EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 19.7.2022

COM(2022) 340 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Darbības programmu, kas 2020. gadā līdzfinansētas no Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām, gada īstenošanas ziņojumu kopsavilkums

   1. IEVADS

Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (EAFVP) 1 palīdz mazināt nabadzības smagākās formas ES, piemēram, nenodrošinātību ar pārtiku, bērnu nabadzību un bezpajumtniecību. Kopējais no EAFVP pieejamais finansējums 2014.–2020. gadam bija 3,8 miljardi EUR (pašreizējās cenās). ES piešķir līdz 85 % no finansējuma, ko papildina dalībvalstu pašu resursi. Tādējādi finansējuma kopējā vērtība ir aptuveni 4,5 miljardi EUR.

Dalībvalstis var izmantot fonda līdzekļus divos veidos:

·pārtikas un/vai pamata materiālās palīdzības darbības programmai (DP I) un/vai

·sociālās iekļaušanas veicināšanas darbības programmai (DP II).

Pārtikas un/vai pamata materiālā palīdzība jāpapildina ar papildpasākumiem, piemēram, izglītojošiem pasākumiem veselīga uztura popularizēšanai un ieteikumiem par ēdiena gatavošanu un uzglabāšanu, veselības aprūpes pieejamības atvieglošanu, psiholoģisko un terapeitisko atbalstu, prasmju programmām, ieteikumiem par mājsaimniecības budžeta pārvaldību, sociālajiem un brīvā laika pasākumiem un juridisko pakalpojumu sniegšanu.

Saskaņā ar šā kopsavilkuma juridisko pamatu 2 tas ir balstīts uz 2020. gada valstu īstenošanas ziņojumiem, kurus Komisija saņēma no dalībvalstīm. Tāpat kā iepriekšējos gados, ziņojumā ir arī ietvertas izmaiņas un finanšu informācija pēc 2020. gada, ja tā ir pieejama.

Saskaņā ar 2020. gada EAFVP gada īstenošanas ziņojumiem fonds palīdzēja mazināt Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi uz vistrūcīgākajām personām, kā arī mazināt nabadzības un sociālās atstumtības smagākās formas. Neraugoties uz ierobežoto budžetu, EAFVP ir parādījis, ka tas veiksmīgi papildina nacionālos centienus mazināt materiālo nenodrošinātību un cīnīties pret nabadzību un sociālo atstumtību. Tas jo sevišķi risināja nenodrošinātību ar pārtiku, bērnu nabadzību un bezpajumtniecību. Pateicoties papildu elastībai attiecībā uz EAFVP programmām, kas tiek nodrošinātas saskaņā ar kohēzijas rīcību bēgļu atbalstam Eiropā (CARE), EAFVP finansējums arī būs nozīmīgs, lai sniegtu ļoti nepieciešamo pārtikas un pamata materiālo palīdzību cilvēkiem, kas bēg no Ukrainas.

EAFVP atbilst stratēģijai “Eiropa 2020” un Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānam (izvirzot mērķi līdz 2030. gada beigām samazināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu skaitu vismaz par 15 miljoniem), cenšoties veicināt sociālo iekļaušanu un aizsardzību. Tas papildina citus ES fondus, jo īpaši ESF un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu (AMIF), vēršot uzmanību uz citām grupām vai nodrošinot papildu pasākumus.

Sociālo situāciju, kurā EAFVP darbojās 2020. gadā, raksturoja lielākas problēmas saistībā ar nabadzību un sociālo atstumtību Covid-19 pandēmijas dēļ. Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu skaits 3 ES 2020. gadā bija aptuveni 96,5 miljoni cilvēku, kas ir 21,9 % no kopējā iedzīvotāju skaita. Tas nozīmē pieaugumu par aptuveni 900 000 cilvēkiem salīdzinājumā ar 2019. gadu. Aptuveni 6,3 miljoni cilvēku vienlaicīgi pieredzēja visus trīs nabadzības un sociālās atstumtības riskus (risku saskarties ar zemu ienākumu izraisītu nabadzību, būt smagi materiāli un sociāli nenodrošinātiem un dzīvot mājsaimniecībā ar ļoti zemu darba intensitāti). 2020. gadā 38 miljoni cilvēku ES nevarēja atļauties kvalitatīvu maltīti katru otro dienu, 4 un šobrīd pārtikas palīdzība joprojām ir būtiska daļai iedzīvotāju daudzās dalībvalstīs.

1.1.    Turpmākā attīstība

Pašreizējā 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmā EAFVP ir integrēts Eiropas Sociālajā fondā Plus (ESF+), lai vienkāršotu finansēšanu un uzlabotu sinerģijas fondu starpā. Nolūkā veicināt atbalstu sociālajai iekļaušanai ESF+ regulā 5 ir noteikts, ka vismaz 25 % no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas līdzekļiem jāpiešķir sociālās iekļaušanas mērķiem (salīdzinājumā ar 20 % 2014.–2020. gada ESF) un katrai dalībvalstij jānodrošina papildu minimālais piešķīrums 3 % apmērā materiālās nenodrošinātības mazināšanai, kas pašlaik ir galvenais EAFVP mērķis.

Īpaši noteikumi tiek piemēroti atbalstam materiālās nenodrošinātības mazināšanai, lai tas būtu pēc iespējas racionālāks. Kā atklājās EAFVP vidusposma izvērtējumā (novērtējumā), ieinteresētās personas augstu vērtē un uzsver nepieciešamību saglabāt fondam raksturīgos aspektus, piemēram, i) elastību un kopumā mazāk stingras administratīvās prasības salīdzinājumā ar galvenajām ESF programmām un ii) noteiktos tīklus un darbības īstenošanas veidus. Zemās robežvērtības ļauj sniegt palīdzību personām, kuras nav sasnieguši sociālie dienesti, piemēram, bezpajumtniekiem, jauniem vai nedeklarētiem migrantiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri pakļauti nabadzības riskam. Tas arī ļauj ātri reaģēt uz jaunām vajadzībām un krīzes situācijām.

1.2. EAFVP koordinācija ES līmenī

Tāpat kā iepriekšējos gados EAFVP ekspertu grupa joprojām ir galvenais forums, kurā vadošās iestādes apmainās ar informāciju par fonda īstenošanu. Ekspertu grupa 2019. gadā tikās divas reizes un 2020. gadā — četras reizes, lai apspriestu EAFVP programmas īstenošanas aspektus, jo īpaši papildpasākumus, pārtikas ziedojumus, revīzijas, koordināciju ar citiem ES fondiem, vienkāršotu izmaksu iespējas un e-kuponus. Sanāksmju darba kārtība 2020. gadā ietvēra arī reaģēšanu uz krīzi saistībā ar Covid-19 pandēmiju, tostarp attiecīgos grozījumus EAFVP regulā. EAFVP ekspertu grupa 2020. gada oktobrī un decembrī tikās kopā ar ESF tehnisko darba grupu.

Nolūkā pilnveidot ieinteresēto personu attiecības 2020. un 2021. gadā līdzšinējās EAFVP tīkla sanāksmes tika aizstātas ar savstarpējās mācīšanās pasākumiem EAFVP kopienai. Šajā laikposmā tika noturēti trīs tematiskie tiešsaistes semināri, trīs vienādranga apmaiņas un divas konferences, kuru laikā tika diskutēts par atlikušajām īstenošanas problēmām un ESF+ sniegtajām iespējām.

Semināros un vienādranga apmaiņās jo īpaši tika diskutēts par:

·EAFVP finansēto pasākumu jauno galasaņēmēju īpašībām un jauno praksi, kas tika īstenota Covid-19 krīzes laikā;

·iespējamām integrētām pieejām galasaņēmēju sociālās iekļaušanas atbalstam;

·uzraudzību un informētības veicināšanu;

·papildpasākumiem sociālajai iekļaušanai pandēmijas laikā un pēc tās;

·kuponu/e-kuponu shēmu īstenošanu;

·ieinteresēto personu un galasaņēmēju iesaisti un lomu.

   

2. DARBĪBAS PROGRAMMU ĪSTENOŠANAS GAITA 6

2.1. Finansiālā īstenošana

Atbilstīgo publisko izdevumu kopsumma, kas paredzēta EAFVP atbalstam, 2020. gadā bija 643 miljoni EUR, kas ir pieaugums no 608 miljoniem EUR 2019. gadā. Kopējās līdzekļu saistības (2014.–2020. gadam) 2020. gada beigās bija gandrīz 3,9 miljardi EUR jeb 85 % no programmu kopējiem līdzekļiem (ieskaitot ES finansējumu un valsts līdzfinansējumu). Atbalsta saņēmējiem 2020. gadā izmaksātā summa bija aptuveni 552,2 miljoni EUR, kas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem (478,5 miljoni EUR 2019. gadā, 501,2 miljoni EUR 2018. gadā, 412,8 miljoni EUR 2017. gadā un 435,2 miljoni EUR 2016. gadā). Pieaugums galvenokārt ir saistīts ar darbību atsākšanu Rumānijā 2020. gadā 7 . Tas arī atspoguļo palielināto pieprasījumu Covid-19 pandēmijas dēļ.

Saskaņā ar 2020. gada datiem Covid-19 uzliesmojums noveda pie tā, ka dalībvalstis paziņoja par mazākiem izdevumiem. 2020. gada otrajā ceturksnī tas bija 51 miljons EUR, kas ir mazāk nekā puse no attiecīgās summas 2019. gadā (128 miljoni EUR). Tomēr gada otrajā pusē situācija uzlabojās. Galu galā 2020. gadā paziņotā EAFVP kopsumma bija tikai nedaudz mazāka par 2019. gadā paziņoto kopsummu (549 miljoni EUR salīdzinājumā ar 573 miljoniem EUR 2019. gadā). Kopējā EAFVP izmaksātā summa 2021. gadā palielinājās līdz 621 miljonam EUR saistībā ar papildu līdzekļiem (81 miljons EUR), kas bija pieejami REACT-EU ietvaros.

Ir pierādījies, ka EAFVP ir pielāgojams un reaģē uz jaunām vajadzībām, piemēram, Covid-19 krīzi. EAFVP regula tika grozīta 2020. gada aprīlī 8 kā daļa no CRII+ iniciatīvas, ļaujot izmantot netiešas piegādes veidus, piemēram, kuponus vai kartes (lai samazinātu infekcijas risku), un organizācijām, kas sniedz EAFVP atbalstu, iegādāties individuālos aizsardzības līdzekļus. Turklāt grozījumi ļāva nodrošināt dalībvalstīm 100 % līdzfinansējuma likmi vienam grāmatvedības gadam. Līdz 2021. gada beigām bija grozītas 12 EAFVP programmas: lai 8 no tām varētu izmantot 100 % līdzfinansējuma likmi un 4 varētu ieviest ārkārtas pasākumus, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju.

2021. gada februārī tika pieņemts papildu grozījums EAFVP regulā kā daļa no Komisijas atveseļošanas plāna saskaņā ar REACT-EU 9 . Šis grozījums ļauj dalībvalstīm piešķirt papildu finansējumu programmām ESF, EAFVP un Eiropas Reģionālās attīstības fonda ietvaros. Papildu līdzekļi var papildināt pastāvošo atbalstu, piemēram, pārtikas un/vai pamata materiālās palīdzības vai sociālās iekļaušanas projektus. Tiem vajadzētu būt saskaņā ar katras dalībvalsts īpašajām vajadzībām, kā arī ņemt vērā kopš Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma pieaugušo trūcīgo personu skaitu. Saskaņā ar 2021. gada REACT-EU 13 darbības programmas (Beļģija, Bulgārija, Igaunija, Spānija, Francija, Horvātija, Itālija, Latvija, Luksemburga, Austrija, Rumānija, Slovēnija un Slovākija) ir grozītas ar kopējo papildinājumu 506 miljonu EUR apmērā.

2022. gada 6. aprīlī EAFVP regula tika grozīta 10 attiecībā uz kohēzijas rīcību bēgļu atbalstam Eiropā (CARE). Tagad tā ļauj dalībvalstīm un reģioniem elastīgāk izmantot EAFVP, lai sniegtu ārkārtas atbalstu cilvēkiem, kas bēg no Ukrainas pēc Krievijas Federācijas iebrukuma. Tā īpaši ļauj dalībvalstīm grozīt dažus programmas elementus, lai vajadzības gadījumā risinātu krīzi, kā arī vienkārši paziņot par to Komisijai, nevis pieprasīt tās apstiprinājumu. Turklāt tajā ir arī noteikts agrāks attiecināmības termiņš šīm darbībām, sākot no 2022. gada 24. februāra. Visbeidzot, tajā paplašināta iespēja piešķirt 100 % ES līdzfinansējumu grāmatvedības gadam, kas sākas 2021. gada 1. jūlijā un beidzas 2022. gada 30. jūnijā. Turklāt 12. aprīlī tika pieņemta regula, 11 kas papildina CARE. Šis grozījums nodrošinās likviditāti un paātrinās piekļuvi finansējumam atbalsta saņēmējiem, nodrošinot papildu priekšfinansējuma maksājumus 3,5 miljardu EUR apmērā REACT-EU EAFVP 2021. gada daļā un kohēzijas politikas programmās, kas izmanto REACT-EU līdzekļus. 

2.2. Īstenošana uz vietas

EAFVP tvērums un galasaņēmēju raksturojums

2020. gadā EAFVP veiksmīgi sniedza palīdzību 27 dalībvalstīs, gūstot labus panākumus tā mērķu sasniegšanā. Lielākā daļa dalībvalstu (23 no 27) izplatīja pārtikas un/vai pamata materiālo palīdzību kopā ar papildpasākumiem (DP I —1. tabula). Četras dalībvalstis turpināja īstenot sociālās iekļaušanas programmas (DP II — 1. tabula).

Table 1.2020. gadā sniegtās palīdzības veids

DP	Palīdzības veids	Dalībvalsts
DP I	Pārtika	BE, BG, EE, ES, FI, FR, MT, PL, PT, SI, SK (11)
	Pamata materiālā palīdzība	AT (1)
	Abas	CZ, EL, HR, HU, IE, IT, LT, LU, LV, RO (10)
DP II	Sociālā iekļaušana	DE, DK, NL, SE (4)

Avots: SFC2014

2020. gadā EAFVP atbalstīja gandrīz 15 miljonus cilvēku ar pārtiku (pieaugums no 12,2 miljoniem 2019. gadā), aptuveni 1,96 miljonus cilvēku ar materiālo palīdzību (pieaugums no 800 000 2019. gadā), kā arī 30 000 cilvēkus ar sociālās iekļaušanas palīdzību, tāpat kā 2019. gadā. Šie pieaugumi lielākoties ir saistīti ar darbību atsākšanu Rumānijā. Tomēr tie arī atspoguļo Covid-19 veselības krīzi, kas pasliktināja to neaizsargāto personu apstākļus, kuras jau saņem EAFVP atbalstu, savukārt pārtikas palīdzību meklēja arī citi cilvēki, to skaitā cilvēki ar nestabilu darbu (piemēram, īstermiņa līgumi, pagaidu vai neoficiāls darbs), neatkarīgi darbinieki un nelabvēlīgā situācijā esoši terciārās izglītības studenti. Vislielākais galasaņēmēju skaita pieaugums tika konstatēts Francijā (par 714 000 vairāk nekā 2019. gadā), Itālijā (par 597 000 vairāk), Spānijā (par 268 000 vairāk) un Ungārijā (par 113 000 vairāk). Savukārt 8 dalībvalstīs 12 tika reģistrēts mazāks galasaņēmēju skaits, jo sevišķi Horvātijā (samazinājums par 175 000 galasaņēmēju jeb par 88 % mazāk nekā 2019. gadā), Slovākijā (par 145 000 jeb 51 % mazāk 13 ) un Kiprā (par 1800 jeb 76 % mazāk), kā arī Dānijā un Nīderlandē.

1. attēls. To cilvēku skaits, kuri saņem pārtikas atbalstu un/vai pamata materiālo palīdzību (miljonos)

Avots: SFC2014

2. attēls. To cilvēku kopējais skaits, kuri saņem sociālās iekļaušanas atbalstu

Avots: SFC2014

Mērķgrupu raksturojums kopumā saglabājās stabils, lai gan ar dažām nelielām izmaiņām. Saskaņā ar partnerorganizāciju aplēsēm 2020. gadā aptuveni 47 % no galasaņēmējiem bija sievietes (par 2 procentpunktiem mazāk nekā 2019. gadā), 28 % bija bērni līdz 15 gadu vecumam, aptuveni 10 % migrantu, dalībnieku ar ārvalstu izcelsmi vai minoritāšu pārstāvju, 10 % cilvēku, kam ir 65 gadi vai vairāk (par 2 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gadā), 6 % bezpajumtnieku un 6 % personu ar invaliditāti.

Bērnu īpatsvars no cilvēkiem, kuri 2020. gadā saņēma pārtikas palīdzību, pamata materiālo palīdzību vai sociālās iekļaušanas palīdzību, ir aptuveni 28 %. Salīdzinājumā ar 2019. gadu, kad šis īpatsvars bija 30 %, tas ir nedaudz samazinājies. Vairākās dalībvalstīs lielāko daļu pārtikas atbalsta saņēma bērni, jo sevišķi Horvātijā (93 %), Ungārijā un Maltā (60 %), kā arī Čehijā (52 %). Turklāt bērni saņēma visu pamata materiālo palīdzību Kiprā, Ungārijā un Īrijā, savukārt Austrijā viņi bija lielākā grupa (85 % no galasaņēmējiem).

Aptuveni 10 % galasaņēmēju bija migranti, personas ar ārvalstu izcelsmi vai minoritāšu pārstāvji. Tomēr jāņem vērā, ka šis īpatsvars, iespējams, ir novērtēts pārāk zemu, jo informācija par migrantiem, kuri saņem atbalstu, ne vienmēr tiek sniegta datu aizsardzības apsvērumu dēļ (Grieķija, Francija un Slovākija). Migranti kopumā ir lielākā grupa, un tai seko bēgļi un patvēruma meklētāji.

Aptuveni 6 % no EAFVP galasaņēmējiem bija bezpajumtnieki, šis īpatsvars kopumā saglabājās nemainīgs. Tomēr bezpajumtnieku skaitu ir īpaši grūti aplēst, jo viņi nav reģistrēti un bieži vien nevēlas sniegt personas datus. Īrijā, Čehijā un Francijā vairāk nekā 13 % pārtikas palīdzības galasaņēmēju bija bezpajumtnieki. Itālijā bezpajumtnieku īpatsvars, kas saņēma pārtikas palīdzību, bija salīdzinoši zems (3 %), taču tā bija lielākā grupa, kas saņēma pamata materiālo palīdzību (66 % no visiem galasaņēmējiem). Čehijā arī bija salīdzinoši liels to pamata materiālās palīdzības galasaņēmēju īpatsvars, kuri bija bezpajumtnieki (21 %).

Aptuveni 6 % no galasaņēmējiem bija personas ar invaliditāti. Lielākais pārtikas palīdzību saņemošo personu ar invaliditāti īpatsvars bija Bulgārijā un Ungārijā (31 %), Rumānijā (20 %), Polijā un Latvijā (17 %). Francijā, Itālijā, Maltā un Portugālē šis īpatsvars bija 1 % vai zemāks. Savukārt materiālo palīdzību saņemošo personu ar invaliditāti īpatsvars bija salīdzinoši augsts Latvijā, Rumānijā un Lietuvā (no 13 % līdz 17 %).

Box 1.Valstu piemēri saistībā ar palīdzību bērniem

Latvija. Turpinot 2019. gada praksi, Latvija 2020. gadā sniedz īpašu palīdzību bērniem. Tā ietver: i) trīs veidu pārtikas pakas jaundzimušajiem un maziem bērniem atbilstoši vecumam; ii) četrus dažādus higiēnas preču komplektus jaundzimušajiem un maziem bērniem 0–24 mēnešu vecumā atbilstoši viņu vecumam; iii) individuālos mācību līdzekļus 5–10 gadus veciem bērniem un iv) individuālos mācību līdzekļus 11–16 gadus veciem bērniem. Nolūkā novērst diskrimināciju Latvija īpaši nodrošina to, ka skolas materiāli (piemēram, skolas somas) neietver krāsotas formas un zīmējumus, kas veicina stereotipiskus priekšstatus par dzimumu. Rumānija. Bērni, jo īpaši visnelabvēlīgākajā situācijā esošie, veido lielāko daļu no EAFVP programmu galasaņēmējiem. Viņi saņem īpašu palīdzību, to skaitā: i) personīgās higiēnas pakas; ii) elektroniskos kuponus izglītības atbalstam (nelabvēlīgā situācijā esošiem bērniem, kuriem ir tiesības saņemt atbalstu), lai novērstu skolas atstāšanu un mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu pirmsskolas, pamatskolas un vidējās izglītības pirmā posma iestādēs. 2020. gadā tika paredzēts nodrošināt pakas arī jaundzimušajiem. Tomēr Covid-19 pandēmijas dēļ pasākumu nebija iespējams īstenot. Kipra. 2018. gada februārī sākās materiālās palīdzības sniegšana galasaņēmējiem, īstenojot “jaundzimušā pūriņa” (prika tou morou) programmu zīdaiņiem, kas dzimuši pēc 1.1.2017. Programma tiek īstenota apmierinoši un atbilstoši plānotajam. Pamatpreces jaundzimušajiem ir gultas, autiņbiksītes un matrači. Neraugoties uz Covid-19 problēmām, šo pamatpreču izplatīšana netika pārtraukta, tomēr bija dažas izmaiņas preču piegādes veidā, lai nodrošinātu visu iesaistīto personu drošību un veselību.

DP I — pārtikas palīdzība

Pēc trīs gadiem, kad pārtikas palīdzība nedaudz samazinājās daudzuma ziņā, 2020. gadā tā būtiski pieauga, sasniedzot 428 000 tonnu (pieaugums no 345 000 tonnām 2019. gadā). Kopējais daudzums 2014.–2020. gada laikposmā bija vairāk nekā 2 460 000 tonnu pārtikas. Aptuveni divas trešdaļas no 23 dalībvalstīm, kas īsteno DP I, palielināja vai saglabāja sniegtās pārtikas daudzumu. Procentuālais pieaugums bija īpaši spēcīgs Portugālē (+123 %), Itālijā (+77 %), Polijā (+55 %) un Igaunijā (+36 %), turklāt Rumānija pirmo reizi kopš 2016. gada ziņoja par pozitīvu summu. Procentuālā izteiksmē lielākais samazinājums bija vērojams Horvātijā (–79 %) un Slovākijā (–64 %), 14 savukārt Kipra pārtrauca pārtikas palīdzības sniegšanu. 2020. gadā Igaunija pirmo reizi īstenoja pārtikas ziedojumu izplatīšanu ar tās partnerorganizācijas (Igaunijas Pārtikas bankas) palīdzību.

3. attēls. Sniegtā pārtikas palīdzība 2014.–2019. gadā (tūkstošos tonnu) pa dalībvalstīm

Avots: SFC2014

2020. gadā vairāk nekā puse no kopējās izsniegtās pārtikas (57 %) bija piena produkti, kā arī milti, maize, kartupeļi un citi cieti saturoši produkti. Piena produktu īpatsvars (31 % no kopējā daudzuma) bija īpaši augsts Francijā (50 %), Spānijā (47 %) un Slovēnijā (46 %). Miltu, maizes, kartupeļu un citu cieti saturošu produktu īpatsvars (26 % no kopējā daudzuma) veidoja lielāko daļu no Somijā, Slovākijā, Rumānijā, Latvijā un Maltā izsniegtās pārtikas (no 62 % Somijā līdz 50 % Maltā), savukārt Itālijā tā bija lielākā pārtikas grupa, veidojot 49 %. Trešā kategorija procentuālā izteiksmē bija augļi un dārzeņi ar 18 %, un īpaši augsts to īpatsvars bija Portugālē (38 %), Maltā (36 %), Bulgārijā (33 %), Polijā un Īrijā (abās 28 %). Visas pārējās kategorijas (gaļa, olas, zivis un jūras produkti; tauki un eļļas; lietošanai gatavie pārtikas produkti 15 ) veidoja aptuveni 7–8 % no kopējā apjoma, savukārt cukurs veidoja 3 % 16 . Izsniegtās pārtikas izmaksas vienam cilvēkam diezgan ievērojami atšķiras dažādās dalībvalstīs un dažādos gados. Tas galvenokārt skaidrojams ar izsniegto produktu daudzumu un veidu (piemēram, liels svaigu produktu īpatsvars), kā arī atbalsta intensitāti.

EAFVP līdzfinansēto pārtikas produktu īpatsvars partnerorganizāciju izsniegtajā kopējā pārtikas apjomā bija aptuveni 50 %. Šis īpatsvars svārstās no mazāk nekā 25 % Francijā, Luksemburgā un Somijā līdz visai pārtikai, kas tiek izsniegta Bulgārijā, Spānijā un Ungārijā 17 . Visas dalībvalstis, kas veica pārtikas izsniegšanu (21 dalībvalsts), to izsniedza standartizētu pārtikas paku veidā. Trīspadsmit dalībvalstis nodrošināja arī maltītes: Beļģija, Bulgārija, Čehija, Grieķija, Spānija, Somija, Horvātija, Ungārija, Īrija, Itālija, Latvija, Polija un Slovākija.

DP I — pamata materiālā palīdzība

12 dalībvalstis 2020. gadā izsniedza pamata materiālo palīdzību. Tās bija Austrija, Kipra, Čehija, Grieķija, Horvātija, Ungārija, Īrija, Itālija, Lietuva, Luksemburga, Latvija un Rumānija. Saraksts ir līdzīgs 2019. gada sarakstam, izņemot Rumāniju, kas nesniedza pamata materiālo palīdzību, un Slovākiju, kas, kā minēts iepriekš, pārtrauca to izsniegt 2020. gadā.

Pamata materiālās palīdzības apmērs turpināja ievērojami pieaugt. 2020. gadā dalībvalstis izsniedza pamata materiālo palīdzību 69,2 miljonu EUR vērtībā, kas ir pieaugums no 19,2 miljoniem 2019. gadā (kas jau bija pieaugums par 42 % salīdzinājumā ar 2018. gadu un par 44 % salīdzinājumā ar 2017. gadu). Pieaugums ir saistīts ar diezgan plaši izplatīto materiālās palīdzības sniegšanas pieaugumu vairākās dalībvalstīs. Pieaugums bija īpaši izteikts Austrijā, Čehijā, Grieķijā, Latvijā un visvairāk Itālijā (vairāk nekā pieckārtīgs pieaugums), kā arī Rumānijā, kas ir atbildīga par lielāko daļu ES izsniegtās materiālās palīdzības (41,2 miljoni EUR). Pamata materiālā palīdzība būtiski samazinājās Horvātijā (no 2,2 miljoniem EUR līdz 368 tūkstošiem EUR) un nedaudz Lietuvā un Luksemburgā, savukārt Slovākija izsniegšanu pārtrauca. 18 .

Skolas piederumi un personīgās higiēnas līdzekļi ģimenēm ar bērniem joprojām bija galvenās pamata materiālās palīdzības preces, kas tika izplatītas ar EAFVP starpniecību. Ģimenēm ar bērniem 2020. gadā cita starpā tika izsniegtas kancelejas preces un skolas materiāli (AT, EL, HR, HU, IE un LV), skolas somas (AT, EL, HR un LV), zīdaiņu aprūpes produktu pakas (CY, EL, HR, HU, IE un LV), sporta aprīkojums (EL un HR) un apģērbs (EL, HR un IT). Grieķijā, Ungārijā, Luksemburgā un Latvijā tika izsniegtas arī tādas preces kā veļas mazgāšanas līdzekļi, krēmi un ziepes zīdaiņiem un maziem bērniem, mitrās salvetes un autiņbiksītes. Čehija, Horvātija, Ungārija, Lietuva, Latvija, Polija, Portugāle un Rumānija higiēnas pakās ir iekļāvušas aizsardzības līdzekļus, lai novērstu Covid-19 izplatību, to skaitā maskas, dezinfekcijas līdzekļus utt.

Itālijā bezpajumtniekiem tika īpaši piemēroti mājokļa atbalsta pasākumi, un viņi saņēma palīdzību arī Čehijā un Grieķijā; viņiem tika nodrošināti personīgās higiēnas līdzekli un citas preces. Čehijā un Itālijā šie cilvēki (tie, kurus izmitināja jaunā mājoklī vai kuri dzīvoja nestabilā mājoklī) saņēma arī virtuves aprīkojumu un apģērbu, un Čehijā, Grieķijā un Itālijā viņi saņēma guļammaisus un segas.

4. attēls. Kopējā preču vērtība naudas izteiksmē 2014.–2020. gadā atbilstoši preču veidam

Avots: SFC2014

5. attēls. Kopējā preču vērtība naudas izteiksmē 2014.–2020. gadā pa dalībvalstīm

Avots: SFC2014

DP I — papildpasākumi

Saskaņā ar EAFVP regulu dalībvalstis, kuras 2020. gadā īstenoja DP I programmas, ieviesa arī papildpasākumus. Tomēr Covid-19 krīze radīja ievērojamas grūtības saistībā ar papildpasākumu īstenošanu EAFVP programmu ietvaros, un to īstenošana dalībvalstīs kopumā ir bijusi nevienmērīga. No otras puses, tika īstenoti citi papildpasākumi, lai risinātu pašreizējās problēmas, ko radījusi pandēmija. Turpmāk minēti vairāki piemēri.

-Dažās dalībvalstīs tika sniegta informācija par piesardzības pasākumiem saistībā ar pandēmiju, to skaitā Austrijā, Bulgārijā, Grieķijā, Somijā, Ungārijā un Itālijā.

-Vairākās dalībvalstīs vadošās iestādes papildpasākumos ir īpaši iekļāvušas psiholoģisko atbalstu, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas un ar to saistīto sociālo ierobežojumu ietekmi uz garīgo veselību (piemēram, EL, FR, PL, RO un SI).

-Saistībā ar plaši izplatītajām mājsēdēm, kas tika ieviestas dalībvalstīs, ļoti svarīga kļuva digitālo tehnoloģiju loma. Ungārija, Lietuva, Malta un Polija īstenoja pasākumus digitālo prasmju pilnveidošanai izglītības un nodarbinātības jomā, kā arī sociālā dienesta darbības nodrošināšanai un ģimenes un/vai kopienas saišu uzturēšanai.

Turklāt lielākā daļa dalībvalstu turpināja veikt vairākus papildpasākumus, un tikai dažas dalībvalstis izvēlējās pievērsties tikai vienai vai divām darbībām. Tomēr ir novērots, ka 2020. gadā dažās dalībvalstīs, piemēram, Igaunijā un Īrijā, papildpasākumi tika samazināti Covid-19 dēļ. Savukārt Rumānijā 2020. gadā bija ievērojams papildpasākumu nodrošināšanas pieaugums, kas tika panākts, izmantojot EAFVP. Latvijā 2020. gadā bija pieaugums par 10 % (par 112 papildpasākumiem vairāk), salīdzinot ar 2019. gadu, bet papildpasākumu galasaņēmēju skaits samazinājās par 11 % (677 personas).

2020. gadā cita starpā tika īstenoti šādi papildpasākumi:

·ieteikumi par ēdiena gatavošanu un uzglabāšanu (BE, BG, CZ, ES, FI, FR, HR, LT, LV, MT, PL, PT un SK);

·izglītojoši pasākumi vai informācija, kas popularizē veselīgu uzturu un dzīvesveidu, piemēram, ēdiena gatavošanas semināri (BE, BG, CZ, EL, ES, FI, FR, HR, IT, LT, LU, LV, PT, PL, RO un SK);

·ieteikumi par to, kā samazināt pārtikas izšķērdēšanu (BG, CZ, ES, FI, LU, LV, PL un PT);

·ieteikumi par personīgo higiēnu (BE, BG, EL, HR, HU, LV, RO un SK);

·nosūtīšana uz atbilstošajiem dienestiem (piemēram, sociālajiem/administratīvajiem) (BE, BG, CZ, EE, FI, FR, IE, IT, LU, LV, PT un SK);

·apmācība un semināri, īpaši, lai veicinātu integrāciju izglītībā vai darba tirgū (BG, CY, CZ, EL, FI, FR, IE, IT, LT, MT, RO un SI);

·izglītojoši pasākumi un prasmju pilnveide/programmas (EL, FR, MT, PL, RO un SI);

·veselības aprūpes pieejamības atvieglošana (BG, ES, FI, FR, HU, IE, IT, LV un RO);

·psiholoģiskais un terapeitiskais atbalsts (CZ, EL, FI, FR, HU, IT, LT, PL, RO un SI);

·ieteikumi par mājsaimniecības budžeta pārvaldību (BG, CZ, EL, FR, HR, IE, IT, LT, LV, MT, PL, PT un SK);

·īpaši ieteikumi par ģimenes/kopienas saišu saglabāšanu vai atjaunošanu, to skaitā konfliktu izšķiršanu, palīdzību vecākiem, palīdzību mājas aprūpē (BG, CY, FR, IE, LT, LV un PL);

·sociālie un brīvā laika pasākumi (CZ, FI, FR, LV, LU, MT, PL un SI);

·juridisko pakalpojumu sniegšana (CZ, FR, IT, LT, PL un RO);

citas papildu darbības (AT, BE, BG, CY, CZ, EE, ES, FI, FR, IE, EL, IT, LU, MT, PL, PT, RO un SI), galvenokārt individuālā atbalsta pakalpojumi, pieaugušo aprūpe, sociālie transporta pakalpojumi, mājokļa vai patversmes pieejamības veicināšana, atbalsts tiesību izmantošanai un skolu atbalsts.

6. attēls. 2019. gadā īstenoto papildpasākumu veidi (n = 23)

Box 2.Tehniskās palīdzības finansējuma izmantojums pandēmijas kontekstā

DP II — sociālā iekļaušana

DP II 19 dalībvalstis (DE, DK, NL un SE) 2020. gadā turpināja īstenot sociālās iekļaušanas pasākumus, neraugoties uz to, ka Covid-19 krīzei bija ievērojama negatīva ietekme uz pasākumiem visās dalībvalstīs.

Vācija turpināja palīdzēt pieaugušajiem un bezpajumtniekiem, kas nesen ieradušies, kā arī uzlabot viņu piekļuvi konsultāciju un atbalsta pasākumiem. Ar konkrēto mērķi A tika atbalstīti 4275 imigrantu bērni pirmsskolas vecumā līdz 7 gadu vecumam. 3767 imigrantu bērni ir izmantojuši vismaz vienu pirmsskolas izglītības piedāvājumu. Tas atbilst rezultātu rādītājam 88,11 %. Saskaņā ar konkrēto mērķi B 5365 bezpajumtnieki un bezpajumtniecības riskam pakļautas personas saņēma ieteikumus. Vismaz viena sociālā dienesta konsultāciju un mentorēšanas rezultātā palīdzību varēja saņemt 4373 cilvēki (81,56 % no kopējā skaita).

Dānijā darbības tika paplašinātas, lai uzlabotu apstākļus bezpajumtniekiem, to skaitā bezpajumtniekiem no citām ES valstīm, kuriem ir atļauja uzturēties Dānijā. Kaut arī projektu pasākumi turpinājās ar Covid-19 saistīto ierobežojumu laikposmos, pandēmija izrādījās problēma, un dalībnieku skaits strauji samazinājās: no 757 dalībniekiem 2019. gadā līdz 277 dalībniekiem 2020. gadā. Covid-19 visvairāk ir ietekmējis asociācijas, kas strādā ar migrantiem, jo daudzi atgriezās savā izcelsmes valstī.

Nīderlandē projektu “Apkaimes vecāka gadagājuma iedzīvotāji” spēcīgi ietekmēja Covid-19 krīzes uzliesmojums, bet projekts izrādījās īpaši vērtīgs. Projekta mērķis ir mazināt nelabvēlīgākā situācijā esošu iedzīvotāju, kas vecāki par 65 gadiem, sociālo atstumtību. Galvenie kontaktpunkti ir vietējās bibliotēkas, bet tās regulāri bija slēgtas. Tomēr digitālo prasmju pasākumi, kuros dalībnieki iepriekš bija piedalījušies, mājsēdes laikā atmaksājās un ļāva turpināt tiešsaistes pasākumus. Tāpēc projekts guva panākumus, ļaujot tā dalībniekiem justies sociāli iekļautiem. Dažos gadījumos dalībnieki paši pat uzņēmās iniciatīvu turpināt sanāksmes brīvā dabā. Galu galā iesaistītajām bibliotēkām tomēr izdevās sasniegt jaunus dalībniekus, kaut arī to skaits samazinājās no 579 līdz 366, kopā 3219 2014.–2020. gada laikposmā. Tās arī pauda savu vēlmi turpināt projektu pēc EAFVP finansējuma beigām, izmantojot savus līdzekļus.

Sociālās iekļaušanas programmas Zviedrijā ietver divu veidu atbalstu: veselības veicināšanu un pamatinformācijas sniegšanu par Zviedrijas sabiedrību, kas vērsts uz trūcīgām personām no citām ES vai EEZ valstīm. 2020. gadā dalībnieku skaits strauji pieauga līdz 1175 dalībniekiem, kas ir pieaugums no 658 dalībniekiem 2019. gadā. Kopējais dalībnieku skaits 2014.–2020. gadā sasniedza 3849. Galvenās mērķgrupas ir bezpajumtnieki (vai personas ar bezpajumtniecības risku), migranti, personas ar ārvalstu izcelsmi, minoritāšu pārstāvji un sievietes. Šīs grupas kopā veido vairāk nekā 90 % no EAFVP programmu galasaņēmējiem.

2.3. Īstenošanas šķēršļi

EAFVP ir uz īstā ceļa, lai sasniegtu savus mērķus. Tomēr saglabājās vairāki īstenošanas šķēršļi, piemēram, partnerorganizāciju spēju problēmas, kā arī loģistikas problēmas galvenokārt saistībā ar Covid-19 pandēmiju. Tie tika daļēji novērsti ar palielinātu elastību un samazinātu administratīvo slogu, ko nodrošināja 2020. gada EAFVP grozījumi, kuri ļāva izmantot elektroniskos kuponus, lai sniegtu pārtikas palīdzību (PT, RO) un pamata materiālo palīdzību (LT, LU, RO), nodrošināt individuālos aizsardzības līdzekļus (tādējādi samazinot infekcijas risku) un pasākumu finansēšanu 100 % apmērā 2020.–2021. grāmatvedības gadā. Spēcīga sadarbība starp vadošajām iestādēm un partnerorganizācijām arī izrādījās ļoti būtiska, lai risinātu jaunas problēmas.

Vairāk nekā 20 dalībvalstis ziņoja par īstenošanas šķēršļiem. Lielākā daļa dalībvalstu (ieskaitot BE, CY, CZ, EE, ES, EL, FI, FR, HR, IE, IT, LT, LU, LV, MT, PL, PT, RO, SE, SI un SK) ziņoja, ka Covid-19 pandēmija un tās ietekme dažādos līmeņos radīja ievērojamus šķēršļus EAFVP programmu īstenošanai 2020. gadā.

-Daudzās no šīm dalībvalstīm tika novērota pasākumu īstenošanas apturēšana, ko izraisīja mājsēdes un ierobežojumi. Dažos gadījumos darbinieku trūkums noveda pie vairāku izsniegšanas centru slēgšanas (BE, IE, LU). Tomēr lielākajā daļā dalībvalstu tika veikti pielāgojumi, lai ļautu turpināt pārtikas izsniegšanu, neraugoties uz ierobežojumiem. Parasti galasaņēmējiem bija iespējams saņemt pārtikas palīdzību noteiktā vietā un laikā vai arī citā veidā (BE, CY, CZ, EE, ES, EL, FI, FR, HR, IE, IT, LT, LU, LV, MT, PL, PT, RO, SI, SK). Piemēram, pārtikas un materiālā palīdzība tika piegādāta galasaņēmēju mājās vai pēc individuāla pieraksta, vai arī izmantojot pārtikas kuponus (PT, RO), lai novērstu pārāk lielu pulcēšanos izsniegšanas centros. Tāpat dažās dalībvalstīs papildpasākumi tika pielāgoti jaunajām problēmām (piemēram, Nīderlandē pasākumi tika veikti gan klātienē, gan attālināti), savukārt citās (piemēram, Polijā) tie tika apturēti.

-Pandēmija izraisīja kavēšanos un grūtības pārtikas izsniegšanas un materiālās palīdzības īstenošanā Beļģijā, Bulgārijā, Čehijā, Dānijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Maltā, Polijā, Portugālē un Rumānijā. Īpaši tika ziņots par problēmām saistībā ar konkrētu pārtikas produktu piegādi (LU, PL), ko izraisīja ierobežotā izejvielu pieejamība tirgū un ražošanas procesa kavēšanās. Turklāt darbinieku trūkums Polijā radīja grūtības līgumu izpildē, piemēram, ar transporta uzņēmumiem, novedot pie grūtībām nodrošināt noteiktus produktus. Slovākija ziņoja par grūtībām dažos atsevišķos gadījumos, kad galasaņēmēji mainīja savu pastāvīgo adresi un atteicās no palīdzības.

Tāpat kā iepriekšējos gados EAFVP elastība un ciešā sadarbība starp vadošajām iestādēm un partnerorganizācijām palīdzēja valstīm pārvarēt daudzus no šiem šķēršļiem. Dažās dalībvalstīs (piemēram, BE, DE, DK, FR, IT, IE un SE) vadošā iestāde organizēja regulāras sanāksmes ar partnerorganizācijām un attiecīgajām ieinteresētajām personām gan klātienē, gan tiešsaistē, lai apspriestu un atbalstītu programmas īstenošanu.

Kaut arī dalībvalstis lielākoties ziņoja par problēmām saistībā ar Covid-19 krīzes ietekmi, papildu problēmas bija saistītas ar:

·loģistiku, piemēram, augstajām transporta izmaksām; produktu iznīcināšanu pārvadāšanas laikā; racionālas krājumu pārvaldības principu neievērošanu, proti, “pirmais iekšā — pirmais ārā” (BE, EL, HR, LV, PL un PT);

·to, ka Polijā daži programmu operatori ziņoja par kvalitātes prasību neatbilstības gadījumiem, kā rezultātā pārtikas piegādātājam tika piemērots līgumsods;

·nepietiekamām partnerorganizāciju spējām (DK un PL); jo īpaši saistībā ar mērķgrupu reģistrāciju vai dalībvalstu teritoriālo konfigurāciju (LT).

3. lodziņš. Problēmas saistībā ar Covid-19

2.4. Vispārīgie principi

EAFVP regulas 5. pantā ir noteikti principi, kuri būtu plaši jāpiemēro fonda izstrādē un īstenošanā, tostarp finansējuma papildināmība, dzimumu līdztiesība, diskriminācijas novēršana, izvairīšanās no pārtikas izšķērdēšanas, sabalansēts uzturs, sabiedrības veselība, kā arī vides un ar klimatu saistīti aspekti. Dalībvalstīm būtu jāievēro minētie principi un jāsniedz par tiem informācija gada īstenošanas ziņojumos.

Dalībvalstis ievēro papildināmības principu, veicot koordinēšanu ar citiem finansēšanas instrumentiem, lai nepieļautu dubultu jeb divkāršu finansēšanu un paplašinātu palīdzības tvērumu. Piemēram, Ungārijā vadošās iestādes nodrošina, ka atbalstu saņemošā darbība nesaņem atbalstu no kādas citas darbības programmas vai no kāda cita ES instrumenta. Lietuvā vadošajai iestādei ir būtiska loma divkāršas finansēšanas novēršanā plānošanas perioda laikā, valsts tiesību aktu par darbības programmas un projektu pārvaldību sagatavošanā, kā arī pieņemot lēmumus par projektu finansēšanu. Starpniekstruktūrai ir nozīme divkāršas finansēšanas novēršanā un kontrolē, izmantojot maksājumu pieprasījumu verifikāciju, publiskā iepirkuma uzraudzības procedūras, kā arī projektu pārbaudes uz vietas. Rumānijā koordināciju ar ESF, kā arī ar citām ES politikām, stratēģijām un instrumentiem, jo sevišķi ar ES iniciatīvām par sabiedrības veselību un cīņu pret pārtikas izšķērdēšanu nodrošina tas, ka šī darbības programma ir nodota tās pašas vadošās iestādes atbildībā, lai novērstu divkāršu finansēšanu un nodrošinātu, ka pasākumi, uz kuriem attiecas EAFVP, ir pienācīgi koordinēti.

Visas dalībvalstis ziņo par atbilstību dzimumu līdztiesības principam un diskriminācijas novēršanas politikai. Lielākā daļa dalībvalstu ir noteikušas objektīvus atbilstības kritērijus, t. i., personas sociālekonomisko statusu, lai apzinātu mērķgrupu un galasaņēmējus, nepieļaujot diskrimināciju nevienā palīdzības sniegšanas līmenī. Somijā vadošā iestāde ir apmācījusi savas partnerorganizācijas un izsniegšanas punktus par fonda galvenajiem principiem, un partnerorganizāciju tīkls aptver organizācijas, kas palīdz dažādām mērķgrupām, lai nodrošinātu, ka atbalsts ir pieejams neatkarīgi no dzimuma. Latvijā ir veikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību piekļūstamības principam, to skaitā saistībā ar cilvēku ar funkcionālu invaliditāti vajadzībām (saskaņā ar nacionālajiem standartiem). Konkrēti, ja galasaņēmējs nevar nokļūt izsniegšanas vietā, pakas tiek piegādātas viņa mājās. Izsniegšanas vietās priekšroka saņemt pakas, nestāvot rindā, tiek dota cilvēkiem, kuriem ir grūtības pārvietoties, vecākiem ar maziem bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem, un izsniegšanas punkti atrodas sabiedriskā transporta pieturvietu tuvumā. Luksemburga izmanto rādītāju “Eiropa 2020”, lai noteiktu cilvēkus, kuri ir pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam. Dažas no šīm neaizsargātajām personām nav luksemburgieši, un viņiem ne vienmēr ir visas atļaujas, kas viņiem ļautu likumīgi uzturēties valstī; citi nevarēja laicīgi sniegt visu pieprasīto informāciju. Prioritāte bija sniegt piekļuvi pārtikas palīdzībai arī šiem cilvēkiem un ģimenēm, kā arī iekļaut viņus programmā.

Daudzas dalībvalstis norādīja, ka tās izsniedz daudzveidīgu un uzturvērtību ziņā sabalansētu ēdienu, kā arī īsteno pasākumus pārtikas izšķērdēšanas ierobežošanai. Visās dalībvalstīs pārtikas izvēlē tika ņemti vērā produkti, kas atbalsta daudzveidīgu uzturu, kā arī pārtikas nekaitīgumu. Turklāt produktu izvēlē tika ņemta vērā pārtikas produktu pārvadājamība, partnerorganizāciju ierobežotā uzglabāšanas spēja un produktu ilglietojamība. Lietuvā tika pirkti ilgstošas uzglabāšanas produkti, un, lai noteiktu precīzus nepieciešamos daudzumus, tika izveidoti precīzi galasaņēmēju saraksti. Īrijā sociālā uzņēmuma piedāvātā saikne starp uzņēmumiem un labdarības organizācijām arī ļāva veikt pārdali visā valstī, nodrošinot piekļuvi dažādiem kvalitatīviem pārtikas produktu pārpalikumiem un tā rezultātā labdarības organizācijām ievērojami ietaupot pārtikas izmaksas. Spānijā programmas ietvaros tiek izsniegta pārtika, ar kuru ir viegli rīkoties, kuru ir viegli uzglabāt un kurai ir ilgs glabāšanas laiks. Turklāt pārtika tiek pārvadāta veidā, kas ir piemērots galamērķim, atvieglojot rīkošanos ar to, un risks, ka iepakojums saplīsīs un radīs pārtikas atkritumus, ir zems.

Visas dalībvalstis nodrošina, ka izsniegtā pārtika un produkti atbilst valsts veselības un nekaitīguma standartiem. Daudzas dalībvalstis tālāk veicina galasaņēmēju veselību, īstenojot papildpasākumus veselīga dzīvesveida popularizēšanai. Ungārijā, Rumānijā un Slovākijā vadošās iestādes plānošanas procesā ir iesaistījušas uztura speciālistu, lai nodrošinātu, ka izsniegto silto maltīšu sastāvā ir vislabākie pārtikas produkti veselīgam uzturam, bagāti ar minerālvielām un vitamīniem. Itālija turpināja izvēlēties produktus, ņemot vērā vajadzību pēc atbilstoša Vidusjūras diētai raksturīga olbaltumvielu un ogļhidrātu patēriņa. Slovēnijā piegādātājiem pirms katra pārtikas piegādes posma ir jāiesniedz akreditētas laboratorijas analītiskais ziņojums ar piegādājamo produktu analīzēm. Rumānijā tika noturētas arī sanāksmes ar attiecīgajām ieinteresētajām personām (Veselības ministriju, Valsts sabiedrības veselības institūtu un Valsts institūtu mātes un bērna veselībai; Darba un sociālā taisnīguma ministrijas pārstāvjiem) attiecībā uz higiēnas produktu paku saturu.

Lielākā daļa dalībvalstu savos gada īstenošanas ziņojumos ziņo, ka ir veikušas videi draudzīgas darbības. Tā kā Somijā iepirkto produktu apjomi ir samērā mazi, to centralizētam iepirkumam un pārvadāšanai būs mazāka ietekme uz vidi nekā tad, ja katra partnerorganizācija pārvadāšanu veiktu pati. Latvijā ir popularizēti videi draudzīgi papildu pasākumi, piemēram, papīra reciklēšanas iespējas nodrošināšana, izdruku skaita ierobežošana, papīra (to skaitā reciklētā papīra) atkalizmantošana piezīmju grāmatiņām, iespēju robežās izmantojot kancelejas preces, kas pagatavotas no koksnes no FSC sertificētiem mežiem.

Lielākā daļa dalībvalstu ziņo, ka tās EAFVP plānošanā piemēro partnerības principu. Bulgārijā partnerības princips ir izstrādāts un īstenots darbības programmā, pamatojoties uz plašu apspriešanos ar ieinteresētajām personām; nepārtraukta mijiedarbība ar partneriem ļāva rūpīgi identificēt pastāvošās problēmas un piemērotāko veidu, kā tās risināt. Polijā valsts organizācijas notiekošajā sadarbībā ar to reģionālajām un vietējām organizācijām piemēro partnerības principu, uzraugot pārtikas izsniegšanas un papildpasākumu īstenošanas gaitu un reaģējot uz paziņotajām grūtībām. Vadošās iestādes un organizācijas arī organizē regulāras sanāksmes un apmācību.

Dažas dalībvalstis ziņo, ka tās rīkojās, lai samazinātu administratīvo slogu. Somijā centralizēta iepirkto produktu iegāde un pārvadāšana, ko pieļauj produktu nelielie apjomi, palīdz samazināt ar šīm darbībām saistīto administratīvo slogu. Bulgārijā tika veikta analīze attiecībā uz efektivitātes kritēriju, lai izvairītos no nevajadzīga administratīvā sloga visos programmu īstenošanas posmos, un tika ieviesti vairāki vienkāršošanas noteikumi. Slovākijā vadošā iestāde, lai samazinātu administratīvo slogu partnerorganizācijām, noteica vienības cenu siltajām maltītēm, ar atšķirīgu likmi pašsagatavotiem ēdieniem un siltajām maltītēm, kas iegādātas no darbuzņēmēja. Pirms apstiprināšanas vienības cena informatīvos nolūkos tika sniegta Komisijai.

2.5. Izvērtējumi

EAFVP vidusposma izvērtējumā tika ieteikts turpmākajās programmās turpināt koncentrēties uz vistrūcīgākajiem un saglabāt elastību, lai īstenotu gan sociālās iekļaušanas, gan materiālās palīdzības programmas. EAFVP apvienošana ar ESF patiešām radīs sinerģijas un pavērs potenciālus ceļus pamata atbalstam sociālajai iekļaušanai, kas ļaus cilvēkiem iegūt apmācību un atrast darbu, ja mērķgrupas ir vienas un tās pašas. Turklāt tika atbalstīts, ka dalībvalstis ir jāmudina cieši sekot regulai, lai izvairītos no tādu prasību ieviešanas valsts līmenī, kas pārsniedz regulas prasības, jo liela daļa administratīvā sloga izriet no prasībām, kas noteiktas dalībvalstu līmenī, piemēram, šaurām attiecināmības definīcijām. Sākotnējie konstatējumi, ko sniedz notiekošais pētījums, t. i., “Pētījums EAFVP uzraudzības vajadzībām — dalībvalstu īstenotās datu vākšanas sistēmas”, apstiprina EAFVP vidusposma izvērtējuma konstatējumus un sniegs labās prakses piemērus uzraudzības sistēmām.

Īstenošanas problēmas tika risinātas EAFVP izvērtējuma partnerības sanāksmēs un 2021.–2027. gada regulējumā, kur EAFVP darbības ir integrētas ESF. Turklāt konkrētajiem mērķiem, kuri attiecas uz vistrūcīgākajiem, tiek piemērotas vienkāršotas uzraudzības prasības. Saistībā ar iznākuma rādītājiem vairs nebūs nepieciešams ziņot, kāda veida preces ir iepirktas, un vairs nebūs nošķīruma starp maltīšu daudzumu un izplatītajām pārtikas pakām. Ja dati nāk no reģistriem, dalībvalstis var izmantot valsts definīcijas, tās nav jāpielāgo rīkkopas definīcijām. Turklāt pastāv pilnvarojuma klauzula, kas ļauj dalībvalstīm izmantot reģistrus vai līdzvērtīgus avotus. Vairs nebūs gada īstenošanas ziņojumu. Tā vietā datu ziņošana tiks veikta, izmantojot IT rīku regulārai apmaiņai starp Komisiju un programmas iestādēm, t. i., SFC2021. Izvērtējumi ir obligāti visiem konkrētajiem mērķiem.

Saskaņā ar regulas prasībām vadošās iestādes, kuras īsteno pārtikas un/vai pamata materiālās palīdzības darbības programmu (darbības programmu I), 2017. gadā veica strukturētu galasaņēmēju aptauju. Šīs aptaujas kopā ar ārējā izvērtējuma konstatējumiem, kā arī atklātās sabiedriskās apspriešanas rezultāti tika izmantoti Komisijas EAFVP vidusposma izvērtējumā, un tie ir izmantoti sarunās par 2021.–2027. gada programmām. Turklāt otro EAFVP galasaņēmēju strukturētās aptaujas kārtu veiks vadošās iestādes I veida programmām (t. i., tām, kas nodrošina pārtikas un/vai pamata materiālo palīdzību un papildpasākumus) 2022. gadā. Vadošās iestādes šīs aptaujas rezultātus var izmantot, lai veiktu izvērtējumus un mācītos no valsts līmenī gūtās pieredzes, un tas ļaus apkopotos aptauju rezultātus ES līmenī izmantot EAFVP ex post izvērtējumā, ko veiks Komisija.

4. lodziņš. Izvērtējuma darbības Bulgārijā, Somijā un Slovēnijā

Bulgārija Vadošā iestāde veica ārēju izvērtējumu, lai novērtētu pārtikas un/vai pamata materiālās palīdzības darbības programmas izpildi. Izvērtējumā tika secināts, ka kvalitātes kritēriji ir izpildīti un programmā veiktās darbības izmaiņas ir kalpojušas tam, lai palielinātu programmas rezultativitāti, efektivitāti, atbilstību, saskaņotību un Eiropas pievienoto vērtību. Tie vēl vairāk palīdzēja palielināt galasaņēmēju skaitu silto maltīšu izsniegšanā un palīdzības sniegšanā saskaņā ar programmu, lai pārvarētu nabadzību un sociālo atstumtību, nodrošinot papildpasākumus. Ieteikumos tika uzsvērts, ka ir iespējams panākt uzlabojumus attiecībā uz plašākas sabiedrības informēšanas darbībām; uzlabot darbspējīgu cilvēku pārvirzīšanu uz prasmju pilnveides darbībām un aktīvu iekļaušanu darba tirgū; ieviest alternatīvu pārtikas atbalsta iespēju pašreizējā modelī, lai novērtētu riskus, novērstu palīdzības pieejamības ierobežošanu vistrūcīgākajām personām un nodrošinātu sniegtā pakalpojuma kvalitāti; (attiecībā uz 2021.–2027. gada plānošanas periodu) apsvērt pasākumu ieviešanu ar pārtikas atbalstu sniedzamās materiālās palīdzības papildu veidu finansēšanai; izmantot sociālās aizsardzības fonda līdzekļus, lai galvenokārt finansētu sabiedrisko ēdnīcu renovācijas un modernizācijas projektus. Somija 2020. gada novembrī attālināti notika gada izvērtējuma sanāksme ar Komisiju. Janvārī attālināti notika arī ikgadējā partnerorganizāciju un vadošās iestādes kopīgā sanāksme. Ikgadējā sanāksmē ir izvērtēti aktuāli jautājumi, kā arī atsauksmes par produktu piegādi un izsniegšanu. Tajā pašā laikā tās mērķis bija sniegt norādījumus un ieteikumus par to, kā aizpildīt veidlapas un vadīt piegādes punktus. Tika pārskatīta arī sākotnējā informācija par ieviešanu 2021. gadā un ESF+ sagatavošanas pašreizējo stāvokli. Slovēnija 2019. gadā veiktais IMO darbības programmas vidusposma izvērtējums liecināja, ka programma tiek īstenota veidā, kas izmaksu ziņā ir ļoti lietderīgs. Pārtikas iepirkuma procesā ir iespējami uzlabojumi, jo sevišķi izdevīgāku produktu cenu iegūšanā. Tika ierosināts standartizēt sistēmas vai ieviest datubāžu savstarpējās sasaistes starp partnerorganizācijām un Sociālā darba centru. Tika ierosināts arī, ka kompetentajai organizācijai ir jāizveido galasaņēmēju saraksts, lai atvieglotu partnerorganizāciju darbu. Ne vadošajai iestādei (Darba, ģimenes un sociālo lietu ministrijai — MDDSZ), ne partnerorganizācijām nebija ievērojama administratīvā sloga, un optimizāciju varēja panākt tikai, izveidojot palīdzības saņēmēju sarakstu.

1.SECINĀJUMI

2020. gadā EAFVP darbības ietekmēja Covid-19 pandēmijas uzliesmojums. Veselības krīze pasliktināja situāciju neaizsargātajām personām, kas pašlaik saņem EAFVP atbalstu, un arī citi cilvēki meklēja pārtikas palīdzību, tādējādi palielinot vispārējo pieprasījumu pēc pārtikas un materiālās palīdzības. Arī partnerorganizācijas, kas sniedz atbalstu uz vietas, skāra spēju un loģistikas problēmas, piemēram, darbinieku trūkums, pārtikas un materiālo preču izsniegšanas traucējumi un veselības ierobežojumi, piemēram, mājsēdes un jaunas higiēnas prasības.

Tomēr EAFVP ir izrādījies pielāgojams un reaģē uz jaunām vajadzībām. Regulējuma ziņā jānorāda, ka EAFVP regula pēdējo divu gadu laikā ir grozīta trīs reizes.

1.CRII+ iniciatīvas ietvaros grozījumi ļāva izmantot netiešus piegādes veidus, piemēram, kuponus vai kartes (lai samazinātu infekcijas risku), un iegādāties individuālos aizsardzības līdzekļus organizācijām, kas sniedz EAFVP atbalstu. Turklāt dalībvalstīs tika stiprināta likviditāte, ļaujot nodrošināt 100 % līdzfinansēšanas likmi vienam grāmatvedības gadam.

2.REACT-EU ietvaros grozījumi ļāva dalībvalstīm piešķirt papildu finansējumu EAFVP, lai sniegtu papildinājumu pastāvošajam atbalstam, piemēram, pārtikas un/vai pamata materiālajai palīdzībai vai sociālās iekļaušanas pasākumiem. Zināšanas par mērķgrupām un partnerorganizāciju īstenotajiem informētības veicināšanas pasākumiem, kā arī to ciešā sadarbība ar vadošajām iestādēm arī izrādījās ļoti būtiska, lai risinātu ar pandēmiju saistītās problēmas un izmantotu jauno elastību.

3.CARE (kohēzijas rīcības bēgļu atbalstam Eiropā) iniciatīvas ietvaros grozījumi dalībvalstīm un reģioniem sniedz lielāku elastību un likviditāti, lai izmantotu EAFVP ārkārtas atbalsta sniegšanā cilvēkiem, kas bēg no Ukrainas pēc Krievijas Federācijas iebrukuma.

Atbilstīgo publisko izdevumu kopsumma, kas paredzēta EAFVP atbalstam, 2020. gadā bija 643 miljoni EUR, kas ir pieaugums no 608 miljoniem EUR 2019. gadā. Kopējās līdzekļu saistības (2014.–2020. gadam) 2020. gada beigās bija gandrīz 3,9 miljardi EUR jeb 85 % no programmu kopējiem līdzekļiem (ieskaitot ES finansējumu un valsts līdzfinansējumu). 2020. gadā saņēmējiem tika izmaksāti gandrīz 552,2 miljoni EUR, kas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, kas saistīts ar darbību atsākšanu Rumānijā un palielināto pieprasījumu pandēmijas laikā. Tādējādi EAFVP finansiālā īstenošana šķietami rit iecerēto gaitu.

2020. gadā EAFVP veiksmīgi sniedza palīdzību 27 dalībvalstīs, gūstot labus panākumus tā mērķu sasniegšanā. Lielākā daļa dalībvalstu (23 no 27) izsniedza pārtikas un/vai pamata materiālo palīdzību kopā ar papildpasākumiem, savukārt četras turpināja īstenot sociālās iekļaušanas programmas. Gandrīz 15 miljoniem cilvēku tika sniegta pārtikas palīdzība, aptuveni 1,96 miljoniem tika sniegta materiālā palīdzība un 30 000 cilvēkiem tika sniegti sociālās iekļaušanas pasākumi. Mērķgrupu raksturojums kopumā joprojām bija stabils, kaut arī bija dažas nelielas izmaiņas: aptuveni 47 % no galasaņēmējiem bija sievietes, 28 % bija bērni, aptuveni 10 % — migrantu, dalībnieku ar ārvalstu izcelsmi vai minoritāšu pārstāvju, 10 % — cilvēku, kam ir 65 gadi vai vairāk, 6 % — bezpajumtnieku un 6 % — personu ar invaliditāti. Visas dalībvalstis, kas īsteno DP I programmas, arī nodrošināja papildpasākumus, kas bija jāpielāgo veselības krīzei. Valstu gada īstenošanas ziņojumi arī parādīja vispārēju atbilstību vispārīgajiem principiem.

EAFVP 2014.–2020. gada laikposmam tuvojoties noslēgumam, 2021.–2027. gada plānošanas periodā EAFVP kļūs par ESF+ neatņemamu sastāvdaļu, tādējādi plašākās sociālās iekļaušanas stratēģijās un finansējumā vēl vairāk integrējot uzmanību, kas pievērsta smagāko nabadzības formu apkarošanai. ESF+ programmām būs svarīga loma ekonomiskās un sociālās atveseļošanas atbalstīšanā pēc pandēmijas un taisnīgas pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku veicināšanā atbilstoši Eiropas zaļā kursa vērienīgajiem mērķiem un apvienojumā ar Taisnīgas pārkārtošanās fondu. Tā arī būs nozīmīga programma Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanā.

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 223/2014 (2014. gada 11. marts) par Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām (OV L 72, 12.3.2014., 1. lpp.). Regulu 2018. gada augustā grozīja, pārskatot Finanšu regulu; sk. šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:02014R0223-20180802 . Ar Regulu (ES) 2020/559 tika grozīta Regula (ES) Nr. 223/2014, lai dalībvalstis varētu reaģēt uz Covid-19 uzliesmojumu, un ieviesti pasākumi, lai nodrošinātu, ka vistrūcīgākās personas var turpināt saņemt palīdzību saskaņā ar EAFVP drošā vidē. Ar Regulu (ES) 2021/177 izdarītie grozījumi ļauj dalībvalstīm izmantot papildu finansējumu, kas ir pieejams atveseļošanai pēc Covid-19 saskaņā ar iniciatīvu “Atveseļošanas palīdzība kohēzijai un Eiropas teritorijām” (REACT-EU) 2021. un 2022. gadā.

(2)

 Regulas (ES) Nr. 223/2014 13. panta 9. punkts. Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1255/2014 (2014. gada 17. jūlijs) ir noteikts gada īstenošanas ziņojumu un nobeiguma īstenošanas ziņojumu saturs, tostarp kopējo rādītāju saraksts.

(3)

 Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu (saīsināti var dēvēt par “AROPE”) skaits ir kopējais to cilvēku skaits, kuri i) ir pakļauti nabadzības riskam (kā to norāda viņu neto ienākumi) un/vai ii) saskaras ar smagu materiālo un sociālo nenodrošinātību (ko nosaka viņu spēja atļauties iepriekš noteiktu materiālo priekšmetu vai sociālo aktivitāšu kopumu); un/vai iii) dzīvo mājsaimniecībā ar ļoti zemu darba intensitāti.

(4)

 Šis rādītājs tiek definēts kā nespēja atļauties maltīti ar gaļu, vistu vai zivi (vai veģetāru ekvivalentu) katru otro dienu. Tas izriet no EU-SILC aptaujas.

(5)

 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1057 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013.

(6)

 Skaitļi raksturo situāciju 2014.–2020. gada plānošanas periodā, kas tika īstenots līdz 2020. gada 31. decembrim, kā ziņots līdz 2021. gada 12. novembrim iesniegtajos gada īstenošanas ziņojumos. Visi ziņojumi un dati ir apkopoti Eiropas Savienības fondu pārvaldības sistēmā — SFC2014 ( https://ec.europa.eu/sfc/en/2014/fund/fead ). SFC2014 reglamentē Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 463/2014 (2014. gada 5. maijs).

(7)

 Rumānija 2017.–2019. gadā neziņoja par pārtikas palīdzības sniegšanu, jo saistībā ar institucionālām problēmām un problēmām ar publisko iepirkumu aizkavējās tās darbības programmas pārveide. Kopš tā laika šīs problēmas ir atrisinātas, un EAFVP atbalsts, tostarp materiālā palīdzība, tika atsākts 2020. gadā.

(8)

   https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32020R0559  

(9)

  https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32021R0177  

(10)

  https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/HIS/?uri=uriserv:OJ.L_.2022.109.01.0001.01.ENG

(11)

  https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/HIS/?uri=uriserv:OJ.L_.2022.115.01.0038.01.ENG

(12)

12 Beļģijas gadījumā bija kļūda skaitļos, kas tika iesniegti Beļģijas 2019. gada īstenošanas ziņojumā (AIR), kurā bija norādīts, ka atbalstīto cilvēku skaits bija 413 058, tomēr pareizais skaitlis bija 358 726 cilvēki. Kā paskaidrots iepriekšējos ziņojumos, Beļģijas vadošā iestāde katru gadu atzīmē, ka organizāciju ievadītie skaitļi ir pārāk lieli, un 2019. gada AIR šis skaitlis netika pārskatīts. 2020. gadā šis skaitlis bija pieaudzis salīdzinājumā ar 2019. gadu, bet joprojām bija zemāks nekā 2018. gadā (no 358 726 cilvēkiem, kas saņēma palīdzību 2019. gadā līdz 381 951 cilvēkam 2020. gadā = > + 23 225).

(13)

 Taču kopējā galasaņēmēju skaita samazināšanās Slovākijā ir saistīta ar to, ka 2020. gadā netika sniegts materiālais atbalsts, savukārt higiēnas paku izdalīšanai atvēlētais budžets tika izlietots; tikmēr vadošā iestāde veica publisko iepirkumu par papildu līdzekļiem.

(14)

 Slovākijā samazinājums ir saistīts ar ierobežotajiem atlikušajiem līdzekļiem plānošanas perioda beigās. Tikmēr EAFVP budžets ir palielināts ar REACT-EU finansējumu.

(15)

 Lietošanai gatavie pārtikas produkti ietver lietošanai gatavus sausos produktus, ilgstoši uzglabājamus pārtikas produktus , iepriekš sagatavotus maisījumus un  uzkodas .

(16)

 Sīkākai informācijai skatīt kopējos iznākuma rādītājus Nr. 4–10 pielikumā.

(17)

 Skatīt rādītāju Nr. 11b pielikumā. Šā rādītāja vērtības nosaka, pamatojoties uz informācijā balstītām aplēsēm, ko sniegušas partnerorganizācijas.

(18)

 Slovākijā 2020. gadā materiālās palīdzības sniegšana tika pārtraukta finanšu līdzekļu trūkuma dēļ. Tikmēr vadošā iestāde šim pasākumam pārdalīja finansējumu un uzsāka jaunu publisko iepirkumu materiālās palīdzības atsākšanai 2022. gadā.

(19)

 Proti, dalībvalstis, kas īsteno “darbības programmu vistrūcīgāko personu sociālajai iekļaušanai” (ko dēvē arī par “DP II”), ar kuru tiek atbalstīti pasākumi, kas neietilpst aktīvos darba tirgus pasākumos un ko veido nefinansiāla, nemateriāla palīdzība, kuras mērķis ir vistrūcīgāko personu sociālā iekļaušana. 

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 19.7.2022

COM(2022) 340 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Darbības programmu, kas 2020. gadā līdzfinansētas no Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām, gada īstenošanas ziņojumu kopsavilkums

I.Kopējie resursu rādītāji (DP I un DP II), 2014.–2020. gads 1  

Dalībvalsts	Rādītājs Nr. 1		Rādītājs Nr. 2		Rādītājs Nr. 2a		Rādītājs Nr. 2b		Rādītājs Nr. 3
	To atbilstīgo publisko izdevumu kopsumma, kas apstiprināti dokumentos, kuros izklāstīti darbību atbalsta nosacījumi (EUR)		To atbilstīgo publisko izdevumu kopsumma, kas radušies atbalsta saņēmējiem un samaksāti darbību īstenošanas gaitā (EUR)		To atbilstīgo publisko izdevumu kopsumma, kas radušies atbalsta saņēmējiem un samaksāti tādu darbību īstenošanas gaitā, kuras saistītas ar pārtikas atbalsta sniegšanu (attiecīgā gadījumā) (EUR)		To atbilstīgo publisko izdevumu kopsumma, kas radušies atbalsta saņēmējiem un samaksāti tādu darbību īstenošanas gaitā, kuras saistītas ar pamata materiālās palīdzības sniegšanu (attiecīgajā gadījumā) (EUR)		Komisijai deklarēto atbilstīgo publisko izdevumu kopsumma (EUR) 2
Periods	2020	Kumulatīvi	2020	Kumulatīvi	2020	Kumulatīvi	2020	Kumulatīvi	2020	Kumulatīvi
AT	3 213 696,00	21 214 980,00	5 247 445,39	20 990 935,35	—	—	5 200 113,39	20 596 245,36	4 260 142,19	15 869 912,47
BE	13 353 123,11	92 210 189,00	15 701 324,59	80 271 707,30	15 150 742,53	77 236 799,93	—	—	11 672 377,45	66 424 847,81
BG	792 502,42	123 478 865,49	16 042 369,97	113 147 699,54	15 055 038,86	107 812 857,94	—	—	29 695 573,93	112 424 610,26
CY	702 995,00	4 640 777,00	675 325,87	2 767 236,81	—	756 258,75	675 325,87	1 940 629,78	614 146,63	2 379 221,67
CZ	7 259 760,77	33 180 302,36	2 891 676,10	15 705 240,35	1 959 816,69	10 149 721,69	931 859,41	4 827 779,45	3 642 759,99	15 477 915,23
DE	18 846 167,50	91 081 195,84	14 363 776,57	60 115 630,52	—	—	—	—	13 501 698,80	44 830 977,99
DK	1 051 996,75	3 287 000,71	989 291,51	3 021 482,99	—	—	—	—	840 897,78	2 557 099,56
EE	1 354 646,00	8 148 240,88	1 354 646,00	8 142 686,88	1 354 646,00	8 142 686,88	—	—	1 216 369,41	6 938 298,84
EL	39 716 131,62	196 064 282,35	47 007 729,64	152 904 733,00	39 547 484,94	131 012 153,18	7 460 244,70	21 892 579,82	49 181 732,30	152 449 584,14
ES	95 786 586,02	620 896 234,99	87 961 528,40	571 750 872,62	83 657 146,38	544 591 470,73	—	—	92 175 281,42	513 039 244,50
FI	—	26 519 000,00	4 659 469,58	19 766 121,87	4 475 437,00	18 956 004,46	—	—	4 659 469,58	19 766 121,87
FR	90 904 070,31	585 653 793,52	81 099 247,05	498 681 665,42	80 422 672,05	496 449 961,40	—	—	81 652 115,17	266 099 431,05
HR	5 736 690,37	40 366 110,90	3 683 782,26	30 009 660,51	2 934 523,80	23 685 101,86	594 114,89	5 082 646,50	—	20 172 783,86
HU	14 597 760,28	130 569 344,88	22 362 208,62	68 778 691,58	19 218 889,29	61 450 782,88	2 979 458,34	6 927 030,71	15 192 927,33	51 180 138,68
IE	5 026 988,94	18 508 569,05	4 525 770,04	17 772 257,28	4 481 299,16	15 520 600,36	44 470,88	2 251 656,92	6 511 871,75	16 818 929,42
IT	62 790 000,00	352 182 500,00	59 724 029,52	309 821 808,37	53 875 908,58	301 377 980,75	5 848 120,94	8 443 827,62	58 000 730,57	291 784 028,35
LT	—	90 857 522,24	8 932 428,28	55 560 085,67	7 596 318,53	52 144 981,00	1 336 109,75	3 415 104,67	8 211 329,39 3	48 944 045,41
LU	642 733,00	4 039 677,00	625 162,13	3 463 364,14	408 135,49	2 240 584,74	109 851,72	725 349,87	625 162,13	2 642 351,43
LV	7 311 154,00	48 264 082,00	9 282 798,00	35 727 937,80	6 641 401,00	27 405 086,47	2 353 530,00	6 461 822,52	9 471 964,00	33 549 951,45
MT	—	4 640 777,00	559 832,91	3 171 845,01	524 633,92	2 964 023,84	—	—	524 633,92	3 132 119,18
NL	—	4 408 740,00	934 381,00	3 892 878,00	—	—	—	—	975 966,00	3 076 224,79
PL	84 226 508,66	517 499 793,59	86 487 891,77	420 864 793,27	86 487 891,77	420 864 793,27	—	—	99 016 265,99	420 864 793,27
PT	21 069 065,64	214 426 487,61	31 483 431,49	97 912 521,99	29 970 214,70	92 266 902,21	—	—	29 944 145,49	93 926 971,38
RO	160 000 000,00	621 854 505,06	40 665 406,17	211 191 838,53	27 479 721,45	198 006 153,81	12 399 889,31	12 399 889,31	40 665 406,17	184 170 705,86
SE	—	8 052 035,00	1 214 719,00	6 525 613,00	—	—	—	—	532 925,45	4 786 829,80
SI	3 461 837,69	25 334 708,71	3 403 323,19	18 960 488,58	3 270 652,41	18 279 170,98	—	—	3 922 043,71	15 623 759,22
SK	5 358 867,38	61 136 282,03	279 650,91	41 383 338,46	—	38 920 422,63	38 626,20	1 195 089,30	861 045,74	41 232 586,53
Kopā	643 203 281,46	3 948 515 997,21	552 158 645,96	2 872 303 134,84	484 512 574,55	2 650 234 499,76	39 971 715,40	96 159 651,83	567 568 982,29	2 450 163 484,02

II.Kopējie iznākuma rādītāji, kas raksturo izsniegto pārtikas atbalstu (DP I), 2014.–2020. gads 4

Dalībvalsts	Rādītājs Nr. 4		Rādītājs Nr. 5		Rādītājs Nr. 6		Rādītājs Nr. 7		Rādītājs Nr. 8		Rādītājs Nr. 9		Rādītājs Nr. 10
	Augļu un dārzeņu daudzums (tonnās)		Gaļas, olu, zivju, jūras produktu daudzums (tonnās)		Miltu, maizes, kartupeļu, rīsu un citu cieti saturošu produktu daudzums (tonnās)		Cukura daudzums (tonnās)		Piena produktu daudzums (tonnās)		Tauku, eļļas daudzums (tonnās)		Lietošanai gatavo pārtikas produktu, citu pārtikas produktu daudzums (tonnās)
Periods	2020	Kumulatīvi	2020	Kumulatīvi	2020	Kumulatīvi	2020	Kumulatīvi	2020	Kumulatīvi	2020	Kumulatīvi	2020	Kumulatīvi
AT	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
BE	2234,19	10 521,92	177,15	1 933,69	2 512,20	14 654,09		567,37	3898,12	21 882,80	272,16	2072,81	1356,57	6825,36
BG	4366,92	21 775,44	1803,06	9744,52	4685,09	36 936,56	864,97	4940,04	428,06	2769,65	1135,79	3937,18	124,32	915,30
CY	—	41,18	—	21,67	—	68,63	—	—	—	21,67	—	—	—	—
CZ	112,47	592,37	86,47	525,62	147,76	966,59	42,10	310,93	133,68	670,86	29,31	289,01	99,10	743,69
EE	70,00	271,00	134,00	976,00	185,00	1190,00	56,00	463,00	41,00	41,00	45,00	356,00	120,00	526,00
EL	1696,83	11 354,24	1861,21	7347,60	3597,79.	11 241,93	1009,93	3611,64	1586,79	5337,86	1131,29	3576,22	2067,05	7730,71
ES	17 875,96	105 821,97	5702,61	30 474,79	7977,37	85 817,14	—	—	41 550,49	232 550,78	7628,72	31 776,89	8 348,67	105 339,90
FI	—	—	197,77	1077,43	1231,06	6756,46	—	—	126,71	714,37	—	—	428,59	1575,19
FR	11 343,00	61 847,25	4872,00	30 506,27	9535,00	71 613,93	2075,00	19 833,08	36 230,00	279 433,44	3637,00	21 614,92	5199,00	35 786,85
HR	140,22	2754,65	256,14	1307,60	277,34	4823,04	43,91	913,78	102,18	1909,77	40,86	808,17	150,40	2431,69
HU	866,43	2611,57	80,54	489,97	1492,02	5725,04	180,39	1322,38	448,46	970,25	448,46	1240,44	1639,87	5058,06
IE	371,95	1358,14	46,92	172,72	389,41	1488,18	193,18	746,68	—	6,51	—	—	316,29	1148,54
IT	2994,32	23 162,11	1947,10	6117,08	37 589,66	152 923,94	650,08	7618,93	22 945,51	95 804,42	5302,71	17 717,51	5495,03	37 199,45
LT	523,95	1808,31	398,33	2108,78	1233,90	18 063,73	506,24	4 423,21	387,72	2105,44	471,68	4051,78	989,91	4603,42
LU	512,29	1947,29	224,15	1228,15	498,38	1695,38	62,38	350,38	621,39	2867,39	113,93	489,93	152,86	2271,86
LV	191,99	339,86	442,72	1687,28	1473,62	7639,90	194,48	928,06	317,98	1079,25	190,87	1031,33	—	—
MT	61,79	326,35	15,96	86,50	84,68	381,36	—	—	—	147,05	—	—	8,20	53,37
PL	19 840,59	79 489,19	7130,36	54 289,71	16 354,29	88 794,61	6051,83	36 240,16	13 617,39	74 576,38	6052,35	29 616,79	2578,23	7157,56
PT	9450,89	20 900,37	2086,81	7916,19	4848,11	11 582,42	—	981,00	7144,80	19 677,11	566,94	2281,87	508,33	1831,24
RO	2561,52	2561,52	4032,02	29 623,93	16 365,25	109 731,44	2371,78	33 355,62	—	—	4743,55	44 997,92	—	3710,97
SI	—	—	—	—	1166,40	8412,62	—	—	1758,69	10 608,13	474,88	2334,48	443,34	2292,49
SK	204,92	2153,91	201,50	2118,02	956,30	10 051,65	136,61	1435,94	54,64	574,37	136,61	1435,94	47,67	608,03
Kopā	75 420,23	351 638,64	31 696,82	189 753,52	112 600,63	650 558,64	14 438,88	118 042,20	131 393,61	753 748,50	32 422,11	169 629,19	30 073,43	227 809,68

Dalībvalsts	Rādītājs Nr. 11		Rādītājs Nr. 11a	Rādītājs Nr. 11b	Rādītājs Nr. 12		Rādītājs Nr. 13
	Kopējais izsniegtā pārtikas atbalsta daudzums (tonnās)		Pārtikas daļa, par kuru no DP līdzekļiem ir segtas tikai pārvadāšanas, izsniegšanas un uzglabāšanas izmaksas (%)	EAFVP līdzfinansēto pārtikas produktu procentuālā daļa no partnerorganizāciju izsniegtās pārtikas kopapjoma (%) 5	Kopējais izsniegto maltīšu skaits, ko daļēji vai pilnīgi finansē no DP (skaits) 6		Kopējais izsniegto pārtikas paku skaits, ko daļēji vai pilnīgi finansē no DP (skaits) 7
Periods	2020	Kumulatīvi	2020	2020	2020	Kumulatīvi	2020	Kumulatīvi
AT	—	—	—	—	—	—	—	—
BE	10 450,39	58458,04	—	50,00	857 736,00	7 320 671,00	2 021 607,00	12 448 460,00
BG	13 408,21	81018,69	—	100,00	6 833 412,00	41 724 543,00	344 499,00	1 451 149,00
CY	—	153,15	—	—	—	722 386,00	—	—
CZ	650,89	4099,07	—	50,00	429 170,00	2 312 643,00	249 954,00	1 215 942,00
EE	651,00	3823,00	37,00	27,00	—	—	53 214,00	257 592,00
EL	12 950,89	50200,20	—	99,60	2 587 866,00	12 125 954,00	742 771,00	3 222 680,00
ES	89 083,82	591781,47	—	100,00	27 709 748,00	198 514 146,84	4 404 111,00	27 512 356,00
FI	1984,13	10123,45	—	16,00	20 934,00	265 874,00	304 318,00	1 613 929,00
FR	72 891,00	520635,74	—	24,50	—	—	62 934 453,00	463 457 683,00
HR	1011,05	14948,70	—	68,80	2 153 705,00	12 663 906,00	39 816,00	748 562,00
HU	5156,17	17417,71	—	100,00	1 056 593,00	4 036 355,00	486 164,00	1 566 025,00
IE	1317,75	4920,77	—	62,90	1 689 151,00	6724 981,00	349 570,00	1 274 752,00
IT	76 924,41	340543,44	—	69,94	19 416 787,00	114 360 638,00	9 747 527,00	186 176 301,00
LT	4511,73	37 164,67	—	45,05	—	—	999 623,00	7 601 565,00
LU	2185,38	10850,38	46,59	17,88	—	—	37 952,00	147 273,00
LV	2811,66	12705,68	—	81,89	433 890,00	1 644 960,00	379 383,00	2 060 187,00
MT	170,63	994,63	—	35,00	—	—	10 002,00	56 994,00
PL	71 625,04	370164,40	—	74,29	2 432 273,00	9 737 121,00	6 219 109,00	37 836 162,00
PT	24 605,88	65 170,20	—	94,17	—	—	452 543,00	1 890 007,00
RO	30 074,12	223981,40	—	—	—	—	1 185 888,00	16 268 287,00
SI	3843,31	23647,72	—	63,83	—	—	825 258,00	5 116 744,00
SK	1738,25	18377,86	—	87,08	88 960,00	190 773,00	136 615,00	1 435 952,00
Kopā	428 045,71	2 461 180,37			65 710 225,00	412 344  951,84	91 924 377,00	773 358 602,00

III.Kopējie rezultātu rādītāji, kas raksturo izsniegto pārtikas atbalstu (DP I), 2014.–2020. gads 8

Dalībvalsts	Rādītājs Nr. 14	Rādītājs Nr. 14a	Rādītājs Nr. 14b	Rādītājs Nr. 14c	Rādītājs Nr. 14d	Rādītājs Nr. 14e	Rādītājs Nr. 14f
	To personu kopējais skaits, kuras saņem pārtikas atbalstu	15 gadus vecu un jaunāku bērnu skaits	65 gadus vecu un vecāku personu skaits	Sieviešu skaits	Migrantu, dalībnieku ar ārvalstu izcelsmi, minoritāšu (tostarp sociāli atstumto kopienu, piemēram, romu) pārstāvju skaits	Cilvēku ar invaliditāti skaits	Bezpajumtnieku skaits
Periods	2020	2020	2020	2020	2020	2020	2020
AT	—	—	—	—	—	—	—
BE	381 951	114 482	29 395	138 855	106 155	10 639	16 009
BG	494 127	109 744	165 871	286 936	30 684	153 271	36
CY	—	—	—	—	—	—	—
CZ	78 416	40 449	7516	32 768	20 581	5233	11 238
EE	26 000	4972	3219	10 828	4548	3690	1000
EL	293 891	58 657	26 341	152 090	23 175	7480	4069
ES	1 496 436	453 203	104 110	790 193	404 805	27 998	25 842
FI	317 490	48 358	105 770	144 497	36 302	7470	2707
FR	5 504 382	1 629 078	328 131	2 889 109	—	—	735 762,00
HR	23 053	21 453	1274	11 977	2451	436	—
HU	182 454	109 826	14 946	38 235	57 253	56 334	10 161
IE	276 919	84 042	29 706	88 102	37 367	11 304	51 313
IT	2 656 579	539 924	301 133	1 304 806	680 835	32 998	88 034
LT	183 411	44 553	19 905	94 830	1804	23 520	196
LU	12 579	3474	292	6396	9857	325	287
LV	75 469	11 597	15 308	39 263	837	13 048	543
MT	11 593	7 011	712	7762	1399	79	—
PL	1 337 134	339 501	158 349	682 902	8939	223 165	31 436
PT	148 561	41 420	9160	80 129	12 589	1171	75
RO	1 185 888	356 577	129 521	351 206	55 059	238 581	825
SI	156 912	32 139	28 117	77 824	11 916	6274	1956
SK	136 930	40 926	2725	67 088	—	5668	3334
Kopā	14 980 175	4 091 386	1 481 501	7 295 796	1 506 556	828 684	249 061

IV.Kopējie iznākuma rādītāji, kas raksturo izsniegto pamata materiālo palīdzību (DP I), 2014.–2020. gads

Dalībvalsts	Rādītājs Nr. 15		Rādītājs Nr. 15a		Rādītājs Nr. 15b		Rādītājs Nr. 15c
	Izsniegto preču kopējā vērtība naudas izteiksmē		Bērniem paredzēto preču kopējā vērtība naudas izteiksmē		Bezpajumtniekiem paredzēto preču kopējā vērtība naudas izteiksmē		Citām mērķgrupām paredzēto preču kopējā vērtība naudas izteiksmē
Periods	2020	Kumulatīvi	2020	Kumulatīvi	2020	Kumulatīvi	2020	Kumulatīvi
AT	4 723 704,67	18 888 340,64	4 723 704,67	18 888 340,64	—	—	—	—
BE	—	—	—	—	—	—	—	—
BG	—	—	—	—	—	—	—	—
CY	675 325,87	1 938 721,96	675 325,87	1 938 721,96	—	—	—	—
CZ	1 973 442,28	5 695 459,00	829 650,44	2 355 775,13	331 691,09	816 317,14	812 100,73	2 523 368,78
EE	—	—	—	—	—	—	—	—
EL	7 038 691,47	20 896 160,85	711 721,04	2 478 312,38	85 452,61	268 339,80	6 152 600,03	17 992 396,85
ES	—	—	—	—	—	—	—	—
FI	—	—	—	—	—	—	—	—
FR	—	—	—	—	—	—	—	—
HR	368 915,67	4 131 740,38	190 003,80	1 572 927,39	159,57	40 300,97	178 752,30	2 518 512,02
HU	2 978 346,57	7 344 633,54	2 978 346,57	7 344 633,54	—	—	—	—
IE	1 153 887,22	3 433 600,98	1 091 914,70	3 338 794,02	—	—	20 000,00	54 034,44
IT	5 679 052,38	6 712 288,68	1529,88	1529,88	5 350 372,12	6 336 780,02	327 150,38	373 978,78
LT	1 104 948,50	3 637 948,46	—	—	—	—	—	—
LU	109 851,72	725 349,70	—	—	—	—	109 851,72	725 349,70
LV	2 137 207,00	6 093 091,36	695 026,00	3 690 426,36	—	—	1 442 181,00	2 402 665,00
MT	—	—	—	—	—	—	—	—
PL	—	—	—	—	—	—	—	—
PT	—	—	—	—	—	—	—	—
RO	41 267 699,20	41 267 699,20	12 288 688,37	12 288 688,37	4 250 107,75	4 250 107,75	28 957 676,60	28 957 676,60
SI	—	—	—	—	—	—	—	—
SK	—	1 141 074,00	—	1 058 424,00	—	25 938,00	—	56 712,00
Kopā	69 211 072,55	121 906 108,75	24 185 911,34	54 956 573,67	10 017 783,14	11 737 783,68	38 000 312,76	55 604 694,17

(16)

Bērniem izsniegto preču kategorijas 9

AT

BE

BG

CY

CZ

EE

EL

ES

FI

FR

HR

HU

IE

IT

LT

LU

LV

MT

PL

PT

RO

SI

SK

16a

Zīdaiņu pūriņi

N

N

N

JĀ

JĀ

N

JĀ

N

N

N

JĀ

JĀ

JĀ

JĀ

N

N

N

N

N

N

N

N

N

16b

Skolas somas

JĀ

N

N

N

N

N

JĀ

N

N

N

JĀ

N

N

JĀ

N

N

JĀ

N

N

N

N

N

N

16c

Kancelejas preces, burtnīcas, pildspalvas, zīmēšanas piederumi un citi skolai vajadzīgi piederumi (izņemot apģērbu)

JĀ

N

N

N

JĀ

N

JĀ

N

N

N

JĀ

JĀ

JĀ

JĀ

N

N

JĀ

N

N

N

N

N

N

16d

Sporta preces (sporta apavi, triko, peldkostīmi u. tml.)

N

N

N

N

N

N

JĀ

N

N

N

JĀ

N

N

JĀ

N

N

N

N

N

N

N

N

N

16e

Apģērbs (ziemas mēteļi, apavi, skolas formas u. tml.)

N

N

N

N

N

N

N

N

N

N

JĀ

N

N

JĀ

N

N

N

N

N

N

N

N

N

16f

Citas preces

N

N

N

JĀ

JĀ

N

JĀ

N

N

N

JĀ

JĀ

JĀ

JĀ

N

N

JĀ 10

N

N

N

N

N

N

(17)

Bezpajumtniekiem izsniegto preču kategorijas 11

AT

BE

BG

CY

CZ

EE

EL

ES

FI

FR

HR 12

HU

IE

IT

LT

LU

LV

MT

PL

PT

RO

SI

SK

17a

Guļammaisi/segas

N

N

N

N

JĀ

N

JĀ

N

N

N

JĀ

N

N

JĀ

N

N

N

N

N

N

N

N

N

17b

Virtuves piederumi (katli, pannas, galda piederumi u. tml.)

N

N

N

N

JĀ

N

N

N

N

N

JĀ

N

N

JĀ

N

N

N

N

N

N

N

N

N

17c

Apģērbs (ziemas mēteļi, apavi u. tml.)

N

N

N

N

JĀ

N

N

N

N

N

JĀ

N

N

JĀ

N

N

N

N

N

N

N

N

N

17d

Mājsaimniecības veļa (dvieļi, gultasveļa)

N

N

N

N

JĀ

N

N

N

N

N

JĀ

N

N

JĀ

N

N

N

N

N

N

N

N

N

17e

Higiēnas piederumi (pirmās palīdzības aptieciņas, ziepes, zobu sukas, vienreizlietojamie skuvekļi u. tml.)

N

N

N

N

JĀ

N

JĀ

N

N

N

JĀ

N

N

JĀ

N

N

N

N

N

N

JĀ

N

N

17f

Citas preces

N

N

N

N

JĀ

N

JĀ

N

N

N

N

N

N

JĀ

N

N

N

N

N

N

N

N

N

(18)

Svarīgākās citām mērķgrupām izsniegto preču kategorijas 13

AT

BE

BG

CY

CZ

EE

EL

ES

FI

FR

HR

HU

IE

IT

LT

LU

LV

MT

PL

PT

RO

SI

SK

18a

kategorijas jānorāda

N

N

N

N

N

N

JĀ

N

N

N

N

N

JĀ

N

N

JĀ 14

JĀ 15

N

N

N

N

N

N

V.Kopējie rezultātu rādītāji, kas raksturo izsniegto pamata materiālo palīdzību 16  (DP I), 2014.–2020. gads

Dalībvalsts	Rādītājs Nr. 19	Rādītājs Nr. 19a	Rādītājs Nr. 19b	Rādītājs Nr. 19c	Rādītājs Nr. 19d	Rādītājs Nr. 19e	Rādītājs Nr. 19f
	To personu kopējais skaits, kuras saņem pamata materiālo palīdzību	15 gadus vecu un jaunāku bērnu skaits	65 gadus vecu un vecāku personu skaits	Sieviešu skaits	Migrantu, dalībnieku ar ārvalstu izcelsmi, minoritāšu (tostarp sociāli atstumto kopienu, piemēram, romu) pārstāvju skaits	Cilvēku ar invaliditāti skaits	Bezpajumtnieku skaits
Periods	2020	2020	2020	2020	2020	2020	2020
AT	44 389	37 577	—	21 307	22 195	—	—
BE	—	—	—	—	—	—	—
BG	—	—	—	—	—	—	—
CY	568	568		568	400	—	—
CZ	57 624	21 795	6778	22 005	20 319	5022	12 247
EE	—	—	—	—	—	—	—
EL	265 560	52 232	23 847	136 302	20 238	6876	6217
ES	—	—	—	—	—	—	—
FI	—	—	—	—	—	—	—
FR	—	—	—	—	—	—	—
HR	242	28	97	109	18	6	—
HU	128 289	128 289	—	506	11 145	1114	—
IE	51 201	51 000	—	26 000	3539	—	—
IT	24 833	1972	1891	7198	14 851	1478	16 429
LT	183 411	44 553	19 905	94 830	1804	23 520	196
LU	12 579	3474	292	6396	9857	325	287
LV	69 241	11 182	13 204	36 877	450	11 494	76
MT	—	—	—	—	—	—	—
PL	—	—	—	—	—	—	—
PT	—	—	—	—	—	—	—
RO	1 121 954	351 809	121 675	350 284	60 432	194 710	949
SI	—	—	—	—	—	—	—
SK	—	—	—	—	—	—	—
Kopā	1 959 891	704 479	187 689	702 382	165 248	244 545	36 401

VI.Kopējie iznākuma rādītāji, kas raksturo sociālās iekļaušanas palīdzību 17 (DP II), 2014.–2020. gads

Dalībvalsts	Rādītājs Nr. 20	Rādītājs Nr. 20a	Rādītājs Nr. 20b	Rādītājs Nr. 20c	Rādītājs Nr. 20d	Rādītājs Nr. 20e	Rādītājs Nr. 20f
	To personu kopējais skaits, kuras saņem sociālās iekļaušanas palīdzību	15 gadus vecu un jaunāku bērnu skaits	65 gadus vecu un vecāku personu skaits	Sieviešu skaits	Migrantu, dalībnieku ar ārvalstu izcelsmi, minoritāšu (tostarp sociāli atstumto kopienu, piemēram, romu) pārstāvju skaits	Cilvēku ar invaliditāti skaits	Bezpajumtnieku skaits
Periods	2020	2020	2020	2020	2020	2020	2020
DE	28 168	4275	420	14 223	21 605	641	8170
DK	277	—	3	40	265	106	277
NL	366	—	366	282	124	55	—
SE	1175	2	20	633	1175	—	1133
Kopā	29 986	4 277	809	15 178	23 169	802	9580

VII.Konkrētas programmas iznākuma mērķrādītāju sasniegšana, kas raksturo sociālās iekļaušanas palīdzību (DP II), 2014.–2020. gads

Dalībvalsts	Rādītāja kods	Rādītāja nosaukums (iztulkots)	Kvantitatīvā mērķa vērtība	Kvantitatīvā vērtība (2020. g.)	Kvantitatīvā kumulatīvā vērtība (2014.–2020. g.)	Sasniegumu attiecība
DE	1	Konsultēto pieaugušo ES imigrantu skaits	18 044	18 536	100 924	559 %
	2	Atbalstīto pirmssskolas vecuma bērnu imigrantu vecāku skaits	19 700	6140	25 253	128 %
	3	Atbalstīto pirmsskolas vecuma bērnu imigrantu skaits	19 700	4275	20 949	106 %
	4	Konsultēto bezpajumtnieku un bezpajumtniecības riskam pakļauto personu skaits	21 450	5365	32 195	150 %
DK	1	Programmā iesaistīto personu skaits pēc vecuma, dzimuma un sociālā stāvokļa (tostarp bezpajumtniecība, uzturēšanās statuss, vardarbība, garīgā saslimšana, invaliditāte un citas problēmas)	—	—	—	—
	2	Programmā iesaistīto personu skaits pēc vecuma, dzimuma un sociālā stāvokļa (tostarp bezpajumtniecība, uzturēšanās statuss, vardarbība, garīgā saslimšana, invaliditāte un citas problēmas)	1400	277	2446	175 %
NL	1	Programmā iesaistīto dalībnieku (personu, kas vecākas par 65 gadiem) skaits	5000	366	3219	64 %

VIII.Konkrētas programmas rezultātu mērķrādītāju sasniegšana, kas raksturo sociālās iekļaušanas palīdzību (DP II), 2014.–2020. gads

Dalībvalsts	Rādītāja kods	Mērvienība	Rādītāja nosaukums (iztulkots)	Kvantitatīvā bāzes līnijas vērtība	Kvantitatīvā mērķa vērtība	Kvantitatīvā vērtība (2020. g.)	Sasniegumu attiecība (2020. g.)	Vidējā 18 sasniegumu attiecība (2014.–2020. g.)
DE	1	Procenti	To pieaugušo ES imigrantu daļa, kuri uzraudzības un konsultēšanas rezultātā var piekļūt konsultāciju un atbalsta pakalpojumiem, no visiem aptaujātajiem ES imigrantiem	70	70	86,90	124 %	126 %
	2	Procenti	To pirmsskolas vecuma bērnu imigrantu vecāku īpatsvars, kuri saņem atbalsta pakalpojumus saistībā ar vecāku pienākumu veikšanu, no visiem bērnu imigrantu vecākiem, ar kuriem veikta saziņa	50	50	90,16	180 %	181 %
	3	Procenti	To pirmsskolas vecuma bērnu imigrantu daļa, kuri izmanto pirmsskolas izglītības piedāvājumus, no visiem iesaistītajiem pirmsskolas vecuma bērniem imigrantiem	50	50	88,11	176 %	169 %
	4	Procenti	To programmā iesaistīto bezpajumtnieku daļa, kuri saņemtā atbalsta un konsultāciju rezultātā spēj pieņemt palīdzību un izmantot sociālos pakalpojumus, no visiem konsultētajiem bezpajumtniekiem	70	70	81,56	117 %	118 %
DK	1	Personas	To lietotāju skaits, kuri izmanto citus pieejamos piedāvājumus (pirms un) pēc programmas pasākuma	—	—	—	—	—
	2	Personas	To lietotāju skaits, kuri izmanto citus pieejamos piedāvājumus (pirms un) pēc programmas pasākuma	—	490	241	49 %	66 %
NL	1	Procenti	Pēc viena gada dalībnieks joprojām ir atbalsta organizācijas un/vai pašvaldību redzeslokā	65	65	80	123 %	114 %
	2	Procenti	Pēc dalības norāda, ka viņam/viņai ir spēcīgāks sociālais tīkls	40	40	49	123 %	111 %
	3	Procenti	Pēc dalības norāda, ka viņam/viņai ir uzlabota kompetence	60	60	68	113 %	87 %
SE	SWR01	Procenti	To personu īpatsvars, kuras norāda, ka ir saņēmušas atbalstu vai palīdzību, piemēram, informāciju, skaidrojumu, norādes utt.	—	40	94	235 %	189 %
	SWR02	Procenti	Tādu personu īpatsvars, kuras norāda, ka tām ir uzlabojušies apstākļi veselības un higiēnas ziņā	—	40	88	220 %	171 %

   

(1)

 Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1255/2014 (2014. gada 17. jūlijs) ir noteikts gada īstenošanas ziņojumu un nobeiguma īstenošanas ziņojumu saturs, tostarp kopējo rādītāju saraksts. Visi dati ir iegūti no Eiropas Savienības fondu pārvaldības sistēmas — SFC2014. Dalībvalstīm ir iespēja mainīt vērtības, kas par rādītāju paziņotas iepriekšējos gados. Slejā “Kumulatīvi”, kurā apkopota informācija par vērtībām, kas par katru rādītāju paziņotas no 2014. gada, ir iekļautas visas izmaiņas, ko dalībvalstis ieviesušas savos 2019. gada īstenošanas ziņojumos attiecībā uz paziņotajām 2014.–2018. gada vērtībām.

(2)

 Summas, kuras dalībvalstis ziņojušas SFC2014 savos gada īstenošanas ziņojumos, pamatojoties uz valsts avotiem saskaņā ar iznākuma rādītājiem.

(3)

 Pārskatītais skaitlis par maksājuma pieprasījumiem.

(4)

 Rādītāji Nr. 4–11 ietver minētos produktus jebkādā veidā, piemēram, svaigus, konservētus un saldētus.

(5)

 Šā rādītāja vērtības nosaka, pamatojoties uz informācijā balstītām aplēsēm, ko sniegušas partnerorganizācijas.

(6)

Maltītes definīciju var sniegt partnerorganizācija/darbība/vadošā iestāde. Šā rādītāja vērtības nosaka, pamatojoties uz partnerorganizāciju veiktu novērtējumu.

(7)

Pārtikas pakas definīciju var sniegt partnerorganizācija/darbība/vadošā iestāde. Pārtikas pakām nav jāatbilst standarta izmēriem vai saturam. Šā rādītāja vērtības nosaka, pamatojoties uz partnerorganizāciju veiktu novērtējumu.

(8)

Šo rādītāju vērtības nosaka, pamatojoties uz informācijā balstītām aplēsēm, ko veikušas partnerorganizācijas. Nav ne paredzēts, ne prasīts, lai to pamatā būtu galasaņēmēju sniegta informācija. Rādītājs Nr. 14 (tostarp rādītājs Nr. 14a–14f) ir aplēse par finanšu gadā atbalstīto personu skaitu, tāpēc personu kopējā skaita kumulatīvās vērtības jāvērtē piesardzīgi, jo pastāv iespēja, ka viena un tā pati persona ir uzskaitīta katru gadu. Turklāt rādītājs Nr. 14 un Nr. 19 (tostarp a–f rādītājs) ir jāskata kopā, jo dažās valstīs vienām un tām pašām personām tiek sniegta gan pārtika, gan pamata materiālā palīdzība, un tādējādi tās tiek uzskaitītas divas reizes.

(9)

Sarakstā iekļauj visas attiecīgās kategorijas, kas aptver vismaz 75 % izsniegto preču.

(10)

Latvija izsniedz “šampūnu matiem, šķidrās ziepes, zobu pastu, zobu sukas, universālo veļas mazgāšanas līdzekli, veļas pulveri (krāsainai veļai), trauku mazgāšanas līdzekli, autiņbiksītes, krēmu zīdaiņiem un maziem bērniem vecumā līdz 24 mēnešiem, mitrās salvetes zīdaiņiem un maziem bērniem, autiņus (marles) un ziepes zīdaiņiem un maziem bērniem”, par ko paziņots rādītājā Nr. 16f0 un Nr. 16f16–16f26.

(11)

Sarakstā iekļauj visas attiecīgās kategorijas, kas aptver vismaz 75 % izsniegto preču.

(12)

2020. gadā Horvātijā nebija reģistrēts neviens bezpajumtnieks, kurš saņēma pārtiku un/vai materiālo atbalstu, šis saraksts ir saistīts ar 2020. gadā apstiprinātajiem izdevumiem no 2019. gada.

(13)

Sarakstā iekļauj visas attiecīgās kategorijas, kas aptver vismaz 75 % izsniegto preču.

(14)

Luksemburga izsniedz pirmās nepieciešamības preces — citām mērķgrupām izsniegto preču kategorijas (rādītājs Nr. 18a-1).

(15)

Latvija izsniedz “šampūnu matiem, šķidrās ziepes, zobu pastu, zobu sukas, universālo veļas mazgāšanas līdzekli, veļas pulveri (krāsainai veļai), trauku mazgāšanas līdzekli”, par ko paziņots rādītājā Nr. 18a0 un Nr. 18a16–18a21.

(16)

Šo rādītāju vērtības nosaka, pamatojoties uz informācijā balstītām aplēsēm, ko veikušas partnerorganizācijas. Nav ne paredzēts, ne prasīts, lai to pamatā būtu galasaņēmēju sniegta informācija. Rādītājs Nr. 19 (tostarp rādītājs Nr. 19a–19f) ir aplēse par finanšu gadā atbalstīto personu skaitu, tāpēc personu kopējā skaita kopējās vērtības jāvērtē piesardzīgi, jo pastāv iespēja, ka viena un tā pati persona var būt saņēmusi atbalstu vairākkārt. Turklāt rādītājs Nr. 14 un Nr. 19 (tostarp a–f rādītājs) ir jāskata kopā, jo dažās valstīs vienām un tām pašām personām tiek sniegta gan pārtika, gan pamata materiālā palīdzība, un tādējādi tās tiek uzskaitītas divas reizes.

(17)

Rādītājs Nr. 20 (tostarp rādītājs Nr. 20a–20f) ir aplēse par finanšu gadā atbalstīto personu skaitu, tāpēc personu kopējā skaita kumulatīvās vērtības jāvērtē piesardzīgi, jo pastāv iespēja, ka viena un tā pati persona var būt saņēmusi atbalstu vairākkārt.

(18)

Tā kā konkrētas programmas rezultātu rādītāji nav skaidri saistīti ar iznākuma rādītājiem, vidējo sasniegumu attiecību aprēķina kā sasniegumu attiecības vidējo aritmētisko attiecībā uz visiem gadiem, kuros tika reģistrēti programmas galasaņēmēji.