EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 18.11.2022

COM(2022) 710 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

par pastiprinātu publiskā sektora sadarbspējas politiku


Sabiedrisko pakalpojumu sasaiste, atbalsts sabiedriskajām politikām un sabiedriskā labuma radīšana


Ceļā uz “sadarbspējīgu Eiropu”

{SWD(2022) 710 final}

Satura rādītājs

1.    Situācijas apraksts    

2.    Sadarbspējīga publiskā sektora digitalizācijas virzīšana    

2.1    Kas ir sadarbspēja…    

2.2    …un kādēļ sadarbspējas uzlabošana ir būtiska Eiropas Savienībai?    

3.    Taktikas maiņa attiecībā uz ES sadarbību sadarbspējas jomā    

3.1    Sadarbspējas kopīgas pārvaldības izveide    

3.2    Visu pārvaldes līmeņu iesaiste    

3.3    Inovācijas un “GovTech” sadarbības veicināšana    

3.4    Ietekmes uzraudzība    

4.    ES politikas integrētas sadarbspējas un digitālas gatavības panākšana    

4.1    ES politikas izstrāde digitālajā laikmetā    

4.2    Sadarbspējas finansējuma koncentrēšana    

4.3    Sadarbspējas integrēšana ES datu un inovācijas politikā    

4.4    Starptautiskās sadarbības attīstība publiskā sektora sadarbspējas jomā    

1.Situācijas apraksts

Sadarbspējīgiem digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem ir būtiska nozīme Eiropas Savienības vienotā tirgus sekmīgā digitalizācijā. Rūpniecība un sabiedrība var daudz iegūt no Eiropas publiskā sektora iekļaujošas, taisnīgas un atvērtas, ilgtspējīgas, uz vērtībām balstītas un sadarbspējīgas digitālās pārveides nodrošināšanas. Publiskā sektora digitālā pārveide rada ļoti ievērojamus motivētājfaktorus 1 Eiropas rūpniecības un sabiedrības digitalizācijai. Publiskā sektora nozīmi un potenciālu uz vērtībām balstītajā digitālās pārveides “Eiropas ceļā” ir atzinušas ES valstu valdības 2 , kā arī vietējās un reģionālās kopienas 3 , un to ir apstiprinājis ES “Digitālais kompass”, nosakot publisko sektoru kā vienu no četriem pamatpunktiem, kas norāda ES digitālās trajektorijas virzienu 4 . Arī nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos digitālas publiskās pārvaldes iestādes ir parādījušās kā punkti, kuriem pievērsta īpaša uzmanība, — ar kopējo plānoto ieguldījumu 47 miljardi EUR 5 .

Lielākas uzmanības pievēršana publiskā sektora sadarbspējai veicina Eiropas atveseļošanas centienus un noturību, rezultatīvi savienojot publiskās pārvaldes iestādes un politiku, cilvēkus un uzņēmumus, lai nodrošinātu nepārtrauktus pakalpojumu piedāvājumus un datu plūsmas. Tas ietver ES politikas pielāgošanu digitālajam laikmetam, nodrošinot rezultatīvu politikas īstenošanu ar digitāliem līdzekļiem, kā arī sadarbspēju, sākot no politikas izstrādes posma, ciešā partnerībā starp politikas veidotājiem un IKT ekspertiem. Tajā ietilpst arī digitālo publisko pakalpojumu izstrādei un sniegšanai paredzēta pozitīvas mijiedarbības sadarbības cikla izveide inovācijas jomā.

Šis paziņojums ir pievienots “Sadarbspējīgas Eiropas akta” 6 priekšlikumam, kura mērķis ir izveidot kopēju sadarbspējas pārvaldību un sekmēt sadarbspējas risinājumu ekosistēmas kopīgu radīšanu visā Eiropas Savienībā. Risinājumu kopīga izstrāde, kā arī pārbaudītu rīku koplietošana un atkalizmantošana ir ātra un izmaksu ziņā lietderīgu pieeja digitālo publisko pakalpojumu izstrādei. Ciešāka sadarbība sadarbspējas jomā ir būtiska, lai pilnībā izmantotu publiskā sektora pārveidošanas potenciālu, izvairoties no sadrumstalotības un uzlabojot savienojamību un datu apmaiņu. Šādā veidā ierosinātais politikas satvars sekmēs Eiropas digitālās suverenitātes aizsardzību un vairos digitālo subsidiaritāti. Ar ES pārvaldes sadarbspējas politikas stiprināšanu tiek īstenotas Komisijas prioritātes un digitālās politikas programma, panākot Eiropas publiskā sektora piemērotību digitālajam laikmetam 7 .

2.Sadarbspējīga publiskā sektora digitalizācijas virzīšana

2.1Kas ir sadarbspēja…

Publiskā sektora sadarbspēja dod iespēju pārvaldes iestādēm sadarboties un ļauj nodrošināt publisko pakalpojumu darbību pāri robežām, dažādās nozarēs un dažādās organizācijās. Tas dod labumu cilvēkiem un uzņēmumiem, kuri ir atkarīgi no šiem saistītajiem pakalpojumiem 8 . Tā dod labumu arī pašām kopienām un pārvaldes iestādēm, kuras savu lēmumu pieņemšanā ir atkarīgas no dažādu publisko vai privāto avotu sniegtiem uzticamiem datiem un kurām jāīsteno politikas mērķi, kas bieži vien ir savstarpēji saistīti pāri robežām un starp nozarēm 9 . Sadarbspēja ir svarīga gan organizāciju un politikas nozaru iekšienē, gan to starpā, jo īpaši attiecībā uz tām, kuras cieši saistītas ar publisko sektoru, piemēram, tieslietas un iekšlietas, nodokļi un muita, transports, vide un lauksaimniecība vai veselība, kā arī uzņēmējdarbības un rūpniecības regulējums. Sadarbspēja ir pastāvīgs temats visā ES digitālajā un datu politikā.

Publiskos pakalpojumus sniedz un izmanto dažādos līmeņos — galvenokārt vietējā, bet arī reģionālā, valstu un Eiropas līmenī. Tie reti darbojas izolēti, jo, lai apmainītos ar datiem un sniegtu galalietotājiem vajadzīgo pakalpojumu, ir nepieciešama piekļuve reģistriem, kas izveidoti dažādos līmeņos vai nozarēs. Liela daļa šo datu neietilpst konkrētās politikas jomas, konkrētās publiskās pārvaldes iestādes kontekstā, un arvien biežāk to atrašanās vieta ir otrpus robežām. Tas nozīmē, ka publiskie pakalpojumi visā Eiropā veido jaunu “no tīkliem sastāvošu tīklu”, kas ietver tādus lielā mērā suverēnus dalībniekus visos pārvaldes līmeņos, kuriem katram ir savs tiesiskais regulējums un pilnvaras, tomēr kuri visi ir savstarpēji savienoti. Pēc analoģijas ar izveidotajiem Eiropas transporta un enerģētikas tīkliem 10 publiskie pakalpojumi veido paši savu uz sadarbspēju pamatotu Eiropas tīklu.

Sadarbspēju dažkārt uzskata par jautājumu, kuram ir vienīgi tehnisks raksturs. Tomēr ar tehnisko aspektu apsvēršanu vien nepietiek, lai rezultatīvi savienotu pārvaldes iestādes, datu plūsmas un pakalpojumus. Ir jānodrošina tehniska savienojuma kapacitāte un semantiska izpratne, lai apmainītos ar attiecīgajiem datiem un tos apstrādātu, un jānosaka nepieciešamais organizatoriskais un juridiskais konteksts, piemēram, saistībā ar tiesībām piekļūt datiem, apmainīties ar tiem vai tos atkalizmantot. Lai nodrošinātu koordināciju un saskaņotību, sadarbspējai ir vajadzīga arī integrētas pārvaldības pieeja. Šie sadarbspējas pamatnosacījumi jeb “līmeņi” ir noteikti Eiropas sadarbspējas satvarā (EIF) — konceptuālā modelī, ko 2004. gadā izstrādājuši digitālā publiskā sektora speciālisti no visas Eiropas un kas kopš tā laika divreiz atjaunināts 11 . Šajā laika posmā sadarbspēja, esot saskaņā ar aizvien vairāk savienotu pasauli, kļuva par būtisku pārvaldes iestāžu un pakalpojumu digitālās pārveides aspektu.

EIF tagad ir vispārpieņemtais politikas satvars attiecībā uz sadarbspēju Eiropas Savienībā un ārpus tās 12 . Ņemot vērā tā īpašo uzdevumu kalpot kopējās sabiedrības labā, šim sadarbspējas pamatam ir jābūt pārredzamam, iekļaujošam, taisnīgam un drošam, kā arī stingri pamatotam uz ES vērtībām. Sadarbspēja dod iespēju publiskā sektora dalībniekiem veidot sasaisti, sadarboties un apmainīties ar datiem, vienlaikus aizsargājot suverenitāti un subsidiaritāti 13 .

2.2…un kādēļ sadarbspējas uzlabošana ir būtiska Eiropas Savienībai?

Publiskā sektora darbības uzlabojumi, pamatojoties uz pilnīgu sadarbspējas īstenošanu visos pārvaldes līmeņos, varētu radīt ES IKP pieaugumu par 0,4 %. Privātpersonas gadā varētu ietaupīt līdz 24 miljoniem stundu vai līdz 543 miljoniem EUR. Uzņēmumi varētu ietaupīt 30 miljardus stundu vai 568 miljardus EUR gadā 14 . Aplēstie ikgadējie izmaksu ietaupījumi, kas ir attiecināti uz pārrobežu sadarbspēju, svārstās no 5,5 līdz 6,3 miljoniem EUR pilsoņiem un no 5,7 līdz 19,2 miljardiem EUR — uzņēmumiem.

Turklāt gadījumu izpēte liecina, ka sadarbspēja ne tikai uzlabo efektivitāti, bet arī pozitīvi ietekmē citas publiskās vērtības 15 . Piemēram, proaktīvi publiskie pakalpojumi vai daudzvalodu semantiskais atbalsts uzlabo publisko pakalpojumu pieejamību un iekļautību, palielinot sabiedrības uzticēšanos 16 .

Sadarbspēja ir būtiska krīzes apstākļos, kā to ir parādījis Covid-19. Sadarbspēja bija nepieciešama ne tikai, lai izveidotu digitālos Covid-19 sertifikātus, kas ir pieejami visā ES, bet arī lai reāllaikā apmainītos ar datiem par slimnīcu intensīvajā aprūpē pieejamo gultu skaitu 17 . Sadarbspēja palīdz valstij būt elastīgākai un nodrošināt piekļuvi reāllaika informācijai dažādās nozarēs un administratīvajos līmeņos; tā palīdz novērtēt politikas rezultātus un sniedz pamudinājumus pastāvīgai inovācijai, kopīgiem centieniem un trūkumu novēršanai dažādās politikas jomās.

Tomēr pašreizējais politikas satvars, kas paredz nesaistošu sadarbību sadarbspējas jomā, nav piemērots šo aplēsto ieguvumu maksimālai izmantošanai. Lai gan digitālās pārvaldes un datu eksperti ar ievērojamu apņēmību ir izstrādājuši plašu kopēju ES sadarbspējas acquis 18 attiecībā uz sadarbības praksi, koncepcijām, atkalizmantojamiem risinājumiem, atklātām specifikācijām un rīkiem, kas atbalsta valstu reformu centienus 19 , un noteikuši ES politiku 20 , jaunākajos izvērtējumos ir atklāti šīs pilnīgi brīvprātīgās sadarbības pieejas būtiski ierobežojumi.

Politikas veidošanas procesā digitālie aspekti, to vidū datu piekļuves un kopīgošanas aspekti, pārāk bieži tiek risināti novēloti. Sadarbspējas apsvērumi nav “iesaistīti” publiskajos pakalpojumos. Tas nozīmē augstus īstenošanas riskus un izmaksas, neizmantotas iespējas un sliktākajā gadījumā — apdraudējumu plaša mēroga no digitalizācijas atkarīgām politikas jomām 21 . Publiskās pārvaldes iestādes var būt sadarbspējīgas vienīgi tad, ja politikas izstrādes posmā agrīni tiek veikti pareizie novērtējumi un izvēles. Neīstenojot rīcību sadarbspējas uzlabošanai, ES varētu palaist garām iespēju ievērojami samazināt administratīvo slogu. Tas mazinātu publiskās pārvaldes iestāžu noturību, ierobežotu to spējas ieviest inovācijas un sliktākajā gadījumā padarītu tās nespējīgas rīkoties krīzes apstākļos 22 . Publisko pārvaldes iestāžu sadarbībai pāri robežām ir jākļūst tikpat dabīgai un vienmērīgai kā robežu šķērsojošu vilcienu kustībai vai enerģijas plūsmām starp valstu tīkliem. Reaģēšana uz Covid-19 tikai uzsvēra to, cik svarīga ir stabila digitālā publiskā sektora mijiedarbība pāri robežām un starp nozarēm.

Šajā saistībā un līdz ar digitālās pārveides paātrināšanos ES ministri, kas ir atbildīgi par publiskā sektora pārveidošanu, un dalībvalstu galvenie informācijas speciālisti (CIO) arvien stingrāk pauž vajadzību stiprināt Eiropas sadarbību sadarbspējas jomā. Viņi aicina izveidot stabilu organizatorisko struktūru, vispārināt EIF piemērošanu, noteikt vispārpieņemtas un atklātas specifikācijas un risinājumus, kas būtu gatavi atkalizmantošanai. Viņi arī aicina izstrādāt “integrētas sadarbspējas” pieeju un labāk koordinēt eksperimentus un inovāciju publiskajā sektorā, ieskaitot sadarbību ar privāto sektoru (“GovTech” 23 ). Komisijas priekšlikums par pastiprinātu ES publiskā sektora sadarbspējas politiku atbilst šīm vajadzībām.

3.Taktikas maiņa attiecībā uz ES sadarbību sadarbspējas jomā

3.1Sadarbspējas kopīgas pārvaldības izveide

Ierosinātajā Sadarbspējīgas Eiropas aktā uzmanība ir pievērsta strukturētas, pārredzamas un iekļaujošas sadarbības sistēmas izveidei, kas nodrošina publiskajam sektoram nepieciešamo pielāgojamību un inovācijas spējas dinamiskā tehniskajā, sabiedriskajā un politiskajā kontekstā. Sadarbspēju nevar panākt viena vienība lejupēji, un to nevar panākt arī atsevišķi dalībnieki augšupēji: tai ir nepieciešama rezultatīva sadarbība starp politikas veidotājiem un politikas īstenotājiem visos pārvaldes līmeņos un dažādās nozarēs. Tai arī ir vajadzīga atklāta, bet stabila un integrēta pārvaldības sistēma. Tāda, kas nodrošina subsidiaritāti, izveidojot rezultatīvu kopīgo atbildību. Tāda, kas ir ilgtspējīga attiecībā uz nākotni, jo jebkas, kas izstrādāts ar mērķi būt sadarbspējīgam, noveco lēnāk. Tāda, kas publiskā sektora pārveidošanas potenciālu pārvērš realitātē un aizsargā sabiedrības vērtības. Ierosinātā Sadarbspējīgas Eiropas akta mērķis ir nodrošināt šo sadarbības sistēmu. Tajā ir paredzēts izveidot Sadarbspējīgas Eiropas kolēģiju, kas vadītu kopīgos centienus sadarbspējas jomā, apvienojot dalībvalstu centrālās digitālās pārveides iestādes un ES iestādes. Tajā ir arī paredzēta atvērta Sadarbspējīgas Eiropas kopiena, kurā darbojas eksperti, speciālisti un ieinteresētās personas ar mērķi nodrošināt pārredzamību un saikni ar pamatlīmeņa praksi.

Sadarbspēja ir mainīgs mērķis tehnoloģiju attīstības straujā tempa un pastāvīgā attīstībā esošo politisko vajadzību dēļ. Tai ir nepieciešama īpaša, inovācijai labvēlīga un atvērta juridiska sistēma, kas novērš regulatīvas un tehnoloģiskas iesīkstes. Citas iespējas, piemēram, mūsdienās lietoto tehnoloģiju nostiprināšana tiesību aktos, radītu turpmākas inovācijas apdraudējuma risku un ierobežotu pārvaldes iestāžu spēju pielāgoties mainīgām vajadzībām un jaunām tehnoloģijām. Sadarbspējas politikas veidošanai un reglamentēšanai pašai par sevi ir jābūt inovatīvai un digitāli gatavai 24 . Ierosinātā Sadarbspējīgas Eiropas akta mērķis ir nodrošināt šādu integrētu inovācijas sistēmu publiskajam sektoram.

EIF ir atsauces instruments publiskā sektora sadarbspējas īstenošanai. Lai nodrošinātu tā nozīmības saglabāšanu, tas ir regulāri jāpārskata un jāatjaunina. Tam ir arī nepieciešama turpmāka īstenošanas ieteikumu un atbalsta 25 izstrāde, piemēram, lai atbalstītu gaidāmās ES nozaru datu telpas 26 , ciešā koordinācijā ar Eiropas Datu inovācijas kolēģiju un gaidāmā Datu akta prasībām 27 . Ierosinātais Sadarbspējīgas Eiropas akts paredz šādu regulāru atjaunināšanu atbilstīgi inovācijai labvēlīgam un digitāli gatavam regulējumam.

3.2Visu pārvaldes līmeņu iesaiste

Pastiprināta ES sadarbspējas pārvaldība, par ko kopīgi atbild dalībvalstis un ES, piedāvā tik nepieciešamo uzlaboto politikas un atbalsta satvaru attiecībā uz ES publiskā sektora reformu mērķiem 28 . Šiem centieniem ir jābūt kolektīviem un jāaptver visi pārvaldes līmeņi, lai saglabātu un atjauninātu plašo sadarbspējas acquis, ko veido koncepcijas, pamatnostādnes, specifikācijas un atkalizmantojami aktīvi.

Atbilstīga reģionālo un vietējo kopienu iesaiste un pārstāvība ir priekšnosacījums ne tikai tāpēc, ka tās veido publisko pakalpojumu sniegšanas “pirmo un pēdējo jūdzi”, bet arī tādēļ, lai varētu izmantot pilsētu un reģionu ievērojamās inovācijas spējas 29 . Šajā ziņā svarīga nozīme ir publiskā un privātā sektora sadarbībai inovāciju un pakalpojumu jomā. Tādas kustības kā, piemēram, “Living-in-EU”, kā arī paplašinātā projektu sadarbība, piemēram, “Open and Agile Smart Cities” (Atvērtas un aktīvas viedās pilsētas) 30 , liecina, ka pastāv liels pieprasījums pēc sadarbības attiecībā uz sadarbspēju un gatavība iesaistīties reģionālā un vietējā līmenī. Vietējā līmenī izstrādātu sadarbspējas risinājumu daudzveidība un zinātība ir svarīgs aktīvs, un tam būtu sistemātiski jādod ieguldījums atzītu un vispārpieejamu sadarbspējas resursu katalogu izveidē. Tāpēc ierosinātajai turpmākajai ES sadarbspējas pārvaldībai būtu jāiekļauj lauku un pilsētu vietējo un reģionālo iestāžu un sabiedrības grupu pārstāvji turpmākajā Sadarbspējīgas Eiropas kolēģijā, un tāpēc visu pārvaldes līmeņu eksperti tiek aktīvi mudināti sekmēt turpmākās Sadarbspējīgas Eiropas kopienas darbu.

Lai īpaši ņemtu vērā vietējos un reģionālos apstākļus, Komisija ciešā sadarbībā ar privātā un publiskā sektora ieinteresētajām personām ir izstrādājusi “Eiropas sadarbspējas satvaru viedajām pilsētām un kopienām” (EIF4SCC), kas pilnībā saskaņots ar EIF. Pēc plašām publiskām diskusijām un apspriešanas šī EIF specializācija ir sniegta dienestu darba dokumentā, kas pievienots šim paziņojumam 31 . Komisija mudina ekspertus un speciālistus no citām politikas jomām sekot šim piemēram par EIF pielāgošanu konkrētiem un/vai nozaru izmantošanas gadījumiem. Turpmākās sadarbspējas pārvaldībai tiks dots uzdevums novērtēt specializēto sadarbspējas satvaru saskaņotību ar EIF. Piemēram, iepriekš ir izstrādāta EIF specializācija digitālās veselības mērķiem 32 . Tradicionāli sadarbspējai ir svarīga nozīme arī vides politikas 33 , tieslietu un iekšlietu 34 vai transporta 35 jomā.

3.3Inovācijas un “GovTech” sadarbības veicināšana

Pastāvīgs publiskā sektora izaicinājums ir atpalicības novēršana tehnoloģiju integrācijā. Lai gan publiskās iestādes ir bieži kritizētas par izvairīšanos no tehnoloģiju riska, tām, īstenojot savu unikālo uzdevumu kalpot kopējas lietas labā, ir jāpierāda īpašs rūpības pienākums attiecībā uz tehnoloģiju pieņemšanu un likumīgu, taisnīgu un uzticamu tehnoloģiju izmantošanu. Tomēr jaunajām tehnoloģijām ir potenciāls padarīt publiskos pakalpojumus pieejamākus, iekļaujošākus un efektīvākus nekā jebkad agrāk. Nepārtrauktas digitālās inovācijas nodrošināšana publiskajam sektoram ir tikpat sarežģīta, cik tā ir svarīga.

Visā Eiropā jau ir vairāki simti pasākumu, kuros digitālās tehnoloģijas tiek testētas un izmēģinātas publiskajā sektorā; ir būtiski iegūt informāciju par šo tehnoloģiju ieguvumiem un riskiem. Komisija veido Inovatīvu publisko pakalpojumu novērošanas centru 36 ar mērķi analizēt attīstības tendences un identificēt labu un sliktu praksi, informēt par jaunu tehnoloģiju apgūšanu un nodrošināt integrētu sadarbspēju. Novērošanas centrs novērtēs, kā tādas tehnoloģijas kā, piemēram, mākslīgais intelekts pārveido publiskā sektora procesus un pārvaldības struktūras. Tas palīdzēs ES, kā arī valstu un vietējām iestādēm pieņemt uz informāciju pamatotus lēmumus par jauno tehnoloģiju īstenošanu.

Eiropā ir ļoti daudz plaukstošu reģionālo ekosistēmu, ko veido inovatīvi mazie tehnoloģiju uzņēmumi un jaunuzņēmumi 37 un ko cita starpā atbalsta Digitālās inovācijas centru tīkls 38 un Eiropas Inovācijas padome 39 . Atklāti pieejami, atkalizmantojami un atzīti sadarbspējas resursi ir svarīgi aktīvi attiecībā uz to, lai mazi inovatīvi uzņēmumi un pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas sadarbotos ar publisko sektoru.

Publiskā un privātā sektora “GovTech” vai “CivicTech” sadarbība 40 veicina inovāciju publiskajā sektorā, atbalsta Eiropas tehnoloģisko suverenitāti un paver iespējas attiecībā uz publisko iepirkumu. Piekļuves iegūšana publiskajam iepirkumam ir mazāku uzņēmumu galvenais risināmais jautājums, lai tie varētu izvērst savas darbības apmērus un gūt atzinību, kā arī stabilus darbības ienākumus 41 . Atbalsts GovTech ir gan programmas “Digitālā Eiropa”, gan ierosinātā Sadarbspējīgas Eiropas akta īpašs virziens, kas pilnībā saskaņots ar ES inovācijas atbalsta sistēmu. Rūpniecības saikne ar turpmāko Sadarbspējīgas Eiropas kolēģiju tiks veidota ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas starpniecību, un rūpniecības nozare tiek aicināta pievienoties turpmākajai Sadarbspējīgas Eiropas kopienai.

3.4Ietekmes uzraudzība

Turpmākās sadarbspējas politikas ietekmes novērtējumā ir atklājušās grūtības savākt datus un aplēst izmaksas un ieguvumus attiecībā uz sadarbspēju kā darbību, kas pati par sevi nav galamērķis, bet gan svarīgs atbalsta instruments publiskā sektora digitalizācijai. Tomēr ir lietderīgi mērīt sadarbspējas gatavības pakāpi, lai vadītu ieguldījumus un novērtētu progresu. Attiecībā uz digitālo pārvaldi pastāv daudz ziņošanas un uzraudzības rīku atkarībā no konkrēta lietotāja, nozares vai ģeogrāfiskās ievirzes 42 . Šie rīki ne vienmēr ir saskaņoti vai pietiekami savienoti, un rezultāti reti tiek pasniegti viegli lietojamā mašīnlasāmā formātā. Tie arī var radīt ievērojamu slogu pārvaldes iestādēm, kā to ir norādījusi Komisijas ekspertu grupa publisko pakalpojumu sadarbspējas jautājumos 43 .

Šo iemeslu dēļ ir svarīgi izstrādāt pārredzamus un atkalizmantojamus, digitāli gatavus ziņošanas un uzraudzības rīkus, kas palīdzētu sasniegt digitālās desmitgades mērķus. Esošie uzraudzības formāti būtu jāiekļauj “vienreizējas iesniegšanas” loģikā, atkalizmantojot datus un apsekojumus, ja tas iespējams, un rezultātus darot atklāti pieejamus mašīnlasāmos formātos. Tas pats par sevi ir digitāli gatavas politikas veidošanas aspekts, kurā ir atkalizmantojami, integrēti un pārņemami rīki un koncepcijas, kas sniegtu ieguvumus speciālistiem un politikas veidotājiem.

4.ES politikas integrētas sadarbspējas un digitālas gatavības panākšana

4.1ES politikas izstrāde digitālajā laikmetā

Digitālie aspekti kopumā un jo īpaši sadarbspējas jautājumi tradicionāli ir deleģēti tehniskajiem ekspertiem, un tie ir risināti tikai pakārtoti, novēloti vai pat pēc politikas veidošanas procesa pabeigšanas. Tas rada augstus politikas īstenošanas riskus un izmaksas, ko izraisa neparedzēti šķēršļi un ierobežojumi. Lai to pārvarētu, ir nepieciešams pieņemt sistēmisku integrētas sadarbspējas pieeju politikas veidošanai.

Politikas veidošanas un īstenošanas cikls ir arvien vairāk uz datiem balstīts un digitāls, sākot no prognozēšanas un ietekmes novērtēšanas 44 un beidzot ar datu vākšanu un uzraudzību 45 , pakalpojumiem un rīkiem 46 . ES politika ietver arvien vairāk digitālo aspektu 47 . Ar savstarpēji cieši savienotiem politikas mērķiem, datu kopām un digitālajiem risinājumiem ES politikas veidošana un īstenošana var būt lietderīga un efektīva vienīgi tad, ja tā tiek atbalstīta ar partnerību starp politikas veidotājiem un IKT ekspertiem. Šī partnerība politikas formulēšanas un izstrādes procesā ir jāsāk pēc iespējas ātrāk.

Komisijas digitālā stratēģija 48 un labāka regulējuma programma 49 digitālo domāšanu stingri ietver ES politikas ciklā, veicinot politikas izstrādē principu “digitāls pēc noklusējuma”. Digitālie un sadarbspējas aspekti ir jāapsver visos tālāk minētajos posmos: politikas izstrāde, apspriešanās ar ieinteresētajām personām, ietekmes novērtējumi, politikas īstenošana, uzraudzība un izvērtēšana.

“Digitālo pārbaužu” kā Komisijas labāka regulējuma rīkkopas 50 īpašas sastāvdaļas mērķis — ja šīs pārbaudes attīstīsies — ir palīdzēt politikas veidotājiem jau agrīni identificēt un risināt attiecīgos politikas digitālos aspektus. Pārbaudēm ir jābūt cieši saistītām ar strukturāliem ekspertu ieteikumiem, piemēram, par sistēmas arhitektūru, datu un mākoņdatošanas tehnoloģijām, kā arī privātumu un kiberdrošību. No autoritatīviem avotiem iegūtu datu atkalizmantošana, esošo risinājumu atkalizmantošana un inovatīvu tehnoloģiju ieviešana padarīs īstenošanu vienkāršāku un resursefektīvāku, vienlaikus bruģējot ceļu datu analītikas izmantošanai, neapdraudētām un drošām datu plūsmām, kā arī mākslīgajam intelektam un jaunajām tehnoloģijām. Šī prakse ir pierādījusi savu vienkāršošanas un administratīvā sloga mazināšanas potenciālu 51 .

Attiecībā uz tiesību aktu priekšlikumiem lielāka uzmanība tiks pievērsta sadarbspējai, sistemātiski novērtējot atbilstību EIF (un vajadzības gadījumā jebkurai no tā specializācijām) un identificējot sadarbspējīgu sistēmu, koncepciju un komponentu atkalizmantošanas iespējas. Tas ļauj Komisijai un dalībvalstīm strukturēt datu vākšanas un uzraudzības praksi un novērst dublētu un konfliktējošu sistēmu izveidi, atkarību no viena pārdevēja un ilgtnespējīgu IKT praksi. Publisko pārvaldes iestāžu strukturēta sadarbība visās ES valstīs, kas ierosināta saskaņā ar Sadarbspējīgas Eiropas aktu, nodrošinās konsultācijas par ES politikas jomām, kurām ir liela ietekme uz dalībvalstu digitālo infrastruktūru, un ļaus laikus īstenot ES politiku.

Digitāli gatava un integrēti sadarbspējīga politikas veidošana sekmēs cilvēkiem, uzņēmumiem un publiskajai politikai paredzētu patiešām Eiropas mēroga digitālo pakalpojumu rašanos, kas ir būtiski digitālajam vienotajam tirgum. Tā palielinās pārrobežu uzticēšanos, kā liecina, piemēram, ES digitālie Covid-19 sertifikāti, droša elektroniskā identitāte 52 , Iekšējā tirgus informācijas sistēma (IMI) 53 un arvien pieaugošais vienotās digitālās vārtejas nodrošināto pārrobežu pakalpojumu skaits 54 .

Lai gan Komisija pati ir apņēmusies īstenot digitāli gatavu politikas veidošanu un nodrošinās tās piemērošanu attiecībā uz politikas iniciatīvām un tiesību aktu priekšlikumiem, tas ir tikai sākums. Lai ES tiesību aktus padarītu pilnīgi digitāli gatavus un integrēti sadarbspējīgus, ir svarīgi meklēt un galu galā nodrošināt kopīgu izpratni likumdevēju starpā, pilnībā ievērojot katras iestādes funkcijas. Kopējā ES sadarbspējas pārvaldība saskaņā ar ierosināto Sadarbspējīgas Eiropas aktu ir būtisks instruments, kas palīdzētu rasties šai kopīgajai izpratnei.

4.2Sadarbspējas finansējuma koncentrēšana

ES programmas nodrošina īpašu finansējumu tādu ES publiskā sektora sadarbspējas resursu pētniecībai, izstrādei un uzturēšanai kā, piemēram, sadarbspējas novērtēšanas rīki, semantiskās vārdnīcas, GovTech vai atkalizmantojami datu apmaiņas un elektroniskās identitātes pamatelementi 55 . Ir svarīgi, lai dalībvalstu IT un politikas speciālisti — šo resursu gala lietotāji un politikas īstenotāji — sniegtu padomus par prioritātēm attiecībā uz ES finansējumu sadarbspējas risināšanai. Turpmākās Sadarbspējīgas Eiropas kolēģijas uzdevums būs sniegt padomus par visiem politikas īstenošanas vai inovācijas atbalsta pasākumiem, kurus tā uzskata par vajadzīgiem, kā tas paredzēts ierosinātajā Sadarbspējīgas Eiropas aktā.

Sadarbspējai paredzētais ES finansējums atbalsta arī tādas ES politikas īstenošanu, kas attiecas uz digitālo pārvaldi, piemēram, vienotā digitālā vārteja, ES elektroniskās identifikācijas maks vai vietējie digitālie dvīņi 56 . Ar struktūrfondiem 57 , Atveseļošanas un noturības mehānismu 58 , Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu 59 un tehniskā atbalsta instrumentu (TSI) 60 ES atbalsta investīcijas dalībvalstīs publiskā sektora modernizācijas jomā. ES publiskās pārvaldes tīkls izstrādā vērienīgu modernizācijas programmu 61 . Digitālās desmitgades priekšlikumā un TSI ir paredzēti daudzvalstu projekti, kas atbalsta digitālo pārveidi, ietverot Eiropas digitālās infrastruktūras konsorciju (EDIC) 62 . Šādiem modernizācijas un reformu atbalsta virzieniem būtu jānodrošina koordinēšana agrīnā posmā un jāņem vērā sadarbspējas vajadzības, piemēram, regulāri apmainoties ar speciālistu padomiem par turpmāko Sadarbspējīgas Eiropas kopienu.

4.3Sadarbspējas integrēšana ES datu un inovācijas politikā

Sadarbspējas politika ir jaunās ES datu un digitālās politikas nepieciešams papildinājums. No publiskā sektora aspekta tā pamatojas uz tiesību aktiem par datu pieejamību un datu apmaiņu, kā arī papildina tos 63 . Tā atbalsta centrālos kopīgos rīkus, piemēram, “data.europa.eu”, kas ir oficiālais Eiropas datu portāls 64 . Tā var nodrošināt semantisko zinātību, kas vajadzīga datu telpu un ES mākoņdatošanas politikas veidošanai. Tādēļ, un lai pastiprinātā ES sadarbspējas politika būtu pilnīgi efektīva, ir jāgarantē cieša mijiedarbība ar attiecīgām darbības un reglamentējošām digitālās politikas struktūrām, jo īpaši ar Eiropas Datu inovācijas kolēģiju 65 . 2030. gada “Digitālajā kompasā”, kas ir ES digitālās politikas atsauces satvars, digitālā pārvalde ir atzīta par vienu no tās galvenajiem vektoriem, un pastiprinātā ES sadarbspējas politika ir paredzēta, lai atbalstītu līdztekus noritošo digitālās desmitgades procesu 66 .

Pēc noklusējuma ES sadarbspējas aktīvi ir pieejami kā atklātas specifikācijas vai atklātā pirmkoda programmatūra 67 . Tiem ir jābūt atklātiem, lai tos viegli varētu atkalizmantot visu līmeņu publiskās pārvaldes iestādes, kas veido sadarbspējīgas sistēmas un pakalpojumus, un privātā sektora un rūpniecības partneri, kas sadarbojas ar šīm iestādēm. Lai gan atklātā pirmkoda pieeja nav vienīgā pieeja sadarbspējas izveidei, ES finansētajiem publisko pakalpojumu projektiem pēc noklusējuma vajadzētu būt atklātā pirmkoda projektiem. Tāpēc ierosinātajā Sadarbspējīgas Eiropas aktā ir paredzēta piekļuve atkalizmantojamiem risinājumiem, arī kodam, ja tas ir piemēroti un iespējami. Komisija pati dara kodu pieejamu kā atklāto pirmkodu un veicina atklātā pirmkoda projektus 68 . Īpaša Eiropas Savienības sabiedriskā licence (EUPL) ir pieejama visās oficiālajās ES valodās kopā ar licencēšanas palīgu, kas sniedz juridisko atbalstu tiešsaistē 69 . Ar Atklātā pirmkoda programmu birojiem (OSPO) vai tiem līdzīgām struktūrām, kas izveidotas starp dalībvalstu pārvaldes iestādēm, Sadarbspējīgas Eiropas kolēģija un Sadarbspējīgas Eiropas kopiena atbalstīs paraugprakses apmaiņu un palīdzēs identificēt atkalizmantojamus risinājumus un attīstības vajadzības 70 .

Cieša mijiedarbība ar standartizācijas forumiem un darbībām 71 ir īpaši svarīga Eiropas sadarbspējas acquis attīstībai un atvērtas, iekļaujošas un uz vērtībām balstītas digitālās pārveides nodrošināšanai. Tā kā ES īsteno savu atjaunoto standartizācijas politikas satvaru 72 , ar to saistītajiem publiskā sektora sadarbspējas apsvērumiem sistemātiski pievērsīsies turpmākā Sadarbspējīgas Eiropas kolēģija. Tajā ietilpst ieguldījuma došana attiecībā uz standartizācijas “steidzamības zonām” publiskajā sektorā un ES nozīmes atbalstīšana publisko pakalpojumu standartu izstrādē.

Komisijas nesen publicētajā inovāciju programmā 73 ir uzsvērts, ka ES inovācijas spējas stiprināšanā publiskajam sektoram ir svarīga nozīme ne tikai kā regulatoram, bet arī kā iepirkumu veicējam un eksperimentu partnerim. Programmā ir uzsvērts sadarbspējas potenciāls un mudināts izpētīt publiskā sektora izmēģinājumus kontrolētās vidēs (“smilškastes”) un GovTech sadarbību.

4.4Starptautiskās sadarbības attīstība publiskā sektora sadarbspējas jomā

ES sadarbspējas politika tradicionāli ir atvērta sadarbībai ar starptautiskajiem partneriem, jo īpaši ar ES kaimiņvalstu partneriem, kā arī ar starptautiskajām organizācijām. Sadarbspējai pēc savas būtības nav robežu, un ES sadarbspējas resursi ir atklāti pieejami atkalizmantošanai visā pasaulē. Tas jo īpaši attiecas uz EIF, uz kuru ir sniegta atsauce starptautiskā līmenī 74 . Lai turpinātu attīstīt uz vērtībām balstītu starptautisko sadarbību digitālās pārvaldes jomā, ir svarīgi saglabāt un attīstīt esošo sadarbspējas sadarbību ar starptautiskajām organizācijām, piemēram, ESAO, ANO un Pasaules Banku, kā arī ar līdzīgi domājošiem globālajiem partneriem 75 .

Īpaši svarīgi ir padziļināt esošo sadarbību ar ES kaimiņvalstīm; Melnkalne, Ziemeļmaķedonija un Ukraina jau ilgstoši ir partneres ES sadarbības attīstīšanā sadarbspējas jomā, kā arī citas valstis ir paudušas spēcīgu interesi pievienoties šiem kopīgajiem centieniem. Pārvaldes digitālā pārveide ir partneriem īpaši prioritārs jautājums saistībā ar paplašināšanos un kaimiņattiecībām, un Komisija mudina sasniegt augsta līmeņa sadarbspēju, kas būtu saskaņota ar ES standartiem. Sadarbības padziļināšana sekmē pirmspievienošanās un ekonomiskās partnerības integrāciju, un tādēļ tai jābūt ES kaimiņattiecību politikas instrumentu strukturālai sastāvdaļai 76 . Starptautiskās sadarbības attīstība nav vienvirziena darbība. Eiropas Savienībai tā vienlaikus dos iespēju gan mācīties no saviem partneriem un kopā ar tiem, gan saņemt ieguvumus no to bieži vien ļoti progresīvajiem risinājumiem, zinātības un pieredzes.

(1)

     Publiskais sektors veidoja 53,1 % no IKP 2020. gadā, https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=Government_finance_statistics#Government_revenue_and_expenditure .

(2)

     Piemēram, ar ministru deklarācijām, kas pieņemtas Tallinā 2017. gadā ( https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/news/ministerial-declaration-egovernment-tallinn-declaration ), Berlīnē 2020. gadā ( https://ec.europa.eu/isa2/sites/isa/files/cdr_20201207_eu2020_berlin_declaration_on_digital_society_and_value-based_digital_government_.pdf ), Lisabonā 2021. gadā ( https://www.lisbondeclaration.eu/ ) un Strasbūrā 2022. gadā ( https://www.eupan.eu/2022/04/presidence-francaise-2022-french-presidency-2022/ ).

(3)

     Piemērs ir “Living-in-EU” sadarbība, https://living-in.eu/ .

(4)

     Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā, COM(2021) 118 final, https://ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2024/europe-fit-digital-age/europes-digital-decade-digital-targets-2030_lv .

(5)

     Informācija no https://ec.europa.eu/info/files/recovery-and-resilience-facility-annual-report_lv , 23. lpp .

(6)

     Priekšlikums — EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko nosaka pasākumus publiskā sektora augsta līmeņa sadarbspējai visā Savienībā (Sadarbspējīgas Eiropas akts), COM(2022)720 final.

(7)

      https://ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2024/europe-fit-digital-age/shaping-europe-digital-future_lv .

(8)

     Piemēram, https://nordicsmartgovernment.org/ , piecu Ziemeļvalstu iniciatīva izveidot sadarbspējīgus publiskos pakalpojumus pāri robežām un starp nozarēm.

(9)

     Šādas daudzpusīgas politikas piemērs ir viedās pilsētas, attiecībā uz kurām vienlaikus ir jāņem vērā enerģētikas, vides, transporta, ūdens, atkritumu un digitālie apsvērumi, https://ec.europa.eu/info/eu-regional-and-urban-development/topics/cities-and-urban-development/city-initiatives/smart-cities_en .

(10)

     Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 170.–172. pantā ir noteikta ES kompetence izveidot un attīstīt Eiropas komunikāciju tīklus, kā arī veicināt valstu tīklu savstarpēju savienošanu un sadarbspēju. Tajā arvien vairāk ietilpst “aparatūras” un “programmatūras” apvienošana un “suverēnu” sistēmu savienošana kopējā tīklā, kas sastāv no enerģijas, transporta un digitālajiem tīkliem.

(11)

      https://joinup.ec.europa.eu/collection/nifo-national-interoperability-framework-observatory/european-interoperability-framework .

(12)

      https://joinup.ec.europa.eu/collection/nifo-national-interoperability-framework-observatory/national-interoperability-initiatives .

(13)

     Kā uzsvērts iepriekš minētajā Berlīnes deklarācijā.

(14)

     Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra pētījums, https://publications.jrc.ec.europa.eu/repository/handle/JRC127330 .

(15)

     Šajā saistībā piemērs ir DIGI4FED projekts: https://www.uantwerpen.be/en/research-groups/govtrust/research/projects/digi4fed/ .

(16)

     Piemēram, automātisks sociālais enerģijas tarifs Portugālē, kurš ieguva Apvienoto Nāciju Organizācijas balvu ( https://eportugal.gov.pt/en/noticias/tarifa-social-de-energia-automatica-premiada-pela-onu ), vai konferences par Eiropas nākotni portāla vajadzībām izmantotie eTranslation rīki, kas pieejami publiskās pārvaldes iestādēm ( https://ec.europa.eu/info/resources-partners/machine-translation-public-administrations-etranslation_en ).

(17)

     Skatīt https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S2468042722000033 .

(18)

     Arī aktīvi, kas izstrādāti sadarbībā ar ES valstīm un ar iepriekšējo programmu ISA² un CEF-Telecom finansiālu atbalstu, skatīt  https://joinup.ec.europa.eu/ .

(19)

     Piemēram, Spānijas valsts sadarbspējas tiesību akti un prakse, skatīt https://www.boe.es/buscar/act.php?id=BOE-A-2010-1331 un https://www.boe.es/biblioteca_juridica/index.php?tipo=C .

(20)

     Daži nozīmīgi ES politikas virzieni tika sākti kā sadarbspējas projekti un/vai tika ar tiem atbalstīti, piemēram, eIDAS regula ( https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/policies/eidas-regulation ) vai ES blokķēžu pakalpojumu infrastruktūra ( https://ec.europa.eu/cefdigital/wiki/display/CEFDIGITAL/ebsi ).

(21)

     Pievēršanās digitālajiem un sadarbspējas aspektiem politikas izstrādes sākumposmā sniedz īpašus ieguvumus, kā norādīts Komisijas 2018. gadā izstrādātajās IKT ietekmes novērtējuma pamatnostādnēs ( https://ec.europa.eu/isa2/sites/isa/files/ict_impact_assessment_guidelines.pdf ) un precizēts Komisijas ekspertu grupas publisko pakalpojumu sadarbspējas jautājumos locekļu ieteikumos ( https://joinup.ec.europa.eu/collection/interoperable-europe/news/official-expert-recommendations-new-interoperability-policy ).

(22)

     Piemēram, datu konsekvences trūkums traucēja ES spējai sadarbības veidā agrīni reaģēt Covid-19 krīzē, kā tas konstatēts publikācijā A. Renda un R. Castro (2020) “Towards stronger EU governance of health threats after the COVID-19 pandemic” (“Virzība uz spēcīgāku ES pārvaldību pār veselības apdraudējumiem pēc Covid-19 pandēmijas”), European Journal of Risk regulation, 11(2), 273.–282. lpp.

(23)

     Skatīt “GovTech prakse Eiropas Savienībā” ( https://publications.jrc.ec.europa.eu/repository/handle/JRC128247 ) vai “Exploring Digital Government Transformation in the EU - Understanding public sector innovation in a data-driven society” (“Izpētot digitālās pārvaldes pārveidi Eiropas Savienībā — izpratne par publiskā sektora inovāciju uz datiem balstītā sabiedrībā”) ( https://publications.jrc.ec.europa.eu/repository/handle/JRC121548 ) .

(24)

     Politika (vai tiesību akts) ir digitāli gatava, ja tā nodrošina tādu politikas īstenošanu, kas ir vienmērīga un digitāla pēc noklusējuma, un ja tā veicina digitālo pārveidi, vislabākajā veidā izmantojot tehnoloģijas un datus ( https://joinup.ec.europa.eu/collection/better-legislation-smoother-implementation/digital-ready-policymaking ). Skatīt arī Eiropas Komisijas labāka regulējuma 28. instrumentu par digitāli gatavu politikas veidošanu. ( https://ec.europa.eu/info/files/chapter-3-identifying-impacts-evaluations-fitness-checks-and-impact-assessments_en ).

(25)

      https://joinup.ec.europa.eu/collection/national-interoperability-framework-observatory/eif-toolbox .

(26)

     Komisija jau ir pieņēmusi pirmo priekšlikumu attiecībā uz nozaru datu telpu, proti, ierosināto regulu par Eiropas veselības datu telpu, https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/ip_22_2711 .

(27)

      https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/ip_22_1113 .

(28)

     Eiropas publiskās pārvaldes tīkls ( https://www.eupan.eu/ ) vai Komisijas ekspertu grupa publiskās pārvaldes un pārvaldības jautājumos ( https://ec.europa.eu/reform-support/public-administration-and-governance-policy-making/expert-group-public-administration-and-governance_en ).

(29)

     Viedo pilsētu daudzpusējā platforma (Smart Cities marketplace) ( https://smart-cities-marketplace.ec.europa.eu/projects-and-sites ). Vietējo darbību piemēri ietver: MI attiecībā uz sirdsdarbības apstāšanās konstatēšanu ( https://cordis.europa.eu/article/id/421437-artificial-intelligence-detects-cardiac-arrest-in-emergency-calls ); apsaimniekošanas kapacitāte sabiedriskās vietās (Fuengirola https://www.themayor.eu/en/a/view/fuengirola-digitized-its-beach-control-and-got-an-award-for-it-8098 ); MI attiecībā uz vietējiem digitālajiem dvīņiem (DUET  https://www.digitalurbantwins.com/ , LEAD ( https://www.leadproject.eu/ ), SHPERE ( https://sphere-project.eu/ ).

(30)

      https://oascities.org/minimal-interoperability-mechanisms/ .

(31)

     SWD(2022)710 final.

(32)

     Skatīt Eiropas e-veselības sadarbspējas satvaru ( https://op.europa.eu/lv/publication-detail/-/publication/7e8e2f60-6f87-4be8-9125-477e212e3a74 ) un ( https://eufordigital.eu/wp-content/uploads/2021/03/Common-Guidelines-for-eHealth-Harmonisation-and-Interoperability.pdf ). Komisija kopš tā laika ir ierosinājusi īpašas Eiropas veselības datu telpas izveidi ( https://health.ec.europa.eu/ehealth-digital-health-and-care/european-health-data-space_lv ).

(33)

     Piemēram, https://inspire.ec.europa.eu/inspire-directive/2 .

(34)

     Piemēram, https://e-justice.europa.eu/home?plang=lv&action=home un https://ec.europa.eu/home-affairs/policies/schengen-borders-and-visa_en .

(35)

     Piemēram, https://transport.ec.europa.eu/transport-themes/intelligent-transport-systems_en .

(36)

      https://joinup.ec.europa.eu/collection/innovative-public-services .

(37)

     Kā, piemēram, šeit: https://atomico.com/insights/launching-the-7th-annual-state-of-european-tech-report .

(38)

      https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/activities/edihs .

(39)

      https://eic.ec.europa.eu/index_en un programma “Apvārsnis Eiropa” .

(40)

     Abi termini attiecas uz publiskā un privātā sektora sadarbību publiskā sektora tehnoloģiju jomā. Ja GovTech parasti ir iesaistīti tehnoloģiju jaunuzņēmumi un MVU, kas, piemēram, veic MI izmantošanas izmēģinājumus, CivicTech parasti ietver pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas, piemēram, veicina uz tehnoloģijām pamatotu pilsoņu iesaisti.

(41)

     Skatīt ES MVU stratēģiju, https://ec.europa.eu/growth/smes/sme-strategy_en .

(42)

     Piemēram, digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) ( https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/policies/desi ), vai LORDI projekts (vietējie un reģionālie digitālie rādītāji: https://living-in.eu/groups/commitments/monitoring-measuring ). Turklāt ESAO ( https://goingdigital.oecd.org/indicator/58 ), Apvienoto Nāciju Organizācija ( https://publicadministration.un.org/egovkb/en-us/Reports/UN-E-Government-Survey-2020 ) un Pasaules Banka ( https://www.worldbank.org/en/events/2021/09/16/govtech-maturity-index-the-state-of-digital-transformation-in-the-public-sector#:~:text=The%20World%20Bank%20has%20developed,citizen%20engagement%2C%20and%20GovTech%20enablers ) arī īsteno attiecīgus uzraudzības projektus.

(43)

     16. ieteikums: https://ec.europa.eu/transparency/expert-groups-register/core/api/front/expertGroupAddtitionalInfo/43164/download .

(44)

     Piemēram, https://ec.europa.eu/info/law/law-making-process/planning-and-proposing-law/better-regulation-why-and-how/better-regulation-guidelines-and-toolbox_lv .

(45)

     Piemēram, ievērību ir guvusi informācijas par ilgtspēju paziņošana, skatīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra Regulu (ES) 2019/2088 par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē, kura stājās spēkā 2021. gadā.

(46)

     Piemēram, Regula (ES) 2021/953 par sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas, testa un pārslimošanas sertifikātu (ES digitālais Covid-19 sertifikāts) izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvaru nolūkā atvieglot brīvu pārvietošanos Covid-19 pandēmijas laikā: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32021R0953 . Jūras uzraudzības politikā tiek izmantoti jauni rīki, piemēram, Copernicus jūras pakalpojumi (Copernicus Maritime Services) vai attāla elektroniskā novērošana (REM). https://www.efca.europa.eu/en/content/new-technologies-maritime-surveillance , https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32021R0953 .

(47)

     No 284 likumdošanas iniciatīvām, ko Komisija iesniedza laikposmā no 2020. gada marta līdz 2021. gada jūnijam, 47 % gadījumu iniciatīvu ceļvežos vai sākotnējā ietekmes novērtējuma posmā bija atsauces uz digitālajiem elementiem un 67 % gadījumu — uz datiem ( https://joinup.ec.europa.eu/collection/better-legislation-smoother-implementation ) ; digitāli gatava politikas veidošana, ko sekmējis Covid-19 ( https://joinup.ec.europa.eu/collection/better-legislation-smoother-implementation/news/digital-ready-policymaking-boosted-covid-19 ).

(48)

      https://ec.europa.eu/info/news/commission-adopts-new-digital-strategy-address-transformation-opportunities-post-pandemic-world-2022-jun-30_en .

(49)

     COM(2021) 219 “Labāks regulējums: apvienojam spēkus, lai izstrādātu labākus tiesību aktus” ( https://ec.europa.eu/info/law/law-making-process/planning-and-proposing-law/better-regulation-why-and-how_lv ) un SWD(2021) 305 labāka regulējuma pamatnostādnes (  https://ec.europa.eu/info/sites/default/files/better_regulation_joining_forces_to_make_better_laws_en_0.pdf un https://ec.europa.eu/info/sites/default/files/swd2021_305_en.pdf ).

(50)

     Labāka regulējuma rīkkopas 28. rīkā “Digitāli gatava politikas veidošana” ietvertie kontrolsaraksti “Vai es esmu apsvēris(-usi)…”: https://ec.europa.eu/info/law/law-making-process/planning-and-proposing-law/better-regulation-why-and-how/better-regulation-guidelines-and-toolbox/better-regulation-toolbox-0_en un https://ec.europa.eu/info/law/law-making-process/planning-and-proposing-law/better-regulation-why-and-how/better-regulation-guidelines-and-toolbox_lv .

(51)

     Piemēram, Dānijā ( https://en.digst.dk/digital-governance/digital-ready-legislation/guidances-and-tools/ ) vai veselības aprūpes nozarē, kurā sadarbspējas apsvērumi atbalsta politikas izstrādi ( https://ec.europa.eu/health/blood-tissues-cells-and-organs/overview/revision-eu-legislation-blood-tissues-and-cells_en ).

(52)

      https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/policies/eidas-regulation .

(53)

     IMI ļauj publiskajām iestādēm apmainīties ar informāciju, kas sekmē pakalpojumu un personu brīvu apriti vienotajā tirgū.

(54)

     Regula (ES) 2018/1724, ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem ( https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv%3AOJ.L_.2018.295.01.0001.01.LAV&toc=OJ%3AL%3A2018%3A295%3ATOC ).

(55)

     Jo īpaši programma “Digitālā Eiropa” (DEP), kurā iekļauti iepriekšējie finanšu resursi no iepriekšējām ISA² un CEF Telecom programmām ( https://ec.europa.eu/cefdigital/wiki/display/CEFDIGITAL/2018/11/08/Meet+the+new+CEF+Building+Blocks ), un “Apvārsnis Eiropa”.

(56)

     Ar programmas “Digitālā Eiropa” atbalstu ( https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/activities/work-programmes-digital ).

(57)

      https://ec.europa.eu/info/funding-tenders/funding-opportunities/funding-programmes/overview-funding-programmes/european-structural-and-investment-funds_lv .

(58)

      https://ec.europa.eu/info/business-economy-euro/recovery-coronavirus/recovery-and-resilience-facility_lv .

(59)

      https://hadea.ec.europa.eu/programmes/connecting-europe-facility_en .

(60)

      https://ec.europa.eu/info/funding-tenders/find-funding/eu-funding-programmes/technical-support-instrument/technical-support-instrument-tsi_lv .

(61)

     Ietverot 2022. gadā pieņemto Strasbūras deklarāciju un Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu tīkla (EUPAN) stratēģiju 2022.–2025. gadam, skatīt vietnē https://www.eupan.eu/ .

(62)

      https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A52021PC0574 .

(63)

     Piemēram, Atvērto datu direktīva ( https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A32019L1024 ), Datu pārvaldības akts ( https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/IP_21_6428 ) un Datu akts, jo īpaši tā VIII nodaļa ( https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/ip_22_1113 ).

(64)

      https://data.europa.eu/lv .

(65)

     Izveidota ar Datu pārvaldības aktu.

(66)

      https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/library/proposal-decision-establishing-2030-policy-programme-path-digital-decade .

(67)

     Izmantojot Joinup portālu, jo īpaši https://joinup.ec.europa.eu/collection/open-source-observatory-osor .

(68)

     Skatīt https://ec.europa.eu/info/departments/informatics/open-source-software-strategy_en .

(69)

     Joinup licencēšanas palīgs atrodams vietnē https://joinup.ec.europa.eu/collection/eupl .

(70)

     Komisija ir izveidojusi pati savu APPB ( https://joinup.ec.europa.eu/collection/ec-ospo ).

(71)

     Piemēram, daudzpusēja ieinteresēto personu platforma IKT standartizācijai ( https://ec.europa.eu/growth/single-market/european-standards/ict-standardisation_en ).

(72)

     Skatīt https://ec.europa.eu/docsroom/documents/48598 .

(73)

      https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52022DC0332 .

(74)

      https://joinup.ec.europa.eu/collection/nifo-national-interoperability-framework-observatory/eif-monitoring un https://joinup.ec.europa.eu/collection/nifo-national-interoperability-framework-observatory/digital-public-administration-factsheets-2021 .

(75)

     Piemēram, ar Urugvaju ( https://ec.europa.eu/isa2/news/european-commission-reinforces-cooperation-uruguay-interoperability_en/ ) un Ukrainu ( https://eufordigital.eu/countries/ukraine/ ).

(76)

     Komisijas atbalstītā novērtēšanas sistēma, kas izstrādāta ar ESAO programmu “Atbalsts pārvaldes un pārvaldības uzlabošanai” (SIGMA), tiek izmantota publiskās pārvaldes reformas progresa uzraudzībai un attiecas uz “sadarbspēju” (Publiskās pārvaldes principi: https://sigmaweb.org/publications/Principles-of-Public-Administration-2017-edition-ENG.pdf ).