EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 3.12.2018

COM(2018) 777 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Otrais ziņojums par gūtajiem panākumiem cīņā pret cilvēku tirdzniecību (2018. gads), kā noteikts Direktīvas 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību 20. pantā

{SWD(2018) 473 final}

I. KONTEKSTS

Cilvēku tirdzniecība ir pastāvīgi mainīgs un nopietns galvenokārt organizētās noziedzības veids. Tā nodrošina lielu peļņu likumpārkāpējiem, kuri izmanto cilvēku neaizsargātību, kā arī pieprasījumu pēc pakalpojumiem, ko sniedz cietušie. Tā nodara neatgriezenisku kaitējumu cietušajiem, mūsu sabiedrībai un ekonomikai.

Arvien vairāk tiek apzināta saikne starp cilvēku tirdzniecību un citiem smagiem noziegumiem. Kompleksā piedāvājuma un pieprasījuma mijiedarbība, kas pastāv starp likumpārkāpējiem, noziedzniekiem, peļņas guvējiem, ekspluatētājiem un izmantotājiem, rada garu dalībnieku ķēdi, kurā dalībnieki ir iesaistīti apzināti vai neapzināti. Lai apturētu un efektīvi novērstu šo nežēlīgo noziedzības veidu, ir jāpārrauj minētā ķēde.

Šajā sakarībā Komisija īstenoja ES Stratēģiju cilvēku tirdzniecības izskaušanai 2012.–2016. gadā 1 („ES stratēģija”). Turklāt 2017. gada decembra paziņojumā „Ziņojums par papildu pasākumiem saistībā ar ES Stratēģiju cilvēku tirdzniecības izskaušanai un turpmāku konkrētu darbību noteikšanu” („2017. gada paziņojums”) 2 Komisija arī noteica turpmākas konkrētas darbības, lai uzlabotu novēršanu. Komisija turpina pārraudzīt to, kā dalībvalstis īsteno Direktīvu 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību 3 („Cilvēku tirdzniecības novēršanas direktīva”).

Šis ir otrais Komisijas ziņojums par gūtajiem panākumiem cīņā pret cilvēku tirdzniecību. Tā pamatā ir daudzi avoti, tostarp:

·valstu ziņotāju vai līdzvērtīgu mehānismu apkopotā informācija, ko dalībvalstis sniedza ES koordinatoram cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā 4 saskaņā ar 19. un 20. pantu Cilvēku tirdzniecības novēršanas direktīvā 5 ,

·Komisijas un citu ieinteresēto personu veiktie pasākumi saskaņā ar ES stratēģiju un 2017. gada paziņojumu,

·komentāri, ko iesniegušas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuras darbojas ES Pilsoniskās sabiedrības platformā cilvēku tirdzniecības apkarošanai un ES pilsoniskās sabiedrības e-platformā 6 , un

·informācija no attiecīgajām ES aģentūrām, kā arī starptautiskajām un reģionālajām organizācijām.

Šajā ziņojumā un pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā, pamatojoties uz datiem un tendencēm, raksturoti jauni noziegumu modeļi, kā arī aprakstīti pasākumi, kas veikti atbilstoši ES stratēģijai, un gūtie panākumi 2017. gada paziņojuma īstenošanā saskaņā ar tajā pieņemtajām saistībām. Ziņojumā arī analizēti dalībvalstu sniegtie statistikas dati un sniegta jaunākā informācija par to, kā tiek īstenota Direktīva 2004/81/EK 7 par uzturēšanās atļaujām personām, kuras ir cilvēku tirdzniecības upuri. Dalībvalstu sniegtā aprakstošā informācija galvenokārt attiecas uz laikposmu no 2014. līdz 2016. gadam; ziņojumā un Komisijas dienestu darba dokumentā ir izmantota informācija no šādiem avotiem: dalībvalstis, pilsoniskā sabiedrība, starptautiskās organizācijas un Komisijas publikācijas.

II. JAUNI NOZIEGUMU MODEĻI UN TENDENCES

Ceturtā statistikas datu vākšana par cilvēku tirdzniecību (galvenokārt attiecībā uz 2015. un 2016. gadu), kas aprakstīta šajā otrajā progresa ziņojumā 8 , nodrošina lielāku datu apjomu nekā iepriekšējās datu vākšanas kārtas. Visas dalībvalstis ir sniegušas statistikas datus, taču šī informācija nav vienlīdz detalizēta. Eurostat ir publicējis divus darba dokumentus par ES līmeņa statistikas datiem 2013. un 2014. gadā, kuri tika atjaunināti 2015. gadā; pēc tam Komisija ierobežotā apmērā ievāca datus par 2013. un 2014. gadu, un šie dati tika iekļauti pirmajā progresa ziņojumā 9 .

Dati par 2015. un 2016. gadu liecina, ka noziedzības modeļi, kuri izmantoti attiecībā uz reģistrētajiem cietušajiem un kuros iesaistīti cilvēku tirgotāji, kam bijis kontakts ar policiju vai kriminālās tiesvedības sistēmu, ir līdzīgi iepriekšējos pārskata periodos konstatētajiem modeļiem. Šie dati attiecas uz personām, kurām bija kontakts ar iestādēm un citām organizācijām. Ir pamats uzskatīt, ka daudzi cietušie un cilvēku tirgotāji netiek reģistrēti un tādēļ nav iekļauti šeit norādītajos skaitļos. Pastāv būtiskas atšķirības veidā, kā dalībvalstis vāc un reģistrē datus, tādēļ jāsaglabā piesardzība, veicot savstarpēju salīdzināšanu, kā arī salīdzinot dažādus laikposmus.

2015. un 2016. gadā:

Komisija sadarbojās ar dalībvalstīm, Eurostat un statistikas iestādēm, lai uzlabotu pieejamos datus. Ir pieejama sīkāka, kā arī jauna informācija par dažādiem veidiem, kādos valsts dienesti iesaistās, atbalsta cietušos un rīkojas, lai samazinātu cilvēku tirgotāju nesodāmību. Šā darba ietvaros tika pieprasīta informācija par cietušajiem, piemēram, starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanu, un par nesodāmības mazināšanu, piemēram, kriminālatbildības noteikšanu par cilvēku tirdzniecībā cietušo sniegto pakalpojumu izmantošanu. Tomēr dalībvalstu datu sniegšanā joprojām vērojamas nepilnības, un tas ierobežo datu uzticamību un salīdzināmību.

1.Ekspluatācijas veidi

Cilvēku tirdzniecība ir komplekss noziedzības veids, kas bieži vien attīstās atbilstoši pieprasījumam un cilvēku tirgotāju izdomas spējai, un tās pamatā ir ekspluatācija, kas izpaužas daudzos veidos.

·Cilvēku tirdzniecība seksuālas izmantošanas nolūkā

Par cilvēku tirdzniecību seksuālas izmantošanas nolūkā joprojām tiek saņemts visvairāk ziņojumu. 2015. un 2016. gadā tika reģistrētas 9759 personas, kas cietušas no seksuālas izmantošanas, t. i., vairāk nekā puse (56 %) no reģistrētajiem cietušajiem, kuriem bija norādīts ekspluatācijas veids; tas galvenokārt skar sievietes un meitenes (95 % no personām, kuras cietušas no seksuālas izmantošanas). Ir konstatēts, ka strauji palielinājies tādu sieviešu un meiteņu skaits, kuras cilvēku tirgotāji ieved pa Vidusjūras centrālās daļas maršrutu seksuālai ekspluatācijai Eiropas Savienībā 10 . Cietušo ekspluatācija notiek seksuālo pakalpojumu un izklaides nozarē, to veicina straujā tehnoloģiju attīstība un interneta izmantošana pakalpojumu reklamēšanai un cietušo vervēšanai. Tiek ziņots par tādiem jauniem noziedzības modeļiem kā pornogrāfija, tiešraides tīmekļa kameru izmantošana un attālināta bērnu seksuālā izmantošana tiešraidē.

Eiropola secinājumu 11 , ka „dažās dalībvalstīs prostitūcija ir likumīga, un tas ļauj cilvēku tirgotājiem, kuri vēlas izmantot tiesisko vidi, lai ekspluatētu savus cietušos, daudz vieglāk to izdarīt”, apliecina arī dalībvalstu ziņojumi, ka cilvēku tirgotāji parasti nogādā cietušos valstīs, kurās prostitūcija tiek regulēta un ir likumīga. Šajā saistībā Eiropols 12 konstatējis, ka dažās ES dalībvalstīs, kurās prostitūcija ir likumīga, aizdomās turētie īstenoja bērnu, kā arī pieaugušu cietušo ekspluatāciju likumīgās uzņēmējdarbības vietās, piemēram, bordeļos, bordeļu rajonos, seksa klubos, bieži vien ar uzņēmumu vadītāju atbalstu, jo nepilngadīgo prostitūcija var būt ļoti ienesīga, jo „klienti” parasti ir gatavi maksāt vairāk par bērnu sniegtiem seksuāliem pakalpojumiem.

Kaut arī vairākumā dalībvalstu ziņojumu cilvēku tirdzniecība seksuālas izmantošanas nolūkā ir minēta kā visbiežāk sastopamais ekspluatācijas veids, tomēr informācija par dalībvalstu veiktajiem pasākumiem liecina, ka uzmanība galvenokārt tiek pievērsta citiem ekspluatācijas veidiem.

·Cilvēku tirdzniecība darbaspēka ekspluatācijas nolūkā

Cilvēku tirdzniecība darbaspēka ekspluatācijas nolūkā skārusi aptuveni vienu ceturtdaļu (26 %) no reģistrētajiem cietušajiem. Darbaspēka ekspluatācija pārsvarā skar vīriešus (80 % no reģistrētajiem cietušajiem), taču dažās nozarēs darbaspēka ekspluatācijas dēļ cietušās personas galvenokārt ir sievietes (piemēram, mājsaimniecības pakalpojumu jomā). Vairākas dalībvalstis ziņoja, ka cilvēku tirdzniecība darbaspēka ekspluatācijas nolūkā kļūst izplatītāka.

Saskaņā ar Eiropola sniegto informāciju 13 „organizētas noziedznieku grupas apmierina pieaugošo pieprasījumu pēc lēta darbaspēka daudzās dalībvalstīs un izmanto atšķirības nodarbinātības jomas tiesību aktos, lai īstenotu cietušo ekspluatāciju „pelēkajā zonā” starp likumīgu nodarbinātību un darbaspēka ekspluatāciju”.

Cietušie tiek ekspluatēti būvniecības, lauksaimniecības un mežsaimniecības, ražošanas, ēdināšanas pakalpojumu, aprūpes pakalpojumu, tīrīšanas pakalpojumu un mājsaimniecības pakalpojumu, izklaides, zvejniecības, viesmīlības, mazumtirdzniecības un pārvadājumu nozarē. Daudzos dalībvalstu ziņojumos un pilsoniskās sabiedrības komentāros ir minēta darba inspektoru loma cietušo atklāšanā un/vai nepieciešamība pastiprināt tiesībaizsardzības iestāžu un darba inspekciju sadarbību.

Tomēr Komisija norāda, ka ne visi ekspluatācijas gadījumi ES darba tirgū ir radušies cilvēku tirdzniecības rezultātā.

·Citi cilvēku ekspluatācijas veidi

2015. un 2016. gadā citi ekspluatācijas veidi skāra aptuveni vienu ceturtdaļu (18 %) no reģistrētiem cietušajiem. Tas cita starpā ietver cilvēku tirdzniecību piespiedu laulību, piespiedu ubagošanas un piespiedu noziedzības mērķiem. Minētie „citi veidi” ir saistīti ar sīkiem noziegumiem, noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu un pabalstu izkrāpšanu. Saskaņā ar ziņojumiem palielinās cilvēku tirdzniecības apmērs piespiedu noziedzības un piespiedu ubagošanas nolūkā.

Dalībvalstis ziņo, ka palielinās tādu gadījumu skaits, kad cietušie stājas fiktīvās vai piespiedu laulībās. Šādas personas arī cieš no seksuālas izmantošanas, piespiedu grūtniecības un/vai darbaspēka ekspluatācijas, vai arī piespiedu laulībām ar trešo valstu iedzīvotājiem, lai legalizētu to uzturēšanos. Eiropols 14 saista šīs izmaiņas ar tādu neatbilstīgo migrantu skaita pieaugumu pēdējos gados, kuri vēlas iegūt likumīgas uzturēšanās statusu pēc patvēruma pieteikumu noraidīšanas. Personas, kuras cietušas no šā cilvēku tirdzniecības veida, bieži vien tiek piespiestas ņemt aizdevumu vai pieteikties sociālo pabalstu saņemšanai.

2.Jauni cilvēku tirdzniecības modeļi

Tiek ziņots, ka palielinās iekšējā cilvēku tirdzniecība noteiktas dalībvalsts teritorijā. Dalībvalstis ziņo, ka samazinās identificēto cietušo vecums. Bērni no Austrumeiropas valstīm un romu kopienām joprojām ir īpaši neaizsargāti, jo cilvēku tirgotāji ļaunprātīgi izmanto radniecību.

Citi jaunie noziedzības modeļi ietver grūtnieču tirdzniecību ar mērķi pārdot to jaundzimušos bērnus, cilvēku tirdzniecību ar mērķi iegūt orgānus vai cilvēku audus, kā arī bērnu laulības. Cilvēku tirgotāji arvien biežāk par upuriem izvēlas cilvēkus ar attīstības traucējumiem un fizisku invaliditāti.

3.Cilvēku tirdzniecība migrācijas kontekstā

Tiek ziņots, ka migrācijas krīze ir palielinājusi cilvēku tirdzniecības risku. 2018. gada riska analīzē Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra norādīja, ka, „lai gan cilvēku tirdzniecība no Nigērijas jau vairākas desmitgades nodrošināja Eiropas seksuālo pakalpojumu tirgu, īpaši lielais Nigērijas valstspiederības sieviešu skaits, kas ieradās jaukto migrācijas plūsmu ietvaros Itālijā (un mazākā mērā Spānijā), parādīja, cik izplatīta ir cilvēku tirdzniecība no Nigērijas” 15 .

Dalībvalstis ziņo par cilvēku tirdzniecībā cietušajiem, kuri ir atrodami patvēruma pieteikumu sistēmās, un par organizētajām noziedznieku grupām, kuras ļaunprātīgi izmanto patvēruma procedūras. Tās arī ziņo, ka cilvēku tirgotāji piespiež cietušos pieteikties starptautiskajai aizsardzībai, lai legalizētu cietušo statusu.

4.Cilvēku tirgotāju profils un darbības metodes

Dalībvalstis ziņo, ka cilvēku tirgotāji pastāvīgi maina darbības veidu, vairāk izmantojot psiholoģisko un emocionālo vardarbību, nevis fizisku spēku. Tās arī ziņo, ka palielinās dalībvalstu valstspiederīgo skaits, kurus attiecīgās valstis uzskata par aizdomās turētajiem, kā arī tādu cietušo sieviešu skaits, kuras kļūst par likumpārkāpējām. Noziedznieku tīkli ir ļoti mobili un bieži vien starptautiski – tiem ir vienības cietušo izcelsmes, tranzīta un galamērķa valstīs. Saskaņā ar dalībvalstu sniegto informāciju cilvēku tirgotāji izmanto internetu un sociālos tīklus cietušo vervēšanai, loģistikai, cietušo ekspluatācijas veikšanai un kā prostitūcijas reklāmas platformu. Dalībvalstis arī ziņo, ka šifrēšanas tehnoloģiju izmantošana apgrūtina izmeklēšanas iestāžu darbu. Tās arī norāda uz saikni ar narkotiku tirdzniecību, dokumentu viltošanu, valūtas viltošanu, noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu, migrantu kontrabandu, kā arī ieroču un nelikumīgu tabakas izstrādājumu tirdzniecību.

III. NESODĀMĪBAS KULTŪRAS APKAROŠANA UN CILVĒKU TIRDZNIECĪBAS NOVĒRŠANA

Nesodāmības kultūras apkarošana un cilvēku tirdzniecības novēršana ir Komisijas galvenās prioritātes saskaņā ar tās 2017. gada paziņojumu. Komisija arī turpinās pievērst galveno uzmanību cilvēku tirdzniecības uzņēmējdarbības modeļa izjaukšanai, naudas plūsmas izsekošanai un cilvēku tirdzniecības ķēdes atšķetināšanai. Šajā sadaļā ir aplūkots panāktais progress izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un likumpārkāpēju notiesāšanas jomā, kā arī pasākumi, kas veikti, lai uzlabotu novēršanu un samazinātu pieprasījumu.

1. Mudināšana noteikt kriminālatbildību par cietušo sniegto pakalpojumu izmantošanu

Saskaņā ar 2017. gada paziņojumu viena no galvenajām Komisijas prioritātēm, lai novērstu cilvēku tirdzniecību, ir arī turpmāk mudināt attiecīgās ES dalībvalstis tiktāl, ciktāl tās to jau nav izdarījušas, noteikt kriminālatbildību tām personām, kuras izmanto pakalpojumus, zinot, ka tos sniedz cilvēku tirdzniecībā cietušie. Cilvēku tirdzniecības novēršanas direktīvas 18. panta 4. punkts mudina dalībvalstis apsvērt kriminālatbildības noteikšanu cilvēku tirdzniecībā cietušu personu sniegtu pakalpojumu izmantotājiem, kuri zina, ka pakalpojumu sniedz cilvēku tirdzniecībā cietušie. Turklāt Komisijas „lietotāju” ziņojumā 16 sniegtajā analīzē, kurā ir izvērtēta tādu valsts tiesību aktu ietekme, ar kuriem noteikta kriminālatbildība par cilvēku tirdzniecībā cietušo sniegto pakalpojumu izmantošanu, atklājas tiesiskā regulējuma dažādība Eiropas Savienībā.

Tikai trīs dalībvalstis varēja sniegt statistikas datus par kontaktu ar policiju, kriminālprocesiem un notiesāšanas gadījumiem, kuri saistīti ar kriminālatbildības noteikšanu šādu pakalpojumu lietotājiem. Tādējādi Eiropas Savienībā 2015. un 2016. gadā tika ziņots par 2 aizdomās turētajiem (personas, kuras nonākušas oficiālā kontaktā ar iestādēm), 135 kriminālprocesa uzsākšanas un 18 notiesāšanas gadījumiem attiecībā uz pakalpojumiem, kuri ir saistīti ar cilvēku tirdzniecību.

Dalībvalstis galvenokārt sniedza informāciju par pasākumiem saistībā ar tādu pakalpojumu izmantošanu, kurus sniedz personas, kas cietušas no cilvēku tirdzniecības seksuālas izmantošanas un darbaspēka ekspluatācijas nolūkā. Dalībvalstis arī ziņoja par pasākumiem, kuru mērķis ir novērst nesodāmību lietotājiem, kas izmanto personas, kuras cietušas no darbaspēka ekspluatācijas nolūkā veiktas cilvēku tirdzniecības, cita starpā apakšuzņēmējiem, starpniekiem un piegādes ķēžu dalībniekiem.

Pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir paudušas bažas par politiskās gribas trūkumu īstenot atbilstīgus tiesību aktus, savukārt dalībvalstis ziņoja par jauniem tiesību aktiem saistībā ar kriminālatbildības noteikšanu personām, kuras apzināti izmanto pakalpojumus, ko sniedz cilvēku tirdzniecībā cietušie.

2. Kriminālprocesa uzsākšanas un notiesāšanas gadījumu skaita palielināšana un efektivitāte

Dalībvalstis ziņoja, ka 2015. un 2016. gadā saistībā ar cilvēku tirdzniecību uzsākti 5979 kriminālprocesi un bijuši 2927 notiesāšanas gadījumi. Kopumā ir pastiprinājusies pārrobežu sadarbība ar Eiropola un Eurojust kanālu starpniecību. 2016. un 2017. gadā Eiropolam tika nosūtītas 2476 jaunas lietas un 8411 jauni operatīvie ziņojumi. 2014. un 2015. gadā Eurojust ietvaros tika izveidots liels skaits kopējo izmeklēšanas grupu.

Neraugoties uz nelielu pieaugumu pēdējos gados, kopējais kriminālprocesa uzsākšanas un notiesāšanas gadījumu skaits joprojām ir ļoti mazs. Šādu izmeklēšanu sarežģītības dēļ bieži vien nav pietiekami daudz pierādījumu, lai sāktu kriminālvajāšanu un iesniegtu lietu tiesā. Līdz ar to likumpārkāpēji tiek apsūdzēti citos noziegumos, piemēram, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai ar prostitūciju saistītos pārkāpumos.

Ir konstatēts, ka ir palielinājusies informētība par finanšu izmeklēšanu un tās izmantošana, un ir veikti pasākumi, lai uzlabotu izmeklēšanas efektivitāti. Eurojust, analizējot 17 28 lietas, ziņo, ka 75 % gadījumu izmeklēšanu veica kopējās izmeklēšanas grupas un tā bija saistīta ar tādiem aspektiem kā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un naudas plūsmu izsekošana. Eurojust arī ziņoja par efektīvāku un plašāku noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanas, izņemšanas un konfiscēšanas piemērošanu un šo līdzekļu izmantošanu cietušo atbalstam.

Pilsoniskās sabiedrības komentāros ir uzsvērta nepieciešamība noteikt par prioritāti izmeklēšanu un kriminālvajāšanu attiecībā uz cilvēku tirdzniecību seksuālas izmantošanas nolūkā un samazināt cietušajiem un viņu liecībām uzlikto pārmērīgo slogu un kriminālprocesu ilgumu.

3. Vienota rīcība un pārrobežu sadarbība

Organizēto noziedznieku grupu ķēde bieži vien sniedzas pāri valstu robežām, kā rezultātā izmeklēšanas gaitā ir nepieciešama starptautiska sadarbība.

ES aģentūras un dalībvalstis ziņo par pārrobežu sadarbības un kopējas izmeklēšanas paplašināšanos, kā arī par to, ka pieaug ar trešām valstīm (jo īpaši ar Rietumbalkānu valstīm) izveidoto kopējās izmeklēšanas grupu skaits. Dalībvalstis uzsver nepieciešamību pastiprināt starptautisko sadarbību un koordināciju starp attiecīgajām izlūkošanas, tiesībaizsardzības, prokuratūras un tiesas iestādēm, lai uzlabotu informācijas apmaiņu un racionalizētu izmeklēšanu.

4. Informētības veicināšana, apmācība un cilvēku tirdzniecības ķēde

Dalībvalstīs tiek īstenotas dažādas iniciatīvas, tostarp informētības veicināšanas pasākumi, apmācības kursi, likumdošanas darbības un cita veida atbalsts 18 . Apmācības jomā dalībvalstis sadarbojas ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī izmanto ES tīklus, piemēram, Eiropas Tiesiskās apmācības tīklu vai Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru (CEPOL).

Informētības veicināšanas kampaņas dalībvalstīs ir vērstas uz tādu pakalpojumu pieprasījumu, kurus sniedz cilvēku tirdzniecībā cietušie, taču tika sniegta ierobežota informācija par to ietekmi. Tajā pašā laikā pilsoniskās sabiedrības organizācijas vērš uzmanību uz tādu kampaņu vai izglītošanas programmu nepieciešamību, kuru mērķis būtu mazināt seksuālas ekspluatācijas pieprasījumu, un aicina rīkot informētības veicināšanas kampaņas, kuru mērķauditorija būtu klienti.

Dalībvalstis ziņo par juridisku un citu pasākumu veikšanu attiecībā uz juridisko personu atbildību plašākā cilvēku tirdzniecības ķēdē, tostarp sadarbību ar privāto sektoru.

IV. IESPĒJA VĒRSTIES TIESU IESTĀDĒS UN CIETUŠO TIESĪBU ĪSTENOŠANA

Atbilstoši ES tiesību aktiem ir ieviests visaptverošs regulējums, lai palīdzētu cietušajiem un atbalstītu un aizsargātu tos tiesību īstenošanas ietvaros, tomēr joprojām pastāv šķēršļi šā regulējuma īstenošanai 19 .

Dalībvalstis ziņo, ka tās ciešāk sadarbojas ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, savukārt pilsoniskā sabiedrība uzsver nepieciešamību formalizēt procedūras, lai veicinātu, sekmētu un uzlabotu informācijas apmaiņu starp visām iesaistītajām pusēm.

Cilvēku tirdzniecības novēršanas direktīva pastiprina Direktīvā 2004/81/EK par uzturēšanās atļaujām paredzētos noteikumus par cietušo aizsardzību un tiem sniedzamo palīdzību. Tomēr kopš Komisijas pēdējā īstenošanas ziņojuma 2014. gadā dalībvalstis ir pieņēmušas tikai nedaudzas attiecīgas likumdošanas iniciatīvas 20 ; to mērķis galvenokārt ir uzlabot juridisko noteiktību cietušajiem un uzlabot uzturēšanās atļauju izsniegšanas mehānisma darbību 21 .

1.Cilvēku tirdzniecībā cietušo identificēšana

Pirmajā progresa ziņojumā ir norādīts, ka cietušo tiesību īstenošanas iespējas tiek mazinātas tādēļ, ka tie netiek identificēti vai tiek nepareizi nosūtīti. Saskaņā ar informāciju, ko sniegušas dalībvalstis, Eiropas Savienībā atšķiras cietušo sākotnējā identificēšanā piemērotie kritēriji un procedūru ilgums. Dalībvalstis arī uzsvēra vietējo pašvaldību nozīmīgumu cietušo identificēšanā. Īpašas problēmas rodas, identificējot cietušos jaukto migrācijas plūsmu un starptautisku aizsardzības procedūru ietvaros, tostarp gadījumos, kad cietušo ekspluatācija notikusi ārpus dalībvalsts jurisdikcijas.

Ir pieejama ierobežota informācija par cietušo identificēšanas, tiem nodrošinātās palīdzības, atbalsta un aizsardzības pasākumu ietekmi. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas ziņo par grūtībām saistībā ar patvēruma procedūrām un uzturēšanās atļauju izsniegšanu cilvēku tirdzniecībā cietušajiem, kuri ir trešo valstu valstspiederīgie.

Neraugoties uz šīm grūtībām, dalībvalstis uzskata, ka ir sasniegts progress cietušo identificēšanas jomā, lielā mērā arī pateicoties pastiprinātai sadarbībai starp dažādām iesaistītajām valsts iestādēm un nozarēm, kā arī pārrobežu sadarbībai.

2.Valsts un starptautiski mehānismi nosūtīšanai uz atbalsta dienestiem

Dalībvalstīs ir izveidoti daudzi oficiāli un neoficiāli mehānismi nosūtīšanai uz atbalsta dienestiem, un tās cenšas nodrošināt labāku un efektīvāku mehānismu darbību.

Dalībvalstis ziņo par pastiprinātu starptautisko sadarbību, tostarp ar trešām valstīm, starptautiskajām organizācijām un pilsonisko sabiedrību. Turklāt tās atzīst, ka sadarbība un izveidotie tīkli ir uzlabojuši procedūru ilgumu, uzsverot ES finansējuma atbalstu.

Pilsoniskās sabiedrības organizācijas norāda uz pastāvīgiem trūkumiem daudznozaru pieejas nodrošināšanā. Tās arī norāda uz to, ka netiek iesaistīta pilsoniskā sabiedrība, kā arī netiek nodrošināta atbilstoša apmācība un kapacitātes stiprināšana visām iesaistītajām personām un netiek pieņemti konsekventi lēmumi attiecībā uz cietušo nosūtīšanu uz atbalsta dienestiem.

Saskaņā ar 2017. gada paziņojumu Komisija ir uzsākusi pētījumu, kurā tiks pārskatīta dalībvalstu valsts un starptautisko mehānismu nosūtīšanai uz atbalsta dienestiem darbība.

3.Palīdzība cilvēku tirdzniecībā cietušajiem un to aizsardzība

Neraugoties uz to, ka dalībvalstis ziņo par uzlabojumiem attiecībā uz cietušajiem sniegto palīdzību, atbalstu un aizsardzību un procedūru paātrināšanu, ne vienmēr tiek garantēta beznosacījumu un efektīva piekļuve šīm tiesībām. Uzlabojumu skaitā ietilpst moderno tehnoloģiju izmantošana, lai novērstu sekundāru viktimizāciju kriminālprocesa ietvaros, un patvēruma un atbilstošu izmitināšanas centru izveide cietušajiem.

Problēmas joprojām sagādā cietušo bērnu identificēšana un palīdzības sniegšana, lai nodrošinātu tiem piekļuvi savām tiesībām, neatkarīgi no izcelsmes valsts. Dalībvalstis ziņo, ka ir izveidotas konkrētas procedūras, tostarp izmantojot likumdošanu, lai samazinātu bērnu tirdzniecību, tostarp arī jauktās migrācijas plūsmās. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas uzsver nepieciešamību pievērst uzmanību tam, ka tiek nodrošināta atbilstoša kompetence, apmācības un kapacitātes stiprināšana visām attiecīgajām personām, ieskaitot aizbildņus, kā arī sociālos un veselības aprūpes darbiniekus.

Komisija ir sniegusi ieteikumus dalībvalstīm attiecībā uz bērnu migrantu aizsardzības uzlabošanu.

4.Kompensācijas cietušajiem un nesodīšanas princips

Kompensāciju cietušajiem bieži vien kavē valstu kompensācijas shēmu sarežģītība un dažādība un atšķirīgie kompensācijas maksājumi dalībvalstīs. Dažas dalībvalstis ziņo, ka cietušie ir saņēmuši kompensācijas. Tomēr pilsoniskās sabiedrības komentāros ir norādīts uz sarežģījumiem, it īpaši personām, kuras cietušas no cilvēku tirdzniecības seksuālas izmantošanas nolūkā un kuras nevar izpildīt prasības nodrošināt pierādījumus par pārbaudāmiem izdevumiem un darba zaudēšanu.

Dalībvalstis sniedza Komisijai ierobežotu informāciju par nesodīšanu. Saskaņā ar pilsoniskās sabiedrības komentāriem personas, kuras cietušas no cilvēku tirdzniecības seksuālas izmantošanas un piespiedu noziedzīgu darbību nolūkā, ir pakļautas īpaši augstam riskam saņemt sodu par noziegumiem, ko tās izdarījušas piespiedu kārtā.

V. SASKAŅOTA UN KONCENTRĒTA ATBILDES RĪCĪBA GAN EIROPAS SAVIENĪBĀ, GAN ĀRPUS TĀS

ES koordinators cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā nodrošina stratēģisko ievirzi, lai nodrošinātu konsekventu politiku gan Eiropas Savienībā, gan pusēm, kuras nav ES dalībvalstis. 2017. gada paziņojumā tika noteikta prioritāte veidot saskaņotu un koncentrētu atbildes rīcību gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās 22 .

2017. gada paziņojuma rezultātā 10 ES aģentūras parakstīja kopēju paziņojumu par apņemšanos sadarboties cilvēku tirdzniecības apkarošanā 23 . Valsts iestādes aicināja ES koordinatoru cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā apmeklēt valstis, un ir notikusi aktīva viedokļu apmaiņa ar valstiskajām un nevalstiskajām ieinteresētajām personām. Turklāt ir uzsākti trīs pētījumi, kas tika paredzēti 2017. gada paziņojumā 24 .

Pastāv vairāki ārpolitikas pasākumi, partnerības un dialogi ar trešām valstīm, kuri ir vērsti uz cilvēku tirdzniecības apkarošanu, piemēram, Hartūmas process un Rabātas process, turpmākie pasākumi Kopīgā Valletas rīcības plāna īstenošanai un kopīgā ĀS, ES un ANO darba grupa, un šie jautājumi tiek risināti arī ar KDAP misiju un operāciju starpniecību. Turklāt, izmantojot ārējās finansēšanas instrumentus, ES ir finansējusi vairākus cilvēku tirdzniecības apkarošanas pasākumus trešās valstīs.

ES finansējuma piešķiršana cilvēku tirdzniecības apkarošanas politikas jomā ir apskatīta Komisijas vispārējā politikas pārskatā 25 . Komisija turpina publicēt uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus par cilvēku tirdzniecības apkarošanu ar Iekšējās drošības fonda un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda atbalstu. ES finansējums kļuva pieejams valsts programmās dalītās pārvaldības un tiešo dotāciju ietvaros. Daudzas dalībvalstis savos ziņojumos norāda uz valsts un ES finansējumu cilvēku tirdzniecības apkarošanas iniciatīvām 2014.–2017. gadā. ES finansēšanas noteikumi cilvēku tirdzniecības apkarošanas politikas atbalstam ir iekļauti Komisijas priekšlikumos regulām saistībā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam 26 . Valsts finansējums ir paredzēts pasākumiem saistībā ar tādiem aspektiem kā palīdzība un atbalsts cietušajiem, taču dalībvalstis ziņo par grūtībām aprēķināt precīzas summas. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas nosoda nepietiekamo finansiālo atbalstu cietušo atbalsta programmām valstu līmenī, kā arī ilgtspējas trūkumu.

VI. SECINĀJUMI

Informācija, kas ir šā ziņojuma pamatā, liecina par dažiem uzlabojumiem, it īpaši saistībā ar pārrobežu sadarbību, sadarbību ar pilsonisko sabiedrību, finanšu izmeklēšanas izmantošanu, kopējo izmeklēšanas grupu izveidi un valsts un starptautisku mehānismu nosūtīšanai uz atbalsta dienestiem izveidi.

Tomēr cilvēku tirdzniecība joprojām ir noziedzības veids, ko raksturo likumpārkāpēju un cietušo personu ekspluatētāju nesodāmība. Šā ziņojuma konstatējumi nenorāda uz cilvēku tirdzniecības samazināšanos. Turklāt datu analīze liecina, kas pastāv tendence identificēt personas, kuras cietušas no prioritārajiem ekspluatācijas veidiem, un ka pasākumi lielākoties attiecas uz noteiktām cietušo kategorijām, savukārt citiem cietušajiem tiek pievērsta mazāka uzmanība. Dalībvalstu sniegtā informācija liecina, ka galvenajās jomās joprojām pastāv sarežģītas problēmas un nav pietiekama progresa. Tādēļ dalībvalstīm ir jāizvirza par prioritāti visu nepieciešamo pasākumu īstenošana.

Dalībvalstis turklāt tiek mudinātas veikt izlēmīgus pasākumus un īstenot visaptverošu stratēģiju, kas attiecas uz visiem cilvēku tirdzniecības ķēdes aspektiem, lai apkarotu nesodāmību un veicinātu pieprasījuma mazināšanos, tostarp arī nosakot kriminālatbildību personām, kuras izmanto pakalpojumus, zinot, ka tos sniedz cilvēku tirdzniecībā cietušie. Cietušajiem joprojām ir ierobežota pieeja ES tiesību aktos paredzētajām tiesībām uz aizsardzību un atbalstu, kompensāciju un nesodīšanu.

Nelielais notiesāšanas un kriminālprocesa uzsākšanas gadījumu skaits, kā arī ES cietušo daudzums liecina, ka ir jāturpina uzlabot cietušo identificēšana, izmeklēšana, kriminālvajāšana, datu vākšana, uzskaite un reģistrācija, pārrobežu sadarbība un informētības veicināšana.

Komisija ir veikusi plašu darbību kopumu, lai apkarotu cilvēku tirdzniecību, īstenojusi daudzus konkrētus pasākumus, kas minēti 2017. gada paziņojumā, un turpinās sniegt visu iespējamo palīdzību, tostarp finansiālu atbalstu politikas un operatīvo pasākumu izstrādei, lai izskaustu cilvēku tirdzniecību.

(1)

     COM(2012) 286.

(2)

     COM(2017) 728.

(3)

     Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/36/ES (2011. gada 5. aprīlis) par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/629/TI (OV L 101, 15.4.2011.).

(4)

      https://ec.europa.eu/anti-trafficking/eu-anti-trafficking-coordinator_en.

(5)

   Saskaņā ar Direktīvas 2011/36/ES 19. pantu valstu ziņotāju vai citu līdzvērtīgu mehānismu uzdevumi ietver vismaz „cilvēku tirdzniecības tendenču izvērtējuma veikšanu, pret cilvēku tirdzniecību vērstu pasākumu rezultātu novērtēšanu, tostarp statistikas datu apkopošanu ciešā sadarbībā ar attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas darbojas šajā jomā, un ziņojumu sniegšanu”. Direktīvas 2011/36/ES 20. pantā ir papildus noteikts, ka “dalībvalstis nosūta koordinatoram cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā 19. pantā minēto informāciju, pamatojoties uz to, ka ATC reizi divos gados dod ieguldījumu ziņojumā, ko Komisija sniedz par gūtajiem panākumiem cīņā pret cilvēku tirdzniecību”.

(6)

    https://ec.europa.eu/anti-trafficking/media-outreach-els/eu-civil-society-e-platform_en.

(7)

     Padomes Direktīva 2004/81/EK (2004. gada 29. aprīlis) par uzturēšanās atļaujām, kas izdotas tādiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir cilvēku tirdzniecības upuri vai bijuši iesaistīti darbībās, kas veicina nelegālo imigrāciju, kuri sadarbojas ar kompetentajām iestādēm (OV L 261, 6.8.2004.).

(8)

     Plašāku informāciju var atrast pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā un saistītajā datu analīzes pētījumā, kurā ietverti atjaunināti statistikas dati un informācija par metodiku.

(9)

     COM(2016) 267.

(10)

    https://frontex.europa.eu/assets/Publications/Risk_Analysis/Risk_Analysis/Risk_Analysis_for_2018.pdf.

(11)

     Eiropols, 2016. gada februāra operatīvais ziņojums „Cilvēku tirdzniecība Eiropas Savienībā”.

(12)

      Eiropols, Situation Report on Criminal networks involved in the Trafficking and Exploitation of Underage Victims in the European Union, 2018. gads.

(13)

     https://www.europol.europa.eu/activities-services/main-reports/european-union-serious-and-organised-crime-threat-assessment-2017.

(14)

     https://www.europol.europa.eu/activities-services/main-reports/european-union-serious-and-organised-crime-threat-assessment-2017.

(15)

      https://frontex.europa.eu/assets/Publications/Risk_Analysis/Risk_Analysis/Risk_Analysis_for_2018.pdf.

(16)

    COM(2016) 719,

http://ec.europa.eu/anti-trafficking/sites/antitrafficking/files/report_on_impact_of_national_legislation_related_to_thb_en.pdf.

(17)

     Eurojust, 2012.–2016. gada Eurojust rīcības plāna cilvēku tirdzniecības apkarošanai īstenošana, 2017. gads.

(18)

     Dalībvalstu juridisks pienākums saskaņā ar Cilvēku tirdzniecības novēršanas direktīvas 18. panta 3. punktu.

(19)

     Komisijas ziņojumā par transponēšanu secināts, ka valstu iestādes ir pielikušas lielas pūles, tomēr vēl ir iespējami būtiski uzlabojumi, it īpaši attiecībā uz aizsardzības un atbalsta pasākumiem. Eiropas Komisijas ziņojums „Izvērtējums, cik lielā mērā dalībvalstis ir veikušas pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Direktīvu 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību”, kurš sniegts saskaņā ar minētās direktīvas 23. panta 1. punktu (COM(2016) 722 final).

(20)

     COM(2014) 635.

(21)

     Papildu informāciju par šīs direktīvas piemērošanu var atrast Komisijas dienestu darba dokumenta I pielikumā.

(22)

To panāk, sadarbojoties ar ES valstu ziņotāju un līdzvērtīgu mehānismu tīklu, ES Pilsoniskās sabiedrības platformu cilvēku tirdzniecības apkarošanai, ES iestādēm (Eiropas Komisijas ietvaros, ar Eiropas Parlamentu un ES Padomi) un ES aģentūrām, tostarp tieslietu un iekšlietu aģentūrām, kā arī stratēģiskajiem starptautiskajiem partneriem daudzpusējos procesos.

(23)

     Pieejams šādā tīmekļa vietnē: https://ec.europa.eu/anti-trafficking/eu-policy/heads-ten-eu-agencies-commit-working-together-against-trafficking-human-beings_en.

(24)

     1) Pētījums „Dalībvalstu iekšējo un starptautisko mehānismu cietušo nosūtīšanai uz atbalsta dienestiem darbības pārskatīšana”, 2) pētījums par cilvēku tirdzniecības radītajām ekonomiskajām, sociālajām izmaksām un cilvēciskajiem zaudējumiem un 3) pētījums par to, kāda ietekme ir ES pieejai, apkarojot cilvēku tirdzniecību, ko veic seksuālas izmantošanas nolūkā. Iepirkuma dokumenti pieejami šādā tīmekļa vietnē:      https://etendering.ted.europa.eu/cft/cft-display.html?cftId=3932.

(25)

      https://ec.europa.eu/anti-trafficking/sites/antitrafficking/files/study_on_comprehensive_policy_review.pdf.

(26)

    https://publications.europa.eu/lv/web/general-publications/eu_budget_for_the_future un https://ec.europa.eu/commission/publications/factsheets-long-term-budget-proposals_lv .