EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 28.10.2019

COM(2019) 486 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Savienības Eiropas standartizācijas 2020. gada darba programma

1. Ievads

Savienības Eiropas standartizācijas gada darba programma 1 (turpmāk “darba programma”) 2020. gadam nosaka Eiropas standartizācijas prioritātes. Tajā izklāstīti specifiski mērķi un politika, kas attiecas uz Eiropas standartiem un citiem standartizācijas dokumentiem tuvākajam laikam, un uzskaitīti Komisijas plānoto darbību veidi. 2 Šīs Eiropas standartizācijas darbības iekļaujas Savienības politikā tādās jomās kā digitālais un vienotais tirgus, energoefektivitāte un klimats, starptautiskā tirdzniecība. Standarti šo politiku balsta, nodrošinot, ka Eiropas produkti un pakalpojumi spēj konkurēt visā pasaulē un atspoguļo mūsdienīgas prasības drošuma, drošības, veselības aprūpes un vides aizsardzības jomā.

Darba programmā arī iezīmētas darbības, ko Komisija plāno sākt 2020. gadā, lai uzlabotu Eiropas standartizācijas sistēmas (ESS) pārvaldi, iekļautību un starptautisko ietekmi.

Darba programma budžetu neietekmē vairāk, kā jau ir noteikts 2020. gada budžeta projektā.

2.Eiropas standartizācijas prioritātes

Standartiem ir svarīga tautsaimnieciska ietekme, un uzņēmumi un patērētāji vienotajā tirgū diendienā izjūt to doto labumu. Labi funkcionējoša standartizācijas sistēma palīdz Eiropai saglabāt celmlauža priekšrocības un iet kopsolī ar tirgus attīstības radītajām pārmaiņām un iespējām. Tajā pašā laikā standarti garantē augstu drošuma, veselības, patērētāju un vidisko aspektu līmeni, lai aizsargātu Eiropas pilsoņus.

Standartiem ir veicinātāju loma, jo tie sniedz ražotājiem stabilu pamatu ieguldījumiem jaunās tehnoloģijās un ražošanas procesu digitalizācijā.

Šajā iedaļā tiek aplūkoti lūgumi izstrādāt un/vai pārskatīt saskaņotos 3 Eiropas standartus, kas balsta Savienības tiesību aktus, un Komisijas plašākās stratēģiskās prioritātes Eiropas standartizācijā. Komisija cieši uzraudzīs Eiropas standartizācijas organizāciju darba programmas, lai nodrošinātu, ka tālāk iztirzātie pieprasījumi (pasūtījumi) tiek pienācīgi izstrādāti un tiek ievērotas Komisijas stratēģiskās prioritātes.

2.1.Saskaņoti Eiropas standarti ES tiesību aktu atbalstei

Eiropas standartizācijas sistēma balstās uz publiskā un privātā sektora partnerību starp Komisiju un standartizētājiem. Tās unikalitāte slēpjas saskaņoto Eiropas standartu izmantošanā. Šos standartus izstrādā (vai attiecīgā gadījumā pārskata) pēc Komisijas pieprasījuma piemērot Savienības saskaņošanas tiesību normas 4 . Pieņemtie standarti kļūst par Savienības tiesību sastāvdaļu, un to izmantošana ļauj ražotājiem visā vienotajā tirgū pieņemt, ka viņu produkti atbilst Savienības tiesību aktu prasībām.

Tādā veidā saskaņoto standartu lietotājiem tiek nodrošināta būtiska tiesiskā noteiktība un stabilitāte. Tas samazina ražotāju izmaksas, bet tas ir svarīgi ieguldītājiem un ļauj maziem un vidējiem uzņēmumiem bez papildu izmaksām laist tirgū Savienības tiesību normām atbilstīgus ražojumus. Tas arī paaugstina regulatoru valstisko atbildību, jo tiem šie saskaņotie standarti pienācīgi jāpārrauga. 2020. gadā Komisija plāno pieprasīt izstrādāt un/vai pārskatīt saskaņotos standartus, kas balsta ES tiesību normas tādās būtiskās jomās kā vides aizsardzība un vienotais preču tirgus.

Komisija lūgs izstrādāt plastmasas zvejas rīku reciklēšanas un atkalizmantošanas standartus 5 . Šie saskaņotie standarti palīdzēs īstenot Direktīvu 2019/904 par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi mazināšanu.

Sekojot Regulā (ES) 2017/1369 par energomarķējumu un Direktīvā 2009/125/EK par ekodizaina prasībām nospraustajiem mērķiem, Komisija liks priekšā izstrādāt standartus par elektromotoru, ūdens sildītāju, mājsaimniecības veļas mašīnu un veļas mazgāšanas un žāvēšanas mašīnu energoefektivitāti. Šie standarti balstīs īstenošanas tiesību aktus 6 , kas saistīti ar nosauktajām produktu kategorijām.

Viena no galvenajām iniciatīvām te būs pašreizējo saskaņoto standartu atjaunināšana, ko veiks Eiropas standartizācijas organizācijas, un to Komisija plāno pieprasīt sakarā ar Direktīvas 2013/29/ES par pirotehniskajiem izstrādājumiem prasībām un jaunumiem tehnoloģijās 7 . Atjaunināšana uzlabos pirotehnisko izstrādājumu drošumu un atbilstības novērtēšanas kvalitāti, šajā jomā pastāvošos standartus pieskaņojot spēkā esošajām normatīvajām un drošuma prasībām un jaunākajām tehnoloģijām.

Medicīnas jomā saskaņā ar Padomes Direktīvas 2013/59/Euratom drošuma pamatstandarta prasībām Komisija plāno pieprasīt saskaņotus standartus par radionukleidālo kalibratoru projektēšanu, ražošanu, uzstādīšanu, izmantošanu un veiktspējas pārbaudi 8 . Šie standarti uzlabos devu optimizācijas procesu, ar radionukleidālajiem kalibratoriem pārbaudot devu iedarbību.

Lai atspoguļotu tehnoloģiskos atjauninājumus, Komisija plāno arī lūgt Eiropas standartizācijas organizācijas pārskatīt saskaņotos standartus, kas balsta Direktīvu 2014/34/ES, kas attiecas uz iekārtām un aizsardzības sistēmām, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē 9 .

Nupat pieņemtās Regulas (ES) 2019/1009 par mēslošanas līdzekļiem paplašinātajā tvērumā ietilpst ne tikai mēslošanas līdzekļi no dabā iegūtiem vai ķīmiski saražotiem neorganiskiem materiāliem, bet arī no reciklētiem vai organiskiem materiāliem ražoti mēslošanas līdzekļi. Saskaņotas analītiskās testēšanas metodes, pēc kurām pārbaudīt, vai no otrreizējām izejvielām iegūtie mēslošanas līdzekļi atbilst prasībām, ļaus veikt kopīgas pārbaudes un testēšanu, panākot atbilstību tiesību normu prasībām, un atvieglinās tirdzniecību vienotajā tirgū 10 .

Sakarā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu, Komisija plāno lūgt Eiropas standartizācijas organizācijas izstrādāt ierobežoto vielu (policiklisko aromātisko ogļūdeņražu) migrācijas robežvērtības gumijas un plastmasas materiālos, ko izmanto patēriņa precēs 11 .

Lai nodrošinātu ar Būvizstrādājumu regulu (ES) Nr. 305/2011 vai tās līdzekļiem izveidotās saskaņošanas sistēmas atbilstīgu darbību, ir vajadzīga vienota tehniskā valoda. Komisija ir iecerējusi lūgt izstrādāt virkni standartu šajā jomā 12 .

Ņemot vērā atbilstības uzraudzības struktūru ietekmi uz iekšējo tirgu, sevišķi uz MVU, ir svarīgi nodrošināt, lai akreditācija un atbilstības novērtēšana visās dalībvalstīs būtu ar vienādu bardzību. Tāpēc Komisija lūgs izstrādāt saskaņotus standartus 13 , kas balstītu Akreditācijas regulu (EK) Nr. 765/2008 un Tirgus uzraudzības regulu (EK) Nr. 1221/2009.

Visbeidzot, būs vajadzīgi saskaņoti standarti, kas balstīs atbilstību Direktīvā (ES) 2019/882 14 noteiktajām produktu un pakalpojumu pieejamības prasībām. Šie standarti palīdzēs saskaņot pieejas, ko ražotāji un pakalpojumu sniedzēji tagad izmanto, lai ievērotu prasības, kas izpildāmas, ražojot produktus un sniedzot pakalpojumus ar īpašiem pieejamības elementiem, tādējādi sagādājot invalīdiem labāku piekļūšanu iekšējā tirgus produktiem un pakalpojumiem.

2.2.Eiropas standartizācijas sistēmas stratēģiskās prioritātes

Komisija plāno turpināt sadarbību ar partneriem Eiropas standartizācijas sistēmā stratēģiski svarīgās jomās, lai nodrošinātu, ka izstrādātie standarti balsta tās plašākās politiskās prioritātes pilnībā funkcionējoša vienota tirgus izveidē.

Mākslīgais intelekts (AI) plaši ietekmēs tautsaimniecību un sabiedrību. 2018. gadā paziņojumā “Mākslīgais intelekts Eiropai” 15 Komisija atzina AI nozīmi vienotajā tirgū. Paziņojumā izklāstīta Eiropas iniciatīva par AI, kas būtu daļa no digitālā vienotā tirgus, un uzsvērta tā nozīme Savienības rūpniecības nozaru spējā konkurēt pasaules tirgū. Standartizācija palīdz risināt šās pamattehnoloģijas radītās problēmas, sevišķi drošuma, atbildības un ētikas ziņā. Standartu izstrādei, kas atspoguļo Eiropas perspektīvu uz AI balstītu sistēmu darbībā, jābūt svarīgai Eiropas standartizācijas organizāciju prioritātei.

Standartizācijai ir liela nozīme lietu interneta (IoT) attīstībā, jo pasaulē, kurā ir milzums viedierīču, izšķirīga nozīme ir drošībai, drošumam, uzticamībai un sadarbspējai. Tādēļ Eiropas standartizācijas organizācijām jākoncentrējas uz tādu standartu izstrādi, kas uzlabos drošības protokolus, paredzēs un mazinās kiberuzbrukumus un nodrošinās dažādu IoT tīklu sadarbspēju.

Tehnoloģiju aizsardzība no kiberdraudiem ar kiberdrošību ir priekšnoteikums to ieviešanai un izmantošanai. Tas ir svarīgi gan privātuma aizsardzībai, gan tāpēc, ka jāsargā kritiskā Eiropas infrastruktūra, piemēram, enerģijas ražošanas iekārtas un pārvades un telesakaru tīkli. “ES kiberdrošības akts” 16 izveido Eiropas kiberdrošības sertifikācijas satvaru IKT produktiem, pakalpojumiem un procesiem. Jaunajā regulējumā liela nozīme ir standartizācijai. Tāpēc Komisija gaida ciešu sadarbību kiberdrošības jautājumos starp Eiropas standartizācijas organizācijām un ES Kiberdrošības aģentūru ENISA 17 , kas palīdzētu vēl vairāk pilnveidot vienoto Eiropas tirgu, reaģēt uz strauji mainīgo un sarežģīto privātuma jomu un vispār paaugstināt ES kiberdrošības līmeni.

Komisija ir pieņēmusi ieteikumu “Eiropas e-veselības pacienta karšu apmaiņas formāts” 18 . Ieteikums atbalsta veselības aprūpes digitālo pārveidi ES, cenšoties palaist brīvībā medicīnisko datu pārrobežu plūsmu un atbalstot dalībvalstu centienus nodrošināt cilvēkiem drošu piekļūšanu medicīniskajiem datiem un apmaiņu ar tiem no jebkuras ES vietas. Šī tehnoloģija ļaus cilvēkiem ātri piekļūt saviem medicīniskajiem datiem un dalīties tajos ar mediķiem, piemēram, konsultējoties ar speciālistu vai saņemot neatliekamo palīdzību citā ES valstī.

Eiropas standartizācijas organizācijām būtu jāatbalsta ieteiktā Eiropas elektronisko veselības karšu apmaiņas formāta ieviešana, izstrādājot mūsdienīgu standartus, kas sargā medicīniskos datus un gādā par drošību tīklu un informācijas sistēmās, kurās balstās tādas elektroniskas pacientu karšu sistēmas. Tas palīdzēs izvairīties no datu aizsardzības pārkāpumiem un minimizēt drošības pārkāpumu risku.

2018. gadā tika pieņemts paziņojums “Pretim automatizēto transportlīdzekļu mobilitātei. ES nākamības mobilitātes stratēģija” 19 , kur uzsvērts, ka satīklotu un automatizētu transportlīdzekļu mobilitāte var mainīt cilvēku pārvietošanos un transportlīdzekļu izmantošanu, tirdzniecību un turēšanu. Tā arī radīs jaunas uzņēmējdarbības attīstības jomas un bruģēs ceļu jauniem mobilitātes pakalpojumiem mainīgā enerģijas tirgū. Tādas mobilitātes pārejas sekmes ir atkarīgas no jaunās sistēmas veiktspējas, finansiālās pieejamības un ilgtspējas. Standartizācijas uzdevums ir atbalstīt dažādu apakšsistēmu, t. i., transportlīdzekļu, ceļu un energosistēmu, sadarbspēju un savienojamību. Eiropas standartizācijas organizācijām būtu cieši jāsadarbojas ar autobūvētājiem, enerģijas piegādātājiem un IKT nozari, izstrādājot standartus, kas attiecas uz sadarbīgo sistēmu sadarbspēju, aptverot visas transportlīdzekļu klases pāri valstu un marku robežām, un īpaši svarīgi ir atbalstīt komunikācijas protokolu standartizāciju vairāku marku automobiļu braukšanai ciešās kolonās.

Arī dzelzceļa nozarē izšķirīga nozīme ir standartu izstrādei digitalizācijas, automatizācijas un kiberdrošības jomā. Tādi standarti 20 veicinās dažādu dzelzceļa apakšsistēmu integrāciju multimodālā transporta sistēmā un pasargās tās potenciālos vājos punktus vai komponentus no neatļautas piekļuves.

Pēdējos gadu desmitos tērauda rūpniecība ir panākusi ievērojamu siltumnīcefekta gāzu samazinājumu, uzlabojot energoefektivitāti un ieviešot jaunas tehnoloģijas. Tomēr pašreizējie ražošanas procesi ir izsmēluši savas iespējas, un ir vajadzīgs izstrādāt jaunas tehnoloģijas, lai vēl vairāk samazinātu siltumnīcefekta gāzu izplūdi un sasniegtu 2030. gada klimata un enerģijas satvara un 2050. gada ilgtermiņa stratēģijas mērķus. Pienācīgi ievērojot standartus novatorisku ražošanas procesu izpētes posmā, būs vieglāk nodrošināt vienmērīgu pāreju uz mazoglekļa ekonomiku. Bez tam Eiropas standarti var balstīt novatorisku tērauda ražošanas tehnoloģiju saskaņotu ieviešanu vienotajā tirgū.

Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas (EDIDP) 21 mērķis ir atbalstīt Savienības aizsardzības rūpniecības spēju konkurēt un inovēt. Tā ir Eiropas Aizsardzības fonda (EAF) izmēģinājuma programma, kas dos finansiālu stimulu dalībvalstīm iesaistīties kopīgā pētniecībā par aizsardzības iekārtām un tehnoloģijām ES saskaņā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu (2021–2027). Eiropas Aizsardzības rīcības plānā EDIDP ir paredzēts atsevišķās jomās piešķirt Eiropas aizsardzības rūpniecībai finansiālu atbalstu jaunu ražojumu un tehnoloģiju izstrādes posmā. EDIDP darba programmu 2020.–2021. gadam pieņēma 2019. gada 19. martā, un 2019. gada 4. aprīlī tika publicēti uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus par 2019. gadu. Plašāka dalībvalstu sadarbība aizsardzības jomā tās apjomu dēļ ļauj ietaupīt līdzekļus un samazināt militāro iekārtu ražošanas un iegādes izmaksas. Standartiem būtu šī sadarbība jāatbalsta, piedāvājot vienotu nomenklatūru attiecīgā materiāla projektēšanai, izstrādei un iegādei.

3.Starptautiskā sadarbība

Pēc Komisijas priekšsēdētāja Ž K. Junkera un ASV prezidenta D. Trampa 2018. gada jūlija tikšanās un kopīgā paziņojuma 22 , kur sadarbība standartu jomā skaidri nosaukta par prioritāti, kas abos reģionos paplašina tirdzniecību un izaugsmi, tika izveidota ES un ASV Darba izpildgrupa (EWG), kurā sadarbība standartizācijā ir prioritāri apspriežamo jautājumu starpā.

ES un Ķīnas 21. samits 2019. gada 9. aprīlī 23 deva jaunu impulsu šo tirdzniecības partneru attiecībām. Standartizācija tagad tiek rūpīgi uzraudzīta kā galvenais rādītājs Ķīnas tirgus atvēršanai, sevišķi tādos aspektos kā ES uzņēmumu/meitasuzņēmumu piekļuve Ķīnas standartizācijas procesiem un starptautisko standartu akceptēšanas līmenis Ķīnā. Lai vēl efektīvāk popularizētu Eiropas standartus, tiks izstrādāta sistemātiska Ķīnas standartizācijas ainas kartēšana. Šajā kontekstā svarīga platforma dialogam un sadarbībai ir ES un Ķīnas standartizācijas darba grupa.

Tirdzniecības tehnisko šķēršļu (TBT) sakarā standartizācijai ir būtiska vieta ikkatrā apspriežamā brīvās tirdzniecības nolīgumā (BTN), un tāda būs arī nākotnē. ES un Singapūras BTN stājas spēkā 2020. gada sākumā, un rit sarunas par nolīgumiem ar Austrāliju, Jaunzēlandi, Indonēziju un Mercosur, kas veidos ES atvērtību pasaulei, cenšoties veicināt Eiropas konkurētspēju, nodarbinātību un izaugsmi.

4.Publiskā un privātā sektora partnerība

4.1.Pārvalde

Komisijas prioritāte paliek kvalitatīvu standartu laicīga nodrošināšana. Šajā ziņā saskaņotajiem standartiem pienāktos īpaša vērība, lai ievērotu neseno Tiesas judikatūru. Kā Eiropas tiesību sastāvdaļai saskaņotajiem standartiem jāatbilst noteiktajiem kvalitātes kritērijiem gan pēc formas, gan tehniskās būtības.

Taču abējādā ziņā galvenais ir īpašu uzmanību pievērst saskaņoto standartu kvalitātei, kas nodrošina atbilstības prezumpcijas juridisko spēku. Tamdēļ 2018. gada 22. novembrī Komisija pieņēma paziņojumu „Saskaņotie standarti: lielāka pārredzamība un juridiskā noteiktība pilnībā funkcionējošam vienotajam tirgum” 24 . Paziņojumā dots pārskats par Eiropas standartizācijas sistēmas darbību un noteiktas specifiskas darbības, kuras Komisija veiks, lai atbalstītu Eiropas Standartizācijas regulas 25 īstenošanu.

Šajā sakarā Komisija pēc konsultēšanās arī izdos vadlīnijas par Eiropas Standartizācijas regulas īstenošanas praktiskajiem aspektiem, īpašu vērību veltot uzdevumu un pienākumu sadalei saskaņoto standartu izstrādes procesā un ciešu uzmanību pievēršot standartizācijas procesu efektivitātei, iekļautspējai un ātrumam. Minētajā vadlīniju dokumentā Komisija ņems vērā jaunāko Tiesas praksi un īpašus nosacījumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Standartizācijas regulu un uzlabotu standartizācijas procesu praksē. Pēc šiem pasākumiem Komisija turpinās pārskatīt savas procedūras, apspriežoties ar visām iesaistītajām ieinteresētajām personām.

Komisija iesaka Eiropas standartizācijas organizācijām pienācīgi ņemt vērā vadlīniju dokumentu, it īpaši visu to dokumentu laicīgu iesniegšanu, kas vajadzīgi, lai novērtētu saskaņoto standartu projektus, jo tas ļautu vienmērīgi izpildīt novērtēšanas procesu.

Komisija turpinās atbalstīt pārvaldes procesu, izmantojot visus tai pieejamos attiecīgos līdzekļus, proti, izmantojot Standartu komiteju (CoS), daudzpusēju ieinteresēto personu platformu (MSP) IKT standartizācijai un strukturālos dialogus ar Eiropas standartizācijas organizācijām. Šajā sakarā Komisija mudina Eiropas standartizācijas organizācijas aktīvi piedalīties šajās platformās, lai palīdzētu turpināt Eiropas rūpniecības un digitālās politikas veidošanu.

4.2.Iekļautība

Iekļautība un pārredzamība ir Eiropas standartizācijas sistēmas galvenās iezīmes. Tāpēc Komisija turpinās gādāt, lai standartizācijā iesaistās ieinteresētās personas, kuras pārstāv MVU, patērētājus, vidiskās intereses un arodbiedrības (turpmāk “III pielikuma 26 organizācijas” 27 ).

Finansiāls atbalsts organizācijām, kuras Eiropas līmenī pārstāv MVU un sociālās un sabiedriskās intereses, ir pašķīris ceļu to locekļu pakāpeniskai iesaistei standartizācijas pasākumos. Tomēr joprojām pastāv zināmas problēmas ar to efektīvu dalību standartizācijas procesā.

Komisija cieši uzraudzīs, kā Eiropas standartizācijas organizācijas īsteno prasības par III pielikuma organizāciju faktisku dalību saskaņā ar Eiropas Standartizācijas regulas 5. pantu.

Eiropas standartizācijas organizācijas CEN un CENELEC un starptautiskās standartizācijas organizācijas balstās uz valsts deleģēšanas principu. Vispār ir paredzēts, ka ekspertu dalība standartu izstrādē būs atvērta ikvienam. Komisija aicina III pielikuma organizācijas savos gada ziņojumos aptvert katru gadījumu, kad ieinteresētās personas pieprasījušas dalību, bet nav varējušas piedalīties standartizācijas darbībās; ziņojumos būtu jāaptver arī starptautiskais līmenis (ISO, IEC).

4.3.Eiropas standartizācijas finansēšana

Pašreizējie partnerības pamatnolīgumi, kas nodrošina tiesisko regulējumu Savienības finansējuma piešķiršanai Eiropas standartizācijas organizācijām, beigsies 2020. gada decembrī. Eiropas standartizācijas turpmākā finansēšana ietilpst „Vienotā tirgus programmā” 28 . Minētās programmas ietekmi izvērtēs vidusposma un noslēguma izvērtēšanā un pastāvīgi pārraugot galveno augsta līmeņa snieguma rādītāju kopumu. Eiropas standartizācijai pieņemtais rādītājs ir “Eiropas standarti, ko dalībvalstis ieviesušas kā valsts standartus; daļa no aktīvo Eiropas standartu kopskaita”.

Standartizācijas saimnieciskās un sabiedriskās ietekmes izpēte

Eiropas standarti ir neaizstājami vienotā tirgus darbības regulēšanas instrumenti. Starp citām lietām tie atbalsta saimniecisko izaugsmi, likvidējot šķēršļus novatorisku, konkurētspējīgu ražojumu un pakalpojumu ienākšanai pastāvošos tirgos un izvēršot tirdzniecību jaunos. Taču to potenciālā un faktiskā ietekme un funkcijas vēl nav gana pētītas, un ir vajadzīga detalizētāka izpratne.

Tādos apstākļos Komisija pēc Padomes aicinājuma saskaņā ar kopīgo standartizācijas iniciatīvu 2019. gadā sāk pētījumu par Eiropas standartu un standartizācijas funkcijām un ietekmi ES. Pētījuma rezultāti būs pieejami uz 2021. gadu.

(1)

Regulas (ES) Nr. 1025/2012 8. pants.

(2)

Plašāku darbību sarakstu sk. šā paziņojuma pielikumā.

(3)

Neizslēdzot Eiropas standartus, kuri nodrošina atbilstību Produktu vispārējās drošības direktīvas 2001/95/EK noteiktajām vispārīgajām drošuma prasībām.

(4)

Sk. Regulas (ES) Nr. 1025/2012 10. pantu.

(5)

Sk. darbības un pasākumus, kas attiecas uz zvejas rīkiem, Eiropas stratēģijā attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā (COM(2018) 28 final) un 13. darbību šā paziņojuma pielikumā.

(6)

Sīkāk sk. 1.–3. darbību šā paziņojuma pielikumā.

(7)

Sk. 7. darbību šā paziņojuma pielikumā.

(8)

Sk. 8. darbību šā paziņojuma pielikumā.

(9)

Sk. 6. darbību šā paziņojuma pielikumā.

(10)

Sk. 5. darbību šā paziņojuma pielikumā.

(11)

Sk. 4. darbību šā paziņojuma pielikumā.

(12)

Sk. 9. darbību šā paziņojuma pielikumā.

(13)

Sk. 11. darbību šā paziņojuma pielikumā.

(14)

Sk. 12. darbību šā paziņojuma pielikumā.

(15)

COM(2018) 237.

(16)

COM(2017) 477 final.

(17)

Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūra.

(18)

2019. gada 6. februāra C(2019) 800.

(19)

COM(2018) 283 final.

(20)

Sk. 10. darbību šā paziņojuma pielikumā.

(21)

Regula (ES) 2018/1092.

(22)

PAZIŅOJUMS/18/4687.

(23)

https://www.consilium.europa.eu/media/39020/euchina-joint-statement-9april2019.pdf.

(24)

COM(2018) 764.

(25)

Regula (ES) Nr. 1025/2012.

(26)

Eiropas Standartizācijas regulas (ES) Nr. 1025/2012 III pielikums.

(27)

  Mazo uzņēmumu standarti ( SBS ) , Eiropas patērētāju balsis standartizācijā ( ANEC ) , Eiropas Arodbiedrību konfederācija (ETUC) un Eiropas Pilsoniskā organizācija vides interešu aizstāvībai standartizācijas procesā ( ECOS ).

(28)

COM(2018) 441 final.    

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 28.10.2019

COM(2019) 486 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Savienības Eiropas standartizācijas 2020. gada darba programma

Atsauce	Darbības nosaukums	Atsauce uz politikas jomu / tiesību aktu	Mērķis	Darbības ietekme
Standartizācijas pieprasījumi izstrādāt/pārskatīt saskaņotos Eiropas standartus, kas balsta Savienības tiesību normas
1	Ekodizains	Regulas (ES) Nr. 640/2009 pārskate sakarā ar ekodizaina prasībām elektromotoriem	Novērtēt enerģijas zudumus, kas pirms un pēc elektropiedziņas sistēmas ar maināmu rotācijas ātrumu radušies papildus zudumiem, uz kuriem jau attiecas standarts IEC 61800-9-2.	Novērtēt elektropiedziņas sistēmu ar maināmu rotācijas ātrumu ietekmi sistēmiski, lai popularizētu piedziņas sistēmas, kuras enerģijas zudumus minimalizē.
2	Ekodizains	Ekodizaina un energomarķējuma noteikumi par ūdens sildītājiem (Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 812/2013, ar ko Direktīvu 2010/30/ES papildina attiecībā uz ūdens sildītāju, karstā ūdens tvertņu un ūdens sildītāja un saules enerģijas iekārtas komplektu energomarķējumu, un Regulas (EK) Nr. 814/20 par Direktīvas 2009/125/EK īstenošanu pārskate sakarā ar ūdens sildītāju un karstā ūdens tvertņu ekodizaina prasībām).	Novērtēt ūdens sildītāja energoefektivitāti, izmešus un citādu iespējamu ietekmi uz vidi.	Uzlabot ūdens sildītāju ekoloģiskos raksturlielumus un radīt vienādus konkurences apstākļus ražotājiem, kuriem noteikumi ir jāievēro.
3	Ekodizains	Ekodizaina prasības mājas trauku mazgāšanas, veļas mazgāšanas un veļas mazgāšanas un žāvēšanas mašīnām; mājsaimniecības trauku mazgāšanas, veļas mazgāšanas un veļas mazgāšanas un žāvēšanas mašīnu energomarķēšana; 2019. gadā paredzēts pieņem četras Komisijas regulas.	Pēc attiecīgo Ekodizaina regulas un Energomarķējuma regulu pārskates pārskatīt saskaņotos testēšanas standartus par mājas trauku mazgāšanas, veļas mazgāšanas un veļas mazgāšanas un žāvēšanas mašīnu veiktspējas mērīšanu.	Atvieglināt pārskatītajām regulām atbilstošu enerģijas, ūdens un citu resursu taupības ziņā efektīvu iekārtu laišanu tirgū, vienlaikus risinot patērētāju vajadzību un nozares konkurētspējas jautājumus.
4	Ķīmisko vielu reģistrācija, izvērtēšana, atļaušana un ierobežošana	Regula (EK) Nr. 1907/2006 par ķīmisko vielu reģistrēšanu, izvērtēšanu, atļaušanu un ierobežošanu – XVII pielikums – 50. ieraksts	Īstenot ierobežojumu 50. ieraksta 5. un 6. punktu (policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAH)), par kuriem pārskatīšanā var apsvērt migrācijas robežvērtību ieviešanu gumijai un plastmasai.	Nodrošināt, ka vienotajā tirgū var ražot/laist brīvā apritē patēriņa preces no plastmasas/gumijas.
5	Mēslošanas līdzekļi	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1009 (2019. gada 5. jūnijs), ar ko nosaka noteikumus par to, kā tirgū dara pieejamus ES mēslošanas līdzekļus, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Regulu (EK) Nr. 2003/2003.	Saskaņot analītiskās testēšanas metodes, ar kurām pārbauda, vai no otrreizējām izejvielām iegūti mēslošanas līdzekļi atbilst jaunās Mēslošanas līdzekļu regulas pamatprasībām.	Nodrošināt vienotu inspekcijas un testēšanas praksi attiecībā uz atbilstību juridiskajām prasībām, atvieglinot tirdzniecību vienotajā tirgū.
6	Sprādzienbīstama vide (ATEX)	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/34/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz iekārtām un aizsardzības sistēmām, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē (ATEX)	Izstrādāt tehniskās specifikācijas, kas saskaņā ar direktīvas pamatprasībām aplūko tehnoloģiskos atjauninājumus iekārtām un aizsardzības sistēmām, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē.	Projektēt un būvēt iekārtas ar atjauninātām, mūsdienīgām nozares tehnoloģijām, kā arī dot iespēju lietotājiem izmantot pašu modernāko drošības līmeni.
7	Pirotehnisko izstrādājumu drošums	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/29/ES (2013. gada 12. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz pirotehnisko izstrādājumu pieejamību tirgū (pārstrādne).	Standartizācija pirotehnisko izstrādājumu drošuma uzlabošanai: atjaunināt pašreizējos pirotehnisko izstrādājumu standartus, atspoguļojot spēkā esošās Direktīvas 2013/29/ES prasības un jaunākos tehnoloģiskos sasniegumus.	Šī darbība uzlabos pirotehnisko izstrādājumu drošumu un atbilstības novērtējumu kvalitāti, šajā jomā pastāvošos standartus pieskaņojot spēkā esošajām normatīvajām un drošuma prasībām, kā arī jaunākajām tehnoloģijām.
8	Radionukleidālie kalibratori	Medicīnas ierīču regula (MDR) – Regula (ES) 2017/745; Drošuma pamatstandarts (BSS) – Padomes Direktīva 2013/59/Euratom.	Radionukleidālo kalibratoru projektēšana, ražošana, uzstādīšana, izmantošana un veiktspējas pārbaude izmantošanai radiofarmaceitisko preparātu aktivitātes mērīšanai pirms došanas pacientam.	Uzlabot devu optimizāciju un procesu, pārbaudot pacientiem dodamo preparātu aktivitāti.
9	Būvizstrādājumi	Būvizstrādājumu regula (ES) Nr. 305/2011.	Izstrādāt būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību novērtēšanas metodes un kritērijus.	Vienota tehniskā valoda, kas vajadzīga, lai pienācīgi darbotos saskaņošanas sistēma, kas izveidota ar minēto regulu vai ar tās līdzekļiem.
10	Dzelzceļš	Direktīva (ES) 2016/797 par dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā (pārstrādne)	Atbalstīt savstarpējas izmantojamības un dzelzceļa sistēmas arhitektūras tehniskās specifikācijas, ieskaitot digitalizāciju, lai nodrošinātu vilcienu efektīvu ekspluatāciju un ieguvumu lietotājiem, automatizāciju un kiberdrošību.	Sagatavot dzelzceļa nozares tālāku integrāciju un saskaņošanu vienotajā Eiropas dzelzceļa telpā, kas ir topošā multimodālā un digitālā Eiropas transporta tīkla mugurkauls.
11	Akreditācija un atbilstības novērtēšana	Regula (EK) 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EK) 1221/2009.	Saskaņot valstu akreditācijas iestāžu savstarpējās izvērtēšanas kritērijus. Saskaņot kritērijus atbilstības novērtēšanas struktūru akreditācijai, ko veic dalībvalstu akreditācijas iestādes.	Nodrošināt, ka visās dalībvalstīs akreditācija un atbilstības novērtēšana ir vienādi stingra, nodrošinot akreditācijas un atbilstības novērtēšanas struktūru augstu kompetenci, radot vienādus konkurences apstākļus operatoriem (sevišķi MVU).
12	Pieejamība invalīdiem	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām.	Saskaņot pieejas, ko pašlaik izmanto ražotāji un pakalpojumu sniedzēji visā pasaulē, lai vienmēr ievērotu pieejamības prasības, ražojot produktus un sniedzot pakalpojumus ar īpašiem pieejamības elementiem.	Nodrošināt, ka invalīdiem ir piekļuve produktiem un pakalpojumiem iekšējā tirgū.
13	Zvejas rīku atkalizmantošana	Direktīva 2019/904 par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu.	Izstrādāt saskaņotus zvejas rīku aprites standartus, lai veicinātu sagatavošanu atkalizmantošanai un atvieglinātu reciklējamību pēc nokalpota mūža.	Veicināt sagatavošanu atkalizmantošanai un atvieglināt reciklējamību pēc aprites.