būtu bez kavēšanās jāapstiprina šā pieteikuma saņemšana un ātri jāpārbauda, vai CCP ir iesniedzis novērtēšanai nepieciešamos dokumentus. Lai nodrošinātu, ka Savienības CCP kopā ar saviem pieteikumiem iesniedz visus prasītos dokumentus, EVTI būtu jāizstrādā regulatīvo tehnisko standartu un īstenošanas tehnisko standartu projekti, kuros būtu precizēts, kādi dokumenti būtu jāiesniedz, kāda informācija šajos dokumentos būtu jāietver un kādā formātā tie būtu jāiesniedz. Otrkārt, lai nodrošinātu pieteikumu efektīvu un vienlaicīgu novērtēšanu, CCP būtu jāspēj iesniegt visus dokumentus, izmantojot centrālu datubāzi, kurā tie nekavējoties būtu jākopīgo ar CCP kompetento iestādi, EVTI un kolēģiju. Treškārt, CCP kompetentajai iestādei, EVTI un kolēģijai novērtēšanas periodā būtu jāiesaistās un jāuzdod CCP jebkādi attiecīgi jautājumi, lai nodrošinātu ātru, elastīgu un uz sadarbību vērstu visaptverošas pārskatīšanas procesu. Lai izvairītos no dublēšanās un nevajadzīgiem kavējumiem, visi jautājumi un turpmākie skaidrojumi būtu vienlaicīgi jādara zināmi arī CCP kompetentajai iestādei, EVTI un kolēģijai.

(21)Pašlaik pastāv nenoteiktība par to, kādos gadījumos uz papildu pakalpojumu vai darbību attiecas CCP esošā atļauja. Šī nenoteiktība ir jānovērš un, ja ierosinātais papildu pakalpojums vai darbība nepalielina CCP riskus, jāievēro samērīga pieeja. Tādēļ ir jānosaka, ka šādos gadījumos pieteikumiem nebūtu jāveic pilna novērtēšanas procedūra. Šā iemesla dēļ būtu jāprecizē, kuri tīrvērtes papildu pakalpojumi un darbības ir nebūtiski un tādējādi nepalielina Savienības CCP riskus, un tie būtu jāapstiprina, izmantojot attiecīgā CCP kompetentās iestādes beziebildumu procedūru. Šī beziebildumu procedūra būtu jāpiemēro, ja CCP plāno veikt viena vai vairāku tādu finanšu instrumentu tīrvērti, kas pieder pie tām pašām finanšu instrumentu klasēm, kuru tīrvērtei tas ir saņēmis atļauju, ar nosacījumu, ka šādus finanšu instrumentus tirgo tirdzniecības vietā, kurā CCP jau sniedz tīrvērtes pakalpojumus vai veic darbības, un ierosinātais tīrvērtes papildu pakalpojums vai darbība nav saistīts ar maksājumu jaunā valūtā. Šī beziebildumu procedūra būtu jāpiemēro arī tad, ja CCP pievieno jaunu Savienības valūtu finanšu instrumentu klasei, uz kuru jau attiecas CCP atļauja, vai ja CCP pievieno vienu vai vairākus papildu termiņus finanšu instrumentu klasei, uz kuru jau attiecas CCP atļauja, ar nosacījumu, ka termiņu diapazons netiek būtiski paplašināts. Turklāt CCP vajadzētu būt arī iespējai lūgt savu kompetento iestādi piemērot beziebildumu procedūru, ja CCP uzskata, ka ierosinātais papildu pakalpojums vai darbība nepalielinās tā riskus, jo īpaši, ja jaunais tīrvērtes pakalpojums vai darbība ir līdzīga pakalpojumiem, kurus CCP jau ir atļauts sniegt. Veicot beziebildumu procedūru, nevajadzētu būt nepieciešamam atsevišķam EVTI un kolēģijas atzinumam, jo šāda prasība būtu nesamērīga. Tā vietā EVTI un kolēģijai vajadzētu būt iespējai sniegt informāciju CCP kompetentajai iestādei, izmantojot saistībā ar attiecīgo CCP izveidoto kopējo uzraudzības komandu.

(22)Lai veicinātu CCP pastāvīgu, uz sadarbību vērstu uzraudzību, kolēģijai būtu jāsniedz atzinums, ja kompetentā iestāde apsver CCP atļaujas anulēšanu un ja kompetentā iestāde veic konkrētā CCP ikgadējo pārskatīšanu un izvērtēšanu.

(23)Lai nodrošinātu visu kolēģiju konsekventu darbību un vēl vairāk veicinātu uzraudzības konverģenci, EVTI būtu jāvada katra Savienības CCP kolēģija un tās sēdes, un tai būtu jāpiešķir balsstiesības šajā kolēģijā.

(24)EVTI būtu jāspēj sniegt efektīvāku ieguldījumu, lai nodrošinātu, ka Savienības CCP, sniedzot savus pakalpojumus visā Savienībā, ir droši, stabili un konkurētspējīgi. Tāpēc EVTI papildus Regulā (ES) Nr. 648/2012 pašlaik noteiktajām uzraudzības pilnvarām būtu arī jāsniedz atzinums CCP kompetentajai iestādei par CCP ikgadējo pārskatīšanu un izvērtēšanu, tā atļaujas anulēšanu un maržu prasībām. Sniedzot atzinumu, EVTI būtu jāizvērtē CCP atbilstība piemērojamajām prasībām, īpašu uzmanību pievēršot konstatētajiem pārrobežu riskiem vai riskiem Savienības finanšu stabilitātei. Tas ir arī nepieciešams, lai vēl vairāk uzlabotu uzraudzības konverģenci un nodrošinātu, ka visas ieinteresētās personas ir informētas par EVTI un kolēģijas novērtējumu par CCP darbībām. Tāpēc EVTI, ņemot vērā nepieciešamību aizsargāt konfidenciālu informāciju, būtu jāizpauž informācija par to, ka kompetentā iestāde neievēro vai neplāno ievērot tās atzinumu vai kolēģijas atzinumu un jebkādus tajos ietvertos nosacījumus vai ieteikumus. EVTI vajadzētu būt iespējai katrā atsevišķā gadījumā pieņemt lēmumu publicēt kompetentās iestādes norādītos iemeslus par to, kādēļ tā neievēro EVTI atzinumu vai kolēģijas atzinumu, vai jebkādus tajos ietvertos nosacījumus vai ieteikumus.

(25)Ir jānodrošina, ka CCP pastāvīgi ievēro Regulu (ES) Nr. 648/2012, arī pēc beziebildumu procedūras, ar ko apstiprina tīrvērtes papildu pakalpojumu sniegšanu vai darbību veikšanu, vai pēc beziebildumu procedūras modeļa izmaiņu apstiprināšanai, un šādos gadījumos EVTI un kolēģija atsevišķu atzinumu nesniedz. Tāpēc pārskatīšanā, ko vismaz reizi gadā veic CCP kompetentā iestāde, sevišķi būtu jāņem vērā šādi jauni tīrvērtes pakalpojumi vai darbības un jebkādas modeļu izmaiņas. Lai nodrošinātu uzraudzības konverģenci un to, ka Savienības CCP, sniedzot pakalpojumus visā Savienībā, ir droši, stabili un konkurētspējīgi, EVTI un kolēģijai būtu jāsniedz atzinums par kompetentās iestādes ziņojumu, un tas būtu jāiesniedz katru gadu.

(26)EVTI vajadzētu būt līdzekļiem, lai noteiktu iespējamos riskus Savienības finanšu stabilitātei. Tāpēc EVTI sadarbībā ar EBI, EAAPI un ECB, pildot uzdevumus, kas saistīti ar kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību vienotajā uzraudzības mehānismā un kas tai uzticēti saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 36 , būtu jānosaka dažādu CCP un juridisko personu savstarpējās saiknes un savstarpējās atkarības, tajā skaitā kopīgi tīrvērtes dalībnieki, klienti un netiešie klienti, kopīgi būtiski pakalpojumu sniedzēji, kopīgi būtiski likviditātes nodrošinātāji, šķērsnodrošinājuma mehānismi, noteikumi par saistību savstarpēju neizpildi un CCP savstarpējais ieskaits, šķērsgarantiju līgumi un risku pārvešana, un kompensējošās tirdzniecības režīmi.

(27)Centrālās bankas, kas emitē Savienības valūtas, kuru finanšu instrumentu tīrvērti veic CCP, kuri saņēmuši atļauju, un kas ir iesniegušas pieteikumu par dalību CCP uzraudzības komitejā, ir šīs komitejas locekles bez balsstiesībām. Tās piedalās tikai Savienības CCP sanāksmēs saistībā ar diskusijām par Savienības mēroga novērtējumiem par šo CCP noturību pret nelabvēlīgām tirgus norisēm un attiecīgajām tirgus norisēm. Tādējādi emisijas centrālās bankas (pretēji to iesaistei trešo valstu CCP uzraudzībā) nepietiekami iesaistās Savienības CCP uzraudzības jautājumos, kas ir tieši saistīti ar monetārās politikas īstenošanu un maksājumu sistēmu vienmērīgu darbību, tāpēc nepietiekami tiek ņemti vērā pārrobežu riski. Tādēļ ir lietderīgi, ka šīs emisijas centrālās bankas var piedalīties visās CCP uzraudzības komitejas sanāksmēs kā locekles bez balsstiesībām, kad šī komiteja tiek sasaukta saistībā ar Savienības CCP.

(28)Ir jānodrošina ātra informācijas apmaiņa, dalīšanās ar zināšanām un rezultatīva sadarbība starp iestādēm, kas iesaistītas atļauju saņēmušo CCP uzraudzībā, un jo īpaši gadījumos, kad ir nepieciešams ātrs CCP kompetentās iestādes lēmums. Tāpēc ir lietderīgi izveidot kopējo uzraudzības komandu attiecībā uz katru Savienības CCP, lai palīdzētu šīm uzraudzības iestādēm, cita starpā sniedzot ieguldījumu CCP kompetentajai iestādei saistībā ar beziebildumu procedūru, lai pagarinātu CCP spēkā esošas atļaujas termiņu, palīdzot noteikt CCP pārskatīšanas un izvērtēšanas biežumu un detalizētību, kā arī piedaloties pārbaudēs uz vietas. Ņemot vērā to, ka CCP kompetentajai iestādei joprojām ir galīgā atbildība par galīgajiem uzraudzības lēmumiem, kopējām uzraudzības komandām būtu jāstrādā tās CCP kompetentās iestādes aizgādnībā, kuras vajadzībām komanda ir izveidota, un to sastāvā vajadzētu būt CCP kompetentās iestādes un EVTI darbiniekiem, kā arī dažiem kolēģijas locekļiem. Arī citiem kolēģijas locekļiem vajadzētu būt iespējai pieprasīt dalību, pamatojot šo pieprasījumu ar savu novērtējumu par to, kā CCP finansiālās grūtības varētu ietekmēt to attiecīgās dalībvalsts finanšu stabilitāti.

(29)Lai uzlabotu attiecīgo Savienības struktūru spēju gūt visaptverošu pārskatu par tirgus norisēm saistībā ar tīrvērti Savienībā, uzraudzīt konkrētu ar tīrvērti saistītu Regulas (ES) Nr. 648/2012 prasību īstenošanu un kopīgi apspriest iespējamos riskus, ko rada dažādu finanšu dalībnieku savstarpējā savienotība, kā arī citus ar finanšu stabilitāti saistītus jautājumus, ir jāizveido starpnozaru uzraudzības mehānisms, kas apvienotu attiecīgās Savienības struktūras, kuras iesaistītas Savienības CCP, tīrvērtes dalībnieku un klientu uzraudzībā. Šāds kopīgs uzraudzības mehānisms un tā sēdes būtu jāvada EVTI kā Savienības iestādei, kas iesaistīta Savienības CCP uzraudzībā un sistēmiski nozīmīgu trešo valstu CCP uzraudzībā. Citiem dalībniekiem vajadzētu būt pārstāvjiem no Komisijas, EBI, EAAPI, ESRK, ECB un ECB saistībā ar uzdevumiem, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību vienotajā uzraudzības mehānismā un kas tai uzticēti saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013.

(30)Lai informētu par turpmākiem politikas lēmumiem, EVTI sadarbībā ar citām struktūrām, kas piedalās kopīgajā uzraudzības mehānismā, būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai gada ziņojums par to darbības rezultātiem. EVTI varētu uzsākt Savienības tiesību aktu pārkāpuma procedūru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 37 17. pantu, ja, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta kopīgā uzraudzības mehānisma ietvaros, un pēc tajā notikušajām diskusijām, EVTI uzskata, ka kompetentās iestādes nenodrošina tīrvērtes dalībnieku un klientu atbilstību prasībai vismaz daļas identificēto līgumu tīrvērti veikt Savienības CCP kontos, vai ja EVTI konstatē risku Savienības finanšu stabilitātei iespējama Savienības tiesību aktu pārkāpuma vai nepiemērošanas dēļ. Pirms šādas Savienības tiesību pārkāpuma procedūras uzsākšanas EVTI varētu izdot pamatnostādnes un ieteikumus saskaņā ar minētās regulas 16. pantu. Ja, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta kopīgā uzraudzības mehānisma ietvaros un pēc tajā notikušajām diskusijām, EVTI uzskata, ka atbilstība prasībai vismaz daļu identificēto līgumu tīrvērti veikt Savienības CCP kontos faktiski nesamazina Savienības tīrvērtes dalībnieku un klientu pārmērīgas riska pozīcijas ar 2. līmeņa CCP, tai būtu jāpārskata attiecīgā Komisijas deleģētā regula un jāierosina tās grozījumi, šo prasību precizējot sīkāk un vajadzības gadījumā ierosinot noteikt piemērotu pielāgošanās periodu.

(31)2020. gada tirgus satricinājumi, ko izraisīja Covid-19 pandēmija, un 2022. gada augstās cenas enerģijas vairumtirdzniecības tirgos pēc Krievijas neizprovocētās un nepamatotās agresijas pret Ukrainu parādīja, ka, lai gan ir būtiski, lai kompetentās iestādes sadarbotos un apmainītos ar informāciju nolūkā novērst riskus, ko radījuši notikumi ar pārrobežu ietekmi, EVTI joprojām trūkst vajadzīgo instrumentu, lai nodrošinātu šādu koordināciju un konverģentu pieeju Savienības līmenī. Tāpēc EVTI vajadzētu būt iespējai pēc savas iniciatīvas vai pēc pieprasījuma sasaukt CCP uzraudzības komitejas sanāksmes (iespējams, paplašinātā sastāvā), lai rezultatīvi koordinētu kompetento iestāžu atbildes pasākumus ārkārtas situācijās. EVTI vajadzētu būt arī iespējai vienkārša pieprasījuma veidā pieprasīt no tirgus dalībniekiem informāciju, kas vajadzīga, lai EVTI šajās situācijās varētu veikt savu koordinācijas funkciju un sniegt ieteikumus kompetentajai iestādei.

(32)Lai samazinātu CCP un EVTI slogu, būtu jāprecizē, ka gadījumos, kad EVTI veic trešās valsts CCP atzīšanas pārskatīšanu saskaņā ar 25. panta 5. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu, šim trešās valsts CCP nebūtu jāiesniedz jauns atzīšanas pieteikums. Tomēr tam būtu jāsniedz jebkāda informācija, kas EVTI vajadzīga šādai pārskatīšanai. Līdz ar to EVTI veiktai trešās valsts CCP atzīšanas pārskatīšanai nevajadzētu būt attiecīgā CCP jaunai atzīšanai.

(33)Pieņemot lēmumu par līdzvērtību, Komisijai vajadzētu būt iespējai atteikties no prasības, ka attiecīgajai trešai valstij ir jābūt iedarbīgai līdzvērtīgai sistēmai trešo valstu CCP atzīšanai. Apsverot situācijas, kad šāda pieeja būtu samērīga, Komisija varētu ņemt vērā virkni dažādu faktoru, tajā skaitā atbilstību Maksājumu un tirgus infrastruktūru komitejas un Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas publicētajiem principiem attiecībā uz finanšu tirgus infrastruktūrām, trešās valsts CCP, kas iedibināti attiecīgajā jurisdikcijā, lielumu un — ja zināms — paredzamo darbību šajos trešās valsts CCP , ko veic Savienībā iedibināti tīrvērtes dalībnieki un tirdzniecības vietas.

(34)Lai nodrošinātu, ka EVTI un trešo valstu attiecīgo kompetento iestāžu vienošanās par sadarbību ir samērīgas, šādās vienošanās būtu jāatspoguļo to pakalpojumu jomas īpatnības, kurus Savienībā sniedz vai plāno sniegt CCP, kam atļauja piešķirta attiecīgajā trešā valstī, un tas, vai šie pakalpojumi rada īpašus riskus Savienībai vai vienai vai vairākām tās dalībvalstīm. Tādēļ vienošanās par sadarbību būtu jāatspoguļo riska līmenis, ko trešā valstī iedibināti CCP potenciāli rada Savienības vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu stabilitātei.

(35)Tāpēc EVTI būtu jāpielāgo tās vienošanās par sadarbību dažādām trešo valstu jurisdikcijām, pamatojoties uz attiecīgajā jurisdikcijā iedibinātajiem CCP. Jo īpaši 1. līmeņa CCP aptver daudzu un dažādu veidu CCP, tāpēc EVTI būtu jānodrošina, ka vienošanās par sadarbību ir samērīga ar katrā trešās valsts jurisdikcijā iedibinātajiem CCP. EVTI cita starpā būtu jāņem vērā attiecīgo tirgu likviditāte, tas, cik lielā mērā CCP tīrvērtes darbības ir denominētas euro vai citās Savienības valūtās, kā arī tas, cik lielā mērā Savienības vienības izmanto šādu CCP sniegtos pakalpojumus. Ņemot vērā to, ka lielākā daļa 1. līmeņa CCP tīrvērtes pakalpojumus tīrvērtes dalībniekiem un tirdzniecības vietām, kas iedibināti Savienībā, sniedz ierobežotā apjomā, arī EVTI novērtējuma aptvērumam un pieprasāmajai informācijai visās šajās jurisdikcijās vajadzētu būt ierobežotai. Lai ierobežotu informācijas pieprasījumus 1. līmeņa CCP, EVTI principā katru gadu būtu jāpieprasa iepriekš noteikts informācijas kopums. Ja 1. līmeņa CCP vai jurisdikcijas riski ir potenciāli lielāki, informāciju būtu pamatoti pieprasīt biežāk (un vismaz reizi ceturksnī), kā arī plašākā apjomā. Tomēr nevajadzētu prasīt koriģēt vienošanās par sadarbību, kas ir spēkā šīs regulas spēkā stāšanās brīdī, ja vien to nepieprasa attiecīgās trešās valsts iestādes.

(36)Ja atzīšana ir paredzēta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 2.b punktu, ņemot vērā to, ka šie CCP ir sistēmiski nozīmīgi Savienībai vai vienai vai vairākām tās dalībvalstīm, EVTI un attiecīgo trešo valstu iestāžu vienošanām par sadarbību būtu jāaptver apmaiņa ar plašāku informācijas klāstu un šāda apmaiņa būtu jāveic biežāk. Šādā gadījumā vienošanām par sadarbību būtu jāietver arī procedūras, lai nodrošinātu, ka šāds 2. līmeņa CCP tiek uzraudzīts saskaņā ar minētās regulas 25. pantu. EVTI būtu jānodrošina, ka tā var iegūt visu informāciju, kas nepieciešama, lai pildītu savus pienākumus saskaņā ar minēto regulu, tajā skaitā informāciju, kas vajadzīga, lai nodrošinātu atbilstību minētās regulas 25. panta 2.b punktam, kā arī lai nodrošinātu, ka informācijas apmaiņa tiek veikta, ja CCP ir daļēji vai pilnībā noteikta salīdzināma atbilstība. Lai EVTI varētu veikt pilnīgu un rezultatīvu 2. līmeņa CCP uzraudzību, būtu jāprecizē, ka šiem CCP būtu periodiski jāsniedz informācija EVTI.

(37)Lai nodrošinātu, ka EVTI tiek informēta arī par to, kā 2. līmeņa CCP ir sagatavojies finansiāliem sarežģījumiem, spēj tos mazināt un atveseļoties, vienošanās par sadarbību būtu jāiekļauj EVTI tiesības saņemt informāciju, ja 2. līmeņa CCP izstrādā atveseļošanas plānu vai ja trešās valsts iestāde izstrādā noregulējuma plānus. EVTI būtu jāinformē arī par aspektiem, kas ir būtiski Savienības vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu stabilitātei, un par to, kā šāda atveseļošanas vai noregulējuma plāna īstenošana varētu būtiski ietekmēt atsevišķus tīrvērtes dalībniekus un — ciktāl zināms — klientus un netiešos klientus. Vienošanās par sadarbību būtu arī jānorāda, ka EVTI būtu jāinformē, ja 2. līmeņa CCP plāno aktivizēt savu atveseļošanas plānu vai ja trešās valsts iestādes ir konstatējušas pazīmes, kas liecina par radušos krīzes situāciju, kura varētu ietekmēt CCP, tā tīrvērtes dalībnieku, klientu un netiešo klientu darbību.

(38)Lai mazinātu iespējamos riskus Savienības vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu stabilitātei, CCP un tīrvērtes iestādēm nevajadzētu atļaut būt citu CCP tīrvērtes dalībniekiem, kā arī CCP nevajadzētu būt iespējai pieņemt citus CCP par tīrvērtes dalībniekiem vai netiešiem tīrvērtes dalībniekiem.

(39)Nesenie notikumi preču tirgos, ko izraisīja Krievijas neizprovocētā un nepamatotā agresija pret Ukrainu, liecina, ka nefinanšu darījumu partneriem nav tādas pašas piekļuves likviditātei kā finanšu darījumu partneriem. Tāpēc nefinanšu darījumu partneriem nevajadzētu atļaut piedāvāt klientu tīrvērtes pakalpojumus un tiem būtu jāļauj uzturēt kontus CCP tikai attiecībā uz aktīviem un pozīcijām, ko tie tur uz sava rēķina. Ja CCP ir vai tas plāno pieņemt nefinanšu darījumu partnerus par tīrvērtes dalībniekiem, šim CCP būtu jānodrošina, ka nefinanšu darījumu partneri var izpildīt maržas prasības un iemaksas fondos saistību neizpildes gadījumiem, arī stresa apstākļos. Tā kā nefinanšu darījumu partneriem nepiemēro tādas pašas prudenciālās prasības un likviditātes aizsardzības pasākumus kā finanšu darījumu partneriem, to tiešo piekļuvi CCP būtu jāuzrauga to CCP kompetentajām iestādēm, kuri tos pieņem kā tīrvērtes dalībniekus . CCP kompetentajai iestādei būtu regulāri jāziņo EVTI un kolēģijai par to, vai ir lietderīgi pieņemt nefinanšu darījumu partnerus kā tīrvērtes dalībniekus. EVTI varētu sniegt atzinumu par šādu pasākumu piemērotību pēc ad hoc salīdzinošās izvērtēšanas.

(40)Lai nodrošinātu, ka klientiem un netiešiem klientiem ir labāka redzamība un prognozējamība attiecībā uz maržas pieprasījumiem un tādējādi tie varētu atbilstoši attīstīt savas likviditātes pārvaldības stratēģijas, tīrvērtes dalībniekiem un klientiem, kas sniedz tīrvērtes pakalpojumus, būtu jānodrošina pārredzamība attiecībā uz saviem klientiem. Tā kā tīrvērtes dalībniekiem ir ciešākas attiecības ar CCP un profesionālā pieredze centralizētās tīrvērtes un likviditātes pārvaldības jomā, tie vislabāk var skaidrā un pārredzamā veidā informēt klientus par to, kā darbojas CCP modeļi — arī stresa apstākļos —, un par to, kā šādi notikumi var ietekmēt maržas, kuras klientiem tiek prasīts iemaksāt, tajā skaitā papildu maržas, ko var prasīt paši tīrvērtes dalībnieki. Labāka izpratne par CCP maržas modeļiem var uzlabot klientu spēju pamatoti prognozēt maržas pieprasījumus un sagatavoties nodrošinājuma pieprasījumiem, jo īpaši stresa apstākļos.

(41)Lai nodrošinātu, ka maržas modeļi atspoguļo pašreizējos apstākļus tirgū, CCP būtu pastāvīgi, nevis tikai periodiski jāpārskata maržu līmenis, ņemot vērā šādu pārskatīšanu iespējamo prociklisko iedarbību. Pieprasot un iekasējot maržas dienas laikā, CCP būtu papildus jāapsver to dienas laikā veikto maržu iekasēšanas un maksājumu iespējamā ietekme uz to dalībnieku likviditāti.

(42)Lai nodrošinātu, ka likviditātes risks ir precīzi noteikts, būtu jāpaplašina to vienību loks, kuru saistību neizpilde CCP būtu jāņem vērā, lai noteiktu šādu risku, un tas būtu jāattiecina ne tikai uz tīrvērtes dalībnieku, bet arī likviditātes pakalpojumu sniedzēju, norēķinu pakalpojumu sniedzēju vai citu pakalpojumu sniedzēju saistību neizpildi.

(43)Lai atvieglotu piekļuvi tīrvērtei tām vienībām, kurām nav pietiekama daudzuma augsti likvīdu aktīvu, un jo īpaši uzņēmumiem enerģētikas nozarē, saskaņā ar nosacījumiem, ko precizēs EVTI, un lai nodrošinātu, ka CCP šos nosacījumus ņem vērā, aprēķinot savas kopējās riska pozīcijas ar banku, kas turklāt ir tīrvērtes dalībnieks, komercbanku un valsts banku garantijas būtu jāuzskata par atbilstošu nodrošinājumu. Turklāt, ņemot vērā to zemo kredītriska profilu, būtu skaidri jānorāda, ka par nodrošinājumu var izmantot arī valsts garantijas. Visbeidzot, pārskatot diskontu līmeni, ko CCP piemēro aktīviem, kurus tas pieņem kā nodrošinājumu, CCP būtu jāņem vērā šādu pārskatīšanu iespējamā procikliskā iedarbība.

(44)Lai veicinātu CCP spēju ātri reaģēt uz tirgus norisēm, kuru dēļ var būt nepieciešams veikt izmaiņas to riska modeļos, būtu jāvienkāršo šādu modeļu izmaiņu apstiprināšanas process. Ja izmaiņas nav nozīmīgas, būtu jāpiemēro beziebildumu apstiprināšanas procedūra. Lai nodrošinātu uzraudzības konverģenci, Regulā (ES) Nr. 648/2012 būtu jāprecizē, kādas izmaiņas būtu uzskatāmas par nozīmīgām. Tā tas būtu gadījumos, ja būtu izpildīti konkrēti nosacījumi, kas attiecas uz dažādiem CCP finansiālā stāvokļa un vispārējā riska līmeņa aspektiem.

(45)Regula (ES) Nr. 648/2012 būtu jāpārskata ne vēlāk kā piecus gadus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Tādējādi būtu pietiekami daudz laika, lai piemērotu ar šo regulu ieviestās izmaiņas. Kaut arī būtu jāveic Regulas (ES) Nr. 648/2012 vispārēja pārskatīšana, šajā pārskatīšanā galvenā uzmanība būtu jāpievērš minētās regulas lietderībai un efektivitātei attiecībā uz tās mērķu sasniegšanu, Savienības tīrvērtes tirgu efektivitātes un drošības uzlabošanu un Savienības finanšu stabilitātes saglabāšanu. Pārskatā būtu arī jāapsver Savienības CCP pievilcība, šīs regulas ietekme uz tīrvērtes veicināšanu Savienībā un tas, cik lielā mērā uzlabota pārrobežu risku novērtēšana un pārvaldība ir devusi labumu Savienībai.

(46)Lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1131 38 konsekvenci ar Regulu (ES) Nr. 648/2012 un saglabātu iekšējā tirgus integritāti un stabilitāti, Regulā (ES) 2017/1131 ir jāparedz vienots noteikumu kopums, lai novērstu darījumu partneru risku naudas tirgus fondu (NTF) veiktajos atvasināto finanšu instrumentu darījumos, ja darījumu tīrvērti veicis CCP, kas ir saņēmis atļauju vai ir atzīts saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012. Tā kā centralizētas tīrvērtes mehānismi mazina darījumu partneru risku, kas raksturīgs atvasināto finanšu instrumentu līgumiem, nosakot piemērojamos darījumu partneru riska ierobežojumus, ir jāņem vērā, vai atvasinātā instrumenta tīrvērti centralizēti veicis CCP, kas ir saņēmis atļauju vai ir atzīts saskaņā ar minēto regulu. Turklāt regulatīvos un saskaņošanas nolūkos darījumu partneru riska ierobežojumus ir jāatceļ tikai tad, ja darījumu partneri izmanto CCP, kas ir saņēmuši atļauju vai ir atzīti saskaņā ar minēto regulu, lai sniegtu tīrvērtes pakalpojumus tīrvērtes dalībniekiem un to klientiem.

(47)Lai nodrošinātu noteikumu un uzraudzības prakses konsekventu saskaņošanu attiecībā uz pieteikumiem atļaujas saņemšanai, atļaujas paplašināšanai un modeļu apstiprināšanai, attiecībā uz prasību uzturēt aktīvu kontu un CCP dalības prasībām, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt EVTI izstrādātos regulatīvos tehniskos standartus attiecībā uz šādiem aspektiem: dokumenti, kas CCP jāiesniedz, iesniedzot pieteikumu atļaujas saņemšanai, atļaujas paplašināšanai un modeļa izmaiņu apstiprināšanai; ar attiecīgo atvasināto instrumentu līgumiem saistītās darbības daļa, kas būtu jātur aktīvajos kontos Savienības CCP, un aprēķinu metodika, kas jāizmanto šīs daļas aprēķināšanai; Savienības tīrvērtes dalībnieku un klientu ziņošanas tvērums un detalizēta informācija to kompetentajām iestādēm par to tīrvērtes darbībām trešo valstu CCP, kā arī tādu mehānismu noteikšana, kas paredz tīrvērtes sliekšņu vērtību pārskatīšanu pēc nozīmīgām ārpusbiržas atvasināto instrumentu pamatklases cenu svārstībām, pārskatot arī riska ierobežošanas atbrīvojuma piemērošanas jomu un sliekšņus tīrvērtes pienākuma attiecināšanai; elementi, kas jāņem vērā, nosakot dalības kritērijus CCP. Komisijai būtu jāpieņem minētie regulatīvie tehniskie standarti, izmantojot deleģētos aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

(48)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisija būtu arī jāpilnvaro pieņemt EVTI izstrādātos īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz formātu, kādā iesniedzami pieteikumiem pievienojamie dokumenti, un formātu, kādā Savienības tīrvērtes dalībnieki un klienti sniedz ziņojumus savām kompetentajām iestādēm par savu tīrvērtes darbību trešo valstu CCP. Komisijai būtu jāpieņem minētie īstenošanas tehniskie standarti ar īstenošanas aktiem, ievērojot LESD 291. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

(49)Lai nodrošinātu, ka to trešo valstu saraksts, kuru vienības nevar izmantot minētos atbrīvojumus, kaut arī nav norādītas minētajos sarakstos, ir atbilstīgs Regulas (ES) Nr. 648/2012 mērķiem, lai nodrošinātu, ka pienākums veikt noteiktu darījumu tīrvērti kontā ar atļauju saņēmušu CCP, ja EVTI veic novērtējumu saskaņā ar 25. panta 2.c punktu, tiek saskaņots konsekventi un lai nodrošinātu, ka saraksts ar nebūtiskām izmaiņām, attiecībā uz kurām piemērot beziebildumu procedūru, joprojām ir atbilstīgs, pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai, lai pielāgotu darījumus, uz kuriem attiecas šis pienākums, un mainītu nebūtisko izmaiņu sarakstu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanas, arī ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanas tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 39 . Jo īpaši, lai nodrošinātu vienādu dalību deleģēto aktu sagatavošanā, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(50)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus — proti, palielināt Savienības CCP drošību un efektivitāti, uzlabojot to pievilcību, veicinot tīrvērti Savienībā un sekmējot risku pārrobežu apsvēršanu, — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga un ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(51)Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regulas (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 575/2013 un (ES) 2017/1131,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 648/2012

Regulu (ES) Nr. 648/2012 groza šādi:

(1)regulas 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

Grupas iekšējie darījumi

1.Attiecībā uz nefinanšu darījumu partneri grupas iekšējais darījums ir ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgums, kas noslēgts ar citu darījumu partneri, kurš pieder tai pašai grupai, ar noteikumu, ka abi darījumu partneri ir pilnībā iekļauti kopīgā konsolidācijā un uz tiem attiecas atbilstošas centralizētas riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras, un šis darījumu partneris ir iedibināts Savienībā vai, ja tas ir iedibināts trešā valstī, šī trešā valsts nav iekļauta 4. un 5. punktā minētajā sarakstā.

2.Attiecībā uz finanšu darījumu partneri grupas iekšējais darījums ir:

(a)ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgums, kas noslēgts ar citu darījumu partneri, kurš pieder tai pašai grupai, ar noteikumu, ka tiek ievēroti visi šie nosacījumi:

(a)finanšu darījumu partneris ir iedibināts Savienībā vai, ja tas ir iedibināts trešā valstī, šī trešā valsts nav iekļauta 4. un 5. punktā minētajā sarakstā;

(b)otrs darījumu partneris ir finanšu darījumu partneris, finanšu kontrolakciju sabiedrība, finanšu iestāde vai pakalpojumu palīguzņēmums, kam piemēro atbilstīgas uzraudzības prasības;

(c)abi darījumu partneri ir pilnībā iekļauti kopīgā konsolidācijā;

(d)uz abiem darījumu partneriem attiecas atbilstīgas centralizētas riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras;

(b)ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgums, kas noslēgts ar citu darījumu partneri, ja abi darījumu partneri ir vienas un tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas locekļi, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā, ar noteikumu, ka ir izpildīts šā punkta a) apakšpunkta ii) punkta nosacījums;

(c)ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgums, kas noslēgts starp kredītiestādēm, kas saistītas ar vienu un to pašu galveno iestādi, vai starp šādu kredītiestādi un galveno iestādi, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. panta 1. punktā;

(d)ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgums, kas noslēgts ar nefinanšu darījumu partneri, kurš pieder tai pašai grupai, ar noteikumu, ka tiek ievēroti šādi nosacījumi:

(a)abi atvasināto instrumentu līguma darījumu partneri ir pilnībā iekļauti kopīgā konsolidācijā un tiem piemēro atbilstīgas centralizētas riska novērtēšanas, mērīšanas un atbilstīgas kontroles procedūras;

(b) nefinanšu darījumu partneris ir iedibināts Savienībā vai, ja tas ir iedibināts trešā valstī, šī trešā valsts nav iekļauta 4. un 5. punktā minētajā sarakstā.

3.Šā panta vajadzībām darījumu partnerus uzskata par iekļautiem kopīgā konsolidācijā, ja tie abi ir ar kāds no minētajiem subjektiem:

a) iekļauti konsolidācijā saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES vai starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS), kas pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002, vai attiecībā uz grupu, kuras mātesuzņēmuma galvenais birojs atrodas trešā valstī, saskaņā ar trešās valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1569/2007 ir atzīti par līdzvērtīgiem SFPS, vai trešās valsts grāmatvedības standartiem, kuru izmantošana ir atļauta saskaņā ar minētās regulas 4. pantu;

b) uz tiem abiem attiecas viena konsolidētā uzraudzība atbilstoši Direktīvai 2013/36/ES, vai attiecībā uz grupu, kuras mātesuzņēmuma galvenais birojs atrodas trešā valstī, trešās valsts kompetentās iestādes viena konsolidētā uzraudzība, kas atzīta par līdzvērtīgu uzraudzībai, kuru reglamentē Direktīvas 2013/36/ES 127. pantā noteiktie principi.

4.Šā panta vajadzībām uz darījumiem ar darījumu partneriem, kas iedibināti kādā no tālāk minētajām trešām valstīm, neattiecas neviens no atbrīvojumiem, kas attiecas uz grupas iekšējiem darījumiem:

a) ja trešā valsts ir iekļauta sarakstā kā augsta riska trešā valsts, kuras nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas režīmā ir stratēģiskas nepilnības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849*1 9. pantu;

b) ja trešā valsts ir iekļauta I pielikumā Padomes secinājumiem par pārskatīto ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas*2, un to turpmākajiem atjauninājumiem, kurus īpaši apstiprina divas reizes gadā — parasti februārī un oktobrī — un publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

5. Vajadzības gadījumā, ņemot vērā trešās valsts tiesisko, uzraudzības un izpildes kārtību attiecībā uz riskiem, tajā skaitā darījumu partnera kredītrisku un juridisko risku, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 82. pantu, lai papildinātu šo regulu un noteiktu trešās valstis, kuru vienībām nevar piemērot nevienu no atbrīvojumiem attiecībā uz grupas iekšējiem darījumiem, kaut arī tās nav iekļautas 4. punktā minētajā sarakstā.

___________________________________________________

*1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

*2 Padomes secinājumi par pārskatīto ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, un tā pielikumiem (OV C 413 I, 12.10.2021., 1. lpp.).”;

(2) regulas 4. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“Pienākums veikt visu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu tīrvērti neattiecas uz līgumiem, kas noslēgti pirmās daļas a) punkta iv) apakšpunktā minētajās situācijās starp finanšu darījumu partneri, kas atbilst 4.a panta 1. punkta otrajā daļā izklāstītajiem nosacījumiem, vai nefinanšu darījumu partneri, kas atbilst 10. panta 1. punkta otrajā daļā izklāstītajiem nosacījumiem, no vienas puses, un pensiju shēmas mehānismu, kas izveidots trešā valstī un darbojas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, no otras puses, ar noteikumu, ka šāda vienība vai mehānisms ir saņēmis atļauju, uzraudzīts un atzīts saskaņā ar valsts tiesību aktiem un ka tā galvenais mērķis ir nodrošināt pensijas pabalstus, un tas ir atbrīvots no tīrvērtes pienākuma saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.”;

(3)regulas 4.a panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Aprēķinot 1. punktā minētās pozīcijas, finanšu darījumu partneris aprēķinā iekļauj visus ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus, kuru tīrvērti neveic CCP, kas saņēmis atļauju saskaņā ar 14. pantu vai kas atzīts saskaņā ar 25. pantu, kuru noslēdzis minētais finanšu darījumu partneris vai kurus noslēgušas citas tās grupas vienības, pie kuras pieder minētais finanšu darījumu partneris.”;

(4)iekļauj šādu 7.a un 7.b pantu:

“7.a pants

Aktīvs konts

1. Finanšu darījumu partneri vai nefinanšu darījumu partneri, uz kuriem attiecas tīrvērtes pienākums saskaņā ar 4.a un 10. pantu un kuri veic tīrvērti kādā no atvasināto instrumentu līgumu kategorijām, kas minētas 2. punktā, tīrvērti veic vismaz daļai šādu līgumu, izmantojot kontus CCP, kas saņēmuši atļauju saskaņā ar 14. pantu.

2. Atvasināto instrumentu līgumu kategorijas, uz kurām attiecas 1. punktā minētais pienākums, ir šādas:

a) procentu likmju atvasinātie instrumenti, kas denominēti euro un Polijas zlotos;

b) kredītriska mijmaiņas līgumi (CDS), kas denominēti euro;

c) īstermiņa procentu likmju atvasinātie instrumenti (STIR), kas denominēti euro.

3. Finanšu darījumu partneris vai nefinanšu darījumu partneris, uz kuru attiecas 1. punktā noteiktais pienākums, aprēķina savas darbības 1. punktā minētajās atvasināto instrumentu līgumu kategorijās, kas veiktas CCP, kuri saņēmuši atļauju saskaņā ar 14. pantu.

4. Finanšu darījumu partneris vai nefinanšu darījumu partneris, uz kuru attiecas 1. punktā noteiktais pienākums, katru gadu ziņo tā izmantotā viena vai vairāku CCP kompetentajai iestādei par 2. punktā minētā aprēķina rezultātiem, apstiprinot, ka tas izpilda minētajā punktā noteikto pienākumu. CCP kompetentā iestāde nekavējoties nosūta šo informāciju EVTI un 23.c pantā minētajam kopīgajam uzraudzības mehānismam.

5. EVTI sadarbībā ar EBI, EAAPI un ESRK un pēc apspriešanās ar ECBS izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā precizē šādu informāciju:

a) darbības īpatsvars katrā 2. punktā minēto atvasināto instrumentu līgumu kategorijā; šo īpatsvaru nosaka tādā līmenī, kas samazina šo atvasināto instrumentu līgumu tīrvērtes apjomu tajos 2. līmeņa CCP, kuri sniedz pakalpojumus, kas, kā noteikts 25. panta 2.c punktā, ir lielā mērā sistēmiski nozīmīgi Savienības vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu stabilitātei, un tādā līmenī, kas nodrošina, ka šādu atvasināto instrumentu līgumu tīrvērte vairs nav lielā mērā sistēmiski nozīmīga;

b) aprēķinu metodika saskaņā ar 3. punktu.

EVTI minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz … [PB: ierakstīt datumu — 12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

6. Ja EVTI veic novērtējumu saskaņā ar 25. panta 2.c punktu un secina, ka daži pakalpojumi vai darbības, ko sniedz 2. līmeņa CCP, ir lielā mērā sistēmiski nozīmīgi Savienībai vai vienai vai vairākām tās dalībvalstīm vai ka pakalpojumi vai darbības, ko EVTI iepriekš ir atzinusi par lielā mērā sistēmiski nozīmīgiem Savienībai vai vienai vai vairākām tās dalībvalstīm, tādi vairs nav, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu, lai saskaņā ar 82. pantu attiecīgi grozītu 2. punktu.

7.b pants

Informācija par tīrvērtes pakalpojumiem

1. Ja tīrvērtes dalībnieki un klienti sniedz tīrvērtes pakalpojumus gan CCP, kas saņēmis atļauju saskaņā ar 14. pantu, gan CCP, kas atzīts saskaņā ar 25. pantu, un ja kāds no to klientiem iesniedz līgumu tīrvērtei, šie dalībnieki un klienti informē attiecīgo klientu par iespēju veikt šāda līguma tīrvērti CCP, kas saņēmis atļauju saskaņā ar 14. pantu.

2. Tīrvērtes dalībnieki un klienti, kas ir iedibināti Savienībā vai ir daļa no grupas, kurai piemērojama konsolidētā uzraudzība Savienībā, un kas veic tīrvērti CCP, kurš atzīts saskaņā ar 25. pantu, katru gadu ziņo savai kompetentajai iestādei par savas tīrvērtes darbību apjomu šādā CCP un norāda visus tālāk minētos datus:

a) finanšu instrumentu vai nefinanšu līgumu, kuriem veikta tīrvērte, veids;

b) vidējās vērtības, kurām veikta tīrvērte viena gada laikā, dalījumā pa Savienības valūtām un aktīvu klasēm;

c) iekasēto maržu summa;

d) iemaksas fondos saistību neizpildes gadījumiem;

e) lielākās maksājumu saistības.

Šī kompetentā iestāde nekavējoties nosūta šo informāciju EVTI un 23.c pantā minētajam kopīgajam uzraudzības mehānismam.

3. EVTI sadarbībā ar EBI, EAAPI un ESRK un pēc apspriešanās ar ECBS izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā sīkāk precizē saskaņā ar 2. punktu sniedzamās informācijas saturu un detalizācijas pakāpi, ņemot vērā to, kāda informācija EVTI jau ir pieejama saskaņā ar esošo ziņošanas sistēmu.

EVTI minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz … [PB: ierakstīt datumu — 12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

4. EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā precizē 2. punktā minētajai kompetentajai iestādei iesniedzamās informācijas formātu.

EVTI minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz … [PB: ierakstīt datumu — 12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.”;

(5)regulas 9. pantu groza šādi:

a) panta 1. punkta trešo un ceturto daļu svītro;

b) panta 1.a punkta ceturtajā daļā:

- a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a) minētā trešās valsts vienība tiktu atzīta par finanšu darījumu partneri, ja tā būtu iedibināta Savienībā; un”

- b) apakšpunktu svītro;

(6)regulas 10. panta 2.a līdz 5. punktu aizstāj ar šādiem:

“2.a Attiecīgās nefinanšu darījumu partnera un citu pie grupas piederošo vienību kompetentās iestādes ievieš sadarbības procedūras, lai nodrošinātu pozīciju efektīvu aprēķināšanu un novērtētu un izvērtētu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu riska darījumu īpatsvaru grupas līmenī.

3. Aprēķinot 1. punktā minētās pozīcijas, nefinanšu darījumu partneris iekļauj visus nefinanšu darījumu partnera noslēgtos ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus, kuru tīrvērti neveic CCP, kas saņēmis atļauju saskaņā ar 14. pantu vai kas atzīts saskaņā ar 25. pantu, un kuri nav tādi, kas objektīvi mērāmā veidā mazina riskus, kas tieši saistīti ar nefinanšu darījumu partnera komercdarbību vai finanšu līdzekļu pārvaldības darbību.

4. EVTI pēc apspriešanās ar ESRK un citām attiecīgajām iestādēm izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā precizē visus tālāk minētos aspektus:

a) kritēriji, kas ļauj noteikt, kuri ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumi objektīvi mērāmā veidā mazina riskus, kuri ir tieši saistīti ar 3. punktā minēto komercdarbību vai finanšu līdzekļu pārvaldības darbību;

b) tīrvērtes sliekšņu vērtības, kuras nosaka, ņemot vērā katra darījumu partnera atklāto pozīciju un nākotnes neto riska darījumu sistēmisko nozīmību katrai ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasei;

c) mehānismi, kas izraisa tīrvērtes sliekšņu vērtību pārskatīšanu pēc nozīmīgām ārpusbiržas atvasināto instrumentu pamatklases cenu svārstībām.

EVTI minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz … [PB: ierakstīt datumu — 12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

EVTI, apspriežoties ar ESRK, pārskata pirmās daļas b) apakšpunktā minētos tīrvērtes sliekšņus, jo īpaši ņemot vērā finanšu darījumu partneru savstarpējo savienotību. Šo pārskatīšanu veic vismaz reizi divos gados un arī biežāk, ja nepieciešams vai ja tas noteikts saskaņā ar mehānismu, kas izveidots atbilstīgi pirmās daļas c) apakšpunktam; pārskatīšanā var ierosināt grozīt sliekšņus, kas minēti pirmās daļas b) apakšpunktā, ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, ko pieņem saskaņā ar šo pantu. Pārskatot tīrvērtes sliekšņus, EVTI apsver, vai ārpusbiržas atvasināto instrumentu klases, kurām ir noteikts tīrvērtes slieksnis, joprojām ir attiecīgās ārpusbiržas atvasināto instrumentu klases vai arī būtu jāievieš jaunas klases.

Minētajai periodiskajai pārskatīšanai pievieno EVTI ziņojumu par šo tematu.

5. Katra dalībvalsts norīko iestādi, kas ir atbildīga par to, lai nodrošinātu, ka nefinanšu darījumu partneri pilda šajā regulā paredzētos pienākumus. Minētā iestāde vismaz reizi gadā un biežāk, ja saskaņā ar 24. pantu ir konstatēta ārkārtas situācija, ziņo EVTI par tās atbildības jomā esošo nefinanšu darījumu partneru, kā arī grupas, kurai tie pieder, darbībām ar ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem.

Vismaz reizi divos gados EVTI iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ziņojumu par Savienības nefinanšu darījumu partneru darbībām ar ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, kurā norāda jomas, kurās šīs regulas piemērošanā trūkst konverģences un saskaņotības, kā arī iespējamos riskus Savienības finanšu stabilitātei.”;

(7)regulas 11. pantu groza šādi:

a) panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

“Nefinanšu darījumu partneris, uz kuru pirmo reizi attiecas pirmajā daļā noteiktie pienākumi, četru mēnešu laikā pēc 10. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunktā minētā paziņojuma veic nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu minētos pienākumus. Nefinanšu darījumu partneris ir atbrīvots no šiem pienākumiem attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti četru mēnešu laikā pēc šā paziņojuma.”;

b) panta 3. punktam pievieno šādas daļas:

EBI var izdot pamatnostādnes vai ieteikumus, lai nodrošinātu šā punkta pirmajā daļā minēto riska pārvaldības procedūru vienotu piemērošanu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantā noteikto procedūru.

EBI sadarbībā ar EUI izstrādā šo pamatnostādņu vai ieteikumu projektus.”;

c) panta 15. punkta pirmās daļas aa) apakšpunktu svītro;

(8) regulas 13. pantu svītro;

(9)regulas 14. pantu groza šādi:

a) panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Atļauju, kas minēta 1. punktā, piešķir ar tīrvērti saistītām darbībām, un tajā min pakalpojumus vai darbības, ko CCP ir atļauts sniegt vai veikt, kā arī finanšu instrumentu klases, uz kurām šāda atļauja attiecas.

Vienība, kas iesniedz pieteikumu atļaujas saņemšanai kā CCP finanšu instrumentu tīrvērtes veikšanai, savā pieteikumā norāda ne vien finanšu instrumentu klases, kuru tīrvērti tas plāno veikt, bet arī tīrvērtei piemērotu nefinanšu instrumentu klases, kuru tīrvērti attiecīgais CCP plāno veikt.

Ja CCP, kas saņēmis atļauju saskaņā ar šo pantu, plāno veikt tīrvērtei piemērotu nefinanšu instrumentu klašu tīrvērti, tas iesniedz pieteikumu atļaujas paplašināšanai saskaņā ar 15. pantu.”;

b) pievieno šādu 6. un 7. punktu:

“6. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā precizē to nepieciešamo dokumentu sarakstu, kas jāpievieno pieteikumam atļaujas saņemšanai saskaņā ar 1. punktu, un norāda informāciju, kas šajos dokumentos iekļaujama, lai pierādītu, ka CCP atbilst visām attiecīgajām šīs regulas prasībām.

EVTI minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz … [PB: ierakstīt datumu — 12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

7. EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā precizē centrālajā datubāzē iesniedzamā atļaujas pieteikuma, kas minēts 1. punktā, elektronisko formātu.

EVTI minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz … [PB: ierakstīt datumu — 12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.”;

(10)regulas 15. pantu groza šādi:

a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. CCP, kas vēlas paplašināt darbību ar papildu pakalpojumiem vai darbības veidiem, kuri nav ietverti esošajā atļaujā, iesniedz paplašināšanas pieteikumu CCP kompetentajai iestādei. Tādu tīrvērtes pakalpojumu vai darbību piedāvāšanu, kuriem CCP līdz šim nav saņēmis atļauju, uzskata par minētās atļaujas paplašināšanu.

Atļaujas paplašināšanu veic saskaņā ar kādu no tālāk minētajiem nosacījumiem:

(a)regulas 17. pantā izklāstītā procedūra;

(b)regulas 17.a pantā izklāstītā procedūra, ja pieteikumu iesniegušais CCP to pieprasa saskaņā ar 17.a panta 3. punktu.”;

b) panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā precizē to nepieciešamo dokumentu sarakstu, kas jāpievieno atļaujas paplašināšanas pieteikumam saskaņā ar 1. punktu, un norāda informāciju, kas šajos dokumentos iekļaujama, lai pierādītu, ka CCP atbilst visām attiecīgajām šīs regulas prasībām.

EVTI minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz … [PB: ierakstīt datumu — 12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.”;

c) pievieno šādu 4. punktu:

“4. EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā precizē centrālajā datubāzē iesniedzamā atļaujas paplašināšanas pieteikuma, kas minēts 1. punktā, elektronisko formātu.

EVTI minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz … [PB: ierakstīt datumu — 12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.”;

(11) regulas 17. pantu groza šādi:

a) panta nosaukumu aizstāj ar šādu:

“Atļaujas pieteikuma vai atļaujas paplašināšanas pieteikuma piešķiršanas un noraidīšanas procedūra”

b) panta 1., 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Pieteikumu iesniegušais CCP iesniedz 14. panta 1. punktā minēto atļaujas pieteikumu vai 15. panta 1. punktā minēto atļaujas paplašināšanas pieteikumu elektroniskā formātā, izmantojot 7. punktā minēto centrālo datubāzi. Pieteikumu nekavējoties kopīgo ar CCP kompetento iestādi, EVTI un 18. panta 1. punktā minēto kolēģiju.

CCP kompetentā iestāde 2 darbdienu laikā pēc šāda pieteikuma saņemšanas apstiprina pieteikuma saņemšanu, norādot CCP, vai tajā ir dokumenti, kas pieprasīti saskaņā ar 14. panta 6. un 7. punktu vai, ja CCP ir iesniedzis atļaujas paplašināšanas pieteikumu, — saskaņā ar 15. panta 3. un 4. punktu.

Ja CCP kompetentā iestāde konstatē, ka nav iesniegti visi dokumenti, kas prasīti saskaņā ar 14. panta 6. un 7. punktu vai 15. panta 3. un 4. punktu, tā noraida CCP pieteikumu.

2. Pieteikumu iesniegušais CCP sniedz visu vajadzīgo informāciju, lai pierādītu, ka tas atļaujas izdošanas laikā ir veicis visus nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu šajā regulā noteiktās prasības.

3. CCP kompetentā iestāde, EVTI un kolēģija 40 darbdienu laikā pēc 1. punkta otrajā daļā noteiktā termiņa beigām (“riska novērtēšanas periods”) katra sagatavo riska novērtējumu par CCP atbilstību attiecīgajām šajā regulā noteiktajām prasībām. Līdz riska novērtēšanas perioda beigām:

(a)CCP kompetentā iestāde nosūta sava lēmuma projektu un ziņojumu EVTI un kolēģijai;

(b)EVTI pieņem atzinumu saskaņā ar 24.a panta 7. punktu un nosūta to CCP kompetentajai iestādei un kolēģijai;

(c)kolēģija pieņem atzinumu saskaņā ar 19. pantu un nosūta to CCP kompetentajai iestādei un EVTI.

Šā punkta b) apakšpunkta vajadzībām EVTI savā atzinumā var iekļaut jebkādus nosacījumus vai ieteikumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai mazinātu CCP riska pārvaldības nepilnības, jo īpaši saistībā ar identificētajiem pārrobežu riskiem vai riskiem Savienības finanšu stabilitātei.

Šā punkta c) apakšpunkta vajadzībām kolēģija savā atzinumā var iekļaut jebkādus nosacījumus vai ieteikumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai mazinātu CCP riska pārvaldības nepilnības.”;

d) iekļauj šādu 3.a un 3.b punktu:

“3.a Šā panta 3. punktā minētajā riska novērtēšanas periodā CCP kompetentā iestāde, EVTI vai jebkurš kolēģijas loceklis var iesniegt jautājumus tieši CCP. Ja CCP pieprasījuma iesniedzējas iestādes noteiktajā termiņā nesniedz atbildes uz šādiem jautājumiem, CCP kompetentā iestāde, EVTI vai kolēģija var pieņemt lēmumu, nesaņemot CCP atbildi, vai var nolemt pagarināt novērtēšanas periodu ne vairāk kā par 10 darbdienām, ja tās uzskata, ka jautājums ir būtisks novērtēšanai.

3.b Desmit darbdienu laikā pēc EVTI atzinuma un kolēģijas atzinuma saņemšanas CCP kompetentā iestāde pieņem lēmumu un nosūta to EVTI un kolēģijai.

Ja CCP kompetentā iestāde nepiekrīt EVTI vai kolēģijas atzinumam, tajā skaitā tajā ietvertajiem nosacījumiem vai ieteikumiem, tā savā lēmumā norāda visus iemeslus un paskaidro visas būtiskās atkāpes no minētā atzinuma vai nosacījumiem, vai ieteikumiem.

EVTI publicē informāciju par to, ka kompetentā iestāde neievēro vai neplāno ievērot tās atzinumu vai kolēģijas atzinumu vai jebkādus tajos ietvertos nosacījumus vai ieteikumus. EVTI katrā atsevišķā gadījumā var arī pieņemt lēmumu publicēt kompetentās iestādes norādītos iemeslus par to, kādēļ tā neievēro EVTI atzinumu vai kolēģijas atzinumu vai jebkādus tajos ietvertos nosacījumus vai ieteikumus.”;

e) panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Pienācīgi izskatījusi 3. punktā minētos EVTI un kolēģijas atzinumus — arī tajos ietvertos nosacījumus vai ieteikumus —, CCP kompetentā iestāde piešķir atļauju, kā minēts 14. pantā un 15. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunktā, un dara to vienīgi tad, ja tā ir pilnībā pārliecinājusies, ka pieteikumu iesniegušais CCP:

(a)atbilst visām šajā regulā noteiktajām prasībām, arī attiecīgā gadījumā attiecībā uz nefinanšu instrumentu tīrvērtes pakalpojumu sniegšanu vai darbībām ar nefinanšu instrumentiem; un

(b)ir paziņots kā sistēma saskaņā ar Direktīvu 98/26/EK.

Atļauja CCP netiek piešķirta, ja visi kolēģijas locekļi, izņemot tās dalībvalsts iestādes, kurā CCP ir iedibināts, savstarpēji vienojoties, atbilstīgi 19. panta 1. punktam pieņem kopīgu atzinumu, ka attiecīgajam CCP atļauju nevar piešķirt. Šajā atzinumā rakstiski pilnīgi un detalizēti izklāsta iemeslus, kādēļ kolēģija uzskata, ka nav izpildītas šajā regulā vai citos Savienības tiesību aktos noteiktās prasības.

Ja otrajā daļā minētais kopīgais atzinums, savstarpēji vienojoties, nav panākts un ja kolēģija ar divu trešdaļu vairākumu ir izteikusi negatīvu atzinumu, jebkura attiecīgā kompetentā iestāde, pamatojoties uz minēto kolēģijas divu trešdaļu vairākumu, 30 kalendārajās dienās pēc negatīvā atzinuma pieņemšanas var šo lietu nodot EVTI atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantam.

Nodošanas lēmumā rakstiski pilnīgi un detalizēti izklāsta iemeslus, kādēļ attiecīgie kolēģijas locekļi uzskata, ka nav izpildītas šajā regulā vai citos Savienības tiesību aktos noteiktās prasības. Šādā gadījumā CCP kompetentā iestāde atliek savu lēmumu par atļaujas piešķiršanu un gaida lēmumu par atļaujas piešķiršanu, ko EVTI var pieņemt saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. panta 3. punktu. Kompetentā iestāde savu lēmumu pieņem saskaņā ar EVTI lēmumu. Ja trešajā daļā minētais 30 dienu termiņš ir beidzies, lietu nenodod EVTI.

Ja visi kolēģijas locekļi, izņemot tās dalībvalsts iestādes, kurā CCP ir iedibināts, savstarpēji vienojoties, atbilstīgi 19. panta 1. punktam pieņem kopīgu atzinumu, ka CCP nav jāpiešķir atļauja, CCP kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu var lietu nodot EVTI.

Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā iedibināts CCP, nosūta lēmumu citām attiecīgajām kompetentajām iestādēm.”;

f) panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7. EVTI uztur centrālu datubāzi, kurā CCP kompetentā iestāde, EVTI un attiecīgā CCP kolēģijas locekļi (“reģistrētie saņēmēji”) var piekļūt visiem dokumentiem, kas tajā reģistrēti par attiecīgo CCP. CCP iesniedz 14. pantā, 15. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunktā un 49. pantā minēto pieteikumu, izmantojot minēto datubāzi.

Reģistrētie saņēmēji nekavējoties augšupielādē visus dokumentus, ko tie saņem no CCP saistībā ar pieteikumu saskaņā ar 1. punktu, un centrālā datubāze automātiski informē reģistrētos saņēmējus, ja tās saturā ir veiktas izmaiņas. Centrālajā datubāzē iekļauj visus dokumentus, ko iesniedzis pieteikumu iesniegušais CCP saskaņā ar 1. punktu, un visus citus dokumentus, kas ir būtiski CCP kompetentās iestādes, EVTI un kolēģijas veicamajam novērtējumam.

Arī CCP uzraudzības komitejas locekļiem ir piekļuve centrālajai datubāzei, lai veiktu savus uzdevumus saskaņā ar 24.a panta 7. punktu. CCP uzraudzības komitejas priekšsēdētājs var ierobežot CCP uzraudzības komitejas locekļu piekļuvi dažiem dokumentiem, kas minēti 24.a panta c) punktā un d) punkta ii) apakšpunktā, ja tas ir pamatoti, ņemot vērā konfidencialitātes apsvērumus.”;

(12)iekļauj šādu 17.a un 17.b pantu:

“17.a pants

Beziebildumu procedūra darbību vai pakalpojumu klāsta paplašināšanas pieprasījuma apstiprināšanai

1. Beziebildumu procedūra attiecas uz nebūtiskām izmaiņām CCP esošajā atļaujā jebkurā no šādiem gadījumiem, ja ierosinātais tīrvērtes papildu pakalpojums vai darbība:

a) atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

i) CCP plāno veikt tīrvērti vienam vai vairākiem finanšu instrumentiem, kas pieder pie tām pašām finanšu instrumentu klasēm, kuru tīrvērte tam ir atļauta saskaņā ar 14. vai 15. pantu;

ii) finanšu instrumenti, kas minēti i) apakšpunktā, tiek tirgoti tirdzniecības vietā, kurai CCP jau sniedz tīrvērtes pakalpojumus vai kurā veic darbības; un

iii) ierosinātais tīrvērtes papildu pakalpojums vai darbība nav saistīta ar maksājumu jaunā valūtā;

b) pievieno jaunu Savienības valūtu finanšu instrumentu klasē, uz kuru jau attiecas CCP atļauja; vai

c) pievieno vienu vai vairākus papildu termiņus finanšu instrumentu klasei, uz kuru jau attiecas CCP atļauja, ar nosacījumu, ka termiņu diapazons netiek būtiski paplašināts.

2. Pēc tam, kad CCP kompetentā iestāde ir izskatījusi saskaņā ar 23.b pantu izveidotās kopējās uzraudzības komandas sniegto informāciju, šī iestāde var arī nolemt piemērot šajā pantā paredzēto beziebildumu procedūru, ja CCP to pieprasa un ja ierosinātais tīrvērtes papildu pakalpojums vai darbība neatbilst nevienam no šādiem nosacījumiem:

(a)tā rezultātā CCP jebkurā līguma cikla posmā ir būtiski jāpielāgo tā darbības struktūra:

(b)tas ietver tādu līgumu piedāvāšanu, kurus nevar likvidēt tādā pašā veidā, piemēram, izmantojot tiešu piedāvājumu vai izsoli, vai kopā ar līgumiem, kuru tīrvērti CCP jau veicis;

(c)tā rezultātā CCP ir jāņem vērā būtiskas jaunas līguma specifikācijas, piemēram, būtiska termiņu diapazonu paplašināšana vai jauni iespēju līgumu izpildes režīmi noteiktā līgumu kategorijā;

(d)tas rada būtiskus jaunus riskus, kas saistīti ar attiecīgo aktīvu atšķirīgajām iezīmēm;

(e)tas ietver tāda jauna norēķinu vai piegādes mehānisma vai pakalpojuma piedāvāšanu, kas ietver saiknes izveidi ar citu vērtspapīru norēķinu sistēmu, CVD vai maksājumu sistēmu, ko CCP iepriekš nav izmantojis.

3. CCP, kas iesniedz paplašināšanas pieprasījumu un lūdz piemērot beziebildumu procedūru, pierāda, kāpēc ierosinātā darījumdarbības paplašināšana, iekļaujot tīrvērtes papildu pakalpojumus vai darbības, atbilst 1. vai 2. punktā noteiktajām prasībām, lai to novērtētu saskaņā ar beziebildumu procedūru. CCP iesniedz pieteikumu elektroniskā formātā, izmantojot 17. panta 7. punktā minēto centrālo datubāzi, un sniedz visu informāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu, ka atļaujas piešķiršanas brīdī tas ir veicis visus vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu šajā regulā noteiktās attiecīgās prasības.

Ja CCP iesniedz pieteikumu par atļaujas paplašināšanu un lūdz piemērot beziebildumu procedūru un ja ierosinātie tīrvērtes papildu pakalpojumi vai darbības ietilpst 1. punkta darbības jomā, šādu papildu finanšu instrumentu vai tīrvērtei piemērotu nefinanšu instrumentu tīrvērti var sākt pirms CCP kompetentās iestādes lēmuma pieņemšanas saskaņā ar 4. punktu.

4. Desmit darbdienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas saskaņā ar 2. punktu CCP kompetentā iestāde pēc tam, kad ir izskatījusi šim CCP atbilstīgi 23.b pantam izveidotās kopējās uzraudzības komandas sniegto informāciju, nolemj, vai uz pieteikumu attiecas šajā pantā izklāstītā beziebildumu procedūra, vai arī — ja CCP kompetentā iestāde ir konstatējusi būtiskus riskus saistībā ar ierosināto CCP darījumdarbības paplašināšanu, iekļaujot tīrvērtes papildu pakalpojumus vai darbības, — ka jāpiemēro 17. pantā izklāstītā procedūra. CCP kompetentā iestāde par savu lēmumu paziņo pieteikumu iesniegušajam CCP. Ja CCP kompetentā iestāde ir nolēmusi, ka jāpiemēro 17. pantā izklāstītā procedūra, CCP 5 darbdienu laikā pēc šāda paziņojuma saņemšanas pārtrauc sniegt šādu tīrvērtes pakalpojumu vai darbību.

5. Ja CCP kompetentā iestāde pēc tam, kad ir izskatījusi saskaņā ar 23.b pantu izveidotās kopējās uzraudzības komandas sniegto informāciju, 10 darbdienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas (ja piemērojams 1. punkts) vai pēc 4. punktā minētā paziņojuma saņemšanas (ja piemērojams 4. punkts, kas apstiprina, ka ir piemērojama šajā pantā izklāstītā beziebildumu procedūra), nav izteikusi iebildumus pret ierosinātajiem CCP papildu pakalpojumiem vai darbībām, atļauju uzskata par piešķirtu.

6. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 82. pantu, lai papildinātu šo regulu, precizējot jebkādas izmaiņas 1. punktā minētajā nebūtisko izmaiņu sarakstā, ja šādas izmaiņas nepalielina risku CCP.

17.b pants

EVTI un kolēģijas atzinuma pieprasīšanas procedūra

1. CCP kompetentā iestāde elektroniskā formātā, izmantojot 17. panta 7. punktā minēto centrālo datubāzi, iesniedz lūgumu sniegt atzinumu:

(a)EVTI saskaņā ar 23.a panta 2. punktu, ja kompetentā iestāde plāno pieņemt lēmumu saistībā ar 7., 8., 20., 21., 29., 30., 31., 32., 33., 35., 36., 41. un 54. pantu;

(b)kolēģijai saskaņā ar 18. pantu, ja kompetentā iestāde plāno pieņemt lēmumu saistībā ar 20., 21., 30., 31., 32., 35., 41., 49., 51. un 54. pantu.

Šo lūgumu sniegt atzinumu nekavējoties kopīgo ar reģistrētajiem saņēmējiem.

2. Ja vien attiecīgajā pantā nav noteikts citādi, EVTI un kolēģija 30 darbdienu laikā pēc 1. punktā minētā lūguma saņemšanas (“novērtēšanas periods”) novērtē CCP atbilstību attiecīgajām prasībām. Līdz novērtēšanas perioda beigām:

a) CCP kompetentā iestāde nosūta sava lēmuma projektu un ziņojumu EVTI un kolēģijai;

b) EVTI pieņem atzinumu saskaņā ar 24.a panta 7. punkta pirmās daļas bc) apakšpunktu un nosūta to CCP kompetentajai iestādei un kolēģijai. EVTI savā atzinumā var iekļaut jebkādus nosacījumus vai ieteikumus, ko tā uzskata par nepieciešamiem, lai mazinātu CCP riska pārvaldības nepilnības, jo īpaši saistībā ar identificētajiem pārrobežu riskiem vai riskiem Savienības finanšu stabilitātei;

c) kolēģija pieņem atzinumu saskaņā ar 19. pantu un nosūta to EVTI un CCP kompetentajai iestādei. Kolēģija atzinumā var iekļaut jebkādus nosacījumus vai ieteikumus, ko tā uzskata par nepieciešamiem, lai mazinātu CCP riska pārvaldības nepilnības.

3. Desmit darbdienu laikā pēc EVTI atzinuma un, ja nepieciešams, kolēģijas atzinuma saņemšanas CCP kompetentā iestāde, pienācīgi izvērtējusi EVTI un kolēģijas atzinumus — arī tajos ietvertos nosacījumus vai ieteikumus —, pieņem savu lēmumu un nosūta to EVTI un kolēģijai.

EVTI publicē informāciju par to, ka kompetentā iestāde neievēro vai neplāno ievērot tās atzinumu vai kolēģijas atzinumu, vai jebkādus tajos ietvertos nosacījumus vai ieteikumus. EVTI katrā atsevišķā gadījumā var arī pieņemt lēmumu publicēt kompetentās iestādes norādītos iemeslus par to, kādēļ tā neievēro EVTI atzinumu vai kolēģijas atzinumu, vai jebkādus tajos ietvertos nosacījumus vai ieteikumus.”;

(13)regulas 18. pantu groza šādi:

a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Lai atvieglotu 15., 17., 20., 21., 30., 31., 32., 35., 41., 49., 51. un 54. pantā minēto uzdevumu izpildi, CCP kompetentā iestāde 30 kalendārajās dienās pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas saskaņā ar 17. pantu izveido kolēģiju.”;

b) panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a) 24.a panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētās CCP uzraudzības komitejas priekšsēdētājs vai kāds no tās neatkarīgajiem locekļiem, kas vada kolēģiju un vada tās sēdes;”;

(14)regulas 19. pantu groza šādi:

a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Ja kolēģijai ir jāsniedz atzinums saskaņā ar šo regulu, tā sagatavo kopīgu atzinumu, ar kuru nosaka, vai CCP atbilst visām šajā regulā noteiktajām prasībām.

Neskarot 17. panta 4. punkta trešo daļu, ja nav sagatavots kopīgs atzinums saskaņā ar pirmo daļu, kolēģija atzinumu pieņem ar balsu vairākumu tādā pašā termiņā.”;

b) panta 3. punkta ceturto daļu aizstāj ar šādu:

“18. panta 2. punkta ca) un i) apakšpunktā apakšpunktā minētajiem kolēģijas locekļiem nav balsstiesību par kolēģijas atzinumiem.”;

c) panta 4. punktu svītro;

(15)regulas 20. panta 3.–7. punktu aizstāj ar šādiem:

“3. Par nepieciešamību anulēt CCP atļauju CCP kompetentā iestāde saskaņā ar 6. punktu apspriežas ar EVTI un kolēģijas locekļiem, izņemot gadījumus, kad šāds lēmums ir steidzams.

4. EVTI vai jebkurš kolēģijas loceklis jebkurā laikā var pieprasīt, lai CCP kompetentā iestāde pārbauda, vai CCP joprojām atbilst nosacījumiem, ar kuriem atļauja piešķirta.

5. CCP kompetentā iestāde var atļauju anulēt tikai attiecībā uz atsevišķu pakalpojumu, darbību vai finanšu instrumentu vai nefinanšu instrumentu klasi.

6. Pirms CCP kompetentā iestāde pieņem lēmumu anulēt kādu konkrētu pakalpojumu, darbību vai finanšu instrumentu vai nefinanšu instrumentu klasi, tā saskaņā ar 17.b pantu lūdz EVTI un kolēģijas atzinumus.

7. Ja CCP kompetentā iestāde pieņem lēmumu par atļaujas anulēšanu pilnībā vai attiecībā uz kādu konkrētu pakalpojumu, darbību vai finanšu instrumentu vai nefinanšu instrumentu klasi, minētais lēmums stājas spēkā visā Savienībā.”;

(16)regulas 21. pantu groza šādi:

a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Kompetentās iestādes, kas minētas 22. pantā, veic visas tālāk minētās darbības:

a) pārskata CCP ieviestos pasākumus, stratēģijas, procesus un mehānismus, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai;

b) pārskata pakalpojumus vai darbības, ko CCP ir sācis sniegt vai veikt saskaņā ar 17.a pantā vai 49. pantā noteiktajām beziebildumu procedūrām;

c) izvērtē riskus — arī finanšu un darbības riskus —, kuriem ir pakļauti vai kuriem varētu būt pakļauti CCP.”;

b) panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

“3. Kompetentās iestādes pēc tam, kad ir izskatījušas saskaņā ar 23.b pantu izveidotās kopējās uzraudzības komandas sniegto informāciju, nosaka šā panta 1. punktā minētās pārskatīšanas un izvērtēšanas biežumu un detalizētību, jo īpaši ņemot vērā attiecīgo CCP lielumu, sistēmisko nozīmīgumu, veidu, mērogu, darbību sarežģītību un savstarpējo savienotību ar citām finanšu tirgus infrastruktūrām un uzraudzības prioritātes, ko EVTI noteikusi saskaņā ar 24.a panta 7. punkta pirmās daļas ba) apakšpunktu. Kompetentās iestādes atjaunina pārskatus un izvērtējumus vismaz reizi gadā.

CCP piemēro pārbaudes uz vietas. Kompetentās iestādes aicina saskaņā ar 23.b pantu izveidotās kopējās uzraudzības komandas, kas saskaņā ar 23.b pantu izveidota attiecīgajam CCP, locekļus piedalīties pārbaudēs uz vietas.

Kompetentā iestāde pārsūta kopējās uzraudzības komandas, kas saskaņā ar 23.b pantu izveidota attiecīgajam CCP, locekļiem visu informāciju, kas saņemta no CCP pārbaužu uz vietas laikā vai saistībā ar tām.

4. Kompetentās iestādes regulāri un vismaz reizi gadā iesniedz kolēģijai ziņojumu par 1. punktā minētās pārskatīšanas un izvērtēšanas rezultātiem, tajā skaitā par to, vai kompetentā iestāde ir veikusi koriģējošas darbības vai piemērojusi sankcijas. Kompetentās iestādes ziņojumu par kalendāro gadu iesniedz EVTI līdz nākamā kalendārā gada 30. martam. Par šo ziņojumu kolēģija sagatavo atzinumu saskaņā ar 19. pantu, un EVTI sagatavo atzinumu saskaņā ar 24.a panta 7. punkta pirmās daļas bc) apakšpunktu, un tos sniedz saskaņā ar 17.b pantā izklāstīto procedūru.”;

(17)regulas 23.a pantu groza šādi:

a) panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. EVTI veic koordinatora funkciju starp kompetentajām iestādēm un kolēģijām, lai:

a) veidotu kopēju uzraudzības kultūru un konsekventu uzraudzības praksi;

b) nodrošinātu vienotas procedūras un konsekventas pieejas;

c) stiprinātu uzraudzības rezultātu konsekvenci, jo īpaši attiecībā uz uzraudzības jomām, kurām ir pārrobežu dimensija vai iespējama pārrobežu ietekme;

d) stiprinātu koordināciju ārkārtas situācijās saskaņā ar 24. pantu;

e) novērtētu riskus, kad tā sniedz atzinumus kompetentajām iestādēm saskaņā ar 2. punktu par CCP atbilstību šīs regulas prasībām, jo īpaši saistībā ar identificētajiem pārrobežu riskiem vai riskiem Savienības finanšu stabilitātei, un sniedz ieteikumus par to, kā CCP šos riskus mazināt.

2. Kompetentās iestādes pirms jebkura akta vai pasākuma pieņemšanas saskaņā ar 7., 8. un 14. pantu, 15. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunktu, 20., 21., 29.–33., 35., 36., 41. un 54. pantu iesniedz savu lēmumu projektus EVTI atzinuma saņemšanai.

Kompetentās iestādes lēmumu projektus EVTI tās atzinuma saņemšanai var iesniegt arī, pirms tās pieņem jebkādu citu aktu vai pasākumu saskaņā ar saviem 22. panta 1. punktā noteiktajiem pienākumiem.”;

b) panta 3. un 4. punktu svītro;

(18)iekļauj šādu 23.b un 23.c pantu:

“23.b pants

Kopējās uzraudzības komandas

1. Katra CCP, kam piešķirta atļauja saskaņā ar 14. pantu, uzraudzībai izveido kopējo uzraudzības komandu. Katru kopējo uzraudzības komandu veido CCP kompetentās iestādes un EVTI darbinieki un 18. panta c), g) un h) apakšpunktā minētie kolēģijas locekļi. Arī citi kolēģijas locekļi var lūgt piedalīties kopējā uzraudzības komandā. Kopējās uzraudzības komandas strādā norīkota kompetentās iestādes darbinieka vadībā.

2. Kopējās uzraudzības komandas pienākumos ietilpst visi šeit minētie un citi uzdevumi:

a) sniegt informāciju kompetentajām iestādēm, EVTI un kolēģijām saskaņā ar 17.a panta 2., 4. un 5. punktu un 21. panta 3. punktu;

b) piedalīties pārbaudēs uz vietas saskaņā ar 21. panta 3. punktu;

c) sadarboties ar kompetentajām iestādēm un vajadzības gadījumā — ar kolēģijas locekļiem;

d) ja to pieprasa CCP kompetentā iestāde, sniegt palīdzību minētajai kompetentajai iestādei, lai novērtētu CCP atbilstību šīs regulas prasībām.

3. Par kopējo uzraudzības komandu izveidi atbildīga ir CCP kompetentā iestāde.

4. EVTI un iestādes, kas piedalās kopējās uzraudzības komandās, savstarpēji apspriežas un vienojas par resursu izmantošanu attiecībā uz kopējām uzraudzības komandām.

23.c pants

Kopīgais uzraudzības mehānisms

1. EVTI izveido kopīgo uzraudzības mehānismu 2. punktā minēto uzdevumu veikšanai.

Kopīgo uzraudzības mehānismu veido:

a) EVTI pārstāvji;

b) EBI un EAAPI pārstāvji;

c) Komisijas, ESRK, ECB un ECB pārstāvji saistībā ar uzdevumiem, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros, kas tai uzticēti saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013.

EVTI vada kopīgo uzraudzības mehānismu un vada tā sanāksmes. Kopīgā uzraudzības mehānisma priekšsēdētājs pēc pārējo kopīgā uzraudzības mehānisma locekļu pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas var uzaicināt sanāksmēs piedalīties citas iestādes, ja tas ir būtiski apspriežamajiem jautājumiem.

2. Kopīgais uzraudzības mehānisms:

a) uzrauga 7.a un 7.b pantā izklāstīto prasību īstenošanu, tajā skaitā visu tālāk minēto:

i) kopējās riska pozīcijas un riska pozīciju samazināšanu ar lielā mērā sistēmiski nozīmīgiem tīrvērtes pakalpojumiem, kas identificēti saskaņā ar 25. panta 2.c punktu;

ii) norises, kas saistītas ar tīrvērti CCP, kuriem atļauja piešķirta saskaņā ar 14. pantu, un klientu piekļuvi tīrvērtei šādos CCP, tajā skaitā maksas, ko šādi CCP iekasē par kontu izveidi saskaņā ar 7.a pantu, un maksas, ko tīrvērtes dalībnieki iekasē no saviem klientiem par kontu izveidi un tīrvērtes veikšanu saskaņā ar 7.a pantu;

iii) citas būtiskas izmaiņas tīrvērtes praksē, kas ietekmē tīrvērtes līmeni CCP, kuriem atļauja piešķirta saskaņā ar 14. pantu;

b) uzrauga klientu tīrvērtes attiecības, tajā skaitā pārnesamību un tīrvērtes dalībnieku un klientu savstarpējās atkarības un mijiedarbību ar citām finanšu tirgus infrastruktūrām;

c) veicina Savienības mēroga novērtējumu izstrādi par CCP noturību, koncentrējoties uz likviditātes riskiem saistībā ar CCP, tīrvērtes dalībniekiem un klientiem;

d) identificē koncentrācijas riskus, jo īpaši klientu tīrvērtes jomā, ko rada Savienības finanšu tirgu integrācija, arī gadījumos, kad vairāki CCP, tīrvērtes dalībnieki vai klienti izmanto vienus un tos pašus pakalpojumu sniedzējus;

e) uzrauga to pasākumu iedarbīgumu, kuru mērķis ir uzlabot Savienības CCP pievilcību, veicināt tīrvērti Savienības CCP un uzlabot pārrobežu risku uzraudzību.

Struktūras, kas piedalās kopīgajā uzraudzības mehānismā, un valstu kompetentās iestādes sadarbojas un apmainās ar informāciju, kas nepieciešama pirmajā daļā minēto uzraudzības pasākumu veikšanai.

Ja pieprasītā informācija, tajā skaitā 7.a panta 4. punktā minētā informācija, nav pieejama, EVTI vienkārša pieprasījuma veidā var lūgt, lai atļauju saņēmušie CCP, to tīrvērtes dalībnieki un klienti sniedz nepieciešamo informāciju, kas EVTI un citām struktūrām, kuras piedalās kopīgajā uzraudzības mehānismā, ļauj veikt pirmajā daļā minēto novērtējumu.

3. EVTI sadarbībā ar citām struktūrām, kas piedalās kopīgajā uzraudzības mehānismā, iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai gada ziņojumu par tās darbību rezultātiem saskaņā ar 2. punktu.

4. EVTI rīkojas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 17. pantu, ja, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta kopīgā uzraudzības mehānisma ietvaros, un pēc tajā notikušajām diskusijām:

a) tā uzskata, ka kompetentās iestādes nenodrošina tīrvērtes dalībnieku un klientu atbilstību 7.a pantā noteiktajām prasībām;

b) tā konstatē risku Savienības finanšu stabilitātei saistībā ar iespējamu Savienības tiesību aktu pārkāpumu vai nepiemērošanu.

Pirms rīcības saskaņā ar pirmo daļu EVTI var izdot pamatnostādnes vai ieteikumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu.

5. Ja EVTI, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta kopīgā uzraudzības mehānisma ietvaros, un pēc tajā notikušajām diskusijām, uzskata, ka 7.a pantā noteiktās prasības ievērošana iedarbīgā veidā nesamazina Savienības tīrvērtes dalībnieku un klientu pārmērīgas riska pozīcijas ar 2. līmeņa CCP, tā pārskata 7.a panta 5. punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus un vajadzības gadījumā nosaka piemērotu pielāgošanās laikposmu, kas nepārsniedz 12 mēnešus.”;

(19)regulas 24. pantu aizstāj ar šādu:

“24. pants

Ārkārtas situācijas

1. CCP kompetentā iestāde vai jebkura cita attiecīgā iestāde bez nepamatotas kavēšanās informē EVTI, kolēģiju, attiecīgos ECBS dalībniekus, Komisiju un citas attiecīgās iestādes par jebkuru ārkārtas situāciju, kas saistīta ar CCP, tajā skaitā par visiem šādiem gadījumiem:

a) situācijām vai notikumiem, kas ietekmē vai, iespējams, ietekmēs tādu CCP prudenciālo vai finanšu stabilitāti vai noturību, kuri saņēmuši atļauju saskaņā ar 14. pantu, vai to tīrvērtes dalībnieku vai klientu prudenciālo vai finanšu stabilitāti vai noturību;

b) ja CCP plāno aktivizēt savu atveseļošanas plānu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 2021/23 9. pantu, ja kompetentā iestāde ir veikusi agrīnu intervenci saskaņā ar minētās regulas 18. pantu vai ja kompetentā iestāde ir pieprasījusi pilnībā vai daļēji atcelt CCP augstāko vadību vai valdi saskaņā ar minētās regulas 19. pantu;

c) ja finanšu tirgos notiek pārmaiņas, kas var nelabvēlīgi ietekmēt tirgus likviditāti, monetārās politikas ieviešanu, maksājumu sistēmu netraucētu darbību vai finanšu sistēmas stabilitāti kādā no dalībvalstīm, kurā ir iedibināts CCP vai kāds no tā tīrvērtes dalībniekiem.

2. EVTI koordinē kompetento iestāžu, noregulējuma iestādes, kas norīkota saskaņā ar Regulas (ES) 2021/23 3. panta 1. punktu, un kolēģiju darbību, lai izstrādātu kopīgu reakciju ārkārtas situācijās, kas saistītas ar CCP.

3. Ārkārtas situācijās (izņemot gadījumus, kad noregulējuma iestāde ir veikusi noregulējuma darbību attiecībā uz CCP saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 2021/23 21. pantu un lai koordinētu kompetento iestāžu atbildes pasākumus, CCP uzraudzības komitejas sanāksmi:

a) var sasaukt CCP uzraudzības komitejas priekšsēdētājs;

b) sasauc CCP uzraudzības komitejas priekšsēdētājs pēc divu CCP uzraudzības komitejas locekļu pieprasījuma.

4. Uz 3. punktā minēto sanāksmi attiecīgā gadījumā, ņemot vērā sanāksmē apspriežamos jautājumus, var uzaicināt arī jebkuru no tālāk minētajām iestādēm:

a) attiecīgās emisijas centrālās bankas;

b) attiecīgās kompetentās iestādes, kas atbildīgas par tīrvērtes dalībnieku uzraudzību, tajā skaitā, ja nepieciešams, ECB saistībā ar uzdevumiem, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros, kas tai uzticēti saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013;

c) attiecīgās kompetentās iestādes, kas atbildīgas par tirdzniecības vietu uzraudzību;

d) attiecīgās kompetentās iestādes, kas veic klientu uzraudzību, ja tie zināmi;

e) attiecīgās noregulējuma iestādes, kas izraudzītas saskaņā ar Regulas (ES) 2021/23 3. panta 1. punktu.

Ja CCP uzraudzības komitejas sanāksme tiek rīkota saskaņā ar pirmo daļu, priekšsēdētājs par to informē EBI, EAAPI, ESRK un Komisiju, kuras pēc to pieprasījuma arī uzaicina piedalīties šajā sanāksmē.

5. EVTI var ar vienkāršu pieprasījumu noteikt, ka atļauju saņēmušajiem CCP, to tīrvērtes dalībniekiem un klientiem, saistītajām finanšu tirgus infrastruktūrām un saistītajām trešām personām, kurām šie CCP ārpakalpojumu veidā deleģējuši operacionālas funkcijas vai darbības, ir pienākums sniegt visu informāciju, kas vajadzīga, lai EVTI varētu pildīt savu koordinatora funkciju saskaņā ar šo pantu.

6. EVTI pēc CCP uzraudzības komitejas priekšlikuma saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu var izdot ārkārtas ieteikumus, kas adresēti vienai vai vairākām kompetentajām iestādēm, iesakot tām pieņemt pagaidu vai pastāvīgus uzraudzības lēmumus saskaņā ar 16. pantā un IV un V sadaļā izklāstītajām prasībām, lai novērstu vai mazinātu būtisku negatīvu ietekmi uz Savienības finanšu stabilitāti. EVTI var izdot ārkārtas ieteikumus tikai tad, ja ir ietekmēts vairāk nekā viens atļauju saņēmis CCP vai ja pārrobežu tīrvērtes tirgus destabilizē Savienības mēroga notikumi.”;

(20)regulas 24.a pantu groza šādi:

a) panta 2. punkta d) apakšpunkta ii) punktu aizstāj ar šādu:

“ii) ja CCP uzraudzības komiteja sanāk saistībā ar CCP, kas saņēmuši atļauju saskaņā ar 14. pantu, — tādas centrālās bankas, kas emitē Savienības valūtas, kurās denominēti finanšu instrumenti, kuriem tīrvērti veic atļauju saņēmuši CCP, un kas pieprasījušas dalību CCP uzraudzības komitejā un kas nav balsstiesīgas, attiecībā uz apspriedēm saskaņā ar šā panta 7. punktu.”;

b) panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Ja tas ir lietderīgi un nepieciešams, priekšsēdētājs var uzaicināt uz CCP uzraudzības komitejas sanāksmēm kā novērotājus 18. pantā minētos kolēģiju locekļus, pārstāvjus no attiecīgajām klientu iestādēm (ja tie zināmi) un no attiecīgajām Savienības iestādēm un struktūrām.”;

c) panta 7. punktu groza šādi:

i) ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Saistībā ar CCP, kas ir saņēmis atļauju vai pieprasa atļauju saskaņā ar 14. pantu, CCP uzraudzības komiteja 23.a panta 2. punkta nolūkos sagatavo lēmumus un veic uzdevumus, kas uzticēti EVTI, un rīkojas šādos jautājumos:”;

ii) iekļauj šādus ba), bb) un bc) apakšpunktus:

“ba) vismaz reizi gadā apspriež un nosaka uzraudzības prioritātes attiecībā uz CCP, kas saņēmuši atļauju saskaņā ar 14. pantu, lai EVTI varētu sagatavot Savienības stratēģiskās uzraudzības prioritātes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 29.a pantu;

bb) sadarbībā ar EBI, EAAPI un ECB, veicot savus uzdevumus vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013, apsver visus pārrobežu riskus, ko rada CCP darbības, — arī CCP savstarpējās savienotības, sasaistes un koncentrācijas riskus šādu pārrobežu saikņu dēļ;

bc) sagatavo atzinumu projektus pieņemšanai Uzraudzības padomē saskaņā ar 17. un 17.b pantu un validēšanas lēmumu projektus saskaņā ar 49. pantu;”;

iii) pievieno šādu daļu:

“EVTI katru gadu ziņo Komisijai par pārrobežu riskiem, ko rada pirmās daļas bb) apakšpunktā minētās CCP darbības.”;

(21)regulas 25. pantu groza šādi:

a) panta 4. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Lēmumu par atzīšanu balsta uz 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem attiecībā uz 1. līmeņa CCP un uz 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā un 2.b punktā izklāstītajiem nosacījumiem attiecībā uz 2. līmeņa CCP. EVTI 180 darbdienās pēc tam, kad saskaņā ar otro daļu ir noteikusi, ka pieteikums ir pilnīgs, rakstiski informē pieteikumu iesniegušo CCP par to, vai atzīšana ir piešķirta vai atteikta, sniedzot vispusīgi pamatotu skaidrojumu.”;

b) panta 5. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Ja pārskatīšanu veic saskaņā ar pirmās daļas a) apakšpunktu, to veic saskaņā ar 2. līdz 4. punktu. Ja pārskatīšanu veic saskaņā ar pirmās daļas b) apakšpunktu, to veic arī saskaņā ar 2. līdz 4. punktu, tomēr 1. punktā minētajam CCP nav jāiesniedz jauns pieteikums, bet EVTI ir jāsniedz visa informācija, kas nepieciešama tā atzīšanas pārskatīšanai.”;

c) panta 6. punktam pievieno šādu daļu:

“Ja tas ir Savienības interesēs un ņemot vērā iespējamos riskus Savienības finanšu stabilitātei saistībā ar Savienībā iedibinātu tīrvērtes dalībnieku un tirdzniecības vietu paredzamo dalību CCP, kas iedibināti trešā valstī, Komisija var pieņemt pirmajā daļā minēto īstenošanas aktu neatkarīgi no tā, vai ir izpildīts minētās daļas c) apakšpunkts.”;

d) panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7. EVTI noslēdz efektīvas vienošanās par sadarbību ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm trešās valstīs, kuru tiesiskā un uzraudzības sistēma saskaņā ar 6. punktu ir atzīta par līdzvērtīgu šīs regulas prasībām.”;

e) pievieno šādu 7.a, 7.b un 7.c punktu:

“7.a Ja EVTI vēl nav noteikusi CCP līmeni vai ja EVTI ir noteikusi, ka visi vai daži CCP attiecīgajā trešā valstī ir 1. līmeņa CCP, 7. punktā minētajās vienošanās par sadarbību ņem vērā risku, ko rada šo CCP tīrvērtes pakalpojumu sniegšana, un norāda:

a) mehānismu ikgadējai informācijas apmaiņai starp EVTI, 3. punkta f) apakšpunktā minētajām emisijas centrālajām bankām un attiecīgo trešo valstu kompetentajām iestādēm, lai EVTI varētu:

i) nodrošināt, ka CCP atbilst 2. punktā minētajiem atzīšanas nosacījumiem;

ii) identificēt jebkādu iespējamu būtisku ietekmi uz tirgus likviditāti vai Savienības vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu stabilitāti; un

iii) uzraudzīt tīrvērtes darbības vienā vai vairākos CCP, ko šādā trešā valstī iedibinājuši tīrvērtes dalībnieki, kas ir iedibināti Savienībā, vai ir daļa no grupas, uz kuru attiecas konsolidētā uzraudzība Savienībā;

b) izņēmuma kārtā — informācijas apmaiņas mehānismu, kas paredz reizi ceturksnī apmainīties ar detalizētu informāciju, kura aptver 2.a punktā minētos aspektus, jo īpaši informāciju par būtiskām izmaiņām riska modeļos un parametros, CCP darbību un pakalpojumu paplašināšanu un izmaiņām klientu kontu struktūrā, lai noteiktu, vai CCP ir potenciāli tuvu tam, lai kļūtu sistēmiski nozīmīgs Savienības vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu stabilitātei vai varētu tāds kļūt.

c) mehānismu EVTI tūlītējai informēšanai par gadījumiem, kad trešās valsts kompetentā iestāde uzskata, ka tās uzraudzītais CCP pārkāpj atļaujas nosacījumus vai citus tam piemērojamus tiesību aktus;

d) procedūras, kas nepieciešamas, lai efektīvi pārraudzītu regulatīvās un uzraudzības norises trešā valstī;

e) procedūras trešo valstu iestādēm, lai tās bez nepamatotas kavēšanās informētu EVTI, 25.c pantā minēto trešo valstu CCP kolēģiju un 3. punkta f) apakšpunktā minētās emisijas centrālās bankas par jebkādām ārkārtas situācijām, kas saistītas ar atzīto CCP, tajā skaitā par norisēm finanšu tirgos, kas var negatīvi ietekmēt tirgus likviditāti un finanšu sistēmas stabilitāti Savienībā vai kādā no tās dalībvalstīm, un par procedūrām un ārkārtas rīcības plāniem šādu situāciju risināšanai;

f) procedūras trešo valstu iestādēm, lai tās nodrošinātu efektīvu to lēmumu izpildi, ko pieņēmusi EVTI saskaņā ar 25.f pantu, 25.k panta 1. punkta b) apakšpunktu, 25.l, 25.m un 25.p pantu;

g) trešo valstu iestāžu piekrišanu par turpmāku apmaiņu ar jebkādu informāciju, ko tās sniegušas EVTI saskaņā ar vienošanos par sadarbību ar 3. punktā minētajām iestādēm un trešo valstu CCP kolēģijas locekļiem, ievērojot 83. pantā izklāstītās dienesta noslēpuma prasības.

7.b Ja EVTI ir noteikusi, ka vismaz viens CCP attiecīgajā trešā valstī ir 2. līmeņa CCP, 7. punktā minētajās vienošanās par sadarbību attiecībā uz šiem 2. līmeņa CCP norāda vismaz šādu informāciju:

a) 7.a punkta a), c), d), e) un g) apakšpunktā minētos elementus, ja ar attiecīgo trešo valsti vēl nav noslēgtas vienošanās par sadarbību saskaņā ar otro daļu;

b) mehānismu ikmēneša informācijas apmaiņai starp EVTI, 3. punkta f) apakšpunktā minētajām emisijas centrālajām bankām un attiecīgo trešo valstu kompetentajām iestādēm, kas ietver piekļuvi visai EVTI pieprasītajai informācijai, lai nodrošinātu CCP atbilstību 2.b punktā minētajām prasībām;

c) procedūras attiecībā uz uzraudzības darbību koordināciju, tostarp trešo valstu iestāžu piekrišanu atļaut veikt izmeklēšanas un pārbaudes uz vietas saskaņā ar attiecīgi 25.g un 25.h pantu;

d) procedūras trešo valstu iestādēm, lai tās nodrošinātu efektīvu to lēmumu izpildi, ko pieņēmusi EVTI saskaņā ar 25.b, 25.f līdz 25.m, 25.p un 25.q pantu;

e) procedūras, saskaņā ar kurām trešo valstu iestādēm nekavējoties jāsniedz EVTI tālāk norādītā informācija, īpašu uzmanību pievēršot aspektiem, kas attiecas uz Savienību vai vienu vai vairākām tās dalībvalstīm:

i) atveseļošanas plānu un noregulējuma plānu izveide un jebkādas turpmākas būtiskas izmaiņas šādos plānos;

ii) informācija par gadījumiem, kad 2. līmeņa CCP plāno aktivizēt savu atveseļošanas plānu vai trešās valsts iestādes ir konstatējušas, ka ir pazīmes, kas liecina par krīzes situācijas rašanos, kura varētu ietekmēt attiecīgā CCP darbību, jo īpaši tā spēju sniegt tīrvērtes pakalpojumus, vai informācija par gadījumiem, kad trešās valsts iestādes paredz tuvākajā nākotnē veikt noregulējuma darbības.

7.c Ja EVTI uzskata, ka trešās valsts kompetentā iestāde nepiemēro kādu no noteikumiem, ko paredz vienošanās par sadarbību, kura noslēgta saskaņā ar 7., 7.a un 7.b punktu, tā konfidenciāli un nekavējoties par to informē Komisiju. Šādā gadījumā Komisija var izlemt pārskatīt īstenošanas aktu, kas pieņemts saskaņā ar 6. punktu.”;

(22)regulas 25.b panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“EVTI no katra 2. līmeņa CCP pieprasa visu tālāk minēto:

(i)vismaz reizi gadā sniegtu apstiprinājumu, ka joprojām tiek pildītas 25. panta 2.b punkta a), c) un d) apakšpunktā minētās prasības;

(ii)regulāri sniegtu informāciju un datus, lai nodrošinātu, ka EVTI var uzraudzīt šo CCP atbilstību 25. panta 2.b punkta a) apakšpunktā minētajām prasībām.”;

(23)regulas 25.p panta 1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c) attiecīgais CCP ir nopietni un sistemātiski pārkāpis jebkuru no šajā regulā noteiktajām piemērojamajām prasībām vai vairs neatbilst kādam no 25. pantā noteiktajiem atzīšanas nosacījumiem un nav veicis koriģējošas darbības, ko pieprasījusi EVTI, pienācīgi noteiktā termiņā, kas nepārsniedz vienu gadu.”;

(24)iekļauj šādu 25.r pantu:

“25.r pants

Publisks paziņojums

Neskarot 25.p un 25.q pantu, EVTI var sniegt publisku paziņojumu, ja ir izpildīti visi tālāk minētie nosacījumi:

(a)trešās valsts CCP nav samaksājis saskaņā ar 25.d pantu maksājamās maksas vai nav samaksājis saskaņā ar 25.j pantu maksājamās sodanaudas vai saskaņā ar 25.k pantu maksājamos periodiskos soda maksājumus;

(b)CCP nav veicis nevienu no EVTI pieprasītajām koriģējošajām darbībām nevienā no 25.p panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktajām situācijām pienācīgi noteiktā termiņā, kas nepārsniedz sešus mēnešus.”;

(25)regulas 26. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“1. Katram CCP ir stingri pārvaldības noteikumi, kas ietver skaidru organizatorisko struktūru, kurā ir precīzi definēts, pārredzams un konsekvents atbildības sadalījums, rezultatīvas procedūras esošo vai varbūtējo risku identificēšanai, pārvaldībai, uzraudzībai un ziņošanai un atbilstīgi iekšējās kontroles mehānismi, tajā skaitā pareizas administratīvās un grāmatvedības procedūras. CCP nedrīkst būt vai kļūt par tīrvērtes dalībnieku, klientu vai vienoties par netiešas tīrvērtes noteikumiem ar tīrvērtes dalībnieku nolūkā veikt tīrvērtes darbības CCP.”;

(26)regulas 31. pantu groza šādi:

a) panta 2. punkta trešo un ceturto daļu aizstāj ar šādu:

“Kompetentā iestāde nekavējoties un jebkurā gadījumā divās darbdienās pēc šajā punktā minētā paziņojuma un 3. punktā minētās informācijas saņemšanas rakstiski apstiprina saņemšanu potenciālajam līdzdalības ieguvējam vai pārdevējam un dara šo informāciju zināmu EVTI un kolēģijai.

Pēc rakstiskā apstiprinājuma dienas, kad apliecina, ka ir saņemts gan paziņojums, gan visi dokumenti, kas jāpievieno šim paziņojumam, pamatojoties uz 32. panta 4. punktā minēto sarakstu, kompetentā iestāde 60 darbdienu laikposmā — ja vien tas nav pagarināts saskaņā ar šo pantu — (“vērtēšanas periods”) veic 32. panta 1. punktā paredzēto vērtēšanu (“vērtēšana”). Kolēģija sniedz atzinumu saskaņā ar 19. pantu, un EVTI sniedz atzinumu saskaņā ar 24.a panta 7. punkta pirmās daļas bc) apakšpunktu un saskaņā ar 17.b pantā noteikto procedūru vērtēšanas periodā.”;

b) panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Vērtēšanas perioda laikā, bet ne vēlāk kā vērtēšanas perioda 50. darbdienā kompetentā iestāde, EVTI un kolēģija vajadzības gadījumā var pieprasīt papildu informāciju, kas vajadzīga, lai pabeigtu vērtēšanu. Šo pieprasījumu iesniedz rakstiski, konkrēti norādot, kāda papildu informācija ir vajadzīga.”;

(27) regulas 32. panta 1. punkta ceturto daļu aizstāj ar šādu:

“Par kompetentās iestādes vērtējumu par 31. panta 2. punktā paredzēto paziņojumu un 31. panta 3. punktā minēto informāciju kolēģija sagatavo atzinumu saskaņā ar 19. pantu un EVTI sagatavo atzinumu saskaņā ar 24.a panta 7. punkta pirmās daļas bc) apakšpunktu, un tos sniedz saskaņā ar 17.b pantā izklāstīto procedūru.”;

(28)regulas 35. pantu groza šādi:

a) panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“CCP ārpakalpojumu sniedzējiem nenodod svarīgas darbības, kas saistītas ar riska pārvaldību, ja šādu nodošanu ārpakalpojumu sniedzējiem nav apstiprinājusi kompetentā iestāde. Par kompetentās iestādes lēmumu kolēģija sagatavo atzinumu saskaņā ar 19. pantu un EVTI sagatavo atzinumu saskaņā ar 24.a panta 7. punkta pirmās daļas bc) apakšpunktu, un tos sniedz saskaņā ar 17.b pantā izklāstīto procedūru.”;

b) panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. CCP pēc pieprasījuma dara pieejamu visu informāciju, kas kompetentajai iestādei, EVTI un kolēģijai ļauj novērtēt ārpakalpojumu darbību izpildes atbilstību šai regulai.”;

(29)regulas 37. pantu groza šādi:

a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Pēc apspriešanās ar riska komiteju atbilstīgi 28. panta 3. punkta prasībām CCP, attiecīgā gadījumā vadoties pēc produkta veida, kuram veikta tīrvērte, nosaka pieņemamo tīrvērtes dalībnieku kategorijas un dalības kritērijus. Šādi kritēriji ir nediskriminējoši, pārredzami un objektīvi, lai nodrošinātu taisnīgu un atklātu piekļuvi CCP, un nodrošina, ka tīrvērtes dalībniekiem ir pietiekami finanšu resursi un operacionālās jaudas, lai izpildītu pienākumus, ko uzliek dalība CCP. Kritēriji, kas ierobežo piekļuvi, ir pieļaujami tikai tādā mērā, ciktāl to mērķis ir kontrolēt CCP risku. Šie kritēriji nodrošina, ka CCP vai tīrvērtes iestādes nevar būt CCP tīrvērtes dalībnieki ne tieši, ne netieši.”;

b) iekļauj šādu 1.a punktu:

“1.a CCP pieņem nefinanšu darījumu partnerus par tīrvērtes dalībniekiem tikai tad, ja tie spēj pierādīt, ka var izpildīt maržu prasības un iemaksas fondos saistību neizpildes gadījumiem, arī tirgus stresa apstākļos.

Tā CCP kompetentā iestāde, kas pieņem nefinanšu darījumu partnerus, regulāri pārskata šādus pasākumus un ziņo EVTI un kolēģijai par to piemērotību.

Nefinanšu darījumu partnerim, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieks, nav atļauts piedāvāt klientu tīrvērtes pakalpojumus, un tas CCP uztur kontus tikai saviem aktīviem un pozīcijām.

EVTI var sniegt atzinumu vai ieteikumu par šādu pasākumu piemērotību pēc ad hoc salīdzinošās izvērtēšanas.”;

c) pievieno šādu 7. punktu:

“7. EVTI pēc apspriešanās ar EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā sīkāk precizē elementus, kas jāņem vērā, nosakot 1. punktā minētos dalības kritērijus.

EVTI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai iesniedz līdz …[PB: ierakstīt datumu, kas ir 12 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.”;

(30) regulas 38. pantu groza šādi:

a) panta 7. punktam pievieno šādu daļu:

“Tīrvērtes dalībnieki, kas sniedz tīrvērtes pakalpojumus, un klienti, kas sniedz tīrvērtes pakalpojumus, skaidrā un pārredzamā veidā informē savus klientus par to, kā darbojas CCP maržu modeļi, arī stresa apstākļos, un sniedz tiem maržu prasību, kas tiem var tikt piemērotas dažādos scenārijos, simulācijas. Tas ietver gan CCP pieprasītās maržas, gan jebkādas papildu maržas, ko pieprasa tīrvērtes dalībnieki un klienti, kuri paši sniedz tīrvērtes pakalpojumus.”;

b) panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8. CCP tīrvērtes dalībnieki un klienti, kas sniedz tīrvērtes pakalpojumus, skaidri informē savus esošos un potenciālos klientus par iespējamiem zaudējumiem vai citām izmaksām, kas tiem varētu rasties, ja tiktu piemērotas saistību neizpildes pārvaldības procedūras un zaudējumu un pozīciju sadales mehānismi saskaņā ar CCP darbības noteikumiem, tajā skaitā par kompensācijas veidu, ko tie varētu saņemt, ņemot vērā 48. panta 7. punktu. Klientiem sniedz pietiekami detalizētu informāciju, lai nodrošinātu, ka tie saprot zaudējumus vissliktākajā gadījumā vai citas izmaksas, kas tiem varētu rasties, ja CCP veiktu atveseļošanas pasākumus.”;

(31)regulas 41. pantu groza šādi:

a) panta 1., 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Lai ierobežotu savu kredītrisku, CCP nosaka, pieprasa un iekasē maržas no tīrvērtes dalībniekiem un attiecīgā gadījumā arī no tiem CCP, ar kuriem ir izveidoti sadarbspējas mehānismi. Šādas maržas ir pietiekamas, lai nodrošinātos pret potenciālām riska pozīcijām, kas pēc CCP novērtējuma ir sagaidāms līdz attiecīgo pozīciju likvidācijai. Tās ir arī pietiekamas, lai segtu zaudējumus, kas rodas no vismaz 99 % riska darījumu attiecīgā laikposmā, un tās nodrošina, ka CCP vismaz reizi dienā pilnībā nodrošina savus riska darījumus ar visiem tā tīrvērtes dalībniekiem un attiecīgā gadījumā ar tiem CCP, ar kuriem ir izveidoti sadarbspējas mehānismi. CCP pastāvīgi pārrauga un pārskata maržu līmeni, lai tas atbilstu pašreizējiem tirgus apstākļiem, ņemot vērā šādas pārskatīšanas varbūtējo prociklisko iedarbību.

2. CCP pieņem modeļus un parametrus, nosakot tā maržu prasības, kas ietver to produktu riska rādītājus, kuriem veikta tīrvērte, un ņem vērā intervālu starp maržas iekasēšanu, tirgus likviditāti un iespējamām izmaiņām darījuma veikšanas laikā. Modeļus apstiprina kompetentā iestāde, un uz tiem attiecas atzinums saskaņā ar 19. pantu un EVTI atzinums saskaņā ar 24.a panta 7. punkta pirmās daļas bc) apakšpunktu, ko sniedz saskaņā ar 17.b pantā noteikto procedūru.

3. CCP pieprasa un iekasē maržas dienas laikā, vismaz tad, kad ir pārkāpti iepriekš noteiktie sliekšņi. To darot, CCP ņem vērā dienas maržas iekasēšanas un maksājumu iespējamo ietekmi uz tā dalībnieku likviditāti. CCP dara visu iespējamo, lai pēc visu pienākošos maksājumu saņemšanas netiktu turēti mainīgās maržas dienas pieprasījumi.”;

(32)regulas 44. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“CCP katru dienu nosaka iespējamās likviditātes vajadzības. Tas ņem vērā likviditātes risku, ko rada vismaz to divu vienību — arī tīrvērtes dalībnieku vai likviditātes nodrošinātāju — saistību neizpilde, ar kuriem tam ir lielākās riska pozīcijas.”;

(33) regulas 46. pantu groza šādi:

a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Lai nodrošinātu CCP sākotnējās un esošās riska pozīcijas ar tā tīrvērtes dalībniekiem, tas pieņem augsti likvīdu nodrošinājumu, ar kuru saistīts minimāls kredītrisks un tirgus risks. CCP var pieņemt valsts garantijas vai valsts bankas vai komercbankas garantijas, ja tās ir bez nosacījumiem un pēc pieprasījuma pieejamas 41. pantā minētajā likvidācijas periodā. Ja CCP tiek sniegtas bankas garantijas, CCP tās ņem vērā, aprēķinot savas riska pozīcijas ar attiecīgo banku, kas ir arī tīrvērtes dalībnieks. CCP piemēro atbilstošus diskontus aktīvu vērtībām un garantijas, lai atspoguļotu to vērtības samazināšanās iespējamību laikposmā no pēdējās pārvērtēšanas līdz tam, kad tās var pamatoti uzskatīt par likvidējamām. Tas ņem vērā likviditātes risku, ko rada tirgus dalībnieka saistību neizpilde, un koncentrācijas risku saistībā ar atsevišķiem aktīviem, kas var radīt nepieciešamību izveidot pieņemamu nodrošinājumu un ieviest attiecīgus diskontus. Pārskatot diskontu līmeni, ko CCP piemēro aktīviem, kurus tas pieņem kā nodrošinājumu, CCP ņem vērā šādu pārskatīšanu iespējamo prociklisko iedarbību.”;

b) panta 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) 1. punktā minētos diskontus, ņemot vērā mērķi ierobežot to procikliskumu; un”;

(34)regulas 49. pantu groza šādi:

a) panta 1. līdz 1.e punktu aizstāj ar šādiem:

“1. CCP regulāri pārskata modeļus un parametrus, kas pieņemti, lai noteiktu tā maržas prasības, iemaksas fondā saistību neizpildes gadījumiem, nodrošinājuma prasības un citus riska kontroles mehānismus. CCP modeļiem veic stingru un biežu stresa testēšanu, lai novērtētu to noturību ārkārtējos, taču iespējamos tirgus apstākļos, un veic atpakaļejošas pārbaudes, lai novērtētu pieņemtās metodikas ticamību. CCP saņem neatkarīgu apstiprinājumu, informē savu kompetento iestādi un EVTI par veikto pārbaužu rezultātiem un saņem no tām apstiprinājumu saskaņā ar 1.a–1.e punktu, pirms tas pieņem jebkādas būtiskas izmaiņas modeļos.

Attiecībā uz pieņemtajiem modeļiem, arī jebkurām būtiskām izmaiņām tajos, saņem kolēģijas atzinumu saskaņā ar šo pantu.

EVTI nodrošina, ka EUI, ECBS un Vienotā noregulējuma valde saņem informāciju par stresa testu rezultātiem, lai tās varētu novērtēt risku, ko finanšu uzņēmumiem rada CCP saistību neizpilde.

1.a Ja CCP plāno pieņemt jebkādas būtiskas izmaiņas 1. punktā minētajos modeļos, tas iesniedz pieteikumu par šādu izmaiņu atļaušanu elektroniskā formātā, izmantojot 17. panta 7. punktā minēto centrālo datubāzi, kur to nekavējoties kopīgo ar CCP kompetento iestādi, EVTI un kolēģiju. CCP savam pieteikumam pievieno neatkarīgu apstiprinājumu plānotajām izmaiņām.

Ja CCP uzskata, ka izmaiņas 1. punktā minētajos modeļos, ko tas plāno pieņemt, nav būtiskas, kā minēts 1.g punktā, CCP pieprasa, lai pieteikumam piemēro beziebildumu procedūru saskaņā ar 1.b punktu. Šādā gadījumā CCP var sākt piemērot šādas izmaiņas pirms CCP kompetentās iestādes un EVTI lēmuma pieņemšanas saskaņā ar 1.b punktu.

CCP kompetentā iestāde sadarbībā ar EVTI divu darbdienu laikā pēc šāda pieteikuma saņemšanas apstiprina pieteikuma saņemšanu, apliecinot CCP, ka pieteikumā iekļauti prasītie dokumenti. Ja kāda no šīm iestādēm secina, ka pieteikumā nav vajadzīgo dokumentu, pieteikumu noraida.

1.b Kompetentā iestāde un EVTI 10 darbdienu laikā pēc 1.a punkta trešajā daļā minētās dienas novērtē, vai ierosinātās izmaiņas kvalificējamas kā būtiskas izmaiņas saskaņā ar 1.g punktu. Ja kāda no šīm iestādēm secina, ka izmaiņas atbilst kādam no 1.g punktā minētajiem nosacījumiem, pieteikumu novērtē saskaņā ar 1.c, 1.d un 1.e punktu, un CCP kompetentā iestāde sadarbībā ar EVTI par to rakstiski informē pieteikumu iesniegušo CCP.

Ja 10 darbdienu laikā pēc 1.a punkta trešajā daļā minētās dienas pieteikumu iesniegušais CCP nav ticis rakstiski informēts par to, ka tā pieprasījums piemērot beziebildumu procedūru ir noraidīts, uzskata, ka šīs izmaiņas ir apstiprinātas.

Ja pieprasījums par beziebildumu procedūru ir ticis noraidīts, CCP piecu darbdienu laikā pēc pirmajā daļā minētā paziņojuma pārtrauc attiecīgā modeļa izmaiņu izmantošanu. Desmit darbdienu laikā pēc šā paziņojuma saņemšanas CCP vai nu atsauc pieteikumu, vai arī papildina pieteikumu ar neatkarīgu izmaiņu apstiprinājumu.

1.c 30 darbdienu laikā no 1.a punkta trešajā daļā minētās dienas:

(a)kompetentā iestāde veic riska novērtējumu par būtiskajām izmaiņām un iesniedz savu ziņojumu EVTI un kolēģijai;

(b)EVTI veic riska novērtējumu par būtiskajām izmaiņām un iesniedz savu ziņojumu CCP kompetentajai iestādei un kolēģijai.

1.d Katra CCP kompetentā iestāde un EVTI 10 darbdienu laikā pēc 1.c punktā minēto ziņojumu saņemšanas pieņem lēmumu, ņemot vērā šos ziņojumus, un informē viena otru par pieņemto lēmumu. Ja viena no tām izmaiņas nav apstiprinājusi, apstiprinājumu noraida.

1.e Kompetentā iestāde un EVTI piecu darbdienu laikā pēc 1.d punktā minēto lēmumu pieņemšanas, tajā skaitā sniedzot pilnībā pamatotu skaidrojumu, rakstiski informē CCP par to, vai apstiprinājums ir piešķirts vai noraidīts.

(b)iekļauj šādu 1.f un 1.g punktu:

1.f CCP nevar pieņemt nekādas būtiskas izmaiņas modeļos, kā minēts 1. punktā, pirms savas kompetentās iestādes un EVTI apstiprinājumu saņemšanas. Kompetentā iestāde, vienojoties ar EVTI, var atļaut provizoriski pieņemt būtiskas modeļu izmaiņas pirms to apstiprināšanas, ja tas ir pienācīgi pamatoti ārkārtas situācijas dēļ saskaņā ar šīs regulas 24. pantu. Šādas modeļu pagaidu izmaiņas ir atļautas tikai uz noteiktu laikposmu, ko kopīgi nosaka CCP kompetentā iestāde un EVTI. Pēc šā laikposma CCP nav atļauts izmantot šādas modeļu izmaiņas, ja vien tās nav tikušas apstiprinātas saskaņā ar 1.a, 1.c, 1.d un 1.e punktu.

1.g Izmaiņas uzskata par būtiskām, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

a) izmaiņu rezultātā kopējie iepriekš nodrošinātie finanšu resursi, tajā skaitā maržu prasības, saistību neizpildes fonds un pašu līdzekļu ieguldījums, samazinās vai palielinās par vairāk nekā 15 %;

b) ir mainīta maržas modeļa struktūra, strukturālie elementi vai maržas parametri vai tiek ieviests, noņemts vai mainīts maržas modelis tā, ka šā maržas modeļa samazinājums vai palielinājums CCP līmenī ir lielāks par 15 %;

c) ir mainīta portfeļa savstarpējā ieskaita aprēķināšanai izmantotā metodika, kā rezultātā kopējais maržu prasību apjoms šiem finanšu instrumentiem samazinās vai palielinās par vairāk nekā 10 %;

d) ir mainīta stresa testu scenāriju noteikšanas un precizēšanas metodika, lai noteiktu saistību neizpildes fondu riska pozīcijas, kā rezultātā saistību neizpildes fonds samazinās vai palielinās par vairāk nekā 20 % vai par vairāk nekā 50 % jebkurai atsevišķai saistību neizpildes fonda iemaksai;

e) ir mainīta likviditātes riska novērtēšanai un koncentrācijas riska uzraudzībai izmantotā metodika, kā rezultātā aplēstās likviditātes vajadzības jebkurā valūtā samazinās vai palielinās par vairāk nekā 20 % vai kopējās likviditātes vajadzības — par vairāk nekā 10 %;

f) metodika, ko piemēro nodrošinājuma novērtēšanai, nodrošinājuma diskonta precizēšanai vai koncentrācijas ierobežojumu noteikšanai, ir mainīta tā, ka bezskaidras naudas nodrošinājuma kopējā vērtība samazinās vai palielinās par vairāk nekā 10 %; ar nosacījumu, ka CCP ierosinātās izmaiņas neatbilst nevienam no 2. panta 1. punktā noteiktajiem CCP atļaujas paplašināšanas kritērijiem;

g) jebkādas citas modeļu izmaiņas, kas varētu būtiski ietekmēt CCP kopējo risku.”;

c) panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā precizē to nepieciešamo dokumentu sarakstu, kas jāpievieno apstiprināšanas pieteikumam saskaņā ar 1.a punktu, un norāda informāciju, kas šajos dokumentos iekļaujama, lai pierādītu, ka CCP atbilst visām attiecīgajām šīs regulas prasībām.

EVTI minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz … [PB: ierakstīt datumu — 12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.”;

d) pievieno šādu 6. punktu:

“6. EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā precizē tā 1.a punktā minētā apstiprināšanas pieteikuma elektronisko formātu, kas jāiesniedz centrālajā datubāzē.

EVTI minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz … [PB: ierakstīt datumu — 12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.”;

(1) regulas 54. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Sadarbspējas mehānisma iepriekšēju apstiprinājumu sniedz iesaistīto CCP kompetentās iestādes. CCP kompetentās iestādes lūdz EVTI atzinumu saskaņā ar 24.a panta 7. punkta pirmās daļas bc) apakšpunktu un kolēģijai saskaņā ar 19. pantu, un tas tiek izdots saskaņā ar 17.b pantā noteikto procedūru.”;

(2)regulas 82. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“2. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kas minētas 1. panta 6. punktā, 3. panta 5. punktā, 4. panta 3.a punktā, 7.a panta 6. punktā, 17.a panta 6. punktā, 25. panta 2.a punktā, 25. panta 6.a punktā, 25.a panta 3. punktā, 25.d panta 3. punktā, 25.i panta 7. punktā, 25.o pantā, 64. panta 7. punktā, 70. pantā, 72. panta 3. punktā un 85. panta 2. punktā, Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 1. panta 6. punktā, 3. panta 5. punktā, 4. panta 3.a punktā, 7.a panta 6. punktā, 17.a panta 6. punktā, 25. panta 2.a punktā, 25. panta 6.a punktā, 25.a panta 3. punktā, 25.d panta 3. punktā, 25.i panta 7. punktā, 25.o pantā, 64. panta 7. punktā, 70. pantā, 72. panta 3. punktā un 85. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.”;

(3)regulas 85. pantu groza šādi:

a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Līdz [PB: ierakstīt datumu — 5 gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] Komisija novērtē šīs regulas piemērošanu un sagatavo vispārīgu ziņojumu. Komisija minēto ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, pievienojot tam atbilstošus priekšlikumus.”;

b) iekļauj šādu 1.b punktu:

“1.b Līdz [PB: ierakstīt datumu — 1 gads pēc šīs regulas stāšanās spēkā] EVTI iesniedz Komisijai ziņojumu par iespējamību un lietderību pieprasīt kontu nodalīšanu nefinanšu un finanšu darījumu partneru tīrvērtes ķēdē. Ziņojumam pievieno izmaksu un ieguvumu analīzi.”;

c) panta 7. punktu svītro;

(4) regulas 90. pantu groza šādi:

“Līdz [PB: ierakstīt datumu — 3 gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] EVTI izvērtē personāla un resursu vajadzības, kas radušās, uzņemoties pilnvaras un pienākumus saskaņā ar šo regulu, un par to iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.”.

2. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 575/2013

Regulas (ES) Nr. 575/2013 382. pantu groza šādi:

1) panta 4. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) grupas iekšējie darījumi, kas noslēgti ar finanšu darījumu partneriem, kā definēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 8. punktā, finanšu iestādēm vai palīgpakalpojumu uzņēmumiem, kas ir iedibināti Savienībā vai kas ir iedibināti trešā valstī, kura šiem finanšu darījumu partneriem, finanšu iestādēm vai palīgpakalpojumu uzņēmumiem piemēro prudenciālās un uzraudzības prasības, kas ir vismaz līdzvērtīgas Savienībā piemērotajām prasībām, ja vien dalībvalstis nav pieņēmušas valsts tiesību aktus, kas paredz strukturālu atdalīšanu banku grupas ietvaros; tādā gadījumā kompetentās iestādes var prasīt, lai šādi grupas iekšējie darījumi starp strukturāli atdalītām vienībām tiktu iekļauti pašu kapitāla prasībās;”

2) iekļauj šādu [4.c] punktu:

“[4.c] Šā panta 4. punkta b) apakšpunkta vajadzībām Komisija, izmantojot īstenošanas aktus un piemērojot pārbaudes procedūru, kas minēta 464. panta 2. punktā, var pieņemt lēmumu par to, vai trešā valsts piemēro uzraudzības un regulējošās prasības, kuras ir vismaz līdzvērtīgas Savienībā piemērotajām prasībām.

Ja šāda lēmuma nav, iestādes līdz 2027. gada 31. decembrim var turpināt nepiemērot attiecīgajiem grupas iekšējiem darījumiem pašu kapitāla prasības attiecībā uz CVA risku ar nosacījumu, ka attiecīgās kompetentās iestādes līdz 2026. gada 31. decembrim ir apstiprinājušas trešo valsti kā piemērotu šādam režīmam. Kompetentās iestādes par šādiem gadījumiem paziņo EBI līdz 2027. gada 31. martam.”.

3. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2017/1131

Regulu (ES) 2017/1131 groza šādi:

(1)regulas 2. pantam pievieno šādu 24) punktu:

“24) “CCP” ir juridiska persona, kas minēta Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 1. punktā.”;

(2)regulas 17. pantu groza šādi:

a) panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Kopējais riska darījumu apmērs ar vienu NTF darījumu partneri, kas izriet no atvasināto instrumentu darījumiem, kuri atbilst 13. pantā izklāstītajiem nosacījumiem un kuru centralizētu tīrvērti neveic ar tāda CCP starpniecību, kas saņēmis atļauju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 14. pantu vai atzīts saskaņā ar minētās regulas 25. pantu, nepārsniedz 5 % no NTF aktīviem.”;

b) panta 6. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c) atvasinātie finanšu instrumenti, kuru centralizētu tīrvērti neveic ar tāda CCP starpniecību, kas saņēmis atļauju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 14. pantu vai atzīts saskaņā ar minētās regulas 25. pantu, un kas darījumu partnerim veido riska darījumus ar minēto struktūru.”.

4. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Komisijas vārdā —

priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2. Attiecīgā politikas joma

1.3. Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

1.4. Mērķi

1.4.1. Vispārīgie mērķi

1.4.2. Konkrētie mērķi

1.4.3. Paredzamie rezultāti un ietekme

1.4.4. Snieguma rādītāji

1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1. Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2. Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3. Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4. Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5. Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6. Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

1.7. Paredzētie pārvaldības veidi

2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1. Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma(-as)

2.2.1. Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2. Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3. Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

2.3. Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1. Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2. Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1. Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

3.2.2. Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām

3.2.3. Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4. Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5. Trešo personu iemaksas

3.3. Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums — Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regulu (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012, Regulu (ES) Nr. 575/2013 un Regulu (ES) 2017/1131 (Dokuments attiecas uz EEZ).

1.2.Attiecīgā politikas joma

Iekšējais tirgus — finanšu pakalpojumi

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

☒ jaunu darbību

◻ jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 40

◻ esošas darbības pagarināšanu

◻ vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

Veicināt finanšu stabilitāti un stiprināt kapitāla tirgu savienību (KTS).

1.4.2.Konkrētie mērķi

Lai sasniegtu vispārīgos mērķus attiecībā uz centralizētu tīrvērtes pakalpojumu ES tirgu, priekšlikumam ir šādi konkrēti mērķi:

- Veicināt tīrvērti ES CCP un mazināt pārmērīgu atkarību no sistēmiski nozīmīgiem trešo valstu CCP, izveidojot pievilcīgāku un stabilāku ES tīrvērtes tirgu.

- Nodrošināt, ka ES CCP uzraudzības sistēma ir pietiekama, lai pārvaldītu riskus, kas saistīti ar ES finanšu sistēmas savstarpējo savienotību un pieaugošajiem tīrvērtes apjomiem, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu riskiem, jo, palielinoties ES tīrvērtes tirgiem, šie riski var pieaugt vēl vairāk.

Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem/ mērķgrupām.

Priekšlikuma mērķis ir stiprināt ES tīrvērtes tirgu, uzlabojot ES CCP pievilcību, veicinot tīrvērti ES CCP un uzlabojot pārrobežu risku novērtēšanu un pārvaldību.

1.4.3.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

Katram konkrētajam mērķim ir noteikti šādi snieguma rādītāji.

Uzlabot ES CCP pievilcību:

–to līgumu procentuālā attiecība, kuru tīrvērti ES tīrvērtes dalībnieki veic ES un trešo valstu CCP;

–jaunu apstiprinātu ES CCP produktu skaits;

–vidējais laiks (dienu skaits), kas vajadzīgs, lai apstiprinātu jaunus CCP produktus un apstiprinātu modeļu izmaiņas;

–pabeigto beziebildumu procedūru skaits.

Veicināt tīrvērti ES CCP:

–vidējās summas aktīvajos kontos ES CCP;

–darījumi, kuru tīrvērte veikta ES CCP dažādās valūtās (absolūtā vērtība un salīdzinājumā ar pasaules tirgiem);

–tīrvērtes dalībnieku un klientu skaits ES CCP;

–to līgumu apjoms, kuru tīrvērti trešo valstu CCP veic ES dalībnieki vai attiecībā uz ES valūtā denominētiem līgumiem.

Uzlabot pārrobežu risku novērtēšanu:

–EVTI sniegto atzinumu skaits gadā;

–to gadījumu skaits, kad VKI atkāpjas no EVTI atzinumiem;

–izveidoto kopējo uzraudzības komandu un veikto uzdevumu skaits;

–EVTI koordinēto informācijas pieprasījumu vai lūgumu skaits.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

Šā priekšlikuma mērķis ir panākt, lai Eiropas Savienībā būtu mūsdienīgi un konkurētspējīgi CCP, kas ir spējīgi piesaistīt darījumus, un lai vienlaikus tie būtu droši un noturīgi, kā arī veicinātu ES atvērto stratēģisko autonomiju.

Paredzams, ka, īstenojot šo priekšlikumu — arī tā paredzēto turpmāko attīstību 2. līmenī —, gan uzraudzības struktūras, gan tirgus prasības pārņems, vēlākais, līdz 2025. gada jūnijam (ja likumdevēji vienosies).

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

Eiropas līmeņa rīcības pamatojums (ex ante)

ES tīrvērtes tirgus ir neatdalāma ES finanšu tirgus daļa. Tādējādi ES līmeņa rīcībai būtu jānodrošina, ka ES finanšu tirgus dalībnieki nav pakļauti pārāk augstam riskam, ko rada pārmērīga paļaušanās uz sistēmiskiem trešo valstu CCP, jo sarežģījumu gadījumā trešo valstu iestādes pieņemtu lēmumus, kas liegtu ES veikt intervences pasākumus ārkārtas situācijās.

Sagaidāmā Savienības pievienotā vērtība (ex post)

ETIR mērķi — regulēt darījumus ar atvasinātajiem instrumentiem, veicināt finanšu stabilitāti un padarīt tirgus pārredzamākus, standartizētākus un tādējādi drošākus — ir būtisks veiksmīga ES finanšu iekšējā tirgus pamatelements, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu komponentu. Dalībvalstis un valstu uzraudzības iestādes nevar vienas pašas atrisināt vai novērst pārrobežu riskus, kas saistīti ar centralizētu tīrvērti Eiropas Savienībā vai trešo valstu CCP sistēmu.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Šajā priekšlikumā ir ņemta vērā pieredze, kas gūta, strādājot ar iepriekšējām ETIR versijām.

ETIR regulē darījumus ar atvasinātajiem instrumentiem un arī pasākumus to risku ierobežošanai, izmantojot CCP. ETIR tika pieņemta pēc 2008./2009. gada finanšu krīzes, lai veicinātu finanšu stabilitāti un padarītu tirgus pārredzamākus, standartizētākus un tādējādi drošākus. Līdzīgas reformas tika īstenotas lielākajā daļā G20 valstu. ETIR ir prasīts ziņot par darījumiem ar atvasinātajiem instrumentiem, lai nodrošinātu tirgus pārredzamību regulatoriem un uzraudzības iestādēm, un ka to riski tiek pienācīgi mazināti, veicot centralizētu tīrvērti CCP vai divpusējos darījumos apmainoties ar nodrošinājumu, ko dēvē par maržu. Kopš ETIR pieņemšanas ir ievērojami audzis CCP skaits un to pārvaldītie riski.

2017. gadā Komisija publicēja divus tiesību aktu priekšlikumus, ar ko groza ETIR, un tos abus likumdevēji pieņēma 2019. gadā. Ar ETIR REFIT 41 tika precizēti daži noteikumi, lai nodrošinātu to samērīgumu, vienlaikus nodrošinot finanšu stabilitāti. Atzīstot jaunās problēmas, kas saistītas ar pieaugošo risku koncentrāciju CCP, jo īpaši trešo valstu CCP, ar ETIR 2.2 42 tika pārskatīta uzraudzības sistēma un noteikts process trešo valstu CCP sistēmiskuma novērtēšanai, ko veic EVTI sadarbībā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK) un emisijas centrālajām bankām. ETIR tika papildināta ar CCP Atveseļošanas un noregulējuma regulu 43 , kas pieņemta 2020. gadā, lai sagatavotos maz ticamajam scenārijam (kam tomēr varētu būt ārkārtīgi liela ietekme), ka ES CCP saskartos ar nopietniem sarežģījumiem. Šo ES tiesību aktu uzmanības centrā ir finanšu stabilitāte. Kopš 2017. gada ir vairākkārt paustas bažas par pastāvīgajiem riskiem ES finanšu stabilitātei, kurus rada tīrvērtes pārmērīga koncentrācija dažos trešo valstu CCP, jo īpaši stresa scenārija gadījumā. Turklāt pastāv iespēja, ka var notikt augsta riska, bet maz ticami notikumi, un ES jābūt gatavai uz tiem reaģēt. Kaut arī ES CCP šādās situācijās kopumā ir izrādījušies noturīgi, pieredze rāda, ka ES tīrvērtes ekosistēmu var padarīt spēcīgāku, un tas nāktu par labu finanšu stabilitātei. Tomēr, lai nodrošinātu atvērtu stratēģisko autonomiju, ES ir jānodrošinās pret riskiem, kas var rasties, ja ES tirgus dalībnieki ir pārāk atkarīgi no trešo valstu vienībām, jo tas var kļūt par ievainojamības cēloni.

Jauno ierosināto prasību izstrādē ir ņemta vērā pieredze, kas gūta ar ETIR, kā izklāstīts iepriekš.

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Šis priekšlikums un tā konkrētās prasības atbilst pašreizējai finanšu pakalpojumu kārtībai daudzgadu finanšu shēmā (DFS) un tie ir saskaņoti ar ES budžeta izpildes standarta praksi, kā arī ar pašreizējo Komisijas dienestu praksi jaunu priekšlikumu plānošanā un budžeta izstrādē.

Turklāt iniciatīvas mērķi saskan ar citām ES politikas jomām un pašreizējām iniciatīvām, kuru mērķis ir: i) attīstīt KTS un ii) uzlabot ES līmeņa uzraudzības efektivitāti un lietderību gan ES, gan ārpus tās.

Pirmkārt, tas atbilst Komisijas pastāvīgajiem centieniem turpināt attīstīt kapitāla tirgu savienību (“KTS”) 44 . Ar šo priekšlikumu risinātās problēmas ietekmē ES finanšu stabilitāti, jo tās kavē pārmērīgu riska pozīciju ar sistēmiskiem CCP samazināšanu un būtiski traucē efektīva un pievilcīga ES tīrvērtes tirgus izveidei, kas ir stabilas un likvīdas KTS pamatelements. Nepieciešamība turpināt attīstīt un integrēt ES kapitāla tirgus tika uzsvērta 2020. gada septembra KTS rīcības plānā.

Otrkārt, tas atbilst Komisijas dienestu pieredzei, kas gūta, īstenojot un izpildot trešo valstu noteikumus ES finanšu tiesību aktos, un tajā ir izmantota Komisijas dienestu praktiskā pieredze, kas gūta šo uzdevumu praktiskā risināšanā.

Treškārt, tas atbilst ES atvērtās stratēģiskās autonomijas 45 mērķim.

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

N. p.

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

◻ Ierobežots ilgums

◻ Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

◻ Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām — no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām — no GGGG. līdz GGGG. gadam.

☒ Beztermiņa

Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,

pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 46

◻ Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

◻ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

◻ ko veic izpildaģentūras.

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

◻ trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

◻ Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

◻ publisko tiesību subjektiem;

◻ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

◻ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas;

◻ personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

N. p.

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt biežumu un nosacījumus.

Saskaņā ar jau spēkā esošo kārtību EVTI regulāri sagatavo ziņojumus par savu darbību (tostarp iekšējā ziņošana augstākajai vadībai, ziņošana valdei, sešu mēnešu darbības pārskats Uzraudzības padomei un gada ziņojuma sagatavošana), un Revīzijas palāta un Komisijas Iekšējās revīzijas dienests veic revīzijas par tās resursu izmantošanu. Turklāt priekšlikumā EVTI ir noteikti daži papildu uzraudzības un ziņošanas pienākumi saistībā ar regulas jaunajiem elementiem, tajā skaitā attiecībā uz prasību par aktīvu kontu. Komisija sniedz ziņojumu piecus gadus pēc regulas stāšanās spēkā.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma(-as)

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

Saistībā ar juridisku, ekonomisku, efektīvu un lietderīgu apropriāciju izmantošanu, kas izriet no priekšlikuma, paredzams, ka priekšlikums neradīs jaunus riskus, ko pašlaik nesedz esošā iekšējās kontroles sistēma.

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Pārvaldības un kontroles sistēmas, kā noteikts EVTI regulā, jau ir ieviestas. EVTI cieši sadarbojas ar Komisijas Iekšējās revīzijas dienestu, lai nodrošinātu, ka attiecīgie standarti tiek ievēroti visās iekšējās kontroles jomās. Šo kārtību piemēros arī attiecībā uz EVTI lomu saskaņā ar šo priekšlikumu. Gada iekšējos revīzijas ziņojumus nosūta Komisijai, Parlamentam un Padomei.

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

N. p.

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

Lai apkarotu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, uz EVTI bez ierobežojumiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999.

EVTI ir pievienojusies Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un tā izdod attiecīgus noteikumus, kas attiecas uz visu EVTI personālu.

Lēmumi par finansējumu un nolīgumi, kā arī no tiem izrietošie īstenošanas pasākumi skaidri nosaka, ka Revīzijas palāta un OLAF nepieciešamības gadījumā var veikt EVTI izmaksāto līdzekļu saņēmēju, kā arī par šo līdzekļu sadali atbildīgā personāla klātienes pārbaudes.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu
veids

Iemaksas

Nr.

Dif./nedif. 47

no EBTA valstīm 48

no kandidātvalstīm 49

no trešām valstīm

Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

[XX.YY.YY.YY]

Dif./nedif.

JĀ/NĒ

Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu
veids

Iemaksas

Nr.

Dif./nedif.

no EBTA valstīm

no kandidātvalstīm

no trešām valstīm

Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

[XX.YY.YY.YY]

JĀ/NĒ

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

Šī likumdošanas iniciatīva neietekmēs Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) vai citu Eiropas Savienības struktūru izdevumus.

EVTI: Ietekmes novērtējumā tika konstatētas vien nelielas papildu izmaksas EVTI, bet tajā pašā laikā ierosinātie pasākumi rada efektivitātes uzlabojumus, kas ļaus samazināt izmaksas. Turklāt daži noteikumi skaidrāk definē un precizē EVTI lomu, bet vienlaikus neparedz jaunus uzdevumus, un tāpēc tie ir uzskatāmi par budžeta ziņā neitrāliem.

Noteiktās izmaksas ir saistītas ar jauna IT rīka uzraudzības dokumentu iesniegšanai izveidi un darbību. Tomēr, kaut arī EVTI varētu rasties lielākas izmaksas, kas saistītas ar šāda jauna IT rīka izstrādi vai izvēli, kā arī tā uzturēšanu, šis IT rīks radīs arī efektivitātes uzlabojumus un dos labumu EVTI. Šie efektivitātes uzlabojumi ir saistīti ar ievērojami mazāku manuālā darba apjomu, kas saistīts ar dokumentu saskaņošanu un koplietošanu, termiņu ievērošanu un jautājumu risināšanu, kā arī koordināciju ar valstu kompetentajām iestādēm (VKI), kolēģiju un CCP uzraudzības komiteju. Šie ieguvumi, visticamāk, atsvērs radušās izmaksas.

Turklāt sākotnējais papildu (dokumentācijas) darbs, kas saistīts ar instrumentu un procedūru pārveidošanu, kā arī ar ciešāku sadarbību, sākotnēji var palielināt izmaksas, taču laika gaitā tās, visticamāk, samazināsies vai saglabāsies stabilas. Konkrētāk, EVTI būs jāsagatavo regulatīvo tehnisko standartu / īstenošanas tehnisko standartu (RTS/ĪTS) projekti par to dokumentu formātu un saturu, kas CCP jāiesniedz uzraudzības iestādēm; par tīrvērtes dalībniekiem un klientiem noteikto prasību, ka tiem jābūt aktīvam kontam Savienības CCP; par aprēķinu metodiku, kas jāizmanto īpatsvara aprēķināšanai; par ES tīrvērtes dalībnieku un klientu ziņošanas tvērumu un detalizētu informāciju to kompetentajām iestādēm par to tīrvērtes darbībām trešo valstu CCP, kā arī tādu mehānismu noteikšanu, kas paredz tīrvērtes sliekšņu vērtību pārskatīšanu pēc nozīmīgām ārpusbiržas atvasināto instrumentu pamatklases cenu svārstībām, pārskatot arī riska ierobežošanas atbrīvojuma piemērošanas jomu un sliekšņus tīrvērtes pienākuma attiecināšanai; kā arī par ikgadēju ziņojumu par to uzraudzības darbības rezultātiem. Veicot šīs darbības, EVTI var izmantot jau esošos iekšējos procesus un procedūras, un attiecīgā gadījumā tā var pārveidot šīs procedūras par RTS/ĪTS. Nosakot aktīva konta prasību saistībā ar dažiem jau apzinātiem instrumentiem un to pastāvīgu uzraudzību, EVTI var ņemt vērā darbu, ko tā veikusi saskaņā ar ETIR 25. panta 2.c punktu, novērtējot, kuri 2. līmeņa CCP tīrvērtes pakalpojumi ir lielā mērā sistēmiski nozīmīgi Savienībai vai vienai, vai vairākām tās dalībvalstīm, un tādēļ tiem varētu būt nepieciešami tikai daži pavisam nelieli papildu resursi.

Vēl viena kategorija, kas jāņem vērā izmaksu analīzē, ir procedūru un instrumentu pielāgošana jaunajai uzraudzības sadarbības sistēmai. Sadarbība kopējās uzraudzības komandās un kopīga uzraudzības mehānisma izveide ES līmenī ir jauni uzraudzības sistēmas elementi. Tomēr tie galvenokārt ir rīki, kuru mērķis ir uzlabot iestāžu sadarbību un aptvert uzdevumus, kurus iestādes būtībā jau veic, izņemot to prasību īstenošanas uzraudzību, kas noteiktas attiecībā uz aktīviem kontiem ES CCP, piemēram, maksas par piekļuvi, ko CCP iekasē no klientiem par aktīviem kontiem. Šīs jaunās struktūras, visticamāk, prasīs zināmu cilvēkresursu pārstrukturēšanu un, iespējams, radīs vajadzību pēc papildu sanāksmēm, bet neradīs būtisku ietekmi uz budžetu. Turklāt precizētajam uzraudzības procesam ir arī ieguvumi, proti, skaidrāk noteikti pienākumi, nevajadzīgas darba dublēšanās novēršana un mazāks darba apjoms, jo ir ieviestas beziebildumu procedūras, kas EVTI un valstu kompetentajām iestādēm ļauj koncentrēties uz būtiskiem uzraudzības aspektiem saistībā ar tīrvērtes pakalpojumu paplašināšanu un izmaiņām CCP riska modeļos.

Ierosinātā pieeja attiecībā uz trešo valstu CCP, kas atsakās maksāt maksas EVTI, paredz pēc sešu mēnešu termiņa publicēt publisku paziņojumu un pēc viena gada termiņa uzsākt atzīšanas anulēšanu. Šīs izmaiņas izmaksu ziņā būs pozitīvas. Tādējādi EVTI nav jāiegulda ievērojams darba apjoms, nesaņemot par to atlīdzību.

Turklāt ir ieviesti papildu noteikumi, ar kuriem skaidrāk definē un precizē EVTI lomu, un tāpēc tie ir uzskatāmi par budžeta ziņā neitrāliem. Piemēram, EVTI jau tagad ir pienākums sniegt atzinumus attiecībā uz noteiktiem uzraudzības aspektiem, tomēr šo atzinumu saturs ir precizēts, lai uzlabotu uzraudzības procesa efektivitāti, un EVTI ir dota oficiāla iespēja sniegt atzinumu par CCP ikgadējo pārskatīšanu un izvērtēšanu, kā arī par to atļauju anulēšanu, un tai ir skaidri pienākumi ārkārtas situāciju koordinēšanā. Tie ir uzdevumi, kas visos būtiskajos aspektos ir saistīti ar jau pašlaik veikto darbu, un ar noteikumiem, kuros skaidri izklāstīti pienākumi, precizē un tādējādi stiprina EVTI pozīcijas.

Citas Eiropas Savienības struktūras: Pat ja tiks ieviestas mazākas citu Eiropas Savienības struktūru (piemēram, Eiropas Komisijas vai Eiropas Centrālās bankas) uzdevumu izmaiņas, tās budžetu neietekmēs.

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

☒ Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

◻ Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas
izdevumu kategorija

Nr.

<…….> ĢD			N 50 gads	N+1 gads	N+2 gads	N+3 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	KOPĀ
• Darbības apropriācijas
Budžeta pozīcija 51	Saistības	(1a)
	Maksājumi	(2a)
Budžeta pozīcija	Saistības	(1b)
	Maksājumi	(2b)
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 52
Budžeta pozīcija		(3)
KOPĀ <…….> ĢD apropriācijas	Saistības	= 1a + 1b + 3
	Maksājumi	= 2a + 2b + 3

• KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības	(4)
	Maksājumi	(5)
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		(6)
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas IZDEVUMU KATEGORIJAS <….> apropriācijas	Saistības	= 4 + 6
	Maksājumi	= 5 + 6

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairāk nekā vienu darbības izdevumu kategoriju, atkārtot iepriekš minēto iedaļu:

• KOPĀ darbības apropriācijas (visas darbības izdevumu kategorijas)	Saistības	(4)
	Maksājumi	(5)
KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem (visas darbības izdevumu kategorijas)		(6)
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1.–6. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas (atsauces summa)	Saistības	= 4 + 6
	Maksājumi	= 5 + 6

Daudzgadu finanšu shēmas
izdevumu kategorija

“Administratīvie izdevumi”

Šī iedaļa būtu jāaizpilda, izmantojot administratīva rakstura budžeta datu izklājlapu, kas vispirms jānoformē tiesību akta finanšu pārskata pielikumā (iekšējo noteikumu V pielikums), kurš starpdienestu konsultāciju vajadzībām tiek augšupielādēts sistēmā DECIDE.

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

		N gads	N+1 gads	N+2 gads	N+3 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	KOPĀ
<…….> ĢD
• Cilvēkresursi
• Citi administratīvie izdevumi
KOPĀ <…….> ĢD	Apropriācijas

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas
7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
apropriācijas

(saistību summa = maksājumu summa)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

		N 53 gads	N+1 gads	N+2 gads	N+3 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	KOPĀ
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1.–7. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas	Saistības
	Maksājumi

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un iznākumus

⇩

N
gads

N+1
gads

N+2
gads

N+3
gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

IZNĀKUMI

Veids 54

Vidējās izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Kopējais daudzums

Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 55 …

– Iznākums

Starpsumma — konkrētais mērķis Nr. 1

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 ...

– Iznākums

Starpsumma — konkrētais mērķis Nr. 2

KOPSUMMAS

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

☒ Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

◻ Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

N 56
gads

N+1
gads

N+2
gads

N+3
gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJA
Cilvēkresursi
Citi administratīvie izdevumi
Starpsumma — daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJA

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS 57
Cilvēkresursi
Citi administratīvie izdevumi
Starpsumma — ārpus daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS

KOPĀ

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.1.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

☒ Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

◻ Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

		N gads	N+1 gads	N+2 gads	N+3 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
• Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
20 01 02 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)
20 01 02 03 (Delegācijas)
01 01 01 01 (Netiešā pētniecība)
01 01 01 11 (Tiešā pētniecība)
Citas budžeta pozīcijas (norādīt)
•Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu FTE) 58
20 02 01 (AC, END, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)
20 02 03 (AC, AL, END, INT un JED delegācijās)
XX 01 xx yy zz 59	– galvenajā mītnē
	– delegācijās
01 01 01 02 (AC, END, INT — netiešā pētniecība)
01 01 01 12 (AC, END, INT — tiešā pētniecība)
Citas budžeta pozīcijas (norādīt)
KOPĀ

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

Ierēdņi un pagaidu darbinieki
Ārštata darbinieki

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

Priekšlikums/iniciatīva:

☒ pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā

Aprakstiet, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas. Lielas pārplānošanas gadījumā sniedziet Excel tabulu.

◻ jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā

Paskaidrojiet, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas un budžeta pozīcijas, atbilstošās summas un instrumentus, kurus ierosināts izmantot.

◻ jāpārskata DFS

Paskaidrojiet, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un atbilstošās summas.

3.2.5.Trešo personu iemaksas

Priekšlikums/iniciatīva:

☒ neparedz trešo personu līdzfinansējumu

◻ paredz šādu trešo personu sniegtu līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

	N 60 gads	N+1 gads	N+2 gads	N+3 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	Kopā
Norādīt līdzfinansētāju struktūru
KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

☒ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

◻ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

◻ pašu resursus

◻ citus ieņēmumus

Atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām ◻

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija:	Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas	Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 61
		N gads	N+1 gads	N+2 gads	N+3 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
…………. pants

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

[..]

Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012.).

(2) Sīkāku informāciju par atvasinātajiem instrumentiem un CCP darbību finanšu tirgos skatīt pievienotā ietekmes novērtējuma 7. pielikumā.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/834 (2019. gada 20. maijs), ar ko Regulu (ES) Nr. 648/2012 groza attiecībā uz tīrvērtes pienākumu, tīrvērtes pienākuma piemērošanas apturēšanu, ziņošanas prasībām, riska mazināšanas metodēm attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem tīrvērti nav veicis centrālais darījumu partneris, darījumu reģistru reģistrāciju un uzraudzību un darījumu reģistriem piemērojamajām prasībām (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 141, 28.5.2019., 42.–63. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2099 (2019. gada 23. oktobris), ar kuru attiecībā uz CCP atļauju piešķiršanā iesaistītajām procedūrām un iestādēm un trešo valstu CCP atzīšanas prasībām groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 322, 12.12.2019., 1.–44. lpp.)

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/23 (2020. gada 16. decembris) par centrālo darījumu partneru atveseļošanas un noregulējuma režīmu (OV L 22, 22.1.2021., 1.–102. lpp.).

(6) Regulas pamatā ir standarti, ko Finanšu stabilitātes padome izstrādāja pēc finanšu krīzes. Skatīt publikāciju “Key Attributes of Effective Resolution Regimes for Financial Institutions”, Finanšu stabilitātes padome (2011. gada novembris) http://www.financialstabilityboard.org/publications/r_111104cc.pdf . Atjaunināta 2014. gada oktobrī ar konkrētām nozarēm veltītiem pielikumiem: http://www.financialstabilityboard.org/wp-content/uploads/r_141015.pdf .

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/23 (2020. gada 16. decembris) par centrālo darījumu partneru atveseļošanas un noregulējuma režīmu (OV L 22, 22.1.2021., 1.–102. lpp.).

(8) (..)

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/2034 (2019. gada 27. novembris) par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību un ar ko groza Direktīvas 2002/87/EK, 2009/65/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/59/ES un 2014/65/ES (OV L 314, 5.12.2019.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (pārstrādāta versija) (OV L 302, 17.11.2009.).

(12) Komisijas paziņojums “Kapitāla tirgu savienība cilvēku un uzņēmumu labā – jauns rīcības plāns” (COM(2020) 590).

(13) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES ekonomikas un finanšu sistēma: veicināt atvērtību, stiprumu un noturību”; COM/2021/32 final.

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021.).

(15) Piemēram, vēl nav pieņemti regulatīvie tehniskie standarti (RTS) par pakalpojumu paplašināšanas vai riska modeļu izmaiņu apstiprināšanas procedūrām saskaņā ar attiecīgi ETIR 15. un 49. pantu.

(16) ( https://ec.europa.eu/info/business-economy-euro/banking-and-finance/regulatory-process-financial-services/consultations-banking-and-finance/targeted-consultation-review-central-clearing-framework-eu_en ).

(17) https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/13378-Atvasinato-instrumentu-tirverte-Regulas-par-Eiropas-tirgus-infrastrukturu-parskatisana_lv .

(18) Kapitāla prasību regulā (KPR) atbalsta drīzāk nav vai tas ir ierobežots attiecībā uz augstākām kapitāla prasībām saistībā ar riska pozīcijām ar 2. līmeņa trešo valstu CCP, riska pozīciju samazināšanas mērķrādītājiem attiecībā uz konkrētiem 2. līmeņa trešo valstu CCP, pienākumu veikt tīrvērti Eiropas Savienībā un makroprudenciāliem instrumentiem.

(19) EVTI ziņojums par Apvienotās Karalistes CCP, 2021. gads.

(20) https://www.esrb.europa.eu/pub/pdf/other/esrb.letter220120_on_response_to_esma_consultation~3182592790.en.pdf .

(21) Pievienot saiti uz pozitīvu Regulējuma kontroles padomes atzinumu.

(22) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 176, 27.6.2013., 1.–337. lpp.).

(23) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1131 (2017. gada 14. jūnijs) par naudas tirgus fondiem (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 169, 30.6.2017., 8.–45. lpp.).

(24) (..)

(25) (..)

(26) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).

(27) COM(2017)331.

(28) EVTI ziņojums “Assessment report under Article 25(2c) of EMIR – Assessment of LCH Ltd and ICE Clear Europe Ltd”, 2021. gada 16. decembris, ESMA91-372-1945.

(29) Komisijas 2021. gada 19. janvāra paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES ekonomikas un finanšu sistēma: veicināt atvērtību, stiprumu un noturību” (COM(2021) 32 final).

(30) EVTI ziņojums “Assessment report under Article 25(2c) of EMIR – Assessment of LCH Ltd and ICE Clear Europe Ltd”, 2021. gada 16. decembris, ESMA91-372-1945.

(31) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(32) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

(33) Padomes secinājumi par pārskatīto ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, un to pielikumi (OV C 413 I, 12.10.2021., 1. lpp.).

(34) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/834 (2019. gada 20. maijs), ar ko Regulu (ES) Nr. 648/2012 groza attiecībā uz tīrvērtes pienākumu, tīrvērtes pienākuma piemērošanas apturēšanu, ziņošanas prasībām, riska mazināšanas metodēm attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem tīrvērti nav veicis centrālais darījumu partneris, darījumu reģistru reģistrāciju un uzraudzību un darījumu reģistriem piemērojamajām prasībām (OV L 141, 28.5.2019., 42. lpp.).

(35) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 149/2013 (2012. gada 19. decembris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par netiešas tīrvērtes mehānismu, tīrvērtes pienākumu, publisko reģistru, pieeju tirdzniecības vietai, nefinanšu darījuma partneriem un riska ierobežošanas paņēmieniem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem tīrvērti neveic centrālais darījuma partneris (OV L 52, 23.2.2013., 11. lpp.).

(36) (..)

(37) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

(38) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1131 (2017. gada 14. jūnijs) par naudas tirgus fondiem (OV L 169, 30.6.2017., 8. lpp.).

(39) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(40) Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(41) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/834 (2019. gada 20. maijs), ar ko Regulu (ES) Nr. 648/2012 groza attiecībā uz tīrvērtes pienākumu, tīrvērtes pienākuma piemērošanas apturēšanu, ziņošanas prasībām, riska mazināšanas metodēm attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem tīrvērti nav veicis centrālais darījumu partneris, darījumu reģistru reģistrāciju un uzraudzību un darījumu reģistriem piemērojamajām prasībām (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 141, 28.5.2019., 42.–63. lpp.).

(42) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2099 (2019. gada 23. oktobris), ar kuru attiecībā uz CCP atļauju piešķiršanā iesaistītajām procedūrām un iestādēm un trešo valstu CCP atzīšanas prasībām groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 322, 12.12.2019., 1.–44. lpp.).

(43) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/23 (2020. gada 16. decembris) par centrālo darījumu partneru atveseļošanas un noregulējuma režīmu (OV L 22, 22.1.2021., 1.–102. lpp.).

(44) Komisijas paziņojums “Kapitāla tirgu savienība cilvēku un uzņēmumu labā – jauns rīcības plāns” (COM(2020) 590).

(45) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES ekonomikas un finanšu sistēma: veicināt atvērtību, stiprumu un noturību” (COM/2021/32 final).

(46) Sīkāku informāciju par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx .

(47) Dif. — diferencētās apropriācijas, nedif. — nediferencētās apropriācijas.

(48) EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(49) Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(50) N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021.). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(51) Saskaņā ar oficiālo budžeta nomenklatūru.

(52) Tehniskā un/vai administratīvā palīdzība un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(53) N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021.). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(54) Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(55) Konkrētie mērķi, kas norādīti 1.4.2. punktā “Konkrētais(-ie) mērķis(-i)”.

(56) N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021.). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(57) Tehniskā un/vai administratīvā palīdzība un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(58) AC — līgumdarbinieki, AL — vietējie darbinieki, END — valstu norīkotie eksperti, INT — aģentūru darbinieki, JED — jaunākie eksperti delegācijās.

(59) Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).

(60) “N” gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021.). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(61) Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.