I.Ievads

Personu brīva pārvietošanās ir pamatbrīvība, ko ES garantē saviem pilsoņiem. Tā dod tiesības ikvienam ES pilsonim ceļot, strādāt un dzīvot jebkurā dalībvalstī bez īpašu formalitāšu kārtošanas. Šengenas sadarbība pastiprina šo brīvību, ļaujot vairāk nekā 400 miljoniem ES pilsoņu, kā arī trešo valstu valstspiederīgajiem likumīgi uzturēties ES teritorijā, pārvietoties no vienas dalībvalsts uz citu bez robežpārbaudēm. Šengenas zona, kurā pie iekšējām robežām netiek īstenota robežkontrole, pašlaik aptver 26 valstis, un tās kopējais mērķis ir šajā sasniegumā dalīties ar vēl vairāk dalībvalstīm.

Lai dalībvalstis kļūtu par pilntiesīgām Šengenas zonas dalībniecēm, tām ir jāizpilda vairāki nosacījumi. Tām ir jābūt gatavām kontrolēt ārējās robežas pārējo Šengenas valstu vārdā un izsniegt vienotas Šengenas vīzas, kā arī ir jāspēj uzņemties atbildību par minēto. Tām ir jāspēj efektīvi sadarboties ar tiesībaizsardzības iestādēm citās Šengenas valstīs, lai uzturētu augstu drošības līmeni pēc iekšējo robežu kontroles izbeigšanas. Tām ir jāpiemēro Šengenas noteikumu vienotais kopums, piemēram, attiecībā uz sauszemes, jūras un gaisa robežu (lidostu) kontroli, vīzu izsniegšanu, policijas sadarbību un personas datu aizsardzību. Visbeidzot, tām ir jāspēj pieslēgties Šengenas informācijas sistēmai un to izmantot.

Lai pārbaudītu, vai visu Šengenas acquis daļu piemērošanai nepieciešamie nosacījumi ir izpildīti, ir jāveic to dalībvalstu izvērtēšana, kuras vēlas pievienoties Šengenas zonai 1 . Kopš 2013. gada dalībvalstis un Komisija ir kopīgi atbildīgas par Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu, kuru atbalsta ES struktūras, biroji un aģentūras, un Komisijai ir uzticēts uzdevums veikt tā vispārējo koordinēšanu. Komisija sagatavo un plāno izvērtēšanu norisi un pieņem izvērtēšanas ziņojumus, bet Padomes pienākums ir pieņemt ieteikumus attiecībā uz korektīvām darbībām.

Šī ir pirmā reize, kad Šengenas izvērtējums visās attiecīgajās politikas jomās ir sākts jaunā mehānisma ietvaros ar mērķi pārbaudīt, vai visu Šengenas acquis attiecīgo daļu piemērošanai nepieciešamie nosacījumi ir izpildīti dalībvalstī, kas vēlas pievienoties Šengenas zonai, kurā netiek veikta iekšējo robežu kontrole. Šā procesa pamatā ir apmeklējumi uz vietas ar dalībvalstu un Komisijas ekspertu piedalīšanos, izvērtēšanas ziņojumu kopumi, kas ietver konstatējumus, un Padomes ieteikumi attiecībā uz korektīvām darbībām; pēc tiem kā papildu pasākumus dalībvalsts sagatavo rīcības plānus.

2011. gada Pievienošanās aktā 2 ir norādīts, ka pilnais Šengenas acquis Horvātijā tiks piemērots tikai pēc attiecīga Padomes lēmuma un ka šāds lēmums būtu jāpieņem pēc tam, kad atbilstīgi spēkā esošajām Šengenas izvērtēšanas procedūrām ir konstatēts, ka Horvātijā ir izpildīti visi nosacījumi, kas vajadzīgi visu acquis attiecīgo daļu piemērošanai, tostarp, ka ir efektīvi piemērotas visas Šengenas normas saskaņā ar pieņemtiem kopējiem standartiem un pamatprincipiem. Pieņemot šo lēmumu, Padomei būtu arī jāņem vērā Komisijas ziņojums, kurā apstiprināts, ka Horvātija joprojām pilda saistības, kuras tā uzņēmusies pievienošanās sarunās un kuras attiecas uz Šengenas acquis, jo īpaši saistības, kuras Horvātija uzņēmusies tiesu iestāžu un pamattiesību jomā (Pievienošanās akta VII pielikums), tostarp turpinot apkopot rezultātus saistībā ar tiesu iestāžu reformu un efektivitāti, kā arī korupcijas apkarošanu 3 . Sešas no VII pielikumā minētajām desmit saistībām attiecas uz Šengenas acquis.

Šā paziņojuma mērķis ir kritiski izvērtēt Horvātijas panākto progresu saistībā ar visu Šengenas acquis daļu piemērošanai nepieciešamo nosacījumu izpildi, ņemot vērā Šengenas izvērtējumu rezultātus un Horvātijas īstenotos papildu pasākumus no izvērtēšanas sākuma 2016. gadā līdz 2019. gada oktobrim. Tajā ir ziņots arī par to, kā Horvātija no pievienošanās dienas (2013. gada 1. jūlija) līdz 2019. gada septembrim ir pildījusi saistības, kuras tā ir uzņēmusies pievienošanās sarunās un kuras attiecas uz Šengenas acquis.

II.Šengenas izvērtējums

Horvātija 2015. gada 6. martā paziņoja, ka ir gatava no 2015. gada 1. jūlija sākt Šengenas izvērtēšanas procesu visās attiecīgajās politikas jomās, lai tiktu pieņemts Padomes lēmums par Šengenas acquis pilnīgu piemērošanu. Pēc Horvātijas paziņojuma par gatavību 2016. gadā saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1053/2013, ar ko izveido izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu, sākās Šengenas izvērtēšanas process, Komisijai uzņemoties vispārēju koordinēšanu.

Šengenas izvērtējums attiecībā uz Horvātiju tika veikts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1053/2013 1. panta 1. punkta b) apakšpunktu. No 2016. gada jūnija līdz 2019. gada maijam Komisijas un dalībvalstu ekspertu grupas pārbaudīja, kā Horvātija piemēro Šengenas acquis saistībā ar datu aizsardzību, policijas sadarbību, kopējo vīzu politiku, ārējo robežu pārvaldību, atgriešanu, Šengenas informācijas sistēmu, šaujamieročiem un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās. Šajā izvērtēšanā īpaša uzmanība tika veltīta pamattiesību ievērošanai un to iestāžu darbībai, kuras piemēro Šengenas acquis attiecīgās daļas. Šā procesa rezultātā Komisija laikposmā no 2016. līdz 2019. gadam pieņēma vairākus izvērtēšanas ziņojumus, kuros iekļauti konstatējumi un novērtējumi, bet Padome — ieteikumus par to, kā novērst konstatētos trūkumus 4 . Horvātija pēc Padomes ieteikumu saņemšanas un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1053/2013 16. pantu iesniedza Komisijai un Padomei rīcības plānus par to, kā novērst attiecīgajos izvērtēšanas ziņojumos konstatētos trūkumus. Balstoties uz saņemtajiem papildu ziņojumiem, Komisija novērtēja šo rīcības plānu pilnīgo īstenošanu un regulāri informēja Padomes Šengenas jautājumu darba grupu par šo rīcības plānu īstenošanu.

Šengenas izvērtēšanas procesa rezultāti katrā politikas jomā

Datu aizsardzības izvērtēšana notika 2016. gada februārī, un tās rezultātā iegūtais vispārējais novērtējums bija tāds, ka Horvātija izpilda Šengenas acquis piemērošanai nepieciešamos nosacījumus datu aizsardzības jomā. Neatbilstības netika konstatētas. Tomēr ir nepieciešami uzlabojumi, jo īpaši attiecībā uz Datu aizsardzības iestādes neatkarību un Iekšlietu ministrijas datu aizsardzības speciālista amata nostiprināšanu. Komisija 2019. gada 30. janvārī informēja Horvātiju un Padomi par to, ka Horvātija bija pietiekamā apmērā īstenojusi visus Padomes ieteikumā sniegtos ieteikumus par uzlabojumiem 5 .

Arī attiecībā uz policijas sadarbības izvērtēšanu, kas tika veikta 2016. gada jūnijā, vispārējais novērtējums bija tāds, ka Horvātija izpilda Šengenas acquis piemērošanai nepieciešamos nosacījumus šajā politikas jomā. Policijas sadarbības jomā neatbilstības Šengenas acquis netika konstatētas. Tomēr tika identificētas vairākas jomas, attiecībā uz kurām tika atzīts, ka ir nepieciešami uzlabojumi, piemēram, policijas sadarbības nolīgumu ar kaimiņu dalībvalstīm īstenošana un modernizēšana, policijas organizācijas stiprināšana starptautiskās policijas sadarbības jomā un informācijas apmaiņas uzlabošana, īstenojot īpašus tehniskus pasākumus. 2019. gada 28. maijā, pēc tam, kad Komisija rūpīgi bija izanalizējusi Horvātijas iesniegtos papildu ziņojumus par to, kā ir īstenoti Padomes ieteikumi 6 saistībā ar nepieciešamajiem uzlabojumiem, Komisija informēja Horvātiju un Padomi, ka var uzskatīt, ka minētie ieteikumi ir kopumā īstenoti. Tomēr vēl pilnībā ir jāīsteno ieteikums par to, ka ir jāturpina atkārtotas sarunas par divpusējo nolīgumu ar Slovēniju attiecībā uz to, kādos īpašos veidos vajadzētu nodrošināt pārrobežu policijas sadarbību noziedzības novēršanai. Horvātijai tika lūgts turpināt centienus ātri parakstīt un ratificēt divpusējo nolīgumu ar Slovēniju un informēt Komisiju par panākto progresu.

Attiecībā uz kopējās vīzu politikas izvērtēšanu, saistībā ar kuru 2016. gada jūnijā tika veikti apmeklējumi uz vietas Horvātijas vēstniecībā Prištinā (Kosovā) un Maskavā (Krievijas Federācijā), vispārējais novērtējums bija tāds, ka Horvātija izpilda Šengenas acquis piemērošanai nepieciešamos nosacījumus kopējās vīzu politikas jomā. Neatbilstības netika konstatētas. Tomēr tika uzskatīts, ka vairākās jomās ir nepieciešami uzlabojumi, jo īpaši attiecībā uz darbplūsmu vīzu nodaļās un Horvātijas vīzu informācijas sistēmu. Pēc tam, kad Komisija bija izanalizējusi rīcības plānu un papildu ziņojumus par to, kā ir īstenoti Padomes ieteikumi 7 ar mērķi novērst konstatētās problēmas nolūkā veikt uzlabojumus, kā arī pēc tam, kad 2019. gada 17. jūnijā tika parakstīts grozītais Horvātijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības nolīgums par Horvātijas Republikas un Krievijas Federācijas valstspiederīgo savstarpējo ceļošanu, Komisija uzskatīja, ka minētie ieteikumi ir pilnībā īstenoti. Tas tika paziņots Horvātijai un Padomei 2019. gada 28. jūnijā.

Šengenas izvērtējums atgriešanas jomā tika veikts 2016. gada jūnijā. Balstoties uz konstatējumiem, vispārējais novērtējums bija tāds, ka Horvātijas atbilstība Šengenas acquis piemērošanai nepieciešamajiem nosacījumiem atgriešanas jomā ir atkarīga no Horvātijas Likuma par ārvalstniekiem 8 turpmākas saskaņošanas ar Atgriešanas direktīvas 9 noteikumiem un no šo tiesību aktu īstenošanas. Tas jo īpaši attiecas uz ieceļošanas aizliegumu izdošanu un to derīgumu ES mērogā, kriminālatbildības noteikšanu par nelikumīgu uzturēšanos, kas var aizkavēt atgriešanas procesu, un to, ka nav jēdziena “bēgšanas iespējamība” definīcijas. Saskaņā ar rīcības plānu un papildu ziņojumiem, kas iesniegti attiecībā uz Padomes ieteikumu 10 īstenošanu, var konstatēt, ka tika veiktas nepieciešamās korekcijas Likumā par ārvalstniekiem, lai saskaņotu to ar Atgriešanas direktīvu. Komisija 2019. gada 18. martā paziņoja Horvātijai un Padomei, ka ir pilnīgi īstenoti Padomes ieteikumi, kas saistīti ar atgriešanas izvērtēšanu.

Pēc Horvātijas pozitīvā Šengenas izvērtējuma datu aizsardzības jomā 2016. gada februārī un pēc pārliecināšanās, ka no tehniskā viedokļa Horvātijas nacionālā Šengenas informācijas sistēma ir gatava integrācijai Šengenas informācijas sistēmā (SIS) 11 , Padome 2017. gada 11. aprīlī pieņēma lēmumu par to Šengenas acquis noteikumu piemērošanu, kas saistīti ar SIS 12 . SIS Horvātijā sāka pilnībā darboties 2017. gada 27. jūnijā, izņemot ieceļošanas atteikumu vai uzturēšanās brīdinājumu izdošanu attiecībā uz Šengenas zonu (līdz tiek atcelta iekšējo robežu kontrole). Saistītais Šengenas izvērtējums tika veikts 2017. gada septembrī. Izvērtējumā tika secināts, ka SIS īstenošana ir apmierinoša un Horvātija izpilda nosacījumus, kas nepieciešami acquis piemērošanai šajā jomā. Horvātija ir ieviesusi stabilu, mūsdienīgu sistēmas arhitektūru, kas nodrošina augstu pieejamību un darbības nepārtrauktību. Tomēr tika uzskatīts, ka joprojām ir nepieciešama zināma precizēšana saistībā ar meklēšanas funkcijām un SIRENE lietu pārvaldības sistēmu. 2019. gada 4. jūnijā, pēc tam, kad Komisija bija izanalizējusi rīcības plānu un papildu ziņojumus saistībā ar Padomes ieteikumu 13 , kas tika sniegts, lai nodrošinātu nepieciešamos uzlabojumus, Komisija informēja Horvātiju un Padomi, ka ar ieteikumiem saistīto darbību īstenošana ir pabeigta.

Izvērtēšana saistībā ar tiesību aktiem par šaujamieročiem tika veikta ar anketas palīdzību 2016. gada septembrī. Tiesiskais regulējums par šaujamieročiem, administratīvajām struktūrām un policijas procedūrām saistībā ar policijas sadarbību tika novērtēts kā tāds, kas kopumā atbilst Šengenas acquis. Tika uzskatīts, ka ir nepieciešami daži uzlabojumi saistībā ar ES juridiskajām prasībām, piemēram, ir jāsaskaņo viegli pārveidojamu gāzes ieroču klasifikācija atbilstoši Direktīvai 91/477/EEK (I pielikuma II daļai) un ir jānodrošina, ka importētu ieroču marķēšanas prasības praksē atbilst Regulai (ES) Nr. 258/2012 (2. panta 15. punkta c) apakšpunktam). Komisija 2018. gada 6. novembrī paziņoja Horvātijai un Padomei, ka ar Padomes ieteikumiem 14 saistīto darbību īstenošana ir pabeigta.

Izvērtēšanas tvērums saistībā ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās bija ierobežots, ņemot vērā to, ka vairums Šengenas acquis noteikumu šajā jomā dalībvalstu savstarpējās attiecībās ir aizstāti ar tiesību instrumentiem, kas neattiecas uz Šengenas zonu. Tādēļ 2018. gadā laikposmā no jūlija līdz oktobrim tika veikts uz anketu balstīts izvērtējums par to, kā Horvātija ir transponējusi un piemērojusi tos Šengenas acquis noteikumus, kuri nav aizstāti. Vispārējs novērtējums bija tāds, ka Horvātijas tiesiskais regulējums saistībā ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, jo īpaši par savstarpēju palīdzību krimināllietās un ne bis in idem principu, atbilst nosacījumiem, kas nepieciešami Šengenas acquis piemērošanai šajā jomā. Netika identificēts neviens ieteikums uzlabojumu veikšanai. Tā vietā tika novērtēts, ka Horvātija pilnībā atbildīs Šengenas acquis, tiklīdz tā kļūs par pusi 2000. gada 20. maija Konvencijā par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās un tās Papildu protokolā. Tas notiks, kad Padome pieņems vienprātīgu lēmumu par minētās konvencijas un tās protokola spēkā stāšanās datuma noteikšanu.

Ārējo robežu pārvaldības izvērtēšana notika 2016. gada maijā, īstenojot apmeklējumus uz vietas pie Horvātijas gaisa, sauszemes un jūras robežām. Apmeklējumos konstatētie trūkumi jo īpaši bija saistīti ar sauszemes robežas uzraudzību, to pieejamo darbinieku skaitu, kuri veic operatīvo robežkontroli, un ar lidostu infrastruktūru. Tāpēc izvērtēšanas ziņojumā tika secināts, ka Horvātijas ārējo robežu pārvaldības sistēma šajā posmā neatbilst Šengenas standartiem. Tādēļ gaisa un sauszemes robežas tika atkārtoti apmeklētas 2017. gada novembrī un decembrī, lai, balstoties uz to, vai ir īstenots rīcības plāns saistībā ar 2016. gada izvērtējumu, pārbaudītu, vai Horvātija ir izpildījusi nepieciešamos nosacījumus Šengenas acquis piemērošanai ārējo robežu pārvaldības jomā.

Šis 2017. gada atkārtotais apmeklējums apliecināja, ka infrastruktūras nepilnības lidostās ir pienācīgi novērstas. Tomēr, ņemot vērā trūkumus, tostarp vairākas konstatētās neatbilstības, kas joprojām pastāvēja pie Horvātijas ārējām sauszemes robežām, vispārējais novērtējums bija tāds, ka Horvātija vēl nav izpildījusi nepieciešamos nosacījumus. Ar sauszemes robežu saistītie trūkumi bija šādi: nepietiekams pastāvīgo darbinieku skaits; vēl nav ieviesta tehniskās uzraudzības sistēma uz robežas ar Bosniju un Hercegovinu; liels skaits robežas šķērsošanas vietu, kas paredzētas vietējai pierobežas satiksmei; vairāki bijušie šķērsošanas ceļi uz šīs robežas joprojām nav slēgti, kā arī ir maz izsekošanas suņu sauszemes robežas uzraudzībai. Komisija savā paziņojumā Padomei par Horvātijas rīcības plāna novērtējumu, ņemot vērā to, vai tā īstenošana ļaus novērst 2017. gada atkārtotajā apmeklējumā konstatētos trūkumus 15 , atzina Horvātijas panākto ievērojamo progresu un uzskatīja, ka minētais rīcības plāns ir atbilstošs. Tomēr tika identificēta nepieciešamība organizēt vēl vienu sauszemes robežas apmeklējumu, kurā uzmanība tiktu veltīta trūkumiem un neatbilstībām, kas tika konstatētas 2016. un 2017. gadā veiktajos apmeklējumos uz vietas, jo īpaši sauszemes robežas uzraudzības jomā.

Otrs atkārtotais apmeklējums uz vietas, kurā īpaša uzmanība tika pievērsta Horvātijas sauszemes robežai ar Bosniju un Hercegovinu, notika 2019. gada maijā. Apmeklējuma uz vietas darba grupa apstiprināja panākto progresu, īstenojot rīcības plānus, lai novērstu 2016. un 2017. gada izvērtējumā konstatētos trūkumus. Jaunas neatbilstības netika konstatētas. Taču tika atklāti daži papildu punkti, attiecībā uz kuriem tika atzīts, ka atbilstība ir nodrošināta, tomēr ir vajadzīgi uzlabojumi. Tika secināts, ka ir vairāki tādi ieteikumi saistībā ar neatbilstībām, kas tika konstatētas 2016. un 2017. gadā veiktajos apmeklējumos, kuru īstenošana 2019. gada atkārtotā apmeklējuma laikā vēl nebija pabeigta. Šie galvenie neatrisinātie jautājumi attiecās uz Horvātijas sauszemes robežas uzraudzības koncepcijas turpmāko izstrādi un īstenošanu, tehnisko sauszemes uzraudzības sistēmu un uzraudzības aprīkojuma iepirkumu un turpmāku attīstību, uzraudzības suņu izmantošanu un darbinieku skaitu. Tika arī secināts, ka ir nepieciešama turpmāka un pilnīga šo ieteikumu īstenošana, lai varētu apstiprināt, ka Horvātija pilnībā ir izpildījusi nosacījumus, kas nepieciešami Šengenas acquis piemērošanai ārējo robežu pārvaldības jomā. Izvērtēšanas ziņojuma projekts par 2019. gada maijā veikto atkārtoto apmeklējumu 2019. gada 5. septembrī saņēma pozitīvu atzinumu no visiem Šengenas komitejas locekļiem (minētā komiteja sastāv no dalībvalstu pārstāvjiem, un to vada Komisija).

Saskaņā ar Padomes Regulas (ES) Nr. 1053/2013 16. panta 3. punktā minēto ziņošanas pienākumu un ievērojot 2019. gada atkārtotajā apmeklējumā pieņemtos secinājumus, Horvātija 2019. gada 12. jūlijā, 6. augustā, 19. septembrī un 2. oktobrī iesniedza Komisijai papildu ziņojumus par to rīcības plānu īstenošanu, kas saistīti ar 2016. un 2017. gadā veiktajiem atkārtotajiem apmeklējumiem, kā arī papildu skaidrojumus. Pēc 2019. gadā veiktā atkārtotā apmeklējuma Horvātija ziņoja par progresu, kas panākts, novēršot trūkumus saistībā ar 2016. un 2017. gada apmeklējumos konstatēto:

-Horvātijas varas iestādes precizēja veiktās darbības saistībā ar ieteikumiem par pašreizējo un paredzēto darbinieku skaitu robežkontroles veikšanai, tai skaitā sauszemes robežas uzraudzībai. Atbilstoši plānam Horvātijai būs 6339 robežkontroles punkti (tostarp 457 kompensējošiem pasākumiem), kuros darbinieki ir norīkoti saskaņā ar sākotnējo plānu, veicot arī darbinieku pārcelšanu (6300 robežpolicijas darbinieki Horvātijas pievienošanās laikā). Turklāt līdz 2019. gada beigām 100 % apmērā būs aizpildītas to policistu amata pozīcijas, kuri veic robežpārbaudes un robežuzraudzību ārējās robežas visneaizsargātākajās vietās.

-Horvātija ir pilnībā pieņēmusi ieteikumu par apmācības kursiem darbiniekiem, kuri ir atbildīgi par robežuzraudzības operatīvo plānošanu un taktiskā līmeņa pārvaldību, apmācību, kurai būtu jāaptver arī robežuzraudzības operatīvā taktika un plānošana saistībā ar izsekošanas suņu izmantošanu, helikopteru, tehniskās uzraudzības sistēmu, patrulēšanas un pārtveršanas paņēmienu taktiskā izmantošana.

-Jaunākajā koncepcijas versijā (2019. gada jūlijs) ir ņemti vērā ieteikumi, kas attiecas uz Horvātijas sauszemes robežas uzraudzības koncepcijas uzlabošanu. Šī versija ietver saikni starp (jaunajām) tehniskajām spējām un robežuzraudzības darbinieku un citu resursu izmantošanu atbilstoši riska analīzei. Tā arī atspoguļo sauszemes robežas uzraudzības darba metodiku dažādajos līmeņos, ietverot valstu, reģionālos un vietējos koordinācijas centrus.

-Attiecībā uz sauszemes robežas uzraudzības spēju un situācijas apzināšanās turpmāku uzlabošanu un ieteikumiem, kas sniegti, lai turpinātu attīstīt tehniskās uzraudzības sistēmas uz ārējās sauszemes robežas ar Bosniju un Hercegovinu un Melnkalni, kā arī palielinātu mobilo termiskās attēlveidošanas transportlīdzekļu skaitu, Horvātija informēja par pabeigtajām un notiekošajām šādu sistēmu un aprīkojuma iepirkuma procedūrām, kā arī par plānotajiem piegādes datumiem (vēlākais, līdz 2019. gada beigām). Tika saņemta informācija arī par to, ka tiek plānots jauns iepirkums, lai iegūtu un apmācītu papildu 18 dienesta suņus.

Novērtējusi iepriekš izklāstīto progresu, ko Horvātija panākusi pēc 2019. gadā veiktā atkārtotā apmeklējuma, Komisija uzskata, ka Horvātija ir veikusi pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka nepieciešamie nosacījumi Šengenas acquis piemērošanai ārējo robežu pārvaldības jomā ir izpildīti. Horvātijai būs jāturpina konsekventi strādāt, lai īstenotu visas nepabeigtās darbības šajā jomā ar mērķi nodrošināt, ka šie nosacījumi tiek izpildīti arī turpmāk.

III.Saistības, kas attiecas uz Šengenas acquis

Kā prasīts Pievienošanās aktā, Horvātija uzņēmās īpašas saistības tiesu iestāžu un pamattiesību jomā. 2011. gada Pievienošanās akta VII pielikumā ir minētas desmit īpašas saistības, no kurām pastāvīga sešu saistību izpilde attiecas uz Šengenas acquis, kā norādīts Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā:

-turpināt nodrošināt tiesu iestāžu reformas stratēģijas un rīcības plāna efektīvu īstenošanu,

-turpināt stiprināt tiesu iestāžu neatkarību, pārskatatbildību, objektivitāti un profesionalitāti,

-turpināt uzlabot tiesu iestāžu efektivitāti,

-turpināt nodrošināt konkrētus panākumus, ko raksturo būtiski rezultāti, pamatojoties uz efektīvu un objektīvu izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un tiesu nolēmumiem organizētās noziedzības un korupcijas lietās visos līmeņos, tostarp attiecībā uz augsta līmeņa korupciju, un riskam pakļautās nozarēs, piemēram, publiskā iepirkuma jomā,

-turpināt uzlabot rezultātus, stiprinot preventīvos pasākumus cīņā pret korupciju un interešu konfliktiem, kā arī

-turpināt uzlabot cilvēktiesību aizsardzību.

Šajā sadaļā tiek izvērtēta šo sešu saistību izpilde laikposmā no pievienošanās datuma (2013. gada 1. jūlijs) līdz 2019. gada septembrim, pievēršot uzmanību tikai aspektiem, kas attiecas uz Šengenas acquis, kā norādīts Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā.

Turpināt nodrošināt tiesu iestāžu reformas stratēģijas un rīcības plāna efektīvu īstenošanu

Attiecībā uz saistībām turpināt nodrošināt tiesu iestāžu reformas stratēģijas un rīcības plāna efektīvu īstenošanu Horvātijas parlaments 2010. gada 15. decembrī pieņēma Tiesu iestāžu reformas stratēģiju 2011.–2015. gadam 16 , bet 2012. gada 14. decembrī — Tiesu iestāžu attīstības stratēģiju 2013.–2018. gadam 17 . Tieslietu ministrija 2013. gada jūnijā publicēja Tiesu iestāžu attīstības stratēģijas stratēģisko vadlīniju īstenošanas rīcības plānu 2013.–2014. gadam 18 , kura pamatā bija iepriekšējie rīcības plāni.

Abu stratēģiju mērķis bija uzlabot tiesu iestāžu neatkarību, objektivitāti, profesionalitāti un efektivitāti, lai labāk integrētu Horvātijas tiesu iestādes kā daļu no Eiropas tiesu varas, uzlabotu tiesu iestāžu pieejamību un īstenotu krimināltiesību sistēmas reformu (2011.–2015. gada stratēģija), labāk pārvaldītu tiesu iestāžu cilvēkresursus un izmantotu moderno tehnoloģiju potenciālu (2013.–2018. gada stratēģija).

Pēc šo stratēģiju un rīcības plānu pieņemšanas pārskata periodā tika pieņemti vairāki pasākumi nolūkā īstenot minētos mērķus 19 , konkrētāk:

-tiesnešu atlases un paaugstināšanas kritēriju reforma 20 ,

-procesuālo tiesību aktu un dažu citu tiesību aktu reforma, kuras galvenais mērķis ir uzlabot tiesu sistēmas efektivitāti 21 ,

-reforma, kuras mērķis ir stiprināt tiesas priekšsēdētāju īstenoto pārvaldību tiesu iestādēs 22 ,

-reforma, kuras mērķis ir veicināt strīdu alternatīvas izšķiršanas metožu popularizēšanu 23 .

Horvātija turpina pildīt šīs saistības.

Turpināt stiprināt tiesu iestāžu neatkarību, pārskatatbildību, objektivitāti un profesionalitāti

Horvātijas varas iestādes ieviesa vairākus pasākumus šo jautājumu risināšanai.

(I)Lai stiprinātu tiesu iestāžu neatkarību un objektivitāti, pārskata periodā tika veikti vairāki pasākumi, piemēram, tika palielinātas pirmās instances tiesu tiesnešu algas 24 . Lai mazinātu nepienācīgas politiskās ietekmes riskus un uzlabotu Augstākās tiesas priekšsēdētāja un valsts ģenerālprokurora atlases procedūras objektivitāti un pārredzamību, attiecīgi tika grozīti tiesību akti 25 .

Tomēr joprojām pastāv problēmas, jo īpaši saistībā ar tiesu neatkarības uztveri, kas saskaņā ar 2019. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā ir viena no viszemāk novērtētajām ES 26 . Saskaņā ar Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) ieteikumiem Horvātijas varas iestādes 2016. gadā veica pētījumu, lai izpētītu iemeslus, kādēļ sabiedrība neuzticas Horvātijas tiesu sistēmai 27 .

(II)Lai stiprinātu tiesu iestāžu pārskatatbildību, pārskata periodā praksē tika īstenoti vairāki pasākumi, piemēram, tika uzlabota tiesnešu un prokuroru finanšu deklarāciju pārredzamība 28 un izveidota saskaņota finanšu ziņošanas kārtība tiesnešiem un prokuroriem (ietverot elektronisku datubāzi), kā arī tika uzlabota informācijas apmaiņa par nodokļiem un nekustamo īpašumu starp varas iestādēm 29 .

(III)Attiecībā uz saistībām turpināt stiprināt tiesu iestāžu profesionalitāti tika ieviesti vairāki pasākumi, piemēram, tika izstrādāti objektīvi pārbaudāmi kritēriji tiesnešu un prokuroru darba kvantitatīvai novērtēšanai 30 un noteikta prasība par pastāvīgu izglītošanos 31 , kā arī tika pastiprināti norādījumi par profesionālo ētiku 32 .

Papildus centieniem uzlabot tiesu iestāžu profesionalitāti tika veikti pasākumi ar mērķi uzlabot tiesu sistēmas kvalitāti, piemēram, tiesu plāna pakāpeniskā reforma, kuras rezultātā tika apvienotas mazākas tiesas, un vienlīdzīgāka darba slodzes sadale 33 . Ar lielāku ieguldījumu IKT palīdzību visās tiesās pakāpeniski tika ieviesta elektroniskā lietu pārvaldības sistēma, tika veikti pasākumi elektroniskās saziņas uzlabošanai tiesās, kā arī tika stimulēta prasījumu iesniegšana un maksājumu veikšana tiešsaistē 34 . Tomēr, kā atspoguļots Eiropas pusgadā, ir nepieciešami papildu centieni, lai turpinātu uzlabot tiesiskuma kvalitāti 35 .

Horvātija turpina pildīt šīs saistības. Jānorāda, ka Horvātijas tiesu sistēmas efektivitāte tiek novērtēta Komisijas Eiropas pusgada valstu ziņojumu kontekstā, kā arī saistībā ar Padomes pieņemtajiem ieteikumiem, kas adresēti Horvātijai.

Turpināt uzlabot tiesu iestāžu efektivitāti

Attiecībā uz saistībām turpināt uzlabot tiesu iestāžu efektivitāti tiesu dati liecina par progresu gandrīz visu veidu lietās salīdzinājumā ar situāciju pārskata perioda sākumā. Tomēr pastāvīgi ir jārisina jebkādas problēmas, kas ietekmē to, ka tiesu sistēma nav efektīva, piemēram, jautājums par ilgu tiesvedību.

Saskaņā ar 2019. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā neizskatīto lietu skaits pirmās instances tiesās civilajā, komerciālajā un administratīvajā jomā ir samazinājies par vairāk nekā 20 % 36 . Tomēr neizskatīto lietu skaits joprojām ir būtisks un progress daļēji ir sasniegts, pateicoties tam, ka ir mazāka lietu veidotā darba slodze. Pēdējos gados neizskatīto krimināllietu skaits ir pieaudzis, lai gan tās veido mazāku daļu. Ir īstenoti pasākumi, kuru rezultātā tādu lietu krājumi, kas ir senākas par 10 gadiem, samazinājās par aptuveni 40 % salīdzinājumā ar situāciju 2016. gada beigās.

Tiesvedības ilgums ir samazinājies gandrīz visu veidu lietās, jo īpaši administratīvajās lietās 37 . Tomēr, neraugoties uz uzlabojumiem, tiesvedības joprojām ir ilgas, jo īpaši pirmās instances strīdīgajās civillietās (vidēji apmēram 850 dienas), komerclietās (700 dienas) un pirmās instances kriminālprocesos (650 dienas vietējās tiesās) 38 .

Saskaņā ar 2019. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā tiesas ir spējušas izskatīt ienākošās lietas, lietu pabeigšanas koeficientam 39 pēdējos gados pārsniedzot 100 % gandrīz visu veidu lietās, bieži sasniedzot vai pārsniedzot 120 % 40 .

Tā kā pastāvīgi ir jāturpina nodrošināt tiesu sistēmas efektivitāti, Horvātija turpina pildīt savas saistības uzlabot tiesu iestāžu efektivitāti.

Turpināt nodrošināt konkrētus panākumus, ko raksturo būtiski rezultāti, pamatojoties uz efektīvu un objektīvu izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un tiesu nolēmumiem organizētās noziedzības un korupcijas lietās visos līmeņos, tostarp attiecībā uz augsta līmeņa korupciju, un riskam pakļautās nozarēs, piemēram, publiskā iepirkuma jomā

Horvātija ir izstrādājusi korupcijas apkarošanas iestāžu sistēmu, kuru veido vairākas korupcijas apkarošanas komitejas un departamenti 41 . Korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas birojs (USKOK) un specializētā policija korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanai (PNUSKOK) veic izmeklēšanas. USKOK ir slavēts par proaktīvu izmeklēšanu veikšanu un veiksmīgu prokuratūru darbību, tostarp nozīmīgās lietās, kas attiecas uz augsta līmeņa vēlētām un ieceltām amatpersonām 42 . Statistikas dati dažos pēdējos gados uzrāda ievērojamu skaitu izmeklēšanu un apsūdzību lietās, kas saistītas ar organizēto noziedzību un korupciju 43 .

Attiecībā uz vairākām augsta līmeņa korupcijas lietām joprojām tiek īstenotas ilgstošas procedūras, un tās joprojām nav atrisinātas. Joprojām tiek uzskatīts, ka korupcija ir izplatīta 44 . Krimināltiesību sistēmas neefektivitāte kavē cīņu pret nodarījumiem ekonomikas un finanšu jomā, un Padome ir ieteikusi samazināt tiesvedības ilgumu 45 . Valsts prokuratūra tika pastiprināta ar papildu cilvēkresursiem, taču tās spēja cīnīties pret ekonomiskiem un finanšu noziegumiem joprojām ir ierobežota 46 .

2017. gada 1. janvārī stājās spēkā jauns publiskā iepirkuma likums 47 , ar kuru tiek atbalstīts korupcijas novēršanas process, palielinot iepirkuma procedūru izsekojamību un pārredzamību, kā arī stingrāk izmeklējot pārkāpumus un piemērojot par tiem stingrākas sankciju procedūras. E-iepirkums Horvātijā tiek īstenots augstā līmenī un nodrošina pamatu uzlabotai pārredzamībai. Pozitīvi pasākumi tika īstenoti arī saistībā ar līgumu reģistra izstrādi un iespēju elektroniski iesniegt sūdzības Publiskā iepirkuma procedūru uzraudzības valsts komisijai 48 .

Publiskā iepirkuma vispārējā institucionālā struktūra joprojām ir jāstiprina, jo īpaši vietējā līmenī 49 , un vairumā iestāžu, kas iesaistītas publiskā iepirkuma veikšanā, ir vērojami kavējumi un darbinieku trūkums 50 . Publiskais iepirkums būvniecības nozarē ir mazāk aizsargāts pret korupciju, galvenokārt tādēļ, ka ir liels iekšējo līgumu slēgšanas īpatsvars valstij piederošās struktūrās, kurām piemēro vājāku kontroli 51 . Īstenojot 2019. gada maijā pieņemto stratēģiju korupcijas apkarošanai valstij piederošos uzņēmumos, būtu jārisina šie jautājumi 52 .

Kopumā Horvātija turpina pildīt savas saistības panākt progresu stabilu rezultātu nodrošināšanā, pamatojoties uz efektīvu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu un rezultātā iegūstot tiesu nolēmumus organizētās noziedzības un korupcijas lietās.

Turpināt uzlabot rezultātus, stiprinot preventīvos pasākumus cīņā pret korupciju un interešu konfliktiem

Horvātijas Korupcijas apkarošanas stratēģija 2015.–2020. gadam un papildinošie rīcības plāni tika pieņemti ar mērķi uzlabot iestāžu sistēmu un tiesisko regulējumu un pastiprināt preventīvu rīcību, lai atklātu korupcijas riskus. Korupcijas novēršanas padome, valdības padomdevēja struktūra, kuru veido publisko iestāžu un NVO pārstāvji, un Korupcijas apkarošanas programmas īstenošanas pārraudzības valsts padome uzrauga korupcijas apkarošanas stratēģijas īstenošanu 53 .

Likuma par tiesībām piekļūt informācijai pieņemšana un informācijas komisāra iecelšana ir palielinājusi pārredzamību, un Likuma par aizsardzību personām, kas ziņo par pārkāpumiem, pieņemšana ir ieviesusi jaunu sistēmu saistībā ar ziņošanu par pārkāpumiem un trauksmes cēlēju aizsardzību. Progress tika panākts arī attiecībā uz politisko partiju finanšu regulēšanu un vēlēšanu kampaņu finansēšanu 54 . Varas iestādes turpina centienus pastiprināt tiesnešu un prokuroru finanšu deklarāciju rūpīgu pārbaudi. Tomēr saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem apsekojuma datiem lielākā daļa Horvātijas valstspiederīgo uzskata, ka korupcija ietekmē viņu ikdienas dzīvi (59 %), kā arī Horvātijā ir no visām ES dalībvalstīm lielākais tādu respondentu īpatsvars (16 %), kuri ziņo, ka personīgi ir saskārušies ar korupciju 55 . Jaunākajos Eiropas pusgada pārraudzības pasākumos tika secināts, ka Horvātijai ir jāuzlabo korporatīvā pārvaldība valstij piederošos uzņēmumos un ir jāpastiprina korupcijas novēršana un sankciju piemērošana par to, jo īpaši vietējā līmenī 56 .

Pastāv bažas par interešu konfliktiem, jo īpaši vietējā līmenī un valstij piederošos un valsts kontrolētos uzņēmumos. Spēkā esošais Likums par vietējo un reģionālo pašpārvaldi nodrošina vietējām amatpersonām ievērojamu rīcības brīvību un neatkarību lēmumu pieņemšanā par tādu aktīvu un finanšu atsavināšanu, kuru vērtība ir līdz vienam miljonam HRK, un par valdes locekļu iecelšanu publiskajos vietējos uzņēmumos.

Tiek gatavots jauns tiesību akts par interešu konfliktu novēršanu. Iepriekšējās šā tiesību akta versijās netika pievērsta uzmanība bažām par to, ka no tā darbības jomas ir izslēgti tādu struktūru uzņēmumu valdes priekšsēdētāji un locekļi, kurās akciju vairākums pieder vietējai pašpārvaldei, kā arī tādu uzņēmumu valdes priekšsēdētāji un locekļi, kuru akciju vairākums pieder šiem uzņēmumiem. Iepriekšējās versijās arī tika apgrūtināta Interešu konfliktu komisijas iespēja ierosināt lietu, lai piemērotu sankcijas amatpersonām, kuras iesniedz neprecīzas aktīvu deklarācijas. Turklāt, lai paredzētie preventīvie pasākumi būtu efektīvi, šā likumprojekta kontekstā būtu arī jāpaplašina attiecīgo amatpersonu loks un jāietver efektīvi sankciju piemērošanas mehānismi. Jau tika uzsvērta nepieciešamība nodrošināt to, ka Interešu konfliktu komisijai ir pietiekamas pilnvaras piemērot preventīvas sankcijas 57 , kā arī nepieciešamība nodrošināt lielāku atbalstu tās būtiskajai preventīvajai lomai 58 .

Ir jāturpina veicināt vairākus citus plānotos tiesību aktu priekšlikumus 59 . Pāreja no privātā uz valsts sektoru (“virpuļdurvju efekts”) joprojām netiek regulēta. Būtu jāizstrādā visaptveroši rīcības kodeksi vēlētām amatpersonām centrālā un vietējā līmenī, nosakot attiecīgus pārskatatbildības instrumentus un preventīvas sankcijas par šādu kodeksu iespējamiem pārkāpumiem 60 . Rīcības kodekss parlamentāriešiem un attiecīgie uzraudzības un piespiedu izpildes pasākumi, kurus arī iesaka izveidot GRECO 61 , pašlaik tiek gatavoti pieņemšanai 62 .

Savukārt papildus ir jāstiprina vairāki Horvātijas preventīvā korupcijas apkarošanas tiesiskā regulējuma elementi 63 . Horvātija turpina pildīt savas saistības, lai panāktu progresu, arvien uzlabojot rezultātus saistībā ar preventīvo pasākumu pastiprināšanu cīņā pret korupciju un interešu konfliktiem.

Turpināt uzlabot cilvēktiesību aizsardzību

Attiecībā uz saistībām turpināt uzlabot cilvēktiesību aizsardzību Horvātija pārskata periodā ir īstenojusi vairākus pasākumus. Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas datiem, ņemot vērā tās spriedumus, Horvātijā tika īstenotas vairākas reformas, piemēram, valsts stratēģija romu bērnu izglītības kvalitātes un efektivitātes uzlabošanai 64 . Pēdējos gados Horvātijas tiesās piemēro ES Pamattiesību hartu (“Harta”) 65 . Ombuda iestādei 2008. gadā saskaņā ar ANO Parīzes principiem tika piešķirts A statuss, un tā atkārtoti tika akreditēta 2019. gadā 66 . Kopš 2013. gada Ombuda iestādes gada budžets ir palielinājies no 1,2 miljoniem EUR līdz 1,6 miljoniem EUR 2018. gadā 67 . 2012. gadā ombuda pilnvaras tika paplašinātas 68 , un 2014. un 2015. gadā tika atvērti jauni reģionālie biroji 69 , lai spētu izskatīt valsts sūdzības, kuru skaits aizvien palielinās 70 . Pēdējos gados kompetentās iestādes arvien vairāk īsteno ombuda ieteikumus 71 . Jau ir izveidotas specializētas cilvēktiesību aizsardzības iestādes, piemēram, Ombuds bērna tiesību un dzimumu līdztiesības aizstāvībai un personu ar invaliditāti aizstāvībai 72 .

Joprojām problemātiski ir tādi jautājumi kā patvēruma meklētāju un citu migrantu cilvēktiesību aizsardzība un apgalvojumi, ka tiek liegta piekļuve patvēruma procedūrai un ka tiesībaizsardzības amatpersonas uz robežas lieto spēku. Visiem pasākumiem, kurus Horvātija īsteno, lai kontrolētu savas ārējās robežas, ir jāatbilst Hartai, kā arī ES un starptautiskajiem pienākumiem cilvēktiesību jomā (tostarp neizraidīšanas principam, kā arī ir jānodrošina efektīva piekļuve patvēruma procedūrai). Horvātija ir apņēmusies izmeklēt apgalvojumus par sliktu izturēšanos pret migrantiem un bēgļiem uz tās ārējām robežām, cieši pārraudzīt šo situāciju un informēt Komisiju par panākto progresu.

Komisija aktīvi atbalsta Horvātijas centienus nodrošināt pamattiesību pilnīgu ievērošanu uz robežas. Saistībā ar to daļa no ārkārtas finansējuma 6,8 miljonu EUR apmērā, kas Horvātijai tika piešķirts 2018. gada decembrī ar mērķi pastiprināt robežu pārvaldību, tika paredzēta jauna pārraudzības mehānisma izveidei. Tas palīdzētu nodrošināt, ka Horvātijas robežsargu īstenotie robežkontroles pasākumi joprojām pilnībā atbilst ES tiesību aktiem un starptautiskajiem pienākumiem, kā arī tiek ievērotas pamattiesības un tiesības, kas izriet no ES patvēruma acquis, tostarp neizraidīšanas princips. Tas sniedz iespēju neatkarīgi pārraudzīt Horvātijas robežpolicijas veiktos pasākumus, tostarp pārskatot procedūras, operatīvos pasākumus un rokasgrāmatas, attiecīgo darbinieku apmācību un atbalstu viņiem, kā arī palīdzību saistībā ar sūdzībām un incidentiem, par kuriem tika ziņots. Minētā projekta darbības beigās pārraudzības mehānisma rezultāti tiks apspriesti ar Eiropas Komisiju, Horvātijas Ombuda biroju un pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

Ņemot vērā pasākumus, kurus Horvātija īstenojusi, lai uzlabotu cilvēktiesību aizsardzību, tostarp tās apņemšanos izmeklēt apgalvojumus par sliktu izturēšanos pret migrantiem un bēgļiem uz tās ārējām robežām, Horvātija turpina pildīt savas saistības attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību.

IV.Secinājumi

Šis paziņojums ir ilga izvērtēšanas un sadarbības procesa rezultāts, kas tika veikts nolūkā izpildīt Horvātijas mērķi nodrošināt atbilstību nepieciešamajiem standartiem, lai varētu pilnībā īstenot Šengenas acquis. Komisijas un dalībvalstu īstenotās pārraudzības gaita un Horvātijas reakcija, īstenojot rīcības plānus, ļāva soli pa solim uzlabot Horvātijas spēju izpildīt nosacījumus, kas nepieciešami, lai varētu piemērot visas attiecīgās Šengenas acquis daļas. Komisija arī turpināja pārraudzīt saistības, kuras Horvātija pievienojoties uzņēmusies tiesu iestāžu un pamattiesību jomā.

Komisija uzskata, ka Horvātija ir īstenojusi pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka visu Šengenas acquis attiecīgo daļu piemērošanai nepieciešamie nosacījumi ir izpildīti. Horvātijai būs jāturpina konsekventi strādāt, lai īstenotu visas nepabeigtās darbības, jo īpaši ārējo robežu pārvaldības jomā, ar mērķi nodrošināt, ka šie nosacījumi tiek izpildīti arī turpmāk. Komisija arī apstiprina, ka Horvātija turpina pildīt saistības, kas attiecas uz Šengenas acquis un kuras tā ir uzņēmusies pievienošanās sarunās. Komisija aicina Padomi apspriest šo paziņojumu ar mērķi iekļaut Horvātiju Šengenas zonā saskaņā ar 2011. gada Pievienošanās aktu.

(1)

Padomes Regula (ES) Nr. 1053/2013, ar ko izveido izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu (OV L 295, 6.11.2013., 27. lpp.).

(2)

Horvātijas Republikas Pievienošanās akta (“2011. gada Pievienošanās akts”) 4. panta 2. punkta pirmā daļa (OV L 112, 24.4.2012., 22. lpp.).

(3)

2011. gada Pievienošanās akta 36. panta 1. punkta otrā daļa.

(4)

Attiecīgo Šengenas izvērtēšanas ziņojumu un Padomes ieteikumu saraksts ir pievienots pielikumā.

(5)

Padomes dokuments: 5725/17, SCH-EVAL 31, COMIX 66, 27.1.2017.

(6)

Padomes dokuments: 11206/17, SCH-EVAL 197, ENFOPOL 355, COMIX 520, 11.7.2017.

(7)

Padomes dokuments: 6359/17, SCH-EVAL 67, VISA 58, COMIX 130, 17.2.2017.

(8)

Oficiālais Vēstnesis Nr. 130/11 un 74/13.

(9)

OV L 348, 24.12.2008., 98. lpp.

(10)

Padomes dokuments: 11207/17, SCH-EVAL 198, MIGR 129, COMIX 521, 11.7.2017.

(11)

1. panta 1. punkts Komisijas 2015. gada 16. marta Īstenošanas lēmumā (ES) 2015/450, ar ko nosaka testēšanas prasības dalībvalstīm, kuras integrējas otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmā (SIS II) vai būtiski maina savas tieši saistītās valsts sistēmas (OV L 74, 18.3.2015., 31. lpp.).

(12)

Padomes dokuments: 5649/17, SCH-EVAL 28, SIRIS 14, COMIX 59, 11.4.2017.

(13)

Padomes dokuments: 11185/18, SCH-EVAL 154, SIRIS 94, COMIX 409, 16.7.2018.

(14)

Padomes dokuments: 13969/17, SCH-EVAL 265, ENFOPOL 508, COMIX 738, 7.11.2017.

(15)

COM(2019) 127 final, 2019. gada 28. februāris.

(16)

NN [Horvātijas Republikas Oficiālais Vēstnesis Narodne novine] Nr. 145/10.

(17)

NN Nr. 144/12.

(18)

https://pravosudje.gov.hr/UserDocsImages/dokumenti/AP%20Startegije%20razvoja%20pravosuđa.pdf.

(19)

Sk. Tiesu iestāžu attīstības stratēģijas stratēģisko vadlīniju īstenošanas rīcības plāna 2013.–2014. gadam 1. pielikuma sadaļu “Īstenotie pasākumi un darbības”, https://pravosudje.gov.hr/UserDocsImages/dokumenti/Mjere%20I%20kvartal.pdf .

(20)

Grozījumi Likumā par Valsts tiesu padomi (NN Nr. 28/13), Likumā par tiesām (NN Nr. 28/13).

(21)

Jo īpaši skatiet grozījumus Likumā par civilprocesu (NN Nr. 25/13, Nr. 89/14 un Nr. 70/19), Likumā par administratīvajiem strīdiem (NN Nr. 152/14 un Nr. 29/17), Likumā par piespiedu izpildi (NN Nr. 25/13, Nr. 93/14 un Nr. 73/17), Likumā par kriminālprocesu (NN Nr. 56/13, Nr. 145/13, Nr. 152/14) un Likumā par tiesām (NN Nr. 28/13, Nr. 33/15, Nr. 82/15 un Nr. 67/18).

(22)

Likums par tiesām (NN Nr. 28/13).

(23)

Grozījumi Likumā par civilprocesu (NN Nr. 25/13).

(24)

Likums par tiesnešu un tiesu amatpersonu algām, NN Nr. 16/19.

(25)

Likums par tiesām, NN Nr. 67/18; jaunais Likums par Valsts prokuratūru, NN Nr. 67/18. Šie pasākumi palīdzēja daļēji īstenot vai apmierinoši risināt Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) ieteikumus saistībā ar tiesnešu un prokuroru neatkarību un objektivitāti. Sk. GRECO, GrecoRC4(2018)14, 16.–23. un 33.–38. punktu.

(26)

Eirobarometra aptaujas par tiesu un tiesnešu neatkarību, skatiet 2019. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā, 47.–50. attēlu, kā arī “Country Report Croatia 2019” (“2019. gada valsts ziņojums par Horvātiju”), SWD(2019) 1010 final, 56. lpp.

(27)

Kā iesaka GRECO, GrecoRC4(2016)5, 18.–21. lpp.

(28)

Grozījumi Likumā par Valsts tiesu padomi (NN Nr. 28/13).

(29)

Īstenoto pasākumu pamatā bija Korupcijas apkarošanas stratēģija (2015–2020). GRECO atzina, ka šie pasākumi palīdzēja daļēji īstenot tās ieteikumus. Sk. GRECO, GrecoRC4(2016)5, 27.–30. un 43.–46. punktu, kā arī GRECO, GrecoRC4(2018)14, 24.–27. punktu. Attiecībā uz tiesnešu un prokuroru finanšu deklarācijām 2019.–2020. gada Korupcijas novēršanas rīcības plānā ir paredzēts, ka jaunā elektroniskā verifikācijas sistēma sāks darboties 2020. gadā.

(30)

Grozījumi Likumā par Valsts tiesu padomi (NN Nr. 28/13), Tiesnešu darbības pamatkritēriji un Tiesnešu darbības novērtēšanas metodika; sk. arī GRECO, Greco Eval IV Rep (2013) 7E, 91. un 150. punktu.

(31)

Tiesu akadēmijas attīstības stratēģija 2011.–2015. gadam; sk. arī GRECO, Greco Eval IV Rep (2013) 7E, 128. un 173. punktu.

(32)

Piemēram: Vadlīnijas par ētisko principu interpretāciju un interešu konfliktu novēršanu tika pieņemtas 2016. gada 4. februārī; sk. arī GRECO, GrecoRC4(2016)5, 22.–26. un 39.–42. punktu. GRECO atzina, ka šie pasākumi palīdzēja daļēji vai apmierinoši īstenot tās ieteikumus. Sk. GRECO, GrecoRC4(2018)14, 24.–27. punktu, kā arī GRECO, GrecoRC4(2016)5, 27.–30. un 43.–46. punktu.

(33)

“Country Report Croatia 2019”, SWD(2019) 1010 final, 56. lpp.

(34)

Padomes ieteikumi Horvātijai: 2.7.2019., 9935/19 — COM(2019) 511 final; 13.7.2018., 2018/C 320/10; 11.7.2017., 2017/C 261/10; 12.7.2016., 2016/C 299/23; 14.7.2015., 2015/C 272/15; 8.7.2014., 2014/C 247/10, kā arī valsts ziņojumi par Horvātiju: 27.2.2019., SWD(2019) 1010 final, 56. lpp.; 7.3.2018., SWD(2018) 209 final, 50. lpp.; 22.2.2017., SWD(2017) 76 final, 52. lpp.; 13.3.2016., SWD(2016) 80 final/2, 2., 76. lpp.; 16.2.2015., SWD(2015) 30 final, 25., 93. lpp.; 2.6.2014., SWD(2014) 412 final, 37. lpp.

(35)

Sk. iepriekšējo zemsvītras piezīmi.

(36)

2019. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā, 13.–15. attēls. Dažos pēdējos gados bija vērojams izteiktāks samazinājums, jo īpaši attiecībā uz administratīvajām lietām.

(37)

2019. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā, 5., 6. un 8. attēls, kuros norādīts nolēmumu pieņemšanas laiks.

(38)

“Country Report Croatia 2019”, SWD(2019) 1010 final, 56. lpp., kā arī “Country Report Croatia 2018”, 7.3.2018. SWD(2018) 209 final, 49. lpp.

(39)

Lietu pabeigšanas koeficients ir pabeigto lietu skaita un ienākošo lietu skaita attiecība. Ar šo koeficientu novērtē, vai tiesa spēj laikus izskatīt ienākošās lietas. Ja lietu pabeigšanas koeficients ir aptuveni 100 % vai vairāk, tas nozīmē, ka tiesu sistēma spēj izskatīt vismaz tik daudz lietu, kas atbilst ienākošo lietu skaitam. Ja lietu pabeigšanas koeficients ir mazāks par 100 %, tas nozīmē, ka tiesās izskatīto lietu skaits ir mazāks par ienākošo lietu skaitu.

(40)

2019. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā, 10.–12. attēls.

(41)

Korupcijas apkarošanas pasākumu īstenošanas pārraudzības komisija, Tieslietu ministrijas Korupcijas apkarošanas departaments, Korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas birojs (USKOK), specializētā policija korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanai (PNUSKOK) un Korupcijas stratēģijas īstenošanas pārraudzības valsts padome.

(42)

Eiropas Komisijas ziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam, ES Pretkorupcijas ziņojums, 2014, COM(2014) 38 final.

(43)

Horvātijas Valsts prokuratūras 2018. gada ziņojums.

(44)

“Country Report Croatia 2019”, SWD(2019) 1010 final; statistikas dati, kas iegūti 2017. gada Eirobarometra speciālaptaujā Nr. 470 par korupciju.

(45)

Padomes Ieteikums par Horvātijas 2019. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Horvātijas 2019. gada konverģences programmu.

(46)

“Country Report Croatia 2019”, SWD(2019) 1010 final, 56. lpp., un “Country Report Croatia 2018”, SWD(2018) 209 final, 49. un 50. lpp.

(47)

Publiskā iepirkuma likums stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī.

(48)

“Country Report Croatia 2019”, SWD(2019) 1010 final.

(49)

“Country Report Croatia 2018”, SWD(2018) 209 final.

(50)

Horvātijas 2018. gada valsts revīzijas ziņojums (Valsts revīzijas birojs, 2018).

(51)

Eiropas būvniecības nozares observatorijas 2018. gada ziņojums.

(52)

Horvātijas Republika, Programma korupcijas apkarošanai valstij piederošos uzņēmumos (2019–2020).

(53)

Horvātijas Tieslietu ministrijas vēstule Migrācijas un iekšlietu ĢD un Tiesiskuma un patērētāju ĢD, 2019. gada 18. jūlijs.

(54)

Likums par tiesībām piekļūt informācijai (2013), grozījumi Likumā par tiesībām piekļūt informācijai (2015. gada jūlijs), Likums par aizsardzību personām, kas ziņo par pārkāpumiem (2019. gada februāris), 2013. gada Likums par politisko aktivitāšu un vēlēšanu kampaņu finansēšanu.

(55)

Eirobarometra speciālaptauja Nr. 470/2017 par korupciju.

(56)

Padomes Ieteikums par Horvātijas 2019. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Horvātijas 2019. gada konverģences programmu.

(57)

Eiropas Komisijas 2013. gada Pārraudzības ziņojumā par Horvātijas pievienošanos ES tika ieteikts, ka Horvātijai ir “jānodrošina, ka nekavējoties tiek izveidots stingrs un efektīvs mehānisms, kura mērķis ir nepieļaut un atklāt interešu konflikta gadījumus un tajos noteikt sankcijas un kurš balstītos uz visaptverošām pārbaudēm un preventīvām sankcijām.” 2014. gadā Eiropas Komisijas pretkorupcijas ziņojumā norādīja, ka, neraugoties uz īpašu tiesisko regulējumu, interešu konflikti un aktīvu atklāšana atkal rada bažas.

(58)

GRECO, GrecoRC4(2018)14.

(59)

Tika īstenotas 53 no 126 darbībām (42 %), kas bija paredzētas 2015.–2016. gada plānā. Dažas neīstenotās darbības tika pārceltas uz nākamā gada plānu. Tika īstenotas 87 no 126 darbībām (69 %), kas bija paredzētas 2017.–2018. gada rīcības plānā.

(60)

Eiropas Komisijas ziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam, ES Pretkorupcijas ziņojums, 2014.

(61)

GRECO, GrecoRC4(2018)14.

(62)

2019.–2020. gada Korupcijas apkarošanas rīcības plānā ir paredzēta šo pasākumu pieņemšana 2020. gada pirmajā ceturksnī.

(63)

Tie ietver efektīvus pārbaudes mehānismus attiecībā uz interešu konfliktiem, valsts amatpersonu aktīvu atklāšanu, efektīvu risku kontroli publiskā iepirkuma jomā, jo īpaši attiecībā uz līgumslēdzējām iestādēm, kas īsteno vājākus kontroles mehānismus, kā arī rīcības kodeksa ieviešanu parlamenta deputātiem un Interešu konfliktu komisijas lomas pastiprināšanu.

(64)

“Supervision of the execution of judgments and decision of the European Court of Human Rights 2017” (“Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu un nolēmumu īstenošanas uzraudzība, 2017”), 11. ikgadējais ziņojums, 31. lpp.; Eiropas Padome, “The ECHR and Croatia, facts and figures” (“ECT un Horvātija, fakti un skaitļi”), 5. lpp.

(65)

Piemēram, Horvātijas Republikas Augstākā tiesa (Vrhovni sud Republike Hrvatske), 2014. gada 6. marta spriedums lietā VSRH Kž eun5 / 2014-4, citēts dokumentā “2014 Report on the application of the EU Charter of Fundamental Rights” (“2014. gada Ziņojums par ES Pamattiesību hartas piemērošanu”), 146. lpp.; Horvātijas Republikas Konstitucionālā tiesa, 2017. gada 21. septembra spriedums lietā U-III-1095/2014, citēts dokumentā “2017 Report on the application of the EU Charter of Fundamental Rights” (“2017. gada Ziņojums par ES Pamattiesību hartas piemērošanu”), 16. un 17. lpp.

(66)

Akreditācijas apakškomitejas (SCA) sesijas ziņojums un ieteikumi, 2019, 2. un 18. lpp.

(67)

Horvātijas ombudes 2018. gada ziņojums, 320. lpp.

(68)

Likums par Ombudu, NN Nr. 76/12.

(69)

http://ombudsman.hr/en/about-us/history .

(70)

2275 atrisinātas lietas 2013. gadā, Horvātijas ombudes 2013. gada ziņojums, 5. lpp.; 3632 atrisinātas lietas 2017. gadā, Horvātijas ombudes 2017. gada ziņojums, 11. lpp.

(71)

2016. gadā tika īstenoti 29 % no 2015. gadā izteiktajiem ieteikumiem; 2018. gadā šis īpatsvars palielinājās līdz 65 % no 2017. gadā izteiktajiem ieteikumiem, sk. Horvātijas ombudes 2018. gada ziņojumu, 6. lpp.

(72)

Likums par Ombudu bērnu aizstāvībai, NN Nr. 96/03; Likums par dzimumu līdztiesību, NN Nr. 116/03; Likums par Ombudu personu ar invaliditāti aizstāvībai, NN Nr. 107/07.